Darbības ar dokumentu

1. Jēkabpils novada domes (turpmāk tekstā – Pašvaldība) saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritorijas apsaimniekošanas un aizsardzības kārtību.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritorijas estētisko, ainavisko, ekoloģisko, vides, kultūrvēsturisko, izglītojošo, aktīvās atpūtas un rekreācijas vērtību izmantošanu, apsaimniekošanu un saglabāšanu, veicinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot sabiedrību ar kvalitatīviem rekreācijas resursiem.

3. Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritorija (turpmāk – Teritorija) aizņem 304,14 ha (1. pielikuma 1. att.).

4. Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritorijas daļa, ko aizņem mežaparks¹ (turpmāk – Mežaparks), Jēkabpils novada Jēkabpils pilsētas teritorijā ir 61,9883 ha. Mežaparka teritorija (zemes vienības), robežas un zonējums (funkcionālās zonas) noteikts 1. pielikumā.

5. Teritorijas apsaimniekošanā, izmantošanā un aizsardzībā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos noteiktie apgrūtinājumi.

6. Teritorijas apsaimniekošanas, uzturēšanas un labiekārtošanas pasākumus veikt ievērojot 21.12.2022. Jēkabpils novada pašvaldības (lēmums Nr. 1273 (protokols Nr. 27, 118. §)) apstiprināto plānošanas dokumentu "Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritoriju ainavu tematiskais plānojums"².

7. Teritorijā sastopami aizsargājami biotopi, augi un dzīvnieki:

7.1. Eiropas Savienības nozīmes biotops – Sausie zālāji kaļķainās augsnēs (biotopa kods 6210);

7.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas piemineklis: ģeoloģisks veidojums "Radžu akmens";

7.3. īpaši aizsargājamie putni – lielais ķīris (Larus ridibundus), upes zīriņš (Sterna hirundo), somzīlīte (Remiz pendulinus), niedru lija (Circus aeruginosus), lielā gaura (Mergus merganser) atradnes, ūpis (Bubo bubo), pupuķis (Upupa epops), baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), sila cīrulis (Lullula arborea) un citas aizsargājamo putnu sugu populācijas;

7.4. īpaši aizsargājamie augi – stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata), smiltāju neļķe (Dianthus airenarius), smaržlapu roze (Rosa rubiginosa);

7.5. īpaši aizsargājamie dzīvnieki – sila ķirzaka (Lacerta agilis).

8. Teritorijā sastopamās potenciālās bioloģiskās vērtības un aizsargājamie biotopi skatāmi Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols".

9. Teritorijā aizliegta Eiropas Savienības nozīmes biotopa – Sausie zālāji kaļķainās augsnēs iznīcināšana un postīšana, kā arī īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšana – dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, ievainošana, ligzdojošo putnu apzināta traucēšana, to medīšana, ligzdu izpostīšana; augu sugas indivīdu izrakšana, vākšana, lasīšana, dzīvotņu postīšana.

10. Iespēju robežās nodrošināt, identificētiem aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, atbilstošus apstākļus, balstoties uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas rekomendācijām.

11. Teritorijas labiekārtojumu vietas, kur ir identificēti īpaši aizsargājami augi, dzīvnieki un putni, veidojamas tā, lai samazinātu pārmērīgu apmeklētāju slodzi uz tām.

12. Nodrošināt identificētiem aizsargājamiem augiem atbilstošus apstākļus – augu tuvumā atpūtas vietu veidot no laipām un platformām, atbilstoši īpaši aizsargājamu dabas teritoriju apsaimniekošanas rekomendācijām.

13. Teritorijas labiekārtojuma telpisko plānojumu veikt tā, lai tas tiešā veidā neskartu lielā ķīra dzīvotnes teritorijas un, iespēju robežās, ievērot vismaz 50 m buferzonu ap šīs sugas dzīvotnēm. Lai nodrošinātu dzīvotņu ilgtspēju, nepieļaut teritorijas aizaugšanu un iespēju robežās veikt apauguma novākšanu tajās ārpus ligzdošanas sezonas (t.i. plānotie darbi veicami no 1. augusta līdz 31. martam).

14. Lielā ķīra dzīvotnes zonā nodrošināt apstākļus atbilstoši dabas eksperta / ornitologa atzinumam.

15. Teritorijā, kur tas nepieciešams, nodrošināt invazīvo sugu apkarošanas pasākumus, novēršot ainavas un biotopu degradāciju.

16. Teritorijā, iespēju robežās, saglabājami dobumaini koki, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem.

17. Visiem labiekārtojuma elementiem – soliņiem, zviļņiem, atkritumu urnām, velo novietnēm, piknika galdiem un soliem, atpūtas nojumēm, norādēm un informācijas stendiem u.c. funkcionāliem labiekārtojuma elementiem, kas pēc nepieciešamības izvietojami visā Teritorijā izstrādājams individuāls dizains, kas raksturo vietas identitāti. Visiem minētiem elementiem, lai nodrošinātu vienotu vides tēlu, izmantot analogus materiālus un vienu toņu gammu. Labiekārtojuma elementiem jābūt izturīgiem un ilgmūžīgiem apvienojot betona, tērauda un koka materiālus.

18. Celiņu un atpūtas vietu plānojums realizējams kompleksi ar Teritorijas kokaugu atjaunošanu, kur ilgtermiņā – vismaz 15 gadu periodā ar 5 gadu ciklu tiek likvidēti kokaugi ar zemu vitalitāti un to vietā veidoti jauni, augsnes tipam atbilstoši stādījumi.

19. Pastaigu celiņu segumu galvenās trasēs – pludmales promenādē un ap ūdenskrātuvi, paredzēt no betona bruģakmens, savukārt iekšējos pastaigu maršrutus veidot no irdenā seguma un no kokmateriāla izbūvētām laipām un platformām.

20. Nodrošināt Teritorijas funkcionēšanai nepieciešamo būvju, izklaides elementu un mazo arhitektūras formu uzturēšanu labā tehniskā stāvoklī, nodrošināt to lietošanas drošumu, higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi.

21. Veikt Teritorijā esošo ceļu (ielu), ietvju, celiņu un taku regulāru apsekošanu, kopšanu un apsaimniekošanu.

22. Pasargāt Teritorijā esošos virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas.

23. Veikt regulāru zāles pļaušanu teritorijās, kur tas nepieciešams, atbilstoši agrotehniskajiem apstākļiem.

24. Teritorijā labiekārtojuma elementus īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās izvietot, izbūvēt ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumus.

25. Teritorijā aizliegts nakšņot un celt teltis tam neparedzētās vietās. Nakšņošana, telšu izvietošana atļauta norādītās vai apzīmētās vietās.

26. Suns Teritorijā nevar atrasties bez pavadas, izņemot suņu pastaigu laukuma zonu, kur dzīvnieks pastaigas laikā atrodas īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

27. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums Teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus.

28. Teritorijā aizliegta ultraskaņas putnu atbaidīšanas ierīču uzstādīšana.

29. Nav atļauta ūdensputnu un savvaļas dzīvnieku barošana.

30. Veikt pasākumus, kas samazina eitrofikācijas simptomus (tai skaitā niedru pļaušana, izvākšana) Teritorijas ūdenskrātuvē.

31. Aizliegts bojāt, sadalīt un pārvietot dolomīta akmeņus, kā arī izvest no Teritorijas.

32. Veicot licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medības, ievērot Jēkabpils novada domes spēkā esošos saistošos noteikumus.

33. Uzturoties peldvietas teritorijā ievērot Jēkabpils novada pašvaldības spēkā esošos normatīvos aktus.

34. Uzturoties ūdenskrātuves tuvumā, uz ūdens un pie tā, ievērot visus drošības pasākumus, kas saistīti ar atpūtu pie ūdens un uz ūdens.

35. Pārvietoties pa ūdenskrātuves teritoriju, izņemot ūdenstransporta zonu, aizliegts ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu ūdenstransportu, kas pilda dienesta pienākumus, kā arī pilnvaroto personu ūdenstransportu, kuras veic vides normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tajā skaitā zvejas kontroli.

36. Atkritumu apsaimniekošana veicama atbilstoši Jēkabpils novada pašvaldības spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

37. Organizēt Teritorijas apsaimniekošanu tā, lai veicinātu tās ilgtspējību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

38. Mežaparka teritorijas apsaimniekošanas, uzturēšanas un labiekārtošanas pasākumus veikt ievērojot 21.12.2022. Jēkabpils novada pašvaldības (lēmums Nr. 1273 (protokols Nr. 27, 118. §)) apstiprināto plānošanas dokumentu "Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritoriju ainavu tematiskais plānojums"³.

39. Savlaicīgi veikt visus nepieciešamos mežsaimniecības pasākumus, lai apzinātu bīstamos kokus Mežaparka teritorijā, iespēju robežās veiktu to izciršanu, bīstamo koku zaru apgriešanu, krūmu un pameža kopšanu.

40. Iespēju robežās veicama egļu astoņzobu mizgrauža un citu kaitēkļu invadēto koku likvidēšana.

41. Nodrošinātu un veicināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu.

42. Nodrošināt esošo dabisko biotopu saudzēšanas pasākumus un veicināt teritorijas dabisko biotopu saglabāšanos.

43. Celiņu un atpūtas vietu plānojums realizējams kompleksi ar Mežaparka kokaugu atjaunošanu, kur ilgtermiņā – vismaz 15 gadu periodā ar 5 gadu ciklu tiek likvidēti kokaugi ar zemu vitalitāti un to vietā veidoti jauni, augsnes tipam atbilstoši meža tipa stādījumi. Kokaugu atjaunošanu plānot pakāpeniski, sadalot Mežaparka teritoriju sektoros, kas nerada vizuāli krasu pārmaiņu iespaidu.

44. Mežaparka iekšējos pastaigu maršrutus veidot no irdenā seguma un no kokmateriāla izbūvētām laipām un platformām.

45. Saglabājamais meža platības īpatsvars – ne mazāk kā 50 % no kopējās Mežaparka meža teritorijas platības.

46. Mežaparka teritorijā saglabājami koki ar lielām (vairāk nekā 50 centimetru diametrā) putnu ligzdām, liela apmēra dobumaini vai bioloģiski veci koki, tai skaitā koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla ir lielāks par diviem metriem.

47. Mežaparka teritorijā ierobežojama mehānisko transportlīdzekļu kustība, izņemot operatīvo transportu ar ieslēgtu bākuguni, kas nodrošina attiecīgā dienesta funkcijas, un teritorijas apsaimniekošanas transportu. Transportlīdzekļu novietošana un stāvēšana atļauta vienīgi attiecīgi norādītās un apzīmētās stāvvietās, transportlīdzekļu pārvietošanās atļauta tiem paredzētās vietās.

48. Mežaparka teritorijā aizliegts nobraukt no ceļiem vai dabiskajām takām un pārvietoties pa meža zemēm ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot pārvietošanos, kas saistīta ar Mežaparka apsaimniekošanu un/vai uzraudzību, vai ja tas paredzēts, attiecīgajā mežaparka izmantošanas zonā.

49. Bez Jēkabpils novada pašvaldības rakstiskas atļaujas Mežaparkā aizliegts izvietot un celt pagaidu rakstura celtnes un būves.

50. Dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementu, teritorijas labiekārtojuma un citu būvju vai labiekārtojuma elementu būvniecību Mežaparka teritorijā ir atļauts veikt saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un ievērojot Jēkabpils Mežaparka un Radžu ūdenskrātuves teritoriju ainavu tematisko plānojumu (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26009).

51. Veicot dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras elementu, teritorijas labiekārtojumu un citu būvju būvniecību Mežaparka teritorijā, ja ir nepieciešams atmežot noteiktu teritoriju, atmežošana ir veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

52. Uzturoties Mežaparka teritorijā, jāievēro meža ugunsdrošības noteikumi, ugunskuru vietas drīkst ierīkot tam speciāli paredzētās vietās.

53. Ievērot ugunsdrošības prasības, īpaši Valsts meža dienesta izsludinātā meža ugunsbīstamā perioda laikā.

54. Aizliegts bojāt meža augsni un meža infrastruktūru, labiekārtojuma elementus, piesārņot Mežaparka teritoriju ar atkritumiem, postīt putnu ligzdas, skudru pūžņus, mežā atrodamās dzīvotnes vai biotopus un citādi kaitēt meža augiem un dzīvniekiem.

55. Mežaparka apmeklētāju pienākums ir savus radītos atkritumus iznest no teritorijas vai atstāt speciāli tam paredzētajās vietās.

56. Mežaparka zonās plānot esošā apauguma kopšanas pasākumus, kā arī paredzēt jaunus stādījumus. Laucēs (pļavas tipa teritorijas), veidojot sējumus, izmantot dabisko zālāju sēklas, kas ilgtermiņā pilnveidotu esošo teritorijas bioloģisko vērtību.

57. Informatīvo, reklāmas un jebkura cita veida rakstisko un vizuālo materiālu izvietošana Teritorijā atļauta tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar Jēkabpils novada pašvaldību.

58. Kontrolēt noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi Jēkabpils novada pašvaldības policijas darbinieki un citas institūcijas, atbilstoši savai kompetencei.