Darbības ar dokumentu

Rīga, 2024

Saturs

Saīsinājumu saraksts

Kopsavilkums

1. Problēmas vai situācijas apraksts

2. Risku izvērtējums

3. Risinājums (risinājuma varianti)

4. Ietekme uz problēmas risināšanu

5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

6. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

7. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Saīsinājumu saraksts

FM – Finanšu ministrija

GV – glabājamā vienība – arhīva dokumentu uzskaites vienība, ko izmanto Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāšanā esošo un nododamo dokumentu apjoma noteikšanai. Tā var būt, piemēram, lieta, fotodokuments, kinolentes rullītis, elektronisko dokumentu mape. Lielāko apjomu veido dokumenti papīra formātā.

KM – Kultūras ministrija

LNA – Latvijas Nacionālais arhīvs

NĪ – nekustamais īpašums

Muzejs – Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

TM – Tieslietu ministrija

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VNĪ – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"

VZD – Valsts zemes dienests

I. Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvju un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidi Cēsīs" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums) ir sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 4.decembra rīkojumu Nr.737 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību"" (turpmāk – LNA koncepcija), lai turpinātu risināt jautājumu par LNA infrastruktūras optimizāciju un izveidotu LNA Vidzemes reģiona centru Cēsīs.

LNA izmantotās infrastruktūras tehniskais stāvoklis Vidzemes reģionā (Valmierā, Cēsīs, Alūksnē, Madonā) ir vērtējams kā kritisks un arhīva glabātavās sasniegts maksimālais aizpildījums. Periodā no LNA koncepcijas izskatīšanas Ministru kabineta 2020.gada 4.decembra sēdē līdz šim brīdim LNA infrastruktūrā nav veikti ieguldījumi NĪ attīstībai atbilstoši LNA koncepcijā minētajam par LNA infrastruktūras optimizāciju. Nenodrošinot LNA funkcijām atbilstošu NĪ infrastruktūru, sākot ar 2025.gadu LNA nebūs iespējams īstenot savas funkcijas – pieņemt glabāšanā dokumentus. Jau tagad tiek meklētas iespējas īrēt papildus telpas Cēsīs un Alūksnē.

Konceptuālajā ziņojumā izvērtēti divi risinājuma varianti, lai nodrošinātu LNA darbību Vidzemes reģionā ar atbilstošu infrastruktūru:

1) LNA Vidzemes reģiona centra izveide atbilstoši LNA koncepcijai (finansējuma avots – valsts budžets);

2) LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveide Cēsīs, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti.

Konceptuālais ziņojums ietver NĪ attīstības jautājumus. NĪ aprīkojuma jautājumu – kustamās mantas iegādes, piegādes un pārcelšanās izdevumu jautājumus KM un TM risinās, sagatavojot un iesniedzot FM priekšlikumus likumprojektam par valsts budžetu kārtējam gadam, paredzot finansējumu LNA un VZD, kas nepieciešams NĪ pilnvērtīgai funkcionalitātei.

II. Problēmas un situācijas izklāsts

Konceptuālā ziņojuma ietvaros tiek izvērtēta gan LNA darbība Vidzemes reģionā, gan LNA darbība Vidzemes reģionā kopā ar Konceptuālā ziņojuma otrajā risinājuma variantā iekļauto iestāžu ar līdzīgu funkciju nodrošināšanu ar atbilstošu NĪ infrastruktūru glabātavu nodrošināšanai.

Izvērtējot ieceri par LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs un jaunas arhīva funkcijai atbilstošas ēkas būvniecību, no Cēsu novada pašvaldības puses ir izteikts sadarbības priekšlikums kopīgas ēkas būvniecībai, risinot arī Muzeja glabātavas vajadzības.

Vienlaicīgi ar LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs tiek izvērtētas iespējas risināt līdzīgas problēmsituācijas ar atbilstošu glabātavu telpu nodrošinājumu atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām – apzināta glabātavu nepieciešamība Muzeja un VZD funkciju izpildei. Attiecīgi jaunajā Vidzemes krājumu glabātavas ēkā Cēsīs varētu atrasties LNA, Muzeja un VZD krājumi, lai katra iestāde varētu īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Konceptuālajā ziņojumā tiek izvērtēti divi risinājuma varianti, lai izveidotu LNA Vidzemes reģiona centru un to nodrošinātu ar atbilstošām specifiskām prasībām atbilstošu NĪ infrastruktūru:

1) LNA Vidzemes reģiona centra izveide atbilstoši LNA koncepcijai (finansējuma avots – valsts budžets);

2) LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveide Cēsīs, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti.

1. LNA Vidzemes reģiona NĪ raksturojums

Vidzemes reģionā darbojas trīs LNA struktūrvienības – Cēsu zonālais valsts arhīvs, Valmieras zonālais valsts arhīvs un Alūksnes zonālais valsts arhīvs, kuru glabātavas atrodas četrās pilsētās – Alūksnē, Cēsīs, Madonā un Valmierā. Neviens no LNA izmantotajiem NĪ nav būvēts kā arhīva ēka, tie arhīva vajadzībām ir daļēji pielāgoti pieejamā finansējuma apmērā, līdz ar to neatbilst arhīva funkcijām un nenodrošina nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai atbilstošus apstākļus.

LNA Cēsu arhīva glabātava

Arhīva ēka Pils ielā 6, Cēsīs un Lenču ielā 3, Cēsīs celta 19.gs. 80tajos gados kā Vācu kredītsabiedrības ēka, tās konstruktīvo elementu nolietojums sasniedz 45%, inženiertīklu nolietojums – 30%, ēkas plānojums apgrūtina arhīva funkciju veikšanu, tās aizpildījums ir 99%.

LNA Madonas arhīva glabātava

Arhīva ēka Rīgas ielā 4, Madonā celta 20.gs. sākumā kā viesnīca, tās konstruktīvo elementu nolietojums sasniedz vismaz 40%, inženiertīklu nolietojums – vismaz 30%. Ēku arhīva vajadzībām nav iespējams izmantot pilnā apjomā, jo nepietiekošās slodzes noturības dēļ nevar izbūvēt papildu arhīva glabātavas.

LNA Alūksnes arhīva glabātava

Arhīva ēka Rūpniecības ielā 1, Alūksnē būvēta 20.gs. 50tajos gados kā uzņēmuma Alūksnes lauktehnika kantoris, tās konstruktīvo elementu nolietojums sasniedz 50%, inženiertīklu nolietojums – 40%, ēkas plānojums apgrūtina arhīva funkciju veikšanu, raksturīgas krasas gaisa temperatūras un relatīvā gaisa mitruma svārstības arhīva glabātavās. Ēkas aizpildījums sasniedzis 100%, līdz ar to jau šobrīd tiek nomātas papildu platības glabātavu vajadzībām no privātpersonas (67m²).

LNA Valmieras arhīva glabātava

Valmieras zonālais valsts arhīvs ir izvietots Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas teritorijā Cempu ielā 13a, Valmierā un aizņem 20.gs. 70tajos gados celtā ražošanas korpusa vienu daļu. Tā kā ēkā, kur atrodas arhīvs, notiek ražošanas process, arhīva dokumenti regulāri tiek pakļauti paaugstinātam piesārņojuma riskam un vibrācijai. Arhīva atrašanās vieta pilsētas rūpnieciskajā teritorijā un rūpnīcas caurlaižu režīms apgrūtina piekļuvi arhīvam un arhīva klātienes pakalpojumu sniegšanu klientiem. Rūpnīca ir izteikusi vēlmi atgūt šīs telpas, jo arī viņu darbību apgrūtina arhīva atrašanās viņu teritorijā.

Visus šos NĪ raksturo zema energoefektivitāte un mūsdienu prasībām neatbilstošs tehniskais stāvoklis. Nesakoptais un mūsdienu prasībām neatbilstošais NĪ tehniskais stāvoklis apdraud nacionālā dokumentārā mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, savukārt nesakoptā vide un vizuālais izskats negatīvi ietekmē LNA darbību un valsts publisko tēlu, demotivē esošos darbiniekus, apgrūtina jaunu darbinieku piesaistīšanu, kā arī apdraud LNA funkcijas ilgtspēju.

Tabula Nr.1 "Vidzemes reģionā esošo LNA glabātavu noslodze", dati uz 01.01.2023.

Būtiskākie risināmie jautājumi, lai LNA izmantotie NĪ neapdraudētu ilgtspēju LNA funkciju īstenošanai Vidzemes reģionā:

1. LNA ir ierobežoti finanšu resursi, četri NĪ ir nodoti LNA lietošanā un apsaimniekošanā, starp LNA un VNĪ noslēdzot apsaimniekošanas un lietošanas līgumus. Ilgstoši nav paredzēts finansējums ēku ilgtspējīgai uzturēšanai un uzkrājumu veidošanai NĪ plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai. Apsaimniekošanas un lietošanas līgumi paredz, ka LNA nodrošina to bezatlīdzības lietošanā nodoto NĪ uzturēšanu, ko LNA nodrošina nepietiekamā apjomā – atbilstoši ikgadēji piešķirto finanšu līdzekļu apjomam LNA darbības nodrošināšanai. Esošais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp, ugunsdrošības prasībām, kā arī tehniskā stāvokļa sistemātisku uzlabošanu. Ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī, ar lielu nolietojumu. Dažos gadījumos NĪ telpas LNA vajadzībām tiek nomātas no privātpersonām, ņemot vērā LNA budžeta iespējas un brīvās telpas attiecīgajā LNA struktūrvienības atrašanās vietā. Attiecīgi šajā gadījumā LNA ieguldījumi privātpersonu NĪ nav pieļaujami un krājumus uzglabāt nepiemērotās telpās nav ilgtspējīgi;

2. 90% NĪ vidējais nolietojums pārsniedz 30% – apdraudēta droša NĪ ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko 5–15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama NĪ ekspluatācija;

3. arhīvu glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Pieejamā finansējuma ietvaros tikai dažos NĪ LNA fragmentāri ir atjaunojis dažus inženiertīklu posmus;

4. arhīvu glabātavu aizpildījums vidēji valstī ir 94%, no 2025.gada LNA būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus;

5. 15% no kopējās NĪ platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot LNA darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu LNA funkciju izpildei. Ņemot vērā, ka LNA izvietots NĪ, kuru sākotnējā funkcija nebija paredzēta kā arhīva glabātavas, tas rada neracionālu telpu izvietojumu (piemēram, lieli gaiteņi, nelieli kabineti vai istabas, kas pielāgotas LNA glabātavu vajadzībām). Daļā esošo ēku nav racionāli plānot pārbūvi un pielāgot tās glabātavu vajadzībām, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu un dažos gadījumos arī ēkas kultūrvēsturisko aspektu;

6. NĪ netiek nodrošināta vides pieejamība – LNA pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām. Nevienā no LNA ēkām nav nodrošināta pilnīga vides pieejamība personām ar īpašām vajadzībām (kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem).

2. Muzeja krājuma glabāšanas apstākļu apraksts

Muzeja, kuram 2021.gadā ir piešķirts reģionāla muzeja statuss, krājumā glabājas 167 764 vienības (situācija uz 14.03.2023.), kas ir otrais lielākais pašvaldību muzeju krājums Latvijā, un tas nemitīgi tiek papildināts.

Saskaņā ar Muzeju likuma 7.panta pirmo daļu muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu. Muzejs ir akreditēts muzejs un pilda Muzeju likuma 7.panta otrajā daļā noteiktās muzeja pamatfunkcijas: 1) muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana; 2) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēte; 3) sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus. Muzeja budžetā pašvaldības dotācija plānota vairāk kā 55% no Muzeja kopējiem ienākumiem, līdz ar to Muzejs neatbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm. Pašu ieņēmumi jaunbūvējamā krājuma ēkā tiks gūti no Muzeja krājuma priekšmetu izmantošanas – apmeklētāju apkalpošanas (aptuveni 3-5 % no kopējiem Muzeja ienākumiem), tāpat arī deponējot Muzeja priekšmetus citām institūcijām (aptuveni 5% no kopējiem Muzeja ienākumiem). Jaunbūvējamā krājuma ēkā Muzeja pašu ienākumi veido indikatīvi 5% no kopējiem ienākumiem.

Muzeja krājums izvietots decentralizēti sešās adresēs Cēsu pilsētas teritorijā:

1) Gaujas iela 6, Cēsis (galvenā krājuma glabātava) – valsts nozīmes kultūras piemineklis "Dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr.6198), celta 18.gs II pusē. Ēka celta dzīvojamās funkcijas nodrošināšanai, tās fiziskais nolietojums sasniedz vismaz 50%;

2) Gaujas iela 8, Cēsis, celta 19.gs. dzīvojamās funkcijas nodrošināšanai. Tās vizuālais nolietojums sasniedz vismaz 30%, inženiertīklu nolietojums – vismaz 30%;

3) Poruka iela 8, Cēsis, (lielformāta sadzīves etnogrāfiskie priekšmeti), industriāla, neapkurināma telpa, vizuālais nolietojums sasniedz vismaz 45%, inženiertīklu nolietojums – vismaz 40%;

4) Skolas iela 6, Cēsis – reģiona nozīmes kultūras piemineklis "Cēsu apriņķa skola" (valsts aizsardzības Nr.6213), celta 1805.gadā. Ēka celta apriņķa skolas funkciju nodrošināšanai, būves fiziskais nolietojums sasniedz vismaz 30%;

5) Pils laukums 9, Cēsis – valsts nozīmes kultūras piemineklis "Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka" (valsts aizsardzības Nr.6205), celta 13.–18.gs. Ēka celta uz viduslaiku pils mūru pamatiem dzīvojamās funkcijas nodrošināšanai, tās konstruktīvo elementu vizuālais nolietojums sasniedz vismaz 40%, inženiertīklu nolietojums – vismaz 30%;

6) Pils laukums 3, Cēsis – valsts nozīmes kultūras piemineklis "Ratnīca – stallis" (valsts aizsardzības Nr.6204), celta 18.gs. pilsmuižas saimniecības funkcijas nodrošināšanai, tās fiziskais nolietojums sasniedz vismaz 22%.

No iepriekšminētajām Muzeja krājuma glabāšanas vietām divas telpu grupas tiek nomātas no privātpersonām. Gaujas ielas 6, Cēsīs, Skolas ielas 6, Cēsīs, Pils laukuma 9, Cēsīs un Pils laukuma 3, Cēsīs ēkas ir arhitektūras pieminekļi, celtas 18., 19.gs., tās nav iespējams pārbūvēt un piemērot atbilstošu Muzeja krājuma glabāšanas apstākļu nodrošināšanai. Muzeja krājuma telpas atrodas tālu viena no otras (piemēram, Poruka iela 8, Cēsīs no Gaujas ielas 6, Cēsīs – 3,4 km), kas attiecīgi rada neefektīvu darbinieku darba stundu patēriņu, kā arī ir apdraudējumu priekšmetu fiziskai saglabātībai, tos pārvietojot izpētes vajadzībām.

Tabula Nr.2 "Muzeja glabātavu noslodze"

Muzeja glabātavu telpu raksturojums atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.956) noteiktajam regulējumam.

Neatbilstošas glabātavas

- glabātava Poruka ielā 8, Cēsīs (291,90 m²) iekārtota vienā no Cēsu Autokombināta noliktavu telpām industriālā vidē un bez apkures. Praktiski bez iespējas uzturēt temperatūras un mitruma režīmu. Turklāt telpas tiek īrētas, kas nozīmē, ka, piemēram, mainoties ēku īpašniekiem, Muzejam nāktos kārtējo reizi meklēt telpas krājuma glabātavu iekārtošanai.

Daļēji atbilstošas glabātavas:

- glabātavas Skolas ielā 6, Cēsīs (107 m²) iekārtotas 18.gs. celtā ēkā, kur daļēji ir iespējams uzturēt nepieciešamo glabāšanas režīmu. Telpas nav iespējams aprīkot ar atbilstošām nosūces, ventilācijas, mitrināšanas u.tml. iekārtām, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un vēstures piemineklis.

- glabātavas Gaujas ielā 6, Cēsīs, iekārtotas 18.gs. celtā ēkā, kur daļēji ir iespējams uzturēt atbilstošu glabāšanas režīmu. Ēka ir kritiskā stāvoklī, kurai tuvākajā laikā ir nepieciešams remonts/restaurācija – nemitīgi jālabo jumts, fasādēs vairākās vietās nokritis apmetums, cokoldaļa ir kritiskā stāvoklī. Šajā ēkā uzturēt nepieciešamo mikroklimatu var daļēji, turklāt tas prasa regulāru finansiālu un energoresursu ieguldījumu. Arī šī ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

- glabātavas telpa Gaujas ielā 8, Cēsīs (89 m²) tiek īrēta un ir iekārtota nesen remontētā 19.gs. ēkas vienā telpā. Diemžēl uzturēt mitruma režīmu arī šajā glabātavā vasaras periodā nav iespējams. Kā arī, protams, spēkā paliek atkarība no telpu īpašnieka turpmākajiem plāniem.

Atbilstošas glabātavas:

- Atklātā krājuma glabātava un ekspozīcijas Pils ielā 3, Cēsīs un Pils ielā 9, Cēsīs, kurās kopā eksponētas 3143 Muzeja krājuma vienības, iekārtotas 2011. un 2017.gadā restaurētās un renovētās telpās, kas vienlaicīgi ir arī Muzeja publiskā zona, ar ko izskaidrojams nelielais priekšmetu skaits, kurus te var eksponēt/glabāt.

Lielākajā daļā no telpām, kurās atrodas Muzeja krājumi, nav nodrošināti apstākļi saskaņā MK noteikumos Nr.956 noteiktajām prasībām. Saskaņā ar KM muzeju akreditācijas komisijas 2021.gada 31.maija atzinumā par Muzeja akreditāciju konstatēto, 4008 Nacionālā muzeju krājuma priekšmeti, kas tiek glabāti J.Poruka ielā 8, Cēsīs, atrodas kritiski sliktos glabāšanas apstākļos. Tie galvenokārt ir lielizmēra etnogrāfiskie priekšmeti un aizņem lielu daļu Muzeja glabātavu vietu.

Daļa no Nacionālā muzeju krājuma priekšmetiem ilglaicīgi ir deponēti uz citiem Vidzemes muzejiem – uz Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju "Kalāči" 60 lielizmēra etnogrāfiskie priekšmeti, kur tie aizņem 70–80 m² lielu platību, Drustu novadpētniecības muzejs eksponē 42 etnogrāfiska rakstura un sadzīviskos priekšmetus, savukārt Antona Austriņa memoriālais muzejs "Kaikaši" deponējis 65 Muzeja krājuma priekšmetus, unikālas 19.gs. Raiskuma pagastskolas ērģeles pēc to restaurācijas uzņēmusies glabāt Cēsu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca. Pašlaik Muzejam ir noslēgti 17 līgumi par 382 priekšmetu ilgtermiņa deponējumiem.

Muzeja krājuma priekšmetu glabāšana ir teritoriāli sadrumstalota, turklāt liela daļa priekšmeti tiek glabāti neatbilstošos apstākļos. Muzeja rīcībā esošo telpu kapacitāte Muzeja krājumu glabāšanai ir izsmelta, nav iespējams ilgtermiņā Muzeja krājumu papildināt plānotajos tempos, tēmās un apjomos, kā arī nodrošināt drošu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem, tādēļ ir steidzami jārisina jautājums par Muzeja Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanai atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Muzeja loma reģionā vēl vairāk ir nostiprinājusies un pieaugusi pēc 2021.gada teritoriālās reformas, kļūstot par neatņemamu daļu reģionālajā attīstībā, veidojot un nosakot vietas identitāti, saglabājot un komunicējot ar sabiedrību par kultūras mantojumu, kā arī sniedzot metodisko un praktisko atbalstu citiem Cēsu novada un Vidzemes muzejiem.

Būtiskākie risināmie jautājumi, lai Muzeja pašreiz izmantotie NĪ neapdraudētu Muzeja funkciju ilgtspēju:

1. šobrīd Muzeja krājums glabājas decentralizēti sešās adresēs, no kurām divās adresēs telpas tiek nomātas no privātpersonām. Saskaņā ar KM muzeju akreditācijas komisijas 2021.gada 31.maija atzinumā par Muzeja akreditāciju konstatēto lielgabarīta priekšmetu krātuvē Poruka ielā 8, Cēsīs, kurā glabājas 4008 Muzeja krājuma priekšmeti (iedzīves etnogrāfisko priekšmetu kolekcija), tie atrodas nepiemērotos glabāšanas apstākļos, to saglabāšana esošajā stāvoklī ir apdraudēta;

2. Muzeja rīcībā esošās Muzeja krājuma glabāšanas telpas piepildītas tuvu maksimumam. Pēc pāris gadiem arvien biežāk nāksies atteikties no piedāvātajiem priekšmetiem, jo vairs nav atbilstošas telpu kapacitātes. Muzejs nebūs spējīgs īstenot savu kā reģionālā muzeja krājuma veidošanas politiku, mērķtiecīgi papildināt Muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu atbilstoši MK noteikumiem Nr.956;

3. vairākas Muzeja krājuma telpas tiek nomātas no privātpersonām. Muzeja krājuma ilgtermiņa saglabāšanai pastāv risks, ka telpu īpašnieks var uzteikt nomas līgumu, savukārt katrs Muzeja krājuma pārvietošanas process ir cilvēku, finanšu un citu resursu ietilpīgs, kā arī sameklēt Muzeja krājumam atbilstošas telpas ir ļoti sarežģīti un telpu nomas izmaksas pieaug. Katra Muzeja krājuma pārvietošanas reize apdraud Muzeja krājuma priekšmetu fizisko saglabātību;

4. galvenā Muzeja krājuma glabātava (ēka Gaujas ielā 6, Cēsīs), kurā glabājas lielākā daļa no Muzeja krājuma un ir izvietota daļa no Muzeja darba kabinetiem, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas tiek apkurināts ar malkas krāsnīm, kas ir ugunsdrošības risks Muzeja krājumam. Kā norādīts 2020.gadā veiktajā tehniskā apsekojuma atzinumā, ēkai ir nepieciešami būtiski uzlabojumi energoefektivitātes jomā, kas, ņemot vērā ēkas kā kultūras pieminekļa statusu un arhitektoniskās izpētes rezultātus, ir sarežģīti īstenojams un finansiāli dārgs projekts;

5. Muzeja krājuma priekšmetu pieejamība sabiedrībai gan pētniecībai, gan apskatei ir ierobežota, kā arī ēkās nevar iekļūt cilvēki ar kustību un redzes traucējumiem. Pieprasījums un vēlme pētniekiem strādāt ar Muzeja krājuma priekšmetiem ir liela. 2021.gadā tikai 6,90% no Muzeja krājuma priekšmetu skaita bija pieejami sabiedrībai – izstādēs, ekspozīcijās, izmantoti publikācijās, pētniecībā, deponēti citiem muzejiem utt;

6. Muzeja darbiniekiem nav piemēroti darba apstākļi. Ne tikai Muzeja krājums, bet arī ar to ikdienā strādājošie Muzeja darbinieki ir izvietoti vairākās ēkās, kurās ir gan apkures problēmas ziemā un kondicionēšanas neesamība vasarā, gan atbilstošas un mūsdienīgas darba vides trūkums. Tas ir viens no aspektiem, kādēļ Muzeja darbinieki mēdz pārtraukt darba tiesiskās attiecības, kā arī nākotnē būs viens no aspektiem, ko vērtēs jaunie Muzeja darbinieki. Darba dienas gaitā tiek neefektīvi patērēts laiks, lai nokļūtu no vienas ēkas uz nākamo.

3. VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavas raksturojums

Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.971 "Valsts zemes dienesta nolikums" 3.23.apakšpunkts paredz VZD uzdevumu uzturēt VZD arhīvu, nodrošinot VZD kompetencē esošo dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu. Savukārt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 82.panta pirmajā un ceturtajā daļā ir noteikts, ka dokumentus, uz kuru pamata tiek veikta kadastra objekta formēšana, un tās gaitā sagatavotos dokumentus kārto lietās. Lietas nodod VZD arhīvā, un lietas arhīva reģistrācijas numuru ieraksta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 83.pants paredz, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati ir glabājami pastāvīgi. Nekustamā īpašuma lietu veido pastāvīgi glabājamie dokumenti un uz laiku glabājamie dokumenti. Nekustamā īpašuma valsts kadastra dokumenti un dati glabājami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minēto datu un dokumentu glabāšanu līdz to nodošanai LNA nodrošina VZD arhīvs.

VZD uzsācis Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavu optimizācijas, modernizācijas un attīstības procesu un ir izvērtēta iespēja izvietot VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālo arhīvu arhīva funkcijai atbilstošā jaunbūvē, nomājot ēkā attiecīgas telpas.

VZD Vidzemes reģionālajā pārvaldē arhīva glabātavas ir izvietotas četrās pilsētās – Valmierā (Rīgas ielā 47), Cēsīs (Raunas ielā 8), Madonā (Saules ielā 16) un Gulbenē (Rīgas ielā 21). Telpas tiek nomātas no pašvaldības un valsts, un no privātajiem komersantiem – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra", Cēsu novada pašvaldības, valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" un akciju sabiedrības "Mitrāns".

VZD Vidzemes reģionālajā pārvaldē arhīva glabātavu NĪ raksturojums:

VZD Valmieras arhīva glabātava

Arhīva glabātavu un darbinieku telpās problemātiski nodrošināt atbilstošu mikroklimatu (mitrumu, temperatūru) nolietojušās ēkas un tajā esošo nolietojošos ventilācijas un apkures sistēmu dēļ (caurvējš, mitrums, pazemināta temperatūra ziemā un vasarā, arhīva glabātavu telpās pārāk sauss gaiss, smaka), kas rada nepieciešamību veidot papildu risinājumus atbilstošu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, papildu mitrinātāju, elektrisko sildītāju izvietošanu u.c.), kas nedod pilnvērtīgu rezultātu. Atbilstošu apstākļu nodrošināšanai ēkā jāveic ievērojamus ieguldījumus kapitālremonta veikšanai (ventilācijas un apkures inženierkomunikāciju nomaiņu u.c.).

VZD 2022.gadā ir saņēmis LNA atzinumu, ka arhīva glabātavu telpās ir atklāts mikrobioloģiskais piesārņojums, tādēļ tika organizēta un veikta neatliekama arhīva glabātavu telpu un dokumentu papildus dezinfekcija, kas veido papildu arhīva glabātavu uzturēšanas izmaksas. Minēto apstākļu dēļ darbinieki darba drošības dēļ ir pārvietoti uz citām telpām.

VZD Cēsu arhīva glabātava

Darbinieku (arhīvistu) darba vietas atrodas ēkas pirmajā stāvā, savukārt arhīva glabātavu telpas un skenēšanas stacija atrodas ēkas pagrabstāvā. Arhīva glabātavas telpu platība nepietiekama (šauras), tajās problemātiski nodrošināt atbilstošu mikroklimatu (mitrumu, temperatūru), piemēram, gaisa mitrums vasarā ir virs atbilstošas normas. VZD Cēsu arhīva glabātavās nav izbūvēta piekļuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai varētu saņemt arhīva pakalpojumus.

VZD Madonas arhīva glabātava

Arhīva glabātavas telpās ir problemātiski nodrošināt atbilstošu mikroklimatu (mitrumu, temperatūru). Nav iespējas vēdināt telpas, jo visi logi biroja telpās, tajā skaitā, arhīva glabātavās, ir neatverami. Arhīva dokumenti glabājas divās telpās. VZD Madonas arhīva glabātavās nav izbūvēta piekļuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai varētu saņemt arhīva pakalpojumus.

VZD Gulbenes arhīva glabātava

Arhīva glabātavas telpās ir problemātiski nodrošināt atbilstošu mikroklimatu (nepietiekošs mitrums), kas rada nepieciešamību veidot papildu risinājumus atbilstošu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, papildu mitrinātāju izvietošanu), kas nedod pilnvērtīgu rezultātu.

Tabula Nr.3 "VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavas noslodze"

VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes Arhīva daļas vadība atrodas Valmierā, bet arhīvistu un metadatu veidotāju darba vietas, kā arī arhīva glabātavai nepieciešamā biroja tehnika, atrodas visās četrās adresēs. Neviena no VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavām nav izvietota ēkā, kas būtu būvēta kā arhīva telpas. Telpas nav arhīva vajadzībām pielāgotas, līdz ar to neatbilst mūsdienīga arhīva funkcijām un darba vides prasībām un ilgtermiņā nenodrošinās normatīvo aktu prasību izpildi pastāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanai.

VZD arhīva glabātavām izmantotās infrastruktūras tehniskais stāvoklis, NĪ īpašumu piederība un arhīvu sadrumstalotība vērtējama kā nepiemērota arhīvu modernizācijas, attīstības un dokumentu digitalizācijas procesa tālākai attīstībai no VZD puses. Arhīva glabātavām ir sasniegts arī maksimālais to aizpildījums.

VZD šobrīd neizskata jautājumu par papildu telpu nomu VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavām, bet risina jautājumu ar stacionāro arhīva plauktu nomaiņu uz mobilajiem arhīva plauktiem, kas ļauj optimāli izmantot esošo telpu platību.

Ņemot vērā nepieciešamību meklēt ilgtermiņa risinājumus norādīto problēmu novēršanai, VZD nepieciešams meklēt citas VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātavām atbilstošas telpas, kas atbilstu mūsdienīga arhīva funkcijām un darba vides prasībām, un ilgtermiņā nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi pastāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanai.

Būtiskākie risināmie jautājumi, lai VZD izmantotie NĪ neapdraudētu arhīva funkciju ilgtspēju. Neveicot ieguldījumus VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva glabātavas NĪ izveidē, nebūs iespējams:

1. uzglabāt VZD arhīvā esošos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī turpmāk jaunajiem uzglabājamajiem dokumentiem nebūs iespējams nodrošināt telpas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2. veikt VZD arhīva darba organizācijas efektivizāciju, ieviest darbinieku specializāciju un savstarpējās aizvietošanas sistēmu, lai paaugstinātu darba ražīgumu un darba slodžu sabalansētību Vidzemes reģionā;

3. palielināt VZD arhīva darbu izpildes apjomu – dokumentu digitalizāciju nosakot kā prioritāti;

4. izveidot mūsdienīgu, energoefektīvu un ilgtspējīgu darba un arhīva glabātavas vidi (nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus darbinieku darba un arhīva dokumentu glabāšanas apstākļus);

5. samazināt aizņemtās arhīva glabātavas un biroja platības par vismaz 25%;

6. būtiski palielināt sabiedrībai elektroniski pieejamu arhīva dokumentu apjomu;

7. izveidot ilgtermiņa telpu nomas attiecības.

III. Risku izvērtējums

Ja ēkām netiek veikti neatliekamie darbi bīstamības novēršanai un LNA, Muzeja struktūrvienības un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīva glabātava paliek esošajās ēkās un telpās, tiek identificēti šādi riski (risku izvērtēšanas metodika izvēlēta, ņemot vērā vispārpieņemto risku izvērtēšanas metodoloģiju uzņēmējdarbībā):

IV. Risinājuma varianti

Konceptuālajā ziņojumā izvērtēti divi risinājuma varianti, lai nodrošinātu LNA darbību Vidzemes reģionā ar atbilstošu infrastruktūru:

1) LNA Vidzemes reģiona centra izveide atbilstoši LNA koncepcijai (finansējuma avots – valsts budžets);

2) LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveide Cēsīs, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti.

1. risinājuma variants: LNA Vidzemes reģiona centra izveide Cēsīs (LNA koncepcijas ietvaros īsteno VNĪ no valsts budžeta finansējuma).

Šis variants paredz LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs atbilstoši LNA koncepcijai, ko paredzēts finansēt, piesaistot valsts budžeta līdzekļus.

Kā LNA koncepcijā paredzēts, ņemot vērā NĪ piederību, NĪ tehnisko stāvokli, reģionālo izvietojumu, tiek izveidoti četri LNA reģiona zonālie arhīvi (skatīt attēlā Nr.1 "Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras optimizācija"). Konceptuālā ziņojuma ietvaros tiek aplūkoti risinājumi LNA Vidzemes reģiona (Valmierā, Cēsīs, Alūksnē, Madonā) centra izveidei.

Attēls Nr.1 "LNA infrastruktūras optimizācija"

Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru LNA pilnvērtīgai darbībai (tajā skaitā nodrošinot nepārtrauktību normatīvajos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā), nepieciešams prioritārā secībā veikt attīstības pasākumus NĪ Vidzemē, t.i., Cēsīs izveidot LNA Vidzemes reģiona centru, paredzot izbūvēt jaunbūvi 6096 m² apjomā nekustamā īpašuma adresē Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140):

Tabula Nr.4 "LNA Vidzemes reģiona centra izveides platības prognoze"

2020.gadā Cēsu novada pašvaldība apliecinājusi gatavību pēc tam, kad rasts risinājums nepieciešamajam finansējumam Vidzemes valsts zonālā arhīva jaunbūves būvniecībai, nodot zemes vienību Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) bez atlīdzības valsts īpašumā (FM vai KM personā) kultūras funkciju veikšanai. Jāņem vērā apstāklis, ka šobrīd Cēsu novada pašvaldība ir ieinteresēta Konceptuālā ziņojuma otrā risinājuma varianta īstenošanā, risinot normatīvajiem aktiem atbilstošu glabātavu pieejamību vairākām iestādēm vienkopus (tajā skaitā arī Muzeja darbības nodrošināšanai), tādēļ Cēsu novada pašvaldība izvērtē iespēju zemes vienības Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) daļējā apmērā nodošanu bez atlīdzības valsts īpašumā kultūras funkciju veikšanai.

2020.gada prognoze LNA Vidzemes reģiona centru izbūvei sastādīja 10 207 130 euro bez PVN jeb 12 350 627 euro ar PVN:

Tabula Nr.5 "LNA koncepcijā norādītā LNA Vidzemes reģiona centra izveides izmaksu prognoze"

Provizoriskās izmaksas, sagatavotas 2020.gadā. Šobrīd jāņem vērā, ka ģeopolitiskās situācijas ietekmē saistībā ar karadarbību Ukrainā, kā arī pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju dēļ ir sadārdzinājušās būvniecības izmaksas. Metāla un citu materiālo resursu nepieejamība vai to izmaksu ievērojama palielināšanās, kas veido kopējo būvniecības izmaksu sadārdzinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (RCB030c būvniecības izmaksu indeksi) laika periodā no 2020.gada I. ceturkšņa līdz 2023.gada II. ceturksnim būvniecības indekss nedzīvojamām mājām ir pieaudzis no 115,4 līdz 158,6 jeb būvniecības izmaksas ir pieaugušas par 37,44%.

Veicot kapitālieguldījumus NĪ un citus pielāgošanas darbus LNA darbības nodrošināšanai, tajā skaitā pārbūvējamajos objektos risinot jautājumu par esošo glabājamo vienību nosegšanu vai pārvietošanu būvdarbu veikšanas periodā, izvērtēt iespēju pēc NĪ atbrīvošanas virzīt atsavināšanai šādus NĪ, ja tie nav nepieciešami citu valsts funkciju veikšanai:

1) valsts īpašumā FM valdījumā esošas 1/12 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 515 0105), kas sastāv no trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 9601 015 0103 001, 9601 015 0103 002, 9601 015 0103 007) Cempu ielā 13a, Valmierā (būvju īpašums atrodas kopīpašumā ar akciju sabiedrību "Valmieras stikla šķiedra", atrodas uz fizisku personu kopīpašumā esošas zemes vienības (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9601 015 0109) Cempu ielā 13, Valmierā; NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis);

2) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4201 005 1801), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4201 005 1801) un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 001, 4201 005 1801 002, 4201 005 1801 003) Pils ielā 6, Cēsīs un Lenču ielā 3, Cēsīs, kopā ar FM valdījumā esošām piecām inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 4201 005 1801 004, 4201 005 1801 005, 4201 005 1801 006, 4201 005 1801 007, 4201 005 1801 008) (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis);

3) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.7001 001 0001), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7001 001 0001) un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 7001 001 0001 001, 7001 001 0001 002) Rīgas ielā 4, Madonā (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis);

4) valsts īpašumā FM valdījumā esošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.3601 003 0606), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3601 003 0606) un būves (būves kadastra apzīmējums 3601 003 0606 001) Rūpniecības ielā 1, Alūksnē (NĪ virzīt atsavināšanai pēc tam, kad uzbūvēta un pielāgota jaunbūve Cēsis).

LNA koncepcijā norādīta informācija par LNA Vidzemes reģiona centra Cēsīs NĪ nomas maksas un papildu maksājumu prognozi 427 418,32 euro ar PVN (neskaitot kapitāla izmaksas). Ņemot vērā, ka LNA Vidzemes reģiona centra Cēsīs jaunbūve paredzēta valsts īpašumā (FM vai KM personā), saskaņā ar normatīvā regulējuma nosacījumiem, VNĪ nav tiesīgs ieguldīt savu vai aizņemto finansējumu valsts NĪ, attiecīgi šīs jaunbūves pilna apjoma finansēšanai (prognoze 12 350 627 euro ar PVN apjomā) jāparedz finansējums no valsts budžeta vai jāpiesaista Eiropas Savienības fondu finansējums.

Tabula Nr.6 "NĪ nomas maksas un papildu maksājumu prognoze"

Nomas maksas prognoze sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumiem Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi", tajā skaitā atrunāti nosacījumi izdevumu plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem aprēķinam. Saskaņā ar VNĪ kvalitātes vadības dokumentos atrunāto kārtību katram NĪ tiek aprēķināta ēkas atjaunošanas vērtība un remontdarbu investīciju plāns (RIP), ņemot vērā gan ēku tipu, katras ēkas komponentes (ēkas konstrukcija, ārējā apdare, iekšējā apdare un iekšējās inženiersistēmas) un tām piemērojamo lietderīgās lietošanas laiku, kā arī NĪ portfeļa sadalījumu). RIP ir aprēķinu metode nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksām, nosakot nepieciešamo izdevumu apjomu plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem gadā vai ēkas dzīves ciklā. RIP izmaksas nomas maksā piemēro ne vairāk kā 2,5% no attiecīgā nekustamā īpašuma būvju atjaunošanas vērtības gadā.

2.risinājuma variants – Vienotā kompleksa izbūve LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājuma un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveide Cēsīs.

Šis variants paredz LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva vienota kompleksa izveidi Cēsīs, būvējot jaunbūvi. Kompleksa izveidi plānots finansēt, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu.

Izveidojot vienotu kompleksu LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājuma un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva glabātavām, tiktu uzbūvēta krājumu glabātavas jaunbūve Cēsīs, nodrošinot atbilstošas mikroklimata un drošības prasības nacionālā dokumentārā mantojuma un Nacionālā muzeju krājuma saglabāšanas prasībām. Kompleksā tiks nodrošināti nepieciešamie apstākļi pētniecības darba veikšanai, apmeklētāju un pētnieku apkalpošanai (tajā skaitā ērta piekļuve personām ar īpašām vajadzībām), kā arī profesionālajai specifikai atbilstoša darba vide, alternatīvās enerģijas avoti un citi ilgtspējīgi risinājumi.

Kompleksa izveidei izvēlētajai vietai, NĪ Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) ir priekšrocības, jo tuvumā ir kompleksa izbūvei nepieciešamie maģistrālie tīkli, neapbūvētais zemesgabals ir Cēsu novada pašvaldības īpašumā.

Kopējā glabātavu kompleksā 7172 m² apjomā tiktu optimāli pielietotas telpas kopējām interesēm normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, veidojot trīs iestāžu koplietošanas telpas – vienots apmeklētāju centrs, izstāžu zāle, telpa semināriem un mācību organizēšanai, kā arī kopīga labiekārtota apkārtne un automašīnu stāvvieta gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Tabula Nr.7 "Kopējā krājuma glabātavu jaunbūves Cēsīs izveides platības prognoze*"

Ņemot vērā, ka Cēsu novada pašvaldība nodrošina projekta īstenošanu par krājumu un glabātavu kompleksa izbūvi Cēsīs (tajā skaitā nodrošina arī pašvaldības līdzfinansējumu par LNA un VZD ēkas daļas būvniecības procesa nodrošināšanu), kā arī ņemot vērā Cēsu novada domes 2023.gada 25.maija sēdes lēmumā Nr.189 noteikto, paredzēti šādi soļi turpmāko īpašumu attiecību risināšanai:

1. pēc Ministru kabineta rīkojuma izskatīšanas par Konceptuālā ziņojuma otrā risinājuma varianta īstenošanu KM, LNA un VZD noslēdz sadarbības līgumu ar Cēsu novada pašvaldību, tajā skaitā, nosakot saistības par Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējuma atmaksu attiecībā uz LNA un VZD vajadzībām būvējamo ēkas daļu un īpašuma tiesību jautājumiem attiecībā uz LNA vajadzībām būvējamo ēkas daļu, katras puses iesaisti būvprojekta izstrādē un realizācijā (telpu plānojumu, platības, funkcionālās un tehniskās prasības);

2. pēc Ministru kabineta rīkojuma izskatīšanas par Konceptuālā ziņojuma otrā risinājuma varianta īstenošanu un iepriekšējā punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas, LNA un VZD noslēdz nodomu protokolu par nomas līguma noslēgšanu nākotnē ar Cēsu novada pašvaldību, kas garantētu LNA un VZD iespēju nomāt telpas jaunbūvējamā arhīvu un krājumu glabātavu kompleksā;

3. pēc LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājumu un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva kompleksa izbūves, Cēsu novada pašvaldība lemj par kopīpašuma, kurā ietilpst zemesgabals (zemes vienības kadastra apzīmējums Nr. 42010081140), sadalīšanu domājamās daļās un nodošanu Latvijas valstij KM personā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta otro daļu.

Savukārt jaunuzbūvētās ēkas domājamās daļas tiks nodota Latvijas valstij KM personā īpašumā, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu. Sadalīšana domājamās daļās, tikai par LNA aizņemto ēkas daļu, un nodošanu Latvijas valstij KM personā īpašumā – kopīpašuma domājamo daļu sadale notiek divos posmos:

3.1. pēc jaunuzbūvētās ēkas pieņemšanas ekspluatācijā¹, kur KM kopīpašuma daļa tiek noteikta tādā apmērā, kāds ir uz to brīdi piešķirtais Eiropas Savienības fondu finansējums, izbūvējot telpas LNA vajadzībām, savukārt atlikušā īpašuma daļa ir Cēsu novada pašvaldības kopīpašuma daļa;

3.2. pēc nomas līgumā noteiktā nomas perioda beigām, pēc kura LNA ir atmaksājis/ veicis izpirkumu par īpašuma daļu, kas ir valsts KM domājamās daļas Cēsu novada pašvaldībai, kas saistītas ar kapitālieguldījumu ēkas daļas izbūvei LNA vajadzībām. KM kopīpašuma daļa tiek noteikta pilnā apmērā atbilstoši piešķirtā Eiropas Savienības fondu finansējuma apmēram un nomas periodā atmaksātajam kapitālieguldījumu apjomam par izbūvētajām telpām LNA vajadzībām, savukārt atlikušā īpašuma daļa ir Cēsu novada pašvaldības kopīpašuma daļa;

4. pēc 3.1. un 3.2.punktā minēto Cēsu novada pašvaldības lēmumu pieņemšanas par kopīpašuma domājamo daļu sadali, KM ir atbildīga par tālāko procesa organizēšanu kopīpašuma domājamās daļas īpašumtiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā un ar šo procesu saistīto izmaksu segšanu;

5. Cēsu novada pašvaldība un KM kā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 42010081140) kopīpašnieki vienojas, ka Cēsu novada pašvaldība no KM puses tiks pilnvarota organizēt kopīpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 42010081140) ēkas un teritorijas apsaimniekošanas jautājumus;

6. pēc arhīvu un krājumu glabātavu kompleksa izbūves un kopīpašuma domājamo daļu ierakstīšanas zemesgrāmatā, LNA un VZD noslēdz nomas līgumu ar Cēsu novada pašvaldību (tajā skaitā nomas maksā iekļauta kapitālieguldījuma summa par Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējuma daļu) par Cēsu novada pašvaldības domājamās daļas īpašuma daļu un KM noslēdz kopīpašuma lietošanas līgumu ar Cēsu novada pašvaldību, kas ietver arī apsaimniekošanas jautājumus. Pēc nomas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanas Cēsu novada pašvaldība organizē visa NĪ apsaimniekošanu, pirms tam ar LNA un VZD vienojoties par apsaimniekošanas pasākumu plānu (attiecīgi pārējie apsaimniekošanas pasākumi, kas nav iekļauti nomas maksā, tiek organizēti individuāli no katras iestādes puses). Nomas līgums noteiks arī finanšu saistības kompensēt visu neatmaksāto Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējuma daļu (tajā skaitā arī aizņēmuma procentu apmēru) gadījumā, ja kāda no nomas līguma pusēm rosina izbeigt nomas līgumu pirms tā termiņa beigām;

7. pēc Cēsu novada pašvaldības un LNA nomas līgumā noteiktā nomas perioda beigām, pēc kura LNA ir atmaksājis/ veicis izpirkumu par īpašuma daļu, kas ir valsts KM domājamās daļas Cēsu novada pašvaldībai, kas saistītas ar kapitālieguldījumu ēkas daļas izbūvei LNA vajadzībām, Cēsu novada pašvaldības faktiski radušos kapitālieguldījumu segšanas attiecībā par LNA izbūvētās ēkas daļu (šī izmaksu summa ir iekļauta LNA nomas maksas prognozē), Cēsu novada pašvaldība lemj par atlikušā kopīpašuma sadalīšanu domājamās daļās un nodošanu īpašumā Latvijas valstij KM personā. Pēc Cēsu novada pašvaldības lēmuma par kopīpašuma domājamo daļu sadali un nodošanu valsts īpašumā KM personā, KM ir atbildīga par tālāko procesa organizēšanu ēkas domājamās daļas īpašumtiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā un ar šo procesu saistīto izmaksu segšanu.

Kopējā glabātavu kompleksa izbūves izmaksu prognoze sastāda 18 033 638 euro ar PVN apmērā (2023.gada maija izmaksu prognoze). Ar būvniecību saistītu izmaksu prognoze ir veidota, balstoties uz Cēsu novada pašvaldības pēdējo gadu iepirkumu rezultātiem līdzīgos objektos.

Tabula Nr.8 "Kopējā krājuma glabātavu jaunbūves Cēsīs būvniecības procesa izmaksu prognoze"

NĪ attīstības projekta ieviešanas termiņš līdz jaunbūves nodošanai ekspluatācijā plānots vismaz četru gadu garumā (tajā skaitā plānots viens gads jaunbūves būvprojekta izstrādei un saskaņošanai, plānoti divi gadi būvniecības darbu izpildei, kā arī citi termiņi, kas pamatā saistībā ar iepirkumu procedūru norisi) no brīža, kad pieejams finansējums projektēšanas iepirkuma izsludināšanai un noslēgti sadarbības līgumi ar NĪ attīstībā iesaistītajām iestādēm. Primāri nepieciešams nodrošināt finansējumu projektēšanas darbu izpildei un būvprojekta ekspertīzei (kopējā prognoze 1 milj. euro ar PVN apmērā), lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu NĪ attīstības projekta uzsākšanu. Ja projekta ieviešanas laikā faktiskās izmaksas pārsniedz plānotās izmaksas un operatīvi nav iespējams rast risinājumu projekta tālākai virzībai, Cēsu novada pašvaldība informēs projektā iesaistītās puses par riskiem projekta ieviešanas termiņā, kā arī rodot risinājumu turpmākai projekta ieviešanai informēs projektā iesaistītās puses par aktuālo projekta īstenošanas termiņa prognozi.

KM plāno LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva infrastruktūras būvniecībai piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākuma "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana" (turpmāk – SAM 5.1.1.7.pasākums). Cēsu novada pašvaldība plānota kā projektu iesniedzējs SAM 5.1.1.7.pasākuma ietvaros, kas paredz sniegt atbalstu šādām galvenajām atbalstāmām darbībām:

• nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, būvniecība, atjaunošana un restaurācija;

• publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē;

• jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot reģionālās kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu.

Kopējo glabātavu kompleksa jaunbūves izveidei Cēsīs plānots piesaistīt SAM 5.1.1.7.pasākuma finansējumu 8 207 243 euro apmērā, lai daļējā apmērā segtu NĪ izveides izmaksas LNA un Muzeja vajadzībām. Kopējās glabātavu kompleksa jaunbūves izmaksas ir attiecināmas SAM 5.1.1.7.pasākuma ietvaros un pilnā apmērā tiks iekļautas projekta iesnieguma budžetā. Attiecīgi pārējo finansējumu paredzēts segt no Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma atbilstoši Cēsu novada domes lēmumā noteiktajam. Aizņēmums pēc projekta īstenošanas no valsts iestāžu puses (LNA un VZD) 25 gadu periodā tiktu atmaksāts ilgtermiņa saistību veidā atbilstoši iestāžu izmantojamai platībai par katras iestādes vajadzībām izbūvēto ēkas daļu, bet ieguldījumus Muzeja daļā segs Cēsu novada pašvaldība.

SAM 5.1.1.7.pasākuma projektā norādīs kopējā glabātavu kompleksa jaunbūves izveides izmaksas, SAM 5.1.1.7.pasākuma projekta attiecināmo izmaksu segšanai Cēsu novada pašvaldība saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" 36.pantu, ievērojot gadskārtējā likumā noteiktos nosacījumus, ņemot aizņēmumu Valsts kasē atbilstoši SAM 5.1.1.7.pasākuma projekta kopējam budžetam, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu un izņemot Eiropas Reģionālās attīstības fonda avansa apmēru.

Cēsu novada pašvaldība ir izvērtējusi esošās saistības, un plānotās projekta saistības turpmākajos gados nepārsniedz 11,7% no plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Lai samazinātu nomas maksas (kapitālieguldījumu komponentes) apmēru, KM, LNA un VZD projekta ieviešanas laikā sniedz priekšlikumus par papildu finansējuma avotiem vienota kompleksa izbūvei LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājuma un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidei Cēsīs. Faktiskā nomas maksa tiks aprēķina, ņemot vērā faktisko Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējuma apmēru, kas ticis izlietots LNA un VZD vajadzībām izbūvētajai NĪ daļai. Nomas maksas prognozē netiek ietverta zemesgabala nomas maksa un tā netiks ietverta arī nomas maksā pēc kopējās glabātavu kompleksa izbūves, slēdzot LNA un VZD nomas līgumu ar Cēsu novada pašvaldību.

Tabula Nr.9 "NĪ nomas maksa, papildu maksājumu un apsaimniekošanas līguma maksas prognoze"

Nomas maksā viena no komponentēm (komponente N) sastāda izdevumus plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem, kas nepieciešami nekustamā īpašuma uzturēšanai. Nomas maksā N komponente ir iekļauta 1% apmērā. Ņemot vērā to, ka Cēsu novada pašvaldība nodrošinās nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, tad pēc nomas līguma tiesisko attiecību izbeigšanas, iepriekš visus jautājumus saskaņojot ar nekustamā īpašuma kopīpašnieku, neizlietotais uzkrājums arī turpmāk tiks izmantots tā sākotnējam mērķim, t.i., ēkas kārtējam vai kapitālajam remontam, t.i., ēkas uzturēšanai. Sadarbības līguma ietvaros tiks atrunāta procedūra arī par uzkrājuma plānotajiem remontdarbiem un būvdarbiem izlietošanas kārtību, t.sk. tiks atrunāta procedūra neizlietotā uzkrājuma turpmākai izmantošanai.

Ievērojot to, ka ES fondu finansējums nodrošina tikai daļēju projekta īstenošanu un to, ka Cēsu novada pašvaldībai jāuzņemas kredītsaistības, lai projektu īstenotu pilnā apmērā, tad visu valsts domājamo daļu nodošana īpašumā valstij KM personā uzreiz pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā netiks veikta. Visu valsts domājamo daļu nodošana īpašumā valstij KM personā tiks veikta tikai tad, kad LNA atmaksās visu summu par īpašuma daļu, kas ir valsts KM domājamās daļas.

Nomas maksas un apsaimniekošanas līguma maksas prognoze tiks aktualizēta projekta īstenošanas laikā, ņemot vērā:

1) faktiskās NĪ attīstības izmaksas;

2) faktiskās NĪ platības, tajā skaitā projektēšanas darbu laikā precizējot katras koplietošanas telpas nepieciešamību katras iestādes vajadzībām (attiecīgi precizējot, vai koplietošanas telpa nepieciešama divu vai trīs iestāžu darbības nodrošināšanai un šo platību proporcionālai iekļaušanai nomas izmaksās).

Nomas maksa un apsaimniekošanas līguma maksa tiks aktualizēta arī līgumu darbības laikā saskaņā ar atrunātajiem nosacījumiem.

Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra noteikumu Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" nosacījumus – ja pieteikumu par nomas objektu, kas ir atvasinātas publiskas personas nekustamais īpašums, iznomātājam iesniedz cita atvasināta publiska persona, tās iestāde, valsts iestāde, kapitālsabiedrība vai privātpersona, kurai nomas objekts nepieciešams publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, izsoli var nerīkot un nomas objektu iznomāt minētajai atvasinātai publiskai personai, tās iestādei, valsts iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai, un rakstiski informēt par to pārējos nomas tiesību pretendentus. Lai LNA un VZD varētu plānot savas darbības nodrošināšanu, ir nepieciešams noslēgt nodomu protokolu, kas garantētu LNA un VZD iespēju nomāt telpas jaunbūvējamā arhīvu un krājumu glabātavu kompleksā Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140).

Sadarbības līgumā tiks noteikta atbildība, kas iestājas, ja kāda no projekta realizācijā iesaistītajām pusēm izstājas no dalības projekta īstenošanā (tiešo zaudējumu segšanas pienākums, kas radies cēloniskajā sakarā ar konkrētās puses izstāšanos, tajā skaitā iekļaujot Cēsu novada pašvaldības kapitālieguldījuma daļu un aizdevuma procentus).

Sadarbības līgumā tiks noteikts, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākums neiestājas, piemēram, ja projekta īstenošanas laikā vairs netiek nodrošinātas kādas institūcijas (VZD vai LNA) darbības nodrošināšanai nepieciešamās, iepriekš definētas būtiskas prasības telpu platībām vai ja paredzētā būvniecības projekta izstrādē un realizācijā par kādas iestādes lietošanai paredzēto telpu daļu tiek īstenoti citi risinājumi (piemēram, telpas augstums, digitalizācijas telpas un arhīva glabātavu telpas savstarpējais funkcionālais savienojums), kas projekta ieviešanas laikā ir izmanīti, nenodrošina sākotnēji definētās būtiskās prasības, un izmaiņu risinājumi nav saskaņoti ar iestādēm.

V. Ietekme uz problēmas risināšanu

LNA koncepcijā tika izstrādāti šādi pamatprincipi, lai izvērtētu optimālāko risinājumu LNA infrastruktūras attīstībai:

1) LNA darbība reģionos – nodrošinot sabiedrībai brīvu un ērtu piekļuvi dokumentu nodošanai, LNA dokumentu izpētei un izziņu saņemšanai;

2) LNA darbības ilgtspēja – prognozējot LNA nepieciešamās infrastruktūras apjomu, ņemt vērā GV pieaugumu līdz 2030.gadam un tendenci dokumentus nodot LNA elektroniskā veidā;

3) resursu optimāla izmantošana – vērtējot risinājuma variantus, ne tikai salīdzināts attīstības investīciju apjoms, bet arī LNA infrastruktūras uzturēšanas izmaksas nākamo 25 gadu periodā (ietverot pilnu kapitālieguldījuma atmaksas periodu).

Zemāk sniegts kopsavilkuma vērtējums abiem izstrādātajiem risinājuma variantiem pēc to ietekmes uz LNA infrastruktūras attīstības pamatprincipiem, kā arī papildus tiek izvērtēta risinājuma varianta ietekme uz valsts vai pašvaldības iestāžu darbību nacionālā vai reģionālā mērogā:

Salīdzinot abus risinājuma variantus, secināms, ka optimālākais ir otrais risinājuma variants, jo vienlaicīgi ar LNA Vidzemes reģiona centra izveidi tiktu veidotas kopīgas telpas Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izveidei Cēsīs. Jāņem vērā ierobežojumi, ka otrais risinājuma variants sniedz iespēju uzsākt veidot LNA Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs jau šobrīd, negaidot, kamēr nepieciešamais NĪ izveides finansējums pilnā apmērā tiktu nodrošināts no valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu finansējuma.

VI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Zemāk sniegta informācija par otrā risinājuma varianta īstenošanai pieejamo un papildu nepieciešamo finansējumu. Uzglabājot arhīvus un krājumus atbilstoši normatīvu prasībām, vairs netiks izlietoti finanšu līdzekļi arhīvu un krājumu iespējamo bojājumu novēršanai neatbilstoši uzglabāšana telpu mikroklimata dēļ.

Tabula Nr.10 "LNA izmaksu prognoze"

LNA papildu nepieciešamais finansējums tiks iekļauts ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā.

LNA izvērtēs esošās kustamās mantas faktisko stāvokli uz būvniecības pabeigšanas brīdi un pārvietos lietderīgi izmantojamo kustamo mantu uz jaunizbūvēto arhīvu Cēsīs Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140), kā arī iegādāsies jaunu kustamo mantu, atbilstoši jaunizbūvētajām krātuvēm (mobilie arhīvu plauki, aprīkojums, iekārtas, biroja mēbeles u.c.).

Aprīkojuma iegādes un pārcelšanās izdevumu finansējuma apjoms plānots atbilstoši LNA koncepcijā norādītajam. Ņemot vērā, ka aprēķini veikti pēc 2018.gada datiem, tiek piemērots 20% sadārdzinājums, paredzot:

- pārcelšanās (no Cempu ielas 13a, Valmierā, no Pils ielas 6, Cēsīs un Lenču ielas 3, Cēsīs, no Rīgas ielas 4, Madonā un no Rūpniecības ielas 1, Alūksnē uz Rīgas ielu 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) izdevumu segšanai 2028.gadā 254 604 euro apmērā;

- aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai 2027.gadā, nepārsniedzot 1 483 092 euro.

NĪ aprīkojuma jautājumus – kustamās mantas iegādes un piegādes jautājumus, un pārcelšanās izdevumu jautājumus KM sadarbībā ar LNA risinās, sagatavojot un iesniedzot FM priekšlikumus likumprojektam par valsts budžetu kārtējam gadam, paredzot finansējumu LNA, kas nepieciešams NĪ pilnvērtīgai funkcionalitātei.

Tabula Nr.11 "Muzeja izmaksu prognoze"

Muzejam papildu nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Cēsu novada pašvaldības ikgadējā budžeta līdzekļu ietvaros.

Tabula Nr.12 "VZD izmaksu prognoze"

VZD nepieciešamais finansējums nomas maksas un komunālo izmaksu segšanai tiks nodrošināts TM budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

TM (VZD) divu mēnešu laikā pēc LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājumu un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izbūves pabeigšanas NĪ Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140), sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai Cēsu novada pašvaldībai.

VZD izvērtēs esošās kustamās mantas faktisko stāvokli uz būvniecības pabeigšanas brīdi un pārvietos lietderīgi izmantojamo kustamo mantu uz jaunizbūvēto centrālo arhīvu Cēsīs vai iegādāsies jaunu kustamo mantu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu TM budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34.punktā noteiktajam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi u.c. kultūras telpas. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36.punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.

Cēsīs plānotā LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krātuvju un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva infrastruktūra ir objektīvi neaizstājama, tai nav reāla tirgus un tādējādi tā kvalificējas kā tāda, kam nav saimnieciska rakstura, turklāt LNA ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts deleģētu politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada prognozētajiem darbības rādītājiem Muzeja ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā biļešu tirdzniecības, plānoti 47,96% apmērā no Muzeja kopējiem izdevumiem, bet jaunbūvējamā krājuma ēkā Muzeja pašu ienākumi veidos indikatīvi 5% no kopējiem iestādes ienākumiem, līdz ar to secināms ka šim pasākuma nav saimnieciska rakstura un komercdarbības atbalsta nosacījumi pasākumam nav jāpiemēro.

VII. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

VIII. Priekšlikumi turpmākai rīcībai

1. Atbalstīt Konceptuālā ziņojuma otro risinājuma variantu.

2. Noteikt Cēsu novada pašvaldību par atbildīgo institūciju un KM un TM par līdzatbildīgajām institūcijām Konceptuālā ziņojuma otrā risinājuma varianta īstenošanā.

3. Pieņemt zināšanai, ka ņemot vērā kopējās projekta īstenošanas izmaksas 18 033 638 euro apmērā, gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā ir plānojamas šādas valsts budžeta ilgtermiņa saistības:

3.1. LNA ēkas daļas nomas maksas (tai skaitā Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma daļas un aizņēmuma procentu maksājumu izmaksas, kas saistītas ar LNA ēkas daļas izbūves nodrošināšanu), apsaimniekošanas līguma maksas, izmaksas papildus apsaimniekošanas pakalpojumu un komunālo pakalpojumu segšanai Cēsu novada pašvaldībai par īpašuma daļu, kas ir valsts KM domājamās daļas, no 2028.gada 1.janvāra līdz 2052.gada 31.decembrim 827 712 euro ar PVN, tai skaitā papildu nepieciešamais finansējums 642 904 euro ar PVN;

3.2. VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes telpu centrālā arhīva glabātavas vajadzībām Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) nomas maksu (tai skaitā Cēsu novada pašvaldības aizņēmuma daļas un aizņēmuma procentu maksājumu izmaksas atbilstoši VZD vajadzībām izbūvētajai glabātavas daļai) un komunālajiem pakalpojumiem 126 970 euro apmērā no 2028.gada 1.janvāra līdz 2052.gada 31.decembrim, nodrošinot tās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no TM budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana".

4. Ja iepirkumu procesu rezultātā projekta īstenošanas kopējās izmaksas pārsniedz 3.punktā noteikto apmēru, KM sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu jauna Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai.

5. Cēsu novada pašvaldībai nodrošināt:

5.1. LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājumu un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izbūvi nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) un pabeigšanu līdz 2027.gada 31.decembrim, nosakot, ka plānotais nomas līguma sākuma termiņš ir no 2028.gada 1.janvāra;

5.2. pēc 5.1.apakšpunkatā minētā uzdevuma izpildes nepieciešamības gadījumā divu mēnešu laikā iesniegt KM informāciju par 3.1.apakšpunktā minēto izdevumu precizēšanu atbilstoši Cēsu novada pašvaldības faktiskajiem nomas un apsaimniekošanas izdevumiem;

5.3. pēc 5.1.apakšpunktā minētā uzdevuma izpildes nepieciešamības gadījumā divu mēnešu laikā iesniegt TM informāciju par 3.2.apakšpunktā minēto izdevumu precizēšanu atbilstoši Cēsu novada pašvaldības faktiskajām nomas objektu pārvaldīšanas izmaksām.

6. Paredzēt KM budžetā finansējumu 3.1.apakšpunktā noteikto valsts budžeta ilgtermiņa saistību nodrošināšanai LNA nomas maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai par telpām Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140) Cēsu novada pašvaldībai no 2028.gada 1.janvāra līdz 2052.gada 31.decembrim 642 904 euro apmērā katru gadu.

7. KM, sagatavojot un iesniedzot FM priekšlikumus likumprojektam par valsts budžetu kārtējam gadam, paredzēt finansējumu LNA:

7.1. pārcelšanās (no Cempu ielas 13a, Valmierā, no Pils ielas 6, Cēsīs un Lenču ielas 3, Cēsīs, no Rīgas ielas 4, Madonā un no Rūpniecības ielas 1, Alūksnē uz Rīgas ielu 78, Cēsīs, Cēsu novadā) izdevumu segšanai 2028. gadā 254 604 euro apmērā;

7.2. aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai 2027. gadā, nepārsniedzot 1 483 092 euro.

8. KM sadarbībā ar TM pēc 5.2. un 5.3.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildes nepieciešamības gadījumā sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību precizēšanu nomas maksas, apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai Cēsu novada pašvaldībai.

9. Pēc LNA Vidzemes reģiona centra, Muzeja krājumu un VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes centrālā arhīva izbūves un kopīpašuma domājamo daļu ierakstīšanas zemesgrāmatā:

9.1. KM un Cēsu novada pašvaldībai slēgt kopīpašuma lietošanas līgumu, kurā tiek noteikta arī apsaimniekošanas kārtība, nostiprinot to zemesgrāmatā;

9.2. LNA un VZD slēgt nomas līgumu ar Cēsu novada pašvaldību par telpu nomu arhīvu un krājumu glabātavu kompleksā Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140);

9.3. LNA slēgt apsaimniekošanas līgumu ar Cēsu novada pašvaldību par telpu apsaimniekošanu arhīvu un krājumu glabātavu kompleksā Rīgas ielā 78, Cēsīs, Cēsu novadā, (kadastra apzīmējums 42010081140).

10. KM nodrošināt kopīpašuma domājamo daļu un kopīpašuma lietošanas līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā un ar šo procesu saistīto izmaksu segšanu.