1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt diplomātu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta, lai veicinātu diplomātiskā un konsulārā dienesta stabilitāti un pēctecību.
2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju
(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir diplomātam, kurš:
1) sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem;
2) neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem;
3) līdz 2012.gada 31.decembrim sasniedzis 60 gadu vecumu vai likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kura kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 35 gadiem, no kuriem vismaz 15 pēdējie gadi nostrādāti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
(2) Tiesību uz izdienas pensiju nav diplomātam, kurš:
1) saņem citas valsts pensiju;
2) atbrīvots no dienesta disciplinārsoda dēļ vai sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu.
3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana
(1) Izdienas stāžu aprēķina no dienas, kad personai piešķirts diplomātiskais rangs.
(2) Diplomāta izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:
1) dienesta laiku diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņa amatā;
2) laiku, kurā viņš bijis Ārlietu ministrijas rīcībā vai pārziņā saskaņā ar "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu";
3) nostrādāto laiku citā amatā, kurā diplomāts pārcelts, saglabājot diplomātisko rangu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4.pants. Izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais dienesta laiks
Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita dienesta laiku valstīs, kurās ir bijis izsludināts karastāvoklis vai ārkārtējais stāvoklis, vienu kalendāro dienu pielīdzinot piecām darba dienām.
5.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai
(1) Diplomātam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, un kurš atbrīvots no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, izdienas pensiju piešķir 65 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(2) Diplomātam, kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam vai ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(3) Diplomātam, kurš līdz 2012.gada 31.decembrim sasniedzis 60 gadu vecumu vai likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kura kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 35 gadiem, no kuriem vismaz 15 pēdējie gadi nostrādāti diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, un kurš atbrīvots no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, izdienas pensiju piešķir 80 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(4) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6.pantu.
(5) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.
(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.
(7) Izdienas pensijas saņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Ar dienu, kad sasniegts likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, to samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts)
(8) Ja izdienas pensiju piešķir personai, kurai jau ir piešķirta vecuma pensija, aprēķināto izdienas pensiju samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījumi septītajā un astotajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)
6.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju
(1) Izdienas pensiju aprēķina no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata.
(2) (Izslēgta ar 17.10.2013. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana
Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.
(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)
8.pants. Izdienas pensijas pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa
(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.
(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju.
(3) Ārlietu ministrija pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par diplomātu izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.
(4) Diplomātam, kuram ir tiesības vienlaikus uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena izdienas pensija pēc viņa izvēles.
(5) Izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību pensijas pieprasītājs var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
9.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi
(1) Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc diplomāta atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata.
(2) Izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem pieprasījumu par izdienas pensijas piešķiršanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana
(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja:
1) izdienas pensijas saņēmēju ieceļ diplomātiskā un konsulārā dienesta amatā, piešķirot diplomātisko rangu;
2) izdienas pensijas saņēmējs uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju;
3) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta cita izdienas pensija;
4) izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
(2) Izdienas pensijas apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".
(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto apstākļu iestāšanos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku
(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko šīs pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.
(2) Ja aprēķinātā izdienas pensija nav laikā saņemta tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, neizmaksāto pensijas summu izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas
(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:
1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;
2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.
(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgu bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.
(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.
(4) Ja izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, pirms parāds dzēsts, atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa
(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz šīs pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt viņa laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm
Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.
(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
15.pants. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība
(1) Personai, kurai piešķirta izdienas pensija, izsniedz izdienas pensijas saņēmēja apliecību.
(2) Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī šīs apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013. Pants stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu)
1. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.
8. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 2., 3., 4. un 5.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.
(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)
9. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Ārlietu ministrija izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
10. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
11. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
12. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Ārlietu ministrijai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
13. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
14. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)
15. Šā likuma 15.pants stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)
16. Grozījumi šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 5. panta septīto un astoto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.
(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)