Darbības ar dokumentu
Kuldīgā 2024. gada 25. aprīlī
ar Kuldīgas novada domes 25.04.2024.
sēdes lēmumu (prot. Nr. 5, p. 48)
Izdoti saskaņā ar likuma
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, astoto daļu,
15. pantu, 17. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu,
21.2 panta otro daļu, 21.5 panta ceturto daļu,
21.7 panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu
1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība) iedzīvotājiem, palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk – Palīdzības reģistrs) un izslēdzamas no tā un dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu.
2. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums un Saistošie noteikumi.
3. Pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:
3.1. izīrē pašvaldībai piederošus vai tās nomātus dzīvokļus (turpmāk – dzīvojamās telpas);
3.2. izīrē sociālos dzīvokļus;
3.3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu;
3.4. sniedz palīdzību īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;
3.5. izīrē dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam.
4. Pašvaldības institūciju kompetence palīdzības sniegšanā:
4.1. lēmumus par personu reģistrēšanu Palīdzības reģistrā, izslēgšanu no Palīdzības reģistra, par dzīvojamo telpu izīrēšanu, pagaidu dzīvojamo telpu ierādīšanu, palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Kuldīgas novada domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija);
4.2. lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;
4.3. lēmumu par kvalificētam speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusa noteikšanu vai atcelšanu pēc Dzīvokļu komisijas ierosinājuma pieņem Kuldīgas novada dome;
4.4. lēmumu par dzīvojamās telpas, sociālo dzīvokļu un dzīvojamās telpas kvalificētam speciālistam izīrēšanu vai īres līguma izbeigšanu pieņem Dzīvokļu komisija.
5. Papildus Saistošo noteikumu 2. punktā nosauktajos likumos noteiktajām personām, tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā vispārējā kārtībā ir:
5.1. personām, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja viņu vai viņu ģimenes locekļu īpašumā nav citas dzīvojamās telpas, turklāt, ja palīdzības pieprasītājs ir:
5.1.1. trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;
5.1.2. persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
5.1.3. persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa.
5.2. trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām:
5.2.1. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem (izņemot laulātos) un kuru ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;
5.2.2. kuru īrētā dzīvojamā telpa saskaņā ar speciālistu atzinumu par tehnisko stāvokli nav piemērota dzīvošanai un kuru īpašumā vai lietošanā nav cita dzīvojamā telpa;
5.2.3. kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;
5.2.4. kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurām nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;
5.2.5. kuras ir nepieciešams nodrošināt ar atsevišķu istabu slimības rakstura dēļ;
5.2.6. kuras audzina bērnu ar invaliditāti;
5.2.7. kuras īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām, kas vecākas par deviņiem gadiem, un kuras vienas pašas audzina nepilngadīgu bērnu, un kurām nav kopīga saimniecība ar citu darbspējīgu personu.
5.3. ģimenēm ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kuras atgriežas uz dzīvi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā no pastāvīgas dzīves ārvalstīs un kuru īpašumā vai valdījumā nav dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas.
5.4. personām, kuras nav minētas Saistošo noteikumu iepriekšējos punktos, bet kuras iesniegušas motivētu iesniegumu par nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu un Dzīvokļu komisija, izvērtējot konkrētos apstākļus, pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
6. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai Palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā Saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu komisijā iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.
7. Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir iznīcināta vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu tūlītēji nodrošināt ar dzīvojamo telpu (jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu), personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.
8. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai tām personām, kuras uz tiesiska pamata deklarējušas savu dzīvesvietu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.
9. Pašvaldība nesniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ja:
9.1. personas īpašumā ir dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa;
9.2. persona pēdējo piecu gadu laikā pārdevusi savu dzīvokli vai devušas piekrišanu dzīvokli pārdot, vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;
9.3. persona pēdējo piecu gadu laikā pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajās dzīvojamajās telpās radiniekus (izņemot laulāto un bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana.
11. Uz palīdzību var pretendēt kvalificēts speciālists, kurš ieguvis izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kas nepieciešama konkrētā darba vai amata pienākumu veikšanai.
12. Dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome ir noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, pašvaldība ir tiesīga izīrēt:
12.1. kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo vai augstāko izglītību pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs, kas ir nepieciešami uzņēmējdarbības veicināšanai Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā:
12.1.1. vieglās un smagās rūpniecības nozarē;
12.1.2. radošās industrijas nozarē;
12.1.3. tūrisma nozarē;
12.1.4. pakalpojumu sniegšanas nozarē;
12.1.5. lauksaimniecības nozarē;
12.1.6. meža nozarē.
12.2. kvalificētiem speciālistiem valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai:
12.2.1. inženierzinātņu nozarē;
12.2.2. izglītības un sporta nozarē;
12.2.3. kultūras nozarē;
12.2.4. veselības un sociālo pakalpojumu nozarē;
12.2.5. pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā;
12.2.6. tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu darbiniekiem.
13. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.
14. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz ar speciālistu, kurš uzsāk, vēlas uzsākt darbu vai ne ilgāk kā vienu gadu ir darba tiesiskajās attiecībās Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā esošā uzņēmumā vai valsts, pašvaldības iestādē. Ja speciālists tikai uzsāks darba tiesiskās attiecības, uzņēmums vai iestāde pašvaldībai iesniedz dokumentu ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību.
16. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgumu noslēdz uz laiku, kamēr pastāv darba tiesiskās attiecības, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem.
17. Pašvaldība nav tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu speciālistam, ja Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā atrodas šim speciālistam vai tā laulātajam vai personai, kas dzīvos kopā ar speciālistu, piederoša dzīvojamā telpa.
18. Sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis (arī atsevišķa dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurš neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, bet kuram pašvaldības dome noteikusi sociālā dzīvokļa statusu, kā arī dzīvoklis pašvaldībai piederošā sociālajā dzīvojamā mājā.
19. Sociālos dzīvokļus, kuriem pašvaldības dome ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu, Pašvaldība ir tiesīga izīrēt trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmajā daļā minētajam, likuma noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Saistošo noteikumu VI nodaļu.
21. Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību, iesniedz Dzīvokļu komisijai vienota parauga iesniegumu (Saistošo noteikumu pielikumā) un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt pašvaldības palīdzību. Iesniegumā norādāmi personai vēlamie pašvaldības palīdzības veidi. Persona ar savu parakstu apliecina, ka:
21.1. tās, laulātā vai personas, ar kuru tā dzīvo vienā mājsaimniecībā īpašumā (arī kopīpašumā) nav cita dzīvojamā telpa, kuru varētu izmantot dzīvošanai, vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot peļņas gūšanai;
21.2. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pārdevusi savu dzīvojamo telpu vai devusi piekrišanu dzīvojamo telpu pārdot vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējusi attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;
21.3. tā pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājusi savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai, iemitinot īrētajā dzīvojamajā telpā radiniekus (izņemot laulāto un nepilngadīgos bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;
21.4. tā pēdējo piecu gada laikā nav atsavinājusi sev piederošu dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu.
22. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādu, savam statusam atbilstošu dokumentu kopijas:
22.1. tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas;
22.2. īres līgumu ar privātpersonu par privātas dzīvojamās telpas īri un īpašnieka uzteikumu par īres līguma izbeigšanu;
22.3. politiski represētās personas apliecību;
22.4. repatrianta statusa apliecinošu dokumentu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;
22.5. bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns – attiecīgās bērnu aprūpes iestādes vai bāriņtiesas izsniegtu dokumentu par aizbildnības uzsākšanu/izbeigšanu;
22.6. avārijas stāvoklī esošas dzīvojamās telpas īrnieks – kompetentas institūcijas izsniegtu dzīvojamās telpas tehniskā stāvokļa novērtēšanas atzinumu;
22.7. persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – brīvības atņemšanas iestādes izdotu atbrīvošanas izziņu;
22.8. kvalificēts speciālists – izglītības dokumentus, iestādes vēstuli ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību vai jau noslēgtu darba līgumu.
23. Saistošo noteikumu 22.5., 22.6., 22.8. apakšpunktā norādītā informācija iesniedzama pašvaldībā tikai gadījumā, ja tā nav pašvaldībās rīcībā, un pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ to nevar iegūt pati.
24. Iesniedzot Saistošo noteikumu 22. punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.
25. Personas dokumentus pašvaldības palīdzības saņemšanai izskata Dzīvokļu komisija un viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaušanu tā veida Palīdzības reģistrā, kāds norādīts personas iesniegumā, vai lēmumu par atteikumu.
26. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, tā var pieprasīt personai precizēt iesniegumu, pievienojot nepieciešamos dokumentus.
27. Ja Saistošo noteikumu 25. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanai Dzīvokļu komisijai nepieciešama papildu informācija, kura pieejama valsts vai pašvaldības datu reģistros, Dzīvokļu komisija patstāvīgi veic datu reģistros pieejamās informācijas apstrādi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
28. Persona tiek reģistrēta Palīdzības reģistrā pēc deklarētās dzīvesvietas, ja tā iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un atzīta par tiesīgu saņemt pašvaldības palīdzību.
29. Pieņemto Dzīvokļu komisijas lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā personai rakstveidā paziņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lēmumā norādot Dzīvokļu komisijas lēmuma apstrīdēšanas kārtību.
30. Pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu, Palīdzības reģistru iekārto un ierakstus tajā izdara pašvaldības noteikts darbinieks.
31. Palīdzības reģistri tiek kārtoti atsevišķi katram Kuldīgas novada pagastam un pilsētai, atbilstoši Saistošo noteikumu 3. punktā noteiktajiem pašvaldības palīdzības veidiem.
32. Personas reģistrējamas Palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās pašvaldībai iesniegušas iesniegumu un visus Saistošajos noteikumos norādītos, attiecīgajai palīdzības pieprasītāju kategorijai atbilstošos dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību.
33. Par katru personu Palīdzības reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:
33.1. reģistrējamās personas vārds un uzvārds, personas kods;
33.2. datums, kad pašvaldībā reģistrēts iesniegums ar palīdzības pieprasījumu;
33.3. personas kārtas numurs Palīdzības reģistrā;
33.4. deklarētās dzīvesvietas adrese, tālrunis, faktiskās dzīvesvietas adrese, ja tā atšķiras no deklarētās;
33.5. ziņas par ģimenes locekļiem un nepieciešamo istabu skaitu.
34. Personas, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, pienākumi ir:
34.1. katru gadu līdz 30. aprīlim veikt pārreģistrāciju Palīdzības reģistrā, atkārtoti iesniedzot iesniegumu un Saistošajos noteikumos noteiktos dokumentus, kuri apliecina personas tiesības saņemt palīdzību;
34.2. divu nedēļu laikā paziņot pašvaldībai, ja ir zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai.
35. Ja persona neveic ikgadējo pārreģistrāciju, persona tiek izslēgta no Palīdzības reģistra saskaņā ar Saistošo noteikumu 36. punktā noteikto kārtību.
36. Dzīvokļa komisija pieņem lēmumu par personas izslēgšanu no Palīdzības reģistra gadījumos, ja:
36.1. persona iesniegusi rakstveida iesniegumu par atteikšanos no palīdzības saņemšanas;
36.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;
36.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai;
36.4. persona nav Saistošo noteikumu 34.1. apakšpunktā noteiktajā termiņā atkārtoti iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;
36.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;
36.6. persona nepamatoti atteikusies no trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi uz tiem līdz personai nosūtītajā paziņojumā norādītajam termiņam, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.
37. Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas no Palīdzības reģistra pašvaldība personai nosūta rakstveida paziņojumu par izslēgšanu no Palīdzības reģistra, norādot izslēgšanas pamatojumu.
38. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstus atsevišķi veido katrs Kuldīgas novada pagasts un pilsēta. Sarakstus līdz nākamā mēneša 1. datumam iesniedz Dzīvokļu komisijai.
39. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļaujama šāda informācija:
39.1. dzīvojamās telpas adrese, dzīvokļa statuss;
39.2. dzīvojamās telpas platība, istabu skaits, stāvs, kurā šī telpa atrodas;
39.3. dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis;
39.4. dzīvojamās telpas īres maksa.
40. Neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautā informācija ir pieejama ikvienai personai, kura reģistrēta Palīdzības reģistros vai kurai šāda palīdzība sniedzama neatliekami.
41. Lēmumu par dzīvojamo telpu piedāvāšanu īrēšanai konkrētām personām pieņem Dzīvokļu komisija, ņemot vērā personu kārtas numuru Palīdzības reģistrā un likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību. Ja persona piekrīt konkrētās dzīvojamās telpas īrēšanai, pamatojoties uz personas iesniegumu pašvaldībai, Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par īres līguma slēgšanu ar šo personu.
43. Pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt likumā par "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā minētajām personām (personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība), bet, ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 14. pantā minētajām personām (personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām), kuras reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā.
44. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot, ja dzīvoklis tiek izīrēts likuma "Par palīdzības sniegšanu dzīvokļu jautājumā" 13. pantā minētajām personām), pēc iespējas ievērojot šādus kritērijus:
44.1. vienas istabas dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;
44.2. divu istabu dzīvokli piedāvā izīrēt ģimene, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;
44.3. trīs istabu un lielāku dzīvokli piedāvā izīrēt ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.
45. Dzīvokļu komisija palīdzības pieprasītājam rakstveidā var piedāvāt īrēt dzīvojamo telpu citā apdzīvotā vietā pašvaldības teritorijā, kurā ir neizīrēti dzīvokļi. Paziņojumā palīdzības pieprasītājam norāda dzīvojamās telpas adresi un citu saistīto informāciju, lai persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu, kā arī atbildes sniegšanas termiņu.
46. Personai ir tiesības prasīt jauna dzīvojamās telpas vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, pašvaldībā iesniedzot iesniegumu ar pievienotiem dokumentiem, kas apliecina tiesības saņemt palīdzību, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms esošā dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās.
47. Saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas nav nododamas apakšīrē citai personai.
48. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvojamo telpu apmaiņā personām, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu vai dzīvojamo telpu ar zemāku maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvot ēkas pirmajā vai otrajā stāvā.
49. Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu dzīvojamo telpu arī gadījumos, lai uzlabotu to īrnieku dzīves apstākļus, kuri godprātīgi pilda īres līgumu.
50. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņā, iesniedz Dzīvokļu komisijai iesniegumu, kuram pievieno:
50.1. izziņu par nokārtotiem maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu;
50.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, ja persona vēlas apmainīt dzīvojamo telpu veselības stāvokļa dēļ;
50.3. citus dokumentus, ar ko persona pamato nepieciešamību mainīt dzīvojamo telpu.
51. Lēmumu par palīdzības sniegšana īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai atteikumu to sniegt pieņem Dzīvokļu komisija.
52. Ja dzīvojamo telpu apmaiņa uzreiz nav iespējama, personas tiek reģistrētas dzīvojamo telpu apmaiņas reģistrā iesniegumu iesniegšanas secībā.
53. Dzīvokļu komisijas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Kuldīgas novada domē, bet domes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā rajona tiesā.
54. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
55. Ar Saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Kuldīgas novada domes 2022. gada 31. marta saistošie noteikumi Nr. KNP/2022/10 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā".
Kuldīgas novada saistošajiem noteikumiem Nr. 9/2024
"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā"
KULDĪGAS NOVADA DOMES
DZĪVOKĻU KOMISIJAI
| (vārds, uzvārds, personas kods) | |
| (deklarētā dzīvesvieta, tālrunis) |
IESNIEGUMS
| (norādāms, kāda veida pašvaldības palīdzība nepieciešama, pamatojums) |
| Par sevi sniedzu sekojošas ziņas: | ||||
| 1. Kuldīgas vai Skrundas pilsētā/ | pagastā dzīvoju no | . | ||
| 2. Pašreizējā dzīvesvietas adrese un uzturēšanās pamats (īres līgums, pie radiniekiem u.tml.): |
| 3. Ar mani kopā dzīvojošās personas: |
4. Esmu (atzīmēt atbilstošos):
trūcīga vai maznodrošināta mājsaimniecība;
politiski represēta persona;
denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama dzīvojamās telpas īrnieks;
repatriants;
bārenis vai bez vecāku gādības palikusi persona;
persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu un kurai nav apgādnieku darbspējīgā vecumā;
persona ar ___ grupas invaliditāti (norādīt grupu);
pēc soda izciešanas no ieslodzījuma vietas atgriezusies persona;
maznodrošināta persona, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga persona ar ___ grupas invaliditāti (norādīt grupu);
persona, kura viena audzina nepilngadīgu bērnu;
daudzbērnu ģimenes māte (tēvs);
persona, kurai nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa sakarā ar slimības raksturu;
ģimene ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem, kura atgriežas uz dzīvi Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā no pastāvīgas dzīves ārvalstīs;
kvalificēts speciālists.
Parakstot šo iesniegumu apliecinu, ka:
1. manā, mana laulātā vai personas, kura dzīvo vienā mājsaimniecībā ar mani īpašumā (arī kopīpašumā) nav cita dzīvojamā telpa, kuru varētu izmantot dzīvošanai, vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot peļņas gūšanai;
2. pēdējo piecu gadu laikā neesmu pasliktinājis savus dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku vai iemitinot īrētajā dzīvojamajā telpā radiniekus (izņemot laulāto un nepilngadīgos bērnus) vai citas personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana;
3. pēdējo piecu gadu laikā neesmu pārdevusi savu dzīvojamo telpu vai devis piekrišanu dzīvojamo telpu pārdot vai citādi atsavināt un darījuma rezultātā zaudējis attiecīgās dzīvojamās telpas īpašuma vai lietošanas tiesības;
4. pēdējo piecu gada laikā neesmu atsavinājis sev piederošu dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu.
Parakstot šo iesniegumu apliecinu, ka esmu brīdināts, ka tikšu izslēgts no Palīdzības reģistra gadījumā, ja tiks konstatēts, ka:
1. sniegtas nepatiesas ziņas par apstākļiem, kas bijuši par pamatojumu manai iekļaušanai Palīdzības reģistrā,
2. katru gadu līdz 30. aprīlim neesmu veicis pārreģistrāciju Palīdzības reģistrā, atkārtoti iesniedzot iesniegumu un Saistošajos noteikumos noteiktos dokumentus, kuri apliecina manas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Parakstot šo iesniegumu piekrītu datu apstrādei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 normām.
Iesniegumam pievienoto dokumentu saraksts:
| 20__. gada______________ | ||
| (iesniedzēja paraksts) |
Kuldīgas novada saistošiem noteikumiem Nr. 9/2024 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā"
| Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka pašvaldības domei jāizvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstība Pašvaldību likumam un jāizdod jauni saistošie noteikumi. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam ir piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā Pašvaldību likumam. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktu, viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā. Kuldīgas novadā ir izstrādāti Kuldīgas novada saistošie noteikumi "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novadā" (turpmāk – saistošie noteikumi). Saistošo noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas, no iepriekšējā regulējuma atšķirīgas prasības pašvaldībai piederoša vai piekrītoša neapbūvētā zemesgabala nomas maksas aprēķināšanai. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā iedzīvotājiem, palīdzības reģistra veidus, personu kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt palīdzību, kā arī kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, un dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību, nosacījumus un termiņu. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Nav prognozējamas ietekmes uz Pašvaldības budžetu, jo nav nepieciešamības veidot jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci tādējādi, lai saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai – papildus katrā saimnieciskajā gadā šim mērķim apstiprināto izdevumu apmēram – būtu vajadzīgs piešķiramo finanšu līdzekļu palielinājums. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošie noteikumi nosaka šādus sniedzamās palīdzības veidus: 1. izīrē pašvaldībai piederošus vai tās nomātus dzīvokļus (turpmāk – dzīvojamās telpas); 2. izīrē sociālos dzīvokļus; 3. nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu; 4. sniedz palīdzību īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu; 5. izīrē dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam. Pašvaldība, izvērtējusi sociālo situāciju un regulējuma ietekmi uz sociāli vismazāk aizsargātajiem Kuldīgas novada iedzīvotājiem, papildus tiesību subjektiem, kuriem ir tiesības saņemt palīdzību saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", saistošo noteikumu 5.1.–5.4. apakšpunktā iekļāvusi vēl citas personu kategorijas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamām telpām vispārējā kārtībā, kā arī saistošo noteikumu 18.–20. punktā – kritērijus sociālā dzīvokļa statusa noteikšanai un īres tiesību piešķiršanai. Saistošie noteikumi arī regulē, kad dzīvojamās telpas izīrējamas kvalificētiem speciālistiem. Atbilstoši Kuldīgas novada attīstības programmā ietvertām attīstāmajām nozarēm, paredzēts, ka dzīvojamās telpas izīrējamas kvalificētiem speciālistiem, kas ieguvuši attiecīgu izglītību un nodarbināti kādā no šādām jomām: vieglās un smagās rūpniecības nozarē, radošās industrijas nozarē, tūrisma nozarē, pakalpojumu sniegšanas nozarē, lauksaimniecības nozarē, meža nozarē un kvalificētiem speciālistiem valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanai: inženierzinātņu nozarē izglītības un sporta nozarē, kultūras nozarēm, veselības un sociālo pakalpojumu nozarē, pārvaldības organizēšanas un nodrošināšanas jomā, tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu darbiniekiem. Līdz ar to atzīstams, ka saistošie noteikumu, kuri – realizējot brīvprātīgās iniciatīvas – satur iedzīvotājiem labvēlīgākus tiesiskos nosacījumus palīdzības saņemšanai, izdošana ir vērsta ne vien uz Kuldīgas novadā dzīvojošo personu interešu aizsardzību mājokļa pieejamības jautājumos, to starpā vispirms tām personu kategorijām, kurām zemo ienākumu, darbnespējas, ārkārtas situācijas vai citu iemeslu dēļ sagādā grūtības iegūt īpašumā dzīvojamās telpas vai īrēt tās no privātpersonām tirgus apstākļos, tādējādi tieši ietekmējot iedzīvotāju sociālās labklājības stiprināšanu un dzīves kvalitātes līmeņa pasliktināšanās novēršanu, bet arī veicina Pašvaldībai un komersantiem vajadzīgu kvalificētu speciālistu, kuri vēlas strādāt vai turpināt darbu Kuldīgas novadā, piesaisti, nodrošinot dzīvošanas iespējas ilgtermiņā. Ievērojot to, ka Pašvaldība tai piederošās dzīvojamās telpas izīrē tikai ierobežotam personu lokam, kuras atbilst tiesiski noteiktiem kritērijiem un pārsvarā gadījumu ir sociāli atbalstāmas un maznodrošinātas, kā arī apstākli, ka piedāvājums un pieprasījums pēc īres mājokļiem administratīvajā teritorijā kopumā ir neliels, saistošo noteikumu pieņemšana nerada jebkādu vērā ņemamu ietekmi uz konkurenci nekustamo īpašumu (īres) tirgu un tā dalībniekiem. Ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbību Kuldīgas novadā – kā neattiecināma – nav vērtēta. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošie noteikumi nemaina ne procesuālo procedūru veidus, ne to apjomu, kā rezultātā būtu pamats prognozēt ar tām saistīto izdevumu būtisku pieaugumu vai samazināšanos, jo regulējuma priekšmets būtībā ir ārējo normatīvo aktu ar hierarhiski augstāku juridisku spēku piemērošana un atsevišķu Pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpilde, un šo uzdevumu nodrošināšanai līdzšinējā administratīvā un finanšu kapacitāte ir pietiekama. Jaunais regulējums ietver pilnīgu, izvērstu un detalizētu īstenojamo darbību apraksta un veikšanas secīguma izklāstu, lai sabiedrībā vienkāršotu uztveri par procedūrām un informācijas saprotamību, vienlīdz kā sekmētu pārliecības izveidi par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, objektivitāti un vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskuma principu ievērošanu. Lai persona varētu saņemt palīdzību, tā iesniedz iesniegumu Kuldīgas novada pašvaldībai pēc kā Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu, ko var apstrīdēt Kuldīgas novada domē, bet domes pieņemto lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kartībā. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Pašvaldība publisko tiesību jomā īsteno autonomo kompetenci – autonomās funkcijas un uzdoto kompetenci – deleģētos pārvaldes uzdevumus (Pašvaldību likuma 3. panta otrā daļa). Saistošie noteikumi sagatavoti, lai pildītu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto autonomo funkciju, t.i., sniegtu iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā. Kā redzams no likuma "Par pašvaldībām" (bija spēkā no 1994. gada 9. jūnija līdz 2023. gada 1. janvārim) 6. panta 1. punktā un 15. panta pirmās daļas 9. punkta, attiecīgā pārvaldes uzdevuma izpilde ietilpa pašvaldību autonomajā kompetencē arī pirms stājās spēkā Pašvaldību likums. Par tā izpildes organizēšanu saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir atbildīgas pašvaldības. Ievērojot paskaidrojuma raksta šajā sadaļā minētos tiesiskos apstākļus, saistošie noteikumi nereglamentē, kā veicamas jaunas autonomās funkcijas vai citi deleģēti pārvaldes uzdevumi, kā vien iepriekš norādīto, kuras izpildi faktiski turpina veikt jau esošās (reorganizētās) institūcijās nodarbinātie Pašvaldības darbinieki, līdz ar ko nav nepieciešami papildu cilvēkresursi, jaunu amata vietu un administrācijas struktūrvienību izveide vai likvidācija un tam pakārtoti – grozījumu izdarīšana nodibinātajās darba tiesiskās attiecībās. Izrietoši no šiem apsvērumiem, saistošie noteikumu izdošanai ietekmes uz kompetencē ietilpstošo funkciju izpildi un Pašvaldībā strādājošām personām nav. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu īstenošanā iesaistītās iestāžu struktūrvienības (darbinieki), kas darbojas iekšējos normatīvos aktos (amata aprakstos) paredzētās savas kompetencēs robežās, tai skaitā sniedzot informāciju un skaidrojoša rakstura atbildes iedzīvotājiem piemērošanas jautājumos: Kuldīgas novada pašvaldības administrācija – Kuldīgas novada pašvaldības nolikumā noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu apvienību un pagastu pārvaldes un Nekustamo īpašumu nodaļas speciālists mājokļu jautājumos; Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra "Sociālais dienests". |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Tiesību akta projekta primārais uzdevums ir sociālais atbalsts iedzīvotājiem, un tā mērķgrupā ietilpst personas, kurām nav resursu un iespēju nodrošināt sev mājokli Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā, un kuras atbilst kādai no kategorijai, kurai sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumos. Pašvaldība, rīkojoties likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" deleģējuma ietvaros, izlieto likumdevēja piešķirtās pilnvarojuma tiesības izdot saistošos noteikumus, kas ir piemērots tiesisku instrumentu, lai nodrošinātu ar norādīto likumu iecerēto leģitīmo mērķu sasniegšanu. Izdarot lietderības apsvērumus saistībā ar iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas un dažādu sabiedrības grupu interešu ievērošanas un nozaru attīstības perspektīvu novada teritorijā samērošanu, rīcības brīvības ietvaros ir noteiktas arī jaunas personu kategorijas, kuras ir tiesīgas iegūt īres lietojumā Pašvaldības dzīvojamās telpas, iekļaujot to lokā kvalificētus speciālistus u.c., vienlaikus nesamazinot personu tiesību apjomu, kāds tas bijis līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Izvērtējot saistošo noteikumu ieviešanas ieguvumus, to pieņemšana atzīstama par samērīgu salīdzinājumā ar paskaidrojuma rakstā izklāstīto, ka ar tiem privātpersonām ir piešķirtas plašākas tiesības un netiek noteikti lielāki tiesību izmantošanas ierobežojumi, neradot papildus resursu nepieciešamību un budžeta izdevumu pieaugumu, jo īstenojamo administratīvo procedūru veikšanu saistošo noteikumos paredzētajā kārtībā turpinās nodrošināt tās pašas administrācijas struktūrvienības un Kuldīgas novada domes izveidotās institūcijas, to skaitā tās, kurām pēc Kuldīgas novada pašvaldības reorganizācijas un izmaiņām administrācijas struktūrā uzdots pildīt tos pašus pienākumus iepriekšējo vietā. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu projektu izstrādājusi Kuldīgas novada pašvaldības speciālisti. Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par sagatavoto tiesību aktu veikta atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas prasībām, publicējot saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.kuldigasnovads.lv, sniedzot iespēju ikvienai privātpersonai rakstveidā vai elektroniskā formā iesniegt savus priekšlikumus, iebildumus un komentārus. Atzinums par sabiedrības līdzdarbības rezultātā izteikto viedokļu izvērtējumu sagatavojams pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas laika periodā no 28.03.2024. līdz 11.04.2024. un iekļaujams paskaidrojuma rakstā. Pašvaldībā noteiktajā termiņā netika saņemts neviens viedoklis/komentārs par saistošo noteikumu projektu. |
 |
 |
 |
 |