Darbības ar dokumentu

SATURS

SATURS

SAĪSINĀJUMI

I KOPSAVILKUMS

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

III MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI

INVESTĪCIJU PIESAISTE

LATVIJAS EKONOMISKAIS PROFILS

LATVIJAS INVESTĪCIJU PORTFEĻA PIEDĀVĀJUMA IZVEIDE

PUBLISKĀ UN PRIVĀTĀ PARTNERĪBA

JAUNU ĀRVALSTU FINANŠU DALĪBNIEKU PIESAISTE

STIMULS MĒROGOJAMU INVESTĪCIJU PROJEKTU ATTĪSTĪBAI LATVIJĀ

SMILŠKASTU PIEEJA INOVĀCIJU ATTĪSTĪBAI

FINANSĒJUMA PIEEJAMĪBA

ATBALSTA PAPLAŠINĀŠANA UZŅĒMUMU PRODUKTIVITĀTES KĀPINĀŠANAI, T.SK., STRAUJI AUGOŠAJOS UZŅĒMUMOS

TEHNOLOĢIJU PĀRNESE SPIN-OFF UZŅĒMUMOS

PENSIJU FONDU IESAISTE ALTUM ATTĪSTĪBAS INVESTĪCIJU FINANSĒŠANĀ

STIMULS PENSIJU FONDU IEGULDĪJUMIEM LATVIJĀ

ALTUM IEGULDĪJUMI DARĪJUMIEM AR KOLEKTĪVĀS FINANSĒŠANAS PLATFORMĀM

ATBALSTA SISTĒMA UZŅĒMUMU OBLIGĀCIJĀM

EKSPORTA KREDĪTU APDROŠINĀŠANAS MODELIS

KREDITĒTĀJU LICENCĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS CENTRALIZĒŠANA

BIZNESA ATBALSTA INFORMĀCIJA VIENUVIET – BUSINESS.GOV.LV

PIELIKUMS

SAĪSINĀJUMI

I KOPSAVILKUMS

Plāns izstrādāts saskaņā ar Konkurētspējas un izaugsmes tematiskās komitejas 2024.gada 1.oktobra sēdes protokollēmuma (protokols Nr.1 1.§) 3.punktu, kas nosaka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju trīs mēnešu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai tematiskās komitejas sēdē informatīvo ziņojumu ar rīcības plānu / ceļa karti kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā un ekonomikas ministram pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas tematiskās komitejas sēdē iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Jāņem vērā, ka Plāns ir būtisks secīgs solis Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumā Nr.55 apstiprinātā "Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" noteikto pasākumu realizēšanai, kas paredz turpināt īstenot ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu, veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, kas ir vērstas uz ekonomikas konkurētspēju un mazināt ienākumu nevienlīdzību, kā arī mazināt birokrātiju.¹

Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumu Nr.93 "Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" ir noteikti ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķi un rīcības virzieni turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Secīgi 2024.gada 30.aprīlī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību". Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas ekonomikas attīstību" izvirzīts stratēģiskais mērķis – līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas IKP apjoms sasniedz 83 mljrd. EUR, kas nozīmē to, ka ekonomikas apjomam ir jādubultojas salīdzinājumā ar šodienas situāciju.

Lai to panāktu, tuvāko gadu laikā ir jāsasniedz 4–5% vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas stabila 2% robežās. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus – vismaz 900 tūkst. nodarbināto gadā, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums līdz vismaz 80% no IKP, jānodrošina ikgadējs privāto investīciju apjoms vismaz 25% apmērā no IKP.

Priekšnosacījums Latvijas ekonomikas attīstībai ir konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas. Lai tās attīstītu, ir nepieciešami publiskā un privātā sektora sadarbība un ieguldījumi.

Lai gan kopumā Latvijā ir stabila ekonomiskā vide, kā liecina tautsaimniecības dati, Latvijas ekonomika šobrīd būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumi 2024.gada beigās Latvijā – 5,6 mljrd. EUR, Lietuvā – 12,2 mljrd. EUR, Igaunijā – 10,8 mljrd. EUR. Saskaņā ar Eurostat datiem 2024.gada septembra beigās uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms uzņēmumu pašu kapitālā Latvijā bija 22.5 mljrd. EUR (57% no IKP), Igaunijā – 35.1 mljrd. EUR (90,3% no IKP), Lietuvā – 34.9 mljrd. EUR (45,4% no IKP)².

Lai īstenotu valdības izvirzīto ekonomisko mērķi, ir būtiski jāuzlabo finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi jāpiesaista investīcijas tautsaimniecībai, jāveic mērķtiecīgas valsts investīcijas tautsaimniecībā, kas kopā ar ES fondu, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma, investīcijām, sniegtu būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātei.

Līdz šim ir izstrādāti vairāki konceptuāli politikas plānošanas dokumenti, kas paredz pilnveidot finanšu tirgus attīstību Latvijā, identificējot problēmjautājumus un definējot noteiktus uzdevumus. Vērtējot tos kopsakarā ar to sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi uz tautsaimniecības rādītājiem, ir secināms, ka, ja turpmāk netiks izvirzīti konkrētāki un ambiciozāki uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei, Latvija būtiski zaudēs ne tikai konkurencē ar kaimiņvalstīm, bet ir risks tautsaimniecības stagnācijai un ekonomikas izrāviens nebūs iespējams plānotajos apmēros.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstībai izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko mērķi, šī Plāna un tajā izvirzīto uzdevumu izpildes mērķis ir līdz 2029.gadam tuvināt kapitāla piesaistes līmeni Latvijai tam apmēram, kādā šis līmenis ir Lietuvā un Igaunijā, tas ir:

Lai identificētu pastāvošās problēmas saistībā ar finanšu pieejamību un investīciju piesaisti Latvijai no dažādiem skatu punktiem, Plāna izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija organizēja individuālas tikšanās ar kredītiestādēm, lielākajām nozares uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām un nozaru ekspertiem. Šāda pieeja ļāva iegūt praksē balstītu informāciju, kas ataino reālo situāciju nozarē un ļauj koncentrēties uz konkrētiem problēmu risinājumiem.

Plānā kopumā ir iekļauti 15 uzdevumi atbildīgajām iestādēm, kas skar gan investīciju piesaisti, gan finansējuma pieejamību. Minēto uzdevumu īstenošana tiešā mērā sniegs atdevi Latvijas ekonomikas izaugsmei un labklājībai.

Ņemot vērā, ka Plānā ietverto uzdevumu izpildei nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts budžeta, tas uzskatāms par budžetam neitrālu un ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Plānā netiek ietverts.

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Lai gan kopumā Latvijas ekonomiskā vide vērtējama kā stabila, tomēr pēdējos gados Latvija aizvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm – kopš 2012.gada Latvijā IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz divas reizes no 10,5 tūkst. EUR līdz 20,8 tūkst. EUR, tajā pašā laikā Igaunijā IKP uz iedzīvotāju ir pieaudzis no 13,7 tūkst. EUR 2012.gadā līdz 28,0 tūkst. EUR, bet Lietuvā IKP uz 1 iedzīvotāju šajā laika posmā ir palielinājies no 11,1 tūkst. EUR 2012.gadā līdz 25,7 tūkst. EUR³. Eksporta apjomi uz 1 iedzīvotāju Latvijā 2023.gadā faktiskajās cenās bija 13,9 tūkst. EUR, bet Lietuvā – 19,7 tūkst. EUR un Igaunijā – 21,8 tūkst. EUR.

Privātās investīcijas vidēji 2019.-2023. gados veido 19,8% no IKP, bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Investīciju dinamika lielā mērā korelē ar kreditēšanas rādītājiem. To ietekmē arī relatīvi zems pieprasījums un strukturālās nepilnības (trūkumi uzņēmējdarbības un investīciju vidē, demogrāfiskie faktori), kā arī ekonomiskās un politiskās situācijas nenoteiktība ārējā vidē. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. EUR finansējums gadā, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai.

Baltijas valstis banku kreditēšanas jomā 2014.gadā atradās diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Izsniegto kredītu atlikums absolūtajā izteiksmē bija samērā līdzvērtīgs. Tomēr iekšzemes kredītu un IKP attiecība Igaunijā bija visaugstākā (72,7%), Latvijā tā bija 55,4% un Lietuvā viszemākā (45,4%). Nākamos gados kaimiņvalstīs kreditēšanas tirgus attīstījās pretstatā Latvijai. Pēc 5 gadiem, 2019.gadā, Latvijā tas kumulatīvi bija sarucis par 7%, kamēr Igaunijā un Lietuvā pieaudzis attiecīgi par 32% un 24%. Nākamos gados kaimiņvalstīs kreditēšanas izaugsme vēl paātrinājās, kamēr Latvijā pieaugums bija ievērojami lēnāks. 2024.gada oktobra beigās Latvijā banku izsniegto kredītu atlikumi bija par 16% lielāki, bet Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi par 92% un 78% lielāki kā 2014.gada beigās. Pašlaik iekšzemes kredītu un IKP attiecība Latvijā ir viszemākā Baltijas valstu un 2. zemākā eirozonas valstu vidū, 2024. gada jūnijā veidojot 36% no IKP.

Latvijā kreditēšanas tirgus šajā periodā pamatā stagnēja. Kopš 2014.gada banku izsniegto kredītu apjoms nav būtiski pieaudzis. Uzņēmumu kreditēšana periodā ir vājinājusies. Izsniegto kredītu atlikums uzņēmumiem 2024.gada beigās bija par 11% mazāks kā 2014.gada beigās. Latvijā izsniegto kredītu apmērs uz 2024.gada beigām bija 5 629 milj. EUR, savukārt Lietuvā un Igaunijā aptuveni 2 reizes lielāks (attiecīgi 12 157 un 10 830 milj. EUR). Daļēji to var izskaidrot ar gada procentu likmju atšķirībām. Latvijā procentu likmes kredītiem ilgstoši bija visaugstākās Baltijā. Lai gan kopš 2022.gada atšķirības izzuda, procentu likmes saglabājās augstā līmenī un visās Baltijas valstīs tās pašlaik ir augstākās eiro zonā.

Pretēji kreditēšanas jomai banku peļņas ziņā Baltijas valstīs vērojama līdzīga aina. Banku sistēma strādāja ar peļņu visā periodā. Peļņas apmērs sāka izteikti pieaugt pēdējos gados. 2022.gada 4.ceturksnī sākās straujš kredītu procentu likmju kāpums, kuru noteica Eiropas Centrālās bankas lēmumi par bāzes procentu likmju paaugstināšanu inflācijas ierobežošanai. Pieaugot jau izsniegto kredītu procentu maksājumiem, palielinājās arī banku peļņas rādītāji. Ņemot vērā izsniegto kredītu apjomu atšķirības, lielāks peļņas pieaugums kopš 2022.gada vērojams Igaunijas un Lietuvas bankām.

1.attēls

Salīdzinot Baltijas valstu uzņēmumu spējas veikt investīcijas vai aizņemties, lai kāpinātu uzņēmumu produktivitāti, jāsecina, ka Latvijas gadījumā uzņēmumu pašu kapitāla vērtība ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm. Minēto atpalicību sekmējis samērā zemais ārvalstu kapitāla piesaistes līmenis, uzņēmumu izvēlētās stratēģijas attiecībā uz ieguldījumu finansēšanas avotiem, kā arī novēloti ieviesti valsts stimuli peļņas reinvestēšanas veicināšanai.

2.attēls

Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Privātais sektors joprojām lielā mērā ir atkarīgs no komercbanku aizdevumiem. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem⁴ kopējais banku kredītportfelis Latvijā 2024.gada oktobra beigās bija 15.5 mljrd. EUR. No tā iekšzemes nebanku klientiem bija izsniegti 14.6 mljrd. EUR, pieaugums gada griezumā – par 4.5%. Nefinanšu sabiedrību kredītportfelis pieauga par 2.9%⁵, kamēr MVU kreditēšana attīstījās straujāk – par 8.8%, mājsaimniecību kreditēšana pieauga par 5.5%.

2024.gada jūnija beigās nebanku noguldījumi bankās, gada laika pieaugot par 5%, veidoja 22 mljrd. EUR. Iekšzemes noguldījumi šajā laikā bija par 5.1% lielāki kā pirms gada un veidoja 91% no kopējā noguldījuma apjoma. Ārvalstu noguldījumu apmērs palielinājās par 7,7% un to īpatsvars bija 9%. Salīdzinājumam – 2015.gadā ārvalstu noguldījumu īpatsvars pārsniedza pusi no visiem noguldījumiem (ārvalstu noguldījumu īpatsvars būtiski saruka finanšu sektora "kapitālā remonta" ietekmē).

3.attēls
Iekšzemes un ārvalstu noguldījumi bankās, mljrd. EUR

Vērtējot kapitāla tirgus jomu, jāsecina, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai ir liels potenciāls, kas līdz šim nav ticis pietiekami izmantots. Vērtējot akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Tirgus kapitalizācija Latvijā būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Pašlaik Baltijas biržā kotēti 13 Latvijas uzņēmumi. To akciju kapitalizācija, atbilstoši Baltijas biržas mājas lapā sniegtajai informācijai, 2024. gada beigās bija 530,45 milj. EUR, jeb 1,3% no IKP, savukārt, Lietuvā tie bija 6,3% un Igaunijā pat 13,2% no IKP.

Salīdzinot Baltijas valstu situāciju, jāņem vērā, ka vismaz trešdaļa no Igaunijas un Lietuvas akciju tirgus kapitalizācijas attiecas uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Biržā kotēto Latvijas uzņēmumu kapitalizācija pieaugtu, ja tajā iekļautos arī valstij piederoši uzņēmumi. Kotācija biržā ļautu ne tikai piesaistīt papildu finansējumu investīciju veikšanai tieši šiem uzņēmumiem, bet arī aktivizēt fondu biržu kopumā – piedāvājot gan riska diversifikācijas iespējas vietējiem investoriem, gan arī piesaistot ārvalstu investoru interesi.

Viens no aspektiem, kas uzņēmumus attur no akciju kotēšanas biržā, ir izmaksas, kā arī uzņēmēju un sabiedrības finanšu pratības trūkums par kapitāla tirgu. Kā vēl viens faktors, kas kavē kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir mazais tirgus, kas padara šo tirgu nekonkurētspējīgu un attur investoru ienākšanu, līdz ar to, lai primāri aktivizētu tirgu, būtu nepieciešami papildus stimuli tirgus apmēra palielināšanai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē.

Līdz šim ir izstrādāti vairāki konceptuāli politikas plānošanas dokumenti, kas ir vērsti uz finanšu tirgus attīstību, identificējot problēmjautājumus un definējot noteiktus uzdevumus (skatīt 4.attēlu).

4.attēls

Izvērstāka detalizācija par uz šo politikas plānošanas dokumentu pamata veiktajiem pasākumiem un to izpildes statusu iekļauta Plāna pielikumā.

Ekonomikas ministrija, izstrādājot Plānu, ir vērtējusi šajos dokumentos plānotās aktivitātes un to ieviešanas progresu un attiecīgi nedefinē uzdevumus, ja tie jau ir iekļauti un izpildīti. Vērtējot minētos plānošanas dokumentus kopsakarā ar to sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi uz tautsaimniecības rādītājiem, ir secināms, ka, ja turpmāk netiks izvirzīti konkrētāki un ambiciozāki uzdevumi kapitāla tirgus sakārtošanai, finansējuma pieejamībai un investīciju piesaistei, Latvija būtiski zaudēs ne tikai konkurencē ar kaimiņvalstīm, bet ir risks tautsaimniecības stagnācijai un ekonomikas izrāviens nebūs iespējams plānotajos apmēros.

Kā izšķiroši nozīmīgs aspekts finanšu tirgus tālākai attīstībai jāmin valsts kapitāla uzņēmumu virzīšana uz finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, sniedzot tiem iespēju attīstīties un kļūt par investīciju piesaistes centru visā Baltijas reģionā, kas ir nostiprināta jau Latvijas valdības 2023.gada 15.septembra deklarācijā. Vienlaikus Ministru kabinets ir noteicis kapitāla tirgus attīstības mērķi vidējam termiņam, proti, sasniegt akciju tirgus kapitalizāciju 9% no IKP apmērā 2027. gadā. Tas nozīmētu kotēt biržā jaunus uzņēmumus, kuru kopējā tirgus kapitalizācija ir ap 4 mljrd. EUR.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšana biržā dotu būtisku impulsu kapitāla tirgus attīstībai, nodrošinot kapitāla kustību un tādā veidā arī palielinot kopējo investīciju vides atraktivitāti. Šī iemesla dēļ par minēto procesu atbildīgajām iestādēm mērķtiecīgi un motivēti jāturpina darbs pie valsts kapitāla uzņēmumu kotēšanas biržā.

Valdība jau 2024.gada aprīlī ir izskatījusi Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam", lai uzņēmumi varētu piesaistīt papildu privāto kapitālu to attīstības mērķu finansēšanai, saglabājot uzņēmuma vairākuma akciju valsts vai pašvaldības īpašumā. Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 9.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.15 70.§ 10.punktam Finanšu ministrijai līdz 2025. gada 1. aprīlim ir uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par statusu attiecībā uz šī protokollēmuma 9.punktā minētā kapitāla tirgus attīstības mērķa (t.i., akciju tirgus kapitalizāciju 9% no IKP apmērā 2027.gadā) sasniegšanu un par papildu priekšlikumiem minētā mērķa sasniegšanai.

Paralēli minētajiem pasākumiem norisinās aktivitātes krājaizdevu sabiedrību darbības veicināšanai. Lai veicinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību veidošanos un attīstības iespējas, ir nepieciešams domāt par stimulējošiem mehānismiem, kas ļautu diversificēt krājaizdevu sabiedrību darbības loku, piemēram, piešķirot aizdevumus plašākam juridisko personu klāstam. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija 2025.gada februārī ir iesniegusi Saeimā priekšlikumu papildināt likumprojektu "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" paredzot Krājaizdevu sabiedrību likumā ietvert tiesību normas, kas pie zināmiem nosacījumiem ļauj krājaizdevu sabiedrībai kreditēt uzņēmumus, proti, krājaizdevu sabiedrībai sniegt kreditēšanas pakalpojumus saviem biedriem – komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām) un kooperatīvām sabiedrībām. Finansējuma pieejamības veicināšanai būtiski nodrošināt minēto tiesību normu izmaiņu aktīvu tālāko virzību Saeimā, kā arī veicināt diasporas pārstāvju līdzdalību krājaizdevu sabiedrību attīstībā, sniedzot iespēju veikt ieguldījumus un iesaistīties to vadībā, gan attīstīt sadarbību starp Latvijas un ārvalstu krājaizdevu sabiedrībām, lai dalītos ar labāko praksi un inovācijām.

2025.gada 12.februārī Latvijas kapitāla tirgus forumā "No stratēģiskiem lēmumiem līdz investoru uzticībai" Latvijas Banka iepazīstināja ar jauno 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Programma ietver pasākumus, kas vērsti uz publiskā sektora aktīvāku rīcību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzībai kapitāla tirgū, emitentu iespēju paplašināšanu un ieguldījumu veicināšanu, lai veidotu dzīvotspējīgu un dinamisku kapitāla tirgu.

Ņemot vērā minētās uz kapitāla tirgus attīstību vērstās aktivitātes, lai nodrošinātu politikas plānošanas dokumentu kvalitāti, strukturētību un saprotamību, kā arī minētajos dokumentos ietverto uzdevumu nedublēšanos, uzdevumi, kas saistīti ar kapitāla tirgus attīstību netiks apskatīti šajā Plānā, jo ir ietverti Latvijas Bankas jaunajā 10 soļu programmā Latvijas kapitāla tirgus attīstībai un tiks iekļauti Finanšu ministrijas gatavotajā informatīvajā ziņojumā par statusu attiecībā uz kapitāla tirgus attīstības mērķa sasniegšanu. Savukārt plašākās aktivitātes, kas veicamas, lai attīstītu FINTECH nozari, tādējādi sniedzot pozitīvu efektu finanšu pieejamībai tautsaimniecībā, tiks iekļautas Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģijā, un tādēļ netiek detalizēti aplūkotas šajā Plānā.

III MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI

Lai identificētu pastāvošās problēmas saistībā ar finanšu pieejamību un investīciju piesaisti Latvijai no dažādiem skatu punktiem, Plāna izstrādes gaitā Ekonomikas ministrija organizēja individuālas tikšanās ar kredītiestādēm, lielākajām nozares uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām un nozaru ekspertiem. Šāda pieeja ļāva iegūt padziļinātu izpratni un praksē balstītu informāciju, kas ataino reālo situāciju nozarē un ļauj koncentrēties uz konkrētiem problēmu risinājumiem. Identificētie risinājumi kompleksi skar visas Plānā ietvertās jomas – investīciju piesaisti, finansējuma pieejamību – katrā iekļaujot uzdevumus atbildīgajām iestādēm.

Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā, bet atkārtoti detalizēti neiztirzājot šādos politikas plānošanas dokumentos, kas attiecas uz kapitāla tirgus attīstību un finanšu pieejamību, jau izvērtētās problēmas un tām paredzētos risinājumus.

Finanšu sektora attīstības padomes 2023.gada 25.maija sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Kreditēšanas attīstības tendences un kreditēšanu kavējošie faktori Latvijā" un rīcības plāns, lai novērstu uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošos faktorus. Ziņojumā ietverto pasākumu mērķis bija risināt strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidot kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi. Par rīcības plāna pasākumu ieviešanu noteiktas atbildīgās institūcijas ir Latvijas banka, Finanšu nozares asociācija un Ekonomikas ministrija, kuras ir regulāri ziņojušas par izpildes statusa Finanšu sektora attīstības padomei. Rīcības plāna ietvaros no Latvijas Bankas puses plānā paredzamais ir izpildīts, tostarp atbilstoši nozares identificētajiem šķēršļiem pārskatīts regulējums un veikti tā grozījumi, veikti pasākumi, kas samazina kredītiestāžu esošo ziņošanas apjomu Latvijas Bankai, nodrošināta informācijas publicēšana par kredītu un noguldījumu likmēm, nodrošināta informācijas apkopošana par komisijām, sniegta visaptveroša analīze¹³ par finansējuma (t.sk. kredītu) pieejamības problemātiku Latvijā u.c. Arī Finanšu nozares asociācija plānā iekļautos pasākumus ir paveikusi. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas pasākumu kopums attiecībā uz daudzdzīvokļu māju siltināšanu un jaunu regulējumu ieviešanu, kas veicinātu daudzdzīvokļu māju siltināšanas pieaugumu vēl turpinās. Šobrīd dzīvokļu īpašnieku pārstāvniecībai renovācijas procesā (pie scenārija, ka ir jāsaņem aizdevums bankā) ir jādibina biedrība, kas ir laikietilpīgs un birokrātisks process. Turklāt tehniskās dokumentācijas sagatavošana ir darbietilpīga un dārga. Tādēļ Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašnieku kopības kā tiesību subjekta reģistrāciju (24-TA-1537, kas šobrīd atrodas saskaņošanā). Papildus ir sagatavots jauns regulējums (grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā – 823/Lp14), lai pārvaldnieks renovācijas procesā uz likuma pamata (tātad bez īpaša īpašnieku pilnvarojuma) varētu pasūtīt tehnisko dokumentāciju, tāmes par izmaksām, kā arī noteiktos gadījumos ierosināt būvniecību (likumprojekts šobrīd nodots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ). Ekonomikas ministrija arī izstrādājusi jaunu regulējumu (grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā – 773/Lp14), lai ievestu principu "parāds tiek piesaistīts dzīvoklim" (reālnastas), kas Saeimā apstiprināts 1.lasījumā. Papildus tam aktuāla ir pārvaldnieku tiesību un pienākumu precizēšana, un to lomas stiprināšana ēku atjaunošanas procesu vadībā, kā arī pienākums dzīvokļu īpašnieku kopībām veidot obligātos uzkrājumus. Minēto aktualitāšu ietveršana normatīvajos aktos paredzēta ar jaunu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu.

Ministru kabinetā 2023.gada 16.maijā ir apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību". Informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējam termiņam, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Informatīvajā ziņojumā paredzēta akciju tirgus kapitalizācijas palielināšana – nosakot mērķi sasniegt kapitalizācijas apmēru pret IKP 9% apmērā 2027.gadā. Vienlaikus informatīvais ziņojums paredz pasākumu kopumu valsts kapitālsabiedrību finansējuma piesaistei kapitāla tirgū, kā arī pasākumus, kas paredz paaugstināt iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū. Lai virzītos uz Latvijas definēto mērķi, palielinot akciju tirgus kapitalizāciju līdz 9%, ko lielā mērā var sekmēt valsts kapitālsabiedrību finansējumu piesaistei kapitāla tirgū, būtu izvērtējama jautājuma aktualizācija ministru prezidentes vadītās lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē.

Finanšu sektora attīstības padomes 2024.gada 6.februāra sēdē apstiprināta "Stratēģija par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās". Stratēģijā ietverti pasākumi pārmērīgai izvairīšanai no risku uzņemšanās, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī problēmas, kas prasa izmaiņas uzraudzības prasību piemērošanai praksē. Par Stratēģijā iekļauto pasākumu izpildi atbildīgās iestādes ir ziņojušas Finanšu sektora attīstības padomei.

Būtiskākie Latvijas Bankas paveiktie pasākumi 2024.gadā izstrādātās stratēģijas finanšu pakalpojumu pieejamības ietvaros ir pārskatīti un grozīti Latvijas Bankas noteikumi, samazinot administratīvo slogu un veicinot riskos balstītas pieejas piemērošanu, piemēram atcelti divi noteikumi, kas reglamentēja klientu – finanšu iestāžu un klientu – korespondentbanku izpētes veikšanu, pārskatītās prasības integrējot noteikumos par klientu izpētes veikšanu un izveidojot jaunu, uz praktiskiem piemēriem balstītu nodaļu AML Rokasgrāmatā¹⁴; kā arī grozīti noteikumi par klientu izpētes veikšanu¹⁵, kuros veikti vairāki būtiski precizējumi:

• pienākums veikt saistīto klientu grupu noskaidrošanu tikai paaugstināta riska gadījumos, kad veicama klientu padziļinātā izpēte (iepriekš saistīto klientu grupu noskaidrošana bija veicama visos gadījumos);

• izslēgts konkrēts termiņš (35 dienas) padziļinātās izpētes veikšanai, un finanšu iestādēm būs pienākums pašām noteikt izpētes termiņu, ņemot vērā riskos balstītu pieeju;

• izslēgta norma par pienākumu noskaidrot specifisku klienta saikni ar Latviju.

Tāpat ir veikta tematiskā pārbaude visās kredītiestādēs un ES dalībvalstu filiālēs par finanšu pakalpojumu pieejamību un riskos balstītas pieejas piemērošanu:

○ publicētas vadlīnijas¹⁶ efektīvas finanšu iekļaušanas nodrošināšanai, kur cita starpā sniegti labās un nevēlamās prakses ieteikumi attiecībā uz efektīvu komunikāciju ar klientiem, tostarp sūdzību izvērtēšanu un informācijas publicēšanu par kredītiestādes mērķa klientiem;

○ sniegtas individuālas rekomendācijas un veikti individuāli uzraudzības pasākumi attiecībā uz samērīgu NILLTPFN prasību piemērošanu, ievērojot tematiskajā pārbaudē konstatētos novērojumus, kā arī pamatkontu piedāvāšanu, cenu politikas veidošanu, klientu apkalpošanas un komunikācijas kvalitātes stiprināšanu.

Ir organizētas individuālas sarunas ar lielākajām finanšu iestādēm (kopskaitā 8), lai skaidrotu riskos balstītas pieejas samērīgu piemērošanu un pārrunātu citus aktuālus jautājumus; kā arī AML Rokasgrāmata ir papildināta ar praktiskiem piemēriem, ieviešot jaunu nodaļu par klientu – kredītiestāžu un finanšu iestāžu – risku pārvaldību; precizējot sadaļas par padziļinātās izpētes termiņu noteikšanu, savstarpēji saistītu klientu noteikšanu, saistības ar Latviju noteikšanu saistībā ar grozījumiem klientu izpētes noteikumos; kā arī pārskatot piemērus par vēsturisku darījumu izpēti līdzekļu izcelsmes noskaidrošanas kontekstā, samērīgu pieeju izpētes veikšanai dažādās riska situācijās.

Atbildīgām institūcijām ir nepieciešams turpināt veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka plāna ietvaros veiktie pasākumi tiek efektīvi īstenoti praksē un tie ilgtermiņā sasniedz izvirzīto mērķi – veicināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

Ministra kabinetā 2024.gada 24.janvārī apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027.gadam, kurā noteiktas trīs prioritātes: būvniecība, veselība un sociālā aprūpe, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas 2024.gada 12.maijā publicēto pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs", kur tiek novērtēts ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā, 2023.gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 22,9%. Salīdzinot ar 2022.gadu, ēnu ekonomikas apmērs ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem, kas ir straujākais kritums pēdējo 11 gadu laikā. Ēnu ekonomikas samazinājums liecina, ka uzsāktie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi, kā arī sistēmisko risinājumu ieviešana sniedz pozitīvo rezultātu. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanas, tajā skaitā jāīsteno pasākumi alternatīvo finansējuma avotu piesaistei, kas savukārt veicina Latvijas uzņēmumu pašu kapitāla pietiekamību un uzņēmumu spējas aizņemties.

Atbildīgās institūcijas ir nodrošinājušas politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos noteikto pasākumu ieviešanu, lai mazinātu kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi. Ir pārskatīti un aktualizēti Latvijas Bankas noteikumi attiecībā uz piemērojamās riska pakāpes atbilstīgumu un citi nozares norādītie regulatīvie šķēršļi, tāpat pārskatīti nosacījumi attiecībā uz kredītiestāžu iesniedzamo informācijas apjomu Latvijas Bankai, lai nodrošinātu pastāvīgu monitoringu, nodrošināta informācijas apkopošana par kredītu un noguldījumu likmēm, kā arī komisijām, kas var ietekmēt kreditēšanu. Vienlaikus, lai spētu proaktīvi reaģēt uz tirgus situāciju, ir paredzēts, ka Latvijas Banka turpmāk regulāri izstrādā ziņojumu par finansējuma pieejamību Latvijā.

Lai radītu priekšnosacījumus kredīta apjoma pieaugumam būvniecības nozarē Ekonomikas ministrija līdz šim īstenojusi pasākumu kopumu birokrātijas mazināšanas risinājumu ieviešanā būvniecībā. Ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (24-TA-2288), kas risina:

sabiedrības līdzdalības procesu, nosaka sabiedrības līdzdalības mērķi un pamatprincipus;

tehnisko noteikumu izdošanas un būvprojekta saskaņošanas kārtību un nosacījumus;

būvtāfeles lomu sabiedrības informēšanā;

Papildus tam Ekonomikas ministrija ir nodrošinājusi būvdarbu dokumentācijas pārskatīšanu, ir veikti grozījumi speciālajos būvnoteikumos, kas paredz vienkāršot būvdarbu fiksāciju – precizē ikdienas ierakstu saturu un veikšanas kārtību, novērš datu dublēšanos vairākos aktos, stiprina sadarbību starp būvniecības procesa dalībniekiem, paredzot kā tiem ir jāvienojas par būvdarbu uzraudzības un saskaņošanas kārtību.

Vienlaikus tiek veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas paredz ieviest projektēšanas stadijas, pilnveidot projektēšanas procesu, atteikties no obligātās autoruzraudzības. Tāpat tiesību akta projekts uzlabo regulējumu tehnisko noteikumu saņemšanai un būvprojektu saskaņošanai. Ekonomikas ministrija ir arī izstrādājusi regulējumu būvniecības ieceres īstenošanai pa kārtām, pieļaujot kā kārtu izdalīt būves daļu. Paredzētas tiesības uzsākt būvdarbu sagatavošanas darbus pirms projektēšanas pabeigšanas. Ir nodrošināta vienotā būvju reģistrācijas procesa ieviešana. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu šobrīd strādā pie valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes, lai ieviestu vienotu būvju reģistrācijas procesu, proti, attīstīt valsts informācijas sistēmu savienošanu un datu apmaiņas procesus, datus, kas ir nepieciešami būves reģistrācijai nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, saņemot apmaiņas procesā no būvniecības informācijas sistēmas. Tālāk nodrošinot datu nodošanu arī būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Vienlaikus ir izstrādāts normatīvais regulējums, precizējot dzīvokļu īpašnieku kopības tiesisko statusu un reģistrāciju. Tāpat tiek turpināts strādāt pie dzīvokļu īpašumu izveidošanas procesa vienkāršošanas.

Ir veikti pirmie soļi konkurences palielināšanai banku sektorā. 2024.gada augustā darbu uzsāka pirmā jaunā banka Latvijā – Indexo.

Lai rastu iespējamos risinājumus kreditēšanas pakalpojumu konkurētspējas veicināšanai, tajā skaitā kredītu refinansēšanas šķēršļu mazināšanai un iespējamiem kredītiestādes risinājumiem patērētājiem, 2023.gadā Ministru prezidentes vadītās refinansēšanas darba grupas ietvaros tika panākta vienošanās par normatīvā regulējuma izstrādi. Apzinot šķēršļus, kas traucē aktīvāku uzņēmumu kreditēšanu, darba grupā tika secināts, ka viena no galvenajām problēmām ir aizdevēju augstās komisijas maksas, kas sadārdzina aizņemšanos un kavē klientu mobilitāti, tādējādi pasliktinot konkurenci. Attiecīgi tika definēta regulējuma nepieciešamība, kas paredzētu to, ka kredītiestādes un nebanku aizdevēji nedrīkst piemērot komisijas maksu par kredīta un līzinga pirmstermiņa atmaksu, tai skaitā piemērot maksu par to refinansēšanu. Papildus tika piedāvāts risināt citus būtiskus jautājumus, kas kavē refinansēšanas vai pirmstermiņa atmaksas procesus, proti, zemesgrāmatas nodeva, ķīlu (arī komercķīlu) reģistrācijas process, ārvalstu pilnvaras. Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" (24-TA-2101), kas šobrīd atrodas saskaņošanas procesā un paredz regulējumu aizdevuma un līzinga līgumā noteikto saistību pirmstermiņa izpildei vai refinansēšanai:

regulējums attiecas uz tādu aizdevuma un līzinga līgumu, kuru komersants vai kooperatīvā sabiedrība (aizdevējs vai līzinga devējs) (turpmāk visi kopā – komersants) ir noslēgusi ar citu komersantu vai kooperatīvo sabiedrību (aizņēmēju vai līzinga ņēmēju);

komersantam ir tiesības veikt no līguma izrietošo saistību pilnīgu izpildi pirms minētajā līgumā noteiktā termiņa (pirmstermiņa atmaksa) vai arī noslēgts līgumu ar citu komersantu (refinansēšana). Komersantam ir pienākums maksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laika posmu, līdz kuram tas pilnībā izpilda līgumā noteiktās saistības;

par līgumā noteikto saistību pirmstermiņu atmaksu vai refinansēšanu nav tiesības piemērot maksu, kas pārsniedz 0,1% no līgumā noteiktās atlikušās vērtības, izņemot gadījumu, kad aizdevumam vai līzingam ir fiksēta procentu likme.

grozījumi par līgumā noteikto saistību pirmstermiņa izpildi vai refinansēšanu nav piemērojami aizdevuma un līzinga līgumiem, kas noslēgti pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

2024.gada beigās Saeimā tika pieņemts "Solidaritātes iemaksas likums", kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā pienākumu veikt solidaritātes iemaksu 60% apmērā no solidaritātes iemaksas bāzes.

Likums nosaka, ka Latvijā reģistrētas kredītiestādes, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiāles Latvijā palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālas drošības vajadzībām.

Tāpat likums papildus finansējuma rašanai pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām vērsts uz kreditēšanas apjomu palielināšanu, proti, piešķirot atlaidi tām bankām, kuras ir palielinājušas kreditēšanas tempu.

2018.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības likums tika papildināts ar 8.³pantu, kurā tika noteikti patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Minēto ierobežojumu nepieciešamību lielā mērā noteica krīze ekonomiskā krīze, kā arī regulējuma nepietiekamība nozarē. Šobrīd nozare ir sakārtota, piemēram, pilnveidojot maksātspējas novērtēšanas prasības, un kredītu kvalitāte uzskatāma par labu. Vienlaikus ir samazinājies sūdzību skaits un tirgus turpina pieaugt. Tādējādi secināms, ka ir būtiski mainījušies apstākļi, kuru dēļ tika ieviesti patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi. Līdz ar to kredīta devēji šobrīd tērē neadekvātus resursus tam, lai katrai reklāmai izvērtētu riska līmeņus, bet savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centram nepieciešami būtiski resursi, lai uzraudzītu reklāmas ierobežojumu izvērtēšanu. Ņemot vērā minēto, lai veicinātu mazo banku konkurētspēju, mazinātu klientu piesaistes izdevumus un tādējādi arī samazinātu kredītu cenu sabiedrībai, šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemti Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Nr.694/Lp14), kas, cita starpā paredz mīkstināt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.

Savukārt, lai nodrošinātu finanšu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem to digitalizācijas, eksporta un inovāciju spēju, kā arī produktivitātes kāpināšanai, tiek piedāvātas Ekonomikas ministrijas izstrādātās atbalsta programmas 1,6 mljrd. EUR apmērā.

Jānorāda, ka 2024.gada 13.jūnijā tika pieņemti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, saskaņā ar kuriem tika pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra direktīva (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES. Ar minētajiem grozījumiem licencētiem parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek noteiktas tiesības iesaistīties ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanā, tostarp no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana; vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus, kā arī no kreditēšanas līguma izrietošo sūdzību izskatīšana par kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora saistībām vai par pašu kreditēšanas līgumu.

Lai labāk izprastu Latvijas kapitāla tirgu, kā arī identificētu darbības virzienus tā attīstībai, 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (ar 2023.gada 1.janvāri pievienota Latvijas Bankai) sadarbībā ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem un SIA "SKDS", kas nodrošināja anketēšanas procesu, apkopoja viedokļus par iesaistīto pušu redzējumu attiecībā uz kapitāla tirgu Latvijā. Rezultātā tika izstrādāts pētījuma dokuments "Latvijas kapitāla tirgus apskats: vērtējums, viedokļi, priekšlikumi" (turpmāk – Apskats). Balstoties uz galvenajiem Apskata secinājumiem, kas iegūti no visiem Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem, tika izstrādāta 10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai (turpmāk – 10 soļu programma). 10 soļu programma ietvēra būtiskākos attīstības virzienus Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kā arī tika identificēti pasākumi katra virziena attīstībai.

Šobrīd 10 soļu programmas darbības periods ir bijis 3 gadi un secināms, ka lielākajā daļā darbības virzienu ir bijis ievērojams progress un turpmākai Latvijas kapitāla tirgus attīstībai nepieciešams izstrādāt jaunus pasākumus un attīstības virzienus. Būtiskākie pasākumi iepriekšējā periodā ietver:

Veikts regulatīvo prasību audits, kā rezultātā novērstas situācijas, kad emitentam tiek uzliktas lielākas prasības, nekā to prasa starptautiskais regulējums. Pārskatītas Atklātības prasību direktīvas prasības, samazināts administratīvais slogs attiecībā uz akcionāru sapulču sasaukšanu, pieņemts Akciju atpirkšanas likums, pieņemts Vērtspapīrošanas likums, veikts izvērtējums par Sākotnējā reģistrā esošo vērtspapīru turpmāku apriti, veikti pasākumi dokumentu un prasību vienādošanai Baltijas valstu līmenī un citi pasākumi, kas nodrošina administratīvā sloga mazināšanu.

2022.gada janvārī savu darbību uzsāka atbalsta mehānisms "Vērstpapīru smilškaste" (turpmāk – Vērtspapīru smilškaste) – atbalsta mehānisms uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu Latvijas kapitāla tirgū. Vērtspapīru smilškastes darbību administrē Latvijas Banka, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupā uz brīvprātības principa un bez maksas darbojas galvenie Latvijas kapitāla tirgus dalībnieki un eksperti. Līdz šim Vērtspapīru smilškastē piedalījušies 8 dalībnieki.

Atbalsta mehānisma ietvaros potenciālais emitents saņem ekspertu sagatavotu sākotnējo novērtējumu un ieteikumus, kas jāuzlabo, lai izietu Latvijas kapitāla tirgū. Atbalsta mehānismu var izmantot gan privāti uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.

2025.gadā notika jau piektais Latvijas Kapitāla tirgus forums, kas ir ikgadējs pasākums, kas katru gadu veltīts kādai aktuālai kapitāla tirgus tēmai. Kapitāla tirgus forums pulcē Latvijas kapitāla tirgus dalībniekus un iesaistītās puses un ir ļoti labi apmeklēts un augstu novērtēts pasākums tirgus dalībnieku vidū.

Lai sekmētu kapitāla tirgus dalībnieku izpratni par ilgtspējīgām finansēm, ir uzsākts Ilgtspējas brokastu pasākumu cikls, kas ir informatīvi pasākumi tirgus dalībniekiem ar aktualitātēm ilgtspējas jomā.

2023.gadā izveidots MSCI Baltijas indekss, kas ir būtisks solis Baltijas valstu redzamībai starptautiskajiem investoriem. Vienlaikus šobrīd Latvijas uzņēmumi nav iekļauti indeksā, lai sasniegtu vērtējumu "Robežtirgus" (Frontier market), tirgū būtu jābūt diviem uzņēmumiem ar kapitalizāciju virs 1 mljrd. USD. Šobrīd Latvija nav sasniegusi "Robežtirgus" vērtējumu, tomēr Baltijas valstu redzamība kā tāda ir vērtējama pozitīvi arī Latvijai. Ņemot vērā minēto, turpināms darbs pie lielo Latvijas uzņēmumu iekļaušanas Latvijas kapitāla tirgū.

Tāpat veikta virkne pasākumu iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai. Tāpat šobrīd notiek aktīvs darbs pie digitālo risinājumu izstrādes, lai vērtspapīru iegāde kļūtu ērtāka un pieejama ikvienam.

Ir veikta licencēšanas procesa analīze un tas izveidots pēc iespējas skaidrāks un saprotamāks, lai nodrošinātu vieglāku licences iegūšanas procesu ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus Latvijas Bankā turpinās darbs pie konsultāciju sniegšanas potenciālajiem tirgus dalībniekiem, lai izprastu licences iegūšanas procesu, kā arī izvēlētos atbilstošāko darbības modeli.

Latvijas Banka ir izstrādājusi jaunu 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai (https://datnes.latvijasbanka.lv/files/10-solu-programma-kapitala-tirgus-attistibai.pdf), kura tika prezentēta 12.februārī. Jaunajā 10 soļu programmā tiek saglabātas tādas prioritātes kā finanšu pratība iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību virzība uz kapitāla tirgu, uzraudzības procesa pilnveidošana Latvijā un Baltijā, kas papildināti ar finanšu pratību uzņēmumos un ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanu, investoru tiesību aizsardzību un emitentu un akcionāru savstarpējās kultūras veidošanu.

Kapitāla tirgus attīstībai Ministru kabinets 2023.gada 13.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas virzīto informatīvo ziņojumu "Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi", kas paredzēja izveidot IPO fondu, kura mērķis ir nodrošināt finansējumu MVU sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu akciju tirgū (gan galvenajā tirgus sarakstā, gan daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvajā tirgus sarakstā Nasdaq Baltijas biržā). Lai virzītos uz noteikto mērķi Latvijas un Lietuvas nacionālās finanšu attīstības institūcijas ALTUM un "Investicijų ir verslo garantijos" (INVEGA) 2024.gada 7.jūnijā izsludināja IPO fonda pārvaldnieka atlasi un šobrīd notiek iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Fonda kopējais apjoms plānots 48,78 milj. EUR no kuriem 20 milj. būs ALTUM ieguldījums, 18,78 milj. EUR – INVEGA investīcija, savukārt 10 milj. EUR būs jāpiesaista fonda pārvaldniekam. Fonda investīciju stratēģija paredz investīcijas Latvijā un Lietuvā vismaz katras valsts investētā kapitāla apmērā.

Lai veicinātu komersantu attīstību nepieciešama finansējuma piesaiste kapitāla tirgos, paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. Minēto mērķu sasniegšanai kopš 2024.gada oktobra CFLA īsteno uzņēmumu atbalstu dalībai kapitāla tirgos, ko regulē Ministru kabineta 2023.gada 17.oktobra noteikumi Nr.597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi". Pasākuma ietvaros komersants var pieteikties grantam līdz 200 000 EUR akciju iekļaušanai tirdzniecības vietā vai grantam līdz 120 000 EUR parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā. Komersanta projekta ietvaros publiskā finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 50%, līdz ar to tiek attiecināta puse no izmaksām, ja summa nepārsniedz granta maksimālo apmēru. Pasākuma ietvaros ir plānots ar grantiem atbalstīt 10 komersantus.

Vērtējot līdz šim paveikto kapitāla tirgus attīstības jomā, jāsecina, ka turpmākai kapitāla tirgus attīstībai ir nepieciešami mērķtiecīgi papildus stimuli, lai varētu sasniegt līdz šim izvirzīto mērķi 9% kapitalizāciju pret IKP. Vienlaikus, lai mērķorientēti izmantotu līdz šim izstrādātos atbalsta instrumentus, atbildīgajām institūcijām nepieciešams uzņēmumiem regulāri sniegt informāciju par piemērotākajiem atbalsta instrumentiem kapitalizācijas sekmēšanai.

Vēl viens kapitāla piesaistei nozīmīgs aspekts ir termiņi, kādos ārvalstnieki, kas veic investīcijas Latvijā, var saņemt uzturēšanās atļaujas. Situācijās, kad turīgi ārvalstnieki meklē iespējas ieguldīt ārpus savas mītnes zemes, ar nolūku iegūt tiesisku uzturēšanās pamatu kādā ārvalstī, bieži valsts izvēli pamato tieši uzturēšanās atļaujas saņemšanai izvirzītie nosacījumi un tās saņemšanas process. Tādējādi, lai veicinātu ārvalstnieku vēlmi investēt Latvijā, nevis kādā citā valstī, uzturēšanās atļauju saņemšanas procesam ir jābūt konkurētspējīgam ar kaimiņvalstīm.

Šobrīd atbilstoši Imigrācijas likuma 33.pantam vispārīgais termiņš atbildei par termiņuzturēšanās atļauju ir 30 dienas, bet attiecībā uz investoriem, kas ir tādas valsts pilsoņi, kuriem izsniedzot uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude¹⁷, vai kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss iesnieguma izskatīšanai noteikts garāks termiņš – 90 dienas. Vienlaikus Ministru kabineta 2024.gada 26.novembra noteikumu Nr. 731 "Valsts nodeva par migrācijas pakalpojumiem" 5.1.2. un 5.1.3.apakšpunkti paredz iespēju samaksājot paaugstinātu valsts nodevu saņemt termiņuzturēšanās atļauju 5 vai 10 darbdienu laikā. Izvērtējot investoru 2024.gadā iesniegtos pieteikumus uzturēšanās atļauju saņemšanai, secināms, ka no 354 uzturēšanās atļauju pieteikumiem 215 (61%) iesniegti izskatīšanai parastā kārtībā (t.i., 30 vai 90 dienu (riska valstu pilsoņiem) laikā), bet 139 iesniegti izskatīšanai paātrinātā kārtībā, proti 82 (23%) pieteikumi iesniegti izskatīšanai 10 darbdienu laikā, bet 57 (16%) pieteikumi – 5 darbdienu laikā.

Tādējādi, lai gan vispārējie termiņi uzturēšanās atļauju izskatīšanai investoriem ir ilgi un var pastāvēt bažas par to konkurētspēju, tomēr pastāv alternatīvs situācijas risinājums, proti, paaugstinātas valsts nodevas samaksa, kas nodrošina investoru pieteikumu izskatīšanu konkurētspējīgā termiņā. No statistikas datiem redzams, ka investori ir informēti par iespēju samaksāt lielāku valsts nodevu par pieteikuma ātrāku izskatīšanu un pietiekami aktīvi to izmanto, līdz ar to uzskatāms, ka pastāvošais tiesiskais regulējums pietiekami efektīvi risina identificēto problēmu.