(Likuma nosaukums 18.06.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.1992.)
1. pants
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem saskaņā ar 1961. gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem noteikti šādi diplomātiskie un konsulārie rangi:
I. Diplomātiskie rangi:
1) ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,
2) speciālo uzdevumu vēstnieks,
3) vēstnieks,
4) pilnvarotais lietvedis, pagaidu lietvedis,
5) padomnieks,
6) pirmais sekretārs,
7) otrais sekretārs,
8) trešais sekretārs,
9) atašejs.
II. Konsulārie rangi:
1) ģenerālkonsuls,
2) konsuls,
3) vicekonsuls.
Ģenerālkonsula rangs atbilst padomnieka rangam, konsula rangs — pirmā sekretāra rangam un vicekonsula rangs — otrā sekretāra rangam.
(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)
2. pants
Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangu piešķir Latvijas Republikas Valsts prezidents.
Priekšlikumus par ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ranga piešķiršanu iesniedz Latvijas Republikas ārlietu ministrs Ārlietu ministrijas diplomātiskā un konsulāra dienesta nolikumā noteiktajā kārtībā.
Rekomendāciju ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ranga piešķiršanai dod Latvijas Republikas Saeimas Ārlietu komisija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1992. un 24.11.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1994.)
3. pants
Speciālo uzdevumu vēstnieka, vēstnieka, pilnvarotā lietveža un pagaidu lietveža, padomnieka, pirmā sekretāra, otrā sekretāra, trešā sekretāra un atašeja rangu, kā arī ģenerālkonsula, konsula un vicekonsula rangu piešķir Latvijas Republikas ārlietu ministrs saskaņā ar Ārlietu ministrijas diplomātiskā un konsulārā dienesta nolikumu.
(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)
4. pants
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomātiska un konsulārā dienesta nolikumu apstiprina ārlietu ministrs.
5. pants
Ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangu var piešķirt Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem.
(Otrā daļa izslēgta ar 11.05.1993. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1992. un 11.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)
6. pants
Atašeja rangu var piešķirt personai, kas pabeigusi stažēšanos un ieskaitīta Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā dienesta štatos.
Nākamo diplomātisko vai konsulāro rangu var piešķirt pēc šāda termiņa:
Iepriekšējais diplomātiskais rangs | Jaunais diplomātiskais rangs | Laiks, kas nostrādāts iepriekšējā rangā | Iepriekšējais konsulārais rangs | Jaunais konsulārais rangs | Laiks, kas nostrādāts iepriekšējā rangā |
Atašejs | Trešais sekretārs | 2 gadi | |||
Trešais sekretārs | Otrais sekretārs | 2 gadi | |||
Otrais sekretārs | Pirmais sekretārs | 2 gadi | Vicekonsuls | Konsuls | 2 gadi |
Pirmais sekretārs | Padomnieks | 3 gadi | Konsuls | Ģenerālkonsuls | 3 gadi |
Padomnieks | Pilnvarotais lietvedis, pagaidu lietvedis | 3 gadi | |||
Pilnvarotais lietvedis, pagaidu lietvedis | Vēstnieks, Speciālo uzdevumu vēstnieks; Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks |
Par sevišķi nozīmīgiem darba rezultātiem diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekam var piešķirt augstāku rangu pirms noteiktā termiņa.
Ja diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā tiek pieņemta persona, kas agrāk nav pildījusi diplomātisko vai konsulāro dienestu, bet Ārlietu ministrijas Atestācijas komisija un ārlietu ministrs uzskata, ka šai personai piešķirams Ārlietu ministrija ieņemamajam amatam atbilstošs diplomātiskais vai konsulārais rangs, tad attiecīgi Augstākās Padomes priekšsēdētājs vai ārlietu ministrs, ievērojot šā likuma 2. un 3. pantā noteikto kārtību, ir tiesīgi piešķirt šo rangu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1992. un 10.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)
7. pants
Par Ārlietu ministrijas diplomātiskā un konsulārā dienesta nolikuma pārkāpumiem diplomātiskos rangus un konsulāros rangus, ko piešķīris Latvijas Republikas Valsts prezidents vai ko piešķīris Latvijas Republikas ārlietu ministrs, var atņemt attiecīgi Latvijas Republikas Valsts prezidents vai ārlietu ministrs pēc atestācijas komisijas ieteikuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1992. un 24.11.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1994.)