Darbības ar dokumentu
2024. gada 11. aprīlī (prot. Nr. 7, 10. §)
ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 11. aprīļa lēmumu Nr. 190
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumus, kapavietas piešķiršanas kārtību, apbedīšanas kārtību, prasības kapavietas uzturēšanai un administratīvo atbildību.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. aktēta kapavieta – kapavieta, kas piecus gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;
2.2. apbedījums – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanas vieta;
2.3. atvērta kapsēta – kapsētas teritorijas daļa, kurā ierāda jaunas kapavietas mirušo apbedīšanai;
2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas teritorijas daļa, kurā mirušos apbedī jau izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;
2.5. kapavieta – noteikta izmēra kapsētas teritorijas daļa mirušo vai urnu ar kremēta mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;
2.6. kapavietas turētājs – fiziska persona, kurai kapsētā piešķirta un ierādīta kapavieta mirušā apbedīšanai un kapavietas uzturēšanai;
2.7. kapsētu apsaimniekotājs – juridiska persona, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina to ievērošanu;
2.8. kapsētas pārzinis – kapsētu apsaimniekotāja darbinieks, kurš nodrošina šo noteikumu ievērošanu kapsētā;
2.9. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;
2.10. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.
4. Daugavpils valstspilsētā ir šādas pašvaldības kapsētas:
4.1. Baptistu kapi (18. novembra ielā);
4.2. Brāļu kapi;
4.3. Brāļu kapi Gajokā;
4.4. Brāļu kapi Mežciema mežaparkā
4.5. Brāļu kapi pie Cietokšņa vaļņiem;
4.6. Evaņģēliskie Luterāņu kapi;
4.7. Grīvas kapi;
4.8. Kapi 18.novembra ielas 214 rajonā;
4.9. Kapi Mazās Čiekuru ielas 10A rajonā;
4.10. Katoļu kapi;
4.11. Komunālie kapi;
4.12. Liginišķu kapi;
4.13. Pareizticīgo kapi;
4.14. Vācu karavīru kapi;
4.15. Vecie garnizona kapi;
4.16. Vecticībnieku kapi.
6. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Daugavpils valstspilsētas teritorijas plānojumam, higiēnas prasībām, kā arī augsnes struktūrai un gruntsūdens stāvoklim noteiktajā teritorijā.
7. Pašvaldības iestāde "Komunālās saimniecības pārvalde" (turpmāk – Pārvalde) pārrauga pašvaldības kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu.
8. Kapavietu piešķir mirušā, kura pēdējā dzīvesvieta bija deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citas personas, izņemot augšupējo, lejupējo vai sānu līnijas radiniekus, kapsētā apbedī iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā, ja ir saņemts kapavietas turētāja saskaņojums.
9. Lai saņemtu kapavietu, persona iesniedz iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, pievienojot dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai dokumenta, kas apliecina mirušā kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).
10. Kapsētu apsaimniekotājs pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Piešķirot kapavietu, lēmumā norāda kapavietu skaitu, atrašanās vietu, sektoru, rindu, kopējo platību un informāciju par kapavietas aktēšanu.
11. Pamatojoties uz kapsētu apsaimniekotāja pieņemto lēmumu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā ierāda kapavietas turētājam kapavietu:
11.1. atvērtā kapsētā;
11.2. daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.
13. Virsapbedījuma veikšanai kapsētu apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā divdesmit gadi. Šo termiņu drīkst samazināt līdz piecpadsmit gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā. Veicot virsapbedījumu, uz pieminekļa (piemiņas plāksnes) norāda ziņas par visiem kapavietā apbedītiem mirušajiem.
15. Kapavieta, kas šo noteikumu noteiktajā kārtībā atzīta par aktētu, var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, ja pagājuši divdesmit gadi pēc pēdējā apbedījuma.
16. Ja par kapavietas iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētu apsaimniekotājam iesniegumu par kapavietas iegūšanu.
17. Kapavietas turēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:
17.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;
17.2. kapavieta atzīta par aktētu kapavietu;
17.3. kapavietas turētājs rakstveidā atsakās no kapavietas turēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā kapavietas aprīkojuma un trīs mēnešu laikā pie kapsētu apsaimniekotāja nepiesakās neviens kapavietas turētāja saistību pārņēmējs.
18. Kapavietas turētāja nāves gadījumā vienam no kapavietas turētāja piederīgajiem ir tiesības turpināt lietot kapavietu, iesniedzot kapsētu apsaimniekotājam iesniegumu. Ja par kapavietas lietošanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētu apsaimniekotājam iesniegumu par kapavietas pārņemšanu.
19. Kapsētu apsaimniekotājs kapsētā izveido īpašu sektoru par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo mirušo apbedīšanai.
20. Apbedīšanas laiku kapavietas turētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.
21. Mirušo apbedī zārkā atsevišķā kapā, kura garums ir ne mazāks par 2 m un platums – 1 m (izņemot, ja mirušais ir bērns), dziļums ir ne mazāks par 1,80 m līdz zārka vākam.
22. Urnu ar mirušā pelniem var apbedīt esošajā kapavietā ne mazāk kā 1 m dziļumā. Kapa garums un platums atbilst urnas ar mirušā pelniem izmēram. Kapavietā vienlaicīgi var apbedīt vairākas urnas, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.
23. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšanas darbi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini. Veicot kapavietas rakšanas darbus:
23.1. ievēro augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli;
23.2. kapavieta nedrīkst būt tuvāk par 1 m no koka stumbra un 0,3 m no kapa pieminekļa (piemiņas plāksnes);
23.3. aizliegts novietot izrakto zemi ārpus ierādītas kapavietas teritorijas.
24. Virsapbedījumu kapavietā var veikt, ievērojot šo noteikumu 13. punktu. Kapa dziļums ir ne mazāks par 1,5 m līdz zārka vākam.
25. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.
26. Lai saņemtu kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu mirstīgo atlieku pārapbedīšanai, kapavietas turētājs iesniedz kapsētu apsaimniekotājam iesniegumu, pievienojot Veselības inspekcijas atļauju un dokumentu, kas apliecina jaunas kapavietas piešķiršanas faktu.
27. Mirstīgo atlieku ekshumāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iepriekš saskaņojot ar kapsētu apsaimniekotāju.
28. Par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanu veic Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.
29. Pie par bezpiederīgā atzītā mirušā un nezināmās personas kapavietas izvieto plāksni ar informāciju par mirušā vārdu, uzvārdu un dzimšanas, miršanas datumu. Ja nav ziņu par mirušā vārdu, uzvārdu un dzimšanas, miršanas datumu, uz plāksnes izvieto informāciju "nezināms". Kapsētu apsaimniekotājs ievieto pašvaldības tīmekļvietnē www.daugavpils.lv informāciju par bezpiederīgajiem atzītajiem mirušajiem un nezināmām personām un to apbedīšanas vietām.
30. Par bezpiederīgā atzītā mirušā un nezināmās personas kapavietas nolīdzināšanu var veikt ne agrāk kā divdesmit gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz piecpadsmit gadiem. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina ziņu reģistrēšanu par bezpiederīgā atzītā mirušā un nezināmās personas kapavietu nolīdzināšanu.
31. Kapsētu apsaimniekotājs iznomā kapavietas turētājam vai viņa izvēlētajam apbedīšanas pakalpojumu sniedzējam kapličas ceremoniju zāli mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai.
33. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:
33.1. kapsētā esošo kulta ēku, iekšējo ceļu un infrastruktūras elementu (t.sk., ūdens ņemšanas aprīkojuma) uzturēšanu un to bojājumu novēršanu;
33.2. ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;
33.3. kapsētu topogrāfiskā materiāla sagatavošanu un uzturēšanu;
33.4. jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanu un esošo kapsētu paplašināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
33.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;
33.6. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;
33.7. apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;
33.8. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu;
33.9. sektora par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo mirušo apbedīšanai kopšanu un uzturēšanu.
34. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.
35. Kapavietas turētājam ir šādi pienākumi:
35.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus u.tml.);
35.2. kopt un uzturēt kārtībā kapavietu un tai piegulošo celiņu (t.sk., uzturēt labiekārtojuma elementus, apgriezt kapavietas dzīvžogu, pēc nepieciešamības novākt kritušās lapas, nokaltušos augus un zarus u.tml.);
35.3. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus kapsētas atkritumu savākšanas vietās novietotajos konteineros;
35.4. uzstādot kapavietas labiekārtojuma elementus un kopjot (izveidojot) stādījumus, nodrošināt, ka tie neaizņem blakus esošās kapavietas un koplietošanas teritorijas;
35.5. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku saskaņojumu kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai vai restaurācijai. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, ievērojot:
35.5.1. kapavietu rindu līnijas;
35.5.2. to, ka apmales augstums nedrīkst pārsniegt 20 cm;
35.5.3. to, ka dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni augstums nedrīkst pārsniegt 70 cm;
35.6. informēt kapsētas pārzini par izmaiņām savā kontaktinformācijā.
36. Pabeidzot kapavietas kopšanas un uzturēšanas darbus (tai skaitā, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbus) ir jāsakārto kapavietas teritoriju, t.sk., demontētos pieminekļus, apmales vai citu aprīkojumu un to daļas ir jāizved no kapsētas. Veicot kapavietas kopšanas un uzturēšanas darbus, ir jāsaglabā kultūras pieminekļi.
37. Kapsētu apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā apseko kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu pēc stāvokļa uz 1. decembri un marķē to ar brīdinājuma zīmi (2. pielikums).
38. Kapsētu apsaimniekotājs šo noteikumu 37. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas turēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu, nosūta kapavietas turētājam vai zināmajiem radiniekiem.
39. Ja kapsētu apsaimniekotājs ir sastādījis šo noteikumu 37. punktā minēto aktu un nav iespējams identificēt kapavietas turētāju, kapsētu apsaimniekotājs ievieto pašvaldības tīmekļvietnē www.daugavpils.lv informāciju par nekoptu kapavietu un uzaicinājumu kapavietas turētājam vai apbedītā piederīgajiem trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu.
40. Aktētas kapavietas nolīdzināšanu var veikt ne agrāk kā divdesmit gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz piecpadsmit gadiem. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina ziņu reģistrēšanu par aktētu kapavietu nolīdzināšanu.
43. Kapsētu pārzinis pieņem apmeklētājus kapsētā no pirmdienas līdz piektdienai kapsētu apsaimniekotāja noteiktajā laikā. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētu apsaimniekotājs ievieto savā tīmekļvietnē un izvieto informācijas stendā attiecīgajā kapsētā.
46. Kapsētā ir aizliegts:
46.1. patvaļīgi aizņemt kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas robežas vai kapavietas reljefu;
46.2. rakt, ņemt zemi un smiltis kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā;
46.3. ierādītājā kapavietas teritorijā vai koplietošanas teritorijā stādīt kokus vai krūmājus;
46.4. apbedīt dzīvniekus;
46.5. ievest dzīvniekus bez pavadas;
46.6. pārvietoties ar velosipēdiem (izņemot policijas velopatruļai un kapsētu darbiniekiem), skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem u.tml.;
46.7. pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, izņemot:
46.7.1. transportlīdzekļiem bēru ceremonijas laikā;
46.7.2. transportlīdzekļiem, kas pārvadā garīdzniekus reliģisku vai rituālu ceremoniju veikšanai;
46.7.3. policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem;
46.7.4. kapsētas uzturēšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem;
46.7.5. transportlīdzekļiem, kas pārvadā personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti vai kustību traucējumiem;
46.7.6. kapavietas apkopes vajadzībām.
47. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības iestāde "Daugavpils pilsētas pašvaldības policija". Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.
48. Par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanu bez kapsētas pārziņa saskaņojuma kapavietas turētājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām.
49. Par zemes rakšanu, ņemšanu kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām.
50. Kapsētu apsaimniekotāja lēmumu vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības domē.
51. Noteikumu izpildi kontrolē kapsētu apsaimniekotājs, Pārvalde un pašvaldības iestāde "Daugavpils pilsētas pašvaldības policija" atbilstoši to kompetencei.
52. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 11. februāra saistošos noteikumus Nr. 9 "Daugavpils pilētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 44).
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks A. Vasiļjevs
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 16
| Kapavieta | Platums, m | Garums, m | Laukums, kvadrātmetri |
| Vienvietīga kapavieta | 1,50 | 3,00 | 4,50 |
| Daudzvietīga kapavieta (līdz trīs mirušo apbedīšanai) | 3,00 | 3,00 | 9,00 |
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 16
paskaidrojuma raksts
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punktu un trešo daļu, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapsētu izmantošanas kārtība tika noteikta ar pašvaldības domes 2021. gada 11. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Daugavpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 9). Likums "Par pašvaldībām" zaudēja spēku, kad 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par sanitāro tīrību, tostarp kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Savukārt šā likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, tostarp kapsētu, izmantošanu. Ņemot vērā to, ka pašvaldības kompetencē ir ar saistošajiem noteikumiem regulēt tādus jautājumus kā kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietas piešķiršana un citus ar kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistītus aspektus, pašvaldība sagatavoja jaunus saistošos noteikumus, kuru mērķis ir noteikt pašvaldības kapsētās kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu vienotu kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, rīcību ar nekoptu kapavietu, kā arī kapličas izmantošanas kārtību, tādējādi nodrošinot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Šobrīd valstī nav vienota tiesiskā regulējuma saistībā ar mirušo personu apbedīšanu. Saistošo noteikumu projekts noteic sekojošo. Par kapsētu izveidošanu, paplašināšanu, slēgšanu, statusa noteikšanu un uzturēšanu Saistošo noteikumu projektā noteikts, ka par pašvaldības kapsētu izveidošanu, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldības dome. Tāpat pašvaldības dome nosaka vai maina kapsētas statusu: - atvērtā kapsētā tiek ietādītas jaunas kapavietas mirušo apbedīšanai; - daļēji slēgtā kapsētā mirušos apbedī jau izveidotās kapavietās un jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota; - slēgtā kapsētā – mirušo apbedīšana nenotiek. Saskaņā ar saistošo noteikumu projektu pašvaldības kapsētas apsaimnieko pašvaldības pilnvarota persona – juridiska persona, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina to ievērošanu. Saistošo noteikumu projektā ir noteiktas pamatprasības kapsētu apsaimniekotājam pašvaldības kapsētu uzturēšanai. Par kapavietas piešķiršanu un uzturēšanu Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapavietu piešķir mirušā, kura pēdējā dzīvesvieta bija deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citas personas, izņemot augšupējo, lejupējo vai sānu līnijas radiniekus, kapsētā apbedī iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā, ja ir saņemts kapavietas turētāja saskaņojums. Tādējādi primāri, lemjot par kapavietas piešķiršanu, tiek ņemta vērā mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta, kas tieši saistīts ar ierobežotu kapavietu skaitu pašvaldības kapsētās. 2023. gadā Daugavpilī miris 901 pilsētas iedzīvotājs. Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapsētu apsaimniekotājs pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Savukārt, pamatojoties uz kapsētu apsaimniekotāja pieņemto lēmumu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā ierāda kapavietas turētājam kapavietu attiecīgajā kapsētā. Mirušā apbedīšanai piešķir vienvietīgu, divvietīgu vai trīsvietīgu kapavietu. Pašvaldības kapavietas piešķiršana un tās izmantošana attiecas uz publisko tiesību jomu, tādējādi attiecības starp kapsētu apsaimniekotāju un privātpersonu risināmas administratīvā procesa kārtībā. Virsapbedījuma veikšanai kapsētu apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā divdesmit gadi. Šo termiņu drīkst samazināt līdz piecpadsmit gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā. Saistošo noteikumu projektā noteiktas kapavietas kopšanas un uzturēšanas pamatprasības, tostarp nosakot pienākumu pirms noteiktu darbu veikšanas saņemts kapsētas pārziņa vai kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu. Šāda saskaņojuma mērķis ir informēt kapsētas pārzini vai kapsētu apsaimniekotāju par attiecīgiem darbiem kapavietās, lai tas pienācīgi varētu uzraudzīt kapavietu uzturēšanu. Saistošo noteikumu projektā noteiktās prasību kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai (kapavietu rindu līnijas ievērošana, apmales augstums nedrīkst pārsniegt 20 cm, dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni augstums nedrīkst pārsniegt 70 cm) mērķis ir nodrošināt kopēju kapsētas sakoptību un saskaņotu labiekārtojumu, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Par kapavietas atzīšanu par nekoptu un izmantošanas tiesību izbeigšanu Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapsētu apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā apseko kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu pēc stāvokļa uz 1. decembri un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Ar nekoptu kapavietu saistošo noteikumu projekta izpratnē būtu jāsaprot kapavietas, kuru apsekošanas gaitā konstatēta tāda kapavietas turētāja pienākumu neievērošana (nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi un tamlīdzīgi), kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vidi. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja piecu gadu laikā veikt šādas kapavietas sakopšanu. Savukārt, ja kapavieta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minētajā termiņā netiek sakopta, tiek lemts par kapavietas izmantošanas tiesību izbeigšanu. Par apbedīšanu Saistošo noteikumu projekts nosaka, ka apbedīšanas laiku kapavietas turētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini. Tāpat saistošo noteikumu projekts noteic prasības kapa garumam, platumam un dziļumam, pārapbedīšanas un ekshumācijas kārtību, kā arī par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanas kārtību. Kapličas ceremoniju zāli izmanto mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai, kuras ilgumu ir jāsaskaņo ar kapsētas pārzini. Par kārtību kapsētā Saistošo noteikumu projekts neparedz noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem. Saistošo noteikumu projekts paredz noteikt kapsētā šādus aizliegumus: - patvaļīgi aizņemt kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas robežas vai kapavietas reljefu; - rakt, ņemt zemi un smiltis kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā; - ierādītājā kapavietas teritorijā vai koplietošanas teritorijā stādīt kokus vai krūmājus; - apbedīt dzīvniekus; - ievest dzīvniekus bez pavadas; - pārvietoties ar velosipēdiem (izņemot policijas velopatruļai un kapsētu darbiniekiem), skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem u.tml.; - pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, izņemot: • transportlīdzekļiem bēru ceremonijas laikā; • transportlīdzekļiem, kas pārvadā garīdzniekus reliģisku vai rituālu ceremoniju veikšanai; • policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem; • kapsētas uzturēšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem; • transportlīdzekļiem, kas pārvadā personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti vai kustību traucējumiem; • kapavietas apkopes vajadzībām. Šādu aizliegumu mērķis ir ierobežot iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm. Pašvaldību likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (pieejams – https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B6E6044742C8DEF8C2258699003FE189?OpenDocument) skaidrots, ka saistošajos noteikumos par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu var noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro uzturoties šādā teritorijā. Publiskā lietošanā nodotu teritoriju izmantošanas noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tās ir lietojamas, izņemot vispārīgus uzvedības noteikumus. Savukārt, sabiedriskā kārtība kapsētā ir kontrolējama vispārējā kārtībā. Par administratīvo atbildību Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punktu dome ir tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu par kapsētu izmantošanu pārkāpšanu. Kā norādīts iepriekš, saistošajos noteikumos par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu var noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro uzturoties šādā teritorijā. Savukārt sabiedriskās kārtības jomu regulē Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā un attiecīgi pašvaldības saistošajos noteikumos nav paredzama administratīvā atbildība par rīcību, ko aptver likumā ietvertie pārkāpumi sabiedriskās kārtības jomā (piemēram, par pārvietošanos kapsētā ar velosipēdiem, skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem u.tml.). Tāpat, ja pašvaldībā nav izveidota beigto dzīvnieku apbedīšanas vieta, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam (ieskaitot beigto lolojumdzīvnieku), likvidēšana veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par kuru pārkāpšanu pašvaldība nav pilnvarota paredzēt administratīvo atbildību. Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības regulējumu, ir izvērtējusi administratīvās atbildības noteikšanas nepieciešamību, proti: 1. Par piešķirtās kapavietas uzturēšanu Administratīvajā procesā izdotais administratīvais akts un tā izpildē veiktās faktiskās darbības ir pakļautas administratīvo tiesu kontrolei un veido vienu saturiski un loģiski vienotu procesu (Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", pieejams – https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40404107). Proti, administratīvajā procesā radies jautājums ir risināms ar administratīvā procesa līdzekļiem un administratīvā atbildība nav piemērojama par administratīvajā aktā noteikto prasību pārkāpšanu (Tieslietu ministrijas 2023. gada 1. februāra metodiskais materiāls par pašvaldību saistošajiem noteikumiem administratīvās atbildības jomā). Ja ir neieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvajos aktos noteiktas prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai ar pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Saskaņā ar saistošo noteikumu projektu kapavietu piešķir ar kapsētu apsaimniekotāja lēmumu, nosakot kapavietu skaitu, atrašanās vietu, sektoru, rindu un kopējo platību, kā arī nosacījumus kapavietas uzturēšanai. Līdz ar to, konstatējot neatbilstību (piemēram, ir mainītas kapavietas robežas, tiek aizņemtas blakus esošās kapavietas vai koplietošanas teritorijas, mainīts kapavietas reljefs, kapavietas aprīkojums neatbilst noteiktajām prasībām, kapavietā iestādīti koki un krūmāji), kapu apsaimniekotājam ir tiesības izdot administratīvo aktu, kas vērsts uz konkrētu pārkāpumu novēršanu, tostarp nosakot pārkāpuma novēršanas termiņu. Administratīvā akta izpilde ir nodrošināma Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 2. Par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanu bez kapsētas pārziņa saskaņojuma Izvērtējot nepieciešamību saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanu bez kapsētas pārziņa saskaņojuma, pašvaldība konstatēja, ka šādas administratīvās atbildības saglabāšana ir nepieciešama, ņemot vērā sekojošus apsvērumus. Pašvaldība normatīvajos aktos nav pilnvarota noteikt prasības vai nosacījumus pakalpojumu sniedzēju apbedīšanas jomā darbībai pašvaldības kapsētās. Par šādu pakalpojumu sniedzēju darbību pašvaldības kapsētas teritorijā atbild tieši attiecīgo darbu pasūtītājs, proti, kapavietas turētājs. Kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai vai restaurācijai ir nepieciešams saņemt kapsētas pārziņa saskaņojumu ne tikai tam, lai kapsētas pārzinis būtu vispārīgi informēts par šāda veida darbiem kapavietās, bet arī, lai kapsētas pārzinis varētu uzraudzīt to, ka minēto darbu veikšanas procesā netiek radīti draudi kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, videi vai sabiedrības interesēm. Pašvaldība secināja, ka kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšana bez kapsētas pārziņa saskaņojuma var radīt būtisku sabiedrisko interešu aizskārumu, tāpēc par minēto ir nepieciešams saistošo noteikumu projektā saglabāt administratīvo atbildību. Līdz ar to saistošo noteikumu projekts paredz, ka par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas, demontāžas, izvešanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu veikšanu bez kapsētas pārziņa saskaņojuma kapavietas turētājam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā minētās administratīvā soda robežas ir samērīgas un atturēs personas no iespējamā pārkāpuma izdarīšanas. 3. Par zemes rakšanu, ņemšanu kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā Izvērtējot nepieciešamību saistošajos noteikumos noteikt administratīvo atbildību par zemes rakšanu, ņemšanu kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā, pašvaldība konstatēja, ka šādas administratīvās atbildības saglabāšana ir nepieciešama. Pašvaldībā kapsētas lielākoties atrodas blīvi apdzīvotā teritorijā un kapsētu apsaimniekotājs, atkarībā no zeme reljefa, augsnes struktūras un gruntsūdens stāvokļa, sagatavo attiecīgo teritoriju kapavietas ierīkošanai. Savukārt, patvaļīga zemes (smilts) izrakšana var ietekmēt attiecīgo kapavietu veidošanu, radot būtisku sabiedrisko interešu aizskārumu. Līdz ar to saistošo noteikumu projekts paredz, ka par zemes rakšanu, ņemšanu kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskai personai no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai no divām līdz simts naudas soda vienībām. Pašvaldības ieskatā minētās administratīvā soda robežas ir samērīgas un atturēs personas no iespējamā pārkāpuma izdarīšanas. Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks Daugavpils pilsētas pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā komisija. Ar saistošo noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs Saistošie noteikumi Nr. 9. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Nav iespējams precīzi veikt saistošo noteikumu finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, jo ieņēmumi no soda naudas, kas iekasēta par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ir atkarīgi no pārkāpumu apjoma un darba efektivitātes – jo intensīvāka ir uzraudzība, jo īstermiņā tiek iekasēts vairāk soda naudas un secīgi ir mazāk pārkāpumu (soda naudas) ilgtermiņā. Soda piemērošana nav atbildīgo pašvaldības institūciju darbības uzdevums un mērķis. Saskaņā ar pašvaldības Administratīvās komisijas sniegto informāciju laikā no Ņemot vērā minēto, plānotais ieņēmumu pieaugums 2024. gadā plānojams 10% apmērā. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošo noteikumu projekts attiecas uz sabiedrību kopumā pašvaldības kapsētu izmantošanas un kapavietu uzturēšanas jomā, tādējādi nodrošinot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Saistošo noteikumu projekta īstenošana mazinās kapsētu ietekmi uz vidi, jo saistošie noteikumi paredz noteikt kapsētas uzturēšanas kārtību. Saistošo noteikumu projekts neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu, kas sniedz apbedīšanas pakalpojumus, konkurētspēju. Saistošajos noteikumos noteiktā kārtība nodrošina apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošo noteikumu projekts nemaina administratīvās procedūras. Lai saņemtu kapavietu, persona iesniedz iesniegumu kapsētu apsaimniekotājam, pievienojot dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai dokumenta, kas apliecina mirušā kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu). Kapsētu apsaimniekotājs pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Pamatojoties uz kapsētu apsaimniekotāja pieņemto lēmumu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā ierāda kapavietas turētājam kapavietu atvērtā kapsētā vai daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu. Kapsētu apsaimniekotāja lēmumu vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā var apstrīdēt pašvaldības domē. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi izstrādāti Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās autonomās funkcijas izpildei – kapsētu izveidošana un uzturēšana. Papildus administratīvais slogs kapsētu apsaimniekotājam saistībā ar saistošo noteikumu izpildi netiks radīts. Saistošo noteikumu projekta īstenošanā netiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu projekta izpildi atbilstoši kompetencei kontrolēs: - kapsētu apsaimniekotājs – SIA "Labiekārtošana-D" (tālr. 65420210, e-pasta adrese: info@labiekartosana.lv, atrodas Piekrastes ielā 2, Daugavpilī, sk. https://www.labiekartosana.lv/kontakti); - Daugavpils pilsētas pašvaldības policija (dežūrdaļas tālrunis 654 21500 (visu diennakti), e-pasta adrese: police@daugavpils.lv, atrodas Muzeja ielā 1, Daugavpilī, sk. https://police.daugavpils.lv/kontakti); - pašvaldības iestāde "Komunālās saimniecības pārvalde" (tālr. 654 76314, e-pasta adrese: ksp@daugavpils.lv). |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar kapsētu apsaimniekotāju, Daugavpils pilsētas pašvaldības policiju, pašvaldības iestādi "Komunālās saimniecības pārvalde", pašvaldības iestādes "Daugavpils pašvaldības centrālā pārvalde" Īpašuma pārvaldīšanas departamentu un pašvaldības Administratīvo komisiju. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.daugavpils.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", termiņš viedokļu iesniegšanai – no 2024. gada 28. februāra līdz 2024. gada 13. martam. Par saistošo noteikumu projektu viedokļi netika saņemti. |
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks A. Vasiļjevs
 |
 |
 |
 |