Darbības ar dokumentu
Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 10
Bauskā 2025. gada 30. oktobrī
Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa
APSTIPRINĀTI
Bauskas novada domes
2025. gada 30. oktobra sēdē
(prot. Nr. 13, 19. p.)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu un 44. panta pirmo
daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo
daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu
1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32104 izstrādātās Bauskas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) daļas:
1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.
2. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:
2.1. Bauskas novada domes 2020. gada 30. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 11 "Bauskas novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.2. Iecavas novada domes 2017. gada 15. maija saistošos noteikumus Nr. 5 "Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu";
2.3. Rundāles novada domes 2012. gada 26. jūlija saistošos noteikumus Nr. 7 "Rundāles novada teritorijas plānojums 2012.-2025. gadam";
2.4. Vecumnieku novada domes 2013. gada 29. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Vecumnieku novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu";
2.5. Bauskas novada domes 2021. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. 4 "Lokālplānojuma "Baldones iela 65" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiska daļa";
2.6. Vecumnieku novada domes 2017. gada 22. novembra saistošos noteikumus Nr. 8 "Vecumnieku novada Valles pagasta Taurkalnes ciema nekustamā īpašuma "Bērzi-1" lokālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.7. Bauskas novada domes 2009. gada 24. septembra saistošos noteikumus Nr. 7 "Apbūves noteikumi un detālplānojuma grafiskā daļa teritorijai starp Zaļo ielu, Upmalas ielu, Zemgaļu ielu, Miera ielu, Mūsas upi un pilsētas robežu Bauskā";
2.8. Iecavas novada domes 2006. gada 14. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Par detālplānojuma Iecavas novada ,"Lingas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.9. Iecavas novada domes 2006. gada 11. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada Sila ielā 1 grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.10. Iecavas novada domes 2006. gada 11. jūlija saistošos noteikumus Nr. 11 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ezeriņi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.11. Iecavas novada domes 2007. gada 14. augusta saistošos noteikumus Nr. 13 "Zemes gabala Iecavas novadā, "Vecskola" 3. z. g. izmantošanas un apbūves noteikumi;
2.12. Iecavas novada domes 2007. gada 11. decembra saistošos noteikumus Nr. 25 "Par detālplānojuma "Krasta Silenieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.13. Iecavas novada domes 2007. gada 10. jūlija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma "Dūdas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.14. Iecavas novada domes 2007. gada 9. oktobra saistošos noteikumus Nr. 20 "Par detālplānojuma "Vecsīmnieki" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.15. Iecavas novada domes 2007. gada 11. decembra saistošos noteikumus Nr. 26 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Velēnas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.16. Iecavas novada domes 2008. gada 15. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejas Lauči" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.17. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 4 "Par detālplānojuma "Kalna Majori" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.18. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Lejasstrauti" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.19. Iecavas novada domes 2008. gada 11. marta saistošos noteikumus Nr. 6 "Par detālplānojuma Bauskas rajona Iecavas novada "Melodijas", "Liniņi", "Amandas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.20. Iecavas novada domes 2008. gada 10. jūnija saistošos noteikumus Nr. 15 "Par detālplānojuma "Pūces" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.21. Iecavas novada domes 2008. gada 8. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma "Iecavas stacijas rajonā SAS "Agrochema" īpašumu teritorija" 2008. gada grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafisko daļu" izdošanu";
2.22. Iecavas novada domes 2008. gada 8. jūlija saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma "Āķīši" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.23. Iecavas novada domes 2008. gada 12. augusta saistošos noteikumus Nr. 22 "Par detālplānojuma "Piķi" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.24. Iecavas novada domes 2009. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 16 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kalna Vizmas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.25. Iecavas novada domes 2009. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 17 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Stropi", "Grāvmalas", "Birzīte" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.26. Iecavas novada domes 2009. gada 8. septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Kupenas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.27. Iecavas novada domes 2009. gada 8. septembra saistošos noteikumus Nr. 24 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Ligzdiņas" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.28. Iecavas novada domes 2011. gada 14. jūnija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Airīši" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem";
2.29. Iecavas novada domes 2011. gada 14. jūnija saistošos noteikumus Nr. 13 "Par detālplānojuma Iecavas novada "Virzīši" un "Zaļlauki" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem".
3. Teritorijas plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošo lokālplānojumu nekustamajam īpašumam "Cielavas", Iecavas pagasts, Bauskas novads, pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas atbilstoši Iecavas novada domes 2017. gada 15. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 5 "Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".
4. Izstrādes procesā esošos detālplānojumus pabeidz divu gadu laikā kopš Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienas atbilstoši plānošanas dokumentiem, kas bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas brīdī.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Mačeks
1. pielikums
Bauskas novada domes
2025. gada 30. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. 10
Bauskas novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 40900035851
Uzvaras iela 1, Bauska, Bauskas nov., LV-3901
pasts@bauskasnovads.lv www.bauskasnovads.lv
Bauskas novada teritorijas plānojums
Redakcija 3.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Zemes vienības
2.4. Piekļūšana zemes vienībām
2.5. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
2.6. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
2.7. Derīgo izrakteņu ieguve
2.8. Dīķu ierīkošana
2.9. Kultūras pieminekļi
2.10. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums
2. pielikums
3. pielikums
4. pielikums
5. pielikums
6. pielikums
7. pielikums
8. pielikums
1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Bauskas novada (turpmāk - Novads) teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:
1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Novada administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;
1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem.
2. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
3. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Bauskas novada pašvaldības būvvalde (turpmāk - Būvvalde).
1.2. DEFINĪCIJAS
4. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:
4.1. ainavu telpa - ainaviski vērtīga teritorija ar teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartēs noteiktu robežu, kurā saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu ir Latvijas, Zemgales reģiona, Bauskas novada un tā konkrētu vietu ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas;
4.2. apbūves mērogs - apbūves apjoma (augstuma, garuma, platuma) izmēru un proporciju sistēma;
4.3. apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp attiecībā pret ielu;
4.4. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija - objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību, un saglabājamās vērtības atjaunošanas, restaurācijas vai pārbūves gadījumā;
4.5. aizsargsiena - būve, kas Ministru kabineta noteikumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika" izpratnē kalpo kā prettrokšņa ekrāns apbūves objekta nošķiršanai no trokšņainās vides; kā arī viena no Ministru kabineta noteikumos par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos noteiktajiem paņēmieniem, kā novērst vai maksimāli samazināt putekļu un smaku ietekmes ilgumu;
4.6. aizsargstādījumi - stādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;
4.7. Bauskas vecpilsēta - teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs" ar valsts aizsardzības Nr. 7425 un tā aizsargjosla (aizsardzības zona);
4.8. cietais segums - ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts) vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi;
4.9. galvenā fasāde - arhitektoniski izteiksmīgākā, reprezentatīvā ēkas fasāde, parasti pret ielu vērstā fasāde, kurā ir arī galvenā ieeja (ieejas); daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām tā parasti ir garākā fasāde, kas vērsta pret ielu, bet ēkām, kas izvietotas ar īsāko fasādi (gala fasādi) pret ielu, tā ir garākā fasāde, kurā ir galvenās ieejas ēkā;
4.10. ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi - būves, konstrukcijas un paņēmieni lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas; ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus u.tml.;
4.11. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;
4.12. mobilitātes punkta infrastruktūra - transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa stacija vai pietura, autobusu pietura, auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās auto stāvvietas, pievadceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.);
4.13. pagalms - būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 5. pielikumam;
4.14. palīgbūves - ēkas un inženierbūves, kas ir nepieciešamas teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai;
4.15. Rundāles pils - teritorija, kurā ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Rundāles pils apbūves ansamblis" (valsts aizsardzības Nr. 6178) un tā individuālā aizsardzības zona;
4.16. saules paneļu parks - saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot uz ēkas balstītie saules paneļi un jumta vai sienu materiālos integrētie elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi; par saules paneļu parku Apbūves noteikumos tiek noteikts uz zemes balstīts vienotā sistēmā saslēgts saules paneļu kopums, kas aizņem 500 m2 un lielāku platību, un tā grupas, kas izvietotas līdz 500 m attālumā cita no citas;
4.17. starpkaru periods - XX gs. 20. un 30. gadi;
4.18. transporta apkalpes uzņēmums - motorizētu transportlīdzekļu vai to detaļu tirdzniecības vieta, remonta un apkopes darbnīca vai transportlīdzekļu mazgātava;
4.19. vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts - tirdzniecības un pakalpojumu objekts ar apbūves laukumu līdz 300 m², kas nerada transporta plūsmu lielāku par 50 automašīnām diennaktī, kas nav degvielas un gāzes uzpildes stacija (DUS, GUS), transporta apkalpes uzņēmums un kuram atbilstoši likumam Par piesārņojumu nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja;
4.20. zemes vienības fronte - zemes vienības projektētā robeža gar ielu.
2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
5. Novada teritorijā, ja tas nav pretrunā ar Ministru kabineta Vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Vispārīgie apbūves noteikumi) noteikto visās teritorijās atļauto izmantošanu, speciālo (nozaru) normatīvo aktu un šo Apbūves noteikumu prasībām, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, zemes vienībās ir atļauts:
5.1. izmantot zemi un veikt būvniecību atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī palīgbūvju būvniecībai;
5.2. ierīkot mākslīgos ūdensobjektus - dekoratīvos dīķus un notekas bez līmeņa regulēšanas būvēm teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām, ievērojot normatīvo aktu, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi, prasības;
5.3. veikt citu objektu izvietošanu vai būvniecību, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu.
2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
6. Novada teritorijā ir aizliegts, ja vien apbūve un izmantošana nav saskaņota atbilstoši normatīvajiem aktiem un Apbūves noteikumiem:
6.1. veikt teritorijas, tostarp ceļa uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus, ražošanas atkritumus un tamlīdzīgus materiālus;
6.2. izmantot surogātmateriālus (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) būvniecībā;
6.3. kā arī veikt jebkuru citu teritorijas izmantošanu un būvniecību, kas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un veselībai, vides kvalitātei, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzībai, publisko inženierbūvju ekspluatācijas drošumam, valsts aizsardzībai.
2.3. ZEMES VIENĪBAS
2.3.1. Jaunu zemes vienību veidošana
7. Zemes vienības sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu veic, ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteikto minimālo zemes vienības platību attiecīgajā funkcionālajā zonā.
8. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošo ēku un inženierbūvju izvietojumu un apkārtējo zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus (grāvji, ceļi u.tml.), pieļaujama atkāpe no jaunveidojamās zemes vienības minimālās platības, bet ne vairāk kā par 10 %.
9. Jaunas apbūves zemes vienības konfigurācijai jābūt tādai, lai apbūvi varētu racionāli izvietot zemes vienībā un tiktu ievērota zemes vienības minimālā fronte gar ielu vai ceļu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.3.2. apakšnodaļas noteikumiem.
10. Zemes vienības sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu atļauts veikt, ja vienlaikus katrai jaunajai zemes vienībai tiek nodrošināta piekļūšana.
11. Jaunu apbūves zemes vienību, kas tieši robežojas ar valsts autoceļu (arī apdzīvotajās vietās) un kurai paredzēts veidot piekļuvi no valsts autoceļa, atļauts veidot tikai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem vai pēc ceļa pievienojuma saskaņošanas ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).
12. Veidojot jaunas zemes vienības, ielu vai ceļu plāno atsevišķā zemes vienībā, izņemot piebraucamo ceļu uz vienu īpašumu.
13. Aizliegts atsavināt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa vai tā atsevišķas daļas, kā arī sadalīt vai apvienot zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās zemes vienību sadalīšana ir pieļaujama, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju.
14. Jaunas zemes vienības minimālā platība nedrīkst būt mazāka par Vispārīgajos apbūves noteikumos un Apbūves noteikumos noteikto platību, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku piesaistāmo zemesgabalu noteikšanai un zemes vienību daļu atdalīšanai, lai izbeigtu dalītās īpašuma tiesības.
2.3.2. Zemes vienības fronte
15. Vispārīgā gadījumā jaunas apbūves zemes vienības minimālā fronte ir 20 m un dzīvojamās mājas daļai (sekcijai) - 12 m.
16. Ņemot vērā dabiskās robežas (ūdensnotekas, ceļus, dabiskās brauktuves), apvidum vai kvartālam raksturīgo zemes vienību struktūru un jaunās zemes vienības lietderīgas izmantošanas iespējas, atsevišķos gadījumos minimālo zemes vienības fronti var samazināt, bet ne mazāk kā 6 m.
17. Prasības par zemes vienības minimālo fronti neattiecas uz dabas teritorijām un uz zemes vienībām, kurās būvē tikai inženierbūves.
2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM
18. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:
18.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu ielu vai autoceļu vai, ja ir piebraucamais ceļš;
18.2. ir izbūvēts ceļa pievienojums pie ielas vai valsts autoceļa, vai pašvaldības ceļa;
18.3. ja ir iespējams izbūvēt piebraucamo ceļu, kas atbilst normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem un operatīvo un apkalpes dienestu transportam.
19. Piebraucamo ceļu, kas nodrošina piekļuvi zemes vienībai, var veidot kā ceļa servitūtu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
20. Ja lauku teritorijā piekļūšana zemes vienībai tiek nodrošināta pa komersantu ceļu vai ceļu, kas atrodas tā paša īpašnieka zemes vienībā, vai pa servitūta ceļu caur cita īpašnieka īpašumu, to atļauts neizdalīt atsevišķā zemes vienībā.
21. Piekļuves nodrošināšanai pie valsts autoceļa īpašnieki var vienoties par kopīgu ceļa pievienojumu no divām zemes vienībām.
22. Ja zemes vienība atrodas starp vairākām ielām vai ceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākās kategorijas ielas vai ceļa.
23. Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie C kategorijas ielas veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, pie D un E kategorijas ielas - ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
24. Jaunu piekļuvi pie B kategorijas ielas veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma līdz krustojumam ir 50 m.
25. Lauku teritorijā nobrauktuves uz zemes vienībām no pašvaldības autoceļa veido ne tuvāk kā 20 m attālumā vienu no otras.
26. Jaunu piekļuvi (pievienojumu) pie autoceļa vai ielas saskaņo ar autoceļa vai ielas īpašnieku (tiesisko valdītāju).
27. Sadalot vai apvienojot zemes vienības, aizliegts slēgt Novada vienotajā transporta tīkla sastāvā esošos ceļus un ielas, izņemot, ja risinājums ir izstrādāts lokālplānojumā vai detālplānojumā.
28. Ja veidojot jaunas zemes vienības, maina piekļūšanu citai zemes vienībai, risinājums nedrīkst pasliktināt piekļūšanu un satiksmes drošību ielā vai ceļā, pie kura tiek paredzēts jaunais pievienojums (nobrauktuve).
29. Pilsētā, ja piekļuves nepieciešamas četrām un vairāk zemes vienībām, jāparedz vietējās nozīmes iela.
30. Ja zemes vienību piekļūšanai projektē jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.
2.5. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM
31. Publisko ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju piekļuvei ierīko gājēju un velosipēdu ceļus atbilstoši Apbūves noteikumu 5.7.4. apakšnodaļas noteikumiem noteiktajās vietās, tostarp privātajos nekustamos īpašumos kā tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt šādai teritorijai.
32. Piekļuves ceļus līdz publiskiem ūdeņiem (Iecavas, Mūsas un Mēmeles upēm) Bauskas un Iecavas pilsētās ierīko ik pa 500 m. Publisko ūdeņu upes krastu pilsētā vai tā posmu labiekārto pēc vienotiem principiem, ņemot vērā upju krasta dabisko veģetāciju, Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un gājēju kustības intensitāti.
33. Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta nestspējai.
2.6. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS ZEMES
2.6.1. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas
34. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās esošajās lauksaimniecības zemēs ir atļauta Ministru kabineta noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām noteiktā izmantošana.
35. Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijās ir aizliegti vēja parki un uz zemes izvietotu saules paneļu parki.
36. Ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 60 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 50 ha, Ministru kabineta noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām un šī Apbūves noteikumu nodaļa nav jāpiemēro.
2.6.2. Lauksaimniecības zemju apmežošana
37. Lauksaimniecības zemju apmežošanu (meža ieaudzēšanu) atļauts veikt, ievērojot ainaviski vērtīgo teritoriju (Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļa noteikumus un meliorētajās lauksaimniecības zemēs saņemot valsts meliorācijas objektu turētāja tehniskos noteikumus. Minētie nosacījumi neattiecas uz atsevišķu koku vai koku grupu (piemēram, aleju) stādījumu ieaudzēšanu lauksaimniecības zemē.
38. Lauksaimniecības zemju apmežošana aizliegta bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas reģistrēti kā Eiropas Savienības nozīmes biotopi.
39. Šīs apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts meža zemju apsaimniekotāja valdījumā esošajām lauksaimniecības zemēm.
2.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE
2.7.1. Vispārīgās prasības derīgo izrakteņu ieguvei
40. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Mežu teritorijā (M, M1), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Ūdeņu teritorijā (Ū), ja to neierobežo citi normatīvie akti un šīs Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi.
41. Derīgo izrakteņu ieguve Novada teritorijā aizliegta:
41.1. pilsētā un ciemā un līdz 1 km no pilsētas (1 km attālums neattiecas uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi);
41.2. nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;
41.3. Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļā noteiktajās vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās;
41.4. aizsargjoslās ap kapsētām;
41.5. Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās, izņemot, ja tiek konstatēts, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz ainavu;
41.6. kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās;
41.7. Apbūves noteikumu 5.4. apakšnodaļā noteiktajās vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās, izņemot, ja tiek konstatēts, ka bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturisko objektu.
42. Apbūves noteikumu 42. punktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi būvniecības un labiekārtojuma projektos un uz pazemes ūdeņu ieguvi.
43. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 m no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas.
44. Jaunu dzīvojamo vai publisko ēku izvieto ne tuvāk kā 100 m no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas. Tuvāk dzīvojamo vai publisko ēku atļauts izvietot, ja jaunās dzīvojamās vai publiskās ēkas būvniecības dokumentācijā ir paredzēti pasākumi potenciālo negatīvo ietekmju novēršanai (alternatīvs ūdensapgādes risinājums, satiksmes organizācija, aizsargstādījumi u.tml.). Minimālais attālums neattiecas uz attālumu no vēsturiski izveidotajiem karjeriem, kuriem nav pabeigta rekultivācija.
45. Par derīgo izrakteņu izstrādei un derīgo izrakteņu transportēšanai noslēgto vienošanos ievērošanu atbild derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs, tostarp arī gadījumos, kad derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājs ir piesaistījis apakšuzņēmējus vai nodevis darbu veikšanu trešajai pusei.
46. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijas (L), Mežu teritorijas (M, M1), Ūdeņu teritorijas (Ū) un Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1, R2) funkcionālajās zonās noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
47. Ja bijušās derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācija nav pabeigta, vietas rekultivācija ir jāveic pirms jaunu attīstības projektu būvniecības uzsākšanas. Ja derīgo izrakteņu ieguves vietas dokumentācija nav saglabājusies, jāizstrādā rekultivācijas mets.
2.7.2. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība
48. Pirms derīgo izrakteņu ieguves, kurai atļauju vai licenci neizsniedz pašvaldība, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu uzsākt detālplānojuma izstrādi.
49. Detālplānojuma administratīvajā līgumā par detālplānojuma īstenošanu iekļauj:
49.1. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu izmantošanas kārtību, tostarp vienošanās kārtību ar īpašniekiem;
49.2. derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamo ceļu uzturēšanas kārtību un par to atbildīgo pusi - derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāju;
49.3. noteikumus drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai;
49.4. citu detālplānojuma īstenošanai nepieciešamo jautājumu saskaņošanas kārtību ar Pašvaldību un īpašniekiem.
50. Ja derīgo izrakteņu ieguvi paredzēts turpināt iepriekšējā ieguves vietā vai veikt ieguvi blakus īpašumā, pašvaldība var lemt par detālplānojuma nepiemērošanu. Arī šajā gadījumā derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam jānodrošina Apbūves noteikumu 50. punkta apakšpunktos noteikto prasību izpildi.
51. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas.
2.7.3. Prasības bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei
52. Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanas, lai lemtu par atļaujā iekļaujamiem nosacījumiem, Pašvaldība var pieprasīt papildus informāciju:
52.1. derīgo izrakteņu ieguves projekta paskaidrojuma rakstu, kurā tostarp, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumos par derīgo izrakteņu ieguves kārtību noteiktajām izpētēm, ir raksturota derīgo izrakteņu ieguves prognozējamā ietekme uz vidi, ainavu un blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku dzīves apstākļiem;
52.2. rakstisko vienošanos kopijas starp derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātāju un skarto īpašumu īpašniekiem, kurās ir norādīta:
52.2.1. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļu izmantošanas un uzturēšanas kārtība;
52.2.2. noteikumi drošības pasākumu ievērošanai un derīgo izrakteņu ieguves vietas pieejamības ierobežošanai nepiederošām personām izstrādes laikā un līdz rekultivācijas pabeigšanai.
53. Mainoties normatīvajiem aktiem un gadījumos, kad bieži sastopamo derīgo izrakteņus ieguves atļauju neizsniedz Pašvaldība, šie Apbūves noteikumu apakšnodaļas noteikumi attiecībā uz bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvi paliek spēkā.
2.8. DĪĶU IERĪKOŠANA
54. Pilsētās un ciemos dzīvojamās apbūves zonās dīķa platība nedrīkst pārsniegt 25 % no kopējās zemes vienības platības.
55. Dīķi nedrīkst ierīkot tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka notariāli apstiprināta rakstiska piekrišana.
2.9. KULTŪRAS PIEMINEKĻI
2.9.1. Prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai Novadā
2.9.1.1. Prasības arheoloģiskajiem pieminekļiem
56. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu ēku, ceļu un ielu būvniecība, derīgo izrakteņu karjeru un ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.
57. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas arheoloģiskā pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama bez normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktas arheoloģiskās izpētes. Izpētes rezultātā nosaka teritorijas, kurās minētā saimnieciskā darbība ir atļauta.
58. Arheoloģiskajam piemineklim pieguļošajā teritorijā (aizsardzības zonā) esošu nekustamo īpašumu apbūvi, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, mežsaimniecisku un citu saimniecisko darbību veic tā, lai tā neatstātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz arheoloģisko pieminekli, tostarp, aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Ja ir notikusi iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, īpašnieks informē par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi.
2.9.1.2. Prasības arhitektūras pieminekļiem
59. Veicot valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā: būves telpisko risinājumu ainavā (pilsētvidē, lauku ainavā); būvmasu kārtojumu; plānojuma principus; konstruktīvo sistēmu un konstruktīvos elementus; pārsegumu risinājumus (velves); fasāžu arhitektūru; īpašus mākslinieciskos elementus fasādēs (portālus, arkādes, balustrādes, skulpturālus veidojumus, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumus u.c.); torņus; jumta formu; torņu smailes; jumta un torņu smaiļu dekoratīvos noformējuma elementus (vējrāžus, krustus, gaiļus u.c.); vitrāžas; interjeru dekoratīvo apdari (sienu, griestu, grīdu); īpašus mākslinieciskos elementus interjeros (skulpturālus veidojumus u.c.); sienu un griestu gleznojumus; kāpnes; vārtus; parkus, dārzus, skvērus (to telpisko kompozīciju, plānojumu, celiņu sistēmu u.c.); oriģinālos būvgaldniecības elementus; oriģinālos logus (to apdares elementus); oriģinālās ārdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus, virslogus); oriģinālās iekšdurvis (durvju vērtnes, to apdares elementus).
60. Arhitektūras pieminekļa konservācijā, restaurācijā, atjaunošanā un pārbūvē izmanto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.
61. Ēkas, kuras atrodas Bauskas vecpilsētā, bet kurām nav valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa, saglabā, atjauno, restaurē, pārbūvē vai nojauc, ņemot vērā to kultūrvēsturisko, pilsētbūvniecisko un arhitektonisko nozīmi un kvalitāti, atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2. apakšnodaļai.
62. Viedokli par ēkas kultūrvēsturisko, pilsētbūvniecisko un arhitektonisko nozīmi un kvalitāti, ja tā nav izvērtēta vai nepieciešama Apbūves noteikumu 1. pielikumā noteiktās vērtības pārskatīšana, Būvvaldei sniedz Bauskas novada Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija.
2.9.1.3. Prasības vēsturisku notikumu vietām
63. Veicot valsts aizsargājamo vēsturisko notikumu vietu un ar to saistīto būvju atjaunošanu, restaurāciju vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: notikumu raksturojošus un apliecinošus autentiskus elementus; telpisko izvietojumu ainavā; plānojumu; piemiņas zīmes; zinātniski pamatotu pārbūvēto vai pārveidoto daļu un eksponātus.
64. Vēsturiska notikuma vietas, tās aizsardzības zonas, ar vietu saistīto būvju un labiekārtojuma elementu uzturēšanu veic savlaicīgi un regulāri, lai nepieļautu to tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, teritorijas aizaugšanu, aizsegšanu no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, piekļuves (brīvas vai daļēji ierobežotas) apgrūtināšanu un vēsturiska notikuma vietai raksturīgās vides zaudēšanu.
2.9.1.4. Prasības mākslas pieminekļiem
65. Veicot valsts aizsargājama mākslas pieminekļa restaurāciju, ar mākslas pieminekli saistīto būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai vides pārveidojumus, saglabā: mākslas pieminekļa oriģinālo materiālu un izpildījuma tehniku; objektu kopumu, komplektāciju; ansambļa vienotību; vēsturisko (vietas) kontekstu; māksliniecisko kompozīciju; dizaina risinājumu; objekta formu; objekta struktūru, uzbūvi, konstrukciju; darbības mehānismu (ja tāds ir); krāsu, kolorītu; virsmas faktūru; virsmas apdari; vēsturiskos uzslāņojumus; krāsojumu, polihromiju; vēsturisko patinu; dekoratīvos rotājuma elementus, detaļas; dekoratīvo risinājumu; modelējumu; izpildījuma amatniecisko kvalitāti; māksliniecisko noformējumu; laikmetu raksturojošu tehnoloģiju.
66. Aizliegta teritorijas izmantošana un būvniecība, kas var bojāt mākslas pieminekli, izmainīt mākslas pieminekļa specifikai atbilstošo interjeru un iekštelpu mikroklimatu; traucēt piekļūšanas iespēju (brīvu vai daļēji ierobežotu) mākslas piemineklim; traucēt tā uztveres iespēju ārtelpā no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem, izmainīt raksturīgo, vēsturiski nozīmīgo ainavu.
2.9.1.5. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai
67. Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem par kultūras pieminekļu aizsardzību.
68. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu objektos un to teritorijās ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.
69. Valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) nekustamā īpašuma izmantošanu un apbūvi veic, saglabājot apkārtnei raksturīgo ainavu un vēsturiskā plānojuma struktūru, ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa. Jaunas apbūves gadījumā jāievēro iedibinātā būvlaide.
70. Būvniecības dokumentācijai pievieno ēku vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas, autoceļa un citas publiskās ārtelpas.
71. Jaunai ēkai, kā arī esošas ēkas pārbūvei, kas būtiski maina ēkas apjomu, ietekmes uz kultūras pieminekļu ainavu gadījumā veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
72. Būvvalde pirms lēmuma par ēkas nojaukšanu var pieprasīt izstrādāt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, veicot ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem, ēkas konstrukciju stāvoklim utt.), ja ēka atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā.
2.9.2. Prasības Bauskas vecpilsētā
2.9.2.1. Pilsētbūvniecības pieminekļa vērtības un ēku iedalījums vērtību grupās
73. Bauskas vecpilsētā saglabājamās vērtības ir pilsētas plānojuma struktūra, apbūves principu sistēma; celtņu telpiskais izvietojums, masa un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums; pilsētas telpiskais risinājums ainavā, reljefs, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava; vēsturiskā apbūve (ēkas, apbūves atsevišķi elementi; vēsturiskās nocietinājumu sistēmas; vēsturiskie industriālie objekti un inženierbūves), pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvpaņēmieni; pilsētas senāko daļu kultūrslānis; apzaļumojuma sistēma, parki, skvēri, stādījumi; vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskā ārtelpa ar raksturīgajiem labiekārtojuma elementiem; vēsturiskās piemiņas zīmes, mākslas pieminekļi un mākslas objekti publiskajā ārtelpā; kvartālu iekštelpa, vēsturisko ēku pagalmi; intelektuālās dzīves objekti un centri (vēsturiskās baznīcas, tautas nami, muzeji u.c.); dažādu pilsētas notikumu un tradīciju vietas (tradicionālie amata tirgi, tirgotāju vietas, pastaigu vietas, vēsturisku notikumu vietas u.c.) un citi unikāli un īpatnēji apbūves un labiekārtojuma elementi, kas veido pilsētas vēsturisko identitāti, vērtības autentiskumu.
74. Bauskas vecpilsētā pilsētbūvniecības pieminekļa vērtību aizsardzību nodrošina atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.14. apakšnodaļas - 2.9.2.14. apakšnodaļas prasībām un Apbūves noteikumu 1. pielikumā noteiktajam ēku iedalījumam vērtību grupās.
2.9.2.2. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkas (1. grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi (2. grupa)
75. Pirms ēkas restaurācijas vai pārbūves veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas to saglabāšanai vai zudušo būvdetaļu aizstāšanai atbilstoši Apbūves noteikumu šīs 2.9.2.2. apakšnodaļas noteikumiem.
76. Saglabājams ēkas autentiskais apjoms, plānojuma struktūra un konstrukcijas. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās nemazina ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti.
77. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
78. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas.
79. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā).
80. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi.
81. Saglabājama un restaurējama vēsturiskā interjera apdare, būvgaldniecības elementi (kāpnes, iekšdurvis u.c.), vēsturiskie apkures u.c. elementi.
82. Siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare.
2.9.2.3. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (3. grupa)
83. Pirms ēkas atjaunošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas saglabāšanai un vēsturiskā veidola atjaunošanai un zudušo būvdetaļu atjaunošanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem.
84. Saglabājams vai atjaunojams ēkas vēsturiskais apjoms, plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā ir pieļaujamas, ja tās nemazina ēkas arhitektonisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti un lai atjaunotu vēsturisko apbūves raksturu.
85. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
86. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi.
87. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā).
88. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi.
89. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru un nosedz vai iznīcina dekoratīvās detaļas (dzegas, logu apmales, sandrikus u.tml.).
2.9.2.4. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (4. grupa)
90. Pirms ēkas restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, pārveidojumus (t.sk. degradējošus pārveidojumus), formulē prasības un rekomendācijas autentisko daļu saglabāšanai, zudušo daļu aizstāšanai un degradējošo pārveidojumu novēršanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem.
91. Saglabājams vai atjaunojams ēkas autentiskais apjoms un plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās atjauno ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti.
92. Atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
93. Atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas.
94. Logu rāmji un ārdurvis restaurējamas vai atjaunojamas atbilstoši vēsturiskiem analogiem.
95. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru.
2.9.2.5. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (5. grupa)
96. Ēkas atjaunošanu vai pārbūvi veic, ņemot vērā ēkas pilsētbūvniecisko nozīmi Bauskas vecpilsētā.
97. Pieļaujamas ēkas apjoma izmaiņas, ja tās atbilst Bauskas vecpilsētā raksturīgajai zemes vienību (apbūves gruntsgabalu) struktūrai un plānojumam, apbūves mērogam un raksturam un apbūves vēsturiskajam izvietojumam pret ielu (iedibinātajai būvlaidei).
98. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem (konstruktīvajam / būvtehniskajam risinājumam), izvērtējot to ietekmi uz Bauskas pilsētas vēsturiskā centra ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti.
99. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums).
100. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
2.9.2.6. Fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (6. grupa)
101. Ēku atjaunošanai un pārbūvei izmantojami tradicionāli materiāli atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
102. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem, izvērtējot to ietekmi uz Bauskas vecpilsētas ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti.
103. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums), tostarp veicot ēkas siltināšanu.
104. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
2.9.2.7. Vēsturisko vidi degradējošas būves (7. grupa)
105. Ēku un inženierbūvju pārbūve var tikt veikta tikai ar mērķi novērst degradējošo ietekmi uz Bauskas vecpilsētas pilsētbūvniecisko un ainavisko kvalitāti.
106. Atbalstāma no ielas vai citas publiskās ārtelpas redzamu vēsturisko vidi degradējošu būvju nojaukšana.
107. Ēku un inženierbūvju būvniecību veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.8. apakšnodaļas noteikumiem.
2.9.2.8. Jaunu ēku būvniecība
108. Izvērtējot ietekmi uz Bauskas vecpilsētas apbūves raksturu, zudušās apbūves vietā zemes vienībās ar vēsturiski iedibināto būvlaidi (Apbūves noteikumu 1. pielikums) atbalstāma jaunu ēku būvniecība.
109. Ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu.
110. Jaunu ēku projektē, lai tā iederētos blakus esošās vēsturiskās apbūves apjomā un arhitektūras stilā.
111. Jumtus projektē atbilstoši Bauskas vecpilsētas tradicionālajai jumtu arhitektūrai (divslīpju, ar vai bez nošļaupumiem, ar mansardu, ar mezonīnu u.c.), segumam (māla vai betona kārniņu) un krāsu tonim (ķieģeļsarkans vai brūns), izvērtējot to iederību Bauskas vecpilsētas ainavā (t. sk. jumtu ainavā).
112. Būvniecības dokumentācijai pievieno ēkas vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas un citas publiskās ārtelpas.
2.9.2.9. Bauskas vecpilsētas ielas un apbūve ielas frontē
113. Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā), izņemot, ja izmaiņas ir pamatojamas ar Bauskas vecpilsētai degradējošu pārveidojumu novēršanu.
114. Ielu veido kā publiskās ārtelpas sastāvdaļu. Pie ēku galvenajām ieejām vai priekšpagalmā, ja tāds ir, atļauta vēsturiskajā pilsētvidē iederīgu labiekārtojuma elementu (tostarp, āra kafejnīcu galdu u.tml.) izvietošana.
115. Aizliegts aizbūvēt vēsturiskos ceļu pievienojumus uz zemes vienībām un aizliegts likvidēt galvenās ieejas ēkā no ielas.
116. Ielu posmos, kur saglabājies vēsturiskais akmens bruģa iesegums (Kalēju, Plūdoņa ielas posmos, ielu galos uz Mēmeles krastu un citviet Bauskas vecpilsētā), to saglabā vai atjauno.
117. Ielu posmos, kur vēsturiskais iesegums nav saglabājies, ņemot vērā autotransporta un gājēju satiksmes intensitāti un ielas nozīmi kultūrvēsturiskajā pilsētvidē, pieļaujamais iesegums ir akmens bruģis, klinkers vai betona bruģis.
118. Ietvju un velosipēdu ceļu būvniecībā ņem vērā autotransporta un gājēju satiksmes intensitāti, ielas nozīmi kultūrvēsturiskajā pilsētvidē un autentisko segumu, ja tas ir saglabājies.
119. Pārbūvējot vai atjaunojot ielas, nav pieļaujama ielas un ietves līmeņa paaugstināšana. Saglabājams vai atjaunojams ielas un ietves līmenis, kāds tas ir bijis XX gs. sākumā. Ielu posmos ar paaugstinātu līmeni, kur tas ietekmē ēku tehnisko stāvokli, ielas līmenis pazemināms līdz vēsturiskajam līmenim XX gs. sākumā vai veicami pasākumi, lai nodrošinātu ēku pamatu, cokola stāvu un inženiertīklu aizsardzību.
120. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas iestrādā segumā, izmantojot vēsturiskai videi piemērotas konstrukcijas.
121. Ielas uzturēšanā izmanto tehniku, paņēmienus un materiālus, kas nerada riskus vēsturiskās apbūves un labiekārtojuma elementu saglabāšanai.
2.9.2.10. Ēku fasādes
122. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai.
123. Fasāžu apdarē, ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, ir izmantojami tradicionāli materiāli: koka ēkām - koka dēļu apšuvums, apmestām mūra ēkām - kaļķa javas apmetums. Koka fasāžu krāsošanā izmanto lineļļas krāsas, apmestu fasāžu krāsošanā izmanto kaļķa vai silikāta krāsas.
124. Fasāžu apdarē nav izmantojami plastikāta dēļi, metāla ieseguma loksnes, apaļkoks, struktūrapmetums, sintētiskas špakteļmasas un citi neiederīgi materiāli. Ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, fasādes krāsu pasi izstrādā visai ēkai kopumā.
125. Ēku fasādes apdares materiālos aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotu plakņu kā fasādes apdares elementa pielietojums ir atļauts tikai tādā gadījumā, ja to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās pilsētvides kontekstā.
126. Jaunus ēku fasāžu dekoratīvos elementus veido no atbilstošiem tradicionāliem materiāliem. Aizliegta dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla.
127. Aizliegtas plastikāta lietus ūdens notekcaurules. Pieļaujams tradicionāls cinkotā skārta lietus ūdens novadīšanas reņu un tekņu risinājums.
128. Ēku fasādēs pret ielu aizliegts izvietot elektrības sadales skapjus, kabeļus, gāzes vadus un pievadus, izvadus, kondicionierus u.tml. elementus.
129. Skatlogi atļauti publisku ēku pirmajos stāvos. Divu un vairāk stāvu ēkām skatlogi izvietojami uz logu ass. Nav pieļaujama skatlogu pazemināšana līdz ielas līmenim.
130. Veikala skatlogu markīzes darināmas saskaņoti ar fasādes krāsojumu. Atļautas auduma markīzes.
131. Logus un skatlogus aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu.
2.9.2.11. Žogi un vārti
132. Žogu atjauno atbilstoši Bauskas vecpilsētas raksturīgiem vēsturiskajiem žogu prototipiem. Vēlams paredzēt žogu atjaunošanu vēsturiskajā (XX gs. I puses) izskatā un augstumā; risinājumu pamatojot ar vēsturiskajiem analogiem. Gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstoši vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogi ar apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi. Žogi jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem, ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju, dzīvojamām ēkām, galvenokārt paredzot koka žogus, bet publiskām ēkām - metāla kalumu žogus.
133. Pieļaujamais žoga augstums 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums.
134. Vārtus un iebrauktuves projektē atbilstoši ēkas arhitektūras stilam. Jaunu vārtu maksimālais augstums - 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums. Vārti ierīkojami tā, ka atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ietves. Atļautais vārtu materiāls - koks, metāls (kalts, liets).
135. Stiepļu pinuma žogi ir atļauti tikai tad, ja tie ir kombinēti ar dzīvžogu. Stiepļu pinuma žogus novieto aiz dzīvžoga vai dzīvžogā un tie nedrīkst pārsniegt dzīvžoga augstumu.
136. Dzīvžogi gar ielu un citu publisko ārtelpu stādāmi, izmantojot vietējiem klimatiskiem apstākļiem raksturīgās koku un krūmu sugas, izņemot skujeņus.
2.9.2.12. Ārtelpu un ēku ārējais apgaismojums
137. Ielu, laukumu, zaļo zonu apgaismes un ēku fasāžu apgaismes ķermeņu risinājumus pieskaņo Bauskas vecpilsētas pilsētvides raksturam.
138. Bauskas vecpilsētā pieļaujami XX gs. sākuma stilistikai atbilstoša dizaina apgaismes ķermeņi.
139. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.
140. Bauskas vecpilsētā publiskās ārtelpas apgaismojumam paredz siltas gaismas spektru, ne augstāku par 3000 K. Apgaismes starmešu izvietojums nedrīkst būt traucējošs satiksmei un konkrēta objekta apskatei.
141. Fasādes apgaismes ķermeņi jāpieslēdz kabeļiem, kas iebūvēti pazemē vai būves sienā, un nav redzami fasādē.
2.9.2.13. Palīgēkas Bauskas vecpilsētā
142. Vēsturiskās palīgēkas saglabājamas vai atjaunojamas atbilstoši ēku iedalījumam vērtības grupās.
143. Pieļaujama jaunu palīgēku būvniecība, atbilstoši pagalma apbūves vēsturiskajam plānojumam un raksturam.
144. Aizliegta palīgēku izvietošana priekšpagalmā vai uz iedibinātās būvlaides.
145. Palīgēkām, kas ir redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas, pieļaujamais jumta seguma materiāls var būt koka, māla vai betona kārniņi ķieģeļsarkanā vai brūnā tonī, metāls (cinkotais vai ķieģeļsarkanā tonī krāsots skārds). Palīgēku jumta seguma materiālu un krāsu pieskaņo galvenajai ēkai.
146. Aizliegtas konteinera tipa būves, kas pilda palīgēku funkciju, ja to ārsienas nav apdarinātas ar koka vai cita veida vecpilsētas pilsētvidē iederīgu materiālu. Aizliegtas palīgēkas ar metāla ārsienu apdari.
147. Nav pieļaujama transporta vienību un tehnikas, būvmateriālu, kokmateriālu u.tml. materiālu, konteineru, konstrukciju un preču novietošana un uzglabāšana zemes vienības daļās, kas redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas.
148. Antenas, saules baterijas (kolektorus), kondicionierus u.tml. inženiertehniskās iekārtas novieto tā, lai tās nav redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas un izvērtējot ietekmi uz jumta ainavu.
149. Atkritumu konteinerus izvieto tikai ārpus būvlaides teritorijas.
2.9.2.14. Pagalmi un dārzi
150. Jauna apbūve pagalmā pieļaujama tikai saglabājot pagalma apbūves vēsturisko plānojumu un raksturu un izvērtējot tās ietekmi uz vecpilsētas kultūrvēsturisko vidi un ainavu.
151. Iebrauktuvju ceļu un publisko vai daļēji publisko pagalmu iesegumā saglabājams akmens bruģis.
152. Pagalmos saglabājami tradicionāli augļu dārzi, īpaši Rīgas ielas pagalmos, kas vērsti uz Mēmeles upes pusi, un nogāzē starp Kalēju un Rijas ielām.
153. Mēmeles upes krastmalā tauvas joslas ietvaros paredz veidot publiski pieejamu gājēju pastaigu ceļu.
2.10. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
154. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas grafiskās daļas kartē ar mēroga noteiktību 1: 10 000, nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu detālplānojumu, zemes ierīcības vai būvniecības dokumentāciju, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1: 500.
155. Applūstošo teritoriju atļauts precizēt, pamatojoties uz kompetentās institūcijas izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā, kompetentajā institūcijā iesniedzot dokumentus, kas apliecina zemes vienības faktisko applūšanu (aktuālu augstas detalizācijas topogrāfisko plānu, informāciju par meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektiem, hidrotehnisko būvju darbību, informāciju par dabiskiem šķēršļiem un barjerām) vai pasūtot izpēti virszemes ūdens objekta maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai zemes vienībā.
156. Sanitārās aizsargjoslās ap kapsētu, pamatojot ar izpēti, kas veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodiku, atļauts nepiemērot Apbūves noteikumos noteiktos ierobežojumus.
157. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsargjoslas teritoriju atļauts precizēt, izstrādājot individuālo aizsardzības zonu Ministru kabineta noteikumu par kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodiku noteiktajā kārtībā.
158. Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Latvijas - Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību noteiktajām prasībām.
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūras būvniecībai
159. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā un detālplānojumā plāno vienotu ielu tīklu ar blakus esošajām zemes vienībām, kas samazina nepieciešamību veidot strupceļus.
160. Sarkanās līnijas konkrētai ielai vai valsts vai pašvaldības autoceļam pilsētā vai ciemā precizē būvniecības dokumentācijā, detālplānojumā vai lokālplānojumā ievērojot ielas vai autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu no ielas vai autoceļa ass uz katru pusi atbilstoši Apbūves noteikumu 2. pielikumam un šādas prasības:
160.1. veido pēc iespējas taisnas sarkanās līnijas;
160.2. neskar esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.
161. Konkrētās ielas vai autoceļa platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām vai autoceļa zemes nodalījuma platuma nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.
162. Jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkano līniju precizē, ņemot vērā arī Apbūves noteikumu 2. pielikuma 1. tabulā noteikto papildus attālumu no autoceļa ass uz katru pusi, kurā būvniecību saskaņo ar valsts autoceļa īpašnieku (tiesisko valdītāju).
163. Apbūves noteikumu 2. pielikumā noteikto C, D un E ielu kategoriju atļauts mainīt, pamatojot ar satiksmes intensitātes izmaiņām. B ielu kategoriju atļauts mainīt, ja iela ir pārņemta pašvaldības īpašumā.
164. Jaunās apbūves teritoriju ceļu un ielu sasaisti ar valsts autoceļu tīklu jāparedz ievērojot "pakāpeniskuma" principu, tas ir, ielu un ceļu pievienojumus jāparedz pie pašvaldības vai citiem ceļiem, orientējoties uz valsts autoceļu pievienojumu kopīgā skaita un konfliktpunktu samazināšanu, savstarpēju attālināšanu un satiksmes drošības apstākļu uzlabošanu.
165. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana valsts autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp blakus ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu 24. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā.
166. Būvējot jaunas ēkas vai palielinot esošo ēku būvapjomu zemes vienībās gar valsts autoceļiem, tostarp gar valsts autoceļiem pilsētās un ciemos, kuriem ir piešķirts nosaukums "iela", zemes vienības apbūves un piekļuves nosacījumus precizē saskaņā ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem.
167. Pašvaldības ielas būvniecības gadījumā nodrošina ne vairāk kā vienu nobrauktuvi uz katru zemes vienību.
168. Pilsētās ielu būvniecības gadījumā brauktuvi un ietves iesedz ar cieto segumu. Ārpus pilsētām ielas vai autoceļa segumu un konstrukciju nodrošina atbilstošu operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.
169. B un C kategoriju ielās nav pieļaujami jauni satiksmes mierināšanas pasākumi, kas paredz atšķirīgus brauktuves līmeņus vai mākslīgus paaugstinājumus (izceltie krustojumi, izceltās gājēju pārejas, ātrumvaļņi).
170. Dzīvojamās zonas ceļa zīmi atļauts izvietot tikai E kategorijas ielās, kuras nepilda tranzīta funkciju un veidojot dzīvojamai zonai atbilstošu dizainu, kas nodrošina autotransporta satiksmes mierināšanu.
171. Ielu būvniecību Bauskas vecpilsētā veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.9.2.9. apakšnodaļas noteikumiem.
3.1.2. Prasības automašīnu un velosipēdu stāvvietām
172. Autostāvvietu un velostāvvietu skaitu aprēķina atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam optimālajam transportlīdzekļu stāvvietu nodrošinājumam. Atkāpes no optimālā transportlīdzekļu skaita pieļaujamas pie pārbūves vai ēkas lietošanas veida maiņas, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tostarp nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojumu, objekta izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
173. Esošām būvēm autostāvvietu skaita nodrošinājumu pārskata gadījumos, ja:
173.1. tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana;
173.2. ēkas pārbūves gadījumā tiek mainīta stāvu platība, kas ir saistīta ar nodarbināto, vai apmeklētāju vai dzīvokļu skaita izmaiņām.
174. Velosipēdu stāvvietas ierīko atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumā noteiktajam aprēķinam.
175. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
176. Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās stāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, stāvvietas ir atļauts paredzēt citā zemes vienībā, tostarp, blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja ielas telpa ir pietiekama apstāšanās stāvvietu izvietošanai un satiksmes organizācijas risinājums ir saskaņots ar ielas īpašnieku.
177. Publiskās būves būvniecības gadījumā nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā papildus var ņemt vērā pašvaldības publiskos stāvlaukumus 500 m rādiusā ap objektu.
178. Publiskajai būvei, kurā tiek paredzēti atsevišķi (epizodiski, sezonāli) publiskie pasākumi, šo pasākumu apmeklētāju skaitu neieskaita autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinā, bet ņem vērā publiskos stāvlaukumus 1000 m rādiusā ap objektu.
179. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai teritorijas izmantošanas veidu ar atšķirīgu nodrošināmo autostāvvietu skaitu, tad kopējo autostāvvietu skaitu aprēķina katram objektam atsevišķi un summē.
180. Vienā nekustamā īpašumā izvietotiem dažādiem objektiem plāno kopīgu transportlīdzekļu novietni, piebraucamos ceļus un pievienojumus ielai, summējot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.
181. Autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikumam, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā, detālplānojumā vai lokālplānojumā ir pamatots cits objekta specifikai atbilstošs stāvvietu nodrošinājums.
182. Būvējot transportlīdzekļu novietni, ievēro šādas prasības:
182.1. stāvvietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m līdz daudzstāvu dzīvojamās mājas logiem; attālumu var samazināt, ja nodrošina, ka gaisma no transportlīdzekļu starmešiem nekrīt uz dzīvojamo māju, aprūpes iestāžu, ārstniecības iestāžu stacionāru un viesnīcu logiem, vai paredz alternatīvus risinājumus - ekrānus, apstādījumus u.c.;
182.2. būvē piebraucamo ceļu un tā pievienojumu ielai; piebraucamā ceļa minimālais platums ir 3,5 metri, ja plāno vienvirziena brauktuvi, un vismaz 5,5 metri, ja plāno divvirzienu brauktuvi;
182.3. ja atklātā autonovietnē paredzēts novietot 30 un vairāk automašīnas, laukumu un piebraucamo ceļu izbūvē ar cieto segumu;
182.4. mazākas ietilpības stāvlaukumus atļauts iesegt ar blietētu granti, šķembām, ģeotekstilu, bruģi kombinācijā ar zālāju vai citiem ūdenscaurlaidīgiem materiāliem;
182.5. atklātās autonovietnēs nodrošina risinājumu lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmā;
182.6. jāparedz teritorija saimnieciskiem mērķiem, lai stāvlaukuma tīrīšana, atkritumu izvešana vai cita saimnieciskā darbība netiktu veikta uz pagalma pārējās platības rēķina vai izmantojot ielu;
182.7. vismaz 5 % no stāvlaukuma platības paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem; ja autostāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, stādījumus veido kā dzīvžogu atbilstoši Apbūves noteikumu 277. punkta prasībām;
182.8. ierīko laukuma un piebraucamo ceļu apgaismojumu, tostarp paredzot apgaismojuma sistēmu, kuru iespējams piemērot tumšā diennakts laika režīmam, lai apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūvi pasargātu no gaismas piesārņojuma, ja nav nodrošināts cits alternatīvs risinājums;
182.9. nepieciešamo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru skaitu stāvvietu būvniecībā nosaka atbilstoši Ministru kabineta prasībām elektromobilitātei noteikumos par ēku iekšējo elektroinstalāciju.
3.1.3. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra
183. Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai ceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai ceļa pusē paredz ietvi.
184. Ietvju būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālie ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumi saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.
185. Gājēju un velosipēdu ceļiem parkos un citās dabas teritorijās ar mazu gājēju intensitāti ir pieļaujami dažādi segumu veidi.
186. Ceļa klātne mežā var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu vai smilts-grants segumu vai bez ieseguma. Mežā ceļu trasējumu veido pa dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus platas brauktuves meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām).
187. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un ceļa konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.
3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
188. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta ēku būvniecība, nodrošina ēku inženiertehnisko apgādi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nodrošina vides kvalitātes prasību ievērošanu.
189. Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām vai autoceļa nodalījuma joslā vai īpaši izdalītā inženiertīklu koridorā.
190. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots, un, ja nav citas pieņemamas alternatīvas, pieļaujama inženiertīklu izvietošana ārpus ielu teritorijām inženiertīklu koridoros vai joslā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstisku piekrišanu.
3.2.2. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas
191. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), jāpievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļas noteikumus.
192. Līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei 3.2.4. punktā noteiktajās teritorijās kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdens ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.4. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumiem, ēkas būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju ierīkot pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
3.2.3. Vietējā ūdensapgāde
193. Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās ūdensapgādes tīklu, objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ir atļautas grodu akas vai urbumi. Akas vai urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
194. Vietējo ūdens ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu un aprobežojumiem tajā. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.).
3.2.4. Decentralizētā kanalizācijas sistēma
195. Pilsētās un ciemos, kur nav centralizētās kanalizācijas tīklu, objektu ar kanalizācijas ūdeņu daudzumu līdz 5 m3 diennaktī notekūdeņu savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana:
195.1. notekūdeņu savākšanas ietaises ar hermētiski izolētiem krājrezervuāriem, no kuriem uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;
195.2. zemes vienībās, kuru platība ir 1000 m2 vai lielāka, pieļaujamas arī individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises (attiecīgi sertificētas).
196. Decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
3.2.5. Ugunsdzēsības ūdensapgāde
197. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju izmērus jāparedz saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; atkāpes ir pieļaujamas Bauskas vecpilsētā.
198. Iebrauktuvju un caurbrauktuvju vārtus aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina to manuālu atvēršanu.
199. Piekļūšanai pie atklāta ūdensobjekta, kuru izmanto ugunsdzēsības ūdens ņemšanai, paredz piebraucamo ceļu, kā arī laukumu ugunsdzēsības transportam un citai tehnikai atbilstoši Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos noteiktajiem izmēriem.
3.2.6. Lietus ūdens kanalizācija un meliorācija
200. Būvniecības dokumentācijā izstrādā risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un veicinot arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju.
201. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
202. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
203. Pirms būvniecības uzsākšanas neapbūvētā zemes vienībā būvniecības dokumentācijā izstrādā lietus ūdeņu savākšanas risinājumu. Lietus ūdeņu novadīšanas risinājumi nedrīkst pasliktināt meliorācijas būvju stāvokli un darbību.
204. Teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti un inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem.
205. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 3 m no koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas.
3.2.7. Elektronisko sakaru būves
206. Veicot ielu būvniecību, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.
207. Būvējot sakaru, kabeļtelevīzijas u.c. inženiertīklus pilsētā vai ciemā, to trases jāiebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju būvniecība atļauta tikai atsevišķos gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas, un tās apzīmējot ar inženiertīklu turētāja zīmi.
3.2.8. Elektropārvades būves
208. Elektrisko tīklu gaisvadu līniju ar 110 kV un augstāku nominālo spriegumu balstus neiekļauj teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām.
209. Teritorijas izmantošanas un apbūves, zemes vienību veidošanas, ielu sarkano līniju noteikšanas, jaunu ceļu projektēšanas un ceļa servitūtu nodibināšanas nosacījumus precizē atbilstoši elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora tehniskajiem noteikumiem.
3.2.9. Elektroapgādes būves
210. Jaunu transformatoru apakšstaciju izvieto ielu sarkano līniju robežās vai, ja tas tehniski nav iespējams, to izvieto zemes vienībā, ēkā vai inženierbūvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.
211. Pilsētā un ciemā dzīvojamās, publiskās un jauktas centra apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvniecību paredz pazemes kabeļu līnijās. Elektrisko tīklu būvniecība gaisvadu līnijās ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots.
3.2.10. Alternatīvā energoapgāde
212. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, atļauts izvietot Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1, R2), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M, M1), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamām un publiskām ēkām, nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām un ņemot vērā šajos Apbūves noteikumos noteiktās teritorijas, kurās 20 kW un lielākas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.
213. Vēja elektrostaciju un saules paneļu parku izvietojumu plāno ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.
214. Vēja elektrostaciju izvietojumam un krāsojumam vizuāli veiksmīgi jāiekļaujas ainavā.
215. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un lielāka, iekārtu balstus izvieto tā, lai attālums no valsts un pašvaldības autoceļu ass un publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes ir vismaz 1,5 reizes lielāks par maksimālo vēja elektrostacijas augstumu.
216. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot, ja minimālais attālums no iekārtas balsta līdz blakus zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes pārsniedz vēja elektrostacijas augstumu. Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienību īpašniekiem.
217. Saules paneļu parku izvietošanā ir jāievēro nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 2.6.1. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritoriju (Apbūves noteikumu 5.6.1. apakšnodaļa) noteikumi.
218. Pilsētā un ciemā saules paneļu iekārtas uz zemes izvieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas un ievērojot insolācijas prasības blakus zemes vienībā (Apbūves noteikumu 3.3.4. apakšnodaļa). Minimālo attālumu var samazināt saskaņojot ar blakus zemes vienības īpašnieku.
219. Vēja elektrostacijas un saules paneļu parkus izvieto ārpus kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām.
220. Biogāzes koģenerācijas staciju, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, izvietošana ir pieļaujama tikai ārpus pilsētām un ciemiem Lauksaimniecības (L), Rūpnieciskās (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijās (TA). Biogāzes koģenerācijas stacijas būvniecībai ir jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana, izņemot, ja koģenerācijas iekārtas uzstāda pie esoša lauksaimniecības uzņēmuma.
3.3. PRASĪBAS APBŪVEI
3.3.1. Vispārīgās prasības teritoriju apbūvei
221. Apbūvējot zemes vienību, ievēro apbūves parametrus atbilstoši Apbūves noteikumu 4. nodaļas noteikumiem attiecīgajai funkcionālajai zonai un teritorijas izmantošanas veidam.
222. Ja zemes vienības daļa atrodas starp ielas sarkanajām līnijām, aprēķinot apbūves parametrus, to neieskaita zemes vienības platībā.
223. Zemes vienībai, kas atrodas vairākās funkcionālās zonās, apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālai zonai.
224. Gadījumos, kad tiek būvēta sabiedrības interesēm nozīmīga publiskā ēka vai inženierbūve, pieļaujamas atkāpes no apbūves parametriem 10 % apmērā. Pārējām būvēm, ņemot vērā būvju lietderīgas izmantošanas iespējas, esošo būvju apbūves apjomu, ugunsdrošības un insolācijas Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus starp ēkām, inženierbūvēm un līdz zemes vienības robežām, pieļaujamas atkāpes no apbūves parametriem 5 % apmērā.
225. Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves augstuma parametrus funkcionālajā zonā savrupmājām piemēro, ņemot vērā, ka jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Maksimālo būvju augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5xL, kur H - būves augstums metros; L - attālums no zemes vienības robežas līdz būves punktam, kurā mēra būves augstumu metros. Šādi aprēķinātu būves augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanu, ko noformē kā vienošanos
226. Ēku būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem.
3.3.2. Pagalmu noteikumi
227. Apbūves zemes vienības priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar būvlaides platumu, izņemot perimetrālās apbūves gadījumos.
228. Pilsētās un ciemos priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu aizliegts izmantot būvmateriālu, kurināmā, citu materiālu un priekšmetu atklātai uzglabāšanai.
229. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos izvieto bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, veļas žāvētavas u.c. saimnieciskus objektus un palīgbūves, ierīko stādījumus, laukumus atkritumu konteineriem, piebraucamos ceļus un gājēju ceļus, autostāvvietas un velonovietnes.
230. Šķūnīši u.tml. būves daudzdzīvokļu māju pagalmos ir atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās. Jauni malkas šķūnīši atļauti tikai pie dzīvojamām mājām, kurām ir funkcionālā nepieciešamība (malkas apkure), veidojot vienotu arhitektonisko risinājumu ar galveno ēku.
3.3.3. Būvlaides
231. Būvlaide pilsētās un ciemos ir 6 m vai iedibinātā būvlaide, izņemot Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM2) un Lauksaimniecības teritorijā (L2), kur būvlaide 3 m vai iedibinātā būvlaide.
232. Ja pilsētā vai ciemā esoša zemes vienība robežojas ar vietējas nozīmes ielu, kurai nav sarkano līniju, vai ar piebraucamo ceļu, būvlaide ir 6 m no ielas vai ceļa ass.
233. Būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m vai iedibinātā būvlaide. Jaunos apbūves kvartālos būvlaide pilsētās un ciemos gar valsts autoceļiem ir 6 m, ņemot vērā Apbūves noteikumu 2. pielikuma 1.tabulā noteikto minimālo autoceļa zemes nodalījuma joslu un papildu attālumu no autoceļa ass uz katru pusi.
234. Lauku teritorijā būvlaide gar valsts autoceļiem ir aizsargjoslas robeža, gar pašvaldības autoceļiem - 15 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, gar pārējiem ceļiem - 10 m no autoceļa ass.
235. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot Būvvaldes saskaņojumu, inženiertīklu turētāju saskaņojumu, ja teritorijā atrodas inženiertīkli, un valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) saskaņojumu, ja teritorija atrodas pie valsts autoceļiem, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi.
236. Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, vides pieejamības elementus ēku pielāgošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem u.tml.
3.3.4. Insolācijas prasības
237. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu - istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.
238. Pirmsskolas bērnu iestādes, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.
239. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību.
240. Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu.
3.3.5. Būvju novietojums zemes vienībā
241. Zemes vienību ir atļauts apbūvēt, ja iespējams izvietot būves ievērojot insolācijas un ugunsdrošības prasības, Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus starp ēkām, inženierbūvēm un līdz zemes vienības robežām.
242. Ielai tuvāk novieto galveno ēku.
243. Palīgbūves izvieto aizmugures pagalmā un iekšējā sānpagalmā, bet ne tuvāk kā 5 m no būvlaides.
244. Apbūves noteikumu 247. punkta un 247. punkta prasības neattiecas uz palīgēkām, kurās izvieto atkritumu konteinerus (tvertnes) un kuras atļauts novietot arī priekšpagalmā.
245. Izņēmumu gadījumā, ja zemes vienība robežojas ar E kategorijas ielu un būvniecības dokumentācijā ir pamatots, ka pārējā zemes vienībā esošās apbūves, apgrūtinājumu, reljefa vai zemes vienības konfigurācijas dēļ palīgbūvi nav iespējams izvietot, palīgbūvi ir atļauts novietot priekšpagalmā un sānpagalmos.
246. Pilsētās un ciemos priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā ir aizliegts izvietot vagonus, konteinerus un ceļojumu treilerus.
247. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm.
248. Ēkas zemes vienībās Bauskas pilsētā un ciemos gar Mūsas, Mēmeles un Lielupes upēm novieto ne tuvāk kā 10 m no tauvas joslas.
249. Nav atļauta būves vai tās daļu projicēšanās aiz zemes vienības robežas. Minētā prasība neattiecas uz Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, kā arī:
249.1. ja būve ir žogs starp zemes vienībām;
249.2. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkas ielas fasādē ir arhitektonisks elements, kas atrodas ārpus zemes vienības robežas, bet ne vairāk kā 1 m; minimālais augstums virs zemes ir 4 m;
249.3. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkai tiek veikta siltināšana.
3.3.6. Redzamības brīvlauki
250. Stūra zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nodrošina redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu 6. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām.
251. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.
252. Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.
3.3.7. Žogi
253. Zemes vienības nožogošanai atļauta žogu būvniecība, dzīvžogu vai koku un krūmu stādījumu ierīkošana, kā arī šo nožogojuma veidu kombinēšana.
254. Zemes vienības iežogo pa instrumentāli ar globālās pozicionēšanas metodi uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, ņemot vērā arī šādus noteikumus žoga novietošanai:
254.1. ielas pusē - pa sarkano līniju;
254.2. 0,5 m līdz 1 m attālumā no valsts autoceļa zemes nodalījuma joslas robežas pilsētās un ciemos;
254.3. 6 m vai šaurākas ielas vai autoceļa pusē - ne tuvāk kā 3,5 m no ielas vai autoceļa ass;
254.4. servitūta ceļa pusē - atbilstoši vienošanās noteikumiem par ceļa servitūta nodibināšanu, bet ne tuvāk kā 3,5 m no ceļa ass;
254.5. ārpus ielas vai autoceļa redzamības brīvlauka;
254.6. ūdensobjekta pusē - pa tauvas joslu; izņemot nenožogo applūstošajās teritorijās;
254.7. ja nepieciešams, - atļauti funkcionālie žogi zemes vienības iekšpusē.
255. Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.).
256. Žoga augstumu mēra ielas pusē no zemes līmeņa pie žoga. Žoga caurredzamību nosaka ielas pusē perpendikulāri pret žoga plakni.
257. Žogus ielas pusē viena kvartāla robežās būvē pēc iespējas uz vienas līnijas.
258. Būvējot žogu, ir jāņem vērā ielas apbūvē dominējošais žogu augstums.
259. Nav atļauts žogu stabus un atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā.
260. Žoga materiālus un arhitektūru stilistiski saskaņo ar galveno ēku.
261. Žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu; dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso.
262. Atļautie žogu materiāli: metāla kalumi vai koka latu vairogi, metāla, koka, ķieģeļu mūrējuma (tonis vēsturiski pamatots), dabīgā akmens mūrējuma vai rūpnieciski lietos betona balstos.
263. Aizliegta dzeloņdrātu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.
264. Žogus ielas vai ceļa pusē būvē ne augstākus par 1,7 m un vismaz 20 % caurredzamus.
265. Žoga cokola maksimālais augstums ir 0,5 m.
266. Vispārīgā gadījumā starp blakus zemes vienībām būvē kopīgu žogu pa zemes vienības robežu, īpašniekiem vienojoties, bet ne augstāku par 1,8 m.
267. Žoga augstuma un caurredzamības prasības neattiecas uz būvlaukumu žogiem, izņemot, ja būvdarbi ir paredzēti pilsētas vai ciema centrā, plaši apmeklētu publisku objektu tuvumā u.tml. sabiedriski nozīmīgās vietās, būvžoga un fasādes sieta vizuālo risinājumu iekļauj būvniecības dokumentācijā.
268. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu, žoga augstumu nosakot atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam un pieskaņojot ēkas arhitektūras stilam.
269. Rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritorijām veido caurredzamus žogus, izņemot atklātas uzglabāšanas laukumus un saimnieciskos objektus nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
270. Pilsētās un ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās gar ielām un autoceļiem blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība pieļaujama, ja šāds žogs ir nepieciešams aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma un izņemot Apbūves noteikumu 274. punktā un 307. punktā noteiktajos gadījumos.
271. Daudzdzīvokļu māju un publiskās apbūves zemes vienības aizliegts nožogot, izņemot:
271.1. ja nožogojums netraucē brīvu piekļuvi un tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements;
271.2. ja žogs ir obligāts publiskās ēkas drošības un funkcionalitātes nodrošināšanai;
271.3. Ir atļauts nožogot atsevišķas pagalma daļas (ap inženierapgādes objektiem u.tml.) ar funkcionāliem žogiem.
272. Atļauts nožogot stāvparkus un atklātās autonovietnes, kas paredzētas vairāk nekā 50 transportlīdzekļiem, ar žogu, kura augstums nepārsniedz 1,50 m un kas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.
273. Ja pret ielu vai autoceļu nožogojumu veido, kombinējot žogu un dzīvžogu, tad žogu izvieto atbilstoši Apbūves noteikumu 254. punktam un dzīvžogu stāda žoga iekšpusē.
274. Atsevišķus kokus un krūmus stāda tādā attālumā no ielas sarkanās līnijas un blakus esošās apbūves zemes vienības robežas, kas ir proporcionāls to potenciālajam zaru kuplumam un sakņu sistēmas izplatībai.
275. Dzīvžoga maksimālais augstums pret ielu un starp blakus esošām apbūves zemes vienībām - 2,5 m. Ja kaimiņi vienojas par citu dzīvžoga augstumu starp zemes vienībām, jānoslēdz rakstiska vienošanās.
276. Ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu dzīvžogu atļauts stādīt uz zemes vienības robežas, kā arī atsevišķus kokus un krūmus atļauts stādīt tuvāk zemes vienības robežai vai uz tās.
277. Dzīvžogs un koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas vai ceļa satiksmes telpā un traucēt gājēju un transporta satiksmi. Stādījumu zari virs ietvēm jāapgriež vismaz 2,5 m augstumā.
278. Dzīvžogu starp rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritoriju un publiskās vai dzīvojamās apbūves teritoriju veido kā aizsargstādījumus.
279. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā, ja nepieciešams, atvirza žogu un būvē priekšlaukumu.
280. Zemes vienības nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā (tiesiskajā valdījumā) esošajiem ārējiem inženiertīkliem un inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu.
281. Lai nodrošinātu brīvu piekļuvi no ielas vai citas publiskās teritorijas inženierbūvju apkalpošanai, attiecīgajā posmā žogu novieto dziļāk zemes vienībā aiz inženierbūvēm,
282. Žogu vārtu platumu un augstumu paredz atbilstošu operatīvo dienestu transporta gabarītiem.
3.3.8. Jumti, notekcaurules, fasādes
283. Jumtu būvniecībā nav atļauts izmantot azbestu saturošus materiālus.
284. Jumtus būvē tā, lai lietus ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu nekustamiem īpašumiem.
285. Ēkas vismaz ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu.
286. Ja ēka novietota uz ielas sarkanās līnijas, to aprīko ar lietus ūdens novadīšanas sistēmu tā, lai notekcaurules netraucētu gājēju kustību - notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas.
287. Lodžiju un balkonu aizstiklošanas dokumentācijā vai lodžiju un balkonu pārbūves būvniecības dokumentācijā iekļauj visas ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma risinājumu.
288. Pilsētās un ciemos daudzdzīvokļu ēkas būvniecības dokumentācijā iekļauj visas ēkas fasādes dūmeņu, kondicionieru u.tml. tehnisku iekārtu uzstādīšanas izvietojumu.
289. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām aizliegts krāsot lodžijas, balkonus un durvis dažādās krāsās, izņemot gadījumus, kad daudzkrāsainība ir paredzēta ēkas projektā kā arhitektonisks izteiksmes līdzeklis.
290. Pilsētās un ciemos pie ēku galvenajām fasādēm būvējamiem sauljumiem (markīzēm) jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa un vismaz 1,2 m attālumā no ielas brauktuves.
291. Prasības pagrabstāviem ēkas ielas fasādē pilsētā un ciemos:
291.1. gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem atļauts ierīkot, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,5 m; ja gaismas šahtas pārsegums ir vienā līmenī ar ietvi, tam aizliegts izmantot slidenu materiālu un tajā nedrīkst būt spraugas, kas platākas par 1,5 cm;
291.2. pagrabstāvu logus un ieejas kāpnes norobežo ar 0,9 m augstām metāla margām ar caurspīdīgumu vismaz 50 %;
291.3. ietvēs aizliegts ierīkot saimniecisko pagrabu ieejas;
291.4. pagrabstāvu ieejas nodrošina ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.
3.3.9. Palīgbūves
292. Palīgēku maksimālais stāvu skaits - 2 stāvi, bet ne augstākas kā 8 m.
293. Inženierbūvju augstumu un novietojumu paredz atbilstoši tehnoloģiskajam risinājumam un ievērojot normatīvos aktus un Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļas noteikumus.
294. Pilsētā dzīvojamo un publisko ēku zemes vienībās atklāta uzglabāšana nevar pārsniegt 10 % no kopējās zemes vienības platības.
295. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) novietnes bez kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanas nedrīkst izvietot tuvāk par 1,5 m no robežas.
3.3.10. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem
296. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē (13003) ārpus pilsētu un ciemu teritorijām.
297. Lauksaimniecības dzīvnieku (cūku un mājputnu) intensīvās audzēšanas kompleksus būvē ne tuvāk kā 3 km līdz pilsētas vai ciema robežām un ne tuvāk kā 1 km līdz viensētai lauku teritorijā. Prasība neattiecas uz esošo kompleksu attīstību.
298. Pilsētās funkcionālajās zonās, kurās ir atļauta savrupmāju apbūve, ir atļautas palīgēkas ar kopējo apbūves laukumu līdz 25 m2 lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.
299. Ciemos funkcionālajās zonās, kurās ir atļauta savrupmāju apbūve, ir atļautas palīgēkas ar kopējo apbūves laukumu līdz 60 m2 lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pie nosacījuma, ka lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.
300. Bišu stropus pilsētā atļauts turēt zemes vienībās, kur ir nodrošināts Civillikumā paredzētais nožogojuma augstums. Jauna bišu stropu izvietošana 100 metros ap izglītības iestāžu apbūves teritorijām pilsētās ir aizliegta.
301. Iecavas pagastā aizliegtas jaunas būves lauksaimniecības dzīvniekiem, kurās komerciālos nolūkos paredzēts audzēt 10 un vairāk cūkas.
3.3.11. Atkritumu apsaimniekošanas būves
302. Pilsētās un ciemos atkritumu savākšanas un šķirošanas konteineru novietni ierīko kā slēgtu būvi vai nojumi, vai atklātu laukumu. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni jāierīko tā, lai nodrošinātu nepieciešamo pilsētvides kvalitāti un sanitāro prasību ievērošanu, tostarp ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un pašvaldības saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novadā.
3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
3.4.1. Vispārīgas prasības
303. Ja piemiņas vietas, vides, mākslas u.tml. ārtelpas objekta aizņemtais laukums publiskās ārtelpas teritorijās pārsniedz 25 m2, būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā iekļauj jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpisko (3D) vizualizāciju.
3.4.2. Apstādījumi un koki
304. Veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, primāri saglabā esošos kokus, ja tas nav pretrunā ar būvniecības ieceri, neapdraud būvju konstrukcijas vai gājēju un transporta kustības drošību, vai rada aizēnojumu tā, ka netiek ievērotas Apbūves noteikumu 3.3.4. apakšnodaļā noteiktās insolācijas prasības.
305. Koka ciršana ārpus meža atļauta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos un pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteikto kārtību.
306. Ja ir paredzēts nocirst koku, kuram nepieciešama pašvaldības atļauja, būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā paredz līdzvērtīga koka stādīšanu.
3.4.3. Ārtelpas labiekārtojuma elementi un sezonas izmantošanas būves
307. Ārtelpas labiekārtojuma elementus veido harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
308. Vienā pārskatāmības teritorijā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt viena veida vai stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus u.tml.).
309. Tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecības dokumentācijā iekļauj vismaz šādus labiekārtojuma elementus: atkritumu urnas, apgaismes ķermeņus, velostatīvus.
310. Pie būvju sienām pašvaldība drīkst izvietot apgaismes ķermeņus, kā arī satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles vai stiprinājumus, kas nepieciešami novada rotāšanai.
311. Atbilstoši saistošajiem noteikumiem par ielu tirdzniecību un nodevu par ielu tirdzniecību publiskās vietās Bauskas novadā saskaņotu ielu tirdzniecību ir atļauts veikt sezonas izmantošanas kioskos, paviljonos, nojumēs, terasēs, ielu pārtikas un ēdināšanas treileros un līdzīgos objektos, kurus ir atļauts izvietot teritorijā starp sarkanajām līnijām vai publisko ēku zemes vienībās, vai pašvaldības dabas un apstādījumu teritorijās vai pie to robežām, saskaņojot ar Būvvaldi šo objektu vizuālā risinājuma iekļaušanos ainavā un apbūves vidē.
3.4.4. Prasības ārtelpas apgaismes ķermeņiem
312. Ielu, laukumu, parku, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai atļauts izmantot uz stabiem piestiprinātus vai virs ielām iekārtus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai parka, vai koplietošanas pagalma robežās.
313. Apgaismes ķermeņu novietojums nedrīkst traucēt satiksmes kustības drošību un pasliktināt iedzīvotāju sadzīves apstākļus.
314. Ielā vai piebraucamā ceļā, kura platums ir 10 m un šaurāks, atļauts izmantot pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
315. Ar ārtelpas apgaismojumu nodrošina publisko ēku un daudzdzīvokļu ēku ieejas, pagalmus un citas ar šīm ēkām saistītas koplietošanas vai publiskas teritorijas.
316. Apgaismes ķermeņus pieslēdz pie pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.
317. Būvējot jaunu vai pārbūvējot esošu publisko ēku, ēkas sienās, kas eksponējas pret ielu vai citu publisko ārtelpu, var paredzēt ar ielu vai citu publisko ārtelpu saskanīgus ēkas un publiskās teritorijas izgaismošanas risinājumus.
3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas
318. Pirms jaunas būvniecības piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās, kas grafiskās daļas kartēs ir norādītas saskaņā ar Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem, ir jānovērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis, veicot izpēti vai izmantojot jau iepriekš veiktu pētījumu informāciju un atbilstoši konstatētajam piesārņojuma līmenim, ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, veic augsnes vai grunts, vai pazemes ūdeņu sanāciju vai uzsāk monitoringu.
319. Sanācijas projekta ieviešanai piesārņotajā zemes vienības daļā ir atļauts būvēt sanācijas veikšanai nepieciešamās būves un inženierbūves.
320. Ja nav iespējams noteikt pazemes ūdeņu piesārņojuma areālu vai netiek uzsākta teritorijas sanācija, līdz sanācijas uzsākšanai zemes vienībā ir pieļaujama tikai elektroapgādes, transporta lineārā infrastruktūra un transportlīdzekļu novietnes.
321. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības dokumentācijā vai sanācijas programmā.
322. Izpētē noteiktajā zemes vienības daļā, kurā piesārņojums nav konstatēts, ir atļauta būvniecība saskaņā ar teritorijas plānojumu.
3.5.2. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām un automazgātavām
323. Degvielas un gāzes uzpildes staciju pildnes un pazemes rezervuārus izvieto ne tuvāk kā:
323.1. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām;
323.2. 30 m līdz mežu masīviem.
324. Pirms degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecības ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana un, ja nepieciešams, jāizstrādā detālplānojums.
325. Atklāta tipa automazgātavām ir jāveic būvniecības ieceres publisko apspriešanu; tās jāizvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās zonas vai izglītības, veselības aprūpes u.tml. pakalpojumu objektiem.
326. Atklāta tipa automazgātavai ir jābūvē aizsargsiena vai jāierīko aizsargstādījumi.
3.5.3. Gaisa kvalitāte
327. Objektam, kurš potenciāli var radīt gaisa piesārņojumu, zemes vienībā paredz pasākumus apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai pret paaugstinātu gaisa piesārņojumu.
328. Pilsētā plānotam objektam, kurš potenciāli var radīt gaisa piesārņojumu un tajā plānotā darbība atbilst A vai B kategorijas piesārņojošās darbības kritērijiem,:
328.1. novērtē gaisa kvalitāti pēc normatīvajos aktos noteiktajiem gaisa kvalitātes rādītājiem apkārtējā teritorijā;
328.2. aprēķina plānotā objekta prognozēto gaisa piesārņojumu (ar fonu);
328.3. prognozēto gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā plānotā objekta zemes vienībā izstrādā pasākumus apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas aizsardzībai pret paaugstinātu gaisa piesārņojumu.
329. Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un publiskās teritorijas jāizvieto tādā attālumā no autoceļiem, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radītajām dūmgāzēm. Ja zemes vienības konfigurācijas dēļ attālumu nav iespējams ievērot, zemes vienībā nodrošina aizsargstādījumus.
330. Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un publiskās teritorijas jāizvieto tādā attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai no uzņēmumu radītā gaisa un smaku piesārņojuma, bet ne tuvāk kā 100 m no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
3.5.4. Aizsardzība pret vides trokšņa piesārņojumu
331. Plānojot rūpnieciskās, komercdarbības, tehniskās un transporta apkalpes objektus, prognozētā vides trokšņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā jāizvērtē piemērotākie prettrokšņa risinājumi, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumi u.tml. risinājumus, kurus jāierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi.
332. Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas un teritorijas ir jāizvieto tādā attālumā no autoceļa un dzelzceļa, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa transporta infrastruktūras īpašniekam veikt papildu pasākumus aizsardzībai pret transporta radītajiem vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.
333. Pirms būvniecības esošajās dzīvojamās, publiskās un jauktās centra apbūves teritorijās valsts autoceļu un dzelzceļa tuvumā, piesaistot sertificētu būvakustikas ekspertu, ir jānosaka vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi un jāizstrādā aizsardzības risinājumi - aizsargstādījumi, žoga būvniecība, ēku pārbūve akustiskā komforta nodrošināšanai telpās un citi risinājumi, kas nodrošina iekštelpu un vides trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Prasība attiecas uz valsts transporta infrastruktūras tuvumā esošajām teritorijām, kurās saskaņā ar stratēģiskajām trokšņu kartēm, ir konstatēti Ministru kabineta noteikumos noteiktie vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi.
4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)
4.1.1.1. Pamatinformācija
334. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona ciemos, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
335. Savrupmāju apbūve (11001).
336. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
337. Dārza māju apbūve (11003).
338. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
339. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
340. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas izglītības, pieaugušo neformālās izglītības iestāde.
341. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
342. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.
343. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.
344. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
345. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
346. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
347. |
1200 m2 1 |
30 2 |
līdz 12 3 |
līdz 3 4 |
1 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai - 600 m2.
2 teritorijas papildizmantošanas veidiem atsevišķā zemes vienībā - 40 %.
3 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
4 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.1.1.5. Citi noteikumi
348. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu sekciju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētas mājas būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.
349. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
350. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
351. Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju viena daļa ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.
352. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1.apakšnodaļas prasībām.
353. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
354. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonā, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
355. Savrupmāju apbūve (11001).
356. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
357. Dārza māju apbūve (11003).
358. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
359. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
360. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas izglītības, pieaugušo neformālās izglītības iestāde.
361. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
362. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.
363. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.
364. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
365. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
366. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
367. |
1 ha |
10 |
līdz 8 5 |
līdz 2 6 |
5 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
6 Otrais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.1.2.5. Citi noteikumi
368. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina Rundāles pils ainavu. Būvniecība un teritoriju izmantošana ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
369. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā būvniecības ietekmi uz Rundāles pili, Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasības, publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
370. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
371. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)
4.1.3.1. Pamatinformācija
372. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, lai attīstītu pastāvīga mājokļa funkciju mazdārziņu teritorijās.
4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
373. Savrupmāju apbūve (11001).
374. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
375. Dārza māju apbūve (11003).
376. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
377. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas un atpūtas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
378. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
379. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
380. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
381. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
382. |
1000 m2 7 |
40 |
līdz 9 |
līdz 3 8 |
7 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai - 500 m2.
8 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.1.3.5. Citi noteikumi
383. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
384. Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju vienai daļai ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.
385. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
386. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1. Pamatinformācija
387. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona pilsētās, lai nodrošinātu mājokļa funkciju individuālās dzīvojamās mājās un mazstāvu daudzdzīvokļu mājās.
4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
388. Savrupmāju apbūve (11001).
389. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).
390. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
391. Biroju ēku apbūve (12001).
392. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
393. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas, atsevišķā zemes vienībā - viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne.
394. Kultūras iestāžu apbūve (12004): amatnieku, mākslinieku darbnīca u.tml. telpas.
395. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un aktīvās atpūtas būves.
396. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.
397. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
398. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.
399. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.
400. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
401. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
402. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
403. |
1200 m2 9 |
30 10 |
līdz 12 11 |
līdz 3 12 |
9 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai - 600 m2, rindu mājas sekcijai - 300 m2.
10 teritorijas papildizmantošanas veidiem atsevišķā zemes vienībā - 40 %.
11 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
12 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs, izņemot teritorijā starp Ziedoņu ielu un Elejas ielu atbilstoši TIN5 noteikumiem - 2 stāvi.
4.2.1.5. Citi noteikumi
404. Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, - daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.
405. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu daļu (sekciju), vai daudzdzīvokļu māju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai (sekcijai).
406. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
407. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
408. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
409. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)
4.2.2.1. Pamatinformācija
410. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona pilsētās, lai attīstītu retinātu savrupmāju un mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvi.
4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
411. Savrupmāju apbūve (11001).
412. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11), bet izņemot Bauskā starp Mūsas upi un Ziedoņu ielu.
413. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): izņemot Bauskā starp Mūsas upi un Ziedoņu ielu.
4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
414. Biroju ēku apbūve (12001).
415. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
416. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas, atsevišķā zemes vienībā - viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne.
417. Kultūras iestāžu apbūve (12004): amatnieku, mākslinieku darbnīca u.tml. telpas.
418. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un atpūtas būves.
419. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.
420. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
421. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde.
422. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.
423. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
424. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
425. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
426. |
2400 m2 13 |
25 |
līdz 15 14 |
līdz 3 15 |
13 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai - 1200 m2, rindu mājas sekcijai - 600 m2, daudzdzīvokļu mājai - 120m2 vienam dzīvoklim.
14 Bauskā starp Ziedoņu ielu un Mūsas upi - 10 m.
15 Bauskā starp Ziedoņu ielu un Mūsas upi - 2 stāvi.
4.2.2.5. Citi noteikumi
427. Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, - daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.
428. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu vasarnīcu, vai bloķētas dzīvojamās mājas vienu daļu (sekciju), vai daudzdzīvokļu māju, ja iespējama zemes reālā sadale, ievērojot Apbūves noteikumu prasību par minimālo jaunas zemes vienības platību. Bloķētu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai (sekcijai).
429. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
430. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
431. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)
4.2.3.1. Pamatinformācija
432. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona pilsētās, lai attīstītu patstāvīga mājokļa funkciju bijušajās dārziņu teritorijās.
4.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
433. Savrupmāju apbūve (11001).
4.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
434. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts, izņemot transporta apkopes objekts un degvielas un gāzes uzpildes stacija.
435. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas.
436. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukums u.tml. sporta un atpūtas būves.
437. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
438. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot nomas mazdārziņus, dārzniecības, siltumnīcu kompleksus.
439. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
440. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
441. |
1000 m2 16 |
40 |
līdz 12 |
līdz 2 17 |
16 divu bloķētu individuālo māju vienai daļai - 500 m2.
17 Otrais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.2.3.5. Citi noteikumi
442. Vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvieto atsevišķā zemes vienībā.
443. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
444. Ja jaunajam teritorijas papildizmantošanas veida objektam veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība.
445. Pastāvīgu dzīvojamo māju būvniecība esošajās zemes vienībās ir atļauta, ja tās nav mazākas par 1000 m². Ja zemes vienība ir mazāka par 1000 m² vai divu bloķētu dzīvojamo māju vienai daļai ir mazāka par 500 m², ir atļautas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas dzīvojamās ēkas.
446. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1. Pamatinformācija
447. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar daudzdzīvokļu māju apbūvi līdz pieciem stāviem, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
448. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
449. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).
450. Biroju ēku apbūve (12001).
451. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
452. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izmitināšanas pakalpojumu dzīvokļi, dienesta viesnīca.
453. Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka, muzejs u.tml. kultūras iestādes.
454. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves kā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojuma elementi.
455. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.
456. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
457. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde.
458. Labiekārtota ārtelpa (24001): pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
459. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
460. |
līdz 150 |
līdz 22 18 |
līdz 6 19 |
20 |
18 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
19 Sestais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.3.1.5. Citi noteikumi
461. Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, - daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.
462. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
463. Jaunai daudzdzīvokļu mājai un gadījumos, kad teritorijas papildizmantošanas veida objekts paredzēts daudzstāvu mājas pagalmā, ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
464. Malkas šķūņi u.tml. palīgbūves un kurināmo materiālu novietnes pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām ir atļautas tikai vēsturiski izveidojušajās teritorijās, saskaņojot palīgbūvju arhitektonisko risinājumu ar dzīvojamo ēku, iekļaujoties dzīvojamās ēkas apbūves risinājumā un ievērojot palīgbūvju maksimālo augstumu - 5 m.
465. Nav atļautas ēkas, kas tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai. Noteikums neattiecas uz esošajām ēkām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, ja tās netiek paplašinātas.
466. Teritorijas papildizmantošanas veidam daudzdzīvokļu māju pagalmā atļauts būvēt atsevišķu ēku atsevišķā zemes vienībā, ievērojot Publiskās apbūves teritorijas (P) apbūves parametrus tik tālu, cik tie nav pretrunā ar daudzdzīvokļu māju un jaunbūvējamā objekta insolācijas prasībām, nepieciešamo stāvvietu platību un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī pievienojot ēku centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.
467. Daudzdzīvokļu māju zemes vienību nenožogo, izņemot atsevišķās pagalma daļās var veidot funkcionālos žogus (inženierapgādes objektiem u.tml.).
468. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
469. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)
4.3.2.1. Pamatinformācija
470. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ciemos, lai nodrošinātu mājokļa funkciju daudzdzīvokļu mājās līdz trīs stāviem, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
471. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
472. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).
473. Biroju ēku apbūve (12001).
474. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
475. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izmitināšanas pakalpojumu dzīvokļi, dienesta viesnīca.
476. Kultūras iestāžu apbūve (12004): bibliotēka, muzejs u.tml. kultūras iestādes.
477. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves kā daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojuma elementi.
478. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības, pieaugušo tālākizglītības iestāde.
479. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.
480. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde.
481. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): daudzdzīvokļu mājas zemes vienībā izvietoti sakņu un augļu dārzi.
482. Labiekārtota ārtelpa (24001): pagalmu apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
483. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
484. |
līdz 120 |
līdz 15 20 |
līdz 4 21 |
20 |
20 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
21 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.3.2.5. Citi noteikumi
485. Ja teritorijas papildizmantošanas veids ir otrās un trešās grupas publiskā būve un saistīts ar pastāvīgu apmeklētāju plūsmu, to izvieto atsevišķā ēkā vai, būvējot atsevišķu ieeju, - daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.
486. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vai daudzdzīvokļu mājas vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība jaunajam papildizmantošanas veidam izvērtē nepieciešamību saņemt tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu.
487. Teritorijas papildizmantošanas veidam daudzdzīvokļu māju pagalmā atļauts būvēt atsevišķu ēku atsevišķā zemes vienībā, ievērojot Publiskās apbūves teritorijas (P) apbūves parametrus tik tālu, cik tie nav pretrunā ar daudzdzīvokļu māju un jaunbūvējamā objekta insolācijas prasībām, nepieciešamo stāvvietu platību un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī pievienojot ēku centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai.
488. Jaunai daudzdzīvokļu mājai un gadījumos, kad teritorijas papildizmantošanas veida objekts paredzēts daudzstāvu mājas pagalmā, ir jāveic būvniecības publiskā apspriešana. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
489. Malkas šķūņi u.tml. palīgbūves un kurināmo materiālu novietnes pie daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām ir atļautas tikai vēsturiski izveidojušajās teritorijās, saskaņojot palīgbūvju arhitektonisko risinājumu ar dzīvojamo ēku, iekļaujoties dzīvojamās ēkas apbūves risinājumā un ievērojot palīgbūvju maksimālo augstumu - 5 m.
490. Nav atļautas ēkas, kas tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai. Noteikums neattiecas uz esošajām ēkām, kuras tiek izmantotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, ja tās netiek paplašinātas.
491. Daudzdzīvokļu māju zemes vienību nenožogo, izņemot atsevišķās pagalma daļās var veidot funkcionālos žogus (inženierapgādes objektiem u.tml.).
492. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
493. Attiecībā pret citām funkcionālajām zonām, jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)
4.4.1.1. Pamatinformācija
494. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan nekomerciālu, gan komerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
495. Biroju ēku apbūve (12001).
496. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, ārpus Bauskas pilsētas arī transporta apkopes objekts un degvielas un gāzes uzpildes stacija.
497. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
498. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
499. Sporta būvju apbūve (12005).
500. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.
501. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
502. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
503. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
504. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
505. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
506. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).
507. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
508. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apģērbu, pārtikas u.tml. uzņēmumi, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrācija.
4.4.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
509. |
līdz 160 |
līdz 20 22 |
līdz 5 |
30 23 |
22 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
23 pirmskolas bērnu iestādei - ne mazāka par šīs iestādes stāvu platību.
4.4.1.5. Citi noteikumi
510. Veidojot apbūvi augstāku par 15 m un vairāk par 3 stāviem katru gadījumu izvērtē individuāli, pamatojot ar plānotās apbūves iekļaušanos ainavā, būvniecības dokumentācijai pievienojot trīsdimensiju (3D) vizualizācijas. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
511. Degvielas vai gāzes uzpildes staciju, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objektu, automazgātavas un tiem nepieciešamo infrastruktūru, ja minētie objekti plānoti pilsētās un ciemos, kā arī 1 km attālumā no pilsētas, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos pilsētas apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
512. Būvējot jaunu publisko ēku, tās pagalmu vismaz 20 % no zemes vienības veido kā publiski pieejamu labiekārtotu ārtelpu (apstādījumi, labiekārtojuma elementi). Esošo publisko ēku pārbūves un teritorijas labiekārtošanas risinājumus veido saskanīgus ar ielas un apbūves raksturu un kultūrvēsturisko vidi.
513. Daudzdzīvokļu ēku būvniecība jāveic atsevišķā zemes vienībā. Dzīvojamo māju apbūvē ievēro attiecīgi Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM, DzM1) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzD, DzD1) noteikumus.
514. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
515. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)
4.4.2.1. Pamatinformācija
516. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonās, lai nodrošinātu gan nekomerciālu, gan komerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
517. Biroju ēku apbūve (12001).
518. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija.
519. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
520. Kultūras iestāžu apbūve (12004): ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
521. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): policijas, ugunsdzēsības u.c. glābšanas un operatīvo dienestu, kā arī valsts aizsardzības iestādes un to funkcijām nepieciešamās būves.
522. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
523. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
524. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
525. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
526. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
527. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
528. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): apģērbu, pārtikas u.tml. uzņēmumi, kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrācija.
4.4.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
529. |
24 |
līdz 150 26 |
līdz 12 25 |
20 27 |
24 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.
25 Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā - 7 m, vidējās ietekmes zonā - 8 m. Neattiecas uz Bauskas vecpilsētas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu ēkām, ēkām ar augstu autentiskuma pakāpi un pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkām, kurām jāievēro vēsturiskais būvju augstums.
26 Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā 80 %
27 Attiecas tikai uz Bauskas vecpilsētu jaunas būvniecības gadījumā.
4.4.2.5. Citi noteikumi
530. Būvējot jaunu publisko ēku, tās pagalmu vismaz 20 % no zemes vienības veido kā publiski pieejamu labiekārtotu ārtelpu (apstādījumi, labiekārtojuma elementi). Esošo publisko ēku pārbūves un teritorijas labiekārtošanas risinājumi ir jāveido saskanīgi ar ielas un apbūves raksturu un kultūrvēsturisko vidi un pagalmu plānojumā un labiekārtojumu elementu izvietošanā jāievēro Apbūves noteikumu 2.9. apakšnodaļas prasības.
531. Daudzdzīvokļu ēku apbūvi jāveic atsevišķā zemes vienībā, ievērojot attiecīgās Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1) noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar Apbūves noteikumu 2.9.apakšnodaļas prasībām.
532. Zemes vienības Bauskas vecpilsētā, uz kurām atbilstoši Apbūves noteikumu 1. pielikumam atrodas valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu ēkas, ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi un pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.
533. Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas. Rundāles pils ainavas vidējās ietekmes zonā zemes vienības ir atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).
534. Jaunu objektu būvniecība un teritorijas labiekārtošana ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9. apakšnodaļas noteikumiem.
535. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)
4.4.3.1. Pamatinformācija
536. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
537. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacija un transportlīdzekļu apkalpe un tirdzniecība.
538. Labiekārtota ārtelpa (24001): publisko ēku pagalmu apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.
4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
539. |
1200 m2 |
40 |
līdz 12 |
līdz 3 28 |
30 |
28 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.4.3.5. Citi noteikumi
540. Pēc azartspēļu pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas teritoriju izmanto atbilstoši Apbūves noteikumu 4.4.1. apakšnodaļas noteikumiem.
4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)
4.5.1.1. Pamatinformācija
541. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
542. Savrupmāju apbūve (11001).
543. Rindu māju apbūve (11005): ja zemes vienība atrodas Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorijā (TIN11).
544. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
545. Biroju ēku apbūve (12001).
546. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, tirgus paviljons, kiosks, segti stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves un citu pakalpojumu objekti, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).
547. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
548. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
549. Sporta būvju apbūve (12005).
550. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
551. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
552. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
553. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
554. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes, dzīvnieku viesnīcas.
555. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
556. Labiekārtota ārtelpa (24001).
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
557. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): uzņēmumi, kuru darbībai nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.
558. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
559. Noliktavu apbūve (14004).
4.5.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
560. |
līdz 150 |
līdz 15 29 |
līdz 4 30 |
20 |
29 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
30 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.5.1.5. Citi noteikumi
561. Ja vēsturiski teritorijā attīstījusies jaukta apbūve, uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz pilsētvidi un kultūras pieminekļu ainavu. Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.
562. Dzīvojamo māju apbūvē ievēro attiecīgi Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) vai Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD, DzD1) noteikumus. Dzīvojamo ēku izvietojumā ievēro attālumus no esošajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai no piesārņojuma, vai nodrošina aizsargstādījumus, norobežojošas būves plānotās dzīvojamās apbūves aizsardzībai no piesārņojuma atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām.
563. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
564. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)
4.5.2.1. Pamatinformācija
565. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonās ar vēsturiski izveidojušos jauktu izmantošanu spektru.
4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
566. Savrupmāju apbūve (11001).
567. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
568. Biroju ēku apbūve (12001).
569. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un citu pakalpojumu uzņēmumi, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacija, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).
570. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, motelis, dienesta viesnīca, kopmītne, viesu māja, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (kempingi, telšu vietas) un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot laukumi transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
571. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
572. Sporta būvju apbūve (12005).
573. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti.
574. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
575. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
576. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, izņemot patversmes.
577. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.
578. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
579. Labiekārtota ārtelpa (24001): parki, skvēri, publisko ēku pagalmu apstādījumi, labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
580. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): uzņēmumi, kuru darbībai nav nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.
4.5.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
581. |
31 |
10 32 |
līdz 130 34 |
līdz 12 33 |
20 35 |
31 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.
32 attiecas tikai uz Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonu.
33 izņemot Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā 7 m un vidējās ietekmes zonā 8 m.
34 Rundāles pils ainavas tuvās un vidējās ietekmes zonā - 80 %.
35 Attiecas tikai uz Bauskas vecpilsētu jaunas būvniecības gadījumā.
4.5.2.5. Citi noteikumi
582. Ja vēsturiski teritorijā attīstījusies jaukta apbūve, uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz Bauskas vēsturiski centru, Rundāles pili un citiem kultūras pieminekļiem un to teritorijās esošajām būvēm, ietekme uz publisko ārtelpu un pilsētvidi.
583. Dzīvojamo māju apbūvē Bauskas vecpilsētā ievēro Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) noteikumus un dzīvojamo māju apbūvē ap Rundāles pili - Savrupmāju apbūves teritorijas DzS1 un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD1) noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs Apbūves noteikumu nodaļas un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo institūciju norādījumiem kultūras pieminekļu saglabāšanai.
584. Rundāles pils tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas, vidējās ietekmes zonā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).
585. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
586. Zemes vienības Bauskas vecpilsētā, uz kurām atbilstoši Apbūves noteikumu 1. pielikumam atrodas valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu ēkas, ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi un pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.
587. Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus un to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus kultūras pieminekļu aizsardzībai un dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.
588. Dzīvojamās ēkas pret esošo rūpniecisko un tehnisko apbūvi izvieto tādā attālumā, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai no piesārņojuma, vai nodrošinot aizsargstādījumus, norobežojošas būves plānotās dzīvojamās apbūves aizsardzībai no piesārņojuma atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām.
589. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)
4.5.3.1. Pamatinformācija
590. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs, kurā dominē ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi .
4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
591. Savrupmāju apbūve (11001).
592. Biroju ēku apbūve (12001).
593. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
594. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
595. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
596. Sporta būvju apbūve (12005).
597. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
598. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
599. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
600. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
601. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes.
602. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
603. Labiekārtota ārtelpa (24001).
4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
604. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
605. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
606. Noliktavu apbūve (14004).
4.5.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
607. |
60 |
līdz 15 36 |
līdz 4 37 |
10 |
36 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.
37 Ceturtais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.5.3.5. Citi noteikumi
608. Jaunas dzīvojamās un publiskās ēkas novieto tādā attālumā no rūpnieciskās, tehniskās un transporta objektiem, kas neprasa pasākumus aizsardzībai pret iespējamo piesārņojumu vai nodrošinot aizsargstādījumus un norobežojošas būves atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas prasībām. Jaunu rūpnieciskās apbūves objektu (piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi), kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves vai publiskās apbūves teritorijā.
609. Teritorijā ir pieļaujami uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams reģistrēt C kategorijas piesārņojošo darbību.
610. Dzīvojamo māju un publisko ēku apbūvē ievēro zemes vienību veidošanas un apbūves parametrus, kas ir noteikti Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Publiskās apbūves teritorijās (P).
611. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
612. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)
4.6.1.1. Pamatinformācija
613. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu, izņemot smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu, darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
614. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
615. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
616. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
617. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.
618. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
619. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
620. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
621. Noliktavu apbūve (14004).
622. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
623. Biroju ēku apbūve (12001).
624. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
625. Sporta būvju apbūve (12005).
626. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
627. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
4.6.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
628. |
60 |
līdz 20 38 |
10 |
38 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.
4.6.1.5. Citi noteikumi
629. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, lokālplānojumā vai detālplānojumā, ja tādi teritorijai tiek izstrādāti, vai - būvniecības dokumentācijā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, prognozējamie gaisa kvalitātes un vides trokšņa pārsniegumi un jāparedz pasākumi dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.
630. Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās vai drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.
631. Pilsētu un ciemu centros atļauti ražošanas uzņēmumi, kuri nepasliktina vides stāvokli blakus teritorijās.
632. Līdz zemes vienības apbūvei ar teritorijas galvenās un papildizmantošanas būvēm, atļauta lauksaimnieciska vai mežsaimnieciska izmantošana, dīķa, tūrisma objekta, t.sk. īslaicīgas izmitināšanas objektu (treilera laukums, telšu un kempingu vietas) ierīkošana, kā arī cita izmantošana, kas Vispārīgajos apbūves noteikumos ir minēta kā visās teritorijās atļautā izmantošana.
633. Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas.
4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)
4.6.2.1. Pamatinformācija
634. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
635. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
636. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).
637. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
638. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
639. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
640. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
641. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
642. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
643. Noliktavu apbūve (14004).
644. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
645. Biroju ēku apbūve (12001).
646. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
647. Sporta būvju apbūve (12005).
648. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
649. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
4.6.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
650. |
60 |
līdz 20 39 |
10 |
39 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.
4.6.2.5. Citi noteikumi
651. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijām, lokālplānojumā vai detālplānojumā, ja tādi teritorijai tiek izstrādāti, vai - būvniecības dokumentācijā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, prognozējamie gaisa kvalitātes un vides trokšņa pārsniegumi un jāparedz pasākumi dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.
652. Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās un drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.
653. Līdz zemes vienības apbūvei ar teritorijas galvenās un papildizmantošanas būvēm, atļauta lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā izmantošana, dīķa, tūrisma objekta, t.sk. īslaicīgas izmitināšanas objektu (treilera laukums, telšu un kempingu vietas), kā arī cita izmantošana, kas Vispārīgajos apbūves noteikumos ir minēta kā visās teritorijās atļautā izmantošana.
654. Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves zonā.
655. Jaunu objektu ierīkošana, kas ietilpst teritorijas izmantošanas veidā "Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve" (13005), ir atļauta tikai atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem. Pilsētās un ciemos ir atļauta tikai pašvaldības, atkritumu apsaimniekotājorganizāciju pakalpojumu organizēšana vai uzņēmumu darbības nodrošināšana saskaņā ar reģistrēto piesārņojošo darbību vai piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem.
4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)
4.6.3.1. Pamatinformācija
656. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona derīgo izrakteņu ieguves vietām, kur līdz teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanai ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja.
4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
657. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
658. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
659. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
660. Noliktavu apbūve (14004).
661. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
662. Biroju ēku apbūve (12001).
663. Sporta būvju apbūve (12005).
664. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
665. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
4.6.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
666. |
40 |
līdz 20 41 |
40 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.
41 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.
4.6.3.5. Citi noteikumi
667. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu iekārtošanu veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
668. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
669. Līdz derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanai ir atļauts turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu.
4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
670. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona autoceļiem un ielām, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu sabiedriskā transporta attīstībai nepieciešamo infrastruktūru.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
671. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
672. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
673. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
674. Biroju ēku apbūve (12001): kas ir saistīta ar transporta infrastruktūras apkalpi.
675. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ir saistīta ar transporta infrastruktūras apkalpi un ielu tirdzniecība.
676. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
677. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
678. |
līdz 2 |
4.7.1.5. Citi noteikumi
679. Teritorijas papildizmantošanas veidu apbūve un labiekārtojuma elementi izvietojami tā, lai netiktu traucēta satiksmes dalībnieku kustība un apdraudēta gājēju un velosipēdistu satiksmes drošība, kā arī piekļūšana pie nekustamiem īpašumiem.
680. Ielu tirdzniecībai nepieciešamās būves novieto atbilstoši Apbūves noteikumu 3.4.3. apakšnodaļas prasībām.
681. Zemes vienību daļās, kas atrodas starp sarkanajām līnijām, nav atļauta apbūve ar pastāvīgām ēkām.
682. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
683. Atļauta tirdzniecības objektu un labiekārtojuma elementu pagaidu novietošana ielas teritorijā, ja tas ir pamatots ar satiksmes organizācijas izmaiņām svētku un pasākumu laikā.
4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)
4.7.2.1. Pamatinformācija
684. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona dzelzceļa nodalījuma joslā.
4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
685. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
686. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
687. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
688. Biroju ēku apbūve (12001).
689. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
690. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
691. Noliktavu apbūve (14004).
4.7.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
692. |
līdz 2 |
4.7.2.5. Citi noteikumi
693. Teritorijas izmantošana un apbūve saskaņā ar Dzelzceļa likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Teritorijas papildizmantošanas veidi ir atļauti ar dzelzceļa infrastruktūras valdītāja saskaņojumu.
4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)
4.8.1.1. Pamatinformācija
694. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
695. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
696. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
697. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
698. Noliktavu apbūve (14004).
699. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
700. Biroju ēku apbūve (12001).
701. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
702. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.8.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
703. |
līdz 10 42 |
līdz 2 |
10 |
42 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums.
4.8.1.5. Citi noteikumi
704. Teritorijas papildizmantošanas veidu apbūvi izvieto tikai, ja tas nav pretrunā ar inženiertehniskā objekta ekspluatācijas drošuma prasībām un saskaņojot ar inženiertehniskā objekta īpašnieku (tiesisko valdītāju).
705. Jānodrošina apkārtējās dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzība pret tehniskās apbūves zemes vienībā radītajiem trokšņiem un cita veidu piesārņojumu un jāparedz pasākumi publiskās un dzīvojamās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes atbilstoši Apbūves noteikumu 3.5. apakšnodaļas noteikumiem.
706. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
707. Jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi, kuras ekspluatācijā ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku u.c. robežlielumus, izvieto vismaz 100 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas dzīvojamās apbūves vai publiskās apbūves teritorijā.
708. Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās un drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.
4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)
4.9.1.1. Pamatinformācija
709. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
710. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
711. Labiekārtota ārtelpa (24001): meži, pļavas u.c. dabas teritorijas ar labiekārtojumu, funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās vai privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
712. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
713. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sporta, atpūtas inventāra nomas punkti u.tml. pakalpojumu objekti.
714. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu un kempingu māju vietas.
715. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas kultūras pasākumu būves.
716. Sporta būvju apbūve (12005): brīvdabas aktīvās atpūtas un sporta būves.
717. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): augļu koku un krūmu dārzi, ziedu, ogu u.c. stādu iekoptas teritorijas.
718. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
719. |
10 |
līdz 6 43 |
līdz 1 44 |
43 izņemot sporta, kultūras, tūrisma būvēm atbilstoši būves funkcijai; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu
44 Izņemot sporta, kultūras, tūrisma būvēm atbilstoši būves funkcijai; Izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
4.9.1.5. Citi noteikumi
720. Teritorija primāri izmantojama meža, pļavu, upju dabisko krastu un dabisko biotopu saglabāšanai.
721. Teritorijas papildizmantošanas veidu būvēm, labiekārtojuma elementiem un to novietojumam ir jābūt iederīgiem konkrētās dabas teritorijas ainavā vai pilsētvidē.
722. Autotransporta un gājēju ceļus veido pa dabiskām brauktuvēm vai takām, ceļu segumu izvēloties atbilstoši prognozētajai satiksmes slodzei un nestspējai.
723. Atļauts ierīkot teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās autostāvvietas un velostāvvietas.
724. Teritorijas labiekārtošanā jāparedz risinājumi, kas pasargā zemes virskārtu un upju nogāzes no erozijas, dabisko biotopu iznīcināšanas, teritorijas piesārņošanas ar atkritumiem, uguns izcelšanos.
725. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.
726. Kempingu laukumos nodrošina ūdensapgādi, sanitārtehniskās telpas, atkritumu savākšanas vietas u.c. būves sanitāro normu ievērošanai, elektroapgādi, piebraucamo ceļu ar cieto segumu. Ja kempingu laukumu būvē dzīvojamās apbūves tiešā tuvumā, jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)
4.9.2.1. Pamatinformācija
727. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona Bauskas vecpilsētā un ap Rundāles pili, lai nodrošinātu tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides, rekreācijas u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
728. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
729. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtojuma elementi, apstādījumi, gājēju ceļi u.tml. funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra.
730. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
731. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un tamlīdzīgu pakalpojumu objekts.
732. Kultūras iestāžu apbūve (12004): vieglas konstrukcijas, inženierbūves brīvdabas kultūras pasākumiem.
733. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
734. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
735. |
45 |
5 |
līdz 4 46 |
līdz 1 |
45 ievērojot šīs nodaļas Citus noteikumus.
46 izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
4.9.2.5. Citi noteikumi
736. Autotransporta un gājēju ceļus veido pa dabiskām brauktuvēm vai takām, ceļu segumu izvēloties atbilstoši prognozētajai apmeklētāju slodzei un, ja nepieciešams, transportlīdzekļu nestspējai.
737. Atļauts ierīkot teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās autostāvvietas un velostāvvietas.
738. Teritorijas labiekārtošanā jāparedz risinājumi, kas pasargā mežus, atsevišķi augošus kokus un koku grupas, dabisko zemsedzi u.c. dabiskos biotopus no iznīcināšanas, teritoriju piesārņošanas ar atkritumiem un uguns izcelšanos.
739. Teritorijas papildizmantošanas veidu būvēm, labiekārtojuma elementiem un to novietojumam ir jābūt iederīgiem kultūras pieminekļa konkrētās dabas teritorijas ainavā vai pilsētvidē un jāatbilst Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas noteikumiem, Bauskas vecpilsētā - arī Apbūves noteikumu 2.9.2. apakšnodaļas noteikumiem. Zemes vienības Bauskas vecpilsētas aizsargjoslā nav apbūvējamas ar ēkām.
740. Zemes vienības Bauskas vecpilsētā, uz kurām saskaņā ar Apbūves noteikumu 1. pielikumu atrodas valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu ēkas, ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi un pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru.
741. Rundāles pils ainavas tuvās ietekmes zonā saglabājamas vēsturiskās zemes vienības robežas, vidējās ietekmes zonā atļauts sadalīt, apvienot vai citādi pārkārtot zemes vienību robežas ievērojot vēsturisko zemes vienību struktūru un minimālo zemes vienības platību 10 000 m2 (1 ha).
4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)
4.9.3.1. Pamatinformācija
742. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mazdārziņu funkciju īstenošanu pilsētās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
743. Labiekārtota ārtelpa (24001): mazdārziņu teritorijas ar funkcionāli nepieciešamo infrastruktūru un labiekārtojumu (t.sk. nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, grāvji).
744. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
745. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
4.9.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
746. |
20 |
līdz 4 |
līdz 1 |
4.9.3.5. Citi noteikumi
747. DA2 teritorijā atļautas tikai dārza mājas, siltumnīcas, darba rīku novietnes u.tml. mazēkas, kas ir īslaicīgas lietošanas būves.
748. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)
4.9.4.1. Pamatinformācija
749. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
750. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
751. Labiekārtota ārtelpa (24001): ar kapsētu apsaimniekošanu funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra un labiekārtojums (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves).
752. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
753. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ar kapsētu funkcionēšanu saistīti tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.
754. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
4.9.4.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
755. |
līdz 1 |
4.9.4.5. Citi noteikumi
756. Kapsētu teritorijai izstrādā kapsētas plānu ar apbedījumu, apbūves, apstādījumu, saimniecisko zonu, galveno ceļu un apmeklētāju stāvvietu izvietojumu. Minētais noteikums neattiecas uz privātām (dzimtas) kapsētām.
757. Ētisku apsvērumu dēļ nav vēlama jaunas apbūves izvietošana tuvāk par 50 m no kapsētu teritorijas robežas.
758. Kapličas, saimniecisko ēku u.tml. apbūves, kapsētas teritorijas nožogojuma, ja ir paredzēts, un labiekārtojuma elementu arhitektonisko risinājumu veido vienotā stilā vienas kapsētas ietvaros.
759. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.
4.10. MEŽU TERITORIJA
4.10.1. Mežu teritorija (M)
4.10.1.1. Pamatinformācija
760. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
761. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
762. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
763. Labiekārtota ārtelpa (24001).
764. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
765. Viensētu apbūve (11004).
766. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
767. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu vai kempingu mājas, viesu mājas un tamlīdzīga veida īslaicīgas apmešanās vietas.
768. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves un brīvdabas sporta infrastruktūra.
769. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
770. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
771. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
772. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.
773. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
774. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
775. |
47 |
5 |
līdz 3 48 |
47 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.
48 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.10.1.5. Citi noteikumi
776. Zemes vienība, uz kuras atrodas mežs, nav nožogojama, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai vai citu specifisku funkciju pildīšanai. Ja zemes vienībā atrodas atmežota teritorija apbūvei, tai atļauts veidot nožogojumu.
777. Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
778. Atļauta vienas viensētas būvniecība, ja zemes vienības, uz kuras atrodas mežs, platība nav mazāka par 2 ha.
779. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
780. Meža teritorijas (M) noteikumus piemēro teritorijām, kas reģistrētas Meža valsts reģistrā.
4.10.2. Mežu teritorija (M1)
4.10.2.1. Pamatinformācija
781. Valsts meža zemes.
4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
782. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
783. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
784. Labiekārtota ārtelpa (24001).
785. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
786. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekts.
787. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): telšu vai kempingu mājas, viesu mājas un tamlīdzīga veida īslaicīgas apmešanās vietas.
788. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves un brīvdabas sporta infrastruktūra.
789. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
790. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
791. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
792. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.
793. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
794. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
795. |
49 |
49 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.
4.10.2.5. Citi noteikumi
796. Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
797. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām.
798. Meža teritorijas (M1) noteikumus piemēro teritorijām, kas reģistrētas Meža valsts reģistrā.
4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)
4.11.1.1. Pamatinformācija
799. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
800. Viensētu apbūve (11004).
801. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
802. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
803. Labiekārtota ārtelpa (24001).
804. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
805. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
806. Vasarnīcu apbūve (11002).
807. Dārza māju apbūve (11003).
808. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
809. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
810. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
811. Sporta būvju apbūve (12005).
812. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
813. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
814. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
815. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
816. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
817. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
818. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
819. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
820. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.
821. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
822. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
823. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
824. Noliktavu apbūve (14004).
825. Lidostu un ostu apbūve (14005).
826. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
827. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
828. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
829. |
50 |
10 |
līdz 12 51 |
līdz 3 52 |
50 atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām par minimālo platību lauku teritorijās.
51 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
52 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.11.1.5. Citi noteikumi
830. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē ievēro Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R, R1) noteikumus.
831. Degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objekta, automazgātavas un šiem objektiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, ja objekti plānoti 1 km attālumā no pilsētas, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos pilsētas apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
832. Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.
833. Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
834. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.
4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)
4.11.2.1. Pamatinformācija
835. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu pilsētā un ciemā iekļautas lauksaimniecības zemes kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.
4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
836. Viensētu apbūve (11004).
837. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
838. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
839. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
840. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
841. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
842. Vasarnīcu apbūve (11002).
843. Dārza māju apbūve (11003).
844. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centrs, veikals, tirgus, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas, sadzīves pakalpojumu un citu pakalpojumu uzņēmumi, bezizmešu transportlīdzekļu uzlādes stacija, degvielas un gāzes uzpildes stacija, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).
845. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
846. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
847. Sporta būvju apbūve (12005).
848. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
849. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
850. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
851. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
852. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses vieta.
853. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
854. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): C kategorijas piesārņojošas darbības uzņēmumi vai uzņēmumi, kuriem nav nepieciešams reģistrēt piesārņojošo darbību.
855. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.
856. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
857. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
858. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
859. Noliktavu apbūve (14004).
860. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
861. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
862. |
2400 m2 |
30 |
līdz 12 53 |
līdz 3 54 |
30 |
53 izņemot, ja atbilstoši ražošanas tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešams lielāks augstums; izņemot vēsturiskai apbūvei kultūras pieminekļos, kur ievēro vēsturisko būvju augstumu.
54 Trešais stāvs var būt tikai mansarda stāvs.
4.11.2.5. Citi noteikumi
863. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvē ievēro Jauktas centra apbūves (JC2) teritorijas noteikumus.
864. Degvielas vai gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centra ar servisu vai minimāla transporta apkopes servisa objekta, automazgātavas un šie objektiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību, ja objekti plānoti pilsētās un ciemos, izvērtē individuāli, pamatojot ar prognozēto transporta plūsmu izpēti un objekta iekļaušanos apbūves vidē. Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai detālplānojuma nepieciešamību Būvvalde pieņem pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas un izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā būve un tajā plānotā darbība.
865. Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.
866. Uzsākot jaunu rūpnieciska vai tehniska rakstura apbūvi vai esošo rūpniecisko vai tehnisko būvju pārbūvi, katrā atsevišķā gadījumā jāpamato attālumi līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, transporta kustības organizācija, ietekme uz pilsētvidi un kultūras pieminekļu ainavu. Ja veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, lēmumu par būvniecības ieceres akceptu Būvvalde pieņem, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, izvērtējot to personu publiskajā apspriešanā izteikto viedokli, kurus tieši ietekmēs plānotā objekta darbība, un nosakot pasākumus dzīvojamās un publiskās apbūves aizsardzībai no nevēlamas ietekmes.
867. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.
868. Jaunu reliģisko organizāciju apbūvi izvieto ne tuvāk kā 50 m no esošām dzīvojamām un publiskām ēkām.
869. Jaunu dzīvojamo un publisko ēku izvieto vismaz 100 m attālumā no esoša piesārņojošās darbības objekta (iekārtas, procesa vai būves). Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamās vai publiskās ēkas vai publiskās teritorijas zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no nelabvēlīgas ietekmes.
4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)
4.11.3.1. Pamatinformācija
870. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu zemes mazdārziņiem ciemos.
4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
871. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība.
872. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
873. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
874. Dārza māju apbūve (11003): mazēkas.
875. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums.
876. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
877. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
4.11.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
878. |
5 |
līdz 4 |
līdz 1 |
4.11.3.5. Citi noteikumi
879. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.9.1. apakšnodaļas prasībām, tostarp ir atļauta būvniecība vēsturiskās apbūves atjaunošanai.
4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)
4.11.4.1. Pamatinformācija
880. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa, racionālu izmantošanu Bauskas pilsētas teritorijas robežās, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.
4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
881. Viensētu apbūve (11004).
882. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
883. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
884. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
885. Vasarnīcu apbūve (11002).
886. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
887. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
888. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
4.11.4.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
889. |
2400 m2 |
30 |
līdz 10 |
līdz 2 |
30 |
4.11.4.5. Citi noteikumi
890. Vienā minimālās platības zemes vienībā atļauts būvēt vienu viensētu.
4.12. ŪDEŅU TERITORIJA
4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)
4.12.1.1. Pamatinformācija
891. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
892. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
893. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
894. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
895. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
896. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
897. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): tikai privātajos īpašumos un mākslīgi veidotajās ūdenstilpēs.
898. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
4.12.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
899. |
līdz 1 |
4.12.1.5. Citi noteikumi
900. Ūdenstelpas publiskai izmantošanai nepieciešamās peldbūves ir atļautas Lielupē, Mūsā un Mēmelē. Peldbūvi piesaista pie konkrētas zemes vienības, kas ir publiski pieejama. Publiski pieejama pakalpojuma objekta izvietošanu pamato ar ainavas analīzi. Peldbūvi nodrošina ar inženiertehnisko risinājumu, lai piesārņojums nenonāktu vidē.
901. Dzīvojamās apbūves uz ūdens nepieciešamās peldbūves ir atļautas privātajos mākslīgajos ūdensobjektos. Peldbūvi nodrošina ar inženiertehnisko risinājumu, lai piesārņojums nenonāktu vidē.
902. Ūdenstransporta līdzekļi ir nolaižami ūdenī tikai speciāli tam būvētās vai iekārtotās vietās, nebojājot ūdensobjekta krastu.
903. Derīgo izrakteņu ieguvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.7. nodaļas prasībām.
5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1.1. Pilsētu sabiedrisko centru teritorijas (TIN1)
5.1.1.1. Pamatinformācija
904. Mērķis - pilnveidot pilsētu centrālo (administratīvo un sabiedrisko) daļu funkcionālo struktūru, arhitektoniski telpisko kompozīciju, pilsētainavas un būvvides kvalitāti.
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
905. Sabiedriskā centra teritorijā aizliegts izvietot jaunus transporta apkalpes objektus (jaunas degvielas un gāzes uzpildes stacijas, transportlīdzekļu tirdzniecības centrus ar servisu, transporta apkopes servisus automazgātavas), azartspēļu organizēšanas vietas, jaunus objektus, kuru darbībai nepieciešama piesārņojošās darbības reģistrēšana vai atļauja.
906. Ārtelpas labiekārtojumu, gājēju ielas vai ielas ar gājēju prioritāti, ierobežojumus zemes vienību nožogošanā, piekļuves no augstākas kategorijas ielas, autostāvvietu un velostāvvietu risinājumu, fasāžu un privātās ārtelpas izgaismošanu atbilstošu sabiedriskā centra apbūves vides kvalitātei izstrādā būvniecības vai labiekārtojuma projektā.
907. Būvniecības dokumentācijai pievieno trīsdimensiju vizualizācijas.
908. Objektiem, kurus paredzēts būvēt pie B, C un D kategorijas ielām, pie dabas un apstādījumu zonām un pie sabiedriski nozīmīgām publiskām ēkām un kuri var ietekmēt sabiedriskā centra apbūves vidi, veic būvniecības publisko apspriešanu.
909. Izvietojot jaunbūves, galveno ēku zemes vienībā novieto paralēli būvlaidei.
5.1.2. Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorija (TIN11)
5.1.2.1. Pamatinformācija
910. Teritorija, kurā ir vai perspektīvā tiek plānota centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīklu būvniecība.
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
911. Objekta, kas tiek plānots mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves, jauktas centra apbūves un savrupmāju apbūves teritorijās, pievienošana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem ir obligāta, ja ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamā objekta zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, pievienošana tiem ir iespējama.
912. Jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju būvniecības gadījumā vai esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu māju iekšējo tīklu atjaunošanas vai pārbūves gadījumā ir jāpievieno pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ārpus TIN11 teritorijas jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai būvē vietēju vienotu ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu mājai vai māju grupai.
913. Pārbūvējot esošu ēku, kas atrodas mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves, publiskās apbūves, jauktas centra apbūves un savrupmāju apbūves teritorijās, pievienojumu centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai ir jānodrošina, ja ēkas vai tās daļas jaunā funkcija ir publiska izmantošana un pārbūve skar vairāk kā pusi iekšējo tīklu.
5.1.3. Valsts aizsardzības objekta teritorija (TIN12)
5.1.3.1. Pamatinformācija
914. Aizsardzības ministrijas valdījumā un turējumā esošās zemes vienības, tostarp valsts aizsardzības objektu teritorija.
5.1.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi noteikumi
915. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves izriet no valsts aizsardzības infrastruktūras attīstības un ar to saistītās izmantošanas nepieciešamības valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
916. Teritorijas apsaimniekošanu, attīstību un izmantošanu militārajām funkcijām, kā arī pieejamību civilpersonām nodrošina atbilstoši aizsardzības nozares normatīvajiem aktiem un saskaņojot ar Aizsardzības ministriju.
917. Teritorijās nav attiecināmas Apbūves noteikumu prasības par būvniecības publisko apspriešanu un prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
5.1.4. Karsta procesu izplatības teritorija (TIN13)
5.1.4.1. Pamatinformācija
918. Teritorijas Skaistkalnes apkārtnē, kur novērojami karsta procesi.
5.1.4.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.4.3. Citi noteikumi
919. Pirms ģipšakmens ieguves jāizstrādā detālplānojums atbilstoši Apbūves noteikumu 2.7.2. apakšnodaļas prasībām.
920. Aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība.
921. Pirms trešās grupas inženierbūvju būvniecības ir jāveic ģeotehniskā izpēte.
5.1.5. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN14)
5.1.5.1. Pamatinformācija
922. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa - 500 metru zona no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni).
5.1.5.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.5.3. Citi noteikumi
923. Ēkām un un inženierbūvēm ir jābūt ne augstākām par 35 metriem.
5.1.6. Teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (TIN15)
5.1.6.1. Pamatinformācija
924. Teritorija ap centralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kurā atļautā izmantošana veicama saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.
5.1.6.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.6.3. Citi noteikumi
925. Ja notekūdeņu attīrīšanas ietaišu pārbūves rezultātā tiek ierīkota jauna attīrīšanas tehnoloģija un tiek samazināta aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, no aizsargjoslas brīvajās platībās ir atļauts īstenot funkcionālajā zonā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un apbūvi.
5.1.7. Teritorija, kurā 20 kW un lielākas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta (TIN16)
5.1.7.1. Pamatinformācija
926. Teritorijas ap pilsētām un ciemiem.
5.1.7.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.7.3. Citi noteikumi
927. Teritorijā aizliegta 20 kW un lielākas jaudas vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas balsta izvietošana.
5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA
5.4.1. Pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti (TIN4)
5.4.1.1. Pamatinformācija
928. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskie un dabas objekti un teritorijas (turpmāk - kultūrvēsturiskie objekti) ir objekti, kuriem nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa, bet kultūrvēstures izziņas un novadpētniecības rezultātā ir konstatētas Zemgalei un Novadam raksturīgās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, lai veicinātu kultūrizglītību, Novada vietu identitātes veidošanu, kā arī tūrismu.
5.4.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.1.3. Citi noteikumi
929. Kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanas uzraudzību veic Būvvalde, izvērtējot būvniecības dokumentāciju zemes vienībā, uz kuras atrodas objekts, saņemot konsultatīvu viedokli no Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas un sniedzot nekustamā īpašuma īpašniekiem norādījumus par kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanai labvēlīgu režīmu.
930. Grafiskās daļas kartēs un Apbūves noteikumu 7. pielikumā noteiktajos kultūrvēsturiskajos objektos ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūrvēsturisko objektu vai nepazemina tā vērtību (telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.).
931. Būvniecības ierosinātājs iesniedz Būvvaldē būves fotofiksācijas. Būvvalde, ja nepieciešams, nosaka prasību veikt būves arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju.
932. Jaunu ēku augstumam un būvapjomam jābūt saskanīgam ar apkārtnē esošo apbūvi, ja ēku būvē ciemā vai lauku teritorijā, vai ar raksturīgo apbūves augstumu un būvapjomu pilsētas kvartālā.
933. Veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, ievēro apkārtnē vai pilsētas kvartālam raksturīgo zemes vienību platību un konfigurāciju.
934. Ēku būvniecībā saglabā jumtu, fasāžu un arhitektonisko veidojumu (portālu, verandu, loga apmaļu, dzegu, durvju, kāpņu u.c.), kā arī logu ailu kompozīciju. Izmaiņas pieļaujamas, ja tās neiznīcina kultūrvēsturisko objektu vai nepazemina tā vērtību.
935. Fasāžu apdarē aizliegti plastmasas un metāla apšuvumi un apaļkoku guļbaļķi, izņemot, ja to izmantošana ir pamatojama kā kultūrvēsturiskajam objektam raksturīgais materiāls.
5.4.2. Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija (TIN41)
5.4.2.1. Pamatinformācija
936. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija "Bauskas pilsētas starpkaru apbūves teritorija" (TIN41) ir noteikta, lai saglabātu līdz mūsdienām ar augstu autentiskuma pakāpi saglabājušos Bauskas pilsētas teritoriju blakus Bauskas vecpilsētai un valsts aizsargājamam arhitektūras piemineklim "Bauskas pilsdrupas ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 6166), kas raksturo starpkaru perioda mazpilsētas retinātas privātmāju apbūves arhitektūras tendences un būvniecības tradīcijas un nodrošina aizsardzības režīmu ap Bauskas vecpilsētu.
5.4.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.2.3. Citi noteikumi
937. Teritorijā ir pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina tajā saglabājamās vērtības: pilsētas (ielu un zemes vienību) plānojuma struktūru, apbūves principu sistēmu; ēku retināto telpisko izvietojumu, būvmasas un apbūves raksturu, ēku savstarpējo izvietojumu; pilsētas telpisko risinājumu ainavā, reljefu, panorāmu, siluetu, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainavu; vēsturisko apbūvi, vēsturiski un arhitektoniski vērtīgos objektus, pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojumu, kolorītu, būvformas un būvpaņēmienus; apzaļumojuma sistēmu (parkus, skvērus, stādījumus); vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskās ārtelpas raksturīgos labiekārtojuma elementus; vēsturiskās piemiņas zīmes, pieminekļus un mākslas darbus publiskajā ārtelpā un citus apbūves un labiekārtojuma elementus, kas veido pilsētas daļas vēsturisko identitāti un vērtības autentiskumu.
938. Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā).
939. Būvvalde starpkaru perioda un vecākām ēkām, kas norādītas Apbūves noteikumu 8. pielikumā, var pieprasīt veikt ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un būvdetaļas un izstrādā rekomendācijas to saglabāšanai vai aizvietošanai.
940. Pirms būvniecības ieceres akceptēšanas TIN41 teritorijā Būvvalde saņem konsultatīvu atzinumu no Bauskas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisijas.
941. Apbūves noteikumu 8. pielikumā iekļauto starpkaru perioda un vecāku ēku atjaunošanā un pārbūvē ievēro šādus noteikumus:
941.1. Izmaiņas ēku apjomā un konstruktīvajā risinājumā ir pieļaujamas tikai, ja tās nemazina ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti;
941.2. Saglabājama vai atjaunojama vēsturiskā jumta forma;
941.3. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā (cinkotais vai krāsotais skārds tradicionālajā lokšņu dalījumā);
941.4. Saglabājama vai atjaunojama fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas, kā arī:
941.4.1. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus atsevišķās ēkas daļās drīkst veikt tikai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotai visas ēkas būvniecības dokumentācijai;
941.4.2. Fasāžu apdarē izmantojami tradicionāli materiāli: koka ēkām - koka dēļu apšuvums, apmestām mūra ēkām - kaļķa javas apmetums; Koka fasāžu krāsošanā izmanto lineļļas krāsas, apmestu fasāžu krāsošanā izmanto kaļķa vai silikāta krāsas; Fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta dēļi, metāla ieseguma loksnes, apaļkoks, struktūrapmetums un citi neiederīgi materiāli;
941.4.3. Fasāžu krāsošanu veic atbilstoši Būvvaldē saskaņotai krāsu pasei, nodrošinot atbilstību apbūves kultūrvēsturiskajai videi un ietekmei uz ielas ainavu;
941.5. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru;
941.6. Logu rāmji un ārdurvis atjaunojamas atbilstoši vēsturiskiem analogiem un arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām;
941.7. Jaunus fasāžu dekoratīvos elementus veido no atbilstošiem tradicionāliem materiāliem; Aizliegta dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla;
941.8. Aizliegtas plastikāta lietus ūdens notekcaurules; Pieļaujams tradicionāls cinkotā skārta lietus ūdens novadīšanas reņu un tekņu risinājums;
941.9. Ja ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, Būvvalde, pieņemot lēmumu par atļauju nojaukt ēku, var pieprasīt veikt ēkas fiksāciju (apjomam, detaļām, mezgliem utt.) un sniegt detalizētu atzinumu par ēkas konstrukciju stāvokli; Ja arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā ir rekomendēts, ēkas nojaukšana notiek piedaloties pašvaldības nodrošinātam speciālistam, kas organizē vērtīgo vēsturisko būvdetaļu un atradumu fiksēšanu un saglabāšanu.
942. Citu TIN41 teritorijā esošo ēku atjaunošanā un pārbūvē ievēro šādus noteikumus:
942.1. Veicot jumta pārbūvi vai atjaunošanu jumta seguma krāsu toni pieskaņo ielas jumta ainavai saskaņā ar Būvvaldē saskaņotu krāsu pasi;
942.2. Jumtus projektē atbilstoši starpkaru perioda tradicionālajai jumtu arhitektūrai (divslīpju, ar vai bez nošļaupumiem, ar mansardu, ar mezonīnu u.c.), izvērtējot to iederību starpkaru apbūves ainavā (t. sk. jumtu ainavā);
942.3. Ēku fasādes apdares materiālos aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus; Stiklotu plakņu kā fasādes apdares elementa pielietojums ir atļauts tikai, ja to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās pilsētvides kontekstā.
943. TIN41 teritorijā esošos žogus atjauno atbilstoši pilsētas daļai raksturīgiem vēsturiskajiem žogu prototipiem, vadoties no to vēsturiskā (XX gs.30.gadu) izskata un augstuma un risinājumu pamatojot ar vēsturiskajiem analogiem. Gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstošs vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogs ar apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi.
944. Pieļaujamais žoga augstums 1,7 m, izņemot gadījumus, kad ar vēsturiskiem analogiem vai funkcionālo nepieciešamību ir pamatots cits augstums.
945. Stiepļu pinuma žogi ir atļauti tikai tad, ja tie ir kombinēti ar dzīvžogu. Stiepļu pinuma žogus novieto aiz dzīvžoga, tie nedrīkst pārsniegt pieauguša dzīvžoga augstumu.
946. Jaunu ēku projektē tā, lai tā iederētos blakus esošās vēsturiskās apbūves apjomā un arhitektūras stilā.
947. Jaunu ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu.
948. Jaunas ēkas būvniecības dokumentācijai pievieno ēkas vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas un citas publiskās ārtelpas.
5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA
5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)
5.5.1.1. Pamatinformācija
949. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5) ir noteikta, lai saglabātu Zemgales reģionam un Novadam nozīmīgo plašo lauksaimniecības līdzenuma ainavu, gan arī kultūrvēsturisko ainavu un mozaīkveida lauku un mežu ainavu vērtību aizsardzību, pārvaldību un attīstību.
5.5.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.1.3. Citi noteikumi
950. Aizliegta liela apjoma objektu (fermas, ražošanas ēkas, noliktavu ēkas u.c.) tehniskās infrastruktūras un apbūves izvietošana, vēja elektrostaciju būvniecība, kā arī jebkura cita apbūve un saimnieciskā darbība, kas samazina grafiskās daļas kartēs noteikto TIN5 teritoriju kultūrvēsturiskās, ekoloģiskās un vizuālās vērtības.
951. Nav pieļaujama apbūve, lauksaimniecības zemju apmežošana vai teritorijas uzturēšana tādā stāvoklī, kas aizsedz skatu no ceļiem uz upes ielejām, ūdens virsmu, kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiskiem objektiem un citām ainavu vērtībām.
952. Koku stādīšanā jāizvēlas koku sugas atbilstoši vietas apstākļiem, izņemot gadījumus, kad Apbūves noteikumi aizliedz skujeņu stādīšanu.
953. Skatā no ainaviskajiem punktiem nodrošina koku un krūmu kopšanu, lai nodrošinātu skatu līniju atsegšanu uz ainaviski vērtīgajām teritorijām.
954. Nav pieļaujama autoceļu taisnošana, reljefa pārveidošana un citas būtiskas trasējuma izmaiņas, kas maina ainavas raksturu.
955. Nodrošinot ainavu vizuālo pieejamību, attīrot skatu līnijas un ūdensobjektu krastus no apauguma, jāņem vērā konkrētajā vietā sastopamās dabas vērtības, hidroloģiskie procesi, ūdensobjektu krastu erozija, ģeoloģiskā uzbūve u.c.
956. Izvietojot labiekārtojuma elementus, plānojot gājēju ceļus un piebraucamos ceļus, primāri jāizmanto dabā konstatējamās dabiskās brauktuves vai takas.
957. Panorāmās un atklātās ainavās nav pieļaujama lauksaimniecības zemju apmežošana, apvidum neraksturīgu saimniecisko objektu un vēja parku būvniecība. Cita jauna būvniecība TIN5 teritorijās ir pieļaujama, ja tā nemazina ainavas kultūrvēsturiskās, ekoloģiskās un vizuālās vērtības, kas redzamas no valsts un pašvaldības autoceļiem un publiskajām teritorijām.
958. Ainaviski vērtīgajās teritorijās nodrošina jaunas būves būvapjoma, formu un materiālu iederību ainavā un atbilstību Novada būvniecības un saimniekošanas tradīcijām apbūvei.
959. Bauskas vecpilsētas un Bauskas pils ainavu telpā saglabājama dominējošā mazstāvu apbūves ar divslīpņu jumtiem un dārziem. Pirmajā apbūves līnijā gar Mūsas un Mēmeles upēm atļautas vienstāva ēkas ar mansarda stāvu ar maksimālo apbūves augstumu 9 m. Teritorijā starp Ziedoņa ielu un Elejas ielu veidojama dzīvojamā apbūve ar vietējiem pakalpojumu objektiem un publisko infrastruktūru. Bauskas vecpilsētas un Bauskas pils ainavu telpā nav atļauta apbūve, ja tā aizsedz skatu uz Bauskas pili no Ziedoņa ielas un no Dārznieku ceļa.
960. Lielupes augšteces ainavu telpā saglabājama lauksaimnieciska izmantošana, telpiskā struktūra, ābeļu un augļu koku dārzi, vēsturisko ceļu plānojums, tradicionālā lauku sētu apbūve. Ainavu telpā nav atļautas jaunas būves, ja tās aizsedz skatu:
960.1. Lielupes ielejā uz upes krastiem, ūdens virsmu;
960.2. no Mežotnes uz Mežotnes pilskalnu, Mežotnes senkapiem, Mazmežotni;
960.3. no Mežotnes pilskalna uz Mežotni;
960.4. no Lielupes krasta Ziedoņos uz Jumpravmuižu.
961. Rundāles pils kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājami tradicionālās saimniekošanas veidi, nav pieļaujama teritorijas aizaugšana ar krūmiem un apmežošana vietās, kur no ceļiem paveras atvērti skati uz Rundāles pils apbūves ansambli un Īslīces upes ieleju.
962. Bērsteles baznīcas kultūrvēsturiskās ainavas telpā aizliegta apbūve un lauksaimniecības zemju apmežošana, ja tā ietekmē no valsts un pašvaldības autoceļiem uztveramo baznīcas dominanti un atvērtās ainavas kultūrvēsturiskās kompozīcijas līdzsvaru.
963. Skaistkalnes un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā:
963.1. saglabājams Skaistkalnes ciema vēsturiskās apbūves raksturs, teritorijas struktūru veidojošie elementi un to kompozīcija (mazstāvu dzīvojamā apbūve, muižas, baznīcas, klostera u.c. ēku apbūve reljefā ar lieliem kokiem, karsta kritenēm, dārziem, laukumiem un reljefam raksturīgo ielu tīklu, ūdens dzirnavas);
963.2. saglabājami ainaviskie skati no ciema raksturīgajām vietām uz Skaistkalnes katoļu baznīcas torņu dominanti;
963.3. izkopjamas un ar minimāliem labiekārtojuma elementiem uzlabojamas vēsturiskās takas līdz ūdenim, sēkļiem; Mēmeles upes ielejas ainavas redzamība veidojama ielejas ietvaros. Mēmeles upes ielejas ainavu atvēršana no ceļa vai ielas pieļaujama nelielos posmos, izvērtējot pārveidojumu ietekmi uz ielejas raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.
964. Budbergas un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā:
964.1. saglabājama sakrālā ainava ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, ko veido reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8914);
964.2. atverams skats uz Mēmeles upi blakus Budbergas parkam;
964.3. veicot Mēmeles upes krastmalas labiekārtošanu, saglabā ielejā raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.
965. Lejenieku un Mēmeles upes ainavas telpā saglabājama lauku kultūrvēsturiskā tradicionālā apbūve, lauksaimnieciska izmantošana un saudzīgi izkopjamas piekļuves un skatu vietas uz Mēmeles upi.
966. Mūsas upes ainavā pie Mūsas ciema Gailīšu pagastā:
966.1. saglabājama Mūsas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību;
966.2. saglabājama Zemgalei raksturīgā ciemu apbūve ar raksturīgo apbūves blīvumu, augstumu un saimniecisko darbību.
967. "Miķeļu" ainavas telpā:
967.1. saglabājama lauksaimnieciska izmantošana skatā no lauksaimniecības mašīnu muzeja atpūtas komplekss "Miķeļi" skatu vietas dienvidu virzienā;
967.2. saglabājama Mūsas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību.
968. Iecavas upes un parka ainavas telpa Iecavas pilsētas centrā saglabājama ainava ar sugu un biotopu daudzveidību un Iecavas upes ūdens tecējuma raksturu, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdenim, skatu vietas un ar Iecavas kultūrvēsturisko (muižas) apbūvi (reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Iecavas muižas apbūve ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 8549) saskanīga dizaina labiekārtojama elementus.
969. Bārbeles - Iecavas upes ainavā saglabājama Iecavas upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību un saudzīgi izkopjamas piekļuves un skatu vietas uz Iecavas upi.
970. Vecumnieku Vecā ezera ainavā saglabājama sugu un biotopu daudzveidība, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdensmalai, skatu vietas.
971. Vecumnieku Jaunā ezera ainavā saglabājama sugu un biotopu daudzveidība, veicama atsevišķu iekšējo ainavu telpu izkopšana, attīstot pastaigu ceļu tīklu, piekļuves ūdenim, skatu vietas un ar Vecumnieku kultūrvēsturisko apbūvi (reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Vecumnieku luterāņu baznīca ar kapsētu" (valsts aizsardzības Nr. 8591) un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa "Vecumnieku pamatskola" (valsts aizsardzības Nr. 8592)) saskanīga dizaina labiekārtojuma elementus, saglabājami ainaviski skati uz Vecumnieku luterāņu baznīcas torņa dominanti.
972. Kurmenes baznīcas un Mēmeles upes kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājama Mēmeles upes ielejas dabiskā ainava ar raksturīgo sugu un biotopu daudzveidību, attīstāmi ar Kurmenes vēsturisko (muižas) apbūvi (reģiona nozīmes kultūras pieminekļa "Kurmenes muižas apbūve ar parku" (valsts aizsardzības Nr. 9313) saskanīga dizaina labiekārtojuma elementi, saglabājami ainaviskie skati no ciema raksturīgajām vietām uz Kurmenes baznīcas torņu dominanti.
973. Codes baznīcas un muižas kultūrvēsturiskās ainavas telpā saglabājama sakrālā ainava ar augstu kultūrvēsturisko vērtību, ko veido valsts nozīmes kultūras piemineklis "Codes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6170) un valsts nozīmes kultūras piemineklis "Codes muižas dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr. 6171), saglabājot ainaviskos skatus uz pieminekļiem un veicinot savstarpējus vizuālos savienojumus.
974. Saglabājamas lauksaimniecības zemes nepieļaujot apmežošanu ainaviskajam ceļam pieguļošajās zemes vienībās, saglabājami tālie un plašie skati no ceļa uz lauksaimniecības ainavas raksturīgo struktūru un atsevišķiem ainavas elementiem - koku grupām, viensētām u.tml. šādās ceļu ainavās:
974.1. Bauska - Saulaine ceļa panorāmas ainavā un tālajās skatu līnijās;
974.2. Īslīči - Rundāles pils ceļa ainavā;
974.3. Vairogi - Upmaļi ceļa ainavā;
974.4. Vecrundāles ceļa ainavā;
974.5. Jāņukrogs - Bērstele ceļa ainavā.
5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)
5.6.1.1. Pamatinformācija
975. Mērķis - nodrošināt lauksaimniecības zemju saglabāšanu augkopībai.
5.6.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.6.1.3. Citi noteikumi
976. Ja zemes kvalitātes vērtējums ir zemāks kā 45 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 20 ha, TIN6 noteikumi nav jāpiemēro.
977. Aizliegta derīgo izrakteņu ieguve, vēja elektrostaciju un uz zemes izvietojamu saules paneļu parku uzstādīšana un cita saimnieciskā darbība, ja tā mazina iespējas izmantot lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskai apstrādei.
978. Zemes vienību minimālā platība Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastā ir 5 ha. Atļauts nodalīt apbūvi atsevišķā zemes vienībā.
979. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi aizliegts apmežot, izņemot, ja netiek radīti riski zemes lauksaimnieciskai apstrādei.
5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA
5.7.1. Vietējas nozīmes transporta infrastruktūra (TIN7)
5.7.1.1. Pamatinformācija
980. Teritorija noteikta Bauskas dienvidu apvedceļa projekta realizācijai, plānotajiem pašvaldības autoceļiem un ielām, kā arī pašvaldības nozīmes autoceļiem un ielām, kas noteiktas sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu Bauskas novadā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot.
5.7.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.1.3. Citi noteikumi
981. Plānoto ceļu un ielu būvniecībā ievēro Apbūves noteikumu 3.1.1. apakšnodaļas noteikumus.
982. Transportam plānoto zemes vienību izdala atsevišķā zemes vienībā.
983. Bauskas dienvidu apvedceļa teritorijā ir atļautas īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem, kā arī mežsaimnieciska, lauksaimnieciska un cita teritorijas izmantošana bez apbūves ar pastāvīgām ēkām.
984. Uzsākot zemes vienību apbūvi ar ēkām pie pašvaldības nozīmes ielām vai autoceļiem, zemju īpašnieki vienojas par piekļūšanas risinājumu (ceļa servitūtu, atsevišķā zemes vienībā izdalītu ceļu vai ielu).
985. Ja nekustamo īpašumu īpašnieki rakstiski vienojas par citu ceļa vai ielas trasējumu, kas nodrošina piekļūšanu viņu nekustamajiem īpašumiem, grafiski noteiktā TIN7 teritorija turpmāk nav spēkā.
986. Apbūve ar pastāvīgām būvēm Bauskas dienvidu apvedceļa teritorijā ir atļauta tikai pie nosacījuma, ja īpašnieks līdz Bauskas dienvidu apvedceļa būvdarbu uzsākšanai par saviem līdzekļiem būves nojauc un aizvāc.
987. Bauskas dienvidu apvedceļa publiskās infrastruktūras projektam rezervētās teritorijas izmantošanas nosacījumi ir spēkā uz Zemes pārvaldības likumā noteikto termiņu.
988. Līdz Bauskas dienvidu apvedceļa būvdarbu uzsākšanai plānotās autoceļa trases teritorijā ir veicama kultūrvēsturisko vērtību apzināšana un vietējās nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Ružu viduslaiku kapsēta" (valsts aizsardzības Nr. 339) arheoloģiskā izpēte.
5.7.2. Publiskās piekļuves publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (TIN71)
5.7.2.1. Pamatinformācija
989. Plānotie gājēju un velosipēdistu ceļi, kas nodrošina piekļuvi publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
5.7.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.2.3. Citi noteikumi
990. Gājēju ceļus būvē Pašvaldība, vienojoties ar zemju īpašnieku par ceļa trasējumu.
991. Operatīvo dienestu apkalpes maršrutos iekļautajiem ceļiem segumu izvēlas atbilstošu transportlīdzekļu nestspējai.
5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA
Nenosaka
6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
Nenosaka
7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS
992. Ja kāda teritorijas izmantošana un būvniecība ir likumīgi uzsākta, bet pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās tā vairs neatbilst Teritorijas plānojumam, to drīkst turpināt. Jauna būvniecība un teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar Teritorijas plānojumu.
993. Ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi ir atļauts atjaunot iepriekšējā apjomā, atbilstoši tās agrākajam veidolam un novietnei.
PIELIKUMI
 |
 |
 |
 |