Darbības ar dokumentu

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 347

Rīgā 2024. gada 25. novembrī

Pensiju izmaksu prognožu informācijas sniegšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Privāto pensiju fondu likuma
34. panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka prasības un kārtību, kādā pārskatā par papildpensiju ietver informāciju par pensiju izmaksu prognozēm, kas attiecas uz tādiem pensiju plānu kolektīvās dalības līgumiem, kurus pensiju fonds ir noslēdzis ar darba devēju par šā darba devēja darbinieku dalību attiecīgajā pensiju plānā.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijā licencētu privāto pensiju fondu un citas dalībvalsts pensiju fondu, kurš ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijas Republikā, (turpmāk kopā - pensiju fonds), ja tam ir pienākums sagatavot pārskatu par papildpensiju attiecīgā pensiju plāna dalībniekam.

3. Pārskatā par papildpensiju informāciju par pensiju izmaksu prognozēm ietver sadaļā "Cik daudz līdzekļu es varētu saņemt, dodoties pensijā". Ja šāda informācija tiek nodrošināta pensiju kalkulatorā, kas pieejams pensiju fonda tīmekļvietnē, tad pārskatā par papildpensiju norāda precīzu šīs tīmekļvietnes adresi.

4. Informāciju par pensiju izmaksu prognozēm sagatavo vienkāršā un plašam pensiju plāna dalībnieku lokam saprotamā valodā, ietverot paskaidrojumus un izmantojot vizualizācijas iespējas, lai pensiju plāna dalībnieks varētu prognozes viegli saprast un tās būtu nepārprotamas. Pensiju izmaksu prognožu aprēķinu sagatavo par stāvokli pārskata gada pēdējās tirdzniecības dienas beigās.

5. Pensiju izmaksu prognozes uzrāda pensiju plāna valūtā, tas ir, valūtā, kādā pensiju fondam ir saistības izmaksāt pensiju plāna dalībniekam uzkrāto papildpensiju, ar precizitāti līdz veselām attiecīgās valūtas vienībām. Ja pensiju izmaksu prognozēs izmantoti dati, kas izteikti procentos, tos norāda, noapaļojot līdz divām zīmēm aiz komata.

6. Pensiju izmaksu prognozes veido, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pensiju plāna dalībnieks sāk saņemt pensiju, sasniedzot valstī noteikto pensionēšanās vecumu, kas piemērojams attiecīgajam pensiju plāna dalībniekam, vai vismaz attiecīgajā pensiju plānā noteikto pensijas vecumu.

7. Sniedzot informāciju par pensiju izmaksu prognozēm attiecībā uz prognozēto uzkrāto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās, piemēro Komisijas 2017. gada 8. marta deleģētās regulas (ES) 2017/653, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem, nosakot regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz pamatinformācijas dokumentu noformējumu, saturu, pārskatīšanu un pārstrādāšanu un šādu dokumentu sniegšanas prasību izpildes nosacījumiem, IV pielikumā "Darbības rezultātu scenāriji" norādīto. Prognozēto uzkrāto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās atspoguļo sadalījumā pa labvēlīgā, mērenā un nelabvēlīgā scenārija rezultātiem, vienlaikus sniedzot aprakstu par katra scenārija rezultātu aprēķinā izmantoto metodoloģiju un pieņēmumiem.

8. Sagatavojot šo noteikumu 7. punktā minētos aprēķinus, ņem vērā:

8.1. makroekonomisko rādītāju prognozes, tai skaitā vismaz inflācijas rādītāju;

8.2. attiecīgā pensiju plāna darbību raksturojošo rādītāju prognozes, tai skaitā ieguldījumu atdeves prognozes, kas pamatotas ar līdzšinējo ieguldījumu atdevi vismaz pēdējo 20 darbības gadu laikā, ja tāda pieejama, un attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politiku;

8.3. pensiju plāna dalībnieka individuālos datus, tai skaitā dalībnieka vecumu;

8.4. nosacījumu, vai pensiju plāna dalībnieks vai darba devējs veic regulāras iemaksas. Ja pensiju plāna dalībniekam vai darba devējam nav noteikta individuālo iemaksu regularitāte, tad nākamo periodu iemaksu prognozēm izmanto pieņēmumu, kas balstīts uz iepriekšējos trijos gados veiktajām faktiskajām iemaksām.

9. Publicējot iespējamo prognožu scenāriju rezultātus, iekļauj nepārprotamu brīdinājumu, ka:

9.1. prognozes var atšķirties no saņemamās papildpensijas faktiskā apmēra;

9.2. prognožu aprēķinā nav ņemtas vērā tiesību normas nodokļu piemērošanas jomā, kas var ietekmēt saņemamās papildpensijas faktisko apmēru.

10. Jaundibināts pensiju plāns, kurš pensiju izmaksu prognožu aprēķina datumā ir darbojies mazāk nekā sešus mēnešus, var nesagatavot pensiju izmaksu prognožu aprēķinu par šo periodu, ja pieejamie dati nav reprezentatīvi prognožu izteikšanai. Šādā gadījumā pensiju plāna dalībnieki tiek informēti par minēto faktu, kā arī par to, kad būs pieejams pirmais pensiju izmaksu prognožu aprēķins.

11. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 28. decembra normatīvos noteikumus Nr. 177 "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 252).

12. Pensiju izmaksu prognozēm par 2024. gadu piemēro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2021. gada 28. decembra normatīvos noteikumus Nr. 177 "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm".

13. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks