Darbības ar dokumentu

1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi

1.1. Azartspēļu organizēšanas vietas Rīgā

Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (turpmāk – IAUI) datiem 2024. gada 1. oktobrī¹ Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā bija 78 vietas (adreses), attiecībā uz kurām izsniegtas azartspēļu organizēšanas vietu licences (kopā 113 licences)². Tas ir lielākais azartspēļu organizēšanas vietu skaits no visām Latvijas pašvaldībām. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir aptuveni 1,4 azartspēļu organizēšanas vietas, rēķinot uz 10 000 iedzīvotājiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.³

No visām azartspēļu organizēšanas vietām divi ir kazino, kas atrodas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās Rīgas vēsturiskajā centrā. Pārējās pilsētā izvietotās azartspēļu organizēšanas vietas ir spēļu zāles un totalizatori. Visas azartspēļu organizēšanas vietas, kas šobrīd atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, darbojas, pamatojoties uz tādām azartspēļu organizēšanas vietas licencēm, kas atļauj azartspēļu automātu izvietošanu. Lielākoties tās ir spēļu zāles, vienā gadījumā saņemta gan spēļu zāles, gan kazino licence, bet vēl vienā – tikai kazino licence. Licence tikai totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietai bez iespējas izvietot azartspēļu automātus izsniegta tikai attiecībā uz vienu adresi (Melnsila iela 14, Rīga), kurā azartspēles pašlaik netiek organizētas.⁴ 2024. gada oktobrī pašvaldības administratīvajā teritorijā bija izvietoti 2204 azartspēļu automāti – gandrīz puse no valstī kopumā izvietotajiem 4628 azartspēļu automātiem.⁵

Tieši azartspēļu automāti ir izplatītākā azartspēļu forma iedzīvotāju vidū. Veselības ministrijas 2019. gada pētījumā "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem" (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināts, ka Rīgā azartspēļu automātus vismaz vienu reizi dzīvē ir spēlējuši 22 %, bet pēdējā gada laikā – 6 % aptaujāto, kas ir vairāk nekā citās lielajās Latvijas pilsētās, kur šie rādītāji bija attiecīgi 17 % un 4 %.⁶

Analizējot azartspēļu organizēšanas vietu telpisko izplatību Rīgā, secināms, ka tās izvietotas vietās un teritorijās, kurām raksturīgs liels iedzīvotāju blīvums un intensīva cilvēku plūsma.

Azartspēļu organizēšanas vietas ir izvietotas pie maģistrālajām pilsētas ielām, kurām raksturīga intensīva cilvēku un satiksmes plūsma (piemēram, pie Brīvības ielas/gatves (8 vietas/objekti), Latgales ielas (7 vietas/objekti), Augusta Deglava ielas (4 vietas/objekti), Anniņmuižas bulvāra (2 vietas/objekti), Andreja Saharova ielas (2 vietas/objekti), Kurzemes prospekta (2 vietas/objekti), Sarkandaugavas ielas (2 vietas/objekti), Dzelzavas ielas, Dzirciema ielas, Lubānas iela, Prūšu ielas u. c.). Maģistrālajās pilsētas ielās regulāri kursē pilsētas nozīmes sabiedriskais transports, dažās no tām – arī reģionālas nozīmes sabiedriskais transports. Azartspēļu organizēšanas vietas izvietotas arī sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kur cilvēku kustības intensitāte ir īpaši augsta. 56 azartspēļu vietas atrodas sabiedriskā transporta pieturvietu tiešā tuvumā (100 m rādiusā no tām), bet 77 – gājējiem ātri sasniedzamā attālumā (300 m rādiusā no pieturvietām).

Azartspēļu organizēšanas vietas atrodas 24 no 58 pilsētas apkaimēm, tostarp 15 apkaimju centros⁷. Turklāt Sarkandaugavas apkaimes un Purvciema apkaimes centrā ir izvietotas pat trīs azartspēļu organizēšanas vietas, bet Mežciema, Juglas, Vecmīlgrāvja, Iļģuciema un Ziepniekkalna apkaimes centrā – katrā pa divām.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra 2024. gada pirmā ceturkšņa datiem kopā Rīgā dzīvesvieta ir deklarēta 691 191 cilvēkam. Gandrīz 28 % no viņiem (193 559 iedzīvotājiem) azartspēļu organizēšanas vietas ir pieejamas 300 m rādiusā no dzīvesvietas, t. i., aptuveni piecu minūšu gājiena attālumā. Turklāt 137 356 no šiem iedzīvotājiem, kuriem azartspēļu organizēšanas vietas ir pieejamas 300 m attālumā no dzīvesvietas, dzīvo tādās teritorijās, kas saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu noteiktas kā dzīvojamās apbūves teritorijas. Proti, azartspēļu organizēšanas vietas ir plaši pieejamas teritorijās, kurās iedzīvotāji uzturas ikdienā.

SIA "Pētījumu centrs SKDS" (turpmāk – SKDS) 2024. gada novembrī veiktajā Rīgas iedzīvotāju aptaujā "Attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Rīgā" (turpmāk – interneta aptauja) 45,7 % iedzīvotāju norādīja, ka savās ikdienas gaitās azartspēļu organizēšanas vietas pamana katru vai gandrīz katru dienu, savukārt vēl 38,5 % tās pamana, lai gan ne katru dienu.

Astoņas azartspēļu zāles atrodas apbūves aizsardzības teritorijās⁸ – divas Latgales priekšpilsētā (no tām viena šobrīd neveic darbību), divas Sarkandaugavā un četras Āgenskalnā (no tām viena šobrīd neveic darbību). Piecas spēļu zāles, divi kazino un trīs totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzība zonā (turpmāk – RVC un tā AZ).

Azartspēļu organizēšanas vietu skaits Rīgā pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski samazinājies, kas saistīts ar tiesiskā regulējuma izmaiņām, tostarp pašvaldības noteikto azartspēļu organizēšanas aizliegumu RVC un tā AZ un valsts noteiktajiem pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai un seku pārvarēšanai, kas uz laiku ierobežoja azartspēļu organizēšanas vietu darbību. 2019. gada aprīlī Rīgā bija 170 azartspēļu organizēšanas vietas, no tām pieci kazino; 2020. gada oktobrī – 151 azartspēļu organizēšanas vieta, no tām četri kazino; 2022. gada oktobrī – 139 azartspēļu organizēšanas vietas, no tām trīs kazino; 2023. gada oktobrī bija 94 azartspēļu organizēšanas vietas, no tām trīs kazino (IAUI dati).

Tomēr azartspēļu organizēšanas vietu skaits pašvaldības administratīvajā teritorijā joprojām ir liels, un to izvietojuma dēļ tās ir viegli pieejamas iedzīvotājiem.

1.2. Problēmas raksturojums

1.2.1. Azartspēļu riski

Plašā azartspēļu pieejamība rada riskus pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem. Starptautiski un vietēja mēroga pētījumi liecina, ka azartspēlēm ir nelabvēlīgas, kaitīgas sekas, kas skar ne tikai pašus azartspēļu spēlētājus, bet arī viņu tuviniekus un plašāku sabiedrību.

Kā norādīts politikas plānošanas dokumentos, ir zinātniski pierādīts, ka azartspēļu atkarība izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes, gan kopienas, gan sabiedrības līmenī. Azartspēļu atkarība kaitē psihiskajai veselībai (depresija, trauksme, personības traucējumi, vielu atkarības u. c.), nelabvēlīgi ietekmē arī fizisko veselību (sirds un asinsvadu sistēmas jeb kardioloģiski traucējumi, imūnās sistēmas traucējumi u. c.), veicina attiecību un ģimenes disfunkciju, rada finansiālas problēmas, rada problēmas ar nodarbinātību, darbu, studijām vai mācībām, kā arī azartspēļu atkarības rezultātā tiek izdarīti likumpārkāpumi.⁹

Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas riskam pārmērīgi aizrauties ar šīm darbībām. Azartspēļu atkarībai jeb patoloģiskai tieksmei uz azartspēlēm saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0) raksturīgas biežas un atkārtotas azartspēļu epizodes, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.¹⁰ Problemātiska azartspēļu spēlēšana tiek uzskatīta par sabiedrības veselības problēmu Latvijā¹¹ un ārvalstīs.¹²

Lai gan azartspēlēm, kā jebkurai uzņēmējdarbības nozarei, ir arī labvēlīgs ekonomiskais pienesums, šis pienesums ir saistīts ar sociālām izmaksām, proti, kaitējumu. Kā norādīts "National Research Council" pētījumā, raugoties no indivīda perspektīvas, patoloģisko azartspēļu spēlētāju radītās sociālās izmaksas – iespējama iesaistīšanās noziedzībā, finanšu grūtības un savstarpējo attiecību iziršana,¹³ raugoties no ģimenes perspektīvas, – uzmanības trūkums pret ģimenes locekļiem, palielināts agresijas pret bērniem risks un lielāka iespēja, ka arī bērni piedalīsies azartspēles, lietos alkoholu vai tabaku.¹⁴ Azartspēles ir saistītas ar tādiem nevēlamiem ģimeniskiem notikumiem kā mājsaimniecības vai personīgās naudas zaudēšana; strīdi, dusmas un vardarbība; meli un maldināšana; nevērība pret ģimeni; negatīvi ietekmētas attiecības; slikta komunikācija; ģimenes lomu un pienākumu sajukums un azartspēļu problēmu vai citu atkarību attīstība ģimenē.¹⁵ Savukārt, raugoties no sabiedrības perspektīvas, visu šo radīto problēmu novēršanas izmaksas – sociālā budžeta izdevumi, palīdzība un atbalsts (psiholoģiskais atbalsts, atkarību novēršanas atbalsts) bērniem, noziedzības apkarošana, zaudētā produktivitāte un maksātnespējas sekas.¹⁶ Šos secinājumus apstiprina arī jaunākie pētījumi.¹⁷

Socioloģijā ir izteikta tēze, ka viens problemātiskais azartspēļu spēlētājs negatīvi ietekmē sešus citus cilvēkus.¹⁸ Pētījumos norādīts, ka "kaitējums attiecas ne tikai uz tiem, kas atrodas spēlētāja tiešā tuvumā, bet arī ietekmē paplašinātos ģimenes, sociālos un kopienas tīklus".¹⁹ Turklāt arī zema un vidēja riska azartspēļu spēlētājs ietekmē 1–3 citus tuvos cilvēkus.²⁰ Īpaši izcelts augstais azartspēļu automātu spēlētāju īpatsvars un tas, ka tieši šī veida azartspēļu spēlētāji, visticamāk, vairāk nekā citi spēlētāji pārnesīs ar azartspēlēm saistītu kaitējumu citiem.²¹

Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Latvijas un pašvaldību mēroga pētījumos.

Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka procesu atkarība ne tikai skar ģimenes locekļus, mājsaimniecības finanses, bet arī veicina problemātisku spēlēšanas vai lietošanas paradumu veidošanos tuvajiem cilvēkiem. Secināts, ka personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %.²² Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.

Pašvaldības mērogā SKDS 2019. gada maijā veiktajā aptaujā "Rīgas iedzīvotāju aptaujas par dažādiem Rīgas domi interesējošiem jautājumiem" 42 % aptaujāto norādīja, ka viņu ģimenes locekļu, draugu vai paziņu vidū kādam ir bijušas emocionālas vai finansiālas problēmas azartspēļu dēļ.²³ SKDS 2024. gadā veiktajā interneta aptaujā 46 % respondentu norādīja, ka tiem ir kāds pazīstams, kaut arī ne tuvs cilvēks, kam ir bijušas emocionālas vai finansiālas problēmas azartspēļu dēļ, 17 % atzina, ka šādas problēmas ir bijušas kādam tuvam cilvēkam (ģimenes loceklim, draugam), savukārt 4 % aptaujāto paši saskārušies ar šādām problēmām. Tātad, salīdzinot ar 2019. gada aptaujas rezultātiem, iedzīvotāji biežāk atzinuši, ka pazīst kādu cilvēku, kuram ir bijušas emocionālas vai finansiālas problēmas azartspēļu dēļ.

Pašvaldības Labklājības departamenta 2021. gadā veiktajā pētījumā "Azartspēļu atkarības sociālās sekas; Rīgas pašvaldības analīze" secināts, ka viena no azartspēļu klātbūtnes pazīmēm ir līdzekļu trūkums ģimenē, lai gan abi vecāki strādā un nav novērota alkohola vai narkotiku lietošana.²⁴ Azartspēļu atkarīgajiem, salīdzinot ar vielu atkarīgajiem, ir atšķirīga/labāka materiālā situācija, izteiktākas depresijas iezīmes, grūtāk pārvarēt tieksmi, tie krasāk izjūt bezizejas situācijas. Ģimenē, kur kāds no vecākiem ir azartspēļu atkarīgais, sekas ir tipiskas un smagas: bērnu pamešana novārtā, naudas trūkums bērnu pamatvajadzībām, paaugstināta spriedze ģimenē, sistemātiskas konfliktsituācijas ar atkarīgo, dzīvokļu parādi, kredīti, trauksme, depresija, suicidālas tendences, somatiskas saslimšanas.

Pētījumi norāda uz to, ka Latvijā azartspēles tiek uztvertas nevis kā atpūtas veids, bet gan kā ienākumu avots. Pašvaldības Labklājības departamenta 2021. gadā veiktajā pētījumā "Azartspēļu atkarības sociālās sekas" secināts, ka "vairākos gadījumos klients uzskata, ka spēlēšana ir darbs un naudas plūsma ģimenei".²⁵ Šāda azartspēļu uztvere nozīmē, ka ir paaugstināts risks, ka cilvēks var iekrist tā sauktajā "spēlmaņa kļūdā (maldībā)" (gambler’s fallacy), proti, uzskatīt, ka tādēļ, ka kādreiz ir izdevies no azartspēlēm iegūt naudu, to var uzskatīt par uzticamu ienākumu avotu.²⁶ Tādējādi tiek ignorētas investīcijas, piemēram, kapitāla vai finanšu tirgū, kas, lai gan nenodrošina tūlītēju apjomīgu finansiālu ieguvumu, ilgtermiņā un vispārīgi ir daudz drošākas, jo balstās nevis uz nezināmiem notikumiem, bet gan konkurenci, uzņēmumu ekonomisko spēju un pienesumu tirgum – izzināmiem apstākļiem. Šī problēma turklāt ir jāaplūko Latvijas zemās finanšu pratības²⁷ kontekstā.

Arī Rīgas iedzīvotāji jaunākajās aptaujās pauž ar pētījumiem saskanīgu viedokli, ka azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās apdzīvotā vietā var radīt nelabvēlīgas sekas. Šādus rezultātus atspoguļo gan interneta aptauja, gan 2024. gada novembrī SKDS veiktais pētījums "Rīgas iedzīvotāju aptauja", kura ietvaros notika tiešās intervijas iedzīvotāju dzīvesvietās (turpmāk – klātienes aptauja). Vairums respondentu uzskata, ka azartspēļu organizēšanas vietas rada tādas problēmas kā azartspēļu izraisīto atkarību pieaugums (atbildi "rada nopietnas problēmas" vai "rada nelielas problēmas" norādījuši 89 % interneta aptaujas respondentu un 84 % klātienes aptaujas respondentu), apdraudējums jauniešiem (87 % katras aptaujas respondentu), finansiālās grūtībās nonākušo iedzīvotāju skaita pieaugums (attiecīgi 87 % interneta aptaujas respondentu un 84 % klātienes aptaujas respondentu), veselības traucējumi (attiecīgi 85 % un 82 % respondentu), sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējums (attiecīgi 77 % un 75 % respondentu).

Pētījumos un starptautiskajā tiesību piemērošanas praksē tiek atzīts, ka ar azartspēļu nozari saistītie riski neaprobežojas tikai ar individuālo (spēlētāju) līmeni un tiem ir tālejoša ietekme uz pārējo sabiedrību. Šie apstākļi pamato azartspēļu nozares regulēšanas nepieciešamību sabiedrības interešu aizsardzības labā.

Daudzu starptautiski reprezentatīvu pētījumu rezultāti liecina, ka kaitīgākā azartspēļu forma ir tieši azartspēļu automāti.²⁸ Psihologi norādījuši, ka azartspēļu automāti ir apzināti veidoti tā, lai nodrošinātu impulsīvu lēmumu pieņemšanu un pēc iespējas ilgāk uzturētu spēlētāja interesi, ietekmējot cilvēka lēmumu pieņemšanas un uzvedības fundamentālos aspektus, piemēram, izmantojot pārspīlētus skaņas un vizuālus pastiprinājumus, nodrošinot nepārtrauktu spēli ar lielu notikumu biežumu, prezentējot zaudējumus kā uzvaras u. tml.²⁹

Arī Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka "spēlēšana spēļu automātos atstāj smagāku ietekmi un sniedz galveno pienesumu atkarīgo spēlētāju īpatsvarā, neskatoties uz salīdzinoši zemāko iesaistīto personu īpatsvaru. Raugoties uz spēļu automātus pēdējā gada laikā kaut reizi mēnesī spēlējošo respondentu grupu, tikai 24 % skala neidentificē problēmas, bet smagākās pakāpes problēmas tā uzrāda 27 % šīs grupas respondentu."

Pašvaldības teritorijā tieši azartspēļu automāti ir izplatītākā klātienes azartspēļu forma. Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka Rīgā azartspēļu automātus vismaz vienu reizi dzīvē ir spēlējuši 22 %, bet pēdējā gada laikā – 6 % aptaujāto, kas ir vairāk nekā citās lielajās Latvijas pilsētās, kur šie rādītāji bija attiecīgi 17 % un 4 %.³⁰ 2024. gada jūlijā pašvaldības administratīvajā teritorijā bija izvietoti 2216 azartspēļu automāti – gandrīz puse no valstī kopumā izvietotajiem 4735 automātiem.³¹

Tātad pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem pieejamās azartspēļu organizēšanas vietas pamatā piedāvā tieši to azartspēļu formu, kas saistīta ar augstāko risku spēlētājiem un plašākai sabiedrībai. Vienlaikus pētījumi liecina, ka azartspēļu automātu pieejamības ierobežošanai ir pozitīva ietekme uz azartspēļu risku un nelabvēlīgās ietekmes mazināšanu kopumā.

2023. gadā izdevumā "Journal of Behavioral Addictions" publicētā pētījumā secināts, ka azartspēļu automāti ir viens no kaitīgākajiem azartspēļu veidiem individuālajā līmenī un to pieejamības samazināšana būtiski samazina kopējo azartspēļu radīto kaitējumu.³² Pētījumā analizēta problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatība un tās kaitīgās sekas Rietumaustrālijas štatā, kurā atšķirībā no pārējās Austrālijas teritorijas noteikti ļoti stingri azartspēļu automātu pieejamības ierobežojumi – tie ir izvietoti vienā kazino, kas atrodas štata lielākajā pilsētā Pērtā. Pētījumā secināts, ka Rietumaustrālijas štatā kopējais azartspēļu problēmu un nodarītā kaitējuma līmenis ir par aptuveni trešdaļu zemāks un azartspēļu spēlētāju un ietekmēto citu personu pašnovērtējums par azartspēļu automātu radīto kaitējumu ir attiecīgi 2,7 un 4 reizes mazāks nekā citviet valstī. Turklāt pētījumā konstatēts, ka problemātiskas spēlēšanas pārnese no azartspēļu automātiem uz citām azartspēļu formām ir neliela. Pētījuma secinājumos ir skaidrots: "Šie rezultāti liecina, ka azartspēļu automātu pieejamības ierobežošana būtiski samazina azartspēļu radīto kaitējumu, azartspēļu problēmu izplatību sabiedrībā, tostarp problēmas, kas rodas citiem cilvēkiem, kuriem ir ciešas attiecības ar azartspēļu spēlētājiem."³³

Arī citā zinātniskā pētījumā, kurā tika analizētas Norvēģijā ieviestā azartspēļu automātu aizlieguma sekas, secināts, ka pēc minēto iekārtu izzušanas no tirgus samazinājās azartspēļu spēlēšanas izplatība, biežums un problemātiska azartspēļu spēlēšana, tostarp pat personām, kas līdz tam pastiprināti iesaistījās azartspēlēs.³⁴ Turklāt netika konstatēta šīs azartspēļu formas aizvietošana ar cita veida azartspēlēm.³⁵

Pētījumi apstiprina arī to, ka tas, cik bieži cilvēks apmeklēs azartspēļu organizēšanas vietu, ir atkarīgs no tā, cik tālu no cilvēka dzīvesvietas tā atrodas.

Piemēram, kādā pētījumā secināts, ka "dubultojot attālumu no azartspēļu organizēšanas vietas (piemēram, no 1 km uz 2 km), iespēja, ka cilvēks apmeklēs azartspēļu organizēšanas vietu, tika samazināta par 1,5 procentpunktiem (relatīvi vidējai azartspēļu spēlēšanas iespējai, kas ir 13 procenti). Šis tuvuma efekts ir īpaši nozīmīgs attiecībā uz nelielu attālumu. Pastāv par 6 procentpunktiem lielāka iespēja, ka cilvēki, kuri dzīvo 250 m attālumā no azartspēļu organizēšanas vietas, spēlē azartspēles, nekā tie cilvēki, kuri dzīvo vismaz 2 km tālāk."³⁶ Turklāt pētījumā secināts, ka attālums starp dzīvesvietu un azartspēļu organizēšanas vietu ietekmē ne tikai azartspēļu spēlēšanas biežumu, bet arī ar to nelabvēlīgo ietekmi. Cilvēkiem, kas dzīvo 250 m attālumā no azartspēļu organizēšanas vietas, ir par 5 procentpunktiem lielāka iespēja saskarties ar finansiālām grūtībām, nekā tiem cilvēkiem, kas dzīvo no tās vairāk nekā 2 km attālumā.³⁷ Korelācija starp attālumu līdz azartspēļu organizēšanas vietai un garīgo veselību ir mazāka, bet joprojām ir nozīmīga.³⁸ Satversmes tiesa, atsaucoties uz pētījumiem un politikas plānošanas dokumentiem, ir norādījusi, ka cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm vietām.³⁹

Veselības ministrijas pētījumā konstatēts, ka azartspēļu spēlētāji ir norādījuši, ka spēļu zāles atrodas tik tuvu mājām, ka nav iespējams izvairīties no vizuālā kontakta, turklāt pārāk "uzmācīgas", blīvi izvietotas azartspēļu organizēšanas vietas rada vēlmi tajās neplānoti iegriezties.⁴⁰

Tātad zinātniskie pētījumi ļauj secināt, ka azartspēļu pieejamības ierobežošana dzīvesvietu tuvumā un kopumā var atturēt personu iesaistīšanos azartspēlēs un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi. Tas norāda uz nepieciešamību regulēt azartspēļu nozari sabiedrības interešu aizsardzības labā un apstiprina, ka azartspēļu, jo īpaši azartspēļu automātu, pieejamības ierobežošana ir efektīvs līdzeklis problemātiskas azartspēļu spēlēšanas un tās radītā kaitējuma samazināšanai.

Ierobežojumu noteikšanu atbalsta arī pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji. SKDS 2019. gada maijā veiktajā aptaujā "Rīgas iedzīvotāju aptaujas par dažādiem Rīgas domi interesējošiem jautājumiem" priekšlikumu aizliegt azartspēļu organizēšanu Rīgā pozitīvi novērtēja 87 % aptaujāto, turklāt tikai 6 % bija negatīvi noskaņoti.⁴¹ 2024. gadā 33 % klātienes aptaujas un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaitam Rīgā būtu jābūt mazākam, bet vēl 45 % klātienes aptaujas respondentu un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietām Rīgā nevajadzētu būt nemaz. Vairums iedzīvotāju pauduši atbalstu stingrāku ierobežojumu noteikšanai, nekā paredz spēkā esošais regulējums. Aptauju rezultāti detalizētāk apskatīti paskaidrojuma raksta 8. punktā.

1.2.2. Azartspēļu ierobežošanas politika

Virzība uz azartspēļu lielāku ierobežošanu atbilst valsts politikas plānošanas dokumentiem.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359, īpaša uzmanība pievērsta arī procesu atkarībām, tostarp azartspēļu riskiem. Ar Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" tika apstiprinātas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas paredz, ka, veidojot azartspēļu un izložu politiku, "nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus."⁴²

Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 418/Lm13, 86. punktā noteikts uzdevums ieviest pierādījumos balstītus efektīvus un inovatīvus risinājumus atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības ierobežošanai un pārmērīga un kaitējoša patēriņa mazināšanai, uzlabojot sabiedrības kognitīvās spējas un psihisko veselību.

Kā norādīts Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (pasākuma Nr. 36.5, 1. uzdevums), valdības uzdevums ir izvērtēt iespējas plašāk ierobežot spēļu zāļu, kurās atļauts organizēt azartspēles, izplatību.⁴³

Savu nostāju azartspēļu politikas jautājumā Saeima ir demonstrējusi, pieņemot likumus, kuru efekts ir vērsts uz azartspēļu izmantošanas būtisku ierobežošanu. Piemēram, Saeima 2021. gada 8. aprīlī pieņēma likumu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā".⁴⁴ Šie grozījumi iekļāva Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā 7.² pantu, kas paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekam spēlēt azartspēles.

Kopējā valsts pārvaldes līmenī, Ministru kabinetā un Saeimā ilgstoši un konsekventi ir pausta nostāja, kas apliecina vēlmi mazināt azartspēļu izplatību:

1) Saeima savā viedoklī Satversmes tiesai lietā Nr. 2018-17-03 norādīja: "Pēc Saeimas ieskata, galvenais iemesls, kura dēļ azartspēlēm vispār tiek noteikti ierobežojumi, ir tas, ka azartspēles var izraisīt atkarību un vienmēr ir saistītas ar augstu finansiālu risku tieši to spēlētājam, kā arī var atstāt būtisku negatīvu ietekmi ne vien uz personas mantisko labklājību, bet arī uz tās psihisko stāvokli, attiecībām ar tuviniekiem, darbu un citiem dzīves aspektiem."⁴⁵;

2) Tieslietu ministrija savā viedoklī Satversmes tiesai lietā Nr. 2018-17-03 norādīja: "Komersanti, kas profesionāli darbojas azartspēļu organizēšanas nozarē, nevarot nezināt to, ka šī nozare tiek stingri regulēta un attiecīgajā normatīvajā regulējumā ir izdarīti tādi grozījumi, kas paredz stingrāku sabiedrības tiesību aizsardzību un spēļu zāļu izvietošanas ierobežojumus."⁴⁶;

3) Saeima savos paskaidrojumos Satversmes tiesai lietā Nr. 2020-26-0106 norādīja, ka "[..] pamattiesību ierobežojums esot noteikts, lai pasargātu no azartspēlēm atkarīgos cilvēkus un viņu ģimenes no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ekonomiskās lejupslīdes un ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī aizsargātu no azartspēlēm atkarīgo cilvēku veselību un novērstu viņu arvien aktīvāku iesaistīšanos azartspēlēs [..]"⁴⁷;

4) Labklājības ministrija 2019. gada 25. janvāra vēstulē Nr. A-21-09/9 norādīja: "Ņemot vērā, ka azartspēļu atkarība izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes līmenī arī tādos aspektos, kas attiecas uz labklājības nozari (piem., attiecību un ģimenes disfunkcija, problēmas ar nodarbinātību, sociālās palīdzības nepieciešamība u. tml.), uzskatām, ka nozares konsultatīvajās sanāksmēs būtu lietderīga arī Labklājības ministrijas kā iesaistītās puses līdzdalība."⁴⁸

Pašvaldību iespēju ierobežot azartspēles savā administratīvajā teritorijā ir atbalstījusi arī Tieslietu ministrija. 2021. gada 20. oktobra vēstulē Nr. 1-13.10/4146, kas adresēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Tieslietu ministrija norādīja: "Gan Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts, gan 42. panta desmitā daļa skaidri nosaka, ka pašvaldība aizliegumu organizēt azartspēles nosaka saistošajos noteikumos. Tas nozīmē, ka likumdevējs ir nepārprotami paudis savu vēlmi piešķirt pašvaldībām tiesības lemt par azartspēļu ierobežošanu jebkurā brīdī, nevis tikai teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā, kā uz to kļūdaini norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā atzinumā. [..] Ņemot vērā iepriekšminēto, Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa interpretējama sekojoši: 2021. gada 17. aprīļa grozījumi Azartspēļu un izložu likumā ir uzskatāmi par apzinātu likumdevēja soli, lai turpinātu jau 2006. gadā iesākto procesu, proti, pakāpeniski palielinātu pašvaldību kompetenci azartspēļu regulēšanas jomā. Tādējādi minētie grozījumi piešķir pašvaldībai plašākas pilnvaras, tostarp arī tiesības noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā novada teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem."⁴⁹

Arī pašvaldības politika jau ilgstoši atbildusi valsts līmenī noteiktajai virzībai uz stingrāku azartspēļu organizēšanas ierobežošanu. 2013. gadā noteikts aizliegums organizēt azartspēles RVC un tā AZ. Savukārt 2021. gadā Rīgas dome lēma⁵⁰ aizliegt organizēt azartspēles pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Jaunākais no aizliegumiem tika atzīts par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas spriedumu lietā
Nr. 2023-27-03, taču liecina par ilgstošu un konsekventu pašvaldības politiku azartspēļu jomā, kas vērsta uz personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzību. Divi Satversmes tiesas tiesneši lietā
Nr. 2023-27-03 sagatavoja atsevišķās domas, nepiekrītot tiesnešu vairākuma viedoklim par apstrīdētā regulējuma neatbilstību augstāka juridiskā spēka normām.⁵¹

1.3. Tiesiskā regulējuma ietvars

1.3.1. Pašvaldību pilnvaras azartspēļu organizēšanas ierobežošanā

Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 20. pantam azartspēles drīkst organizēt azartspēļu organizēšanas vietās – kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, ja ir saņemta attiecīga azartspēļu organizēšanas vietas licence.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otro daļu azartspēles nav atļauts organizēt: 1) valsts iestādēs; 2) baznīcās un kulta celtnēs; 3) ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās; 4) aptiekās, pasta struktūrvienībās vai kredītiestādēs; 5) publisko pasākumu rīkošanas vietās šo pasākumu norises laikā, izņemot totalizatoru un derības; 6) teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss; 7) veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses; 8) bāros un kafejnīcās, izņemot totalizatoru un derības; 9) dienesta viesnīcās; 10) ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu un 11) attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Azartspēļu un izložu likums regulē arī pašvaldību kompetenci azartspēļu ierobežošanā. Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmito daļu pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 42. panta trešajai daļai, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šī likuma 41. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 15. punktā un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. pantā noteikta pašvaldību kompetence teritorijas plānošanas jomā, kas ietver tiesības noteikt komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojuma funkcionālajās zonās. Pašvaldībai ir tiesības noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību.⁵² Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz, ka pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu apstiprina ar saistošajiem noteikumiem.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 18. punktam lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā ir tikai domes kompetencē.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tādējādi spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj pašvaldībai lemt par azartspēļu organizēšanas ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā trijos veidos. Pašvaldība var: 1) noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā; 2) pieņemt individuālu lēmumu par atļauju organizēt azartspēles, katrā konkrētajā gadījumā izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, vai 3) pieņemt saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau likumdevēja noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nosaka vēl citas šāda veida vietas un teritorijas.⁵³

Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka ar īpaši šim nolūkam pieņemtiem saistošajiem noteikumiem aizliegumu organizēt azartspēles var paredzēt arī tādās vietās un teritorijās, kurās saskaņā ar teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu azartspēļu organizēšana atbilst atļautajam teritorijas izmantošanas veidam.⁵⁴ Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.⁵⁵

Vienlaikus pašvaldības rīcībai ir jābūt balstītai racionālos apsvērumos, kas pamato noteiktā ierobežojuma nepieciešamību.⁵⁶ Pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās azartspēļu nozares komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.⁵⁷ Aizliegums organizēt azartspēles ir pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan ar konkrētās vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu.⁵⁸

Pašvaldībai ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp pašvaldības iedzīvotāju intereses.⁵⁹ Tomēr pašvaldībai nav katrā konkrētajā gadījumā jāizvērtē tas, vai azartspēļu organizēšana attiecīgajā vietā varētu radīt būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.⁶⁰

Teritorijas plānošanas kontekstā Satversmes tiesa norādījusi, ka pamats azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai var būt arī tādi būtiski aspekti kā konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses.⁶¹ Piemēram, pašvaldība var liegt azartspēļu organizēšanu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā un teritorijās ar augstu sabiedrības kustības intensitāti, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.⁶² Šie apsvērumi galvenokārt izriet no azartspēļu pieejamības kā būtiska faktora, kas pakļauj personas riskam attīstīt atkarību izraisošu spēlēšanu.⁶³ Tas var kalpot par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai pašvaldības saistošajos noteikumos arī ārpus teritorijas plānošanas procesa.

Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajās domās lietā Nr. 2023-27-03, vērtējot pašvaldību kompetenci azartspēļu ierobežošanā, uzsvērta nepieciešamība pašvaldībām nodrošināt efektīvas tiesības īstenot vietēju pašpārvaldi savā teritorijā.⁶⁴ Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede norādīja, ka "Rīgas dome, nosakot tādu politiku un turpmāko teritorijas attīstības virzienu, kas pēc iespējas samazina azartspēļu pieejamību, bet neaizliedz to pavisam, ir vērtējusi gan azartspēļu kaitīgo ietekmi, gan iedzīvotāju viedokli un intereses, līdz ar to pašvaldības rīcība ir objektīvi pamatota un balstīta racionālos apsvērumos".⁶⁵

1.3.2. Rīgas domes saistošie noteikumi

Azartspēles šobrīd ir atļauts organizēt teritorijās, kurās saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu atļautais galvenais vai papildizmantošanas veids ir tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (12002).

Rīgas dome līdz šim nav izmantojusi Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā noteiktās tiesības īpaši šim nolūkam izdotos pašvaldības saistošajos noteikumos noteikt vietas vai teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.

Teritorijas plānošanas procesa ietveros ierobežojumi azartspēļu organizēšanai ir paredzēti RVC un tā AZ. Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" redakcijā (pieņemta ar Rīgas domes 2013. gada 18. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 220) (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 38) 459. punktā noteikts, ka aizliegts ierīkot spēļu zāli JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Saistošie noteikumi Nr. 38 ir spēkā un būs piemērojami vienlaikus ar šiem saistošajiem noteikumiem.

Satversmes tiesa 2019. gada 16. maija spriedumā lietā Nr. 2018-17-03 atzina, ka Saistošajos noteikumos Nr. 38 paredzētais azartspēļu organizēšanas ierobežojums atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka azartspēļu nozare tiek saistīta ar indivīdam un sabiedrībai nelabvēlīgām sekām, savukārt minētais regulējums pasargā personas no potenciālas azartspēļu atkarības, samazinot spēļu zāļu pieejamību visintensīvāk apmeklētajā pilsētas daļā.⁶⁶

RVC un tā AZ aptver tikai 6,6 % no pašvaldības administratīvās teritorijas, taču pēc Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2023-27-03 pašvaldības noteikti ierobežojumi azartspēļu organizēšanai ārpus šīs zonas nepastāv. Liels skaits spēļu zāļu ir koncentrēti izvietotas citās intensīvi apmeklētās pilsētas daļās, piemēram, apkaimju centros.

Lielākajā pilsētas daļā pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji un pilsētas viesi nav pasargāti no azartspēļu nelabvēlīgajām sekām un ar azartspēļu nozari saistītajiem riskiem.

Viens no aktuālajiem pašvaldības teritorijas plānošanas virzieniem ir pilsētas apkaimju un to funkcionālo centru attīstība (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 85., 285. punkts; Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk arī – RTP) paskaidrojuma raksta 9. lp.). Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos ietvertie principi pieprasa vienlīdz aizsargāt ne tikai to personu tiesības un intereses, kas uzturas RVC un tā AZ, bet arī citās pilsētas apkaimēs, un arī ārpus RVC un tā AZ nepieciešams nodrošināt labvēlīgu kultūrvidi. Arī Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede 2024. gada 18. aprīļa atsevišķajās domās lietā Nr. 2023-27-03 norādījusi, ka iedzīvotāju aizsardzība citās pilsētas daļās pamato azartspēļu pieejamības mazināšanu plašākā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Saistošie noteikumi turpina un papildina pašvaldības attīstības un politikas plānošanas virzienu, kas vērsts uz azartspēļu organizēšanas ierobežošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzībai. Attiecībā uz RVC un tā AZ saglabājams Saistošajos noteikumos Nr. 38 paredzētais azartspēļu organizēšanas aizliegums, ņemot vērā šīs teritorijas īpašo kultūrvēsturisko nozīmi un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma speciālo regulējumu. Visā Rīgas teritorijā konsekventi paredzēts saglabāt principu, ka azartspēļu organizēšana ir pieļaujama četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

1.4. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis

Ņemot vērā ar azartspēlēm saistītos riskus un to kaitīgo ietekmi, kas atzīta daudzos starptautiskos un vietējos zinātniskos pētījumos, saistošie noteikumi nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana pašvaldības administratīvajā teritorijā nav atļauta. Saistošie noteikumi paredz ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu redzamību un pieejamību pilsētvidē, lai mazinātu azartspēļu, jo īpaši problemātiskas azartspēļu spēlēšanas, izplatību, biežumu un negatīvās sekas, tostarp samazinot risku, ka personas neplānoti vai impulsīvi pieņem lēmumu apmeklēt azartspēļu organizēšanas vietu tās ērtās atrašanās vietas dēļ. Šādu kopsakarību starp azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības ierobežošanu un azartspēļu kaitīgo seku samazināšanos pamato zinātniskie pētījumi.

Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts ar mērķi nodrošināt citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzību.⁶⁷ Azartspēļu ierobežojumi ir vērsti uz personu veselības aizsardzību, rūpējoties par indivīdu psihisko veselību un labbūtību, novēršot atkarību riskus.⁶⁸ Vienlaikus arī personu finanšu līdzekļu izlietojums (personas labklājība) ir būtisks gan no indivīda un attiecīgās mājsaimniecības budžeta viedokļa, gan arī valsts līmenī.⁶⁹ Turklāt līdztekus materiālās labklājības aspektiem jēdziens "sabiedrības labklājība" ietver arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami harmoniskai sabiedrības funkcionēšanai.⁷⁰ Papildus sabiedrības interesei tikt aizsargātai no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, kā arī azartspēļu spēlētāju un viņu tuvinieku tiesībām aizsargājamas ir arī tādas tiesības un tiesiskās intereses kā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un aizsardzība, indivīda tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē, tostarp tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi un tiesības uz kultūras mantojumu.⁷¹ Satversmes tiesa skaidrojusi, ka šīs aizsargājamās tiesības un intereses ir savstarpēji saistītas un daļēji pārklājas, tāpēc nav aplūkojamas atrauti cita no citas.⁷² Turklāt aizsargājamās sabiedrības intereses nav attiecināmas tikai uz to sabiedrības daļu, kas dzīvo attiecīgajā teritorijā, kurā noteikti azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, bet gan uz jebkuru teritorijas apmeklētāju.⁷³

Saistošajos noteikumos paredzēto ierobežojumu leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība, aptverot tādas aizsargājamas tiesības un tiesiskās intereses kā:

1) veselības aizsardzība, nodrošinot azartspēļu spēlētāju un plašākas sabiedrības, tostarp mazāk aizsargāto grupu – nepilngadīgo, intereses tikt aizsargātai no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes, tostarp uz personu psihisko veselību un labbūtību;

2) labklājības aizsardzība, ar to saprotot finanšu un arī nemateriālos aspektus. Šis mērķis nodrošina vienlaicīgi gan personu intereses uz labklājību un cilvēka cienīgu dzīves līmeni, gan publiskās varas institūciju nodrošinātā sociālā atbalsta sloga mazināšanu;

3) tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi un kultūras mantojuma aizsardzību. Šis mērķis nodrošina salīdzinoši plašas sabiedrības daļas interešu aizsardzību (attiecīgo Rīgas apkaimju iedzīvotāji, Latvijas iedzīvotāji un tūristi), kuru priekšstats par valsts galvaspilsētu veidojas, apmeklējot to un pārvietojoties cauri pilsētas teritorijai un, protams, arī pilsētas centrālajai daļai. Šī mērķa kontekstā ir ņemts vērā, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā arī ārpus RVC un tā AZ pastāv nacionāla un vietēja līmeņa kultūrvēsturiskā mantojuma elementi, ko nepieciešams saglabāt, aizsargāt un kvalitatīvi attīstīt.

Saistošajos noteikumos paredzēto ierobežojumu kopums un katrs no tajos paredzētajiem ierobežojumiem ir noteikts ar leģitīmo mērķi aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību, ierobežojot azartspēļu pieejamību un novēršot pretrunas starp azartspēļu un pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem nozīmīgu objektu un organizāciju piedāvātajām aizsargājamajām vērtībām.

Atšķirīgās saistošajos noteikumos paredzētajās vietās un teritorijās ierobežojums pilda jo īpaši svarīgu lomu konkrētu tiesību un interešu aizsardzībai. Tā, piemēram, aizliegums organizēt azartspēles kultūras pieminekļos un apbūves aizsardzības teritorijās, un to apkārtnē īpaši ir vērsts uz personu tiesību uz labvēlīgu kultūrvidi un kultūras mantojuma aizsardzību. Savukārt aizliegums organizēt azartspēles izglītības iestāžu tuvumā jo īpaši ir vērsts uz bērnu tiesību aizsardzību un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā (4. panta pirmās daļas 1. punkts), bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu (4. panta pirmās daļas 2. punkts), bērna drošības un veselības maksimālu aizsardzību (4. panta pirmās daļas 5. punkts).

1.5. Alternatīvas regulējuma izstrādei

Izvērtējot pašvaldībām pieejamos instrumentus azartspēļu organizēšanas ierobežošanai, secināts, ka atsevišķu saistošo noteikumu izdošana ir piemērotākais līdzeklis leģitīmo mērķu efektīvai sasniegšanai. Saglabājot situāciju nemainīgu un neizstrādājot regulējumu, kas papildus spēkā esošajiem ierobežojumiem stingrāk regulētu azartspēļu organizēšanu, pašvaldība nevar efektīvi realizēt savas tiesības īstenot vietēju pašpārvaldi savā teritorijā.⁷⁴ Lai gan Azartspēļu likums paredz pašvaldības tiesības regulēt azartspēļu organizēšanu tās teritorijā, lemjot par individuālu atļauju izsniegšanu, praksē šī pieeja nav efektīva un nenodrošina reālas iespējas regulēt azartspēļu pieejamību pašvaldības administratīvajā teritorijā, jo Azartspēļu un izložu likumā noteiktais kritērijs atļaujas neizsniegšanai, proti, "būtisks sabiedrības interešu aizskārums", ko rada azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā, tiesu praksē tiek interpretēts ļoti šauri. Šo problemātiku ir atzinis arī likumdevējs, par ko liecina 2021. gada 15. aprīļa grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas paplašināja pašvaldību kompetenci azartspēļu organizēšanas ierobežošanā. Praksē šī instrumenta izmantošana turklāt prasa ievērojamus resursus gan katra iesnieguma izskatīšanā, gan tiesvedībā gadījumos, kad azartspēļu komersanti nepiekrīt atteikumam. Turklāt individuālo atļauju sistēma nespēj nodrošināt tādu tiesisko noteiktību, kādu varētu sniegt pašvaldības normatīvajos aktos paredzēti skaidri kritēriji azartspēļu organizēšanas vietu pieļaujamībai pašvaldības administratīvajā teritorijā.⁷⁵

Saistošo noteikumu izstrādes ietvaros izvērtēta arī iespēja papildu ierobežojumus noteikt teritorijas plānošanas dokumentos, atzīstot to par nepiemērotu alternatīvu konkrētajā situācijā. Teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādei likums pieprasa veikt daudzveidīgas izpētes un sabiedrības iesaistes procedūras, kuru kvalitatīva nodrošināšana prasa būtiskus pašvaldības finansiālos un cilvēkresursus. Teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrāde tikai viena, lai arī pietiekami nozīmīga, jautājuma regulēšanai nav samērīga ar tam nepieciešamo resursu patēriņu un nepieciešamību efektīvi nodrošināt attiecīgo leģitīmo mērķu sasniegšanu. Turklāt salīdzinoši nesen stājās spēkā jaunais Rīgas teritorijas plānojums, kurš tika izstrādāts gandrīz deviņus gadus. Attiecīgā teritorijas plānošanas procesa ietvaros jau vienreiz tika veiktas Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētās procedūras, vērtējot un pamatojot nepieciešamību noteikt plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā. Divi Satversmes tiesas tiesneši atsevišķajās domās pauduši viedokli, ka šis process noritējis atbilstoši normatīvo aktu prasībām un arī saturiski pašvaldības lēmums būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanu tās teritorijā bija racionāls un pamatots.⁷⁶ Nav pamata uzskatīt, ka teritorijas plānošanas procesa ietvaros iegūtā un analizētā informācija būtu fundamentāli novecojusi.

Tādējādi piemērotākais leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis ir atsevišķu saistošo noteikumu izdošana.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus

Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā 2024. gadā bija prognozēti azartspēļu nodokļa ieņēmumi 653 033 euro apmērā, un ir paredzams, ka arī turpmākā ieņēmumu prognoze no 2025. līdz 2030. gadam saglabāsies līdzīgā apmērā. Ņemot vērā to, ka pašvaldības administrācijas rīcībā nav datu par azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa azartspēļu veidiem, nodokļa maksātājiem un ieņēmumu sadalījumu pa azartspēļu organizēšanas vietām, minētā informācija tika pieprasīta no Valsts ieņēmumu dienesta un IAUI.

No Valsts ieņēmumu dienesta 2024. gada 25. novembra atbildes vēstulē Nr. VID.4.1/8.61.5/77207 sniegtajiem datiem iespējams pārliecināties, ka minētā Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumu prognoze varētu tikt īstenota: 2024. gada 10 mēnešos aprēķinātā pašvaldībai piekrītošā azartspēļu nodokļa daļa no fiziskajiem (t. i., izņemot interaktīvās spēles) azartspēļu veidiem (azartspēļu automāti, bingo, kāršu un kauliņu spēles, rulete un totalizators) ir 632 705 euro.

Lai noteiktu saistošo noteikumu maksimālo iespējamo fiskālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, aprēķinu iespējams modelēt, pieņemot, ka pašvaldības budžeta ieņēmumi no azartspēļu nodokļa daļas turpmāko piecu gadu periodā paliks nemainīgi, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies, taču jebkurā gadījumā saglabāsies vismaz esošo ieņēmumu apjomā par Rīgas pilsētas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās esošajās azartspēļu organizēšanas vietās uzstādītajām iekārtām.

Saskaņā ar IAUI 2024. gada 5. decembra vēstulē Nr. 35-1-12/883 apkopoto informāciju, 2023. gadā par Rīgas pilsētas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās esošajās azartspēļu organizēšanas vietās uzstādītajām iekārtām Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā no azartspēļu nodokļa aprēķināti ienākumi 97 437 euro, savukārt 2024. gada deviņos mēnešos – 89 195 euro, kas, ekstrapolējot uz 12 mēnešu periodu, veido 118 917 euro.

Tātad piecu gadu periodā pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā nav prognozējama būtiska finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu. Ja pieņem, ka pēc saistošo noteikumu pārejas perioda beigām Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumi no azartspēļu nodokļa saglabātos atbilstoši pašreizējam apmēram, kāds tiek aprēķināts no azartspēļu iekārtām četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ieņēmumu prognoze 2030. gadam varētu būt aptuveni 119 000 euro, kas nozīmē aptuveni 534 000 euro negatīvu finansiālu ietekmi, sākot ar 2030. gadu.

Vienlaikus jānorāda, ka finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu nav iespējams precīzi noteikt, ņemot vērā, ka azartspēļu nodokļa objektu skaits pašvaldības administratīvajā teritorijā var mainīties arī citu apstākļu, ne tikai saistošo noteikumu, ietekmē – var pieaugt četru un piecu zvaigžņu viesnīcu un attiecīgi tajās izvietoto kazino skaits, kā arī nodokļa likme vai sadalījuma proporcija starp valsts un pašvaldības budžetu var mainīties.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)

Sociālā ietekme un ietekme uz veselību

Sagaidāms, ka šiem saistošajiem noteikumiem būs labvēlīga ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, veselību, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, jo īpaši uz sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personām, kurām raksturīga problemātiska azartspēļu spēlēšana, un viņu tuviniekiem. Paskaidrojuma rakstā apkopotie pētījumi liecina, ka azartspēlēm ir raksturīgi nopietni un daudzšķautņaini sociālie un veselības riski un ka azartspēļu pieejamības ierobežošanai ir labvēlīga ietekme.

Ar azartspēlēm saistītie riski un sociālās izmaksas ir jāvērtē arī no pašvaldības fiskālā aspekta. Pašvaldībai citstarp ir pienākums nodrošināt garantēto minimālo ienākumu pabalstu.⁷⁷ Tādēļ tās budžetā ir jāparedz apjoms, kas nodrošinātu pabalstu izmaksu. Nepastāvot tiesiskiem līdzekļiem, kā varētu efektīvi ierobežot budžeta allokācijas sociālajiem pabalstiem, pašvaldība nevar nodrošināt uzticamu un drošu finansējumu ilgtermiņa ilgtspējas projektiem, tostarp investīcijām infrastruktūras sagatavošanai klimatneitralitātei, energoefektivitātes uzlabošanā un citu apjomīgu, taču neizbēgamu projektu īstenošanai.

Saistošajiem noteikumiem varētu būt pozitīva ietekme uz pašvaldības resursu patēriņu sociālās palīdzības jomā, lai gan tā ir grūti kvantificējama. Rīgas Sociālā dienesta informācija liecina, ka 2023. gadā problemātiska azartspēļu spēlēšana identificēta 13 pilngadīgām personām un 36 ģimenēm ar bērniem, 2022. gadā – 14 pilngadīgām personām, 39 ģimenēm ar bērniem, 2021. gadā – septiņām pilngadīgām personām, 23 ģimenēm ar bērniem. Šie dati gan neatspoguļo patieso problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatību, jo Rīgas Sociālā dienesta redzeslokā nonāk tikai atsevišķi gadījumi, kad personas vēršas pēc palīdzības, turklāt nereti saistībā ar citām atkarībām un krīzes situācijām (piemēram, alkohola atkarība, vardarbība ģimenē u. c.).

Ietekme uz vidi

Saistošo noteikumu piemērošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi – galvenokārt pilsētvidi, padarot to vizuāli pievilcīgāku un drošāku.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 ir atzinusi, ka pilsētvides arhitektoniskā forma nav nošķirama no tās sociālās nozīmes un pielietojuma. SKDS 2024. gadā veiktajā interneta aptaujā 45,7 % iedzīvotāju norādīja, ka katru vai gandrīz katru dienu redz azartspēļu organizēšanas vietas, savukārt 38,5 % aptaujāto Rīgas iedzīvotāju norādīja, ka redz azartspēļu organizēšanas vietas, bet ne katru dienu. Azartspēļu organizēšanas vietām konkrētās uzņēmējdarbības specifikas dēļ, proti, lai tajās notiekošais nebūtu redzams garāmgājējiem, tipiski raksturīgi necaurredzami logi, radot noslēgtas, nedrošas vides efektu pirmā stāva līmenī – tieši tajā pilsētas telpas daļā, kas tiek intensīvi lietota ikdienā un ir būtiska pilsētvides uztverei. Īpaši nozīmīgi tas ir apkaimju centros, kas apkaimju iedzīvotājiem kalpo par tikšanās un brīvā laika pavadīšanas, ka arī ikdienā nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietu, un teritorijās, kur svarīga loma Rīgas pilsētvides savdabības veidošanā ir kultūrvēsturiskajam mantojumam (apbūves aizsardzības teritorijās), kas vienlaikus lielā mērā ir arī tūrisma objekti. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 norādījusi, ka pilsētvidē, īpaši pilsētu vēsturiskajos centros, ar teritorijas plānošanas palīdzību jānodrošina tas, ka tiek cienītas tajos esošās kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvarotas sabiedrības dažādās intereses un vajadzības, padarot šīs teritorijas pēc iespējas piemērotākas (draudzīgākas) sabiedrībai.

Lai gan saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā notikušajā tikšanās reizē Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji piedāvāja kā risinājumu azartspēļu objektu necaurredzamajos logos izvietot sociālās reklāmas, tādejādi it kā sniedzot pozitīvu pienesumu sabiedrībai un pilsētvidei, vienlaikus tas ir pretrunā ar drošas pilsētvides veidošanas principiem⁷⁸, kas paredz, ka viena no drošas pilsētvides pazīmēm ir iespēja cilvēkiem vizuāli kontrolēt teritorijā notiekošās aktivitātes, proti, t. s. dabiskajai uzraudzībai nepieciešams, lai no ēkām ir iespējams redzēt, kas notiek uz ielas, un otrādi, izvairoties no slēgtu vai izolētu vietu veidošanas.

Vienlaikus azartspēļu organizēšanas vietas ir iemesls, kas rada arī ar piederības aspektu saistītas problēmas. Proti, piesaista apmeklētājus, kas uz šo vietu ierodas no citām Rīgas apkaimēm vai pat vietām ārpus Rīgas, – svešiniekus konkrētajā teritorijā, un tas šīs apkaimes iedzīvotājos var radīt psiholoģisku nedrošību, sajūtu, ka tie nekontrolē savu dzīves vidi, tādējādi paaugstinot arī noziedzīgu nodarījumu iespējamību.

2024. gadā veiktajā interneta aptaujā un klātienes aptaujā 43 % respondentu norādīja, ka azartspēļu organizēšanas vietas rada nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu. Vēl 34 % interneta aptaujas respondentu un 32 % klātienes aptaujas respondentu atzina, ka tas rada vismaz nelielas problēmas. Tādējādi azartspēļu organizēšanas vietu samazinājums īpaši dzīvojamās teritorijās un apkaimju centros un to tuvumā padarīs vidi arī psiholoģiski komfortablāku.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

Saistošajiem noteikumiem būs nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības vidi azartspēļu nozarē, tomēr šis komercdarbības veids netiks pilnībā aizliegts. Saistošie noteikumi neskar nozares komersantu darbību interaktīvo azartspēļu jomā un neliedz pārorientēt savu darbību uz klātienes azartspēļu organizēšanu vietās, kur to atļauj saistošie noteikumi un likums (piemēram, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās). Nelabvēlīgo ietekmi uz atsevišķiem nozares komersantiem atsver plašākas sabiedrības ieguvumi. Kā arī sagaidāms, ka azartspēļu organizēšanas vietās nodarbinātās personas spēs iegūt darbu citu pakalpojumu sniegšanas vai mazumtirdzniecības jomā, jo līdz šim tās veikušas līdzīgus darba pienākumus un viņu spējas un zināšanas ir tam atbilstošas.

Ietekme uz konkurenci

Saskaņā ar IAUI datiem 2024. gada 1. decembrī⁷⁹ pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles bija iespējams organizēt 79 spēļu zālēs, 31 totalizatora vietā, vienā bingo zālē un divos kazino (azartspēļu organizēšanas vietas). Azartspēļu tirgū kopumā darbojas pieci tirgus dalībnieki, kas plašākai sabiedrībai pazīstami ar preču zīmēm "Fenikss" (SIA "Alfor"), "Olympic", "Joker", "Zilais Dimants" (SIA "DLV") un "Klondaika". Šie paši tirgus dalībnieki organizē klātienes azartspēles arī citu pašvaldību teritorijās, kā arī interaktīvās azartspēles interneta vidē.

Aplūkojot šaurāko segmentu – klātienes azartspēļu organizēšanu azartspēļu organizēšanas vietās, iespējams identificēt aptuvenās tirgus daļas pašvaldības administratīvajā teritorijā katram no pieciem tirgus dalībniekiem pēc azartspēļu organizēšanas vietu skaita. Informācija saskaņā ar IAUI datiem par 2024. gada 1. novembri apkopota tabulā.

* Četrās spēļu zālēs azartspēles 2024. gada 1. novembrī netiek organizētas.

Secināms, ka tirgus ir ar augstu koncentrācijas līmeni un lielākajam tirgus dalībniekam ("Fenikss") pieder gandrīz puse no kopējā tirgus pašvaldības administratīvajā teritorijā (tas var liecināt par šī dalībnieka dominējošu stāvokli tirgū), bet trīs lielākajiem tirgus dalībniekiem ("Fenikss", "Olympic" un "Joker") kopā pieder 85 % no kopējā tirgus pašvaldības administratīvajā teritorijā (tas var liecināt par oligopolistisku tirgus struktūru).

Šie pieci tirgus dalībnieki pamatā azartspēles organizē spēļu zālēs, atsevišķos gadījumos piedāvājot arī citus klātienes azartspēļu veidus. "Fenikss" organizē azartspēles arī vienā totalizatora vietā, "Joker" – 10 totalizatora vietās, "Zilais Dimants" – vienā bingo zālē, "Olympic" – 17 totalizatora vietās un divos kazino, "Klondaika" – divās totalizatora vietās. Pamatā (ar vienu izņēmumu – Aspazijas bulvārī 22) tirgus dalībnieki totalizatora vietas, bingo zāles un kazino piedāvā tajās pašās adresēs, kur atrodas spēļu zāles. Tas liecina, ka totalizatora vietas, bingo zāles un kazino gandrīz visos gadījumos faktiski piesaistītas kādai no spēļu zālēm, lai interesentiem piedāvātu plašāku azartspēļu klāstu. Attiecīgi azartspēļu organizēšana bingo zālēs, totalizatora vietās un kazino no konkurences tiesību viedokļa nebūtu izdalāmi kā atsevišķi pakalpojumu veidi, bet gan aplūkojami kā klātienes azartspēļu organizēšanas vietās kopumā piedāvātais azartspēļu klāsts.

Brīva un vienlīdzīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks attīstības priekšnoteikums, un uzņēmumu konkurence ir ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Tomēr, lai sasniegtu noteiktus sociālus vai politiskus mērķus, publiskas personas (pašvaldību iestādes) ar savām darbībām vai lēmumiem var ierobežot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt. Ņemot vērā konkurences būtisko lomu, ir svarīgi, lai šādi ierobežojumi tiktu izmantoti vienīgi tad, ja tie ir pamatoti un nepastāv citi, konkurenci mazāk ietekmējoši risinājumi.

Konkrētajā gadījumā noteiktie ierobežojumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek piemēroti tikai azartspēlēm, kas tiek organizētas klātienē azartspēļu organizēšanas vietās (spēļu zālēs, totalizatora vietās un bingo zālēs). Klātienes azartspēles, jo īpaši spēļu zālēs pieejamie azartspēļu automāti, saskaņā ar vietējiem un starptautiskiem pētījumiem atzītas par tādām, kas rada nelabvēlīgāko ietekmi uz personu veselību, labklājību un labbūtību. Ar plānotajiem konkurences ierobežojumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā klātienes azartspēļu organizēšanas vietu segmentā plānots aizsargāt tādas tiesības un tiesiskās intereses kā veselība, labklājība un tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi.

Turklāt saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi ir izstrādāti, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, atbilstoši kuram azartspēļu izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi un lai atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem neradītu nepamatotas priekšrocības.⁸¹

Ar Saistošajiem noteikumiem darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, ievērojot vienlīdzības principu, plānots nodrošināt, pirmkārt, ar to, ka plānotie ierobežojumi tiks attiecināti vienlīdzīgi uz visiem pašvaldības administratīvās teritorijas aktīvajiem tirgus dalībniekiem, kā arī tiks paredzēts samērīgs pārejas periods plānoto ierobežojošo mehānismu ieviešanai. Turklāt ierobežojumi attiecināmi tikai uz konkrētu azartspēļu segmentu pašvaldības administratīvajā teritorijā, proti, klātienes azartspēļu organizēšanas vietām, kam ir viskaitīgākā ietekme uz personu veselību, labklājību un labbūtību. Tirgus dalībniekiem netiek uzlikti ierobežojumi darboties vai attīstīties pārējos azartspēļu segmentos (konkrētās preces tirgos), organizējot interaktīvās azartspēles vai klātienes azartspēles četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, kas vismaz daļēji ir uzskatāmi par aizvietojamiem ar to azartspēļu segmentu, kurā paredzēti ierobežojumi. Tirgus dalībniekiem ir iespēja turpināt attīstību citos ģeogrāfiskajos tirgos – gan ārpus Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas (citu pašvaldību administratīvajās teritorijās), gan plašākā kontekstā – organizējot interaktīvās azartspēlēs, veicot komercdarbību citās valstīs ārpus Latvijas.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām

Ar saistošajiem noteikumiem tiek ierobežota azartspēļu organizēšana konkrētajās vietās, bet netiek noteiktas jaunas administratīvās procedūras. Tādējādi saistošie noteikumi būtiski nemaina līdzšinējās administratīvās procedūras attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem.

Saistošie noteikumi rada pozitīvu ietekmi uz atļauju izsniegšanas administratīvajām procedūrām tādā aspektā, ka nodrošina paredzamību. Komersanti, kas nodarbojas ar konkrēto saimniecisko darbību, izvērtējot saistošajos noteikumos noteiktos ierobežojumus, varēs noteikt vietas, kurās šāda darbība nav atļauta. Tādējādi tiek mazināti riski, vēršoties pēc atļaujas pašvaldībā, saņemt atteikumu. Papildu izmaksas nav paredzētas.

Saistošie noteikumi nerada ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām attiecībā uz fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, kā arī budžeta finansētām institūcijām.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

Saistošie noteikumi izstrādāti vairāku Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības autonomu funkciju realizēšanai: sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu (5. punkts), gādāt par iedzīvotāju veselību (6. punkts), nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus (9. punkts), piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā (14. punkts), kā arī, lai realizētu Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā pašvaldībai noteikto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai papildu cilvēkresursu piesaiste, jo pašvaldībā jau iepriekš attiecīgās funkcijas pildīja esošie darbinieki dažādās pašvaldības administrācijas struktūrvienībās. Nav paredzēts uzlikt jaunus pienākumus vai uzdevumus ne iestādēm, ne esošajiem darbiniekiem, tāpat nav paredzēts veidot jaunas darba vietas. Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs pašvaldības autonomo funkciju izpildi, samazinot slogu esošajiem darbiniekiem.

6. Izpildes nodrošināšana

Saistošo noteikumu izpilde tiks nodrošināta atļauju izsniegšanas procesā. Saistošo noteikumu izpildē nav paredzēts izveidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.

Pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā pašvaldība izvērtēs jau izsniegto azartspēļu organizēšanas vietu atļauju atbilstību saistošajiem noteikumiem. Attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām, kurās saistošie noteikumi turpmāk nepieļauj organizēt azartspēles, pašvaldība pieņems lēmumus par attiecīgo atļauju atcelšanu. Šie lēmumi stāsies spēkā ar atliekošu termiņu atbilstoši saistošo noteikumu 3. punktam, t. i., pēc pieciem gadiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku un saprātīgu pārejas periodu.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi aizsargā personu tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, tostarp organizēt azartspēles uz Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā iegūtas licences pamata.⁸² Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, paredzot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībām ir jānodrošina azartspēļu nozares komersantu pamattiesību ievērošana un vienlaikus citu personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.⁸³

Pašvaldības saistošajos noteikumos azartspēļu organizēšanas ierobežojumu var paredzēt, ja izpildās šādi kumulatīvi kritēriji: 1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu, 2) tam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums ir samērīgs, proti, 3.1) izvēlētie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, 3.2) ierobežojums ir nepieciešams – mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un 3.3) labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.⁸⁴

Ierobežojums ir atzīstams par noteiktu saskaņā ar likumu arī tad, ja tas ir ietverts pašvaldības saistošajos noteikumos, kas ir izdoti, pamatojoties uz likumu, ir publicēti un ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus.⁸⁵ Izdodot saistošos noteikumus Pašvaldību likuma 44. panta pirmajā daļā un Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, Rīgas dome var ierobežot Latvijas Republikas Satversmes pirmajā līdz trešajā teikumā nostiprinātās azartspēļu nozares komersantu tiesības. Saistošo noteikumu izstrādes laikā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai azartspēļu organizēšanas ierobežojumi būtu pietiekami skaidri formulēti. Kritēriji, lai noteiktu vietas un teritorijas, kurās plānots, ka netiks atļauta azartspēļu organizēšanu, izvēlēti tādējādi, lai praktiski būtu iespējams nodrošināt vienveidīgu, informācijā un datos balstītu piemērošanu, pieņemot individuālus lēmumus par atļauju organizēt azartspēles.

Saistošajos noteikumos noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi, ka pašvaldība var noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, lai īstenotu šos leģitīmos mērķus.⁸⁶

Pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no saistošajos noteikumos norādītajām vietām un teritorijām, kā arī saistošo noteikumu kā vienota tiesiskā regulējuma samērīgumu kopumā. Samērīguma izvērtējuma ietvaros ņemtas vērā Satversmes tiesas atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.⁸⁷ Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus:

Pašvaldības nekustamie īpašumi

Saistošo noteikumu 2.1. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos. Pašvaldībai piederošā nekustamajā īpašumā azartspēļu organizēšana teorētiski ir iespējama, ja tas uz nomas vai apbūves tiesības līguma pamata ir nodots lietošanai privātpersonai. Šāda tieša pašvaldības iesaiste azartspēļu organizēšanas vietu darbības nodrošināšanā nav samērojama ar pašvaldības pienākumu rūpēties par iedzīvotāju labklājības un veselības aizsardzību, kas citstarp izriet no Latvijas Republikas Satversmes un Pašvaldību likuma. Saistošo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktajam ierobežojumam nav alternatīvu līdzekļu, kas ļautu novērst pretrunu starp azartspēļu radītajiem riskiem un pašvaldības pienākumiem. Labums, ko no ierobežojuma iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantiem iespējami radīto interešu aizskārumu, jo jau šobrīd pašvaldības teritorijā azartspēles tiek organizētas tikai privātpersonām piederošos īpašumos, un šāda pieeja tiek saglabāta. Turklāt saistošie noteikumi neparedz absolūtu aizliegumu pašvaldībai piederošus nekustamos īpašumus nodot lietošanā komersantiem, kuru komercdarbība ir saistīta ar azartspēļu organizēšanu, – ierobežojums attiecas tikai uz azartspēļu organizēšanas vietām.

Apkaimju centri

Saistošo noteikumu 2.2. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt apkaimju centros. Aktuālie apkaimju centri norādīti Apkaimju centru attīstības plānā 2024.–2028. gadam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 2023. gada 27. septembra lēmumu Nr. RD-23-2932-lē.

Tā kā aptuveni 60 % pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās apkaimēs ārpus pilsētas centra,⁸⁸ pašvaldības politikas un teritorijas plānošanas dokumenti paredz veikt mērķtiecīgus ieguldījumus apkaimju attīstībā, veicinot teritoriālās attīstības līdzsvaru starp pilsētas kodolu un perifēriju. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikta nepieciešamība definēt un attīstīt apkaimju centrus jeb centrālas vietas ārpus RVC un tā AZ, kas pilda vietējā līmeņa pakalpojumu saņemšanas vietas, sociālās un rekreatīvās funkcijas.⁸⁹ Apkaimju centru mērķtiecīga attīstība, veicinot publiskās ārtelpas funkcionālo daudzveidību, noteikts kā viens no uzdevumiem Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam, kas apstiprināta ar Rīgas domes 2022. gada 23. februāra lēmumu Nr. 1284. Ar Rīgas domes 2023. gada 27. septembra lēmumu Nr. RD-23-2932-lē apstiprināts Apkaimju centru attīstības plāns 2024.–2028. gadam (turpmāk – Apkaimju centru attīstības plāns). Rīgas teritorijas plānojumā ir noteikti 33 apkaimju centri, kuros būtu jāveic mērķtiecīgi pašvaldības ieguldījumi attīstības veicināšanai.⁹⁰

Apkaimju centros ir salīdzinoši intensīva cilvēku plūsma, jo apkaimju centri nodrošina vietējo apkaimju kopienu ikdienas vajadzības un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Nākotnē apkaimju centru nozīmi plānots mērķtiecīgi stiprināt. Apkaimju centru attīstības plāna pamatā ir "15 minūšu pilsētas" koncepts, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem aptuveni 15 minūšu gājiena vai braukšanas ar velosipēdu attālumā no savas dzīvesvietas ir jābūt pieejamiem pamatpakalpojumiem. Šāda pilsētplānošanas pieeja, kas veicina atteikšanos no privāto transportlīdzekļu izmantošanas par labu ilgtspējīgākiem pārvietošanās veidiem, palielina iespēju, ka cilvēks ikdienā dosies garām dažādām iestādēm un var tās neplānoti apmeklēt. Attiecīgi azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās apkaimju centros palielina varbūtību, ka cilvēki, kuri turp devušies citos nolūkos, pieņem impulsīvu lēmumu iesaistīties azartspēlēs. Ja azartspēļu organizēšanas vietas atrodas vietā, kur koncentrēti tiek piedāvāti ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamie pakalpojumi, arī tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir tendence uz problemātisku spēlēšanu, ir grūtāk ignorēt vai pretoties azartspēļu izraisītajam vilinājumam vai kārdinājumam, jo viņi biežāk nonāk saskarsmē ar šīm vietām un stimuliem, kas mudina iesaistīties azartspēlēs.

Jānorāda, ka 85 % interneta aptaujas respondentu un 82 % klātienes aptaujas respondentu norādījuši, ka atbalsta azartspēļu organizēšanas vietu aizliegumu teritorijās, kur ikdienā ir liela iedzīvotāju kustība (tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu sniegšanas vietas, kā arī vietas netālu no tām u. c.). Šādas teritorijas atbilst apkaimju centru funkcionalitātei.

Izglītības iestāžu apkārtne

Saistošo noteikumu 2.3. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt izglītības iestāžu teritorijās un 300 m attālumā no izglītības iestāžu ēkām un teritorijām. Saistošajos noteikumos ierobežojuma teritorija noteikta attālumā, ko gājējs ar vidējo ātrumu 4 km/h var veikt mazāk nekā piecās minūtēs.

Azartspēļu spēlētāju vidū ir salīdzinoši augsts jaunu cilvēku īpatsvars. Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka pēdējā gada laikā azartspēles vismaz reizi mēnesī ir spēlējuši 18 % respondentu 25–34 gadu vecuma grupā un 12 % respondentu 15–24 gadu vecuma grupā. Turklāt vērojama tendence ar katru vecuma grupu azartspēļu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā – 19 % no 15–24 gadus veciem respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25–34 gadus vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35–44 gadu vecuma
grupā – 15 %, 45–54 gadu vecuma grupā – 14 %, bet 55–64 gadus vecu respondentu vidū – tikai 9 %. Tieši šīs vecuma grupas ikdienā apmeklē izglītības iestādes pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz vidējās izglītības līmenim lielākā daļa izglītojamo ir nepilngadīgi, un arī augstāko izglītību pamatā iegūst jauni cilvēki. 2023. gada mācību gada sākumā 56 % no Latvijas augstskolās un koledžās studējošajiem bija vecumā līdz 24 gadiem (ieskaitot), bet vēl 26 % bija 25–34 gadus veci.⁹¹

Izglītības likuma 2. pantā noteikts mērķis nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli, tostarp atbilstoši izglītojumā vecumam un vajadzībām nodrošinot iespēju tikumiskai un intelektuālai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Ņemot vērā azartspēļu riskus, azartspēļu organizēšana nav savienojama ar izglītības iestāžu mērķiem un piedāvātajām vērtībām.

Azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās izglītības iestāžu tuvumā apdraud arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tostarp tā 4. pantā, noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50. panta astoto daļu bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās izglītības iestādes ikdienā apmeklē liels skaits nepilngadīgo – vairāk nekā 110 000 (pašvaldības pakļautības izglītības iestādēs 2024. gada 26. novembrī mācījās 87 816 izglītojamie un privātajās izglītības iestādēs vēl 22 812 izglītojamie⁹²). Izglītojamie ceļā uz izglītības iestādēm un brīvajā laikā pavada laiku izglītības iestāžu apkārtnē. Tā kā atbilstoši Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā nostiprinātajam principam pašvaldība nodrošina iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, jo īpaši šīm vecuma grupām un viņu vecākiem ir lielāka iespēja pavadīt laiku ikdienā apmeklētās izglītības iestādes apkārtnē.

Pretrunas starp azartspēlēm un izglītojamo tiesību aizsardzību un izglītības iestāžu piedāvātajām vērtībām jau ir vērtējis un atzinis likumdevējs, Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 3. punktā aizliedzot azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu ēkās. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības var liegt azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu tuvumā, tostarp norādot uz risku, ka nepilngadīgām personām var veidoties nevēlams priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu.⁹³ Šādu apsvērumu dēļ var būt pamatoti liegt azartspēļu organizēšanu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā.⁹⁴ Arī Senāta judikatūrā un Azartspēļu politikas pamatnostādnēs ir atzīts, ka izglītības iestāžu tuvums azartspēļu organizēšanas vietām var provocēt nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un izglītības organizāciju piedāvātajām vērtībām.⁹⁵ Azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās izglītības iestāžu tuvumā rada tik nozīmīgu sabiedrības interešu aizskārumu, ka Azartspēļu politikas pamatnostādnēs piedāvāts ar likuma grozījumiem paplašināt aizliegumu organizēt azartspēles arī pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestāžu tuvumā (250 m attālumā/perimetrā no to ieejas).

Arī Rīgas iedzīvotāji pauduši pārliecinošu atbalstu azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem šādās vietās un teritorijās, norādot uz iespējamu apdraudējumu jauniešiem. 91 % interneta aptaujas respondentu un 89 % klātienes aptaujas respondentu atbalsta aizliegumu organizēt azartspēles tuvu vietām, kur uzturas nepilngadīgas personas (piemēram, izglītības iestādēm, sporta un interešu izglītības iestādēm). Turklāt 66 % interneta aptaujas respondentu un 67 % klātienes aptaujas respondentu pauduši viedokli, ka azartspēļu pieejamība rada "nopietnu problēmu" – apdraudējumu jauniešiem – un vēl 21 % katras aptaujas respondentu uzskata, ka šāda problēma rodas, taču ir "neliela".

Transporta pieturvietas un to apkārtne

Saistošo noteikumu 2.4. apakšpunktā paredzēts noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt dzelzceļa stacijās, autoostās, pasažieru ostās, kā arī 500 m attālumā no dzelzceļa stacijām, autoostām, pasažieru ostām un 300 m attālumā no pārējām sabiedriskā transporta pieturvietām. Ierobežojuma noteikšana saistīta ar to, ka šādu transporta infrastruktūras objektu tuvumā to funkcionalitātes dēļ vienlaikus ar sabiedrības kustības lielu intensitāti palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kuram tur nemaz nav bijis nolūks doties. Gaidot transportu, cilvēki nereti vēlas patverties iekštelpās, jo īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos, un kavēt laiku ar kādu nodarbi. Ja tuvumā transporta mezglam atrodas azartspēļu organizēšanas vieta, persona var izvēlēties tieši šo laika pavadīšanas veidu.

Šāda riska pastāvēšana staciju, autoostu, lidostu, ostu un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā ir konstatēta arī valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos⁹⁶ un Satversmes tiesas judikatūrā.⁹⁷ Arī likumdevējs tāpēc Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 7. punktā noteicis aizliegumu organizēt azartspēles dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un ostās, izņemot, ja attiecīgās telpas norobežotas ar būvkonstrukcijām un tām ir atsevišķa ieeja tikai no ārpuses.

Rīgā ir izvietoti tādi visas valsts mērogā nozīmīgi pasažieru transporta objekti kā Rīgas Pasažieru osta, Rīgas Starptautiskā autoosta un Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija. Tāpat kā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās dzelzceļa stacijas, šie objekti galvenokārt tiek izmantoti reģionāliem un pat starptautiskiem pārvadājumiem, tāpēc tos apmeklē īpaši liels cilvēku skaits. Jāņem vērā, ka dzelzceļa stacijas ir retāk izvietotas nekā citas sabiedriskā transporta pieturvietas pilsētas nozīmes maršrutos. Dzelzceļš apkalpo gan Rīgas pilsētu, gan reģionus, attiecīgi cilvēki uz dzelzceļa stacijām dodas no lielāka attāluma. Tāpēc ir pamatoti noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumu 500 m attālumā no šiem objektiem, kas ir attālums, kuru persona ar vidējo iešanas ātrumu 4 km/h var veikt 7,5 minūšu laikā. Šis attālums tiks mērīts no autoostas vai dzelzceļa stacijas ēkas un peronu ārējām konstrukcijām un no lidostas vai ostas termināļa ēkas ārējām konstrukcijām.

Ņemot vērā galvaspilsētas statusu un augsto iedzīvotāju blīvumu, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīgā sabiedriskā transporta un iedzīvotāju kustības intensitāte ir augsta arī citās pieturvietās, kas galvenokārt apkalpo pilsētas nozīmes maršrutus. Sabiedriskā transporta reisi šajos maršrutos ir biežāki, cilvēki to apkārtnē pavada īsāku laiku, salīdzinot ar reģionālajiem maršrutiem. Tāpēc ir samērīgi pārējo transporta pieturvietu apkārtnē noteikt šaurāku ierobežojuma teritoriju – 300 m, kuru gājējs ar vidējo ātrumu 4 km/h var veikt mazāk nekā piecās minūtēs. Attālumu no pieturvietas plānots mērīt, par atskaites punktu izmantojot pieturvietu stabus.

Jānorāda, ka 81 % interneta aptaujas respondentu un 79 % klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties pie sabiedriskā transporta pieturvietām un dzelzceļa staciju tiešā tuvumā, tām jābūt ne mazāk kā piecu minūšu gājiena attālumā.

Mājokļu tuvums

Saistošo noteikumu 2.5. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), kā arī 300 m attālumā no šo funkcionālo zonu robežām. Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 10. punkts aizliedz azartspēļu organizēšanu ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu. Zinātniskos pētījumos ir secināts, ka dzīvošana azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā palielina atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu un veselības un labklājības apdraudējuma riskus, turklāt šī saistība ir jo īpaši izteikta nelielos attālumos (līdz 250 m).⁹⁸ Tāpēc ir pamatoti ierobežot azartspēļu organizēšanu teritorijās, kas galvenokārt tiek izmantotas mājokļa funkciju nodrošināšanai, un to tuvumā. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu šādas teritorijas ir savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1, DzS3 un DzS3), ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuru galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju vai retināta savrupmāju apbūve,⁹⁹ kā arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM1, DzM2, DzM3 un DzM4) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1 un DzD2), ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.¹⁰⁰ Tā kā funkcionālās zonas DzS3, DzM3, DzM4 un DzD2 atrodas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās,¹⁰¹ aizliegums organizēt azartspēles šajās teritorijās un to tuvumā vienlaikus nodrošina arī kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.

Jānorāda, ka 83 % interneta aptaujas un klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties dzīvojamo māju rajonos un to tiešā tuvumā – tām jābūt ne mazāk kā piecu minūšu gājiena attālumā. Tostarp 71 % interneta aptaujas respondentu un 54 % klātienes aptaujas respondentu šādu priekšlikumu "pilnīgi atbalsta".

Kultūrvēsturiskais mantojums

Saistošo noteikumu 2.7. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt kultūras pieminekļos un to teritorijās, kā arī apbūves aizsardzības teritorijās. Saistošajos noteikumos paredzētais ierobežojums noteikts kultūrvēsturiski vērtīgu teritoriju un objektu, to iedzīvotāju un to apmeklētāju aizsardzībai. Jēdziens "kultūras piemineklis" saistošajos noteikumos lietots likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē. Apbūves aizsardzības teritorija saskaņā ar RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2. apakšpunktu ir plānojumā noteikta aizsargājama apbūves teritorija, kam nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur saskaņā ar apbūves vienoto raksturu saglabājama esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs un kam piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi. Apbūves aizsardzības teritoriju robežas noteiktas RTP.

Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2018-17-03 atzina, ka pašvaldība var ierobežot azartspēļu organizēšanu teritorijās, kuru kultūrvēsturiskās vērtības materiālā un nemateriālā dimensija nav saderīgas ar azartspēļu piedāvātajām vērtībām un azartspēļu organizēšanas vietām raksturīgiem arhitektoniskajiem un noformējuma risinājumiem.¹⁰² Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-201-sn "Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā" paredz ierobežojumus reklāmu izvietošanai, tostarp aizliedz gaismas specefektu un digitālo ekrānu izmantošanu azartspēļu organizēšanas vietu reklāmā. Tomēr šie minimālie ierobežojumi nav pietiekami. Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2018-17-03 atzina, ka spēļu zāļu vizuālā noformējuma ierobežojumi neļautu leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo spēļu zāles ir nepieciešams norobežot no apkārtējās vides, parasti – ar necaurredzamu logu palīdzību, lai tajās notiekošais nebūtu redzams garāmgājējiem, savukārt šāds noformējums nav savienojams ar drošas un caurredzamas publiskās telpas veidošanas principiem.¹⁰³ Ar saistošajiem noteikumiem tiek paaugstināta sabiedrības drošības sajūta un pilsētvides pievilcīgums, nodrošinot iespēju pilnvērtīgi baudīt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu.

78 % interneta aptaujas un klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties teritorijās ar aizsargājamu, kultūrvēsturiski nozīmīgu apbūvi.

Kopumā saistošajos noteikumos paredzētie azartspēļu ierobežojumi, kas ir vērsti uz azartspēļu pieejamības mazināšanu, ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, un Rīgas iedzīvotāji tos atbalsta. Pētījumi liecina, ka azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība ir saistīta ar augstāku risku iesaistīties azartspēlēs, attīstīt pārmērīgu aizraušanos no tām un ar azartspēlēm saistīto negatīvo seku iestāšanos (psihiskās veselības pasliktināšanās, finansiālās grūtības, attiecību ar tuviniekiem pasliktināšanās u. c.), savukārt to pieejamības ierobežošanai ir pozitīva ietekme. Saistošajos noteikumos paredzētie azartspēļu ierobežojumi turklāt ir īpaši mērķēti uz mazāk aizsargātu sabiedrības grupu (skolēni, jaunieši) aizsardzību, attiecas uz vietām, kuru apmeklētājiem pastāv lielāks risks impulsīvi iesaistīties azartspēlēs (apkaimju centri, transporta pieturvietas), un balstās uz zinātniski pierādītām sakarībām, kas liecina, ka azartspēļu organizēšanas vietu tuvums dzīvesvietai palielina ar azartspēlēm saistītos riskus. Savukārt primāri uz kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību vērstu ierobežojumu piemērotību leģitīmo mērķu sasniegšanai jau iepriekš atzinusi Satversmes tiesa.

Citi pašvaldībai pieejami līdzekļi, kas paredzētu mazāk stingrus ierobežojumus un joprojām pieļautu azartspēļu organizēšanu saistošajos noteikumos norādītajās vietās un teritorijās, neļautu leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē. To apstiprina iepriekš norādītais ierobežojumu nepieciešamības pamatojums attiecībā uz katru no saistošajos noteikumos paredzētajām vietām un teritorijām. Mazāk stingri ierobežojumi nozīmētu, ka azartspēļu organizēšanas vietas turpinātu būt brīvi pieejamas vietās un teritorijās, kur to klātbūtne palielina neplānotas iesaistīšanās azartspēlēs un pārmērīgas aizraušanās risku, kur ikdienā laiku pavada jaunieši un kur azartspēļu organizēšana ir pretrunā ar citu organizāciju un pašvaldības administratīvās teritorijas kultūrvēsturiskajām vērtībām. Šādi ierobežojumi būtu formāli, neatbilstu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju dotajam mandātam un nenodrošinātu efektīvu iedzīvotāju leģitīmo interešu aizsardzību.

Saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības administratīvo teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Atbilstoši Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem 2024. gada 1. oktobrī Rīgā bija 40 šādu viesnīcu (deviņas piecu zvaigžņu viesnīcas un 31 četru zvaigžņu viesnīca). Divās no tām jau darbojas kazino. Divi Satversmes tiesas tiesneši savās atsevišķajās domās pauduši viedokli, ka pašvaldības noteikti azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, kuru rezultātā azartspēļu organizēšana pieļaujama tikai šādās uz tūristiem orientētās vietās, nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.¹⁰⁴

Saistošie noteikumi arī neliedz organizēt azartspēles citu pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurām ar galvaspilsētu ir ērti transporta savienojumi. Personas, kuras vēlas apmeklēt azartspēļu organizēšanas vietas, var apmeklēt kazino četru un piecu zvaigžņu viesnīcās vai izklaides nolūkos doties uz citām pašvaldībām. Savukārt saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargā personas no pārmērīgas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka personas, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs. Saistošie noteikumi neskar komersantu tiesības piedāvāt interaktīvās azartspēles.

Saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi skar atsevišķus komersantus, turklāt neparedzot absolūtu azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Savukārt ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku – labumu no šā ierobežojuma gūst plašāka sabiedrība. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju. Labums, ko no saistošajos noteikumos noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka analoģiski Azartspēļu un izložu likuma 42. panta septītajā daļā paredzētajam mehānismam azartspēļu organizatoru interešu aizsardzībai visos gadījumos, kad saskaņā ar saistošo noteikumu 2. punktu nav atļauts organizēt azartspēles vietās, kur tās tiek organizētas pašlaik, pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem. Senāts lietā Nr. SKA-154/2024 ir atzinis, ka šāds pārejas periods nodrošina to, ka ir līdzsvarotas sabiedrības intereses ar azartspēļu organizatoru interesēm, un izvēlētais risinājums nodrošina saudzējošu un samērīgu azartspēļu organizatoriem izsniegto atļauju spēka zaudēšanu.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija

Saistošo noteikumu izstrādes gaitā veiktas vairākas Rīgas iedzīvotāju aptaujas, lai iegūtu aktuālus datus par saistošo noteikumu izdošanas nepieciešamību un iedzīvotāju viedokli azartspēļu organizēšanas ierobežojumu jautājumā.

2024. gada novembrī tika organizēta SKDS aptauja "Attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Rīgā", kurā ar interneta aptaujas (CAWI) metodi aptaujāti 685 respondenti – Rīgā dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji
18–75 gadu vecumā. Papildus tam 2024. gada novembrī SKDS veica arī tiešās intervijas iedzīvotāju dzīvesvietās (klātienes aptauju) par dažādiem Rīgas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, tostarp saistībā ar azartspēļu organizēšanu. Aptaujā piedalījās kopā 805 respondenti 18–75 gadu vecumā. Analizējot abu aptauju rezultātus to kopsakarā, iespējams iegūt pilnīgāku ieskatu par pastāvošo situāciju un Rīgas iedzīvotāju viedokli. Interneta aptauja nodrošināja iespēju iegūt datus par plašāku un detalizētu jautājumu loku, savukārt klātienes aptauja aptver lielāku respondentu skaitu un nodrošina iespēju tieši sasniegt iedzīvotājus to dzīvesvietās, bez nepieciešamības respondentiem izmantot internetu.

Aptaujās noskaidrots Rīgas iedzīvotāju viedoklis par azartspēlēm, esošo azartspēļu organizēšanas vietu pieejamību un azartspēļu organizēšanas vietu ierobežojumu noteikšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā ņemts vērā tas, ka abu aptauju rezultāti liecina par pārliecinošu iedzīvotāju atbalstu azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības ierobežošanai.

Interneta aptaujā apstākli, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaits Rīgas centrā ir samazinājies, 82 % aptaujāto iedzīvotāju novērtēja pozitīvi, tostarp 64 % – "ļoti pozitīvi" un vēl 18 % – "drīzāk pozitīvi". No tiem respondentiem, kas šo tendenci vērtēja negatīvi, aptuveni 15 % savu atbildi pamatoja ar bažām, ka tas veicina azartspēļu organizēšanas vietu apmeklēšanu apkaimēs ārpus centra, tuvāk personu dzīvesvietām, kur tas rada lielākus riskus. Proti, negatīva attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu skaita samazināšanos šajos gadījumos bija balstīta iedzīvotāju uzskatā, ka ir nepieciešams samazināt azartspēļu pieejamību, nevis vēlmē šo pieejamību atvieglot.

Abās aptaujās tika noskaidrota respondentu attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu skaitu pilsētā. 33 % klātienes aptaujas un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaitam būtu jābūt mazākam, turklāt vēl 45 % klātienes aptaujas respondentu un 40 % interneta aptaujas respondentu uzskatīja, ka azartspēļu organizēšanas vietām Rīgā nevajadzētu būt nemaz. Tikai attiecīgi 14 % (klātienes aptauja) un 11 % (interneta aptauja) respondentu uzskatīja, ka Rīgā vajadzētu saglabāt esošo azartspēļu organizēšanas vietu skaitu, bet 1 % (klātienes aptauja) un 2 % (interneta aptauja) uzskatīja, ka šādu vietu vajadzētu vairāk.

Atbildot uz jautājumu par piemērotāko konceptuālo pieeju azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai pašvaldības līmenī, tikai 8 % interneta aptaujas respondentu atbalstīja tādu konceptuālo risinājumu, kas ir salīdzināms ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, t. i., ka azartspēļu organizēšanas vietas var atrasties ārpus Rīgas centra un Rīgas centrā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Savukārt 41 % aptaujāto norādīja, ka azartspēļu organizēšanas vietām būtu jāatrodas tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, 24 % – tām būtu jāatrodas vienkopus noteiktā teritorijā ārpus Rīgas centra, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, bet 19 % pauda uzskatu, ka azartspēļu organizēšanas vietām Rīgā nebūtu jābūt vispār.

Aptaujā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par dažādiem priekšlikumiem ierobežot azartspēļu organizēšanu konkrētās pašvaldības administratīvās teritorijas vietās un teritorijās, piemēram, izglītības iestāžu un dzīvojamo māju un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, vietās ar intensīvu iedzīvotāju kustību u. tml. Priekšlikumus atbalstīja (atbildes "pilnīgi atbalstu" un "drīzāk atbalstu") pārliecinošs aptaujāto vairākums – 63 % līdz 91 % interneta aptaujas respondentu un 69 % līdz 89 % klātienes aptaujas respondentu. Salīdzinājumā ierobežojumu priekšlikumus neatbalstīja vien 6 % līdz 25 % interneta aptaujas respondentu un 7 % līdz 23 % klātienes aptaujas respondentu. Vietas un teritorijas, kuras ar saistošajiem noteikumiem plānots noteikt kā azartspēļu organizēšanai nepiemērotas, ir salīdzināmas ar priekšlikumiem, kuriem iedzīvotāji aptaujā vairumā izteica atbalstu.

Saistošo noteikumu projekts ar paskaidrojumu rakstu no 2025. gada 5. februāra līdz 2025. gada 18. februārim tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros tika saņemtas 335 atsauksmes par saistošo noteikumu projektu, no kurām 39 par to pauda skaidru atbalstu, savukārt 128 – iebildumus.

Noraidošo atsauksmju īpatsvars būtiski atšķiras no SKDS aptauju rezultātiem. Vismaz 78 no atsauksmēm, kas satur iebildumus pret saistošo noteikumu projektu, varētu būt saskaņota viedokļa paušana. Par to liecina to iesniegšanas laiks (lielākoties atsauksmes iesniegtas vienā un tajā pašā dienā), kā arī tādas līdzības iesniedzēju izteiksmes formā (frāžu atkārtošanās), kas ir pārāk specifiskas, lai būtu nejauša sakritība. Ir pamats uzskatīt, ka atšķirības no SKDS aptauju rezultātiem pamatā izriet no tā, ka liels īpatsvars no personām, kas sniegušas atsauksmes par saistošajiem noteikumiem, ir saistītas ar azartspēļu nozari, proti, saistošie noteikumi tieši skartu to komercdarbības vai nodarbinātības intereses. Tādējādi nevar izslēgt, ka atsauksmes neveido pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam atbilstošu reprezentatīvu izlasi.

Atsauksmēs, kas neatbalsta saistošo noteikumu projektu, pārsvarā pausti konceptuāli iebildumi pret azartspēļu ierobežošanu, visbiežāk norādot tādus apsvērumus kā personu izvēles brīvību iesaistīties azartspēlēs un nodarboties ar komercdarbību azartspēļu jomā (93 viedokļi), nozares nodrošināto darba vietu skaitu (97 viedokļi) un nodokļu maksājumos nodrošinātos budžeta ieņēmumus (78 viedokļi).

Šie apsvērumi tika izvērtēti saistošo noteikumu izstrādes gaitā vēl pirms sabiedrības viedokļa noskaidrošanas, secinot, ka tie nav pietiekams pamats, lai atteiktos no papildu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas, tostarp turpmāko apsvērumu dēļ.

Ar saistošajiem noteikumiem personu brīvība iesaistīties azartspēlēs un azartspēļu organizētāju tiesības veikt komercdarbību, tostarp nodarbinot personālu, netiek pilnībā liegtas, jo saistošie noteikumi neparedz pilnīgu klātienes azartspēļu organizēšanas aizliegumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī neskar interaktīvās azartspēles un azartspēļu organizēšanu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.

Nevar izslēgt, ka daļu no klātienes azartspēļu organizēšanā šobrīd pilsētā nodarbinātajām personām varētu skart saistošo noteikumu ietekme uz darba devēja komercdarbību. Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka šī ietekme automātiski nozīmētu būtisku bezdarba līmeņa pieaugumu vai tādu ietekmi uz darba vietu skaitu pilsētā, kas pārsniegtu vispārējo šī skaita izmaiņu tendenci piecu gadu periodā. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2025. gada 31. janvārī bezdarba līmenis Rīgā bija salīdzinoši zems (3,2 % salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju 4,2 %). Tiek prognozēts, ka pieejamo vakanto darba vietu skaits salīdzināmos amatos (tostarp interaktīvo azartspēļu jomā) mazinās iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz nozarē nodarbinātajiem.

Savukārt azartspēļu nodokļa ieņēmumi veido nelielu daļu no pašvaldības budžeta (2025. gada plānā aptuveni 0,05 % no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem), savukārt nozares komersantu uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi nav attiecināmi uz pašvaldības budžetu.

Izvērtējot saņemtajos viedokļos norādīto iespējamo saistošo noteikumu ietekmi uz personu izvēles brīvību, nodarbinātību un pašvaldības budžetu, tā novērtēta kā samērīga pret paredzamajiem ieguvumiem. Saskaņā ar Satversmes tiesas atziņām, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.¹⁰⁵

Konkrētajā gadījumā papildu ierobežojumu noteikšana ir sociāli nepieciešama, lai sasniegtu paskaidrojumu rakstā norādītos leģitīmos mērķus. Ierobežojumi skar noteiktu personu loku (azartspēļu spēlētājus, nozarē nodarbinātos un atsevišķus komersantus), taču vienlaikus aizsargā daudz plašāka sabiedrības loka tiesības un intereses, ņemot vērā pētījumos atzītās azartspēļu spēlēšanas nelabvēlīgās sociālās sekas.

Atsauksmēs, kas neatbalsta saistošo noteikumu projektu, bieži (64 viedokļi) norādīts arī uz iespējamu spēlētāju "pārnesi" uz citām azartspēļu formām (tiešsaistes vai nelicencētam azartspēlēm), taču šo risku neapstiprina saistošo noteikumu izstrādes ietvaros izvērtēto pētījumu rezultāti.

Vairākās (deviņās) atsauksmēs izteikts priekšlikums piemērot alternatīvu risinājumu – atļaut azartspēļu organizēšanu vienā koncentrētā teritorijā, piemēram, pilsētas centrā vai nomalē. Iespēja atļaut organizēt azartspēles vienīgi pilsētas centrā netiek izskatīta, ņemot vērā, ka tādējādi tiktu veicināta azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība teritorijā ar visaugstāko cilvēku intensitātes plūsmu, kā arī RVC un tā AZ kultūrvēsturiskās vērtības materiālās un nemateriālās dimensijas nesaderīgumu ar azartspēļu piedāvātajām vērtībām un azartspēļu organizēšanas vietām raksturīgiem arhitektoniskajiem un noformējuma risinājumiem, kas atzīta arī Satversmes tiesas lietā Nr. 2018-17-03. Vienlaikus norādāms, ka saistošie noteikumi neizslēdz koncentrētu azartspēļu organizēšanas vietu attīstību teritorijās, ko neskar saistošajos noteikumos noteiktie ierobežojumi.

Dažās atsauksmēs piedāvātas tādas alternatīvas azartspēļu ierobežošanai, kuru ieviešana neietilpst pašvaldības kompetencē (piemēram, papildu licencēšanas nosacījumu ieviešana, interaktīvo azartspēļu aizliegums) vai kas jau pastāv, taču nav izrādījušās pietiekamas leģitīmo mērķu sasniegšanai (piemēram, pašatteikušos personu reģistrs, atbalsts problemātiskajiem spēlētājiem).

Vairākās atsauksmēs izteikti priekšlikumi paredzēt stingrākus ierobežojumus, nekā paredz saistošo noteikumu projekts (19 atsauksmes), piemēram, noteikt pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu vai atļaut azartspēlēs iesaistīties tikai tūristiem. Šobrīd netiek plānots ieviest stingrākus ierobežojumus, jo tiek uzskatīts, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums saistošajos noteikumos minētajās vietās un teritorijās būs pietiekams leģitīmo mērķu sasniegšanai, vienlaikus ļaujot nodrošināt līdzsvaru ar azartspēļu nozares komersantu un nodarbināto interesēm.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros saņemti arī biedrības "Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība" (LIAB) iebildumi, kuros pašvaldība lūgta pilnībā atteikties no katra un visiem saistošo noteikumu projektā paredzētajiem ierobežojumiem. Konkrēti alternatīvi risinājumi nav piedāvāti. Izvērtējot paustos iebildumus, pašvaldība nav secinājusi, ka tie radītu pamatu atteikties no saistošo noteikumu pieņemšanas, tostarp turpmāko apsvērumu dēļ.

LIAB iebildumos nepamatoti pausts, ka saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi paredzot pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu pašvaldības administratīvajā teritorijā, lai gan šāds aizliegums nav paredzēts. Vienlaikus Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā.¹⁰⁶ Tādējādi pašvaldības noteiktie ierobežojumi var būt pat ļoti plaši, kas pats par sevi nepadara regulējumu par nepieļaujamu.

LIAB iebildumos norādīts, ka paskaidrojumu rakstā analizētajiem pētījumiem neesot saistības ar pašvaldības administratīvo teritoriju un tie nevarot pamatot ierobežojumu noteikšanu. Taču saistošo noteikumu pamatā ir vairāki pētījumi, kas apstiprina problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatību un tās negatīvas sekas tieši pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju vidū. Dati par Rīgu ir analizēti Veselības ministrijas pētījumā (2019), pašvaldības Labklājības departamenta pētījumā "Azartspēļu atkarības sociālās sekas" (2021), SKDS aptaujā (2019), SKDS pētījumā "Rīgas iedzīvotāju aptauja" (2024) un SKDS interneta aptaujā "Attieksme pret azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Rīgā" (2024). Vienlaikus arī starptautiski un valsts mēroga pētījumi ir izmantojami, lai izdarītu secinājumus par ierobežojumu nepieciešamību. Nav racionāla iemesla uzskatīt, ka pašvaldības teritorijā azartspēļu izplatības modeļi un riski izpaustos būtiski citādi nekā citviet Latvijā un pasaulē, piemēram, ka Rīgā azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība nepalielinātu spēlēšanas biežumu vai ka Rīgas iedzīvotāji būtu imūni pret azartspēļu negatīvajām sekām, vai ka azartspēļu automāti (kas ir izplatītākā klātienes azartspēļu forma Rīgā) neradītu vislielākos riskus, vai ka klātienes azartspēļu pieejamības ierobežošana Rīgā nebūtu iedarbīga, lai gan tā veiksmīgi darbojas citviet. Atkārtotu pašvaldības mēroga pētījumu veikšana, lai pierādītu jau starptautiski atzītus secinājumus, būtu nelietderīga resursu izlietošana.

LIAB iebildumos izteiktas bažas, ka saistošie noteikumi ierobežošot pašvaldības rīcības brīvību iegūt jaunus nekustamos īpašumus vai izvietot jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas vietās (to tuvumā), kur tiek organizētas azartspēles. Pašvaldība nepiekrīt, ka pastāvētu šāds rīcības brīvības ierobežojums. Vienlaikus saistošajos noteikumos noteikto vietu un teritoriju izvietojums dabā laika gaitā patiešām var mainīties. Tas var ietekmēt azartspēļu organizēšanās vietu pieļaujamo izvietojumu abos virzienos – gan to paplašinot, gan sašaurinot (šādā gadījumā komersantu intereses aizsargā pārejas noteikumi). Taču apstāklis, ka pilsētvide nav nemainīga, nav iemesls, lai atteiktos no leģitīmo mērķu sasniegšanai nepieciešamu ierobežojumu noteikšanas.

LIAB iebildumos norādīts, ka neesot rodams pamatojums 300 m un 500 m attāluma izmantošanai, nosakot teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta. Kā skaidrots paskaidrojuma rakstā, attālumu izvēle pamatota ar vidējo personu pārvietošanās ātrumu, kas ietekmē azartspēļu pieejamību, kā arī atšķirībām starp saistošajos noteikumos noteikto vietu funkcionalitāti, kas savukārt ietekmē personu kustības areālu. Nosakot attālumu, ņemti vērā arī pētījumu secinājumi par īpaši augstiem riskiem personām, kurām azartspēļu organizēšanas vietas pieejamas mazāk nekā 250 m attālumā. 300 m attālums arī būtiski neatšķiras no valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos piedāvātā 250 m attāluma.

Turklāt šāds pats attālums – 300 m, balstoties uz cilvēku dabiskās pārvietošanās īpatnībām, ir izmantots arī citos pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos kā tāds attālums, kas raksturo tuvumu – vieglu kāda objekta vai teritorijas sasniedzamību. Piemēram, 2012. gadā veiktajā pētījumā "Rīgas attīstības teritoriju potenciāla izvērtējums"¹⁰⁷ noteikts, ka izglītības iestāde ir jānodrošina 300 m (piecu minūšu gājienā ar ātrumu 4 km/h) rādiusā no dzīvesvietas, prioritāri tās pašas apkaimes robežās.

Valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskajā plānojumā¹⁰⁸ attālums 300 m izmantots kā kritērijs, lai vērtētu teritorijas nodrošinājumu ar pašvaldības funkcijām, piemēram, paredzot, ka pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem 300 m rādiusā no dzīvesvietas jābūt pieejamai sabiedriskā transporta pieturvietai, kas ļauj nokļūt sociālās palīdzības vai veselības aprūpes iestādē, un arī pašai iestādei ir jāatrodas 300 m zonā ap sabiedriskā transporta pieturvietu. Tas pats attiecas uz pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu, sporta un kultūras iestāžu apkalpes zonu (300 m), kurā jābūt pieejamai sabiedriskā transporta pieturai.

300 m kā kritērijs izmantots arī, vērtējot pieejamību dabas un apstādījumu teritorijām: 70 %–100 % apkaimes iedzīvotājiem blīvi apdzīvotajās apkaimes daļās (iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 iedz./ha) ir sasniedzamas dabas un apstādījumu teritorijas 300 m rādiusā.

Arī Apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskā plānojumā¹⁰⁹, vērtējot iedzīvotāju atpūtas iespējas, viens no kritērijiem ir 300 m attālumā no apstādījumiem un meža masīviem dzīvojošo cilvēku skaits.

Transporta attīstības tematiskajā plānojumā¹¹⁰ minēts kritērijs, ka sabiedriskā transporta pieejamība 300 m attālumā no dzīvojamās apbūves teritorijas līdz pieturai nodrošināta 83 % no [apkalpes] teritorijas, savukārt kā uzdevums nākotnei norādīts, ka pilsētas kodolā [pilnībā] jānodrošina sabiedriskā transporta pieturu sasniedzamība 300 m rādiusā (Centrs, RVC un tā AZ); ārpus pilsētas kodola – 500 m (daudzstāvu apbūves rajonos) un 700 m (mazstāvu apbūves rajonos) sasniedzamība.

Savukārt jau minētajā Valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskajā plānojumā 500 m noteikti kā kritērijs ērtai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu, kā arī pašvaldības bērnu rotaļlaukumu un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu sasniedzamībai no dzīvesvietas. Tas paredzēts arī kā kritērijs, nosakot, ka 80 %–100 % apkaimes iedzīvotāju blīvi apdzīvotajās apkaimes daļās (iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 iedz./ha) ir jābūt sasniedzamām dzelzceļa pieturām 500 m rādiusā no dzīvesvietas.

Izvērtējot LIAB iebildumos pausto par katru no saistošo noteikumu punktiem, nav rasts pamatojums, lai atteiktos no tajos paredzētajiem ierobežojumiem.

LIAB iebildumos norādīts, ka saistošo noteikumu 2.1. apakšpunktā paredzētais ierobežojums esot pārlieku nenoteikts un atkarīgs no pašvaldības izvēlēm attiecībā uz rīcību ar savu īpašumu. Tas nav pamatots, jo tiesību normas neparedz azartspēļu organizētāju tiesības pieprasīt, lai pašvaldība nodotu savu īpašumu azartspēļu organizēšanai.

LIAB iebildumos izteiktas bažas, ka neesot precīzi nosakāmas 2.2. apakšpunktā minēto teritoriju (apkaimju centru) robežas. Pašvaldība paskaidro, ka aktuālās apkaimju centru robežas tiek precīzi noteiktas un apstiprinātas ar Rīgas domes lēmumiem, turklāt iedzīvotāju ērtībai attiecīgi apstiprinātās robežas augstā detalizācijas pakāpē tiek atspoguļotas publiski pieejamā interaktīvā kartē portālā www.georiga.lv.

LIAB izteicis iebildumus pret 2.3. apakšpunktu, jo likums jau aizliedzot nepilngadīgo iesaisti azartspēlēs, un ierobežojumu attiecināšana uz teritoriju 300 m attālumā no izglītības iestādēm esot patvaļīga. Iebildumos paustais nesaskan ar Satversmes tiesas atziņām, ka pašvaldības var liegt azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu tuvumā, jo nepilngadīgām personām var veidoties nevēlams priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu.¹¹¹ Turklāt Veselības ministrijas pētījums apstiprina satraucošu tendenci iesaistīties azartspēlēs arvien jaunākā vecumā un to, ka nereti azartspēļu organizēšanas vietās var nokļūt pat nepilngadīgie.

LIAB iebildumos pret 2.4. apakšpunktu paustais nesaskan ar Satversmes tiesas atziņām par pieļaujamību izvērtējuma rezultātā noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā. Savukārt iebildums, ka ierobežojums neatbilstot principam "azartspēles kā eksporta prece", nav pamatots, jo minētā principa īstenošanos nodrošina iespēja organizēt azartspēles viesnīcās, bet pieturvietās pamatā uzturas pašvaldības administratīvās teritorijas un Latvijas iedzīvotāji, mazāk tūristi.

Nav pamatoti arī LIAB iebildumi, ka ierobežojums organizēt azartspēles saistošo noteikumu 2.5. un 2.6. apakšpunktā norādītajās teritorijās nevarot tikt noteikts ārpus teritorijas plānošanas procesa. Jebkurš klātienes azartspēļu organizēšanas ierobežojums neatkarīgi no tā formulējuma ir līdzīgs teritorijas plānošanas procesā izmantotajiem instrumentiem, jo noteic īpašuma tiesību aprobežojumus. Neskatoties uz to, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības domei ir tiesības pašai izlemt, vai aizliegumu organizēt azartspēles noteiktās teritorijās paredzēt teritorijas plānošanas procesa ietvaros vai atsevišķos saistošajos noteikumos.¹¹² No Satversmes tiesas atziņām neizriet, ka pastāvētu saturiskas atšķirības starp ierobežojumiem, ko iespējams noteikt ar šiem saistošo noteikumu veidiem. Turklāt pašvaldības saistošajos noteikumos jēdzieni, kas tradicionāli saistīti ar teritorijas plānošanas jomu, ir izmantoti ar racionālu mērķi pēc iespējas skaidri definēt ierobežojumu teritoriju robežas.

Vienlaikus pašvaldība pilnībā pievienojas LIAB iebildumos norādītajam viedoklim par to, ka azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem jābūt pārdomātiem un saprātīgiem, jo nepārdomātu lēmumu pieņemšana rada tiesvedību risku. Tāpēc saistošie noteikumi ir izstrādāti, balstoties uz pētījumiem un ievērojot Satversmes tiesas atziņas par ierobežojumu noteikšanu, kas ir izkristalizējušās, praksē vērtējot dažādu formu un satura azartspēļu organizēšanas ierobežojumus. Tā rezultātā ir izstrādāts uz racionāliem apsvērumiem balstīts saistošo noteikumu regulējumus, kas nodrošina interešu samērīgumu. Izvērtējot sabiedrības viedokļa noskaidrošanas ietvaros saņemtās atsauksmes, nav rasts pamatojums atteikties no saistošajos noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem.

Pēc saistošo noteikumu nodošanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai redakcionāli precizēts saistošo noteikumu 3. punkts, lai skaidrāk noteiktu pašvaldības tiesības uz saistošo noteikumu pamata atcelt iepriekš izsniegtas azartspēļu organizēšanas atļaujas, nodrošinot pārejas periodu komersantu interešu aizsardzībai. Redakcionālais precizējums neietekmē normas saturu pēc būtības.