1. Saistošo noteikumu mērķis ir sniegt atbalstu sportistiem un sporta komandām, lai gatavotos un piedalītos sporta sacensībās (turpmāk – atbalsts).
2. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Talsu novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz atbalstu.
3. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
3.1. individuāls sportists – vismaz 16 gadu vecumu sasniedzis sportists, kura dzīvesvieta reģistrēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 1 gadu līdz atbalsta pieprasīšanai un kas nodarbojas ar individuālā sporta veidu, un piedalās individuālā sporta veida sacensībās vai ir valsts izlases komandas dalībnieks;
3.2. komanda – sportistu grupa, kas vismaz 70 procentu apmērā sastāv no vismaz 16 gadu vecumu sasniegušiem sportistiem un kurā vismaz 70 procentiem no sportistiem dzīvesvieta reģistrēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 1 gadu līdz atbalsta pieprasīšanai, un kas nodarbojas ar komandu sporta veidu un piedalās komandu sporta veida sacensībās;
3.3. virslīgas komanda – sportistu grupa, kas vismaz 70 procentu apmērā sastāv no vismaz 16 gadu vecumu sasniegušiem sportistiem un kurā vismaz 70 procentiem no sportistiem dzīvesvieta reģistrēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 1 gadu līdz atbalsta pieprasīšanai, un kas piedalās Latvijas sporta sacensību augstākajā līmenī (piemēram, virslīga, augstākā līga u.c.);
3.4. sporta veterāns – sportists, kura dzīvesvieta reģistrēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 1 gadu līdz atbalsta pieprasīšanai un kas nodarbojas ar individuālā sporta veidu un piedalās individuālā sporta veida veterānu jeb senioru sacensībās, vai ir veterānu valsts izlases komandas dalībnieks;
3.5. veterānu komanda – sportistu grupa, kurā vismaz 70 procentiem no sportistiem dzīvesvieta reģistrēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 1 gadu līdz atbalsta pieprasīšanai, un kas nodarbojas ar komandu sporta veidu un piedalās veterānu jeb senioru komandu sporta veida sacensībās;
3.6. Latvijas sporta sacensības – Latvijā atzītas sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautas sacensības (piemēram, Latvijas čempionāts, Latvijas kausa izcīņa u.c.);
3.7. starptautiskas sporta sacensības – Latvijā atzītas sporta federācijas vai biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", vai biedrības "Latvijas Paralimpiskā komiteja" sacensību kalendārā iekļautas sacensības, kurās sacenšas vairāku valstu sportisti un komandas (piemēram, Baltijas čempionāts, Baltijas kausa izcīņa, Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls, Eiropas čempionāts, Eiropas kausa izcīņa, Pasaules čempionāts, Pasaules kausa izcīņa, Olimpiskās spēles, Paralimpiskās spēles u.c.);
3.8. prioritārais sporta veids – olimpiskais sporta veids vai sporta veids, kas apgūstams pašvaldības sporta izglītības iestādē īstenotā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā;
3.9. neprioritārais sporta veids – sporta veids, kas nav prioritārais sporta veids.
4. Saistošajos noteikumos lietotie termini, kas nav izskaidroti saistošajos noteikumos, lietoti Sporta likuma izpratnē.
5. Atbalsts tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā, ievērojot gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apjomu. Atkārtotu atbalstu, ievērojot gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apjomu, piešķir, ja tiek iesniegts pieteikums atkārtotam atbalstam, jo individuālais sportists vai sporta veterāns turpina dalību starptautiskās sporta sacensībās kā valsts izlases komandas dalībnieks, un komanda vai veterānu komanda turpina dalību izslēgšanas turnīrā.
6. Kopējie gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzētie finanšu līdzekļi finansiālajam atbalstam tiek piešķirti noteiktām kategorijām šādās proporcijās:
6.1. 10 procenti – individuāliem sportistiem un sporta veterāniem prioritārajos sporta veidos, lai gatavotos un piedalītos Latvijas sporta sacensībās;
6.2. 60 procenti – komandām un veterānu komandām prioritārajos sporta veidos, lai gatavotos un piedalītos Latvijas sporta sacensībās;
6.3. 10 procenti – individuāliem sportistiem, sporta veterāniem un komandām neprioritārajos sporta veidos, lai gatavotos un piedalītos Latvijas sporta sacensībās;
6.4. 20 procenti – individuāliem sportistiem, sporta veterāniem, komandām un veterānu komandām, lai gatavotos un piedalītos starptautiskās sporta sacensībās.
7. Ja kādai no kategorijām finanšu līdzekļi nepietiek, tad Centrālā pārvalde lemj par šī iztrūkuma segšanu no citām kategorijām piešķirto finanšu līdzekļu pārpalikuma. Ja iztrūkumu nav iespējams segt, tad finansiālais atbalsts attiecīgā kategorijā tiek sniegts lielāko punktu skaitu ieguvušajiem.
8. Pieteikums individuālā sportista un sporta veterāna atbalstam tiek iesniegts no 1. marta līdz 15. martam un no 1. septembra līdz 15. septembrim. Pirmajā pieteikšanās periodā kopējais finanšu līdzekļu apjoms ir 50 procenti no gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu apjoma individuālo sportistu un sporta veterānu atbalstam. Otrajā pieteikšanās periodā kopējais finanšu līdzekļu apjoms ir atlikušais gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzētais finanšu līdzekļu apjoms individuālo sportistu un sporta veterānu atbalstam.
9. Pieteikums komandas un veterānu komandas atbalstam tiek iesniegts no 1. jūlija līdz 15. oktobrim.
10. Pieteikumus var iesniegt arī pēc 8. un 9. punktā noteiktā termiņa tikai tādos gadījumos, ja nokavēšanas iemesls tiek atzīts par attaisnojošu.
11. Pieteikumu atkārtotam atbalstam var iesniegt pēc noteiktā termiņa, ja individuālais sportists vai sporta veterāns piedalās starptautiskās sporta sacensībās kā valsts izlases komandas dalībnieks un komanda vai veterānu komanda turpina dalību izslēgšanas turnīrā.
12. Atbalstu ir tiesības saņemt sporta klubam un sporta federācijai (turpmāk – Organizācija) individuālā sportista, sporta veterāna, komandas un veterānu komandas dalībai sporta sacensībās, ja Organizācija atbilst visām šādām prasībām:
12.1. tā nav pasludināta par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas procesā, tās darbība nav apturēta vai aizliegta, nav uzsākta tiesvedība par tās darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu, tai nav noteikti citi būtiski darbības ierobežojumi;
12.2. tai nav normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
12.3. tai nav pašvaldības administrētā nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
12.4. tai nav antidopinga regulējošo normatīvo aktu un starptautisko dokumentu prasību izpildes pārkāpumu;
12.5. tai nav citu neizpildītu saistību pret pašvaldību.
13. Atbalsta veidi:
13.1. sporta infrastruktūras izmantošana – pašvaldības mantas (sporta zāle, sporta laukums un cita infrastruktūra un tajā ietilpstošais inventārs), kurai apstiprināta lietošanas maksa, bezatlīdzības lietošana sporta nodarbībām;
13.2. finansiālais atbalsts:
13.2.1. transporta izdevumu segšana;
13.2.2. nakšņošanas izdevumu segšana;
13.2.3. dalības maksas un licences izdevumu segšana;
13.2.4. treniņnometņu izdevumu segšana;
13.2.5. mājas spēļu izdevumu segšana (saskaņā ar attiecīgā sporta veida Latvijā atzītas sporta federācijas apstiprināto nolikumu).
14. Transporta izdevumu maksimālo cenu par kilometru nosaka Centrālā pārvalde, ņemot vērā kārtējā gadā veiktu izpēti par tirgus piedāvājumu.
15. Transporta izdevumu segšanai paredzēto atbalsu atbalsta saņēmējs var lūgt aizstāt ar nakšņošanas izdevumu segšanu. Šādā gadījumā atbalsts nakšņošanas izdevumu segšanai tiek piešķirts tādā finansiālā apmērā, kāds būtu piešķirts transporta izdevumu segšanai.
16. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā individuālā sportista panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida individuālajiem sportistiem.
17. Ja individuālais sportists novērtējumā ieguvis 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
17.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
17.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, bet kopā ne vairāk kā 300 euro kalendārajā gadā.
18. Ja individuālais sportists novērtējumā ieguvis 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
18.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
18.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 50 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, bet kopā ne vairāk kā 200 euro kalendārajā gadā.
19. Ja individuālais sportists novērtējumā ieguvis 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā.
20. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā sporta veterāna panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida veterāniem.
21. Ja sporta veterāns novērtējumā ieguvis 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
21.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
21.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, bet kopā ne vairāk kā 150 euro kalendārajā gadā.
22. Ja sporta veterāns novērtējumā ieguvis 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
22.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
22.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 50 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, bet kopā ne vairāk kā 100 euro kalendārajā gadā.
23. Ja sporta veterāns novērtējumā ieguvis 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā.
24. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā komandas panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar komandas novērtēšanas veidlapu (2. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai:
24.1. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai virslīgas komandai;
24.2. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida vīriešu komandai;
24.3. vienai otru lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida vīriešu komandai;
24.4. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida sieviešu komandai;
24.5. vienai otru lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida sieviešu komandai.
25. Virslīgas komandai atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
25.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
25.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā, transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā un mājas spēļu nodrošināšanai saskaņā ar attiecīgā sporta veida Latvijā atzītas sporta federācijas apstiprināto nolikumu. Kopā ne vairāk kā 12000 euro kalendārajā gadā.
26. Ja 24.2. vai 24.4. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
26.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
26.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 7000 euro kalendārajā gadā.
27. Ja 24.2. vai 24.4. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
27.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
27.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 500 euro gadā.
28. Ja 24.3. vai 24.5. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
28.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
28.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 2000 euro gadā.
29. Ja 24.3. vai 24.5. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
29.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
29.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 200 kalendārajā euro gadā.
30. Ja 24.2., 24.3., 24.4. vai 24.5. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā.
31. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā veterānu komandas panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (2. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida vīriešu veterānu komandai un sieviešu veterānu komandai.
32. Ja veterānu komanda novērtējumā ieguvusi 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
32.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
32.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 500 euro gadā.
33. Ja veterānu komanda novērtējumā ieguvusi 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
33.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
33.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 250 euro kalendārajā gadā.
34. Ja komanda novērtējumā ieguvusi 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 1 reizei nedēļā.
35. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā individuālā sportista panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida individuālajiem sportistiem. Atbalsts dalībai Olimpiskās spēlēs, Paralimpiskās spēlēs tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
35.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
35.2. finansējums transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 2000 euro kalendārajā gadā.
36. Atbalsts dalībai Eiropas jaunatnes olimpiskā festivālā, Eiropas čempionātā, Eiropas kausa izcīņā, Jaunatnes olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātā, Pasaules kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
36.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
36.2. finansējums transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 1000 euro kalendārajā gadā.
37. Atbalsts dalībai Baltijas čempionātā, Baltijas kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
37.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
37.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 300 euro kalendārajā gadā.
38. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā individuālā sporta veterāna panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida sporta veterāniem. Atbalsts dalībai Eiropas čempionātā, Eiropas kausa izcīņā, Pasaules čempionātā, Pasaules kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
38.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
38.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 500 euro kalendārajā gadā.
39. Atbalsts dalībai Baltijas čempionātā, Baltijas kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
39.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
39.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 150 euro kalendārajā gadā.
40. Atbalsts dalībai Baltijas čempionātā, Baltijas kausa izcīņā, Eiropas jaunatnes olimpiskā festivālā, Eiropas čempionātā, Eiropas kausa izcīņā, Pasaules čempionātā, Pasaules kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
40.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 4 reizēm nedēļā;
40.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 1000 euro kalendārajā gadā.
41. Atbalsts dalībai Baltijas čempionātā, Baltijas kausa izcīņā tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
41.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
41.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai un treniņnometņu izdevumu segšanai ne vairāk kā 500 euro kalendārajā gadā.
42. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā individuālā sportista panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida individuālajiem sportistiem.
43. Ja individuālais sportists novērtējumā ieguvis 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
43.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
43.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 8 dalībnieki. Kopā ne vairāk kā 200 euro kalendārajā gadā.
44. Ja individuālais sportists novērtējumā ieguvis 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
44.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
44.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 50 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 8 dalībnieki. Kopā ne vairāk kā 100 euro kalendārajā gadā.
45. Ja individuālais sportists vai sporta veterāns novērtējumā ieguvis 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 1 reizei nedēļā.
46. Atbalsta intensitāte un apmērs tiek noteikts, ņemot vērā sporta veterāna panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (1. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai trim lielāko punktu skaitu ieguvušajiem attiecīgā sporta veida sporta veterāniem.
47. Ja sporta veterāns novērtējumā ieguvis 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
47.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
47.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 dalībnieki. Kopā ne vairāk kā 100 euro kalendārajā gadā.
48. Ja individuālais sportists vai sporta veterāns novērtējumā ieguvis 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
48.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
48.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 50 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 dalībnieki. Kopā ne vairāk kā 50 euro kalendārajā gadā.
49. Ja individuālais sportists vai sporta veterāns novērtējumā ieguvis 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 1 reizei nedēļā.
50. Atbalstāmā komanda tiek noteikta, ņemot vērā komandas panākumus, kas tiek novērtēti saskaņā ar novērtēšanas veidlapu (2. pielikums). Atbalsts tiek sniegts tikai:
50.1. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai komandai, kas organizējusi Talsu novada čempionātu, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 8 komandas;
50.2. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida vīriešu komandai;
50.3. vienai lielāko punktu skaitu ieguvušai attiecīgā sporta veida sieviešu komandai.
51. Vienai komandai, kas organizējusi Talsu novada čempionātu, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 8 komandas, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
51.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
51.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā. Kopā ne vairāk kā 3000 euro kalendārajā gadā.
52. Ja 50.2. un 50.3. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 15–20 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
52.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
52.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 100 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 50 procentu apmērā. Kopā ne vairāk kā 400 euro kalendārajā gadā.
53. Ja 50.2. un 50.3. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 9–14 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
53.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
53.2. dalības maksas un licences izdevumu segšana 50 procentu apmērā un transporta izdevumu segšana 25 procentu apmērā, ja iepriekšējā kalendārajā gadā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 8 dalībnieki. Kopā ne vairāk kā 200 euro kalendārajā gadā.
54. Ja 50.2. un 50.3. apakšpunktā minētā komanda novērtējumā ieguvusi 4–8 punktus, atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā: sporta infrastruktūras izmantošana līdz 1 reizei nedēļā.
55. Atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
55.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
55.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai un transporta izdevumu segšanai. Kopā ne vairāk kā 100 euro kalendārajā gadā.
56. Atbalsts tiek piešķirts šādā intensitātē un apmērā:
56.1. sporta infrastruktūras izmantošana līdz 2 reizēm nedēļā;
56.2. finansējums dalības maksas un licences izdevumu segšanai, transporta izdevumu segšanai, ja iepriekšējā sezonā šajās sporta sacensībās piedalījās vismaz 4 komandas. Kopā ne vairāk kā 200 euro kalendārajā gadā.
57. Lai pieteiktos atbalsta piešķiršanai, Organizācija iesniedz pašvaldībai:
57.1. iesniegumu atbalsta piešķiršanai, kurā ietverta informācija, kas ļauj pārliecināties par tiesībām saņemt atbalstu – paraugu apstiprina pašvaldības Centrālā pārvalde;
57.2. kopējo izdevumu tāmi – paraugu apstiprina pašvaldības Centrālā pārvalde.
60. Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas pašvaldības Centrālā pārvalde piedāvā Organizācijai noslēgt līgumu par atbalsta piešķiršanu. Līgumā tiek noteikta atbalsta piešķiršanas kārtība, atskaišu sniegšanas kārtība, atbildība, sankcijas, pienākums sniegt informāciju publikācijai pašvaldības izdevumā un tīmekļvietnē par piešķirto atbalstu un sasniegtajiem rezultātiem, pienākums atsaukties uz pašvaldību publikācijās, tīmekļvietnēs un sociālo tīklu kontos, pašvaldības tiesības pieprasīt paskaidrojumus un informāciju, bet Organizācijai pienākums nekavējoties sniegt paskaidrojumus un informāciju, kā arī citi noteikumi.
61. Līdz 2025. gada 31. decembrim saistošajos noteikumos noteiktais finansējuma atbalsts transportam un nakšņošanai netiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Nr.p.k. | Novērtēšanas kritērijs | Iespējamais punktu skaits | Piešķirtais punktu skaits | |
1. | Iepriekšējā kalendārajā gadā pašvaldības sacensību kalendārā iekļautas un notikušas Organizācijas, individuālā sportista vai sporta veterāna rīkotas vai atbalstītas (ņemta būtiska dalība šo sacensību rīkošanā) sporta sacensības individuālā sportista vai sporta veterāna pārstāvētajā sporta veidā | 1 | ||
2. | Iepriekšējā kalendārajā gadā sportists vai sporta veterāns piedalījies pašvaldības sacensību kalendārā iekļautās sportista vai sporta veterāna pārstāvētā sporta veida sporta sacensībās | 1 | ||
3. | Iepriekšējā kalendārajā gadā sportists vai sporta veterāns piedalījies sacensībās, kurās uz sporta apģērba izvietota norāde par Talsu novada pašvaldību (pašvaldības nosaukums, pašvaldības ģerbonis) | 1 | ||
4. | Iepriekšējā kalendārajā gadā individuālais sportists vai sporta veterāns Latvijas sporta sacensībās izcīnījis 1.–6. vietu | 14 | punkti piešķirami par vienu kritēriju | |
5. | Iepriekšējā kalendārajā gadā individuālais sportists vai sporta veterāns Latvijas sporta sacensībās izcīnījis 7.–12. vietu | 8 | ||
6. | Iepriekšējā kalendārajā gadā individuālais sportists vai sporta veterāns reģionālās sporta sacensībās (piemēram, Talsu novada čempionāts) izcīnījis 1.–5. vietu | 2 | ||
7. | Individuālais sportists vai sporta veterāns ieguvis šā pielikuma 4.–6. punktā minētos punktus Latvijas sporta sacensībās, kurās piedalījušies vairāk kā 20 dalībnieki | 2 | ||
8. | Individuālais sportists vai sporta veterāns ieguvis šā pielikuma 4.–6. punktā minētos punktus Latvijas sporta sacensībās, kurās piedalījušies 10 līdz 20 dalībnieki | 1 | ||
KOPĀ |
Piezīme. Ja pielikuma 4., 5. vai 6. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem atbilst vairāki attiecīgā neprioritārā sporta veida individuālie sportisti vai sporta veterāni, tad: 1) augstākās vietas ieguvējam tiek piešķirts pielikuma attiecīgā punktā noteiktais maksimālais punktu skaits; 2) otram augstākās vietas ieguvējam pielikuma attiecīgā punktā noteiktais punktu skaits tiek samazināts par 1 punktu; 3) pārējo vietu ieguvējiem pielikuma attiecīgā punktā noteiktais punktu skaits tiek samazināts par 2 punktiem.
Novērtētājs: | |||||
(vārds, uzvārds) | (datums) | (paraksts) |
Nr.p.k. | Novērtēšanas kritērijs | Iespējamais punktu skaits | Piešķirtais punktu skaits | |
1. | Iepriekšējā kalendārajā gadā pašvaldības sacensību kalendārā iekļautas un notikušas Organizācijas, komandas vai veterānu komandas pārstāvja rīkotas vai atbalstītas (ņemta būtiska dalība šo sacensību rīkošanā) sporta sacensības komandas vai veterānu komandas pārstāvētajā sporta veidā | 2 | ||
2. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda piedalījusies pašvaldības sacensību kalendārā iekļautās komandas vai veterānu komandas pārstāvētā sporta veida sporta sacensībās | 1 | ||
3. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda piedalījusies sacensībās, kurās uz sporta apģērba izvietota norāde par Talsu novada pašvaldību (pašvaldības nosaukums, pašvaldības ģerbonis) | 1 | ||
4. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību augstākajā līgā (vai augstākā līmeņa līgā) izcīnījusi 1.–3. vietu | 15 | punkti piešķirami par vienu kritēriju | |
5. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību augstākajā līgā (vai augstākā līmeņa līgā) izcīnījusi 4.–6. vietu | 13 | ||
6. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību augstākajā līgā (vai augstākā līmeņa līgā) izcīnījusi 7.–12. vietu | 11 | ||
7. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību ne augstākajā līgā izcīnījusi 1.–3. vietu | 10 | ||
8. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību ne augstākajā līgā izcīnījusi 4.–6. vietu | 6 | ||
9. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda Latvijas sporta sacensību ne augstākajā līgā izcīnījusi 7.–12. vietu | 3 | ||
10. | Iepriekšējā kalendārajā gadā komanda vai veterānu komanda piedalījusies Latvijas sporta sacensībās, kurās piedalījušies 10 līdz 20 dalībnieki | 1 | ||
KOPĀ |
Piezīme. Ja pielikuma 4., 5., 6., 7., 8. vai 9. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem atbilst vairākas komandas vai veterānu komandas, tad 1) augstākās vietas ieguvējam tiek piešķirts pielikuma attiecīgā punktā noteiktais maksimālais punktu skaits; 2) otram augstākās vietas ieguvējam pielikuma attiecīgā punktā noteiktais punktu skaits tiek samazināts par 1 punktu; 3) pārējo vietu ieguvējiem pielikuma attiecīgā punktā noteiktais punktu skaits tiek samazināts par 2 punktiem.
Novērtētājs: | |||||
(vārds, uzvārds) | (datums) | (paraksts) |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi |
1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi |
Saistošo noteikumu mērķis ir sniegt atbalstu sportistiem un sporta komandām, lai gatavotos un piedalītos sporta sacensībās.
1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi |
Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkta otrais teikums nosaka, ka līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Minētais nozīmē, ka 2024. gada 30. jūnijā spēku zaudēja Talsu novada pašvaldības domes 2022. gada 4. jūlija saistošie noteikumi Nr. 16 "Par atbalstu sportistiem un sporta komandām".
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta ceturtā daļa nosaka, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots. Arī Administratīvā procesa likums sniedz līdzīgu termina "iekšējais normatīvais akts" skaidrojumu: "Iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.)." Iepriekš minētais nozīmē, ka privātpersonai nav saistošs iekšējais normatīvais akts, no iekšējā normatīvā akta nevar izrietēt privātpersonas tiesības un pienākumi – pat ja iekšējā normatīvā aktā noteikts pretēji.
Vērā ņemams arī tas, ka pēc savas būtības lēmums par atbalsta sniegšanu ir administratīvais akts un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta pirmo daļu iestāde administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, nevis iekšējos normatīvos aktus.
Lai pašvaldība varētu noteikt privātpersonām saistošas tiesības un pienākumus, ir nepieciešams regulējumu pieņemt ārēja normatīvā akta veidā.
1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums |
Saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkta otro teikumu 2024. gada 30. jūnijā spēku zaudēja Talsu novada pašvaldības domes 2022. gada 4. jūlija saistošie noteikumi Nr. 16 "Par atbalstu sportistiem un sporta komandām".
1.4. Ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība |
Neizdodot jaunus saistošos noteikumus nebūtu noteikta kārtība, kādā sniegt atbalstu sportistiem un sporta komandām, lai gatavotos un piedalītos sporta sacensībās.
1.5. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu: |
Saistošie noteikumi neparedz administratīvo atbildību par saistošo noteikumu pārkāpšanu. Ņemot vērā minēto, paskaidrojuma raksta 1.5. apakšpunkta turpmākajos apakšpunktos ietvertie jautājumi ir neattiecināmi.
1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte |
Neattiecināms.
1.5.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām |
Neattiecināms.
1.5.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas – pamatots sabiedrības interešu aizskārums |
Neattiecināms.
1.5.4. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas |
Neattiecināms.
1.5.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi – darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība |
Neattiecināms.
1.5.6. Korespondējošās tiesību normas – saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība |
Neattiecināms.
1.5.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā |
Neattiecināms.
1.5.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums |
Neattiecināms.
1.5.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs |
Neattiecināms.
1.5.10. Soda piemērotāja – kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, – izvēles apsvērumi |
Neattiecināms.
1.5.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā |
Neattiecināms.
1.6. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības |
Nav tādu alternatīvu, kas neparedz saistošo noteikumu izstrādi, ja pašvaldība vēlas noteikt kārtību, kādā sniegt atbalstu sportistiem un sporta komandām, lai gatavotos un piedalītos sporta sacensībās.
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus |
2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus: |
2.1.1. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu |
Neietekmē.
2.1.2. Samazina vai palielina izdevumu daļu |
Līdz 2023. gada 31. decembrim samazina izdevumu daļu.
2.1.3. Ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā (piemēram, vai, lai īstenotu saistošos noteikumus, jāsamazina finansējums citām pozīcijām) |
Līdz 2025. gada 31. decembrim no pašvaldības budžeta līdzekļiem netiek finansēts saistošajos noteikumos noteiktais finansējuma atbalsts transportam un nakšņošanai.
2.2. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi (saistībā ar 5., 6. sadaļu) |
Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu.
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) |
3.1. Sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību |
Saistošie noteikumi neietekmē cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, konkrētas sabiedrības grupas, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautās sabiedrības grupas, personas ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību.
3.2. Ietekme uz vidi – ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība |
Saistošo noteikumu īstenošana neizraisīs tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē.
3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi: |
3.3.1. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos, pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
3.3.2. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
3.3.3. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot: |
3.4.1. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
3.4.2. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c. |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
3.5. Ietekme uz konkurenci – iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu brīvai un godīgai konkurencei |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām |
4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā |
Talsu novada pašvaldības Centrālā pārvalde.
4.2. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas: |
4.3.1. Saimnieciskās darbības veicējiem |
Neietekmē.
4.3.2. Fiziskajām personām |
Neietekmē.
4.3.3. Nevalstiskā sektora organizācijām |
Neietekmē.
4.3.4. Budžeta finansētām institūcijām |
Nav konstatējams, ka būtiski atšķirtos no līdzšinējām izmaksām administratīvajām procedūrām.
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem |
5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi |
Saistošie noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.
5.2. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.) |
Saistošie noteikumi nemainīs ietekmi.
6. Izpildes nodrošināšana |
6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija |
Saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti līdz šim iesaistīti cilvēkresursi, tas ir, Talsu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes amatpersonas. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.
6.2. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība (nedublējot 2. punktā norādīto) |
Skatīt 2. punktu.
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana |
7.1. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai |
Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai.
7.2. Samērīguma tests |
7.2.1. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Jā.
7.2.2. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Nē.
7.2.3. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša |
Jā.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma 46.panta trešajā daļā minēto informāciju |
8.1. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā |
Nav notikušas konsultācijas.
8.2. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli) |
Nav notikušas konsultācijas.
8.3. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā |
Nav saņemti sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi.
8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) |
Nav saņemti viedokļi par saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu.
8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas |
Nav lūgts sniegt viedokļus un atzinumus. Nav saņemti viedokļi un atzinumi.
8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas |
Nav notikusi cita (iepriekš neminēta) saziņa un konsultācijas.