Darbības ar dokumentu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)

Labklājības ministrija (turpmāk - LM)

1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)

Rīgas valstspilsētas pašvaldība

Liepājas valstspilsētas pašvaldība

Tukuma novada pašvaldības iestāde "Tukuma novada sociālais dienests"

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk - SIVA)

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums

Labklājības ministrijas jomas mērķarhitektūra

2.2. Saistība ar citiem projektiem

Projekts "Labklājības jomas IKT platformu attīstība" (turpmāk - projekts) ir saistīts ar šādu projektu:

Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projektu "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" (projekta kopējais finansējums 8 300 640 euro apmērā, t.sk. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 7 033 587 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 1 267 053 euro apmērā).

Projekts turpina izstrādāt un ieviest labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" funkcionalitāti valsts un pašvaldību sociālās sfēras procesu atbalstam.

LM apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādīto projektu.

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs

Projekts fokusēsies uz labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" attīstību, izstrādājot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli, kā arī tiks īstenota SIVA visu novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu aizvietošana ar jaunu, mūsdienīgu risinājumu - sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas datu atkalizmantošanas IKT platformu (turpmāk - platforma SIVIS), izņemot Sociālās rehabilitācijas informācija sistēmu (turpmāk - SRIS), kas turpinās funkcionēt sadarbībā ar platformu SIVIS, nodrošinot datu apmaiņu starp abām sistēmām (SRIS un platformu SIVIS).

Projektam ir 2 daļas:

1) LM projekta daļa - labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrāde (Mērķis 1);

2) SIVA projekta daļa - platformas SIVIS izstrāde personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai (Mērķis 2).

Mērķis 1: Izstrādāt un ieviest labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli pašvaldību sociālās palīdzības pasākumu administrēšanai, kā arī personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai.

Projektā paredzētas šādas aktivitātes: Sociālo statusu funkcionalitāte, Sociālo pabalstu funkcionalitāte, datu noliktavas un biznesa analītikas rīka papildināšana ar jaunajiem datiem.

Projekts paredz arī labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa, Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (turpmāk - SPOLIS) un labklājības nozares Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) drošības pasākumu īstenošanu, t.sk., e-adreses iestrādi sistēmās, drošības auditus un arhivēšanas funkcionalitātes nodrošināšanu.

Datu apmaiņas tiks risinātas, primāri izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk - DAGR) funkcionalitāti, kā arī pēc vajadzības, izmantojot Datu izplatības tīkla (DIT) un Valsts digitālās attīstības aģentūras API Pārvaldnieka kanālus.

Datu kopas, kas nepieciešamas datu apmaiņai, tiks precizētas biznesa procesu izpētes fāzē. Caur kanālu DAGR tiks izplatītas datu kopas "Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss" un "Piešķirto sociālo pabalstu informācija".

Aktivitātes tiks realizētas paralēli pēc Agile metodikas, sadalot sprintos, regulāri pārskatot aktivitāšu izstrādes grafiku.

Projekta sadarbības partneri no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Liepājas valstspilsētas pašvaldības un Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests" piedalīsies kopā ar LM labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādes satura noteikšanā, izstrāžu testēšanā un funkcionalitātes ieviešanā.

___________________________________________________

Mērķis 2: Izstrādāt un ieviest platformu SIVIS SIVA pakalpojumu administrēšanai, kā arī personas datu pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai.

Projekta ietvaros SIVA plāno novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu (Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma (turpmāk - PRIS), Viesu reģistrēšanas un vadības sistēma 4Hotel (turpmāk - 4Hotel), Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sistēma 4Restaurant (turpmāk - 4Restaurant)) izslēgšanu, bet to funkcionalitāte būs apvienota jaunā vienotā platformā SIVIS, migrējot datus no PRIS, 4Hotel, 4Restaurant uz platformu SIVIS. SRIS turpinās funkcionēt sadarbībā ar platformu SIVIS, nodrošinot datu apmaiņu starp abām sistēmām (SRIS un platformu SIVIS).

Projekta sadarbības partneris SIVA piedalīsies platformas SIVIS satura noteikšanā, izstrāžu testēšanā un funkcionalitātes ieviešanā.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)

I. Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis

Ir nepieciešams turpināt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrādi, fokusējoties uz sociālās palīdzības administrēšanas moduļa ieviešanu. Ja pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi lietot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli savu procesu nodrošināšanai, tad darbs būs jāveic manuāli vai dati jāiegūst vienlaicīgi no vairākām sistēmām. Līdz ar to saglabāsies augsts laika resursu patēriņš klientu iesniegumu sociālās palīdzības saņemšanai apstrādei un risks datu kvalitātei. Šobrīd pašvaldību lietošanā esošā Sociālās sfēras administrēšanas lietojumprogramma (turpmāk - SOPA) ir tehnoloģiski novecojusi, neatbilst drošības nosacījumiem un nav vairs potenciālu iespēju modernizācijai. Līdz ar to alternatīvie risinājumi netiek izskatīti.

_________________________________________________

II. SIVA platforma SIVIS

Informācija par pakalpojumu piešķiršanu un sniegšanu šobrīd tiek uzkrāta vairākās SIVA pārvaldītās informācijas sistēmās, tā ir sadrumstalota un apgrūtina datu analīzi, glabāšanu, apmaiņu un atkalizmantošanu. Turklāt vairākos procesa posmos informācijas apstrāde ir manuāla, kas rada papildus administratīvo slogu un risku datu kvalitātei.

Katra no 3.1. apakšpunktā (pie Mērķa 2) minētajām informācijas sistēmām ir izstrādāta un/vai ieviesta dažādos laika periodos, tās ir izstrādātas, izmantojot atšķirīgus tehniskos risinājumus, kuri ir novecojoši un neatbilst mūsdienu lietotāju prasībām. Vienlaikus ir paaugstināti informācijas sistēmu drošību riski un netiek nodrošināta integrācija starp SIVA sistēmām. Ar vienotas informācijas sistēmas - platformas SIVIS ieviešanu, tiktu vienkāršota informācijas sistēmas pārvaldība, uzturēšana un tās attīstība.

Norāda atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem:

Eiropas Savienības prasību izpilde

n/a

Valdības rīcības plāns

Atbilst Valsts pārvaldes modernizācijas plāna rīcības virzienam 6.7. "Horizontālais rīcības virziens - valsts pārvaldes digitālā transformācija", realizējot projektu uzņēmējdarbības vides digitalizācijas atbalstam un administratīvās kapacitātes palielināšanai.

Pamatnostādnes.

Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 4.4.9. rīcības virziens "Moderna un atvērta valsts pārvalde"

Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas nosaka: "Efektīva politikas pārvaldība ir viens no nosacījumiem politikas mērķu sasniegšanā. Tāpēc vidējā termiņā papildu uzmanība tiks veltīta starpinstitūcijas sadarbības pilnveidošanai ar iesaistītajām institūcijām un organizācijām, atbilstošu IKT risinājumu un pakalpojumu digitalizācijas attīstībai, lai uzlabotu pakalpojumu un pasākumu kvalitāti un pieejamību.".

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

LM labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platforma "DigiSoc", t.sk. sociālās palīdzības administrēšanas modulis, un SIVA platforma SIVIS ir paaugstinātas drošības informācijas sistēmas, un tajās notiek fizisko personu datu apstrāde, t.sk. sensitīvo datu apstrāde. Plānots ievērot visas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma, Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības".

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

n/a

Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:

Ja projekts netiek īstenots, tad:

1) Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Šobrīd pašvaldību sociālie dienesti klientu apkalpošanai lieto SOPA, kas ir tehnoloģiski novecojusi, neatbilst drošības nosacījumiem un nav vairs potenciālu iespēju modernizācijai. Ja projektu neīsteno, tad nav iespējama pakāpeniska pāreja no SOPA lietošanas uz labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformu "DigiSoc". Ja pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi lietot labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli savu procesu nodrošināšanai, tad darbs būs jāveic manuāli vai dati jāiegūst vienlaicīgi no vairākām sistēmām, kā rezultātā sociālā dienesta darbiniekiem būs liels laika resursu patēriņš klientu iesniegumu apstrādei sociālās palīdzības saņemšanai, kas izraisīs klientu neapmierinātību, kā arī ir risks datu kvalitātei un personas datu aizsardzībai.

2) Platforma SIVIS: Tehnoloģiskās novecošanās risks un drošības apdraudējumi. Esošās SIVA sistēmas ir izstrādātas uz novecojušām platformām, kas vairs netiek uzturētas un rada būtiskus informācijas drošības riskus. Ja sistēma netiktu atjaunota, tad palielinātos sistēmu nepieejamības risks tehnisku kļūmju dēļ, varētu rasties datu noplūdes vai nesankcionētas piekļuves riski, kā arī atsevišķu sistēmu uzturēšana kļūtu tehniski neiespējama. Portālā "e-latvija.lv" netiks izveidota vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA", kur klientiem būtu nodrošināta piekļuve pilnai informācijai par saviem datiem, ko nodrošina SIVA.

Papildus izdevumi, neveicot projekta īstenošanu, neveidotos.

Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu):

Auditā konstatētais;

n/a

Incidentu statistika;

Nepieciešams uzlabot informācijas sistēmu drošību, lai samazinātu incidentu skaitu.

Lietotāju aptauja;

SIVA darbinieku neapmierinātība ar darba procesu saskaldīšanu starp dažādām informācijas sistēmām, mazinot darba efektivitāti.

Manuālā darba apjoms.

Nepieciešams samazināt patērēto laiku sociālo pakalpojumu gada pārskatu sagatavošanai pašvaldībām un komersantiem.

3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

Projekta galvenie lietderības aspekti:

(atzīmēt piemērojamos)

Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu

Procesu efektivitātes paaugstināšana - LM,

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija - LM, SIVA

Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Datu avots un aktualizēšanas biežums

Esošā vērtība

Plānotā vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)¹

3.3.1. Samazināts laiks sociālo pakalpojumu oficiālās statistikas pārskatu sagatavošanai pašvaldībām un komersantiem.

Sociālajiem darbiniekiem un komersantiem nebūs jāveic darbs manuāli pārskatu sagatavošanai vai jāiegūst dati vienlaicīgi no vairākām sistēmām, samazināsies laika resursu patēriņš pārskatu datu precizēšanai un apstrādei, un tiks nodrošināta datu kvalitāte. 70 stundas no laika gada pārskata sagatavošanai tiks ietaupītas, pārējo laiku (30 stundas) darbinieks pārbaudīs datu atbilstību un kļūdas.

(KPI "Procesu efektivitātes paaugstināšana")

Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" auditācijas pieraksti par gada pārskatu automatizācijai patērēto laiku

Viena gada pārskata sagatavošanai 100 h gadā

Viena gada pārskata sagatavošanai indikatīvi 30 h gadā

2029. g.

3.3.2. Samazināts procesu atbalsta informācijas sistēmu skaits.

Samazināts informāciju sistēmu skaits uzlabos sistēmu pieejamību (SLA rādītāji), nodrošinās informācijas sistēmu administratoriem vienotu kārtību sistēmas uzturēšanai, būtiski mazinās informācijas drošības riskus, novērsīs nesankcionētas piekļuves risku, kā arī uzlabosies datu kvalitāte - SIVA darbinieki apstrādās klientu iesniegumus un klientu lietas vienotā vidē (platformā SIVIS), nepārrakstot datus manuāli.

(KPI "Resursu un IKT risinājumu konsolidācija")

Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma (VIRSIS)

3 informācijas sistēmas

1 informācijas sistēma

2029. g.

3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.4.1. Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis

Platformas modulis

1

2029. g.

3.4.2. Pašvaldību e-pakalpojums "Iesniegums sociālās palīdzības saņemšanai novada pašvaldībā"

e-pakalpojums

1

2029. g.

3.4.3. SIVA platforma SIVIS

Platforma

1

2029. g.

3.4.4. SIVA e-pakalpojums: "Vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA""

e-pakalpojums

1

2029. g.

4.1. Projekta finansējums

6 500 000 euro (t.sk. ERAF finansējums - 5 525 000 euro un valsts budžeta finansējums 975 000 euro).

4.2. Projekta īstenošanas termiņš

36 mēneši

Ietekme

Atbilstības novērtējums
(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana

Komersantu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju nodrošināšana ar piekļuvi labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulim

Vismaz 42³ sociālo pakalpojumu sniedzēji integrē savus IKT risinājumus vai izmanto labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduli sadarbībai ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un valsts pārvaldes institūcijām.

Minētie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji".

Komersantu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju darba uzdevumu un izpildes procesu digitalizācija pēc vienotiem principiem.

5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde

n/a

n/a

5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)

Atbilst

1) labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis

1) Visu pašvaldību sociālo dienestu klientu apkalpošanas darba vide;

2) Platforma SIVIS

2) SIVA klientu apkalpošanas darba vide.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁴

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis)

1

5.2.1. Pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas process labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulī

Platforma nodrošina sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības administrēšanu pašvaldībās un saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina valsts deleģētās funkcijas labklājības nozarē, t.sk. e-pakalpojums "Iesniegums sociālās palīdzības saņemšanai novada pašvaldībā".

Minētiem lietotājiem būs ietekme uz 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītāju "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji", kas ir jāsasniedz ne vēlāk kā otrajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas.

Pašvaldību sociālo dienestu un labklājības struktūrvienību darbinieki - 42 x vismaz 5 darbinieki - vismaz 210;

Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā - līdz 42 (pieņem, ka vismaz viens komersants katrai pašvaldībai)

2029. g. 2. cet.

1

5.2.2. Vienotas informācijas uzkrāšana un apstrāde par klientam piešķirto un saņemto pakalpojumu

Rezultātā tiks izstrādāta vienota datu aprites un apmaiņas platforma SIVIS par SIVA klientam sniegtajiem pakalpojumiem, automatizējot datu mijiedarbības procesus un nodrošinot datu atkalizmantošanu, t.sk. e-pakalpojums "Vienotā klienta darba vide "Mani dati SIVA"".

SIVA darbinieku skaits, kas strādās ar platformu SIVIS: aktīvie lietotāji - 22

2029. g. 1. cet.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

1

5.3.1. Datu apmaiņas nodrošināšana

Fiziskas un juridiskas personas, kuras izmanto pakalpojumu

Koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns: Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojums Nr. 440 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu"

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

2

5.4.1. SIVA datu kopa DAGR

2029. g. 1. cet.

5.4.2. Sociālās palīdzības datu kopa DAGR

2029. g. 1. cet.

Projekta indikatīvo izmaksu un ieguvumu analīzes aprēķini

1. Pēc projekta īstenošanas viens no ieguvumiem būs samazināts administratīvais slogs pašvaldībām un komersantiem attiecībā uz pārskatu iesniegšanu - aizpildītu Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību" 2. pielikumā "Pārskats par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību pašvaldībā ____. gadā", 3. pielikumā "Pārskats par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu ____. gadā" un 4. pielikumā "Pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušām personām ___. gadā" ietverto veidlapu iesniegšanu. Minētie pārskati iesniedzami reizi gadā, tie tiek manuāli apkopoti, aizpildīti un iesniegti Excel formātā. Datu apkopošanai, kļūdu labošanai un pārskata precizēšanai vidēji ir nepieciešams laiks no 2 nedēļām līdz 1 mēnesim (aprēķinā pieņemts, ka viena pārskata sagatavošanai vidēji ir nepieciešamas 2,5 nedēļas gada laikā jeb vidēji 100 h gadā (8 h dienā x 12,5 dienas)). Viena pārskata sagatavošanā vidēji ir iesaistīti 1-2 darbinieki. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību"2. pielikuma pārskatu iesniedz indikatīvi 42 pašvaldības, 3. pielikuma pārskatu iesniedz komersanti, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un valsts iestādes u.c. - indikatīvi tiek iesniegtas 130 atskaites, 4. pielikuma pārskatu indikatīvi iesniedz 42 pašvaldības un 12 komersanti.

Informācija ieguvumu aprēķinam:

Darbinieka vidējā stundas likme - 11,30 euro/h (1 853,85 euro/164 h), tas ir:

• darbinieka vidējā mēnešalga bez valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk - VSAOI) - vidēji 1 500 euro, ar VSAOI - 1 853,85 euro/mēnesī,

• vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī - 164 h,

• pašvaldību, kuras iesniedz pārskatus, skaits - 42 pašvaldības,

• komersanti, kuri iesniedz pārskatu, skaits - 12 komersanti,

• 3. pielikuma indikatīvais atskaišu skaits- 130 atskaites.

2. pielikuma pārskats, indikatīvi - 47 460 euro/gadā, 10 gados - 474 600 euro;

3. pielikuma pārskats, indikatīvi - 146 900 euro/gadā, 10 gados - 1 469 000 euro;

4. pielikuma pārskats, indikatīvi - 61 020 euro/gadā, 10 gados - 610 200 euro.

Vidēji ietaupījums pārskatu iesniegšanai gadā uz pašvaldībām un komersantiem būs 255 380 euro/gadā. Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs 2 553 800 euro.

Uz pašvaldībām un komersantiem vidēji gadā tiks ietaupīti aptuveni 255 380 euro. Tā kā ir dažas pašvaldības un komersanti, kuri pārskatiem nepieciešamo informāciju apkopo katru mēnesi visa gada garumā, un ir pašvaldības un komersanti, kuri pārskatu gatavo tuvāk pārskata perioda nodošanas laikam, tad projekta ieviešana ļautu darbiniekiem veltīt vairāk laika individuālajam darbam ar klientu pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai. Atbilstoši praktiskajai pieredzei, aizpildot pārskatu manuāli, rodas ļoti daudzas nesakritības starp tabulām (piemēram, starp tabulām variē rehabilitēto personu skaits) vai arī tabulas netiek līdz galam aizpildītas. Kļūdas pārskatos ir lielākajai daļai pārskatu iesniedzēju, un kļūdu novēršana aizņem laiku. Projekta ieviešanas procesā tiks uzlabota datu kvalitāte un mazināsies kļūdu rašanās iespējas. Datu ievadīšana vienuviet nodrošinās datu atkalizmantošanas iespējas.

2. Īstenojot projektu, tiks mazināts banku sektora slogs sabiedrībai. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (turpmāk - SPSP likums) sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma - izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situācijās. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 3. punktu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto lietojumprogrammu SOPA un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk - deklarācija), kas ir Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"2. pielikums. Savukārt Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"3.1. apakšpunkts nosaka, ka deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk - deklarācijas periods). SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu: 1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā; 2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas SPSP likuma 36. panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi; 7/12 3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz SPSP likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no SPSP likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai. Atbilstoši SPSP likuma 38. panta ceturtajai daļai sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidiem, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija. Minētais nozīmē, ka materiālās situācijas izvērtēšanai vai pārvērtēšanai (t. i., deklarācijas aizpildīšanai) visām mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Pēc statistikas datiem 2022. gadā Latvijā bija 102 419 pilngadīgu sociālās palīdzības saņēmēju. Bieži vien sociālās palīdzības saņēmēji ir personas ar invaliditāti vai pensionāri, arī maznodrošinātie, un nereti šīm personām nav pieejama internetbanka vai personas datorprasmes ir ierobežotas vai nepilnīgas, līdz ar to informāciju par materiālo stāvokli persona nevar sagatavot patstāvīgi. Tādejādi personām ir nepieciešams izmantot banku pakalpojumus, lai sagatavotu izziņu par personas materiālo stāvokli. Konta pārskata sagatavošanas izmaksas ir atkarīgas no tā kādā bankā personai ir atvērts konts, piemērām, AS "Citadele" bankā konta izraksta sagatavošana filiālē maksā 10 euro par vienu mēnesi, ņemot vērā, ka sociālais dienests izvērtē iepriekšējo trīs mēnešu ienākumus, klientam ir jāiesniedz konta izraksts par trīs mēnešiem jeb klientam tas izmaksā 30 euro.

Līdz ar to pieņemot, ka vidēji 45% no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022.gada datiem) izmanto bankas pakalpojumus, lai saņemtu izziņu par klienta materiālo situāciju, tad indikatīvais ietaupījums sabiedrībai, kas varētu rasties ir 1 382 657 euro (aprēķins: (45% no 102 419 personām)*30 euro (3 mēnešu izziņu cena)).

Vidējais ietaupījums 10 gadu periodā indikatīvi būtu - 13 826 570 euro.

Tā kā bieži vien mazākās pašvaldībās sociālie dienesti neatrodas tuvumā, personai uz novada centru jādodas ar sabiedrisko transportu vai savu automašīnu, vai ar kaimiņu/draugu/radinieku automašīnu. Veikt tiešus aprēķinus par izmaksām, kuras klientam rodas, nav iespējams, jo nav statistikas datu, cik un kādā veidā personas mēro ceļu līdz dienestam. Līdz ar to aprēķinos pieņem, ka personas, mērojot ceļu līdz filiālei Rīgas pilsētā, izmanto sabiedrisko transportu (indikatīvi aprēķins nosedz arī izdevumus par sabiedriska transporta izmantošanu arī citās Latvijas pašvaldībās un daļēji degvielas izmantošanu personām, kuras dodas uz sociālo dienestu ar automašīnām). Arī patērētais laiks ceļā, ko persona pavadītu, lai nokļūtu līdz dienestam, ir samērā liels, pieņemot, ka vidēji tas varētu būt no 2 stundām līdz vairākām stundām, atkarībā no vietas, kur dzīvo persona un kur atrodas dienests. Piemēram, lauku reģionos un pagastos, līdz tuvākajam dienestam jāmēro ceļš ar sabiedrisko transportu, kurš nekursē tik bieži kā, piemēram, Rīgas pilsētā. Personām ir arī jāpielāgojas sabiedriskā transporta grafikam, lai nokļūtu atpakaļ dzīvesvietā, un bieži vien tā ir visa diena.

Informācija ieguvumu aprēķinam:

• personu, kuras izmanto sociālā dienesta pakalpojumus, skaits - 46 089 personas (aprēķins: 45 % no 102 419 personām (no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022. gada dati)),

• ceļa izdevumi Rīgas sabiedriskajam transportam (turp-atpakaļ) - 3 euro par 2 braucieniem. Vidējās ceļa izmaksas personām- 138 267 euro.

Veicot pieteikumu iesniegšanu caur e-pakalpojumu patstāvīgi vai ar Vienotā pašvaldību klientu apkalpošanas centra operatoru tīkla atbalstu dzīvesvietā, vidējais sabiedrības ieguvums 10 gadu periodā būs 1 382 670 euro.

3. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki saņems informāciju par klienta vajadzībām elektroniskā formātā tādējādi tiks ietaupīts darba laiks informācijas ievadei un manuālai apstrādei, turklāt labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis ļaus centralizēti valsts līmenī apkopot un uzkrāt datus par klientiem, to vajadzībām un tiem sniegto atbalstu. Datu pieejamību nodrošinās kopēja datu noliktava labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformā "DigiSoc", no kuras varēs izgūt operatīvos datus analītikai ar BI rīkiem un novadā nepieciešamā sociālā atbalsta groza prognozēšanai.

Kopējais pašvaldību skaits - 42. To darbinieki mēnesī velta vidēji 46-92 h mēnesī jeb 552-1104 h gadā deklarāciju datu pārbaudei. Informācija ieguvumu aprēķinam: 1) darbinieka vidējā mēnešalga bez VSAOI - vidēji 1500 euro, ar VSAOI - 1853,85 euro/mēnesī, darbinieka vidējā stundas likme - 11,30 euro/h, 2) vidēji nostrādāto stundu skaits mēnesī - 164 h, datu administrēšanai plānotais iesaistīto darbinieku stundu skaits gadā - vidēji 552-1104 h.

Provizoriskais vidējais ietaupījums pašvaldībās, - no 6 237,60 euro līdz 12 475,20 euro. Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs no 62 376 euro līdz 124 752 euro.

Kopējais projekta provizoriskais lietderīgums 10 gadu pārskata periodā ir no 4 561 384 euro līdz līdz 4 623 760 euro. Tas aprēķināts, no projekta ieguvumu un ietaupījumu kopsummas vidēji no 17 825 416 euro līdz 17 887 792 euro, atņemot investīcijas 6 500 000 euro un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 6 764 032 euro.

informācija par projektu vadības kapacitāti

Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas projekta organizatoriskās struktūras:

a) projekta vadības grupa - projekta vadības struktūra, kas izveidota uz projekta īstenošanas laiku projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja un projekta īstenošanas partneru pārstāvji, projekta vadītājs, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un, ja nepieciešams, projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti un citi);

b) projekta vadītājs - projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no LM Informācijas tehnoloģiju departamenta ekspertu vidus, vai tiks nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku. Papildus tam projekta partneriem tiks dota iespēja veidot savu apakšprojekta struktūrvienību ar definētu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju. Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā;

c) projekta komanda - projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem.

Projekta komandu veido:

• projekta darba grupa - sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un ir atbildīgi par konkrētu darbu izpildi/uzraudzību saskaņā ar sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls, kas tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un kura pienākumi tiks noteikti amata aprakstā, vai pamatojoties uz uzņēmuma līgumu. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem);

• ārējie izstrādātāji - ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līguma pamata;

• pieaicinātie eksperti - piesaistīti atbilstoši nepieciešamībai, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.

Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses:

• IKT nozares ministrija - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija;

• sadarbības partneri no Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Tukuma novada pašvaldības iestādes "Tukuma novada sociālais dienests", SIVA - labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādes satura noteikšanai, izstrāžu testēšanai un funkcionalitātes ieviešanai.

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta administrēšanas procesu un vienlaicīgi mazinātu administratīvo slogu, nozares IT padomē ir pieņemts lēmums, apvienot SIVA projektu par platformas SIVIS izstrādi un LM projektu par labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa izstrādi, organizējot projekta administrēšanu vienā kopējā projektā. Savukārt, saturu definē projekta īstenotājs kopā ar SIVA un pašvaldību pārstāvju grupu, kas noteiks biznesa procesus, uz kuriem balstīsies platformu izstrādes pasūtījumi.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, LM parakstot sadarbības līgumus par projekta īstenošanu ar sadarbības partneriem (Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldību, Tukuma novada pašvaldības iestādi "Tukuma novada sociālais dienests", SIVA). Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota labā prakse Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā, ievērojot normatīvo aktu regulējumu, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības:

• interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros;

• dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms, un apakšprojektu izpildes kontrolēšana;

• komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros.

LM projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projektā izstrādājamie risinājumi (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) nedod labumu atsevišķiem komersantiem, un tādējādi tie negūst labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.

Projekta ietvaros radītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi:

1) labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" programmatūras papildinājumi, t.sk. jaunizveidotais sociālās palīdzības administrēšanas modulis, būs LM īpašumā;

2) platforma SIVIS būs SIVA īpašumā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi (labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platforma "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) paredzēti valsts pārvaldes funkciju veikšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasību izpildes ietvaros.

Pēcprojekta rezultātu ilgtspējai nepieciešami cilvēkresursi gan labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa, gan platformas SIVIS uzturēšanai (IS uzturētāji platformu lietotājiem un sistēmanalītiķi izmaiņu pieprasījumiem un sistēmu attīstības jautājumiem). Izmaiņu programmēšanai un tehniskai uzturēšanai tiks slēgti līgumi par ārpakalpojumu sniegšanu konkursa kārtībā. Operatīvajā līmenī ir nepieciešams Pirmā līmeņa atbalsts lietotāju apmācībai un kļūdu pieteikumu apstrādei. Biznesa procesu analīzei un izmaiņu pasūtījumiem tiks organizētas iestāžu padomes - gan SIVA, gan atsevišķi pašvaldību pārstāvju padome.

Pēc projekta pabeigšanas ir indikatīvi noteiktas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas un personāla atalgojums 2029. gadam ne vairāk kā 411 724 euro (t.sk. labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa atbalsta personālam (1 amata vietai) 32 557 euro un uzturēšanas izmaksām 325 251 euro; platformas SIVIS: uzturēšanas izmaksām 53 916 euro) un 2030. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 705 812 euro (t.sk. labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas modulim: atbalsta personālam (1 amata vietai) 55 812 euro un uzturēšanas izmaksām ne vairāk kā 557 572 euro; platformas SIVIS: uzturēšanas izmaksām 92 428 euro) gadā. LM nepieciešamo papildu finansējumu pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

informācija par riskiem

Būtiskākais projekta īstenošanas risks saistās ar ieplānotā finansējuma nepietiekamību projekta īstenošanā.

LM Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" sociālās palīdzības administrēšanas moduļa risku analīze

SIVA platformas SIVIS risku analīze

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Ņemot vērā to, ka projektā ir paredzēta IKT sistēmas funkcionalitātes izveide attiecībā uz pašvaldību gatavojamiem Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pārskatiem, lai pārliecinātos par to, ka jautājums par CSP oficiālajiem statistikas pārskatiem netiks dublēts ar CSP jaunās Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveidi CSP projektā "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide", projekta īstenošanas laikā ar CSP par minēto jautājumu tiks nodrošināta saziņa.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

n/a

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Laura Gulbe

IT departamenta direktora vietniece

Laura.Gulbe@lm.gov.lv

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA)

1.2. Projekta sadarbības partneri (indikatīvi)

Nav

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums

Labklājības ministrijas jomas mērķarhitektūra

2.2. Saistība ar citiem projektiem

Nav

Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem projektiem, un šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas no citu projektu finansējuma.

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs

Mērķis: uzlabot klientu informēšanas un valsts budžeta līdzekļu atgūšanas procesu efektivitāti un samazināt VSAA pakalpojumu administrēšanas izmaksas.

Projekta saturs:

1. Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas (turpmāk - SAIS) pakalpojumu izmaksāšanas funkcionalitātes papildināšana un uzlabošana.

2. Jaunas SAIS funkcionalitātes izstrāde valsts budžeta līdzekļu atgūšanas no apdrošināšanas sabiedrībām CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem procesa automatizācijai.

3. Jaunas SAIS funkcionalitātes izstrāde zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk - ZTI) izpildrīkojumu izpildes procesa automatizācijai.

4. Informācijas servisu sistēmas (turpmāk - ISS), kura nodrošina e-pakalpojumiem nepieciešamo SAIS datu apstrādi, un e-pakalpojumu pilnveidošana klientu informēšanai par izmaksātajiem pakalpojumiem un no tiem ieturētajām summām.

Projekta uzdevumi:

1. Pārstrādāt ieturējumu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei un iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas funkcionalitāti;

2. Pārstrādāt pakalpojumu pārmaksu un klientam piešķirto pakalpojumu apmēru salīdzināšanas un savstarpējas samazināšanas funkcionalitāti;

3. Automatizēt no kredītiestādēm atgriezto aģentūras maksājumu un klientu atmaksāto maksājumi apstrādi;

4. Izstrādāt izmaiņas e-pakalpojumos izmaksājamo summu detalizētai atspoguļošanai;

5. Automatizēt procesus valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)

Atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem:

Eiropas Savienības prasību izpilde (norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts);

n/a

Nacionālās attīstības plāns 2021. - 2027. gadam

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam (turpmāk - NAP2027) paredz, ka valsts pārvaldei jākļūst profesionālākai, atvērtākai, mūsdienīgākai un uz rezultātu vērstai. Viens no NAP2027 rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķiem ir "[295] Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē", kura uzdevums ir "[316] Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot "primāri digitāls", proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju."

Vēl viens NAP2027 rīcības virziens ir "Tiesiskums un pārvaldība", kura mērķis ir "[412] Iedzīvotāji mijiedarbībā ar publiskām institūcijām veido labāku sabiedrību un pārvaldību, īsteno savas tiesiskās intereses. Publiskā pārvaldība visos varas atzaros kļuvusi profesionālāka - tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka un labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Ikviens jūt, ka valsts strādā iedzīvotāju labā, tā vairojot apmierinātību ar pakalpojumiem un uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības sistēmai. Pakalpojumi ir personificēti, un politika līdzsvaro sabiedrības intereses. To nodrošina digitalizācijas laikmeta sniegtās iespējas un starpnozaru koordinēta rīcība.". Savukārt uzdevums [428] paredz - "Gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošana visos publiskās pārvaldes procesos, par galveno izvirzot cilvēka vajadzības un valsts proaktīvu rīcību, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, pārvaldei sniedzot saprotamu un pieejamu informāciju, nodrošinot iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikas veidošanā un panākot līdzsvarotu sabiedrisko grupu pārstāvību.".

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam:

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam paredz izveidot tādu valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, paaugstinot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

Punkts Nr. 4.4. "Rīcības virziens "Tautsaimniecības (t.sk., valsts pārvaldes) digitālā transformācija" paredz panākt strauju progresu Latvijas tautsaimniecības digitalizācijā, tai skaitā, atverot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un digitālo pakalpojumu platformas arī komerciāliem pielietojumiem. Tā apakšvirziens 4.4.2.1. datu pārvaldības ietvars un 4.4.2.4. digitālais "es" un 4.4.9. Moderna un atvērta valsts pārvalde: 4.4.9.1. valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija - klientorientētu procesu optimizācija un 4.4.9.2. valsts pārvaldes pakalpojumu digitālā transformācija -daudzkanālu piegāde, un 4.4.9.3. pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība, 4.4.9.7. Rīcības apakšvirziens: Pakalpojumu pārvaldība.

Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.

Plāns izvirza mērķi: gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošanu visos publiskās pārvaldes procesos. Projekta ietvarā saistoši pasākumi attiecībā uz inovācijas attīstību (rīcības virziens 6.6.) un valsts pārvaldes digitālo transformāciju.

Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.-2027. gadam

Projekta ietvarā saistoši pasākumi, kas attiecas uz pakalpojumu pārvaldības uzlabošanu un pakalpojumu modernizāciju, kas paredz nodrošināt pieejamus, saprotamus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus digitālus pakalpojumus visiem.

Kiberdrošības un noturības prasību izpilde (īsi apraksta, ja attiecināms);

n/a

 Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana:

1) Projekta realizācijas rezultātā tiks būtiski mazināts manuālā darba apjoms procesu izpildē, kas ļaus ietaupītos resursus izmantot VSAA darbības nepārtrauktības optimālākai nodrošināšanai;

2) Tiks uzlabota datu kvalitāte, kas ļaus samazināt datu manuālas labošanas nepieciešamību un rezultātā informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas;

3) Tiks vienkāršota pakalpojumu izmaksas programmatūra, kā rezultātā samazināsies ar sistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas ārpakalpojuma sniedzējiem.

Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:

Bez projekta VSAA saglabājas strukturāli neefektīvs un cilvēkresursos balstīts izmaksu process, kas rada augstu administratīvo slogu, palielina uzturēšanas izmaksas un liedz realizēt potenciālos sabiedrības un valsts ieguvumus.

Bez projekta netiek realizēti plānotie ieguvumi sabiedrībai 385 582 euro gadā.

Bez projekta VSAA saglabā pašreizējo, daļēji manuālo un dublējošu procesu stāvokli, tam tērējot administratīvos resursus 442 281 euro gadā, jo:

- turpinās datu nesaskaņotība starp SAIS apakšsistēmām;

- augsta atkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem. Turpināsies augstas un, iespējams, pat pieaugs uzturēšanas izmaksas un ārpakalpojumu piesaiste;

- klientiem informācija par izmaksājamām summām paliek sadrumstalota 4 izziņās;

- saglabāsies liels manuālā darba apjoms (11 slodzes), augstā kļūdu iespēja, palielināts klientu apkalpošanas slogs (zvanus/e-pastus), zemāka datu kvalitāte un ierobežots kapacitātes pārdalījums uz svarīgākām funkcijām;

- saglabājas liels zvanu, e-pastu un klātienes konsultāciju apjoms;

- netiek radīta kapacitāte jauniem uzdevumiem (piemēram, starptautisko pakalpojumu piešķiršanai).

Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu):

Auditā konstatētais

X Incidentu statistika

Lietotāju aptauja

X Manuālā darba apjoms

3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji

Projekta galvenie lietderības aspekti (LA)

Projekta galvenie lietderības aspekti:

Administratīvā sloga samazināšana (LA1)

Procesu efektivitātes paaugstināšana (LA2)

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē (LA3)

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija (LA4)

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (LA5)

Cits _____________________________

Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)

Datu avots un aktualizēšanas biežums

Vērtība (esošā un plānotā)

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Laiks, ko klients patērēs informācijas par izmaksājamo pakalpojuma apmēru iegūšanai.

Uzlabota informācijas pieejamība klientiem, papildinot VSAA e-pakalpojumus "VSAA pakalpojumi un informācija" un "VSAA izziņas" ar jaunu izziņu.

Pilnveidotais informācijas atspoguļojums veicinās digitālo risinājumu lietošanu iedzīvotāju vidū un pilnveido publiskā sektora digitālos risinājumus - attīsta e-pakalpojumus un to lietošanu. Attiecas uz LA1

Datu avots: portālā izpildīto e-pakalpojumu statistikas dati

Dati tiek aktualizēti katru dienu

Esošā vērtība - 0,28 stundas

Plānotā vērtība - 0,12 stundas, ko iedzīvotāji patērē informācijas iegūšanai vienā pieslēgšanas portālam reizē

2028

3.3.2. Samazināts manuāli izpildāmā darba apjoms.

Attiecas uz LA2, LA3 un LA5.

Datu avots: statistikas dati no SAIS par manuāli sagatavotajiem maksājumu sarakstiem un produkcijas vidē izpildītajiem datu apstrādes skriptiem.

Dati tiek apkopoti reizi mēnesī.

Esošā vērtība - 1839,5/11 cilvēkstundas/ slodzes mēnesī

Plānotā vērtība - 311/1,9 cilvēkstundas/ slodzes mēnesī

2029

3.3.3. Samazināta SAIS uzturēšanas darbietilpība ārpakalpojuma sniedzējiem

Attiecas uz LA3

Datu avots: VSAA grāmatvedības sistēmas dati par apmaksātajiem ārpakalpojumiem. Tiks izmantoti dati tikai par labojumiem izmaksu jautājumos.

Dati tiek apkopoti reizi mēnesī

Esošā vērtība - 25 %

Plānotā vērtība - 5 % no izpildītajiem skriptiem ir par izmaksas datu labošanu

2029

3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.4.1. Pilnveidota informācijas sistēma (SAIS un ISS funkcionalitāte)

Informācijas sistēma

2

2029

3.4.2. Papildināts e-pakalpojums

E-pakalpojums

2

2028

4.1. Projekta finansējums

2 500 000 euro,
tai skaitā ERAF finansējums 2 125 000 euro un valsts budžeta finansējums 375 000 euro.

4.2. Projekta īstenošanas termiņš

30 mēneši

Ietekme

Atbilstības novērtējums
(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana

93 ZTI*

ZTI veic izmaiņas savos procesos sniedz iespēju VSAA integrēt datu apmaiņu ar ZTI savos procesos, balstoties uz pilnveidotiem valsts digitālajiem procesiem

(*) 5.1.punktā norādītie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1.pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji"

Izveidojot elektronisku izpildrīkojumu saņemšanu no ZTI, tiks vienkāršota izpildrīkojumu aprite un efektivizēts izpildrīkojumu apstrādes un izpildes process.

5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde

Nav

-

5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)

Neatbilst

-

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts¹

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis)

2

Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (SAIS)

Informācijas servisu sistēma (ISS)

Pilnveidota VSAA pakalpojumu "Izmaksas" apakšsistēmas funkcionalitāte, lai:

1) automatizētu rīkojumu apstrādes, ieturējumu veikšanas kontroles un ZTI rīkojumu izpildes rezultāta paziņošanas darbības;

2) automatizētu pakalpojumu pārmaksu ieturēšanas no saistītajam pakalpojumiem darbības;

3) automatizētu no kredītiestādēm atgriezto VSAA veikto maksājumu, klientu kļūdaini veikto vai atgriezto maksājumu, kā arī no fiziskām un juridiskām personām saņemto maksājumu reģistrēšanu un apstrādi VSAA datu bāzē;

4) automatizētu valsts budžeta līdzekļu atgūšanas darbības par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem;

5) optimizētu iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķina procesu;

6) paplašinātu iedzīvotājiem pieejamo informāciju par ieturējumiem no piešķirtajiem pakalpojumiem.

Pilnveidoti E-pakalpojums "VSAA pakalpojumi un informācija" un E-pakalpojums "VSAA izziņas", lai gan vizuāli uztverami, gan izziņas veidā detalizēti vienkopus apskatītu informāciju par ieturējumiem kādi veikti no piešķirtajiem pakalpojumiem

Izstrādāto programmatūru lietos tikai VSAA darbinieki.

711 VSAA darbinieki

162 282 e-pakalpojuma lietotāji gadā - iedzīvotāji

2029. gada 1. cet.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Nav paredzēts izstrādāt centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumus

-

-

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, eturksnis)

Nav paredzēts izstrādāt jaunas nozarei būtiskās datu kopas

-

Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 2 500 000 euro. Papildus pēc projekta īstenošanas ir nepieciešams uzturēšanas izmaksas indikatīvi 10% no projekta īstenošanas izmaksām, jeb 2029. gadā 187 000 euro un 2030. gadā un turpmāk katru gadu 250 000 euro apmērā, kas Projekta dzīves cikla (10 gadu) laikā veido 2 437 500 euro. Kopā Projekta izstrādes, ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā veido 4 937 500 euro. Projekta īstenošana nodrošinās iekšējo procesu daļēju automatizāciju, optimizējot SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas funkcionalitāti, mazinot atkarību no citām SAIS apakšsistēmām, kā arī uzlabos pakalpojuma saņēmēju informētību un uzticēšanos sistēmai.

Ieguldījumus atsver turpmākie sabiedrības ieguvumi 3 855 820 euro un administratīvo resursu ietaupījumi 3 020 100 euro, kopā ietaupījumus sastādot 6 875 920 euro apmērā, kuri tiks sasniegti pēc Projekta īstenošanas 10 gadu periodā.

6.1. Pensiju un pabalstu saņēmēju laika un citu resursu patēriņa ietaupījums un administratīvā sloga samazinājums sabiedrībai, uzlabojot informācijas pieejamību sabiedrībai

SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas izmaiņu rezultātā, realizējot izmaiņas arī divos e-pakalpojumos, tiks uzlabota informācijas pieejamība pakalpojuma saņēmējiem un viņu informētība par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citiem ieturējumiem no piešķirtā pakalpojuma summas. Informācija par izmaksājamo summu klientiem būs pieejama vienuviet, mazinot laiku, kas klientam būtu jāpatērē, iepazīstoties ar informāciju četrās atsevišķās izziņās. Tas mazinās nepieciešamību klientiem pēc individuālā lēmuma izskaidrošanas klātienē vai telefoniski vēršoties VSAA. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts gan no pensijas, gan slimības pabalsta, savukārt ieturējumi sakarā ar konstatēto pakalpojumu pārmaksu, uzturlīdzekļu un ZTI ieturējumi tiek veikti no pensijām, pabalstiem un atlīdzībām. Ik gadu 231 832 klientiem (unikālās personas 2025. gada janvāra-jūlija dati) no tiem piešķirtajiem pakalpojumiem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti citi ieturējumi. Patreiz apmēram 8,4% jeb 19 474 klientu, ir neskaidrības par izmaksātā pakalpojuma summu, jo tā atšķiras no lēmumā norādītās piešķirtās pakalpojuma summas, skaidro VSAA telefoniski, e-pastā un, izmantojot portālā latvija.gov.lv pieejamās izziņas. Ieviešot izmaiņas divos e-pakalpojumos, dodot iespēju klientiem vienuviet un ērtā, pieejamā formātā noskaidrot informāciju par izmaksātā pakalpojuma summas veidošanas, plānots, ka šo iespēju izmantos vismaz 162 282 reizes gadā.

Ieguvums sabiedrībai, kad klientiem, kuriem izmaksājamās piešķirtā pakalpojuma summas skaidrojuma saņemšanai portālā latvija.gov.lv nav jāaplūko četras dažādas VSAA izziņas, jātērē nelietderīgi laiks VSAA telefonkonsultācijas saņemšanai vai e-pasta vēstules rakstīšanai, veido 385 582 euro gadā un 10 gadu laikā ietaupījums veido 3 855 820 euro.

Pieņemot, ka apmēram 35% no esošajiem 231 832 klientiem, kuriem no tiem piešķirtajiem pakalpojumiem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti citi ieturējumi, vēlētos noskaidrot izmaksātā pakalpojuma summu, jo tā nav norādīta VSAA lēmumā, bet to nedara, jo sagatavot un izprast četras dažāda satura VSAA izziņas ir laikietilpīgi un komplicēti, bet telefonsarunai un e-pasta uzrakstīšanai VSAA klienta, pamatā strādājošas personas, rīcībā nav pietiekamu laika resursu, tad, pilnveidojot divus e-pakalpojumus, informācijas par izmaksājamo pakalpojumu ieguve kļūtu ātra un ērta, informācija pieejama un viegli saprotama, ieguvums sabiedrībai (klientam) veidotu 385 582 euro gadā. Tiek pieņemts, ka katrs klients, kurš interesējas par izmaksājamās summas veidošanos, vismaz divas reizes gadā (mainoties nodokļu likmēm, neapliekamajam minimumam, pakalpojuma apmēram (pārrēķini, indeksācijas)) aplūkotu izveidoto izmaksājamās summas atšifrējumu, būtiski ietaupot laiku, ko klients izlietotu informācijas ieguvei - no vidēji 0,28 stundām līdz 0,12 stundām jeb par 0,16 stundām mazāk.

Formula: laika un citu resursu samazinājums sabiedrībai =vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem² 14,85 euro/h x klientu skaits, kas izmantojot pilnveidotos e-pakalpojumus, ietaupītu laika resursu 162 282 (35% no 231 832 personām, kurām ir nodokļa vai cita veida ieturējumi no piešķirtā pakalpojuma, apskata summas atšifrējumu divas reizes gadā) x vidējais laiks, ko klients ietaupītu, nezvanot, nerakstot uz VSAA vai analizējot četras dažādas VSAA izziņas portālā, bet sagatavojot vienu jauno VSAA izziņu un to izskatot 0,16 stundas = 385 582 euro gadā un 3 855 820 euro 10 gados.

6.2. SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas efektivitātes pieaugums - samazināta SAIS uzturēšanas darbietilpība

SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas pilnveidošanas rezultātā, novēršot datu dublēšanos un nesaskaņotību ar citām apakšsistēmām, kā arī veidojot elastīgus, savstarpēji neatkarīgus moduļus izmaksājamo summu aprēķina procesā, tiek samazināta kļūdu rašanās iespēju un paātrināta kļūdu diagnosticēšana, būtiski samazina laiku, kas nepieciešams šīs apakšsistēmas funkcionalitātes uzturēšanai. Vienkāršojot sistēmas uzturēšanas procesus, tiek radīts SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas efektivitātes pieaugums, kā arī uzlabota datu kvalitāte. Būtiski mazināsies vajadzība ar SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas uzturēšanu saistīto izmaksu jautājumu risināšanai piesaistīt ārpakalpojuma sniedzējus, kas ļaus efektīvāk izlietot programmatūras uzturēšanai piešķirtos finanšu līdzekļus, tos novirzot citu procesu vai SAIS funkcionalitātes pilnveidei.

Vidēji mēnesī dažādu SAIS apakšsistēmu (piešķiršana, izmaksa, iemaksas) funkcionalitātes uzturēšanai un datu dublēšanās starp sistēmām labošanai tiek sagatavoti vienreiz vai vairākkārt izmantojami automatizēti izpildāmi programmatūras uzdevumi, darbības jeb skripti kopā 4332 (periodā no 2025.gada janvāra - septembrim) jeb 481 skripts vidēji mēnesī. Patreiz izpildīto datu labošanas skriptu īpatsvars izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem veido 25% jeb 120 skriptu.

Viena skripta sagatavošanai, pārbaudei un izpildei, apakšsistēmu funkcionalitātes nepilnību novēršanai, labošanai (piemēram, dēļ datu interpretācijām starp piešķiršanas un izmaksu procesiem) vidēji mēnesī tiek iesaistīti trīs lietotāju atbalsta personāla darbinieki (sistēmu analītiķis/ skriptu izpildītājs), tam veltot vidēji 10 cilvēkstundas jeb katrs vidēji 3,33 stundas.

Pēc projekta 1.kārtas realizācijas, pārveidojot, vienkāršojot un dokumentējot sistēmas uzturēšanas procesus, būtiski mazināsies dažādu problēmu risināšanai nepieciešamais laiks, būtiski samazinot atsevišķi veidoto un izpildāmo programmatūras darbību apjoms, t.i., skriptu īpatsvars izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem samazinātos līdz 5% jeb būtu nepieciešami mēnesī vidēji tikai 24 skripti , samazinot ne tikai vajadzību pēc atbalsta personāla iesaistes, bet arī iesaistītā atbalsta personāla noslodzi, ko iespējams izmantot, lai uzlabotu saistīto procesu izpildes kapacitāti. Rēķinot to uz VSAA sistēmu analītiķu un skriptu izpildītāju vidējo bruto stundas darba atalgojumu likmi 13,6 euro, ieskaitot VSAOI 23,59%, gadā ietaupījums veido 156 515 euro un 10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veido 1 565 150 euro.

Formula: administratīvās izmaksas SAIS "Izmaksas" apakšsistēma funkcionalitātes uzturēšanai pirms projekta (bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59% VSAA sistēmu analītiķiem un skriptu izpildītājiem x darba stundu skaits mēnesī, kas veltīts skriptu izstrādei un izpildei x funkcionalitātes uzturēšanā iesaistītā personāla skaits x skriptu skaits izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem vidēji mēnesī x 12 mēneši mīnus administratīvās izmaksas SAIS "Izmaksas" apakšsistēma funkcionalitātes uzturēšanai pēc projekta (bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59% x darba stundu skaits mēnesī, kas veltīts funkcionalitātes uzturēšanai x funkcionalitātes uzturēšanā iesaistītā personāla skaits x skriptu skaits izmaksu jautājumos no visiem izpildītajiem skriptiem vidēji mēnesī x 12 mēneši (pirms projekta 13,6 euro x 3,33 x 3 x120 x12 = 195 644 euro; pēc projekta 13,6 euro x 3,33x 3 x 24 x12 =39 129 euro; ietaupījums gadā 195 644 EUR mīnus 39 129 euro = 156 515 euro.

6.3. Samazināts manuāli izpildāmā darba apjoms VSAA

Sagaidāms, ka pēc projekta ieviešanas būtiski mazināsies nepieciešamība manuāli veikt šādas darbības :

- manuāli veikt atkārtotus maksājumus klientiem gadījumos, kad dažādu iemeslu dēl, tai skaitā, no VSAA neatkarīgu, VSAA kontos atpakaļ ir ieskaitīts maksājums. Saņemot atpakaļ VSAA kontos maksājumus, pēc projekta realizācijas 80% gadījumos (kad atgrieztais maksājums būs identificējams) automatizēts process nodrošinās atkārtotu maksājumu klientam;

- manuāli veikt VSAA kontos saņemto maksājumu no juridiskām personām (piemēram, personas, kas brīvprātīgi pievienojas sociālajai apdrošināšanai, pašvaldības) apstrādi un šo datu ievadi SAIS. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;

- manuāli veikt VSAA kontos saņemto maksājumu no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem apstrādi un šo datu ievadi SAIS. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;

- manuāli veikt darbības valsts budžeta līdzekļu atgūšanai no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām ilgstoši izmaksātajiem pakalpojumiem, manuāli gatavojot iesniegumu/pieprasījumu apdrošināšanas sabiedrībai par CSN cietušajām personām izmaksāto līdzekļu atgriešanu valsts budžetā. Pēc projekta realizācijas šīs darbības tiks automatizētas;

- manuāli veikt darbības, lai apstrādātu, reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk - ZTI) rīkojumus, kontrolētu ieturējumu veikšanu un paziņotu ZTI rīkojumu izpildes rezultātu. Pēc projekta realizācijas manuālais darbs saglabāsies tikai saņemto ZTI rīkojumu reģistrācijai un novirzīšanai izpildei atbildīgajai pamatdarbības struktūrvienībai. Pēc projekta realizācijas būtiski mazināsies veicamo manuālo darbu apjoms, jo ZTI rīkojumu izpildes kontrole un rezultāta paziņošana ZTI par izpildes pabeigšanu tiks automatizēta;

- manuāli veikt darbības, lai pakalpojuma pārmaksas, kas uzstādītas vienā pakalpojuma veidā, faktiski ieturētu no cita, saistītā pakalpojuma - tā, kas noteiktajā periodā klientam tiek izmaksāts. Pēc projekta tiks automatizētas šādu pakalpojumu pārmaksu ieturēšanas darbības no saistītajam pakalpojumiem darbības.

Šo manuālo darbību veikšanai patreiz VSAA tiek veltītas kopā 11 slodzes. Pēc projekta, veicot procesu izpildes automatizāciju, slodzes, kas nepieciešamas VSAA kontos ienākošo maksājumu apstrādei un valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem, mazināsies līdz 1,9 slodzēm, dodot iespēju 9,1 slodzes novirzīt citu VSAA uzdevumu izpildei, kam patreiz pietrūkst kapacitātes, piemēram, starptautisko pakalpojumu piešķiršanai.

Samazinot manuāli veicamo darbību apjomu, finanšu resursu ietaupījums, ko iespējams novirzīt uzdevumu izpildei, kuros patreiz pietrūkst VSAA kapacitātes, veido 145 495 EUR gadā. 10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veido 1 454 950 euro.

Administratīvo resursu ietaupījuma 1 454 950 euro aprēķina atšifrējums:

Sabiedrības grupa

Palielinās/
samazinās

Stundas likme euro/stundā (euro)

Laika patēriņš uz vienību (stundās)

Cik bieži gadā

Subjektu skaits gadā

Administratīvās izmaksas (euro)

Aprēķinu skaidrojums

7.2.2.1.VSAA³

samazinās

9.81 ⁴

0.5

Pirms projekta

1032 ⁵

1

5 062

Laika patēriņā ir iekļauts maksājuma sagalvošanas un tā pārbaudes laiks (2 personām)

Pēc projekta

204 ⁶

1 001

Kopā

4 061

7.2.2.2.VSAA⁷

samazinās

10.43 ⁸

Pirms projekta

0.1

Pēc projekta

0

Pirms projekta

1236 ⁹

2

2 578

Pēc projekta

1236 ¹⁰

0

Kopā

2 578

7.2.2.3.VSAA¹¹

samazinās

10.43 ¹²

Pirms projekta

0.11

Pēc projekta

0

Pirms projekta

1620 ¹³

2

3 717

Pēc projekta

1620 ¹⁴

0

Kopā

3 717

7.2.2.4.VSAA¹⁵

samazinās

13.33 ¹⁶

Pirms projekta

0.17

Pēc projekta

0

Pirms projekta

1694 ¹⁷

2

7 678

Pēc projekta

1694 ¹⁸

0

Kopā

7 678

7.2.2.5.VSAA¹⁹

samazinās

9.19 ²⁰

Pirms projekta

0.41

Pēc projekta

0.12

Pirms projekta

30 240 ²¹

1

113 941

Laika patēriņā ir iekļauts ZTI rīkojuma reģistrācija, aprite, nodošana izpildei, izpildes kontrole, rezultāta paziņošana (iesaistīti vidēji 5 nodarbinātiem)

Pēc projekta

30 240 ²²

33 349

Kopā

80 592

7.2.2.6.VSAA²³

samazinās

9.19 ²⁴

Pirms projekta

0.17

Pēc projekta

0

Pirms projekta

15000 ²⁵

2

46 869

Pēc projekta

15000 ²⁶

0

Kopā

46 869

Pavisam kopā

145 495

Kopā manuālu darbību veikšanai pirms projekta nepieciešamas 1839.5 cilvēkstundas mēnesī jeb 11 slodzes, pēc projekta - manuālā darba apjoms būtiski mazinās, tam nepieciešamas vairs tikai 311 cilvēkstundas mēnesī jeb 1.9 slodzes. Resursu ietaupījums tiks novirzīts citu VSAA funkciju veikšanai, starpinot kapacitāti.

Projekta īstenošanai nepieciešamās kopējās izmaksas 10 gadu periodā veido 4 937 500 euro, savukārt sagaidāmie sabiedrības ieguvumi un administratīvo resursu ietaupījumi sasniedz 6 875 920 euro. Līdz ar to projekts rada pozitīvu neto finanšu efektu 1 938 420 euro apmērā, kas apliecina projekta ekonomisko pamatotību un ieguldījumu efektivitāti un nozīmē, ka ieguldītie līdzekļi pilnībā atmaksājas un papildus rada izmērāmu ekonomisko ieguvumu gan valstij, gan sabiedrībai.

Meklējot labākos variantus, kā atrisināt augstāk dokumentā aprakstītās problēmas, kā alternatīva tika izvērtēta iespēja apakšsistēmu "Izmaksas" izstrādāt pilnībā no jauna. Taču šāds variants tika noraidīts, jo:

1) VSAA projektam piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai pārstrādātu visu funkcionalitāti, kura iekļauta apakšsistēmā "Izmaksas", jo tā ir apjomīga un ļoti sarežģīta;

2) VSAA projekta realizācija prasītu vairākus gadus, kuru laikā vienlaicīgi būtu jāuztur gan esošais risinājums, gan jāveic izstrādes jaunajam risinājumam, tas radītu būtiskus VSAA projekta īstenošanas un rezultāta riskus un būtiski apdraudētu esošo pakalpojumu izmaksas nepārtrauktību un pareizību VSAA klientiem;

3) pilnīgi jauna risinājuma gadījumā būtu jāveic būtiskas izmaiņas arī "Piešķiršanas" apakšsistēmā, jo abas apakšsistēmas ir cieši saistītas. Tas radītu vajadzību pēc papildus finansējuma, kas nav pieejams.

informācija par projektu vadības kapacitāti

VSAA ir pietiekama kapacitāte projekta īstenošanai. Projekta vadībai uz projekta laiku izveidos projekta vadītāja amata vietu, kuru pilnā apmērā finansēs no projektam piešķirtajiem līdzekļiem.

Projekta uzraudzībai izveidos projekta vadības grupu, kura būs atbildīga par projekta ieviešanas uzraudzību un ar projekta īstenošanu saistītu lēmumu, kas nav projekta vadītāja kompetencē, pieņemšanu.

Projekta ieviešanai izveidos projekta darba grupu, kuras sastāvu noteiks ar VSAA direktora rīkojumu. Projekta darba grupa būs atbildīga par projekta ieviešanas plānā paredzēto darbību īstenošanu saskaņā ar projekta vadītāja noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas dalībniekiem tiks noteiktas piemaksas par darbu projektā, ko finansēs no projektam piešķirtajiem līdzekļiem.

informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

VSAA biznesa vadība un attīstība tiek organizēta pakalpojumu griezumā un katram no pakalpojumiem ir noteikts atbildīgais. Procesos, kurus paredzēts pilnveidot projekta laikā, iesaistītais personāls ar direktora rīkojumu tiks iekļauti projekta vadības grupas sastāvā un sekos līdzi projekta aktivitātēm sākot ar biznesa prasību un izmaiņu pieprasījumu izstrādi un beidzot ar programmatūras nodošanu ražošanā un tās izmantošanas uzsākšanu.

informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Projekta uzsākšanai ir jāveic informācijas sistēmu izstrādes pakalpojuma sniedzēju iepirkums, jo izstrādes darbus nav iespējams pasūtīt esošo sistēmu uzturēšanas un attīstības līgumu ietvaros. No projekta līdzekļiem tiks finansēta tikai projektā paredzēto uzdevumu realizācija, kuru izpilde tiks pilnībā atdalīta no ikdienas informācijas sistēmu uzturēšanas un uzlabošanas darbiem. Projekta realizācijai paredzētais finansējums netiks izmantots jau pabeigtu darbību apmaksai.

informācija par riskiem

Pastāv risks, ka projekta īstenošanas laikā MK nosaka apjomīgas izmaiņas izmaksājamo summu aprēķinam, tai skaitā ieturējumu piemērošanai kādai no VSAA administrējamo pakalpojumu grupām, vai citus izmaksas nosacījumus. Tādējādi attīstības aktivitātes ietvaros radītais rezultāts pirms ieviešanas ražošanā būs jāpielāgo jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas var prasīt papildus līdzekļus un papildus laiku ieviešanai.

Riska novērtējums: riska ietekme (sekas) ir būtiska un riska iestāšanās varbūtība vidēja. Risks vērtējams kā augsts.

Risks nav pieļaujams.

Riska pārvaldības darbības: nepieciešama savlaicīga plānoto tiesību normu izmaiņu apzināšana un ietekmes novērtēšana sadarbībā ar Labklājības ministriju, sagatavojot detalizētu rīcības plānu vienlaicīgai izmaiņu un aktivitātes ieviešanai, papildus finansējuma piesaistei, ja nepieciešams.

Uz projekta īstenošanu nav attiecināmi operacionālie riski. SAIS izstrādes process ir veidots, iekļaujot visus testēšanas posmus (vienību testēšana, integrētā testēšana, akcepta testēšana), kuru ietvaros tiek apzinātas izstrādātās programmatūras un datu kvalitātes kļūdas un nodotas tās novēršanai pirms programmatūras ieviešanas. Programmatūras laidienu instalācija vairākās testa vidēs pirms ieviešanas, novērš risku esošo informācijas sistēmu darbības pārtraukšanai tehnisku programmatūras kļūdu dēļ. Savukārt SAIS darbināšanas kiberdrošības riski šī projekta kontekstā nav aktuāli, jo SAIS tiek uzturēts nošķirti no ārējās infrastruktūras, tam nav tiešas pieejas no ārējām informācijas sistēmām un projekta ietvaros veicamās aktivitātes nemaina šo risinājumu.

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Projekta ietvaros nav plānots sadarboties ar citiem projektiem, jo projektam noteiktā izstrāde ir vērsta uz SAIS darbības optimizēšanu, bet projektam piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai realizētu visus ar SAIS darbības optimizēšanu saistītos uzdevumus. Projekta pirmajā kārtā ir iekļauta SAIS funkcionalitāte, kuras sakārtošana un vienkāršošana vairs nav atliekama un ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk veikt projektā iekļautos darbus, lai novērstu iespējamos riskus, atvieglotu sistēmas uzturēšanu un nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Taču ļoti nepieciešams turpināt SAIS "Izmaksas" apakšsistēmas pilnveidošanu 2. kārtā, lai veiktu funkcionalitātes uzlabojumus, kas risina pakalpojumu pieejamības problēmas:

- izveidot risinājumu, kas ļauj atteikties no stingri definētām regulārām maksājumu "porcijām", iespēju robežās pielāgojoties klientu vēlmēm mainīt pakalpojuma izmaksas datumu;

- izveidot risinājumu, lai pēc nepieciešamības elastīgi pielāgotu pakalpojumu maksājumu skaitu dienas robežās, ja izmaksa nepieciešama steidzami (piemēram, kā tas bija pie Covid-19 vai Energo atbalsta pakalpojumiem), nekavējot maksājumus klientiem;

- izveidot risinājumu, lai saīsinātu laiku no lēmuma pieņemšanas līdz pirmajam maksājumam;

- izveidot risinājumu, lai ar elektronisko parakstu var parakstīt SAIS sagatavotos maksājumu dokumentus.

Provizoriski šo aktivitāšu realizācijai nepieciešamais finansējums ekspertu novērtējumā ir 2 000 000 - 2 500 000 euro, ieviešanu plānojot 2 gadu laikā.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģijas autonomijas un drošības jautājumiem

Informācijas drošības jautājumi netiek risināti šī projekta ietvaros, jo izmaiņas tiks veiktas informācijas sistēmā SAIS, ar kuru strādā tikai VSAA darbinieki un kurai atrodas aizsargātā infrastruktūrā.

Cita būtiska informācija

A) Projekts netieši veicinās pakalpojumu pieejamību komersantiem, uzlabojot VSAA pakalpojumu izmaksas procesu un ar pakalpojumu izpildi saistīto procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Automatizēta valsts budžeta līdzekļu atgūšana no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem nodrošinās ātrāku, prognozējamāku un administratīvi vienkāršāku sadarbību ar komersantiem. Projekts uzlabos informācijas pieejamību un procesa izsekojamību, stiprinot tiesisko noteiktību un savlaicīgu norēķinu veikšanu. Kopumā projekts veicinās efektīvāku un mūsdienīgāku publisko pakalpojumu vidi komersantiem.

B) VSAA sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Atbalsts ir plānots valsts deleģētas funkcijas veikšanai, kas nav saimnieciskā darbība, jo tiks izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ievērojot MK 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 911 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums" paredzēto, proti, ka VSAA organizē un vada VSAA funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu darbību (4.6. apakšpunkts) un atbilstoši kompetencei VSAA nodrošina, ka tiek pildīti ES tiesību akti par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (4.10. apakšpunkts).

Realizējot projektu, tiks ievēroti arī šādi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā paredzētie valsts pārvaldes principi:

1) trešās daļas princips par valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs,

2) piektā daļa, kas nosaka pienākumu ievērot labas pārvaldības principu, tai skaitā taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses,

3) sestās daļas princips, kas paredz to, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, un tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā, jo sabiedrības (īpaši darba devēju, darbinieku, potenciālo darbinieku, pašnodarbināto) interesēs ir nodrošināt iestādē iesniegto iesniegumu iesniegšanu iespējami ērtāk, mazinot birokrātiskās procedūras, tās vienkāršojot, nodrošināt iespējami operatīvu iesniegumu apriti, izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu.

C) Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas indikatīvi 2029. gadam ne vairāk kā 187 500 euro un 2030. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 250 000 euro. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10% izmaksu aprēķins no kopējām projekta īstenošanas izmaksām. Uzturēšanas izmaksas tiks novirzītas diviem mērķiem:

1) programmatūras uzturēšanai. VSAA ikdienā saskaras ar pilnīgi visām iedzīvotāju grupām un risina daudz nestandarta situāciju, kuras ne vienmēr ir iespējams apstrādāt ar sistēmā izstrādātajiem algoritmiem. Tomēr, lai arī nestandarta situācija, tā rezultātā ar izstrādātāju atbalstu ir kaut daļēji jāintegrē sistēmā, lai sistēmas ikmēneša atskaites par norēķiniem un veiktajām darbībām atspoguļotu visu informāciju un nebūtu nepieciešams manuāli iejaukties nedz grāmatvedības uzskaitē, nedz norēķinu informācijā.

2) programmatūras attīstībai un pilnveidošanai. Informācijas sistēmas atbalsts ir nodrošināts ļoti plašai VSAA darbības sfērai. Tajā nemitīgi notiek izmaiņas, kuras būs jāintegrē arī šī projekta radītajos vai pilnveidotajos procesos un pakalpojumos. Piemēram, ZTI ieturējumu funkcionalitāte jāpapildina ar nosacījumiem jaunu pakalpojumu apstrādei, ja tādi tiks veidoti. Budžeta līdzekļu atgūšana par CSN cietušajām personām ir jāpilnveido, mainoties pakalpojumu veidiem, to savstarpējai mijiedarbībai, tiesiskajam regulējumam. Piemēram, e-pakalpojumos nepieciešams veikt izmaiņas, ja mainās nosacījumi pakalpojumu izmaksai uz iekšzemes vai ārvalstu kontiem vai izmaksai dzīvesvietā vai savstarpējai pakalpojumu atkarībai, kad starp diviem pakalpojumiem jāievieš starpības izmaksa.

D) Projekta uzdevumi tiks realizēti, ņemot vērā aktivitāšu rezultātus, kas ieviesti, piedaloties kā sadarbības partneriem šajos projektos, tomēr projektu aktivitātes nepārklājas, nav savstarpēji atkarīgas un projektu realizācijas gaitā izstrādājamā vai attīstāmā funkcionalitāte ir nošķirta:

1) ANM plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekts "Vienotā datu koplietošanas platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros, t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu koplietošanai";

2) ANM plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekts "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)".

E) Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta kontroles darbības dubultfinansējuma nepieļaušanai projekta ietvaros un sasaistē ar citiem pārrobežu projektiem, tai skaitā nodrošinot nodalītu grāmatvedības uzskaiti un aktivitāšu uzraudzību, apliecinot, ka viena un tā pati darbība netiek finansēta atkārtoti.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Lauris Lenerts

Informācijas sistēmu izstrādes daļas vadītājs

E-pasts: Lauris.Lenerts@vsaa.gov.lv

Tālrunis: 29505745

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - VDEĀVK)

1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)

Nav

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums

Labklājības ministrijas jomas mērķarhitektūra

2.2. Saistība ar citiem projektiem

Projekts "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" (turpmāk - projekts) ir saistīts ar vairākiem projektiem:

1. ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projektu Nr.2.2.1.1/19/I/004 "Invaliditātes ekspertīzes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana", kura īstenošanas rezultātā paplašināts VDEĀVK pakalpojumu saņemšanas kanālu skaits, pilnveidota elektroniski sniegto pakalpojumu iespējas, veikta VDEĀVK pamatprocesu optimizācija un pilnveidota Invaliditātes informatīvās sistēmas (turpmāk - IIS) programmatūra (ERAF projekta kopējā summa 1 400 000 euro).

2. sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (turpmāk - VDAA) īstenotā Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk - ANM) plāna investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" aktivitāšu ietvaros proaktīvu pakalpojumu piedāvāšana un e-pakalpojumu lietojamības pilnveide (VDEĀVK daļa 87 120 euro).

3. Eiropas Sociālā fonda plus projekts Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana" ietvaros pilnveidota IIS analītiskā funkcionalitāte, izveidojot datu analītikas moduļus, tiks izstrādāta un ieviesta IIS funkcionalitāte, kas nodrošinās savlaicīgu VDEĀVK klientu informēšanu par invaliditātes statusa noslēguma termiņa tuvošanos (Eiropas Sociālā fonda plus projekta kopējais budžets ir 1 000 000 euro).

VDEĀVK apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar norādītajiem projektiem.

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs

Projekta ietvaros jauna informācijas sistēma netiks veidota, bet tiks paplašināta un modernizēta esošā IIS.

Projekta mērķis ir paplašināt Invaliditātes informatīvās sistēmas (IIS) funkcionalitāti un nodrošināt tās savietojamību ar valsts pārvaldes koplietošanas digitālajām platformām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektīvāku standartizētu iekšējo datu apriti.

Sasniedzot projekta mērķi, tiks:

- nodrošināta IIS savietojamība ar valsts pārvaldes koplietošanas risinājumiem - e-adresi fiziskām personām, centralizētiem identitātes un piekļuves pārvaldības risinājumiem (turpmāk - AD) un drošiem autentifikācijas pakalpojumiem;

- attīstīts digitālo funkcionalitāšu skaits IIS - procesu nodalīšana IIS un datu nodošanas servisa uzlabojumi; sistēmas elektroniskā paraksta ieviešana; IIS auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana.

Projektā netiek veidotas individuālas integrācijas ar citām iestāžu informācijas sistēmām, bet tiek izmantoti valsts koplietošanas platformu un starpniekservisu risinājumi, nodrošinot vienotu, drošu un ilgtspējīgu datu apriti.

Projekts neparedz jaunu ārējo datu kopu izveidi vai IIS datu atvēršanu trešajām pusēm, bet ir vērsts uz sistēmas iekšējās arhitektūras modernizāciju.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)

Projekts risina problēmas, kas saistītas ar augstu manuālā darba īpatsvaru un nepietiekamu procesu automatizāciju. IIS savietojamība ar valsts pārvaldes koplietošanas risinājumiem nodrošinās procesu automatizāciju, manuālā darba samazināšanu un vienota digitāla risinājuma izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanā. Centralizēta piekļuves pārvaldība, izmantojot AD integrāciju, nodrošinās lietotāju kontu automatizētu izveidi, tiesību piešķiršanu, maiņu un dzēšanu. Drošu autentifikācijas rīku ieviešana stiprinās sistēmas atbilstību kiberdrošības un personas datu aizsardzības prasībām, nodrošinot uzticamu darbinieku piekļuvi IIS. IIS procesu nodalīšana un datu nodošanas servisa modernizācija uzlabos datu kvalitāti, izsekojamību un sistēmas uzturēšanas elastību, vienlaikus atvieglojot kļūdu novēršanu un turpmāku sistēmas attīstību. Sistēmas elektroniskā paraksta ieviešana samazinās administratīvo slogu, izslēdzot dokumentu atvasinājumu veidošanu, paātrinās administratīvo aktu apriti un nodrošinās to juridisko spēku gan elektroniskā, gan drukātā formā. Savukārt auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana nodrošinās pilnīgu lietotāju darbību un sistēmas procesu izsekojamību, stiprinot datu aizsardzību, caurskatāmību un uzticamību, kā arī mazinot drošības riskus

Norāda atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem:

Eiropas Savienības prasību izpilde

n/a

 Valdības rīcības plāns

Projekts atbilst Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027. gadam horizontālajam rīcības 6.7. virzienam "Valsts pārvaldes digitālā transformācija". Projekts sniedz ieguldījumu arī rīcības 6.1. virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" mērķu sasniegšanā. Projekts risina problēmas, kas saistītas ar augstu manuālā darba īpatsvaru, nepietiekamu informācijas sistēmu integrāciju, ierobežotu datu izsekojamību un paaugstinātiem drošības riskiem sensitīvu personas datu apstrādē. Paplašinot IIS funkcionalitāti un attīstot integrācijas ar valsts koplietošanas risinājumiem, projekts veicina efektīvāku, drošāku un ilgtspējīgāku publiskās pārvaldes procesu īstenošanu, kas atbilst Modernizācijas plānā noteiktajiem mērķiem un rīcības virzieniem.

 Pamatnostādnes

Projekts atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, šādām 4.4. rīcības virziena "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" attīstības jomām 4.4.9. "Moderna un atvērta valsts pārvalde"; 4.4.10." Racionāls valsts pārvaldes tehnoloģiju atbalsts"; 4.4.2." Datu pārvaldība, drošība un uzticamība valsts pārvaldē"; 4.4.6. "Sabiedrības sociālā labklājība un veselība", jo tas risina problēmas, kas saistītas ar neefektīviem un manuāliem publiskās pārvaldes procesiem, nepietiekamu informācijas sistēmu savietojamību un ierobežotu datu izsekojamību. Projekts veicina procesu automatizāciju, stiprina datu drošību un uzticamību, kā arī uzlabo sociālās labklājības pakalpojumu administrēšanas efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot mūsdienīgu un ilgtspējīgu digitālu valsts pārvaldi.

Nozares reforma/pakalpojumu uzlabošana

n/a

 Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

Drošu autentifikācijas mehānismu ieviešana un centralizēta lietotāju un piekļuves tiesību pārvaldība stiprinās IIS atbilstību kiberdrošības un personas datu aizsardzības prasībām, samazinot nesankcionētas piekļuves un datu noplūdes risku. Savukārt auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana nodrošinās lietotāju darbību un sistēmas procesu pilnīgu izsekojamību, stiprinot sistēmas caurskatāmību, uzticamību un atbildību.

Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana

n/a

Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:

Ja IIS funkcionalitāte netiek paplašināta un integrācijas netiek attīstītas, saglabāsies augsts manuālais darbs, tostarp saglabāsies administratīvais slogs VDEĀVK darbiniekiem, jo administratīvo aktu sagatavošana, parakstīšana un nosūtīšana turpināsies ar papīra dokumentiem un manuāli veidotiem un apliecinātiem atvasinājumiem. Netiks pilnvērtīgi izmantota e-adrese, līdz ar to saglabāsies augstas ierakstītu pasta sūtījumu izmaksas un netiks mazināti datu drošības riski. IIS lietotāju pārvaldība un piekļuve sistēmai paliks nepietiekami automatizēta un mazāk droša, neatbildīs kiberdrošības un personas datu aizsardzības prasībām, saglabājoties paaugstinātam nesankcionētas piekļuves un sensitīvu personas datu noplūdes riskam. Tāpat saglabāsies ierobežota datu izsekojamība un sistēmas arhitektūras sarežģītība, kas apgrūtinās sistēmas uzturēšanu, kļūdu novēršanu un turpmāku attīstību, negatīvi ietekmējot publisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti ilgtermiņā.

Klienta līmenī tas nozīmē ilgāku administratīvo aktu saņemšanas laiku, augstāku risku personas datu drošībai, kā arī zemāku uzticēšanos digitālajiem valsts pakalpojumiem. Saglabājoties nepilnīgiem drošības un piekļuves kontroles mehānismiem, pastāv paaugstināts risks nesankcionētai piekļuvei sensitīviem datiem par personu veselības stāvokli un funkcionālajām spējām.

Papildus tam, klientiem saglabāsies lielāka varbūtība saskarties ar dokumentu nozaudēšanu, kavējumiem vai nepieciešamību atkārtoti iesniegt informāciju, ja administratīvais akts nav saņemts laikus. Saglabāsies zemāka pakalpojuma prognozējamība un ilgāks kopējais lietas izskatīšanas laiks, kas īpaši būtiski personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem. Tāpat netiks pilnvērtīgi izmantotas digitālās saziņas iespējas, kas varētu samazināt klientu nepieciešamību klātienē vai telefoniski sazināties ar Komisiju, tādējādi palielinot klientu administratīvo slogu. Vienlaikus projekta neīstenošanas gadījumā klienti nesaņems vienotu, drošu un mūsdienīgu digitālo pakalpojumu pieredzi, kas atbilst sabiedrības pieaugošajām gaidām par valsts pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu):

Auditā konstatētais;

n/a

Incidentu statistika;

n/a

Lietotāju aptauja;

n/a

 Manuālā darba apjoms.

Izstrādājot IIS integrāciju ar e-adresi fiziskām personām, tiks samazināts administratīvā akta sūtījuma sagatavošanas laiks. Sistēmas elektroniskā paraksta ieviešana nodrošinās VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistiem iespēju sagatavot administratīvā akta nosūtīšanu personām, neveidojot dokumentu atvasinājumus par noraksta pareizību. Tādējādi tiks samazināts manuālais darbs un administratīvais slogs.

3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

Projekta galvenie lietderības aspekti:

 Administratīvā sloga samazināšana;

Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

Cits.

Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu

VDEĀVK

Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI)

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Datu avots un aktualizēšanas biežums

Esošā vērtība

Plānotā vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)¹

3.3.1. Administratīvie akti personām ar aktivizētu e-adresi tiek paziņoti digitāli no IIS, samazinot paziņošanas laiku, izmaksas un manuālo darbu, vienlaikus uzlabojot pakalpojuma ātrumu un drošību.

Datu avots: IIS auditācijā uzkrātie dati par paziņojumu nosūtīšanu uz e-adresi. Dati tiek apkopoti pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Administratīvie akti tiek paziņoti digitāli no IIS

(0 %)

Administratīvie akti personām ar aktivizētu e-adresi tiek paziņoti digitāli no IIS (attiecināmajiem gadījumiem)

(100 %)

2028. gads

3.3.2. IIS lietotāju kontu izveide, tiesību maiņa un dzēšana notiek automatizēti, izmantojot AD integrāciju, samazinot manuālo administrēšanu, kļūdu risku un jaunu darbinieku pieslēgšanas laiku.

Datu avots: IIS un AD dati. Dati tiek apkopoti pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Nav AD integrācijas ar IIS, IIS lietotāju konti tiek veidoti un dzēsti manuāli

(0%)

Ieviestā AD integrācija ar IIS, nodrošina automatizētu IIS lietotāju kontu izveidi, tiesību piešķiršanu un dzēšanu atbilstoši darbinieku lomām AD (100%)

2028. gads

3.3.3. VDEĀVK darbinieki pieslēdzas IIS, izmantojot pastiprinātu autentifikāciju, samazinot nesankcionētas piekļuves risku.

Datu avots: IIS autentifikācijas un pieslēgumu auditācijas dati. Dati tiek apkopoti pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

VDEĀVK darbinieku īpatsvars, kuri pieslēdzas IIS, izmantojot pastiprinātu autentifikāciju (piemēram, eID, eParaksts vai cits kvalificēts risinājums) (0%) - pašlaik tiek izmantota tikai lietotājvārda/
paroles autentifikācija

VDEĀVK darbinieku īpatsvars, kuri pieslēdzas IIS, izmantojot pastiprinātu autentifikāciju (piemēram, eID, eParaksts vai cits kvalificēts risinājums) (100%)

2028. gads

3.3.4. IIS galvenie biznesa procesi ir arhitektoniski nodalīti un izmanto modernizētu datu nodošanas servisu sistēmas iekšējās arhitektūras ievaros, uzlabojot sistēmas uzturamību un datu kvalitāti.

Datu avots: IIS arhitektūras dokumentācija un sistēmas konfigurācija.

Arhitektūras atbilstība tiek pārvērtēta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

IIS galveno biznesa procesu īpatsvars, kas ir arhitektoniski nodalīti (30%)

IIS galveno biznesa procesu īpatsvars, kas ir arhitektoniski nodalīti un izmanto modernizēto datu nodošanas servisu (100%)

2028. gads

3.3.5. Administratīvie akti tiek parakstīti tieši IIS ar sistēmas elektronisko parakstu, samazinot administratīvā akta sagatavošanas laiku un izslēdzot fiziskus dokumentu atvasinājumus.

Datu avots: IIS administratīvo aktu sagatavošanas un nosūtīšanas procesu auditācija.

Dati par administratīvā akta sagatavošanas laiku nosūtīšanai tiek apkopoti pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Administratīvā akta sagatavošanas laiks nosūtīšanai - vidēji 10 minūtes (nepieciešama dokumentu atvasinājumu veidošana, lai nodrošinātu juridisko spēku)

Administratīvā akta sagatavošanas laiks nosūtīšanai - vidēji 2 minūtes (administratīvais akts tiek parakstīts IIS ar sistēmas elektronisko parakstu, un atsevišķa manuāla dokumentu atvasinājumu veidošana nav nepieciešama)

2027. gads

3.3.6. Nodrošināta lietotāju darbību un sistēmas procesu pilnīga izsekojamība, stiprinot personas datu aizsardzību un mazinot nepamatotas datu apstrādes risku.

Datu avots: IIS auditācijas pieraksti.

Dati, vai auditācijā tiek fiksēta visa informācija par visām lietotāju darbībām un sistēmas procesiem, tiek pārbaudīti pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Auditācija tiek veikta tikai atsevišķām darbībām (IIS auditācijas pierakstu funkcionalitāte nenodrošina lietotāju visu darbību un sistēmas procesu pilnīgu izsekojamību)

(50%)

Auditācija tiek veikta lietotāju visām darbībām un sistēmas procesiem (100%)

2028. gads

3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.4.1. Paplašināts IKT integrāciju skaits IIS

Skaits

1 - IIS integrācija ar e-adresi fiziskām personām;

1 - AD integrācija ar IIS

1 - Autentifikācijas rīku ieviešana IIS

2027. gads

3.4.2. Attīstīts digitālo funkcionalitāšu skaits IIS

Skaits

1 - sistēmas paraksta funkcionalitāte

1 - procesu nodalīšana un modernizācija. Lēmumu pieņemšanas, atzinumu sagatavošanas un citi procesi nodalīti, samazinot savstarpējo procesu atkarību un kļūdu ietekmi

1 - IIS auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana

2028. gads

4.1. Projekta finansējums

Projekta "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" finansējums ir 1 000 000 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 850 000 euro un valsts budžeta finansējums - 150 000 euro).

4.2. Projekta īstenošanas termiņš

Projekta īstenošanas termiņš ir 24 mēneši

Ietekme

Atbilstības novērtējums
(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana

Neatbilst

Projekts ir vērsts uz publiskās pārvaldes digitalizāciju un sabiedrības interešu nodrošināšanu, un tas neparedz saimnieciskās darbības veicēju procesu izveidi vai pilnveidi, līdz ar to tas neatbalsta uzņēmumu procesu digitalizāciju tiešā veidā.

5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde

Neatbilst

-

5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)

Atbilst

Projekta ietvaros tiek nodrošināta IKT risinājumu un resursu konsolidācija, ieviešot vienotus digitālos risinājumus IIS ietvaros, automatizējot administratīvos procesus un samazinot paralēlu manuālu darbību nepieciešamību.

Procesi, kas tiek konsolidēti:

1. IIS integrācija ar e-adresi tiek konsolidēts sūtījumu kanāls, t.i., VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistam vairs nav jāpārbauda dokumentu vadības sistēmā, vai personai ir aktivizēta e-adrese. Konsolidēts sūtījumu kanāls samazinās manuālo darbību apjomu, mazinās kļūdu risku un nodrošinās vienotu, automatizētu un normatīvajiem aktiem atbilstošu dokumentu nosūtīšanu. Tas ļaus efektīvāk izmantot cilvēkresursus, uzturēt stabilu darba slodzi un ilgtermiņā samazināt administratīvās izmaksas. Rezultātā IIS darbība kļūs vienkāršāka un efektīvāka arī pēc projekta noslēguma, nodrošinot risinājuma ilgtspēju un tā praktisko izmantošanu ikdienas darbā.

2. IIS lietotāju piekļuves pārvaldība, izmantojot AD, vairs nav paralēlas manuālas kontu pārvaldības katrā sistēmā. Centralizēta piekļuves pārvaldība ļaus automatizēt lietotāju izveidi, tiesību piešķiršanu, maiņu un dzēšanu atbilstoši darbinieku lomām un darba attiecību statusam. Tas samazinās administratīvo slogu, mazinās kļūdu un drošības riskus, kā arī nodrošinās vienotu un caurspīdīgu piekļuves kontroli ilgtermiņā.

3. Autentifikācijas risinājumi un centralizēta piekļuves pārvaldība nodrošina vienotu piekļuves kontroli un paaugstina IIS drošības līmeni ilgtermiņā, samazinot nesankcionētas piekļuves risku un nodrošinot atbilstību kiberdrošības un personas datu aizsardzības prasībām. Sistēmas elektroniskais paraksts aizstāj dokumentu atvasinājumu manuālu apstiprināšanu, nodrošinot vienotu digitālu risinājumu. Vienots sistēmas paraksts nodrošinās dokumentu juridisko spēku visā to aprites ciklā, uzlabos procesu automatizāciju.

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts²

Lietotāju skaits
(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, eturksnis)

1.

Invaliditātes informatīvā sistēma (IIS)

Esošās IIS funkcionalitātes paplašināšana un modernizācija, nodrošinot savietojamību ar valsts pārvaldes koplietošanas digitālajām platformām, procesu nodalīšanu, sistēmas elektroniskā paraksta ieviešanu, auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšanu, kā arī iekšējās datu aprites un datu nodošanas servisa modernizāciju, nodrošinot procesu automatizāciju, manuālā darba īpatsvara samazināšanu un IKT risinājumu konsolidāciju IIS ietvaros.

VDEĀVK darbinieki - skaits atbilstoši aktuālajam personāla sarakstam

2028. gada I ceturksnis

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Nav attiecināms, jo nav ietekme uz koplietošanas pakalpojumiem

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai
(gads, ceturksnis)

Nav attiecināms, jo projektā netiek veidotas vai centralizēti pārvaldītas jaunas nozares būtiskās datu kopas. Projekta ietvaros tiek pilnveidota IIS iekšējā datu aprite un datu nodošanas serviss sistēmas arhitektūras līmenī.

Projekta sociālekonomiskais ieguvums izpaužas administratīvā sloga samazināšanā, efektīvākā cilvēkresursu izmantošanā un drošākā sensitīvo datu apstrādē.

VDEĀVK projekta pasākumu īstenošanai ir nepieciešams 1 000 000 euro. Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas indikatīvi 2028. gadam ne vairāk kā 83 334 euro un 2029. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 100 000 euro. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10 % izmaksu aprēķins no kopējām projekta īstenošanas izmaksām.

Paplašinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju integrāciju skaitu un attīstot digitālo funkcionalitāšu skaitu IIS, uzturēšanas izmaksas samazinās.

Pēc projekta īstenošanas viens no ieguvumiem būs samazināts administratīvais slogs VDEĀVK darbiniekiem:

Izstrādājot IIS integrāciju ar e-adresi fiziskām personām

Formula - administratīvās izmaksas IIS integrācijas ar e-adresi VDEĀVK pirms projekta īstenošanas

(bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59%, vecākā klientu apkalpošanas speciālista darba izmaksas vienā stundā (8,39 euro) x laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai paziņotu administratīvo aktu ierakstītā pasta sūtījumā (12 min = 0,20) x subjektu skaits, kuriem varētu tikt nosūtīts lēmums un atzinums e-adresē (šobrīd dokumentu vadības sistēmā klientiem e-adresē tiek nosūtīti vidēji 300 administratīvie akti mēnesī) x reižu skaits gada laikā, kad tiek nosūtīta informācija (katram klientam vidēji tiek nosūtīti 2 administratīvie akti).

(8,39 x 0,20) x (3600 x 2) = 1,678 x 7200 = 12 081,60 euro

mīnus administratīvās izmaksas IIS integrācija ar e-adresi VDEĀVK pēc projekta īstenošanas

(bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59%, vecākā klientu apkalpošanas speciālista darba izmaksas vienā stundā (8,39 euro) x laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai paziņotu administratīvo aktu ierakstītā pasta sūtījumā (2 min = 0,03) x subjektu skaits, kuriem varētu tikt nosūtīts lēmums un atzinums e-adresē (e-adresē nosūtīti vidēji 300 administratīvie akti mēnesī) x reižu skaits gada laikā, kad tiek nosūtīta informācija (katram klientam vidēji tiek nosūtīti 2 administratīvie akti).

(8,39 x 0,03) x (3600 x 2) = 0,2517 x 7200 = 1 812,24

12 081,60 - 1 812,24 = 10 269,36 euro

10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veidos 102 693,60 euro (noapaļojot 102 694 euro).

Ieviešot sistēmas elektronisko parakstu

Formula - administratīvās izmaksas sistēmas elektroniskā paraksta ieviešanai VDEĀVK pirms projekta īstenošanas

(bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59%, vecākā klientu apkalpošanas speciālista darba izmaksas vienā stundā (8,39 euro) x laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai lēmumu un atzinumus izdrukātu no IIS un sagatavotu dokumentu atvasinājumus (12 min = 0,20) x subjektu skaits, kuriem tiks nosūtīts lēmums un atzinums ierakstītā pasta sūtījumā (gadā vidēji tiek saņemti 72 000 iesniegumi invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei) x reižu skaits gada laikā, kad tiek nosūtīta informācija (katram klientam vidēji tiek nosūtīti 2 administratīvie akti).

(8,39 x 0,20) x (72 000 x 2) = 1,678 x 144 000 = 241 632,00 euro

mīnus administratīvās izmaksas sistēmas elektroniskā paraksta ieviešanai VDEĀVK pēc projekta īstenošanas (bruto stundas likme, ieskaitot VSAOI 23,59%, vecākā klientu apkalpošanas speciālista darba izmaksas vienā stundā (8,39 euro) x laika patēriņš (stundās), kas nepieciešams, lai lēmumu un atzinumus izdrukātu no IIS un sagatavotu dokumentu atvasinājumu (2 min = 0,03) x subjektu skaits, kuriem tiks nosūtīts lēmums un atzinums ierakstītā pasta sūtījumā x reižu skaits gada laikā, kad tiek nosūtīta informācija (gadā vidēji tiek saņemti 72 000 iesniegumi invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei).

(8,39 x 0,03) x (72 000 x 2) = 0,2517 x 144 000 = 36 244,80 euro

241 632,00 - 36 244,80 = 205 387,20 euro

10 gadu laikā administratīvo resursu ietaupījums veidos 2 053 872 euro

Ieguvumi:

Administratīvie akti (lēmums un atzinums) tiek parakstīti tieši IIS, bez nepieciešamības veidot dokumentu atvasinājumus (norakstus), samazinās VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistu manuālais darbs dokumentu sagatavošanā un apstrādē, saīsinās administratīvo aktu sagatavošanas un nosūtīšanas laiks, vienlaikus palielinoties sagatavojamo un nosūtāmo dokumentu apjomam. Ar sistēmas parakstu parakstīti dokumenti saglabā juridisko spēku arī gadījumos, kad dokuments tiek izdrukāts vai lejupielādēts, izmantojot e-pakalpojumu tīmekļvietnē www.latvija.gov.lv.

Kopējais projekta provizoriskais lietderīgums 10 gadu pārskata periodā ir 173 233 euro. Tas aprēķināts, no projekta ieguvumiem kopsummā vidēji 2 156 566 euro atņemot investīcijas 1 000 000 euro un provizoriskās uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā 983 333 euro apmērā.

informācija par projektu vadības kapacitāti

Projekta vadības kapacitāti veidos projekta vadītājs - projekta vadības personāls, kas būs atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no VDEĀVK darbinieku vidus, vai tiks nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku. Ar projekta vadītāju tiks slēgts darba līgums. Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

Projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts pēc nepieciešamības, ņemot vērā projekta īstenošanas posmus, plānotās aktivitātes un to apjomu. Personāla piesaiste tiks nodrošināta elastīgi, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus un nodrošinātu projekta mērķu sasniegšanu. Projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, un kura pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

Projekta darbību īstenošanai tiks piesaistīti ārējie izstrādātāji, kas projekta īstenošanā darbosies uz līguma pamata.

Lai nodrošinātu Projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu, kā arī mazinātu projekta vadības un īstenošanas riskus, katram projektā nodarbinātajam tiks noteikti amata pienākumi, kvalifikācijas un pieredzes prasības, tiks noteikts slodzes apjoms. Visa Projekta īstenošanas laikā tiks nodrošinātas projekta progresa sanāksmes visām atbalstāmajām darbībām.

 informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

Atbilstoši Invaliditātes likuma 3.¹ pantā noteiktajam, IIS ir valsts informācijas sistēma un tās pārzinis ir tiešās valsts pārvaldes iestāde "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija". Projektā paredzētās darbības ir vērstas uz valsts pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas modernizāciju, drošības un efektivitātes uzlabošanu. Izveidotās integrācijas un paplašinātā IIS funkcionalitāte tiks izmantota valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un būs VDEĀVK pārvaldībā.

Projekta ietvaros radītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi paredzēti valsts pārvaldes funkciju veikšanai Invaliditātes likumā un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei.

 informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

VDEĀVK projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projektā izstrādājamie risinājumi (IIS funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība) nedod labumu atsevišķiem komersantiem, un tādējādi tie negūst labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Projekts ir vērsts uz publiskās pārvaldes informācijas sistēmas digitalizāciju un sabiedrības interešu nodrošināšanu, un tas neparedz saimnieciskās darbības veicēju procesu izveidi vai pilnveidi, līdz ar to tas neatbalsta uzņēmumu procesu digitalizāciju.

informācija par riskiem

IIS RISKU ANALĪZE

informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

Skatīt 2.2. apakšpunktu.

informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

n/a

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Dace Baraka

VDEĀVK vadītājas vietniece administratīvajos un klientu apkalpošanas jautājumos

dace.baraka@vdeavk.gov.lv, 26416039