1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir panākt, lai valsts un pašvaldību finansu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.
2. pants. Pienākums likumīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu
(1) Jebkurai rīcībai ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, tas ir, ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru kabineta noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos pašvaldību domju (padomju) pieņemtajos normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā.
(2) Valsts un pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finansu līdzekļus glabā Latvijas Republikas kredītiestādēs. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts iestādēm, kuras saskaņā ar Latvijas likumiem atrodas ārvalstīs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 22.02.1997.)
3. pants. Pienākums lietderīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību finansu līdzekļiem un mantu
Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finansu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:
1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu;
2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;
3) manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.
4.pants. Ierobežojumi piešķirt kredītus, izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas
(1) Pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, statūtsabiedrības un uzņēmējsabiedrības kredītus var izsniegt Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.
(2) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, statūtsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un citos likumos paredzētos gadījumus, ir aizliegts izsniegt jebkāda veida aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas.
(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz:
1) uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus un kuras iepriekš ir saņēmušas rakstveida atļauju no valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja;
2) gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība izsniedz aizdevumus un dod galvojumus un garantijas, iepriekš saņemot rakstveida atļauju no tās valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārziņā ir attiecīgā statūtsabiedrība.
(4) Ja šā panta otrajā daļā minētā statūtsabiedrība tiek privatizēta vai arī ja uzņēmējsabiedrībā tiek privatizētas vai atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, minētā atļauja jāsaņem no institūcijas, kas veic valsts vai pašvaldības īpašuma atsavināšanu.
(5) Institūcija, kuras pārziņā ir statūtsabiedrība, valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājs uzņēmējsabiedrībā un institūcija, kas veic privatizāciju vai atsavināšanu, izveido galvojumu un garantiju reģistru, kā arī glabā katra galvojuma vai garantijas vienu oriģināleksemplāru. Galvojumi un garantijas nav spēkā, ja nav reģistrēti attiecīgajā reģistrā.
(6) Ja valsts uzņēmums vai statūtsabiedrība tiek nodota privatizācijai vai atsavināšanai, institūcija, kuras pārziņā ir privatizējamais vai atsavināmais objekts, nodod attiecīgo reģistru institūcijai, kas veic valsts īpašuma atsavināšanu.
(7) Izsniegt aizdevumus, dot galvojumus un garantijas šajā pantā noteiktajā kārtībā atļauts tikai tad, ja aizdevuma izsniedzējs vai galvojuma vai garantijas devējs ir samaksājis valstij un pašvaldībai visus nodokļus, darbiniekiem izmaksājis algas un pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. un 15.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2001.)
5. pants. Aizliegums nodot valsts un pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā
(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā.
(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:
1) valsts mantu nodod pašvaldībai lietošanā;
2) valsts mantu valsts iestāde nodod citai valsts iestādei lietošanā vai valdījumā;
3) pašvaldība vienas savas iestādes mantu nodod citai pašvaldības iestādei lietošanā;
4) viena pašvaldība savu mantu nodod citai pašvaldībai lietošanā;
5) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.
6. pants. Aizliegums valsts un pašvaldību mantu nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību
Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts, izmantojot trešo personu starpniecību, nodot valsts vai pašvaldību mantu lietošanā citām pašvaldībām, valsts vai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.
7. pants. Aizliegums atsavināt valsts un pašvaldību mantu par pazeminātu cenu
(1) Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības mantu par acīm redzami pazeminātu cenu.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad:
1) valsts vai pašvaldības mantu atsavina publiskā izsolē;
2) valsts mantu atsavina pašvaldības labā;
3) valsts mantu valsts iestāde atsavina citas valsts iestādes labā;
4) citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts valsts vai pašvaldību mantu atsavināt par acīm redzami pazeminātu cenu.
8. pants. Aizliegums iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai izmantot pakalpojumus vai darbus par paaugstinātu cenu
Pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, aizliegts iegādāties īpašumā vai lietošanā mantu vai arī pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīm redzami paaugstinātu cenu.
9. pants. Ierobežojumi ieķīlāt valsts un pašvaldību mantu
(1) Aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu.
(2) Valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību vai uzņēmējsabiedrību, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus vai arī valsts un pašvaldības daļas pamatkapitālā kopsumma pārsniedz 50 procentus, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju.
(3) Pašvaldībām atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kurš nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai vai kura ieķīlāšana nav aizliegta ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.
(4) Pašvaldību īpašumu drīkst ieķīlāt tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu.
10. pants. Ierobežojumi dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu
(1) Valsts un pašvaldību iestādēm, izņemot likumos vai Ministru kabineta noteikumos īpaši paredzētus gadījumus, ir aizliegts dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus un mantu.
(2) Valsts un pašvaldību uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt (ziedot) tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta vai veselības aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai. Dāvināt (ziedot) ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas (ziedošanas) brīdī attiecīgais uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas vai arī pret to tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.
(3) Dāvinājums (ziedojums) šā likuma izpratnē ir finansu līdzekļu vai mantas bezatlīdzības nodošana citu fizisko vai juridisko personu īpašumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.1997. likumu, kas stājas spēkā 22.02.1997.)
11. pants. Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi
(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par tā piešķiršanu var pieņemt attiecīgā valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.
(2) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar:
1) finansu ministra atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;
2) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) atļauju, ja dāvinājumu (ziedojumu) vēlas piešķirt pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus;
3) ar finansu ministra un attiecīgās domes (padomes) atļauju, ja valsts un pašvaldības daļas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus, bet to īpašumā esošo kapitāla daļu summa pārsniedz 50 procentus.
12. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) līgums
(1) Ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedz 500 latus, dāvināt (ziedot) drīkst tikai, noslēdzot ar dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēju rakstveida līgumu, kurā jāparedz dāvinājuma (ziedojuma) mērķis un dāvinātāja (ziedotāja) tiesības piedzīt no dāvinājuma (ziedojuma) saņēmēja finansu līdzekļus gadījumā, ja dāvinājums (ziedojums) netiek izmantots līgumā paredzētajiem mērķiem vai ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.
(2) Dāvinājuma (ziedojuma) līgums tiek slēgts, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu tipveida līgumu.
(3) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Valsts kontrolei.
(4) Noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis pašvaldības uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms attiecīgās pašvaldības revīzijas komisijai.
13. pants. Ziedoto finansu līdzekļu un dāvinātās mantas izlietošanas kontrole
(1) Valsts kontrolei ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) valsts uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa.
(2) Attiecīgās pašvaldības domes (padomes) revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finansu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.
14. pants. Dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas publiskums
Ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem, kā arī ar informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam un masu informācijas līdzekļa žurnālistam.
15. pants. Atbildība par šā likuma noteikumu izpildi
Par šā likuma 2.-12.panta noteikumu izpildi atbild attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs, statūtsabiedrības vai arī uzņēmējsabiedrības koleģiālās lēmējinstitūcijas vadītājs.
1. Institūcijām, kuru pārziņā ir valsts un pašvaldību uzņēmumi un statūtsabiedrības, kā arī valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētājiem uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un institūcijai, kas veic privatizāciju, līdz 1996.gada 1.maijam jāizveido ķīlu, galvojumu un garantiju reģistrs, iekļaujot tajā ķīlas, galvojumus un garantijas, kuras noslēgtas vai izdotas līdz Ministru kabineta 1996.gada 10.aprīļa noteikumu nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" spēkā stāšanās dienai.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.86 un nr.136 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10., 11.nr.).
3. Šā likuma 4.pantā minētās funkcijas attiecībā uz valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" līdz brīdim, kad Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par valsts īpašuma atsavināšanu veicošo institūciju un šīs funkcijas nodotas attiecīgajai institūcijai.
(15.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2001.)