Darbības ar dokumentu
Smiltenē 2024. gada 18. aprīlī
2024. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 256 (prot. Nr. 5, 58. §)
Precizēti ar Smiltenes novada pašvaldības domes
2024. gada 23. maija lēmumu Nr. 344 (prot. Nr. 6, 81. §)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, astoto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 19. pantu,
21.7 panta pirmo daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) sniedz palīdzību Smiltenes novada iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzība).
2. Noteikumos paredzēto Palīdzību var saņemt Pašvaldības attiecīgajā Palīdzības reģistrā reģistrētās personas, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) paredzētos izņēmumus.
3. Pašvaldība šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā Personām sniedz sekojošu Palīdzību:
3.1. izīrē Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas;
3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;
3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;
3.4. veic īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu.
4. Lēmumu par Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētai Personai, lēmumu par Personas reģistrēšanu Palīdzības saņemšanai, izslēgšanai no Palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās Pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu Pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par Palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Smiltenes novada pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).
5. Komisijai ir tiesības atteikt Personai šo Noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto palīdzības veidu Palīdzības likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumā, ja:
5.1. persona labprātīgi izbeigusi īres tiesiskās attiecības Dzīvojamo telpu īres likuma 20. pantā noteiktajā kārtībā;
5.2. ja pirms Palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savas vai īrētās dzīvojamās telpas tehnisko stāvokli, pamatojoties uz apsekošanas aktu, ko veicis ēkas apsaimniekotājs, izīrētājs vai Komisija;
5.3. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas bojāšanu un vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;
5.4. piecu gadu laikā pēc tam, kad personas dzīvojamās telpas īres līgums tika izbeigts sakarā ar īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu;
5.5. piecu gadu laikā pēc tam, kad persona iegādāto dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) īpašumu labprātīgi atsavinājusi, ieķīlājusi, sadalījusi vai apgrūtinājusi ar lietu tiesībām un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.
6. Persona, kura vēlas saņemt Palīdzību, iesniedz Pašvaldībā Komisijai adresētu iesniegumu, norādot nepieciešamo palīdzības veidu un pievieno sekojošus dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga reģistrēties uz Noteikumu 3. punktā paredzēto Palīdzību:
6.1. pensionāra vai personas ar invaliditāti apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.2. politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.3. repatrianta statusu apliecinošu dokumenta un arhīva izziņas par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas kopijas, uzrādot oriģinālus;
6.4. tiesas sprieduma, izīrētāja rakstiska uzteikuma vai cita juridiski pamatota dokumenta par piespiedu izlikšanu no esošās dzīvesvietas kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.5. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;
6.6. brīvības atņemšanas vietas izdotās noteiktā parauga izziņas, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.7. bērna dzimšanas apliecības kopijas vai bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.8. bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.9. bērna invaliditātes apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.10. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;
6.11. lēmuma par dzīvojamās mājas denacionalizāciju kopiju;
6.12. attiecīgo dokumentu kopijas, kas apliecina personas statusu, kurām ir tiesības izīrēt sociālo dzīvokli saskaņā ar Palīdzības likuma 21.6 pantu, uzrādot to oriģinālus, ja attiecīgie dokumenti nav Komisijas rīcībā;
6.13. citus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka Persona ir tiesīga saņemt Pašvaldības Palīdzību šo Noteikumu, Palīdzības likumā vai citā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos.
7. Ja iesniegums un dokumenti iesniegti Pašvaldības pagasta/pagastu apvienības pārvaldē vai Klientu apkalpošanas centrā, attiecīgā pārvalde veic personu iesniegto dokumentu pirmapstrādi un iesniedz tos Komisijai.
8. Noteikumu 6. punktā minētie dokumenti nav jāiesniedz, ja attiecīgie dokumenti vai nepieciešamā informācija jau ir Pašvaldības vai Komisijas rīcībā.
9. Ja Komisijai nepieciešama vēl papildus informācija, lai pieņemtu šo Noteikumu 10. punktā minēto lēmumu, tā var ieskatīties tai pieejamajās datubāzēs un pārbaudīt nepieciešamo informāciju un nepieciešamības gadījumā lūgt Personai precizēt iesniegumu, pievienojot tam nepieciešamos dokumentus.
10. Komisija izvērtē iesniegumu un 1 (viena) mēneša laikā pieņem lēmumu par personas iekļaušanu Palīdzības reģistrā vai lēmumu par atteikumu. Pēc Komisijas lēmuma par personas iekļaušanu Palīdzības reģistrā, Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļa reģistrē personu attiecīgajā Palīdzības reģistrā.
11. Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar Palīdzības likuma 13. pantu, Komisija reģistru neveido, bet lēmumu par Palīdzības sniegšanu pieņem ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
12. Komisija atsevišķi katrai pilsētas vai pagasta administratīvajai teritorijai un katram Palīdzības veidam, kārto sekojošus Palīdzības reģistrus:
12.1. pirmās kārtas reģistrā;
12.2. vispārējā reģistrā;
12.3. sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā;
12.4. maiņas reģistrā.
13. Par katru personu, kas reģistrēta Palīdzības saņemšanai, tiek iekārtota atsevišķa reģistrācijas lieta, kurā norāda Palīdzības likuma 9. pantā noteikto informāciju, kā arī papildus reģistrācijas lietā norāda:
13.1. deklarētās dzīvesvietas adresi;
13.2. personas kodu;
13.3. ģimenes locekļu skaitu;
13.4. izziņu par atbilstību maznodrošinātas/trūcīgas personas (ģimenes) statusam (numurs, datums, termiņš);
13.5. apliecinājumu par īpašiem apstākļiem (invaliditāte, tiesas spriedums).
14. Komisija izslēdz personu no Palīdzības reģistra šādos gadījumos:
14.1. persona rakstiski atsauc savu iesniegumu par Palīdzību dzīvokļa jautājumā;
14.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai;
14.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai Palīdzības saņemšanai un persona nav iesniegusi Komisijai citu informāciju;
14.4. persona reģistrēta Palīdzības saņemšanai, bet vismaz trīs reizes nepamatoti atteikusies no dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem vienas nedēļas laikā pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.
15. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kurām neatliekami sniedzama Palīdzība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst Palīdzības likuma 16. panta nosacījumiem.
16. Personas, kurām ir pirmām kārtām tiesības saņemt Palīdzību, nosaka Palīdzības likuma 14. pants. Šīs personas tiek reģistrētas pirmās kārtas Palīdzības reģistrā. Papildus Palīdzības likuma 14. pantā minētajām personām, tiesības saņemt Palīdzību pirmām kārtām ir:
16.1. trūcīgām vai maznodrošinātām personām, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata;
16.2. personai, kurai ir pārtraukta pakalpojumu sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, ja tā Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.
17. Tiesības uz Palīdzību vispārējā kārtībā ir:
17.1. personām, kurām ir noteikta invaliditāte un kuras apgādībā ir divi vai vairāk nepilngadīgi bērni, no kuriem vismaz vienam bērnam ir noteikta invaliditāte, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;
17.2. vecuma pensijas vecumu sasniegušām personām, kurām nav apgādnieku vai personai, kurai noteikta 1. grupas invaliditāte un dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un persona lietojusi dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas vai ja šīs personas uzturēšana nav denacionalizētās mājas īpašnieka pienākums;
17.3. mājsaimniecībai, kurai ir piešķirts trūcīgās mājsaimniecības statuss;
17.4. ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus un tiek izliktas no dzīvojamās telpas;
17.5. personas, kuras audzina bērnu ar invaliditāti ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;
17.6. personām, kurām noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un kurām nav apgādnieku;
17.7. citām personām, ja šo Noteikumu, Palīdzības likuma 13., 14., 21.6 pantos minētās personas, kuras reģistrētas Palīdzības veida saņemšanai konkrētajā pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā, visas nodrošinātas ar dzīvojamām telpām vai rakstveidā atteikušās no tām piedāvāto dzīvojamo telpu īrēšanas, vai nav sniegušas atbildi uz dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem.
18. Sociālo dzīvokli izīrē personai (ģimenei), kura ar Komisijas lēmumu ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.
19. Ja persona (ģimene) ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, bet ir izteikusi vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, Pašvaldības dome var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu un Komisija var lemt par dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, ja persona atbilst kādam no Palīdzības likuma 13. un 14. pantā vai šo Noteikuma 16. vai 17. punktā minētajiem kritērijiem.
20. Komisija pārbauda tai pieejamajās datubāzēs nepieciešamo informāciju par sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā iekļautās Personas izmaiņām tās materiālajos un sociālajos apstākļos, kuru dēļ tā iekļauta reģistrā un, nepieciešamības gadījumā, ja nav iespējams noskaidrot nepieciešamo informāciju, lūdz Personai rakstveidā par to informēt Komisiju. Ja pēc Komisijas rakstiska atgādinājuma Persona Komisijas noteiktajā termiņā informāciju nav sniegusi, tā tiek izslēgta no attiecīgā Pašvaldības Palīdzības reģistra.
21. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu, tajā skaitā sociālo dzīvokļu apsaimniekošanu un pārvaldīšanu Smiltenes pilsētā nodrošina SIA "Smiltenes NKUP", pārējos Pašvaldības pagastos attiecīgā pagasta/pagastu apvienības pārvalde.
22. Persona, kura īrē Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu esošu dzīvojamo telpu, norādot pamatotus apstākļus, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:
22.1. pret lielāku vai labiekārtotāku neapdzīvotu dzīvojamo telpu;
22.2. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu;
22.3. pret citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu;
22.4. pret citu īrēto Pašvaldības dzīvojamo telpu, ja Pašvaldības izīrēto telpu īrnieki par to savstarpēji rakstveidā vienojas.
23. Dzīvojamās telpas apmaiņai var tikt reģistrētas Personas, kuras īrē Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar:
23.1. ģimenes locekļu skaita samazināšanos vai palielināšanos, nespēju norēķināties par īri, komunālo pakalpojumu maksu vai īrnieka, viņa ģimenes locekļu veselības problēmu dēļ dzīvojamo telpu mainīt uz zemāku stāvu;
23.2. dzīves apstākļu uzlabošanos un persona vēlas maiņu uz dzīvojamo telpu ar lielāku platību vai arī maiņu no nelabiekārtotas uz labiekārtotu dzīvojamo telpu un kuras vismaz vienu gadu katru mēnesi ir maksājušas pilnā apmērā īres un komunālo pakalpojumu maksājumus.
24. Noteikumu 22. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.
25. Noteikumu 22.1., 22.3. un 22.4. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ja Personai (Personām) par dzīvojamo telpu nav īres, nodokļu un/vai komunālo maksājumu parāda.
26. Ja Personai ir dzīvojamās telpas īres, nodokļu un/vai komunālo maksājumu parāds, Noteikumu 22.2. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, noslēdzot vienošanos par parāda apmaksu.
27. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, un dzīvojamās telpas īres līgumu.
28. Ja Pašvaldības rīcībā ir sertificēta speciālista atzinums par to, ka Pašvaldībai piederoša dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa ir sliktā tehniskā vai avārijas stāvoklī un nav dzīvošanai derīga, tad attiecīgās dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas īrnieki ir prioritāri nodrošināmi ar citu dzīvojamo telpu.
29. Noteikumu izpratnē dzīvojamās telpas tiek klasificētas:
29.1. dzīvojamā telpa – labiekārtots dzīvoklis, daļēji labiekārtots dzīvoklis, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;
29.2. labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – centralizētu siltumapgādi vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, centralizētu ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī un sadzīves atkritumu izvešanu. Dzīvojamā telpa var būt nodrošināta ar papildpakalpojumiem (centralizēta ūdens uzsildīšana, gāzes plīts, u.c.);
29.3. daļēji labiekārtots dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kas nodrošināta ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, centralizētu ūdens apgādi dzīvoklī, kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu dzīvoklī vai ārpus tā, un sadzīves atkritumu izvešanu;
29.4. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvojamās telpas, kas nodrošinātas ar šādiem pamatpakalpojumiem – krāsns apkuri, ūdensapgādi un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu ārpus dzīvokļa;
29.5. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu dzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (gaitenis, virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;
29.6. sociālais dzīvoklis – dzīvojamā telpa, kurai Pašvaldība noteikusi sociālās dzīvokļa statusu vai kura atrodas sociālā dzīvojamā mājā.
30. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti veic Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļa, izveidojot Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistru.
31. Palīdzības reģistru kārto un uztur Komisija un reizi gadā uz 1. februāri aktualizē tajā iekļauto personu kārtas numurus, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina personas tiesības īrēt Pašvaldības piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu saskaņā ar šiem Noteikumiem.
32. Pašvaldībai piederošās vai Pašvaldības nomātas dzīvojamās telpas apsaimniekotājs septiņu dienu laikā paziņo Pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļai par dzīvojamās telpas atbrīvošanos un vienlaicīgi iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai. Pašvaldības Nekustamo īpašuma nodaļa pēc saņemtās informācijas, dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā, paziņojot par dzīvojamās telpas atbrīvošanos Komisijai.
33. Pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu reģistrā iekļautā informācija par neizīrētām Pašvaldībai piederošām dzīvojamām telpām ir brīvi pieejama Pašvaldības Nekustamo īpašuma nodaļā ikvienai personai, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda Palīdzība sniedzama neatliekami.
34. Ikvienu neizīrētu Pašvaldībai piederošo vai nomāto dzīvojamo telpu piedāvā īrēt Personām, kuras ir reģistrētas šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā, šo Personu reģistrācijas secībā.
35. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība un kārtība notiek atbilstoši Palīdzības likuma 17. un 18. pantā noteiktajam. Komisija, piedāvājot izīrēt Personai dzīvojamo telpu, ja ir izveidojusies rinda pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā, ņem vērā šādus kritērijus:
35.1. vienas istabas dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;
35.2. divu istabu dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;
35.3. trīs istabu vai lielāku dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.
36. Personai ar kustības traucējumiem piedāvā izīrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.
37. Sociālo dzīvokli personai piedāvā izīrēt, ņemot vērā reģistrācijas secību Pašvaldības sociālo dzīvokļu piešķiršanas reģistrā.
38. Izīrējamas dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu gadu, kamēr reģistrā reģistrētā persona atrodas:
38.1. ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un iesniegts medicīnas iestādes vai ārsta apliecinājums;
38.2. ieslodzījuma vietā un iesniegts brīvības atņemšanas iestādes apliecinājums.
39. Bez vecāku gādības palikušais bērns, kas mācās izglītības iestādē un kuram dzīvojamā telpa uz tās piedāvāšanas brīdi nav nepieciešama, iesniedz Klientu apkalpošanas centrā vai pagasta/pagastu apvienības pārvaldē Komisijai adresētu iesniegumu, pievienojot izziņu no mācību iestādes (ja Pašvaldības rīcībā nav šāda informācija vai šāda informācija nav iegūstama). Šādā gadījumā Komisija dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek līdz brīdim, kamēr bez vecāku gādības palikušajam bērnam dzīvojamā telpa kļūst nepieciešama.
40. Pēc Personas apliecinājuma par piedāvātās dzīvojamās telpas īrēšanu saņemšanas, lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu Personai pieņem Komisija.
41. Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas apsaimniekotājs un Persona, kura saskaņā ar Komisijas lēmumu atzīta par tiesīgu īrēt Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža.
42. Īres līguma termiņš:
42.1. pagaidu dzīvojamām telpām, kas izīrētas atbilstoši Palīdzības likuma 13. pantam, ir līdz Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, bet ne ilgāk kā līdz 1 (vienam) gadam;
42.2. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši Palīdzības likuma 14. pantam vai šo Noteikumu 16. un 17.1.–17.6. apakšpunktam, nepārsniedz 3 (trīs) gadus, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja Persona ir saglabājusi tiesības saņemt Palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus;
42.3. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši šo Noteikumu 17.7. punktam, nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja Persona pilda līguma nosacījumus un joprojām izpildās Noteikumu 17.7. punkta priekšnosacījumi;
42.4. maznodrošinātajām personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kā arī Personām, kurām Palīdzība sniedzama neatliekami, nepārsniedz 3 (trīs) gadus, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu;
42.5. sociāliem dzīvokļiem ir uz laiku līdz 1 (vienam) gadam un īres līgumu atjauno uz jaunu termiņu ikreiz, kad saņemts īrnieka iesniegums par līguma atjaunošanu, ja Persona nav zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, kas tiek pārbaudīts ik pēc 6 (sešiem) mēnešiem;
42.6. Pašvaldības dzīvojamām telpām ir uz laiku līdz īrnieka 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja Personai palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Palīdzības likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu.
43. Ja pēc šo Noteikumu 42.4. punktā minētā īres līguma termiņa izbeigšanās, ieskaitot īres līguma pagarinājumu, personai noteikts maznodrošinātās personas statuss, tai ir tiesības uz īres līguma pagarinājumu. Šādā gadījumā īres līguma termiņš pagarināms atbilstoši šo Noteikumu 42.2. punktam.
44. Pašvaldības dzīvojamās telpas un sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanas pamatotību vērtē Komisija.
45. Iesniegumu ar lūgumu pagarināt īres līgumu persona iesniedz, ja nav zaudējusi tiesības īrēt Pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pirms īres līguma termiņa beigām.
46. Ja šo Noteikumu 45. punktā minētais iesniegums iesniegts vēlāk kā vienu mēnesi pēc Pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Komisija atzinusi iesnieguma iesniegšanas kavējumu par pamatotu un Persona pēc īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, īres līgums var tikt pagarināts.
47. Ja Pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis ir izīrēts, pamatojoties uz īrnieka iesniegtām nepatiesām ziņām, viņš zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums par nelikumīgu dzīvojamās telpas saņemšanu, un dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts Dzīvojamo telpu īres likuma noteiktajā kārtībā.
48. Pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu nosaka Pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas noteikšanu.
49. Komisijas lēmumu par atteikumu sniegt personai Palīdzību var apstrīdēt Smiltenes novada pašvaldības domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
50. Smiltenes novada pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
51. Atzīt par spēku zaudējušiem Smiltenes novada pašvaldības domes 2021. gada 24. novembra saistošos noteikumus Nr. 18/21 "Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Vēstnesis, 11, 17.01.2022., OP numurs: 2022/11.22).
52. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas Smiltenes novada pašvaldības dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistros, un atbilst normatīvajos aktos noteiktajam personu lokam, kurām ir tiesības saņemt Pašvaldības Palīdzību, no tiem netiek izslēgtas, un tām ir tiesības Noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt Palīdzību.
53. Personām, kurām ir noslēgti īres līgumi, pamatojoties uz Noteikumu 52. punktā norādītajiem Palīdzības reģistriem saskaņā ar kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedza palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās brīdim, īres līgumi ir spēkā esoši uz īres līgumā noteikto termiņu, un to termiņi pagarināmi atbilstoši šiem Noteikumiem.
54. Noteikumu 53. punkts attiecināms uz personām, ar kurām noslēgts Pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īres līgums un dzīvojamā telpa ir piešķirta atbilstoši Palīdzības likumam.
Smiltenes novada pašvaldības 2024. gada 18. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 9/24 "Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā"
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | 1.1. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā. Attiecīgi šā likuma 44. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. 1.2. Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Palīdzības likums) noteic kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, gadījumus, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā. Saskaņā ar Palīdzības likumā ietverto deleģējumu, pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kas noteic kārtību, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību, kā arī noteic kādi dokumenti ir nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. 1.3. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums. Ar šā likuma spēkā stāšanos, spēku zaudēja likums "Par pašvaldībām". Pašvaldības izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši likumā ietvertajam pilnvarojumam. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 1.4. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektā daļa noteic, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. 1.5. Smiltenes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā šobrīd spēkā esoši ir Smiltenes novada pašvaldības domes 2021. gada 24. novembra saistošie noteikumi Nr. 18/21 "Kārtība, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Noteikumi Nr. 18/21), kas nosaka kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību Smiltenes novada iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā. 1.6. Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām grozījumus saistošajos noteikumos izdod uz to pašu augstāka juridiskā spēka normatīvā akta tiesību normas pamata, uz kādu izdoti grozāmie saistošie noteikumi. Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 18/21 viens no izdošanas tiesiskā pamata ir arī atsauce uz spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" tiesību normām, Noteikumi Nr. 18/21 nav grozāmi, bet ir izdodami jauni saistošie noteikumi, kas noteic kārtību, kādā Smiltenes novada pašvaldība sniedz palīdzību Smiltenes novada iedzīvotājiem dzīvojamo telpu jautājuma risināšanā, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izdošanas tiesiskā pamatojuma atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīva akta prasībām. 1.7. Saistošo noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, nosakot kārtību, kādā tiek sniegta Smiltenes novada pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā Smiltenes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. 1.8. Izdodot šos saistošos noteikumus tiek ņemts vērā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts, kas nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā. 1.9. Uz saistošo noteikumu pieņemšanas brīdi nav iespējams paredzēt citu iespējamo alternatīvu, kas neparedzētu tiesiskā regulējuma izstrādi, jo šāda normatīvā akta izstrāde ir noteikta speciālā normatīvajā aktā – likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | 2.1. saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu – Saistošo noteikumu izpilde notiks Pašvaldības kārtējā gada budžeta ietvaros: 2.1.1. attiecināms uz ieņēmumu daļu – īres maksa par dzīvojamo telpu; 2.1.2. nav attiecināms uz izdevumu daļu; 2.1.3. nav paredzēta ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā; 2.2. nav nepieciešami papildus resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. sociālā ietekme – ar saistošo noteikumu izdošanu plānots izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, ievērojot likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietverto deleģējumu, attiecīgi nodrošinot pārskatāmu un vienlīdzīgu kārtību palīdzības mājokļa jautājumu risināšanas jautājumā; 3.2. ietekme uz vidi – nav attiecināms. 3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi: 3.3.1. neietekmēs cilvēku veselību; 3.3.2. nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā – nav attiecināms; 3.3.3. radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā – nav attiecināms; 3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot: 3.4.1. vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja – nav attiecināms. 3.4.2. likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un saistošajos noteikumos noteiktās personas ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa. 3.5. Tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un kārtību palīdzības mājokļa jautājumu risināšanas jautājumā, veicinot Pašvaldības tiesību realizēšanu, kā arī prognozēts, ka saistošo noteikumu redakcija provizoriski neietekmē konkurences ierobežošanu un paredzētā palīdzības sniegšana pirmsšķietami atbilst brīvai un godīgai konkurencei. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | 4.1. Iesniegtos dokumentu pārbaudi un lēmumu par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētai personai, lēmumu par personas reģistrēšanu palīdzības saņemšanai, izslēgšanai no palīdzības reģistra, lēmumu par īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu, kā arī par palīdzības sniegšanas secību, ņemot vērā konkrētos apstākļus, pieņem Smiltenes novada Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija). 4.2. Par pieņemto lēmumu Komisija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā informēs lēmumā noteikto adresātu; 4.3. Izsludinātie saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saistošie noteikumi tiks publicēti pašvaldības informatīvajā izdevumā un oficiālajā pašvaldības tīmekļvietnē, vienlaikus nodrošinot atbilstību oficiālajai publikācijai norādot atsauci uz oficiālo publikāciju atbilstoši Pašvaldību likuma 47. panta astotajai daļai. 4.4. nav paredzētas administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | 5.1. pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti – saistošie noteikumi ir izstrādāti pašvaldības autonomo funkcijas – sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā , īstenošanai; 5.2. pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā – Smiltenes novada Dzīvokļu komisijas locekļi, Smiltenes novada Centrālās administrācijas Nekustamo īpašumu nodaļas speciālists. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | 6.1. saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas – Smiltenes novada Dzīvokļu komisija, Smiltenes novada Centrālās administrācijas Nekustamo īpašumu nodaļa šo saistošo noteikumu izpildei. 6.2. izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība – saistošie noteikumi un to izpildē norādītā iesaistītā institūcija centralizēs personu iesniegumu izskatīšanu, objektīvi izvērtējot katru pieteikumu pēc būtības, ievērojot saistošo noteikumu prasības, kā arī secīgi nodrošinās Pašvaldības palīdzības mājokļa jautājumu risināšanas jautājuma vienotu kontroles mehānismu. Deleģējot iesniegumu izskatīšanu, lēmumu pieņemšanas funkciju Smiltenes novada Dzīvokļu komisijai, tiks atvieglota lēmuma pieņemšanas procedūra un sniegtās palīdzības uzraudzības un kontroles process. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un tās rīcība ir atbilstoša. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | 8.1. Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar Smiltenes novada Dzīvokļu komisijas pārstāvjiem. 8.2. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.smiltenesnovads.lv sabiedrības viedokļa sniegšanai no 2024. gada 3. aprīļa līdz 2024. gada 17. aprīlim. 8.3. Sabiedrības līdzdalības veids – informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē un iesniegto priekšlikumu izvērtēšana. pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas. 8.4. Par saistošo noteikumu projektu nav saņemti viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. |
 |
 |
 |
 |