Darbības ar dokumentu
Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi Nr. 9
Jēkabpils novadā 2025. gada 29. maijā
Jēkabpils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa
APSTIPRINĀTI
ar Jēkabpils novada domes 29.05.2025.
lēmumu Nr. 354 (prot. Nr. 9, 30. §)
Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas
1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo
daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu
1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (Redakcija 2.1.) saistošās daļas:
1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);
1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas (pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_31900);
1.3. Lokālplānojuma nekustamajam īpašumam Ledus iela 9, Jēkabpilī (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (2. pielikums) un grafiskā daļa, pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_30599.
2. Ar Jēkabpils novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:
2.1. Jēkabpils pilsētas pašvaldības domes 2019. gada 20. jūnija saistošos noteikumus Nr. 10 "Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojuma 2019.-2030. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.2. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2013. gada 22. augusta saistošos noteikumus Nr. 9/2013 "Par Jēkabpils novada teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu";
2.3. Krustpils novada pašvaldības domes 2013. gada 17. jūlija saistošos noteikumus Nr. 2013/12 "Par Krustpils novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu";
2.4. Salas novada pašvaldības domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta "Salas novada teritorijas plānojums" grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.5. Aknīstes novada pašvaldības domes 2020. gada 25. novembra saistošos noteikumus Nr. 10/2020 "Aknīstes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.6. Viesītes novada pašvaldības domes 2019. gada 20. jūnija saistošos noteikumus Nr. 2019/3 "Viesītes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.7. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošos noteikumus Nr. 33 "Lokālplānojums nekustamajiem īpašumiem Ārijas Elksnes ielā 6 un Ārijas Elksnes ielā 6A, Jēkabpilī (1.1 redakcija), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.8. Jēkabpils novada pašvaldības domes 2025. gada 24. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 8 "Lokālplānojums zemes vienībai (kadastra apzīmējums 5601 002 2566) Ledus ielā 9, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.9. Krustpils novada domes pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 2021/3 "Lokālplānojums, kas groza Krustpils novada teritorijas plānojumu 2013.-2024. gadam, nekustamajiem īpašumiem "Indras" un "Indraines", Krustpils pagastā, Krustpils novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.10. Krustpils novada pašvaldības domes 2010. gada 21. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2010/9 "Krustpils novada Kūku pagasta nekustamā īpašuma "Daugakmeņi" (kad. nr. 56700060643) detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";
2.11. Krustpils novada pašvaldības domes 2009. gada 16. septembra saistošos noteikumus Nr. 2009/11 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Grāvmales" (kad. nr. 5670 006 0621; 5670 006 0626; 5670 006 0630; 5670 006 0631; 5670 006 0632; 5670 006 0633; 5670 006 0634; 5670 006 0635; 5670 006 0636; 5670 006 0637; 5670 006 0638; 5670 006 0639; 5670 006 0640) apstiprināšanu".
3. Šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētais lokālplānojums īstenojams pēc atbildīgās ministrijas viedokļa pār tā īstenošanas iespējamību publicēšanas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā (Ģeoportālā ) www.geolatvija.lv.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs R. Ragainis
1. pielikums
Jēkabpils novada domes 2025. gada 29. maija saistošajiem
noteikumiem Nr. 9
Jēkabpils novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000024205
Brīvības iela 120, Jēkabpils, LV-5201
pasts@jekabpils.lv http://www.jekabpils.lv
Jēkabpils novada teritorijas plānojums
Redakcija 2.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
2.4. Prasības meža ieaudzēšanai
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai
3.7. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība
3.8. Prasības lauksaimiecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas
Pielikumi
1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās
2. pielikums. Autostāvvietas
3. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm
4. pielikums. Pašvaldības nozīmes aizsargājami koki
5. pielikums. Pašvaldībās nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1. Jēkabpils novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_31900.
2. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk - ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
3. Apbūves noteikumus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem.
4. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru teritorijas plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, būvju būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.
1.2. Definīcijas
5. Apbūves noteikumos lietotie termini:
5.1. apbūves mērogs - apbūves apjomu izmēru (augstuma, garuma, platuma) un proporciju sistēma;
5.2. apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu;
5.3. apdobe - ap kokaugiem atkarībā no to sugas veidojama platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai;
5.4. apstādījumu josla gar ielu - teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Apstādījumu josla gar ielu paredzēta stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem;
5.5. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija - objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi;
5.6. atklāta ārpustelpu uzglabāšana - preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;
5.7. ielas telpa - teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universiālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;
5.8. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;
5.9. kūtsmēslu krātuve - dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;
5.10. lietišķais labiekārtojums - atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), tai skaitā sabiedriskā transporta pieturas;
5.11. kultūrvēsturiski vērtīga ēka - pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas, novada teritorijas apbūves kontekstā;
5.12. metāllūžņi - lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;
5.13. mobilitātes infrastruktūra:
5.13.1. ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;
5.13.2. īpaši ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;
5.13.3. lēnā uzlādes iekārta - maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;
5.13.4. uzlādes pieslēgvieta - kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;
5.13.5. uzlādes stacija - uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā komunikāciju infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;
5.13.6. vidēji ātrā uzlādes iekārta - līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;
5.14. pagalms - apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:
5.14.1. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;
5.14.2. iekšpagalms - ārtelpa, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;
5.14.3. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;
5.14.4. sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.
5.15. pašvaldība - Jēkabpils novada pašvaldība;
5.16. perimetrāla apbūve - zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;
5.17. piebrauktuve - teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;
5.18. piebraucamais ceļš - ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;
5.19. universālais dizains - ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;
5.20. zemes vienības fronte - horizontāls attālums starp zemes vienības sānu robežām pret ielu vai ceļu.
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
6. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.
7. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:
7.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;
7.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;
7.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;
7.4. ūdensobjektu pamatkrasta erozijas zonās;
7.5. citās teritorijās, kur tas nepieciešams atļautās izmantošanas uzsākšanai.
8. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus pasākumus:
8.1. hidrotehnisku būvju izbūvi;
8.2. teritorijas uzbēršanu;
8.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;
8.4. piesārņotas grunts sanāciju;
8.5. ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi;
8.6. inženiertīklu ierīkošanu;
8.7. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;
8.8. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.
9. Zemes vienībā atļautā papildizmantošana nedrīkst pārsniegt 49 % attiecībā pret atļauto galveno teritorijas izmantošanas veidu, izņemot Aizsardzības un drošības iestāžu apbūvei (12006), Derīgo izrakteņu ieguvei (13004) un lauksaimnieciskai (22001), mežsaimnieciskai (21001) un ūdenssaimnieciskai (23001) teritorijas izmantošanai. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu. Funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanas veidu atļauts īstenot arī pirms galvenā izmantošanas veida.
10. Ja detālplānojuma teritorijas robežās ir noteikti vairāki funkcionālo zonu veidi, izstrādājot detālplānojumu, pieļaujama funkcionālā zonu robežu precizēšana atbilstoši mēroga noteiktībai, un šīs izmaiņas nav uzskatāmas par Teritorijas plānojuma grozījumiem.
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
11. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa vides piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.
12. Visā Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā aizliegts:
12.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;
12.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotās vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);
12.3. izmantot kā būves transportlīdzekļus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais un tehniskais risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;
12.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.
2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
13. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:
13.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 14. punktā noteikto izņēmumu;
13.2. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;
13.3. kurai nodrošinātas, vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas, piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas.
14. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10 %.
15. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām atļauta, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri attiecīgajā funkcionālajā zonā.
16. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte - 20 m, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai - 10 m, rindu mājas sekcijai - 6 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
17. Jaunveidojamā zemes vienība tās šaurākajā vietā pilsētā un ciemā ir vismaz 15 m un lauku teritorijā vismaz 20 m plata.
2.4. Prasības meža ieaudzēšanai
18. Meliorētās lauksaimniecības zemēs meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.
19. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana derīgo izrakteņu ieguves vietā atļauta pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas.
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.1.1. Ceļi un ielas
20. Ielas iedala B, C, D un E kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.
21. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi, ielas un ceļi apdzīvotajās vietās.
22. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamo satiksmes intensitāti, atbilstību būvniecības standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā.
23. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
24. Minimālās prasības plānotajai galvenajai (B kategorijas) ielas telpai:
24.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;
24.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
24.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;
24.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu - 2,5 m platumā;
24.2.3. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums - 1,6 m;
24.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības;
25. Minimālās prasības plānotajai maģistrālās nozīmes (C kategorijas) ielas telpai:
25.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;
25.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:
25.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;
25.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu - 2,5 m platumā;
25.2.3. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;
25.2.4. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums - 1,6 m;
25.3. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;
25.4. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.
26. Minimālās prasības plānotajai pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielas telpai:
26.1. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums - 3 m;
26.2. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;
26.3. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;
26.4. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma, apstādījumu un lietišķā labiekārtojuma pēc nepieciešamības izvietošanai;
27. Minimālās prasības plānotajai vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas telpai:
27.1. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;
27.2. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums no 4 līdz 5,5 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;
27.3. ja iela nav aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", izbūvē ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;
27.4. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;
27.5. paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu pēc nepieciešamības.
28. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.
29. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietus ūdens atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.
30. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana - zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina ceļa servitūts, kas nodibināts Civillikumā noteiktā kārtībā.
31. Ielu vai ceļu , kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie zemes vienības, likumīgi izbūvē līdz attiecīgās būves nodošanai ekspluatācijā.
32. Uz zemes vienību paredz vienu iebrauktuvi, izņemot, ja ar pašvaldību saskaņots cits risinājums vai ražošanas objekta teritorijai funkcionāli nepieciešamas vairāk par vienu iebrauktuvi. Iebrauktuvi izbūvē uz mazākas nozīmes ielas pusi.
33. Valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ĪADT atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus, bez papildus saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi
34. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.
35. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem B, C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas. Minētos attālumus atļauts samazināt, veicot pievienojuma satiksmes drošības izvērtējumu.
36. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.
37. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, pašvaldība attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.
38. Jaunus šķērsojumus ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru plāno divos līmeņos. Labiekārtojuma elementus un būves izvieto nepasliktinot dzelzceļa redzamību un kustības drošību.
3.1.3. Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam
39. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits autonovietnē dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 2. pielikumā. Autostāvvietas
40. Autonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.
41. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
42. Apbūves teritorijās atļauts ierīkot autostāvvietas blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.
43. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves lietošanas veida maiņu.
44. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:
44.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;
44.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 - vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām, izņemot, ja autonovietne atrodas iekšējā ražošanas objekta teritorijā un nerobežojas ar publisko ārtelpu.
45. Minimālais attālums atklātas autonovietnes izvietošanai līdz dzīvojamās mājas vai izglītības iestādes logiem:
45.1. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 5 līdz 10 automašīnām;
45.2. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk kā 10 automašīnām.
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija
46. Jaunbūvējamām vai pārbūvējamām ēkām zemes vienībā, kurām piegulošajā ielā vai ceļā ir ierīkoti centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli ierīko pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Šī prasības neattiecas uz ražošanas objektiem, ja tiem ir nodrošināta sava autonomā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kas nodrošina vides normatīviem atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu un piesārņojuma nenonākšanu vidē.
47. Esošajās apbūves teritorijās pilsētās un ciemos, vietās, kur nav ierīkoti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu ierīkošanai vismaz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas pieļaujama:
47.1. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;
47.2. decentralizētā kanalizācija - hermētiski noslēgts krājrezervuārs - zemes vienībās ar platību līdz 2500 m2;
47.3. decentralizētā kanalizācija - bioloģiskās attīrīšanas iekārta - zemes vienībās ar platību lielāku par 2500 m2.
48. Apdzīvotās vietās ar esošu centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredz atzarus pieslēgumam pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
49. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
50. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma izstrādes veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.
3.2.2. Alternatīvā energoapgāde
51. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:
51.1. pilsētu vai ciemu teritorijās;
51.2. teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija" (TIN4), "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5);
51.3. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;
51.4. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk - NKMP).
52. Pilsētās un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, bet ne komercvajadzībām).
53. Pilsētās alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē ir atļauta tikai pie nosacījuma, ja tiek arhitektoniski atrisināts tā novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.
54. Pilsētās un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas traucējošs smaku piesārņojums, izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
55. Biogāzes koģenerācijas stacijas un citus līdzīga rakstura objektus, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, nodrošinot, ka piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā. Minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai vai lauku teritorijā esošai dzīvojamai vai publiskai ēkai - 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts pašvaldības un ietekmētās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums un, ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamā piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu un iespējamās negatīvās ietekmes samazināšanu.
3.2.3. Mobilitātes infrastruktūra
56. Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām pašvaldības iestādēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.
57. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz divas pieslēgvietas.
58. Vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus.
59. Vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredz fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.
60. Dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports - autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.
61. Jaunbūvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.
3.2.4. Meliorācijas sistēmas un lietusūdens novadīšana
62. Pilsētā un ciemos plānojot būves, tās neizvieto tuvāk par:
62.1. 10 m no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);
62.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;
62.3. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas un citu ūdensnoteku un grāvju krotes (augšmalas), kas nav viena īpašuma ūdensnoteka.
63. Veicot būvdarbus un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.
64. Ja nepieciešams paaugstināt zemes virsmas līmeni (veikt grunts uzbēršanu), līdztekus izbūvē arī nepieciešamās meliorācijas būves, lai saglabātu apkārtējās neuzbērtajās teritorijās esošo gruntsūdens līmeni, savāktu un novadītu lietusūdeni.
65. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, izstrādā risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā noteču sistēmā. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar segto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
66. Ja plānotā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku ierīko atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.
67. Ja būvniecība plānota teritorijā, kur ierīkotas drenu sistēmas, būvprojektā izstrādā to pārkārtošanas risinājumu.
68. Mākslīgu ūdenstilpi ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
69. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus.
70. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām kā virszemes notece.
71. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt pašvaldības sadzīves kanalizācijas sistēmā.
3.2.5. Citas prasības
72. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1, P2, P3) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC, JC1), kur ir ierīkotas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību, esošo ēku pārbūvi, atjaunošanu, tās, pieslēdz centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.
73. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1, DzS2), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) savrupmāju apbūvei, Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) ir atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada gaisa piesārņojumu (neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, risku cilvēku veselībai vai citu vides risku).
74. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
75. Visās apbūves teritorijās, ierīkojot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, trases ierīko pazemes kabeļlīnijās, ja tas tehnoloģiski ir iespējams.
76. Naftas produktu atdalītāju iekārtas aprīko ar automātisku izvada noslēgšanas mehānismu, izņemot, ja Valsts vides dienests saskaņo izmantot iekārtas bez automātiskā izvada noslēgšanas mehānisma.
3.3. Prasības apbūvei
3.3.1. Vispārīgas prasības
77. Paredzot jaunas apbūves izbūvi vai infrastruktūras ierīkošanu neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
78. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības jāsaņem sugu un biotopu eksperta slēdziens ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.
3.3.2. Pagalmi
79. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai un izvietot tajā palīgēkas.
80. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā var atrasties (izvirzīties vai projicēties ārpus sienas plaknes) šādas būvju daļas un detaļas:
80.1. arhitektoniskas detaļas, kā arī sliekšņi, dzegas, teknes un jumta balsti, kas projicējas ne vairāk par 0,5 m uz āru no ēkas sienas;
80.2. balkoni, terases un sliekšņi, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 2,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei;
80.3. erkeri, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 1,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei.
81. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīkot apstādījumus, iesegtus celiņus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus.
3.3.3. Būvlaide
82. Pilsētas un ciema teritorijā minimālā būvlaide no sarkanās līnijas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus:
82.1. B, C un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus - 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;
82.2. E kategorijas ielai - 3 m;
82.3. gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam - 3 m.
83. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, autoceļa vai ceļa īpašnieka/tiesiskā valdītāja, būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 82. punktā
84. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.
85. Visos gadījumos, kad esošu būvi paredzēts nojaukt līdz pamatiem, izbūvējot jaunu būvi, ievēro šajos Apbūves noteikumos noteiktās būvlaides.
3.3.4. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām
86. Nav atļauta ēku vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:
86.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;
86.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.
3.3.5. Attālumi starp būvēm
87. Pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums atļauj savrupmājas, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu mājas būvniecību, maksimālais apbūves augstums nevienā daudzdzīvokļu mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību.
88. Degvielas uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas naftas produktu un gāzes tvertnes, kā arī to uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.
89. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim. Šo attālumu var samazināt, ja automazgātavas teritorijā tiek ierīkotas aizsargsienas, kas aiztur mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērš negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskām ēkām vai arī saņemts saskaņojums no dzīvojamās un publiskās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.
90. Dzīvojamo māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai:
90.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos - ne mazāk kā vienā istabā;
90.2. četru un vairāk istabu dzīvokļos - ne mazāk kā divās istabās.
91. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:
91.1. starp ēku garenfasādēm - ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m - četru stāvu un augstākām ēkām;
91.2. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi - ne mazāk par 10 m.
92. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves nodrošina apkārtējo dzīvojamo ēku nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim apstākļus, ievērojot 90. punktā noteiktās prasības.
93. Apbūves noteikumos noteiktās insolācijas prasības var neievērot teritorijās, kurās ir īpaši sarežģīti pilsētbūvniecības apstākļi (pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā) un insolācijas rādītāji esošajās dzīvojamajās ēkās ir nepietiekami. Minētajā gadījumā attiecīgajā teritorijā atļauts izbūvēt jaunu apbūvi vai veikt dzīvojamās ēkas pārbūvi, ievērojot esošo vēsturiski izveidojušos insolāciju, to nepasliktinot.
3.3.6. Žogi
94. Zemes vienības atļauts iežogot:
94.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienības robežu;
94.2. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju;
94.3. lauku teritorijā zemes vienību atļauts ceļa pusē iežogot ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;
94.4. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē - ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;
94.5. stūra zemes vienībā - pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;
94.6. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem - 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētu un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;
94.7. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības;
94.8. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm - pa tauvas joslas robežu, neierobežot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu.
95. Žogu augstums un caurredzamība gar ielu:
95.1. maksimālais augstums - 1,6 m, minimālā frontālā caurredzamība - 30 %, izņemot 95.4. apakšpunktā noteiktajos gadījumos;
95.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas, sagatavojot pamatojumu, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 95.1. apakšpunktā;
95.3. kravu pārvadājuma maršrutos Jēkabpils valstspilsētā (Neretas, Kurzemes, Zīlānu, Rīgas, Varoņu, Ventas, Daugavpils ielās) maksimālais augstums - 1,8 m, minimālā caurredzamība - 30 %;
95.4. rūpnieciskās apbūves teritorijās maksimālais žoga augstums - 2,2 m, sporta būvju apbūvē - 1,6 m. Atļauts izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorijas pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes.
96. Žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.
97. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni (vai brauktuves, ja ietves nav) ielas pusē.
98. Robežžogi starp kaimiņu zemes vienībām var būt līdz 2 m augsti, ja zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji par to savstarpēji vienojas.
99. Žogu izbūvē aizliegts izmantot surogātmateriālus (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu - metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.), baļķus vai to imitāciju un dzeloņstieples, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.
100. Žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā un blakus esošo zemes vienību nožogojumiem. Kvartāla robežās žogus būvē (ierīko) vienā augstumā.
101. Pilsētas un ciema teritorijā brīvi stāvošus saules paneļus nav atļauts veidot kā žogus.
102. Nav atļauts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.).
103. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P, P1, P3) nožogošana, izņemot militāro objektu teritorijās un, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, atbilstoši funkcionālajai izmantošanai un maksimāli saglabājot publisko teritoriju un būvju pieejamību.
104. Žoga novietojumu un vizuālo risinājumu, ja tas skar publisko ārtelpu pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, saskaņo ar pašvaldību.
3.3.7. Ēku fasādes, jumti un citi elementi
105. Pilsētā ēkas fasādes apdari veido atbilstoši ēkas arhitektūras stila īpatnībām un saskanīgi ar apkārtējās apbūves raksturu. Fasāžu apdarē izmanto ar apkārtējo apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus.
106. Esošo ēku krāso atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar pašvaldību.
107. Pilsētu teritorijās galvenajām ēkām zemes vienībā un ēkām, kas atrodas ielas frontē aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus un to imitācijas. Guļbaļķu apaļkoka izmantošana palīgēkām atļauta vienīgi savrupmāju apbūvē, novietojot palīgēkas zemes vienības dziļumā tā, lai to apjomi neeksponējas vai nedominē ielas telpā.
108. Tehniskas iekārtas un konstrukcijas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas, dūmvadus, saules paneļus, siltumsūkņus u.tml.) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja tās izvietotas uz ēkas fasādes un uz ēkas jumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas (attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai).
109. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas balkona pārbūvi veic atbilstoši risinājumam, kas izstrādāts visas ēkas (fasādes) pārbūves būvprojektā.
110. Ēku fasādes pārbūve vai atjaunošana, kas sevī ietver lodžiju un balkonu pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret atšķirīgām logu formām un dalījumu, arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu, atļauta tikai pēc vienota, visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas projekta akceptēšanas.
111. Sauljumus (markīzes) virs skatlogiem ielas pusē izvieto ne tuvāk kā 0,5 m līdz ielas brauktuvei un vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa.
112. Ja ēka robežojas ar ielas sarkano līniju, durvis un vārti, kas veras uz ielu, atvērtā stāvoklī nedrīkst izvirzīties ietves daļā vairāk par 0,3 m.
113. Ugunsmūri, kas eksponējas ielas telpā vai citā publiskajā ārtelpā arhitektoniski noformē.
114. Jumtu lietusūdens novadīšanas caurules fasādēs, kuras robežojas ar ielu, ierīko ar izvadu ne augstāk kā 15 cm no ietves līmeņa vai pievieno slēgtai lietus novadīšanas sistēmai.
115. Jumtu izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.
3.3.8. Būves dzīvniekiem
116. Aknīstes pilsētas, Viesītes pilsētas (izņemot Jēkabpils valstspilsētas teritoriju) un ciemu teritorijās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves atļauts izvietot funkcionālajā zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1, DzS2), Lauksaimniecības teritorija (L1) un Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ievērojot normatīvo aktu prasības un šādus noteikumus:
116.1. lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves izvieto tā, lai tās neatrastos tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu drīkst samazināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu;
116.2. tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās un dzīvnieku labturības prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem.
117. Jēkabpils valstspilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves.
118. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu būvi nav atļauts būvēt tuvāk nekā 50 m no funkcionālās zonas, kur lauksaimniecības dzīvnieku turēšana nav atļauta.
119. Vircas bedres, kūtsmēslu krātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumus iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
120. No jauna būvējamo cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksu dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju minimālais attālums līdz pilsētas vai ciema teritorijas robežai, vai lauku teritorijā līdz dzīvojamai vai publiskai ēkai - 500 m. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts attiecīgās tuvākās dzīvojamās vai publiskās ēkas īpašnieka rakstveida saskaņojums.
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem
121. Reklāmas stabus, bankomātus un citus ārtelpas elementus, kas atrodas vai izvirzās gājēju kustības telpā (ietvēs, gājēju ielās u.tml.) izvieto, nodrošinot vismaz 1,5 m platu brīvtelpu (teritoriju, kurā nav šķēršļu, kas traucē pārvietošanos gājējiem, riteņkrēslu lietotājiem u.tml.).
122. Pilsētās un ciemos reklāmas nav atļauts izvietot uz žogiem un skatlogos.
123. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kas saskaņoti pašvaldībā.
124. Pašvaldība, izskatot konkrētu gadījumu, ir tiesīga pieprasīt jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizāciju - trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvprojekta vai teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā.
125. Izvietojot ārtelpas elementus ievēro minimālo attālumu no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem:
125.1. līdz bērnu rotaļu laukumam - 12 m;
125.2. līdz teritorijai mierīgajai (pasīvajai) atpūtai - 10 m;
125.3. līdz teritorijai aktīvajai atpūtai - no 10 līdz 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida);
125.4. līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem - 20 m;
125.5. līdz teritorijai suņu pastaigām - 40 m.
126. Daudzdzīvokļu māju pagalmus atļauts izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas, vingrošanas un sporta laukumus, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus).
3.4.2. Apstādījumi un atsevišķi koki pilsētas un ciema teritorijā
127. Ja būvniecība plānota pilsētas vai ciema teritorijā, kurā aug koks, kura stumbra diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla sasniedzis apkārtmēru 62 cm vai vairāk, būvprojekta sastāvā, detālplānojumā vai lokālplānojumā, ja šo plānošanas dokumentu izstrāde ir nepieciešama, sertificēts koku eksperts veic koka dendroloģisko novērtējumu.
128. Attālums, kurā aizliegts būvēt ēku saglabājama koka tuvumā, ir vienāds ar kritisko sakņu aizsardzības zonas diametru (m), ko aprēķina pēc šādas formulas: m= faktiskais stumbra diametrs uzmērīts 1,3 m augstumā x 5. Attālumu mēra no koka stumbra. Attālumu atļauts samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un atbilstošu augšanas apstākļu nodrošināšanai, ko apstiprina sertificēts arborists.
129. Zemes līmeni drīkst mainīt ne tuvāk kā 1,5 m no koka stumbra.
130. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts - kokiem 0,75 m un krūmiem 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem, kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē.
131. Ielu apstādījumos stāda tikai koku dižstādus. Stādu izmēri: pareizi sagatavoti vainagi 3,5-5,5 m augstumā. Skolota sakņu sistēma. Stumbra diametru 1 m augstumā 10-16 cm.
132. Ielas teritorijā, kur koku sakņu zona atrodas autostāvvietu zonā, nepieciešama koku sakņu aizsargu un koku stumbru aizsargu ierīkošana.
133. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:
133.1. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;
133.2. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairāk pakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);
133.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).
134. Apstādījumu, kuru pieauguša auga augstums nav augstāks par 2 m, stādīšanas attālums no zemes vienības robežas ir 1 m plus pieauguša auga vainaga platums. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju un, ja netiek ierobežota insolācija blakus esošajās zemes vienībās.
135. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 3 m no ielas sarkanās līnijas. Prasība neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.
136. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni, trokšņu koridoriem un gaisa piesārņojumu, tuneļvējiem) veido gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m2 un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai Apbūves noteikumos atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā ēka. Stādījumu joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai publiskās ēkas virzienā. Joslā ierīko blīvus, vairāk pakāpju koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā, paredzot ne mazāk kā 50 % mūžzaļos stādījumus.
137. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:
137.1. no ēkas ārsienas līdz:
137.1.1. koka stumbram - attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša koka vainaga diametrs plus 3 m;
137.1.2. krūma vidum - attālums m, kas ir vienāds ar pieauguša krūma vainaga diametru plus 1 m;
137.2. no ietves vai gājēju celiņa malas līdz koka stumbram - 0,75 m;
137.3. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas, vai grāvja augšmalas - līdz koka stumbram 2 m;
137.4. no nogāzes - 1,5 m.
138. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m atļauts ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
3.4.3. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvju būvdarbu procesā
139. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus nepieļauj koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu bojāšanu.
140. Būvdarbu laikā veic koku aizsardzības pasākumus:
140.1. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;
140.2. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;
140.3. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes.
3.4.4. Pašvaldības nozīmes aizsargājamie koki
141. Prasības pašvaldības nozīmes aizsargājamo koku aizsardzībai un saglabāšanai piemēro kā speciālas prasības. Tās attiecas uz Apbūves noteikumu 4.pielikumā. Pašvaldības nozīmes aizsargājami koki
142. Pašvaldības nozīmes aizsargājamā koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams, apdraud cilvēku dzīvību vai tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus.
3.4.5. Atkritumu savākšanas vietas
143. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietņu laukumus, atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.
144. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju ceļu plānojumu.
145. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:
145.1. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;
145.2. ne tuvāk par 20 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;
145.3. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem;
145.4. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums;
145.5. ne tālāk par 100 m no visattālākās ieejas dzīvojamā mājā vai publiskā ēkā.
146. Aprēķinot atkritumu savākšanas laukuma kopējo platību, vienai tvertnei paredz vismaz 2 m2 un ņem vērā specializētā transportlīdzekļa ērtu piekļūšanu atkritumu tvertnēm.
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas
147. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.
148. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.
3.5.2. Aizsardzība pret troksni un citu piesārņojumu
149. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
150. Plānojot apbūves teritorijas izmantošanas funkciju, kur radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanu.
151. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, aizsargstādījumu joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.
152. Pirms tādas komercdarbības uzsākšanas vai iekārtas uzstādīšanas ārpus telpām, kur plānotās darbības vai iekārtas skaņas jaudas līmenis (LWA) pārsniedz 80 dB(A), aprēķina darbības veikšanas un iekārtas ekspluatācijas radīto trokšņa līmeni un novērtē tā ietekmi, ja darbību ir paredzēts veikt vai iekārtu ir paredzēts uzstādīt mazāk nekā 100 m attālumā no dzīvojamās apbūves, izglītības iestāžu, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijām. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, darbības veicējs vai iekārtas uzstādītājs īsteno prettrokšņa pasākumus.
153. Jaunbūvējamu ražošanas objektu, kas veic A un B kategorijas piesārņojošo darbību, kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes vai citus piesārņojuma robežlielumus, nav atļauts izvietot tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas, izņemot, ja publiskā ēka atrodas iekšējā ražošanas objekta teritorijā un funkcionāli saistīta ar ražošanas objektu. Attālumu atļauts samazināt, ja tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu dzīvojamās vai publiskās ēkas aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu.
154. Pašvaldība pie būvprojekta izstrādes piesārņojošas darbības objektam pieprasa būvniecības 1.kārtā veikt nepieciešamo aizsardzības risinājumus (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības).
155. Operators var uzsākt jaunu piesārņojošu darbību vai veikt būtiskas izmaiņas esošā piesārņojošā darbībā, kuras paredzēts veikt vai kuras izvietotas 50 m attālumā no dzīvojamās vai publiskās ēkas, ja tiek paredzēts lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie pieļaujamie emisiju līmeņi.
156. Jaunbūvējamu dzīvojamo ēku, izglītības, veselības aprūpes vai sociālās aprūpes iestādes ēku nav atļauts izvietot tuvāk par 50 m no A un B kategorijas piesārņojošās darbības objekta, kuram ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes un citus robežlielumus. Attālumu atļauts samazināt, ja dzīvojamās vai publiskās apbūves zemes vienībā tiek veikti nepieciešamie aizsardzības risinājumi (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits aizsardzības pasākums pēc nepieciešamības), kas nodrošina atbilstošu aizsardzību un piesārņojuma robežlielumu nepārsniegšanu.
3.5.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei
157. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:
157.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1);
157.2. Lauksaimniecības teritorija (L);
157.3. Mežu teritorija (M);
157.4. Ūdeņu teritorija (Ū).
158. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:
158.1. tuvāk par 200 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;
158.2. tuvāk par 50 m no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;
158.3. vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5), izņemot, ja saņemts pašvaldības rakstisks saskaņojums;
158.4. tuvāk par 200 m no kapsētas teritorijas (Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1)) zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts pašvaldības rakstisks saskaņojums;
158.5. tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass, izņemot, ja saņemts pašvaldības rakstisks saskaņojums.
159. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām gar transportēšanas ceļiem, saskaņojot ar pašvaldību un/vai VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
160. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamos ceļus, veic to atputekļošanu vai asfaltēšanu līdz valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam pirms izstrādes uzsākšanas un izstrādes laikā, kā arī vienojas par pašvaldības un privāto ceļu izmantošanu ar privātīpašnieku, to saskaņojot to ar pašvaldību. Stingri ievēro drošības pasākumus un ierobežo nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā.
161. Gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguves teritorijā atrodas jebkādi inženiertīkli un objekti vai derīgo izrakteņu transportēšanai nepieciešama jaunu ceļu izbūve vai esošo ceļu pārbūve šķērsojot inženiertīklus, karjera izstrādātājs savu darbību saskaņo ar attiecīgā inženiertīkla turētāju/iem.
3.5.4. Ģeoloģiskā riska teritorijas
162. Daugavas krasta erozijas skartajās vietās, izņemot dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijas, atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Konkrētās prasības un risinājumus erozijas riska novēršanai nosaka būvprojektā, bet gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu vai detālplānojumu - šajos plānošanas dokumentos.
163. Inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām. Krasta stiprināšanas pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt blakus esošo teritoriju stāvokli, radīt to krasta erozijas procesus vai palielināt esošu erozijas procesu intensitāti.
3.5.5. Plūdu riska teritorijas
164. Būvniecība vidējas varbūtības plūdu riska teritorijās (ar applūduma varbūtību 1 reizi 100 gados, atbilstoši aktuālajiem VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datiem (pieejami hipersaitē https://ej.uz/Jekabpilspludi) atļauta pie nosacījuma, ja ir veikti teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas pasākumi, kas nodrošina teritorijas neapplūšanu un vides risku novēršanu.
165. Pilsētās un ciemos inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.
166. Ēku pirmā stāva grīdas atzīmei ir jābūt virs ūdensobjekta 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.
167. Sadzīves notekūdeņu savākšanai pilsētā un ciemos veido pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmas. Kā pagaidu risinājums saskaņā ar 3.2.1. apakšnodaļu ir atļauts ierīkot tikai hermētiskus izsmeļamos krājrezervurārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes. Lauku teritorijā atļautas decentralizētās kanalizācijas sistēmas - hermētiskus izsmeļamos krājrezervurārus, nodrošinot to hermētiskumu virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes un bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises, izvietojot tās virs 1 % plūdu riska augstuma atzīmes.
168. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, plūdu riska teritorijās saglabā esošos grāvjus un dabīgās noteces, iekļaujot tās vienotā noteces sistēmā.
169. Pretplūdu pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, kā arī pasliktināt blakus esošo teritoriju hidroloģiskos apstākļus (piemēram, gruntsūdens līmeni), arī ģeoloģiskos risku.
3.6. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai
170. Pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Daugava, Aiviekste, Baļotes ezers, Ilzu ezers (Garais ezers), Vārzgūnes ezers, Viesītes ezers, Pīslaistas ezers un Saukas ezers), citiem ezeriem un upēm un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) nodrošina publisku piekļuvi gājējiem un riteņbraucējiem, atbilstoši Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, Apbūves noteikumu 3.pielikumā. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm un normatīvajos aktos noteiktajam.
171. Būves ūdensobjektu krastmalā un publiskajos ūdeņos izvieto tā, lai tiktu saglabāta gājēju pārvietošanās iespēja tauvas joslā.
172. Laivu piestātnes atļauts būvēt vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves.
173. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).
174. Slipa vai laipas izvietošanai, kas paredzētas publiskai izmantošanai izstrādā būvprojektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
175. Publiskajos ūdeņos atļauta peldbūvju noenkurošana, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai.
176. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.
177. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
178. Publisko ūdeņu teritorijā atļauta peldbūvju ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu, upju pasažieru stacija) izvietošana.
179. Prasības peldbūvju izvietošanai:
179.1. peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros - Baļotes ezerā, Ilzu ezerā (Garajā ezerā), Vārzgūnes ezerā un Viesītes ezerā. Peldbūvei ir jābūt piesaistītai pie zemes vienības, kas tieši robežojas ar publiskā ūdensobjekta krasta līniju;
179.2. peldbūvei, atkarībā no būves paredzētā lietošanas veida, ievēro šo noteikumu prasības kā attiecīgai sauszemes būvei ar tādu pašu funkciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams attiecībā uz peldošu būvi;
179.3. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;
179.4. peldbūves augstums nepārsniedz 6 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē;
179.5. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;
179.6. peldbūves fasāžu frontes projekcijas maksimālais kopējais garums perpendikulāri pret upes krastu ir 50 % no upes krasta līnijas garuma tās zonas robežās, kur atļauts izvietot peldbūves;
179.7. katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autonovietņu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (lietošanas veidam);
179.8. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;
179.9. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem.
3.7. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība
3.7.1. Vispārīgās prasības
180. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai piemēro kā speciālas prasības. Tās attiecas uz šādām teritorijām un būvēm:
180.1. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijām:
180.1.1. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7432 "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" (turpmāk - pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs") teritorijai un tā aizsardzības zonai;
180.1.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem, to teritorijām un aizsardzības zonām;
180.2. Pašvaldības noteiktajām kultūrvēsturiski vērtīgajām ēkām. (Apbūves noteikumu 5.pielikumā. Pašvaldībās nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas un Grafiskajā daļā)
3.7.2. Prasības kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās
181. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteikto uzturēšanas režīmu, kas atrodams vietnē: https://mantojums.lv/ (katra kultūras pieminekļa kartiņas sadaļā "Režīmi un ĢEO").
182. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības - telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.
183. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.
184. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās, kuras atrodas ārpus Jēkabpils pilsētas Daugavas labā krasta teritorijas (vēsturiskās Krustpils teritorijā), nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu izbūve, ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.
185. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas:
185.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;
185.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Esošos koka logus un durvis restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logu, durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm;
185.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
186. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, ievēro šādus nosacījumus:
186.1. kā kultūrvēsturisku vērtību saglabā esošo un atjauno vēsturisko ielu tīklu, ielu telpas veidolu, ietverot ielu segumus un profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu, esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu atbilstoši vēsturiskās apbūves plānojumam, apbūves izvietojumu attiecībā pret ielu, atjauno zudušos būvapjomus;
186.2. teritorijās saglabā zemes vienību dalījuma vēsturisko struktūru. Jaunas zemes vienības pieļaujams veidot atbilstoši konkrētajā kvartālā vai ielas telpā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai, pamatojoties uz zemes ierīcības ierosinātāja vai pašvaldības veiktas situācijas izpētes rezultātiem;
186.3. ja no vairākām zemes vienībām veido jaunu apbūves gabalu, vai arī, ja apbūve aptver vairākas blakus esošas zemes vienības, tad jaunajā apbūvē atspoguļo vēsturisko zemes vienību un būvju dalījumu;
186.4. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu principu (priekšdārziņus, pagalmu apzaļumojumu, koku alejas u.tml.) un raksturu (izkārtojumu un kompozīcijas principus);
186.5. esošo ēku pārbūves, fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas risinājumus izstrādā saskanīgi ar vēsturiskās pilsētvides apbūves veidola koptēlu;
186.6. jaunbūves plāno un izbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā apbūves mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālās saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās pilsētbūvnieciskās struktūras evolūcijas likumsakarības. Jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;
186.7. maksimālo vai minimālo apbūves blīvumu zemes vienībā nosaka atbilstoši vēsturiski iedibinātajam apbūves blīvumam vismaz kvartāla mērogā;
186.8. jaunbūvējamu un pārbūvējamu ēku apbūves augstumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un raksturam;
186.9. jaunbūvju fasāžu apdarē izmanto ar vēsturisko apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus - ķieģeli, apmetumu un koku. Aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus, plastmasu, oriģinālo materiālu imitācijas un metālu.
186.10. veicot ielu pārbūvi ievēro šādus nosacījumus:
186.10.1. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni. Saskaņojot risinājumu pašvaldībā un gadījumos, kad tas noteikts normatīvajos aktos - arī ar NKMP, apaļo akmeņu bruģi var aizstāt ar kalto akmeņu bruģi;
186.10.2. pārbūvējot ielu saglabā un atjauno vēsturisko ietvju segumu. Seguma atjaunošanā izmanto oriģinālos klājuma paņēmienus, piemēram, bruģa vai klinkera ķieģeļu starpu aizpildījumu ar sīkāku akmeņu piebruģējumu, oriģinālos apmaļu (bortakmeņu) un noteku risinājumus. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā, bet ja tas nav iespējams - vismaz vienas zemes vienības ielas frontes garumā;
186.10.3. izmaiņas ielu profilā un segumos ir pieļaujamas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;
186.10.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu);
186.10.5. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un citu būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;
186.10.6. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;
186.10.7. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo ēku vai citu būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;
186.10.8. veicot inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanu vai pārbūvi ietvē, kas ieklāta ar asfaltbetonu, pēc inženiertehniskās apgādes tīklu ierīkošanas ietvi ieklāj ar bruģakmens segumu visā ietves platumā tā kvartāla vai kvartālu grupas garumā, kurā ir veikti būvdarbi.
3.7.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā
187. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā papildus 3.7.2. apakšnodaļā noteiktajam, ievēro:
187.1. kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā atļauti tādi attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktie izmantošanas veidi un apbūves parametri, kas nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību. Saimniecisko darbību kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā plāno un veic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri, tostarp risinājumu valsts nozīmes kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā saskaņojot NKMP;
187.2. aizliegts mainīt vēsturisko zemes vienību (zemes vienības, kas izveidotas līdz 1940.g.) robežas, izņemot gadījumus, kad robežu izmaiņu risinājums ir pamatots detālplānojumā. Izstrādājot zemes vienību robežu izmaiņu risinājumu detālplānojuma sastāvā, ievēro šādus nosacījumus:
187.2.1. zemes vienību organizācijas risinājumu izstrādā tā, lai jaunveidojamās zemes vienības robežotos ar ielu vai laukumu;
187.2.2. zemes vienības minimālais ielas frontes garums brīvstāvošas apbūves teritorijās ir 15 m;
187.2.3. zemes vienības minimālais ielas frontes garums slēgtas perimetrālas apbūves teritorijās ir 10 m;
187.2.4. galvenās ēkas novieto ar fasādi uz ielas iedibinātās būvlaides;
187.2.5. attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu ievēro šādas prasības:
187.2.5.1. ēkas augstums pie ielas nedrīkst pārsniegt ielas platumu starp būvlaidēm;
187.2.5.2. koka ēkas drīkst būvēt ne augstākas par 9 m, paredzot tajās ne vairāk kā divus stāvus;
187.2.5.3. ja iecerēts būvēt nozīmīgu publisku ēku, pieļaujamas atkāpes no vispārīgajām prasībās attiecībā uz ēku stāvu skaitu un augstumu, risinājumu pamatojot detālplānojumā;
187.3. atsevišķā zemes vienībā var noteikt lielāku apbūves blīvumu nekā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktais maksimālais apbūves blīvums, risinājumu pamatojot detālplānojumā un ievērojot nosacījumu, ka vidējais apbūves blīvums tā kvartāla robežās, kurā atrodas konkrētā zemes vienība, atbilst attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajām prasībām;
187.4. priekšdārziņam paredzēto zemes vienības daļu nedrīkst apbūvēt. Tajā nedrīkst atrasties ēku daļas, izņemot nelielus arhitektoniskus izvirzījumus, kuru dziļums nepārsniedz 0,25 m. Šajā daļā atļauts būvēt verandas un balkonus, ja pēc to uzbūvēšanas priekšdārziņa brīvās daļas platums saglabājas vismaz 3 m, šo izbūvju kopgarums neaizņem vairāk kā vienu trešo daļu no ēkas garuma un tās no ēkas nav izvirzītas vairāk par 4 m;
187.5. ēkām, kurām nav priekšdārziņa (ēkas ir izvietotas ar fasādi uz ielas sarkanās līnijas) ieejas kāpnes no ielas atļauts būvēt ievērojot šādus nosacījumus:
187.5.1. ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu izbūves paliek vismaz 1,2 m pie jaunbūvējamām ēkām un vismaz 1 m pie esošām ēkām, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vienu pakāpienu, ne vairāk kā 30 cm platumā, ar noapaļotiem stūriem;
187.5.2. ja ietves platums ir vismaz 2 m, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vairāk nekā vienu pakāpienu. Šo kāpņu maksimālais platums ietves teritorijā perpendikulāri pret ielu ir 0,6 m;
187.5.3. gājēju ielās pakāpienus un podestus pie ieejas atļauts izvirzīt ielā līdz 1 m platumam, ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu vai podesta izbūves paliek vismaz 3 m perpendikulāri pret sarkano līniju;
187.5.4. pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma vai tāda virsma, kas var kļūt slidena mitruma un aukstuma ietekmē, ja tajā neiestrādā neslīdoša materiāla joslu.
187.6. prasības slēgtai perimetrālai apbūvei:
187.6.1. slēgtas perimetrālas apbūves veids atļauts esošajās slēgtās perimetrālās apbūves zemes vienībās, kas atrodas starp Vilhelma Strūves ielu, Zaļo ielu, Andreja Pormaļa ielu, Dambja ielu un Daugavu, zemes vienībās, kas atrodas pie šīm ielām, 50 m platā joslā uz blakus esošo kvartālu pusi, zemes vienībās abās pusēs Rīgas ielai un pārējās zemes vienībās starp Rīgas ielu un Daugavu no Daugavas ielas līdz Krasta ielas pieslēgumam Rīgas ielai. Maksimālais apbūves blīvums šajās zemes vienībās ir 50 %, stūra zemes vienībās - 60 %;
187.6.2. zemes vienībās, kas atrodas starp Krasta ielu un Daugavu, maksimālais apbūves blīvums ir 20 %, bet stūra zemes vienībās - 30 %;
187.6.3. ēku maksimālais stāvu skaits ir 3 stāvi, bet maksimālais augstums - 10 m;
187.6.4. gar ielām un laukumiem ēku fasādes un žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā;
187.6.5. apvienojot un apbūvējot vēsturiskās zemes vienības, jaunbūves fasādi uz iedibinātās būvlaides katras agrākās zemes vienības robežās veido atšķirīgi, saglabājot apbūves frontes vēsturisko dalījumu;
187.6.6. iedibinātas slēgtas perimetrālās apbūves situācijā jaunbūvi izvieto ar fasādi uz iedibinātās būvlaides visā zemes vienības ielas frontes garumā no vienas zemes vienības sānu robežas līdz otrai sānu robežai. Būves augstumu saskaņo ar blakus esošās apbūves augstumu. Atkāpes no šiem nosacījumiem pieļaujamas, risinājumu pamatojot detālplānojumā;
187.6.7. ugunsdrošās sienas būvēm uz perimetrālās apbūves teritorijas robežas un pie robežas ar kaimiņu zemes vienību, kurā apbūve izvietota ar atkāpi no robežas, veido arhitektoniski noformētas;
187.6.8. katru pagalmu savieno ar ielu tieši vai caur citu pagalmu ar iebrauktuvi vai caurbrauktuvi;
187.6.9. minimālais caurbrauktuvju (piebraucamo ceļu) platums ir 4 m;
187.6.10. fasāžu daļu, kas eksponējas ielas telpā aiz sarkanās līnijas pirmā stāva līmenī, maksimālais platums perpendikulāri ielai ir 0,25 m. Ja ietve ir šaurākas par 2 m, fasāžu izvirzījumus ielas telpā ārpus būvlaides līnijas izliegts veidot;
187.6.11. fasādes izvirzījumus nedrīkst būvēt tuvāk par 1,5 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Izvirzījuma apakšējās malas minimālais augstums no zemes (ietves) līmeņa ir 3 m;
187.6.12. ja fasādes izvirzījums aizņem vairāk nekā vienu trešo daļu no fasādes garuma, to nedrīkst būvēt pāri būvlaidei;
187.6.13. ēkām bez priekšdārziņa ārdurvis un vārti nedrīkst vērties uz ietves pusi, aizņemot vairāk nekā 0,3 m no ietves platuma. Šī prasība neattiecas uz kultūras pieminekļiem;
187.6.14. balkoniem un aizsargjumtiņiem (uzjumteņiem virs ieejām), kas izvirzās ielas telpā pāri būvlaidei, ierīko teknes un caurules lietusūdens novadīšanai;
187.7. prasības atvērtai perimetrālai apbūvei:
187.7.1. maksimālais apbūves blīvums zemes vienībā ir 30 %, bet stūra zemes vienībās - 40 %;
187.7.2. gar ielām un laukumiem žogus izvieto vienā nepārtrauktā līnijā. Atkāpe no šīs prasības pieļaujama, risinājumu pamatojot detālplānojumā;
187.7.3. dzīvojamo ēku maksimālais stāvu skaits ir 2 stāvi, bet maksimālais augstums - augstums 9 m;
187.7.4. nosacījumi izbūvēm bēniņos, jumta stāvos un mansardos:
187.7.4.1. izvirzīto jumta logu izbūvju kopējais platums nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ēkas fasādes garuma;
187.7.4.2. jumta gabarītos iebūvētas loga ailes minimālais attālums no kaimiņu zemes vienības robežas ir 1,5 m.
187.8. Vecpilsētas laukumā un Kalpaka laukumā ievēro šādus speciālos izņēmuma noteikumus:
187.8.1. laukumus izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, saglabājot un pilnveidojot to kultūrvēsturisko veidolu un nodrošinot pilsētas tēla veidošanas reprezentatīvo funkciju;
187.8.2. laukumus labiekārto, nodrošinot iespējas īslaicīgai atpūtai un, ja nepieciešams, atbilstoši transformē publisko pasākumu (nacionālo un pilsētas svētku, piemiņas un citu pasākumu) norisēm;
187.8.3. Vecpilsētas laukumā atļautas autostāvvietas ikdienas izmantošanai. Kalpaka laukumā atļautas īslaicīgas lietošanas autostāvvietas, autostāvvietām izmantojamās teritorijas īpatsvaru nosakot laukuma labiekārtojuma projektā.
3.7.4. Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai
188. Pirms kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūves vai atjaunošanas pašvaldība izvērtē nepieciešamību veikt tās arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kuras materiālus pievieno būvprojektam. Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā iekļauj:
188.1. objekta plānus, fasādes un griezumus tādā apjomā, kas uzskatāmi paskaidro objektā konstatējamās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības;
188.2. objekta fotofiksāciju tādā apjomā, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par objektu un atsevišķām konkrētajām detaļām; fotofiksācijas kadru uzņemšanas skatu punktus;
188.3. atsevišķu būtiskāko detaļu uzmērījuma skices vai vienkāršus šablonus;
188.4. aprakstu, ietverot inventarizācijā konstatētā analīzi, secinājumus par būves un tās daļu kultūrvēsturisko, arhitektonisko vai māksliniecisko vērtību un rekomendācijas to saglabāšanai un pieļaujamajām turpmākajām darbībām.
189. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūvi vai atjaunošanu veic saskaņā ar arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rekomendācijām, restaurējot vai atjaunojot ēku konstruktīvos elementus, arhitektoniskos risinājumus, detaļas un interjera apdares elementus.
190. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas atjaunošanu, saglabā tās konstruktīvo sistēmu, jumta formu, fasāžu elementus un apdari.
191. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūvi, saglabā tās vēsturisko vērtību veidojošos elementus.
192. Atjaunojot un pārbūvējot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku fasādes ievēro šādus nosacījumus:
192.1. nav pieļaujama kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ielas fasādes apdares un arhitektoniskā risinājuma vienkāršošana, arhitektonisko elementu (verandu, balkonu, jumta logu, rustiku, logu apmaļu, portālu, karnīžu, dzegu u.c.) likvidācija;
192.2. atjaunojot ēkas ar sarkano ķieģeļu mūra fasādēm, attīra ķieģeļu mūri un atjauno tā šuvojumu;
192.3. apmestām mūra ēkām atjauno fasādes apmetumu un dekoratīvās detaļas, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga;
192.4. aizliegts likvidēt, apmest vai aizkrāsot fasāžu pildrežģu konstrukcijas; ugunsmūriem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, saglabā orģinālo apdares veidu akmens mūra fasādēs ar sarkano ķieģeļu logailu un durvju ailu apdari atjauno bojātās akmens mūra daļas, attīra ķieģeļu mūra fasādes fragmentus un atjauno šuvojumu;
192.5. koka konstrukciju ēkām ar apmestām fasādēm atjauno fasāžu apmetumu un dekoratīvās detaļas;
192.6. atjaunojot koka konstrukciju ēku fasādes ar dēļu apšuvumu, saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, to atjauno. Saglabā dekoratīvās apdares elementus, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga. Koka ēku fasāžu dēļu apšuvumu aizliegts mainīt ar citu apdares materiālu;
192.7. ēku siltināšanu veic no iekšpuses. Siltinājumu pieļaujams veikt no ārpuses, ja ir izstrādāts vēsturiskajam fasādes veidolam identisks risinājums;
192.8. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas ar vēsturiskajai apbūvei neatbilstoša materiāla fasādēm un to elementiem, pašvaldība var noteikt prasību neatbilstošos materiālus nomainīt ar vēsturiskai apbūvei atbilstošiem materiāliem;
192.9. ēkas fasāžu sākotnējā krāsojuma noteikšanai veic fasāžu krāsojuma zondāžu. Krāsu pasi izstrādā, pamatojoties uz zondāžas rezultātiem. Fasāžu krāsojumos izmanto tradicionālos krāsu materiālus, atbilstoši ēkas apdares materiāliem.
193. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku logus un durvis, ievēro šādus nosacījumus:
193.1. ielas fasādēs nav pieļaujama sākotnējo logu un durvju nomaiņa ar vienkāršotiem un asimetriskiem logiem un durvīm, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Ja sākotnējie logi un durvis ir zuduši vai to tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka atjaunošana nav lietderīga, izgatavo to vēsturiskos analogus vai stilistiski iederīgus elementus;
193.2. ēkai saglabā un atjauno orģinālos koka konstrukciju logus un durvis. Ja tas nav iespējams, logus un durvis izgatavo pēc detalizētiem rasējumiem, atbilstoši orģināliem. Ja paredzēta logu nomaiņa daļā ēkas, logu nomaiņai nepieciešams visas fasādes risinājums. Saglabājami vai atjaunojami logu slēģi. Kur tas nav iespējams, izgatavo jaunas orģinālo slēģu kopijas. Logus aizliegts iestiklot ar atstarojošu stiklojumu un aplīmēt stiklu ar atstarojošu vai necaurredzamu materiālu;
193.3. virs ārdurvīm saglabā virsgaismas logus. Vārtu atjaunošanai izmanto koku vai metālu;
193.4. izgatavojot logus un durvis, to dalījumu veido atbilstoši vēsturisko logu un durvju dalījumam;
193.5. nav pieļaujamas neproporcionālas logailu konfigurācijas maiņas (logailu paplatināšana vai logailu izbūve līdz ēkas grīdas līmenim);
193.6. koka konstrukciju ēkās iebūvē koka logus un durvis. Esošos koka logus restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logus veido ar vēsturiskajiem logiem un durvīm atbilstošu profilējumu un loga bloka dalījumu. Pieļaujams iebūvēt stikla pakešu logus koka rāmī;
193.7. vēsturisku ēku interjerus restaurē, ja saglabājas vismaz 20 % no kultūrvēsturiskām liecībām. Vēsturiskās kāpnes restaurē vai uzgatavo to kopiju atbilstoši attiecīgās ēkas arhitektūras stilam.
194. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku jumta segumu, izvēro šādus nosacījumus:
194.1. izmanto ar vēsturisko jumtu segumu saskanīgus materiālus - gludas skārda loksnes, māla kārniņus, kokaskaidu, jumstiņu segumu. Nav pieļaujams dakstiņus imitējošu lokšņu materiālu izmantošana;
194.2. slīpo jumta plaknēs, kas vērstas uz ielu vai citu publisko ārtelpu aizliegts iebūvēt jumta logus;
194.3. ūdens novadīšanai no jumtiem ierīko metāla notekrenes un notekcaurules.
195. Ja kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari.
196. Ja kultūrvēsturiski vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka apzinātas patvaļīgas darbības vai bezdarbības dēļ (piemēram, ēka ir nodegusi vai sabrukusi, jo nav pienācīgu uzturēta), tās vietā atļauta tikai tāda paša apjoma ēka, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari un iespēju robežās saglabājot autentiskās kultūrvēsturiskās ēkas vērtības.
197. Ēkām, kurām nav priekšdārziņa (ēkas ir izvietotas ar fasādi uz ielas sarkanās līnijas) ieejas kāpnes no ielas atļauts būvēt ievērojot šādus nosacījumus:
197.1. ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu izbūves paliek vismaz 1,2 m pie jaunbūvējamām ēkām un vismaz 1 m pie esošām ēkām, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vienu pakāpienu, ne vairāk kā 30 cm platumā, ar noapaļotiem stūriem;
197.2. ja ietves platums ir vismaz 2 m, atļauts būvēt ieejas kāpnes ar vairāk nekā vienu pakāpienu. Šo kāpņu maksimālais platums ietves teritorijā perpendikulāri pret ielu ir 0,6 m;
197.3. gājēju ielās pakāpienus un podestus pie ieejas atļauts izvirzīt ielā līdz 1 m platumam, ja ietves brīvās telpas platums pēc kāpņu vai podesta izbūves paliek vismaz 3 m perpendikulāri pret sarkano līniju;
197.4. pakāpieniem nedrīkst būt pulēta virsma vai tāda virsma, kas var kļūt slidena mitruma un aukstuma ietekmē, ja tajā neiestrādā neslīdoša materiāla joslu.
3.8. Prasības lauksaimiecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
198. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja TIN5 teritorijās saņemts pašvaldības saskaņojums. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) lauksaimniecības zemju apmežošanā ņem vērā ĪADT noteiktās prasības.
199. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta, ja zemes auglība ir augstāka par 35 ballēm.
200. Meža zemes atļauts atmežot, ja meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā nepieciešama, lai uzsāktu Teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu.
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija Jēkabpilī (DzS)
4.1.1.1. Pamatinformācija
201. Savrupmāju apbūves teritorija Jēkabpilī (DzS) ir funkcionālā zona Jēkabpils valstspilsētā, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
202. Savrupmāju apbūve (11001).
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
203. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
204. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
205. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
206. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.
207. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.
208. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).
209. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
210. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
211. |
Savrupmāju apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
212. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
213. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
214. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
215. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
216. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
600 m2 |
30 |
1 |
līdz 10 2 |
līdz 2 |
1 |
|
217. |
Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
|
218. |
Labiekārtota ārtelpa |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
|
219. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 |
1 Nenosaka
2 Palīgēkai 6 m
4.1.1.5. Citi noteikumi
220. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu bloķētas individuālās dzīvojamās mājas daļu. Divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.
221. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003), ja objekta apbūves platība ir lielāka par 100 m2 vai plānotais apmeklētāju/viesu skaits ir lielāks par 20, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
222. Atmežošana atļauta tikai zem ēkām un citām būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, bet ne vairāk kā 30 % no zemes vienības kopējās platības.
223. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija Aknīstē, Viesītē un ciemos (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
224. Savrupmāju apbūves teritorija Aknīstē, Viesītē un ciemos (DzS1) ir funkcionālā zona Aknīstes pilsētā, Viesītes pilsētā un ciemu teritorijās, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
225. Savrupmāju apbūve (11001).
226. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
227. Dārza māju apbūve (11003).
228. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
229. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
230. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
231. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.
232. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.
233. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).
234. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
235. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
236. |
Savrupmāju apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
237. |
Vasarnīcu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 2 |
3 |
|
238. |
Dārza māju apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 2 |
3 |
|
239. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
240. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
241. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
242. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
243. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
1200 m2 4 |
30 |
3 |
līdz 12 |
līdz 3 |
3 |
|
244. |
Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
|
245. |
Labiekārtota ārtelpa |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
|
246. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 |
3 Nenosaka
4 Aknīstes un Viesītes pilsētās 600 m2
4.1.2.5. Citi noteikumi
247. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu bloķētas individuālās dzīvojamās mājas daļu. Divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēju katrai atsevišķai mājas daļai.
248. Atmežošana atļauta tikai zem ēkām un citām būvēm, iekšpagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, bet ne vairāk kā 30 % no zemes vienības kopējās platības.
249. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvei (12002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūvei (12003), ja objekta apbūves platība ir lielāka par 100 m2 vai plānotais apmeklētāju/viesu skaits ir lielāks par 20, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
250. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda insolācijas prasības.
4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS2)
4.1.3.1. Pamatinformācija
251. Savrupmāju apbūves teritorija ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi (DzS2) ir funkcionālā zona ciemos ar vasarnīcu un dārza māju apbūvi, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet izpildot nosacījumus iespējama arī pastāvīga savrupmāju dzīvojamā apbūve.
4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
252. Savrupmāju apbūve (11001): Izņemot divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas.
253. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
254. Dārza māju apbūve (11003).
255. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).
256. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un citas būves, dīķus) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
257. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
258. |
Savrupmāju apbūve |
600 m2 |
40 |
5 |
līdz 9 |
līdz 2 |
5 |
|
259. |
Vasarnīcu apbūve |
600 m2 |
40 |
5 |
līdz 9 |
līdz 2 |
5 |
|
260. |
Dārza māju apbūve |
600 m2 |
40 |
5 |
līdz 9 |
līdz 2 |
5 |
|
261. |
Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
|
262. |
Labiekārtota ārtelpa |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
|
263. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 |
5 Nenosaka
4.1.3.5. Citi noteikumi
264. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m2.
265. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu vasarnīcu vai vienu savrupmāju.
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1. Pamatinformācija
266. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
267. Savrupmāju apbūve (11001).
268. Rindu māju apbūve (11005).
269. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
270. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
271. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
272. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, viesu mājas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
273. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
274. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
275. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tā nepieciešamā infrastruktūra.
276. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
277. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).
278. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves, dīķi) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
279. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
280. |
Savrupmāju apbūve |
1200 m2 6 |
30 |
8 |
līdz 10 |
līdz 2 |
8 |
|
281. |
Rindu māju apbūve |
400 m2 7 |
8 |
līdz 80 |
līdz 10 |
līdz 2 |
40 |
|
282. |
Daudzdzīvokļu māju apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 15 |
līdz 3 |
40 |
|
283. |
Biroju ēku apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
284. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
285. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
286. |
Kultūras iestāžu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
287. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 9 |
|
288. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
289. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
8 |
līdz 80 |
līdz 12 |
līdz 3 |
40 |
|
290. |
Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
|
291. |
Labiekārtota ārtelpa |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
|
292. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
8 |
6 Jēkabpils valstspilsētā 600 m2
7 Vienai rindu mājas daļai
8 Nenosaka
9 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.2.1.5. Citi noteikumi
293. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.
294. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
295. Ja daudzdzīvokļu māju mikrorajonā (iekšpagalmā) ir daudzdzīvokļu mājām nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība vai vienas zemes vienības daļa, jaunai būvniecībai veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
296. Savrupmāju apbūvei ievēro "Savrupmāju dzīvojamās apbūves (DzS, DzS1)" noteikumus (skatīt 4.1., 4.2.apakšnodaļās).
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1. Pamatinformācija
297. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
298. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
299. Rindu māju apbūve (11005).
300. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido bankas, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sakaru nodaļas, pasta, un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
301. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
302. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, viesu mājas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
303. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
304. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
305. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un tā nepieciešamā infrastruktūra.
306. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
307. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves, dīķi) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās un privātās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
308. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
309. |
Daudzdzīvokļu māju apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 30 |
līdz 9 |
40 |
|
310. |
Rindu māju apbūve |
400 m2 10 |
11 |
līdz 110 |
līdz 12 |
līdz 2 |
40 |
|
311. |
Biroju ēku apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
312. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
313. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
314. |
Kultūras iestāžu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
315. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 12 |
|
316. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
317. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
11 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
318. |
Labiekārtota ārtelpa |
11 |
11 |
11 |
11 |
11 |
11 |
|
319. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
11 |
11 |
11 |
11 |
11 |
11 |
10 Vienai rindu mājas daļai
11 Nenosaka
12 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.3.1.5. Citi noteikumi
320. Publiskās apbūves teritorijas izmantošanas veidi atļauti atsevišķā zemes vienībā vai daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju.
321. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā nosakāms, ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
322. Ja daudzdzīvokļu māju mikrorajonā (iekšpagalmā) ir daudzdzīvokļu mājām nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība vai vienas zemes vienības daļa, jaunai būvniecībai veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
323. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits - 4 stāvi.
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)
4.4.1.1. Pamatinformācija
324. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
325. Biroju ēku apbūve (12001).
326. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
327. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
328. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
329. Sporta būvju apbūve (12005).
330. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
331. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
332. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
333. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā.
334. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.
335. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
336. |
Biroju ēku apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
337. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
338. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
339. |
Kultūras iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
340. |
Sporta būvju apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
341. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
342. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 15 |
|
343. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
344. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
345. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
13 |
14 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
346. |
Labiekārtota ārtelpa |
14 |
14 |
14 |
14 |
14 |
14 |
13 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai
14 Nenosaka
15 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.4.1.5. Citi noteikumi
347. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi.
348. Publiskās apbūves teritorijā (P) pie Radžu ūdenskrātuves ievēro TIN12 teritorijā noteiktos speciālos noteikumus.
349. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei - 50 m.
350. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.
351. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā papildus ievēro 3.7.1., 3.7.2., 3.7.3. nodaļas prasības.
4.4.2. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1)
4.4.2.1. Pamatinformācija
352. Publiskās apbūves teritorija ar transporta apkopes servisa objektiem (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un transporta apkopes servisa objektus, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
353. Biroju ēku apbūve (12001).
354. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
355. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
356. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
357. Sporta būvju apbūve (12005).
358. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
359. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
360. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
361. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
362. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
363. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
364. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
365. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošās darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
4.4.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
366. |
Biroju ēku apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
367. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
368. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
369. |
Kultūras iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
370. |
Sporta būvju apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
371. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
372. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 18 |
|
373. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
374. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
375. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
376. |
Reliģisko organizāciju ēku apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
377. |
Labiekārtota ārtelpa |
17 |
17 |
17 |
17 |
17 |
17 |
|
378. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
16 |
17 |
līdz 110 |
līdz 20 |
17 |
20 |
16 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai
17 Nenosaka
18 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.4.2.5. Citi noteikumi
379. Pie robežas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritoriju (DzM) izvietotas ēkas maksimālais stāvu skaits - 3 stāvi.
380. Minimālais attālums no jaunveidojamas reliģisko organizāciju ēku apbūves līdz dzīvojamai apbūvei - 50 m.
381. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis.
4.4.3. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2)
4.4.3.1. Pamatinformācija
382. Publiskās apbūves teritorija ar reliģisku kultūrvēsturisku vērtību (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu reliģiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu arhitektūras pieminekļu Jēkabpils luterāņu baznīca (aizs. nr. 9115), Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve (aizs. nr. 6308), Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (aizs. nr. 6305), Uniātu baznīca (aizs. nr. 6304), Asares luterāņu baznīca (aizs. nr. 8898), Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca (aizs. nr. 8905), Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu (aizs. nr. 8887) un Zasas luterāņu baznīca (aizs. nr. 6310) teritorijās, kā arī pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskajos pieminekļos - Viesītes evaņģēliski luteriskā baznīca (Viesītes Brīvības baznīca), Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca, Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca, Aknīstes evaņģēliski luteriskā baznīca, Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca, Biržu svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīca, Dievmātes Patvēruma Endžeļu vecticībnieku draudzes lūgšanu nams, Elkšņu evaņģēliski luteriskā baznīca, Kaldabruņas (Červonkas) evaņģēliski luteriskā baznīca, Unguru (Medņu) evaņģēliski luteriskā baznīca, Ilzu evaņģēliski luteriskā baznīca, Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca, Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca, Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca, Jēkabpils baptistu draudzes baznīca, Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca teritorijās, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru.
4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
383. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
384. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojums, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.3.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
385. |
Reliģisko organizāciju ēku apbūve |
19 |
19 |
līdz 60 |
līdz 9 20 |
līdz 1 |
40 |
|
386. |
Labiekārtota ārtelpa |
19 |
19 |
19 |
19 |
19 |
19 |
19 Nenosaka
20 Neattiecas uz esošo baznīcas ēku pārbūvi (atjaunošanu) vēsturiskajā veidolā
4.4.3.5. Citi noteikumi
387. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P2) sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai.
388. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai, veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).
4.4.4. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P3)
4.4.4.1. Pamatinformācija
389. Publiskās apbūves teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (P3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu arhitektūras pieminekļu Krustpils viduslaiku pils (aizs. nr. 904), Marinzejas muižas apbūve ar parku (aizs. nr. 6301), Pils (aizs. nr. 6303) apbūves teritorijās, kā arī pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiskajos pieminekļos - Asares muiža, Gārsenes pils, Zasas muiža, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
390. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver restorānus, bārus, kafejnīcas, kā arī sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).
391. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kas ietver viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas.
392. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kas ietver koncertzāles, vasaras estrādes (kā vieglas konstrukcijas būves), muzejus, izstāžu zāles un citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.
393. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): kas ietver interešu izglītības, tajā skaitā pieaugušo interešu izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.
394. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): kas ietver veselības centrus, sanatorijas un citus ārstniecības nolūkiem paredzētus objektus un tiem nepieciešamo infrastruktūru.
395. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
396. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojumu t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.4.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
397. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 |
|
398. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 |
|
399. |
Kultūras iestāžu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 |
|
400. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 23 |
|
401. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 |
|
402. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
21 |
21 |
līdz 60 |
līdz 8 22 |
21 |
40 |
|
403. |
Labiekārtota ārtelpa |
21 |
21 |
21 |
21 |
21 |
21 |
21 Nenosaka
22 Neattiecas uz esošo kultūrvēsturisko ēku pārbūvi vēsturiskajā veidolā. Palīgēkai nepārsniedzot vēsturiskās ēkas augstumu.
23 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.4.4.5. Citi noteikumi
404. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P3) sadalīšana atsevišķās zemes vienībās.
405. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar esošo kultūrvēsturisko apbūves ainavu.
406. Atļauta tikai esošo kultūrvēsturisko ēku un būvju pārbūve un atjaunošana to vēsturiskajā arhitektoniskajā veidolā, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, apbūves un labiekārtojuma iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi un vizualizāciju (trīs dimensiju attēlu (3D), saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).
407. Prioritāri saglabā vēsturiskā plānojuma struktūru, vēsturiskos stādījumus (vietējos un citzemju sugu kokaugus), dārzu - parku arhitektūras elementus, esošo reljefu, dabīgas un vai mākslīgi veidotas ūdenstilpes un ūdensteces. Atļauta tikai tādas ēkas un inženierbūves, kuras paredzētas šo teritoriju funkcionēšanai un apsaimniekošanai, un neapdraud konkrētā kultūras pieminekļa vērtību saglabāšanu.
408. Būvju lietošanas veids nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu (nav atļautas rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņa līmeni vai piesārņojumu saistītas būves).
409. Kultūrvēsturiskās apbūves vizuālās ietekmes zonā nav atļauta jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu ēku un būvju, virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
410. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot kultūrvēsturiskās apbūves saglabājamās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un iekļaujas apkārtējā ainavā.
411. Publiskās apbūves objektā atļauts dzīvoklis, nodrošinot piekļūšanu ar atsevišķu ieeju.
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija ar vēsturisku raksturu (JC)
4.5.1.1. Pamatinformācija
412. Jauktas centra apbūves teritorija ar vēsturisku raksturu (JC) ir funkcionālā zona, kas noteikta pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un citās Jēkabpils valstspilsētas, Aknīstes pilsētas un Viesītes pilsētas teritorijās, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs un kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
413. Savrupmāju apbūve (11001).
414. Rindu māju apbūve (11005).
415. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
416. Biroju ēku apbūve (12001).
417. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objektus (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), spēļu namus un kazino.
418. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
419. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
420. Sporta būvju apbūve (12005).
421. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
422. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
423. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
424. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
425. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.
426. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
427. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi un industriālie un tehnoloģiskie parki, citi uzņēmumi, kas neveic piesārņojošo darbību un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
428. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.
4.5.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
429. |
Savrupmāju apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 2 27 |
25 |
|
430. |
Rindu māju apbūve |
400 m2 24 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 2 27 |
25 |
|
431. |
Daudzdzīvokļu māju apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
432. |
Biroju ēku apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
433. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
434. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
435. |
Kultūras iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
436. |
Sporta būvju apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
437. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
438. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
28 |
|
439. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
440. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
441. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
442. |
Labiekārtota ārtelpa |
25 |
25 |
25 |
25 |
25 |
25 |
|
443. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
600 m2 |
40 26 |
25 |
līdz 12 27 |
līdz 3 27 |
25 |
|
444. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
25 |
25 |
25 |
25 |
25 |
25 |
24 Vienai rindu mājas daļai
25 Nenosaka
26 Jēkabpils valstspilsētā - 80 %. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā ievēro 3.7.3. nodaļas prasības
27 Pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā ievēro 3.7.3. nodaļas prasības
28 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.5.1.5. Citi noteikumi
445. Atļauts veikt teritorijā esošo dzīvojamo māju pārbūvi, ja nepieciešams, būvprojektā ietverot šādus risinājumus: prettrokšņu pasākumus, kas nodrošina trokšņa robežlielumu telpās ievērošanu, piespiedu ventilācijas ierīkošanas risinājumus gaisa piesārņojuma novēršanai telpās.
446. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot kultūrvēsturiskās apbūves saglabājamās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un iekļaujas apkārtējā ainavā.
4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)
4.5.2.1. Pamatinformācija
447. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētu teritorijās, kurās veidojas jaukts izmantošanu spektrs un kuras plānots arī turpmāk attīstīt ar jauktu izmantošanu dzīvojamajai, publiskajai un vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvei.
4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
448. Savrupmāju apbūve (11001).
449. Rindu māju apbūve (11005).
450. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
451. Biroju ēku apbūve (12001).
452. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot spēļu namus, kazino.
453. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
454. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
455. Sporta būvju apbūve (12005).
456. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
457. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
458. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
459. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
460. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
461. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.
4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
462. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, citi uzņēmumi, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
463. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
464. Noliktavu apbūve (14004).
4.5.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
465. |
Savrupmāju apbūve |
600 m2 |
30 |
30 |
līdz 10 |
līdz 2 |
30 |
|
466. |
Rindu māju apbūve |
400 m2 29 |
30 |
līdz 80 |
līdz 10 |
līdz 2 |
40 |
|
467. |
Daudzdzīvokļu māju apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
40 |
|
468. |
Biroju ēku apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
469. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
470. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
471. |
Kultūras iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
472. |
Sporta būvju apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
473. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
474. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 31 |
|
475. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
476. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
477. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 5 |
20 |
|
478. |
Labiekārtota ārtelpa |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
|
479. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 3 |
20 |
|
480. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
30 |
|
481. |
Noliktavu apbūve |
1200 m2 |
30 |
līdz 110 |
līdz 20 |
līdz 3 |
20 |
29 Vienai rindu mājas daļai
30 Nenosaka
31 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.5.2.5. Citi noteikumi
482. Gar C, B kategorijas piesārņojošās darbības objekta zemes vienības robežu, ja tam blakus atrodas zemes vienība ar dzīvojamo, izglītības iestāžu, veselības aprūpes iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu apbūvi, veido divpakāpju stādījumu joslu. Konkrēto risinājumu nosaka būvprojektā.
483. Atļauts veikt teritorijā esošo dzīvojamo māju pārbūvi, ja nepieciešams, būvprojektā ietverot šādus risinājumus: prettrokšņu pasākumus, kas nodrošina trokšņa robežlielumu telpās ievērošanu, piespiedu ventilācijas ierīkošanas risinājumus gaisa piesārņojuma novēršanai telpās.
484. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves (13001) uzņēmumi ar C un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujām atļauti, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)
4.6.1.1. Pamatinformācija
485. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
486. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, citi uzņēmumi, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
487. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
488. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
489. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
490. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
491. Noliktavu apbūve (14004).
492. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
493. Biroju ēku apbūve (12001).
494. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
495. Sporta būvju apbūve (12005).
496. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
497. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves.
4.6.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
498. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
34 |
33 |
10 |
|
499. |
Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
34 |
33 |
10 |
|
500. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
|
501. |
Transporta lineārā infrastruktūra |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
|
502. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
32 |
33 |
līdz 110 |
33 |
33 |
33 |
|
503. |
Noliktavu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
34 |
33 |
10 |
|
504. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
34 |
33 |
10 |
|
505. |
Biroju ēku apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
32 |
līdz 3 |
20 |
|
506. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
32 |
līdz 3 |
20 |
|
507. |
Sporta būvju apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
32 |
līdz 3 |
20 |
|
508. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
32 |
33 |
līdz 110 |
32 |
33 |
10 |
|
509. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
33 |
32 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
33 Nenosaka
34 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai ražošanas vai tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai
4.6.1.5. Citi noteikumi
510. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar zemes vienību, kurā atrodas dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu, kas vērsta dzīvojamās vai publiskās apbūves virzienā, ierīko blīvus, vairāk pakāpju koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā, paredzot vismaz 50 % mūžzaļos stādījumus. Buferjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.
511. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
512. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.
513. Būves, kas nepieciešamas ražošanas materiālu apstrādei, nedrīkst būt īslaicīgas lietošanas būves.
514. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu - prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.c. pēc nepieciešamības.
4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības uzņēmumiem (R1)
4.6.2.1. Pamatinformācija
515. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības uzņēmumiem (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu un industriālo parku, tai skaitā smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
516. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.
517. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.
518. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
519. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
520. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
521. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
522. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
523. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
524. Noliktavu apbūve (14004).
525. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
526. Biroju ēku apbūve (12001).
527. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
528. Sporta būvju apbūve (12005).
529. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
530. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves.
4.6.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
531. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
532. |
Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
533. |
Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
534. |
Derīgo izrakteņu ieguve |
35 |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
|
535. |
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
536. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
|
537. |
Transporta lineārā infrastruktūra |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
|
538. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
35 |
36 |
līdz 150 |
36 |
36 |
36 |
|
539. |
Noliktavu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
540. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
37 |
36 |
10 |
|
541. |
Biroju ēku apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
35 |
līdz 3 |
20 |
|
542. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
35 |
līdz 3 |
20 |
|
543. |
Sporta būvju apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
35 |
līdz 3 |
20 |
|
544. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
35 |
36 |
līdz 150 |
35 |
36 |
10 |
|
545. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
36 |
35 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
36 Nenosaka
37 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai ražošanas vai tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai
4.6.2.5. Citi noteikumi
546. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija ar smagās rūpniecības uzņēmumiem (R1) robežojas ar zemes vienību, kurā atrodas dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu, kas vērsta dzīvojamās vai publiskās apbūves virzienā, ierīko blīvus, vairāk pakāpju koku vai krūmu stādījumus vismaz 6 m platumā, paredzot vismaz 50 % mūžzaļos stādījumus. Buferjoslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.
547. Ja plānotā darbība ir saistīta ar daļiņu (PM10 un PM2,5) veidošanos, būvprojektā projektē slēgtus uzglabāšanas un pārkraušanas tehniskus paņēmienus un tehnoloģiskos risinājumus izplūdes gāzu attīrīšanai no daļiņām (PM10 un PM2,5).
548. Lai mazinātu transporta radīto vides troksni, veic organizatoriskus prettrokšņa pasākumus, piemēram kravas transporta kustības ierobežošanu vakara un nakts periodā.
549. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
550. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.
551. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem piesārņojumu radošiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku.
552. Būves, kas nepieciešamas ražošanas materiālu apstrādei, nedrīkst būt īslaicīgas lietošanas būves.
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
553. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
554. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
555. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
556. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
557. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas saistīta ar transporta pakalpojumu infrastruktūru.
558. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.7.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi noteikumi
559. Apbūves rādītājus nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
560. Nodrošina zemes vienību ārpus Transporta infrastruktūras teritorijām (TR) aizsardzību pret transporta infrastruktūras radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpniecības apbūves teritorija (R, R1) vai Tehniskās apbūves teritorija (TA), Transporta infrastruktūras teritorija (TR), Lauksaimniecības teritorija (L) vai Mežu teritorija (M).
561. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.).
562. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas pašvaldībā.
563. Papildus prasības transporta infrastruktūras būvniecībai, saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu "Prasības transporta infrastruktūrai".
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)
4.8.1.1. Pamatinformācija
564. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
565. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumi un punkti.
566. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
567. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
568. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
569. Noliktavu apbūve (14004).
570. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
571. Biroju ēku apbūve (12001).
572. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
573. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.8.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
574. |
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
39 |
10 |
|
575. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
39 |
39 |
39 |
39 |
39 |
39 |
|
576. |
Transporta lineārā infrastruktūra |
39 |
39 |
39 |
39 |
39 |
39 |
|
577. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
39 |
10 |
|
578. |
Noliktavu apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
39 |
10 |
|
579. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
39 |
10 |
|
580. |
Biroju ēku apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
līdz 3 |
20 |
|
581. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
līdz 3 |
20 |
|
582. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
38 |
39 |
līdz 110 |
līdz 12 |
39 |
10 |
38 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai
39 Nenosaka
4.8.1.5. Citi noteikumi
583. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu uzglabāšanu nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu,
584. Nodrošina zemes vienību ārpus Tehniskās apbūves teritorijas (TA), aizsardzību pret tehniskās apbūves radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības nav Rūpniecības apbūves teritorija (R, R1) vai Tehniskās apbūves teritorijas (TA), Transporta infrastruktūras teritorijas (TR), Lauksaimniecības teritorija (L) vai Mežu teritorija (M).
585. Tehniskās apbūves teritorijās (TA) veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus veic Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās.
586. Papildus prasības inženiertīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļā "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem".
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)
4.9.1.1. Pamatinformācija
587. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
588. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
589. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
590. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.
591. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).
592. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apjumtas vasaras estrādes.
593. Sporta būvju apbūve (12005): Sezonāla rakstura sporta un atpūtas laukumi un to funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra.
594. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
595. |
Labiekārtota ārtelpa |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
|
596. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
|
597. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
40 |
10 |
41 |
līdz 6 |
līdz 1 |
41 |
|
598. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
40 |
10 |
41 |
līdz 6 |
līdz 1 |
41 |
|
599. |
Kultūras iestāžu apbūve |
40 |
10 |
41 |
līdz 6 |
līdz 1 |
41 |
|
600. |
Sporta būvju apbūve |
40 |
10 |
41 |
līdz 6 |
līdz 1 |
41 |
|
601. |
Ūdenssaimnieciska izmantošana |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
41 |
40 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
41 Nenosaka
4.9.1.5. Citi noteikumi
602. Teritorijās atļauts ierīkot labiekārtojumu un apstādījumus atbilstoši konkrētās teritorijas specifikai. Apbūve parkos un skvēros atļauta tikai parku un skvēru funkciju nodrošināšanai.
603. Atļautais teritorijas labiekārtojums - takas, celiņi, atpūtas vietas; tūrisma un dabas izziņas infrastruktūra, tostarp, būves, kas paredzētas dabas un apstādījumu teritorijas izmantošanas nodrošināšanai nepieciešamajām papildizmantošanām.
604. Ēku, citu būvju, ceļu un labiekārtojuma elementu aizņemtās platības maksimālais īpatsvars, var būt līdz 30 % no kopējās konkrētās teritorijas platības.
605. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu autostāvvietas.
606. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un pārbūvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. nodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma un apstādījuma projektu vai detālplānojumu.
607. Ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas pašvaldībā.
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1)
4.9.2.1. Pamatinformācija
608. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
609. Labiekārtota ārtelpa (24001): Kapsētas, dzīvnieku kapsētas, piemiņas vietas un brāļu kapi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās būves - kapličas, krematoriju ēkas u.c., kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu.
610. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
611. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie objekti.
4.9.2.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.2.5. Citi noteikumi
612. Apbūves rādītājus nosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvprojektā.
613. Plāno apmeklētāju transportlīdzekļu stāvlaukumus, norādes un laukumus atkritumu konteineru izvietošanai.
614. Kapsētas teritorijā līdz tās galvenās izmantošanas uzsākšanai atļauts saglabāt neatmežotu meža zemi.
4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2)
4.9.3.1. Pamatinformācija
615. Dabas un apstādījumu teritorija ar kultūrvēsturisku vērtību (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu arhitektūras pieminekļu - Krustpils pils un luterāņu baznīcas parka teritorijā, Krustpils viduslaiku pils (aizs. nr. 904) parka teritorijā, Marinzejas muižas apbūves parka teritorijā un pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko pieminekļu - Asares muižas parka, Gārsenes pils parka un Zasas muiža parka teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
616. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
617. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
618. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sezonāla rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).
619. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).
620. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Vasaras estrādes kā vieglas konstrukcijas būves.
621. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.3.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.3.5. Citi noteikumi
622. Apbūves rādītājus nosaka labiekārtojuma un apstādījumu projektā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvprojektā, bet maksimālais apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt 10 %.
623. Nav atļauta jaunu zemes vienību veidošana.
624. Jaunas apbūves veidošana un esošo būvju pārbūve atļauta tikai tāda, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu esošajai kultūrvēsturiskajai apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai.
625. Īpašnieks nodrošina esošo parku, skvēru, apstādījumu, mežaparku un citu kopto zaļumvietu uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī publisko pieejamību.
626. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu autostāvvietas.
627. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, DA2 teritoriju nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, saglabājot publisko teritoriju un ēku pieejamību un saskaņojot ar NKMP (valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem) un pašvaldību (vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un pašvaldības nozīmes aizsargājamiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem).
4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija mazdārziņiem (DA3)
4.9.4.1. Pamatinformācija
628. Dabas un apstādījumu teritorija mazdārziņiem (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ģimenes mazdārziņu un atpūtas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās Jēkabpils valstspilsētā.
4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
629. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam.
630. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
631. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, siltumnīcas (privātām mājsaimniecības vajadzībām).
4.9.4.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.4.5. Citi noteikumi
632. Mazdārziņu teritorijā (DA3) atļautas tikai īslaicīgas siltumnīcas, darba rīku novietnes līdz 25 m2 un maksimālo augstumu līdz 2 m, kas saistītas ar mazdārziņu teritoriju funkcionēšanu.
633. DA3 teritoriju drīkst nožogot ar dzīvžogu vai zaļo stiepļu žogu.
4.10. Mežu teritorija
4.10.1. Mežu teritorija (M)
4.10.1.1. Pamatinformācija
634. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka novada lauku teritorijā, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
635. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
636. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
637. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
638. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
639. Viensētu apbūve (11004).
640. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
641. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
642. Sporta būvju apbūve (12005).
643. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
644. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
645. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
646. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): kas ietver vēja elektrostacijas un vēja parkus.
647. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
648. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
649. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
2 ha |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
650. |
Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās |
44 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
651. |
Labiekārtota ārtelpa |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
652. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
653. |
Viensētu apbūve |
2 ha |
10 |
43 |
līdz 12 |
līdz 2 |
43 |
|
654. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
42 |
10 |
43 |
līdz 12 |
līdz 2 |
43 |
|
655. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
42 |
10 |
43 |
līdz 12 |
līdz 2 |
43 |
|
656. |
Sporta būvju apbūve |
42 |
10 |
43 |
līdz 12 |
līdz 2 |
43 |
|
657. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
42 |
10 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
658. |
Derīgo izrakteņu ieguve |
42 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
659. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
660. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
42 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
661. |
Lauksaimnieciska izmantošana |
2 ha |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
|
662. |
Ūdenssaimnieciska izmantošana |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
43 |
42 Pēc funkcionālās nepieciešamības
43 Nenosaka
44 Saskaņā ar ĪADT normatīvo aktu prasībām
4.10.1.5. Citi noteikumi
663. Atļauta meža infrastruktūras, kas iekļauj meža ceļus un meža meliorācijas sistēmas uzturēšana, būvniecība, pārbūve un atjaunošana.
664. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā - dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.
665. Mežu teritorijā (M) atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.
666. Meža zemes vienības nav nožogojamas, izņemot ja tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai, jaunaudžu aizsardzībai pret pārnadžu postījumiem vai citu specifisku funkciju pildīšanai.
667. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar ieguves projektu, būvprojektu, lokālplānojumu vai detālplānojumu.
668. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006), kas ietver vēja elektrostacijas un vēja parkus, atļauta saskaņā ar vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanu reglamentējošiem normatīviem aktiem.
4.10.2. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1)
4.10.2.1. Pamatinformācija
669. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
670. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Meža ilgtspējīgai apsaimniekošanai, izmantošanai, aizsardzībai nepieciešamā meža infrastruktūra, ietverot rekreācijas objektus, Ziemassvētku eglīšu un citu meža produktu audzēšanu un ciršanu.
671. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
672. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
673. Viensētu apbūve (11004).
674. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.
675. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).
676. Sporta būvju apbūve (12005): Sezonāla rakstura sporta un atpūtas laukumi un to funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra.
677. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
678. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
679. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
680. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
681. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
5000 m2 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
682. |
Labiekārtota ārtelpa |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
683. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
684. |
Viensētu apbūve |
2 ha |
10 |
46 |
līdz 10 |
līdz 2 |
46 |
|
685. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
45 |
10 |
46 |
līdz 6 |
līdz 1 |
46 |
|
686. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
45 |
10 |
46 |
līdz 6 |
līdz 1 |
46 |
|
687. |
Sporta būvju apbūve |
45 |
10 |
46 |
līdz 6 |
līdz 1 |
46 |
|
688. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
45 |
10 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
689. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
690. |
Lauksaimnieciska izmantošana |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
|
691. |
Ūdenssaimnieciska izmantošana |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
46 |
45 Atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
46 Nenosaka
4.10.2.5. Citi noteikumi
692. Rekreācijas objektu (skatu platformas, aktīvās atpūtas konstrukcijas u.c.), ceļu un labiekārtojuma elementu aizņemtās platības maksimālais īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 % no zemes vienības kopējās platības.
693. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā - dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.
694. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar būvprojektu, lokālplānojumu vai detālplānojumu.
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)
4.11.1.1. Pamatinformācija
695. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem Jēkabpils novada lauku teritorijā.
4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
696. Viensētu apbūve (11004).
697. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
698. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
699. Labiekārtota ārtelpa (24001).
700. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
701. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
702. Vasarnīcu apbūve (11002).
703. Dārza māju apbūve (11003).
704. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
705. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
706. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
707. Sporta būvju apbūve (12005).
708. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
709. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
710. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
711. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
712. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
713. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
714. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): iekļaujot arī militārās rūpniecības uzņēmumus un aizsardzības industrijas objektus un uzņēmumus.
715. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
716. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
717. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
718. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
719. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
720. Noliktavu apbūve (14004).
721. Lidostu un ostu apbūve (14005).
722. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
723. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
724. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.1.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
725. |
Viensētu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
726. |
Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
49 |
48 |
48 |
|
727. |
Lauksaimnieciska izmantošana |
2 ha |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
728. |
Labiekārtota ārtelpa |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
729. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
730. |
Ūdens telpas publiskā izmantošana |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
731. |
Vasarnīcu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 10 |
līdz 2 |
48 |
|
732. |
Dārza māju apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 10 |
līdz 2 |
48 |
|
733. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
734. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
735. |
Kultūras iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
736. |
Sporta būvju apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
737. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
738. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
50 |
|
739. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
740. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
741. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
742. |
Reliģisko organizāciju ēku apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
līdz 3 |
48 |
|
743. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
49 |
48 |
48 |
|
744. |
Derīgo izrakteņu ieguve |
48 |
48 |
48 |
49 |
48 |
48 |
|
745. |
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
49 |
48 |
48 |
|
746. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
747. |
Transporta lineārā infrastruktūra |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
748. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
749. |
Noliktavu apbūve |
2 ha 47 |
30 |
48 |
līdz 12 |
48 |
48 |
|
750. |
Lidostu un ostu apbūve |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
751. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
48 |
30 |
48 |
49 |
48 |
48 |
|
752. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
2 ha |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
|
753. |
Ūdenssaimnieciska izmantošana |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
48 |
47 Izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos izņēmumus
48 Nenosaka
49 Atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai
50 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.11.1.5. Citi noteikumi
754. Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā ievēro Mežu teritorijas (M) noteikumus (skatīt 4.10. apakšnodaļā).
755. Lauksaimniecības teritorijā (L) atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju.
4.11.2. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1)
4.11.2.1. Pamatinformācija
756. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve.
4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
757. Viensētu apbūve (11004).
758. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
759. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, lopkopība, izņemot lopkopības kompleksus, dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība un cita lauksaimnieciskā darbība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms).
760. Labiekārtota ārtelpa (24001): Izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.
761. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
762. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
763. Vasarnīcu apbūve (11002).
764. Dārza māju apbūve (11003).
765. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Izņemot spēļu namus, kazino.
766. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
767. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
768. Sporta būvju apbūve (12005).
769. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
770. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
771. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
772. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
773. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
774. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi, industriālie un tehnoloģiskie parki, militārās rūpniecības un aizsardzības industrijas objekti un uzņēmumi, citi uzņēmumi, kas neveic piesārņojošo darbību vai veic C un B kategorijas piesārņojošo darbību, un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.
775. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu savākšanas un šķirošanas laukumi un punkti.
776. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
777. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
778. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
779. Noliktavu apbūve (14004).
780. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
781. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
782. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.2.4. Apbūves parametri
|
Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums ( %) |
Apbūves intensitāte ( %) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %) |
|
783. |
Viensētu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
784. |
Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
785. |
Lauksaimnieciska izmantošana |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
786. |
Labiekārtota ārtelpa |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
787. |
Ārtelpa bez labiekārtojuma |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
788. |
Ūdens telpas publiskā izmantošana |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
789. |
Vasarnīcu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 10 |
līdz 2 |
51 |
|
790. |
Dārza māju apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 10 |
līdz 2 |
51 |
|
791. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
792. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
793. |
Kultūras iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
794. |
Sporta būvju apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
795. |
Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
796. |
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
52 |
|
797. |
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
798. |
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
799. |
Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
līdz 3 |
51 |
|
800. |
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
801. |
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
802. |
Inženiertehniskā infrastruktūra |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
803. |
Transporta lineārā infrastruktūra |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
804. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
51 |
51 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
805. |
Noliktavu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
806. |
Energoapgādes uzņēmumu apbūve |
2500 m2 |
30 |
51 |
līdz 12 |
51 |
51 |
|
807. |
Mežsaimnieciska izmantošana |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
|
808. |
Ūdenssaimnieciska izmantošana |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 |
51 Nenosaka
52 Pirmskolas bērnu izglītības iestādei - ne mazāka par telpu grupas kopējo platību
4.11.2.5. Citi noteikumi
809. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
810. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai būvprojektu.
4.11.3. Lauksaimniecības teritorija applūstošajā teritorijā (10 %) ciemos (L2)
4.11.3.1. Pamatinformācija
811. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka applūstošajās teritorijās (10 % applūduma varbūtība) ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu.
4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
812. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
813. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam.
814. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
815. Dārza māju apbūve (11003): Sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas.
816. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
4.11.3.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.11.3.5. Citi noteikumi
817. Nav atļauta teritorijas uzbēršana, ēku un citu būvju būvniecība, izņemot Aizsargjoslu likumā noteiktie izņēmumi.
4.12. Ūdeņu teritorija
4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)
4.12.1.1. Pamatinformācija
818. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
819. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
820. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
821. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
822. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas un līdzīga rakstura objekti) apbūve.
823. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
824. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
825. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).
826. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
4.12.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.12.1.5. Citi noteikumi
827. Dabisku ūdensobjektu krasta līniju drīkst nebūtiski izmainīt krastu nostiprināšanai, lai novērstu to tālāku eroziju un piestātņu izbūves gadījumos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot būvprojektu krasta nostiprināšanai. Krasta nostiprināšanu drīkst veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā.
828. Peldbūvju apbūves rādītājus un inženiertehnisko nodrošinājumu nosaka detālplānojumā un/vai būvprojektā. Detālplānojumu un/vai būvprojektu peldbūvju izvietojuma pamatojumam izstrādā teritorijai, kura aptver peldbūvju izvietojumam paredzēto ūdeņu platību un peldbūvju infrastruktūras izvietošanai nepieciešamo saistīto sauszemes teritoriju. Papildus ievēro apakšnodaļas 3.6. noteikumus.
829. Krasta līnija ir brīvi pieejama, bez žogiem vai citiem norobežojumiem, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m.
830. Publiskās atpūtas vietas pie ūdens norobežo ar bojām ūdenī, motorizēto ūdens transportlīdzekļu izmantošana atļauta ūdeņos ārpus boju norobežotās teritorijas, ne tuvāk par 50 m no publiskās peldvietas, izņemot gadījumos, kad ūdenstransporta līdzeklis tiek nolaists ūdenī, izmantojot publiskās atpūtas vietas teritorijā speciāli tam izbūvētās vai iekārtotās vietas, ievērojot normatīvo aktu prasības.
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.1.1. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1)
5.1.1.1. Pamatinformācija
831. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN1).
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
832. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.
5.1.2. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN11)
5.1.2.1. Pamatinformācija
833. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN11).
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
834. Pilsētu un ciemu teritorijās būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" 100 m attālumā no valsts galvenā autoceļa, 60 m attālumā no valsts reģionālā autoceļa un 30 m attālumā no valsts vietējā autoceļa ass.
5.1.3. Teritorija pie Radžu ūdenskrātuves (TIN12)
5.1.3.1. Pamatinformācija
835. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota teritorija pie Radžu ūdenskrātuves (TIN12), lai nodrošinātu iespējas to izmantot kultūras, izziņas, aktīvās atpūtas un sporta pasākumu organizēšanai.
5.1.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi noteikumi
836. Teritorijā pie Radžu ūdenskrātuves (TIN12) ievēro sekojošus funkcionālās zonas Publiskās apbūves teritorija (P) izņēmuma nosacījumus:
836.1. atļautās izmantošanas: kultūras iestāde, zinātnes iestāde, sporta būve, tirdzniecības un pakalpojumu iestāde. Maksimālais apbūves blīvums: 10 %. Maksimāli pieļaujamā apbūves intensitāte: netiek regulēta. Minimālā brīvā zaļā teritorija: 70 %. Maksimāli pieļaujamais stāvu skaits: 2 stāvi, kas neattiecas uz īpašām vajadzībām projektētu unikālu objektu, piemēram, skatu torni, brīvdabas estrādi u.tml.;
836.2. ievēro papildus prasības apstādījumu izveidošanai vai saglabāšanai, nodrošinot tādu brīvās teritorijas ar apstādījumiem īpatsvaru zemes vienības platībā, kas nav mazāks par šajos noteikumos prasīto, un ņemot vērā ekoloģiskos apstākļus un dabas vides vērtības šajās teritorijās: nekomerciālajās publiskās apbūves iestāžu teritorijās attiecīgo zemes vienību minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 70 % no zemes vienības platības. Minimālais zemes vienības lielums nedrīkst būt mazāks par 2000 m2 un brīvā zaļā teritorija nedrīkst būt mazāka par 70 % no zemes vienības platības.
837. Papildus TIN12 teritorijas izmantošanā ievēro Jēkabpils novada domes 26.10.2023. saistošo noteikumu Nr.37 "Saistošie noteikumi par Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritorijas apsaimniekošanu un aizsardzību" prasības.
5.1.4. Militārā poligona "Sēlija" teritorija (TIN13)
5.1.4.1. Pamatinformācija
838. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota Militārā poligona "Sēlija" teritorija (TIN13).
5.1.4.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.4.3. Citi noteikumi
839. Galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir Nacionālo bruņoto spēku mācību infrastruktūras attīstība, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas un uzņemošās valsts atbalsta spējas.
840. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes TIN13 teritorijā izriet no militāro apmācību īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanas nepieciešamību.
841. Teritorijas apsaimniekošanu, attīstību un izmantošanu militārajām mācībām, kā arī pieejamību civilpersonām nodrošina atbilstoši Aizsardzības ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, poligona teritorijas iekšējam iedalījumam, ievērojot normatīvo aktu prasības dabas aizsardzības un apsaimniekošanas jomā.
842. Militārā poligona "Sēlija" teritoriju nožogo un marķē saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku prasībām.
843. Meža apsaimniekošana atļauta atbilstoši normatīvo aktu prasībām dabas aizsardzības un apsaimniekošanas jomā.
5.1.5. Teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN14)
5.1.5.1. Pamatinformācija
844. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskajā daļā attēlota Teritorija, kas paredzēta valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN14).
5.1.5.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.5.3. Citi noteikumi
845. Lai nodrošinātu valsts robežas apsekošanu no gaisa, 500 m zonā no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni) būves (ēkas un inženierbūves) nedrīkst būt augstākas par 35 m, tai skaitā vēja ģeneratora maksimālais rotora spārnu augstākais punkts.
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)
5.4.1.1. Pamatinformācija
846. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas (TIN4).
5.4.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.1.3. Citi noteikumi
847. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas (TIN4):
847.1. Aknīstes Strādnieku ielas vēsturiskais bruģis;
847.2. Vecās Aknīstes katoļu baznīcas vārti; Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca;
847.3. Vilkupes kapi;
847.4. Asares muiža;
847.5. Dignājas evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.6. Meņķa muižas apbūve;
847.7. Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca;
847.8. Elkšņu evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.9. Gārsenes pils;
847.10. Ilzu evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.11. Kaldabruņas (Červonkas) evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.12. Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca;
847.13. Kaldabruņas skola;
847.14. Slates skolas ēka;
847.15. Rubenes pagasta pārvaldes ēka;
847.16. Biržu Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.17. Biržu svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.18. Unguru (Medņu) evaņģēliski luteriskā baznīca;
847.19. Viesītes evaņģēliski luteriskā baznīca (Viesītes Brīvības baznīca), Valleskalniņš;
847.20. Stenderu dzimtas kapukalns;
847.21. Stendera parks;
847.22. Zasas muižas centrs, parks.
848. Saglabā raksturīgo vidi - reljefu, vēsturisko apstādījumu apzaļumojuma struktūru, koku grupas un alejas, puķu audzes u.c., esošās kultūrvēsturiskās apbūves mērogu un raksturu, raksturīgos skatupunktus uz kultūrvēsturisko apbūvi.
849. Aknīstes pilsētas Strādnieku ielā saglabā vēsturisko bruģi.
850. TIN4 teritorijās plānoto saimniecisko darbību saskaņo ar pašvaldību.
851. Kultūrvēsturiskās apbūves atjaunošanu veic saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm, saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu būvprojektu. Pārbūvējot vai atjaunojot TIN4 teritorijās esošās pašvaldības noteiktās kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas (Apbūves noteikumu 5. pielikums Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisko vērtīgās ēkas) ievēro Apbūves noteikumu apakšnodaļas 3.7.4. noteikumus. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskajai apbūves funkcijai neatbilstošas apbūves veidošana.
852. Mežistrādi veic tā, lai tās rezultātā nenotiek nevēlamas kultūrvēsturiskās ainavas struktūras izmaiņas, nozīmīgas skatu punktu un perspektīvu izmaiņas vai būtiska reljefa pārveidošana, regulējot tās apjomu un saskaņojot ar pašvaldību.
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)
5.5.1.1. Pamatinformācija
853. Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas ainaviski vērtīgās teritorijas (TIN5).
5.5.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.1.3. Citi noteikumi
854. Ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5):
854.1. Daugavas ielejas ainava;
854.2. Saukas ezera ainava;
854.3. Dienvidsusejas ielejas ainava;
854.4. Teiču purva ainava;
854.5. Sēlijas ainava ar Daugavas ieleju.
855. Liela apjoma objektu (telekomunikāciju torņi (virs 30 m), ražošanas vai noliktavu ēkas u.c.), tehniskās infrastruktūras un apbūves izvietošanai, ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5) nepieciešams atbilstošās nozares speciālista vai eksperta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz ainavu un ieteikumi tās mazināšanai.
856. Ēku un inženierbūvju būvniecību, t.sk. pārbūvi veic, izvēloties ainavā iederīgu arhitektūras stilu un ēku apdares materiālus. Būvju novietojums un labiekārtojums nedrīkst aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un autoceļiem. Būvniecība, labiekārtojums un zemes lietošanas kategorijas maiņa vai atmežošana TIN5 teritorijās pieļaujama atbilstoši Teritorijas plānojumā, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvos aktos noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem.
857. Tūrisma un rekreācijas infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) atļauts izvietot tikai ar pašvaldības saskaņojumu.
858. Daugavas ielejas ainavā Jēkabpils valstspilsētā ievēro šādas prasības:
858.1. izkopj un saglabā apbūves panorāmas abos Daugavas krastos, to uztveres zonu un skatu punktu publisko pieejamību, izbūvējot atbilstošu labiekārtojumu, tostarp, nodrošinot vides pieejamību;
858.2. saglabā neaizbūvētus skatus uz vēsturiskās pilsētvides dominantēm: Jēkabpils luterāņu baznīcu, Jēkabpils katoļu baznīcas un Svētā Gara pareizticīgo baznīcas ēku kompleksu, Krustpils pils ēku kompleksu, Krustpils luterāņu baznīcu un Krustpils pareizticīgo baznīcu.
859. Mežistrādi veic tā, lai tās rezultātā nenotiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, nozīmīgas skatu punktu un perspektīvu izmaiņas vai būtiska reljefa pārveidošana, regulējot tās apjomu un saskaņojot ar pašvaldību.
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)
5.7.1.1. Pamatinformācija
860. Kā vietējās (pašvaldības) nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71) noteiktas plānotās pašvaldības ielas, ceļi un dambji.
5.7.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.1.3. Citi noteikumi
861. Teritorijas atļautā izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra un transporta lineārā infrastruktūra.
862. Līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai teritorijā atļautas tikai īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem. Izskatot būvniecības pieteikumu, pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šī termiņa beigām.
863. Teritorijas robežas precizē atbilstoši detālplānojumam un/vai būvprojektam, kas nav uzskatāms par Teritorijas plānojuma grozījumiem.
864. Ja veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka plānotās pašvaldības ielas vai ceļa, vai inženierbūves būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu, vai inženiertehnisko risinājumu nodrošina cits alternatīvs risinājums, teritoriju izmantošana nosakāma saskaņā ar Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu, kas nav uzskatāms par Teritorijas plānojuma grozījumiem.
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
Nenosaka
7. Citi nosacījumi/prasības
7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas
865. Grafiskajā daļā atbilstoši mēroga 1:10 000 noteiktībai noteiktas un/vai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk.
866. Plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.
867. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tā aizsargjosla.
Pielikumi
 |
 |
 |
 |