Darbības ar dokumentu

1. "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā privātais pensiju fonds pārskatā par papildpensiju sagatavo informāciju par pensiju izmaksu prognozēm" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijā licencētam privātajam pensiju fondam un citas dalībvalsts pensiju fondam, kurš ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā (tālāk tekstā – pensiju fonds), ja tam ir pienākums sagatavot pārskatu par papildpensiju attiecīgā pensiju plāna dalībniekam.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pārskatā par papildpensiju jāsagatavo informācija par pensiju izmaksu prognozēm, kas attiecas uz tādiem pensiju plānu kolektīvās dalības līgumiem, kurus pensiju fonds ir noslēdzis ar darba devēju par šā darba devēja darbinieku dalību attiecīgajā pensiju plānā.

3. Noteikumus ieteicams piemērot jebkuram pensiju fondam, kurš saskaņā ar Privāto pensiju fondu likuma 33. panta ceturtajā daļā noteikto vismaz reizi gadā sagatavo pārskatu katram pensiju plāna dalībniekam par attiecīgo pārskata periodu, kā arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, sagatavojot informāciju fondēto pensiju shēmas dalībniekam.

4. Informācija par pensiju izmaksu prognozēm ir neatņemama pārskata par papildpensiju, kas sagatavots saskaņā ar Privāto pensiju fondu likuma 34. pantā noteikto, sastāvdaļa ar nosaukumu "Cik daudz līdzekļu es varētu saņemt, dodoties pensijā". Ja šāda informācija tiek nodrošināta pensiju kalkulatorā, kas pieejams mājaslapā, tad pārskatā par papildpensiju norāda precīzu adresi, kur pieejama informācija par pensiju izmaksu prognozēm.

5. Informāciju par pensiju izmaksu prognozēm sagatavo vienkāršā un plašam pensiju plānu dalībnieku lokam saprotamā valodā, ietverot paskaidrojumus un izmantojot vizualizācijas iespējas, lai pensiju plāna dalībnieks varētu saprast un nevarētu pārprast prognožu būtību.

6. Pensiju izmaksu prognozes uzrāda pensiju plāna valūtā, t.i., valūtā, kādā pensiju fondam ir saistības izmaksāt pensiju plāna dalībniekam uzkrāto papildpensiju, ar precizitāti līdz veselām attiecīgās valūtas vienībām. Ja pensiju izmaksu prognozēs izmantoti dati, kas izteikti procentuālā izteiksmē, tos norāda, noapaļojot līdz divām zīmēm aiz komata.

7. Sniedzot informāciju par pensiju izmaksu prognozēm attiecībā uz prognozēto uzkrāto papildpensiju uzkrāšanas perioda beigās, ievēro šādus principus:

7.1. izmaksu prognožu aprēķinu veic, vispirms ņemot vērā šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. punktā noteikto. Izmaksu prognozes saskaņā ar šo noteikumu 8.2. punktu ilustrē ar trim iespējamiem prognožu scenārijiem, kuru rezultātā veidojas nelabvēlīgs rezultāts, labvēlīgs rezultāts un vislabākais aplēstais rezultāts, norādot uz vietni, kur pieejams prognožu aprēķins kopā ar prognozēs izmantotajiem datiem. Papildus ņem vērā, ka nelabvēlīgais rezultāts attiecas uz sadalījuma 15. procentili, labvēlīgais rezultāts – uz 85. procentili, bet vislabākais aplēstais rezultāts – uz mediānu;

7.2. iespējamo prognožu scenāriju rezultātus izsaka bruto skaitļos, atsevišķi uzrādot pensiju plāna dalībniekam piemērojamo atskaitījumu prognozes saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna noteikumos noteikto;

7.3. izmaksu prognozēs ņem vērā nosacījumu, vai pensiju plāna dalībnieks vai darba devējs veic regulāras iemaksas. Ja pensiju plāna dalībniekam vai darba devējam nav noteikta individuālo iemaksu regularitāte, tad nākamo periodu iemaksu prognozēm izmanto pieņēmumu, kas balstīts uz iepriekšējos trīs gados veiktajām faktiskajām iemaksām;

7.4. pieņem, ka pensiju plāna dalībnieks sāk saņemt pensiju, sasniedzot attiecīgajā pensiju plānā noteikto pensijas vecumu;

7.5. publiskojot iespējamo prognožu scenāriju rezultātus, iekļauj nepārprotamu brīdinājumu, ka:

7.5.1. prognozes var atšķirties no saņemamās papildpensijas faktiskā apmēra;

7.5.2. prognožu aprēķinā nav ņemtas vērā tiesību aktu normas nodokļu piemērošanas jomā, kas var ietekmēt saņemamās papildpensijas faktisko apmēru.

8. Sagatavojot šo noteikumu 7.1. punktā minēto informāciju, ņem vērā:

8.1. makroekonomisko rādītāju prognozes, t.sk.:

8.1.1. inflācijas rādītāju;

8.1.2. vidējās bruto darba algas pieaugumu;

8.2. attiecīgā pensiju plāna darbību raksturojošo rādītāju prognozes, t.sk. ieguldījumu atdeves prognozes, kas pamatotas ar līdzšinējo ieguldījumu atdevi pēdējo 10 darbības gadu laikā un attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politiku, atskaitot ieguldījumu pārvaldes izdevumus. Ja pensiju plāns darbojas mazāk nekā 10 gadus, aprēķinu pamato ar rezultātiem par visiem līdzšinējiem darbības gadiem. Ja pensiju plāns darbojas mazāk par trim gadiem, tad aprēķinu pamato ar pieejamajiem datiem par attiecīgā pensiju plāna vidējo svērto ienesīgumu gadā un ņem vērā pensiju plāna kategoriju;

8.3. pensiju plāna dalībnieka individuālos datus, t.sk. dalībnieka vecumu.

9. Makroekonomisko rādītāju prognozēm izmanto jaunākās Eiropas Komisijas ziņojumā par novecošanu (Ageing report) pieejamās ekonomiskās un budžeta ilgtermiņa prognozes Latvijai.

10. Noteikumu prasības pensiju fonds piemēro pārskatam par papildpensiju par 2022. gadu, kurš tiks sagatavots un būs pieejams pensiju plāna dalībniekiem 2023. gadā.