Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 22/2025
Saulkrastos 2025. gada 30. oktobrī
Apstiprināti Saulkrastu novada domes
2025. gada 30. oktobra sēdē ar lēmumu Nr. 199
(prot. Nr. 19/2025 § 19)
Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka īpašumā "Artas" izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums).
2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32771 izstrādātā lokālplānojuma īpašumā "Artas" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis
Apstiprināti
Saulkrastu novada domes
2025. gada 30. oktobra
sēdē ar lēmumu Nr. 199
(prot. Nr. 19/2025 § 19)
Saulkrastu novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000068680
Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu nov., LV-2160
pasts@saulkrasti.lv http://www.saulkrasti.lv
Redakcija 1.1.
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Prasības dabas vērtību saglabāšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - noteikumi) darbojas nekustamā īpašuma "Artas", zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80920010859 robežās (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).
2. Šo noteikumu darbības robežas ir noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi".
3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Saulkrastu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
1.2. DEFINĪCIJAS
Nenosaka
2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
Nenosaka
2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
Nenosaka
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
4. Projektējamās "A", "B" un "C" ielas noteiktas kā E kategorijas ielas - vietējās nozīmes ielas, kas nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju.
5. Apbūvei nepieciešamās autostāvvietas jāizvieto attiecīgās zemes vienības robežās.
6. Ir atļauta papildu stāvvietu ierīkošana ielu sarkanajās līnijās, ielas būvprojektā paredzot nostiprinātas nomales vai atsevišķus paplašinājumus, kas nodrošina iespēju īslaicīgi apstāties vai novietot transportlīdzekļus.
7. Ielu, ceļu un ēku būvprojektu izstrādē jāievēro risinājums vides pieejamības nodrošināšanai, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vides pieejamības nodrošināšanai rekomendēts izmantot universālā dizaina principus.
8. Projektējot pieslēgumu pašvaldības ielām, jānodrošina ielu malās esošā meliorācijas grāvja funkcionēšana, izbūvējot atbilstošu caurteku. Caurtekas diametru nosaka būvprojektā.
9. Jaunbūvējamajām "A", "B" un "C" ielām ir noteiktas 10 m platas sarkanās līnijas. Ielu projektēšanā jāparedz divas braukšanas joslas, katra vismaz 2,75 m platumā, lai nodrošinātu divvirzienu satiksmi, kā arī ceļa ievalkas virsūdens novadīšanai.
3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
10. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas, jāveic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus - apbūves teritorijas atmežošana, ģeotehniskā izpēte.
11. Būvniecības rezultātā nedrīkst pasliktināt hidroloģisko stāvokli apkārt esošajās teritorijās, aizliegts aizbērt esošos grāvjus.
12. Lokālplānojuma teritorijā ēku siltumapgādei paredzēt lokālus siltumapgādes un energoresursu risinājumus, ar iespējami zemu emisiju.
13. Pēc pašvaldības centralizēto ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums pie tiem ir obligāts.
14. Plānotajai apbūvei kā pagaidu risinājumu līdz centralizētas kanalizācijas tīklu izbūvei ierīko decentralizētu kanalizācijas sistēmu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē. Ir atļauts ierīkot hermētiski izolētus krājrezervuārus. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir pieļaujamas dzīvojamām mājām, kas paredzētas pastāvīgai dzīvošanai, pamatojot iekārtu veiktspēju ar ārējo inženiertīklu un attīrīšanas iekārtas projektu, kuru izstrādā ūdens un kanalizācijas jomā sertificēts speciālists.
15. Izbūvējot inženierkomunikācijas koku sakņu kritiskajā zonā (koka stumbra diametrs x 5) un minimālajā sakņu aizsardzības zonā (koka stumbra diametrs x 10) jāizmanto caurdures metodi, ievietojot inženierkomunikācijas aizsargcaurulēs.
16. Pirms lokālplānojuma teritorijas apbūves jāveic plānoto ielu un inženierkomunikāciju izbūvi un to nodošanu ekspluatācijā, nodrošinot priekšnosacījumus plānotās apbūves īstenošanai.
17. Pārbūvējot, pārkārtojot esošās vai ierīkojot jaunas meliorācijas sistēmas ir jānodrošina grāvju vienotas noteces sistēmas darbību.
3.3. PRASĪBAS APBŪVEI
18. Būvprojekta izstrādes ietvaros teritorijai jāveic inženierizpētes darbus, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši inženierizpētes noteikumiem būvniecībā, nodrošinot ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides aizsardzību būvdarbu un ekspluatācijas laikā.
19. Ja tiek būvēta būves daļa pazemē, būvprojektā jāparedz tehniskie risinājumi, kas nodrošina teritorijas hidroloģiskā režīma nepasliktināšanu.
20. Teritorijā jāievēro ainaviski brīvs ēku izvietojums, maksimāli saglabājot ainaviski vērtīgos kokus un koku grupas.
21. Izvietojot apbūvi zemes vienībā jāievēro būvlaide 3m attālumā no ielas sarkanās līnijas.
3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
22. Izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā labiekārtojuma projektu, apstādījumu struktūrā maksimāli jāintegrē lokālplānojuma teritorijā esošus kokus.
23. Apgaismes ķermeņus pieslēdz elektroapgādes pazemes kabeļiem vai kabeļiem būvju sienās. Inženierkomunikācijas nedrīkst būt redzamas būvju fasādēs, kā arī aizliegts ierīkot gaisa vadu komunikācijas.
3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
Nenosaka
3.6. PRASĪBAS DABAS VĒRTĪBU SAGLABĀŠANAI
24. Veicot būvdarbus, maksimāli jāsaglabā reljefs un teritorijā raksturīgā augsnes virskārta.
25. Prasības teritorijā esošo koku aizsardzībai:
25.1. veicot būvniecības darbus, koku sakņu zonā ir aizliegta augsnes (grunts) uzbēršana vairāk kā 15 cm, tai skaitā rupju šķembu maisījumu tieši uz zemes virskārtas;
25.2. aizliegta koka sakņu kaklu apbēršana un augsnes sablīvēšana;
25.3. teritorijā aizliegta ķīmiski vai bioloģiski aktīvu šķīdumu izliešana, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts koka stāvokļa uzlabošanai, atbilstoši sertificēta arborista rekomendācijām;
25.4. būvniecības teritorijā un tiešā tās tuvumā jāveic pasākumus koku stumbru aizsardzībai, izmantojot individuālos koku aizsardzības vairogus vai pagaidu koka žogus;
25.5. rakšanas darbus ap koku saknēm jāveic ar rokām, izmantojot lāpstu, pēc iespējas vairāk saglabājot visas koka saknes. Aizliegts koku saknes raut, plēst vai citādi mehāniski bojāt;
25.6. visus darbus koku tuvumā (rakšanas darbus jebkurā no koku sakņu aizsardzības zonām, koku sakņu sagatavošanu un koku laistīšanas sistēmas izveidi, kā arī koku vainaga kopšanu, zaru liekšanu) jāveic sertificēta arborista uzraudzībā.
4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS7)
4.1.1.1. Pamatinformācija
26. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
27. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.
28. Vasarnīcu apbūve (11002): sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otra mājokļa statusā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
29. Dārza māju apbūve (11003).
30. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, kafejnīcas.
31. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
32. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.1.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Minimālā jaunv. zemes vienības platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
|
33. |
1200 m2 1 |
30 |
līdz 10 |
līdz 3 2 |
60 |
1 divu bloķētu individuālo dzīvojamo māj vienai daļai - 600 kv.m
2 trešā stāva platība nedrīkst pārsniegt 65 % no otrā stāva platības
4.1.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5)
4.7.1.1. Pamatinformācija
34. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
35. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
36. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.7.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA
Nenosaka
4.10. MEŽU TERITORIJA
Nenosaka
4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
4.12. ŪDEŅU TERITORIJA
Nenosaka
5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
Nenosaka
5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA
Nenosaka
5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA
Nenosaka
5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA
Nenosaka
6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
37. Lokālplānojuma īstenošanu uzsāk, izstrādājot, realizējot un nododot ekspluatācijā plānoto ielu "A", "B" un "C" būvprojektus, kā arī attiecīgos inženiertīklu (elektrotīklu un ūdens urbuma) būvprojektus.
38. Pēc šo noteikumu 37. punktā minēto pasākumu izpildes ir atļauta atsevišķu apbūves zemes vienību izveide, izstrādājot zemes ierīcības projektu.
39. Katrai jaunizveidotajai zemes vienībai jāveic atkārtota meža inventarizācija, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
40. Lokālplānojuma teritorijā detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama.
7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS
7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
41. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citu normatīvo aktu prasībām un attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie izmantošanas aprobežojumi":
41.1. atklāto ūdens tilpņu grāvju aizsargjosla ir 3 m uz katru pusi no grāvja krants augšējās malas;
41.2. elektrības gaisa vada 20 kV aizsargjosla ir 2.5 m uz katru pusi no malējā vada;
41.3. vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjosla ir 5 m no punkta centra.
42. Plānoto un pārbūvējamo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam pēc to izbūves dabā, saskaņā ar izpildmērījumu.
43. Esošo ekspluatācijas aizsargjoslu aprobežojumi zaudē spēku līdz ar attiecīgās inženierkomunikācijas demontēšanu.