Darbības ar dokumentu

(Pielikums Alūksnes novada domes 09.12.2024. saistošo noteikumu Nr. 39/2024 redakcijā)

1. pielikums [XLSX]

(Pielikums Alūksnes novada domes 09.12.2024. saistošo noteikumu Nr. 39/2024 redakcijā)

2. pielikums [XLSX]

(Pielikums Alūksnes novada domes 09.12.2024. saistošo noteikumu Nr. 39/2024 redakcijā)

3. pielikums [XLSX]

(Pielikums Alūksnes novada domes 09.12.2024. saistošo noteikumu Nr. 39/2024 redakcijā)

Pielikumi (4. un 5. pielikums) [XLSX]

Alūksnes novadu veido 16 teritoriālās vienības (15 pagasti un pilsēta) ar administratīvo centru Alūksnes pilsētā. Novads aizņem 169709 ha zemes (VZD dati), 62 % no tās ir meži, 26 % – lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Pēdējo 4 gadu laikā par 3 % samazinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

2024. gada sākumā Alūksnes novadā deklarēta dzīvesvieta bija 13297 iedzīvotājiem (Alūksnes pilsētā 6262 iedzīvotāji).

Pašvaldībā turpina sarukt iedzīvotāju skaits, bet šī tendence ir novērojama gan Vidzemē, gan valstī kopumā. Alūksnes pilsētā iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek lēnāk nekā Alūksnes novada lauku teritorijā. Pēdējā gada dati parāda to, ka iedzīvotāju skaits Alūksnes novadā kopā ir samazinājies par 1487 iedzīvotājiem, savukārt Alūksnes pilsētā tas ir samazinājies par 731 iedzīvotāju.

61 % (8141) no kopējā deklarēto iedzīvotāju skaita ir darbspējas vecumā, 25 % (3255) pēc darbspējas vecuma un 14 % (1901) līdz darbspējas vecumam.

Ekonomiski aktīvi uzņēmumi Alūksnes novadā pēc Lursoft statistikas datiem ir 1296. 2023. gadā ekonomiskajā sektorā vēl ir jūtamas pandēmijas izraisītas sekas. Arī pirms diviem gadiem ģeopolitiskās situācijas izmaiņas Austrumeiropā ir radījušas papildu slodzi uzņēmējdarbības vides stabilitātei. Gan Eiropas Savienības sankciju paketes, gan citi faktori ir būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, liekot uzņēmējiem pielāgoties un meklēt jaunus noieta tirgus.

Esošie ekonomiskie apstākļi neveicina jaunu uzņēmumu rašanos. 2023. gadā tika jaunreģistrēti 43 uzņēmumi novadā. Populārākās nozares, kurās tika reģistrēti uzņēmumi 2023. gadā, ir transports un sauszemes pārvadājumi; specializētie būvdarbi; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Likvidēto uzņēmumu skaits ir palielinājies – 43, salīdzinot ar 39 pērnajā gadā.

Pēc NACE klasifikatora populārākās uzņēmējdarbības nozares Alūksnes novadā ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektori, pakalpojumu nozare, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Nozīmīgu lomu novada nodarbinātībā ieņem arī būvniecības, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozares.

Pēc Covid-19 pandēmijas darba tirgus sācis nostabilizēties, un ir vērojama bezdarba līmeņa samazināšanās novadā. 2023. gadā bezdarba līmenis palielinājies līdz 7,4 %, kas ir līdzvērtīgs, kāds tas bija pirms pandēmijas laika 2019. gadā (7,5 %).

Latvijas un Alūksnes ekonomikā 2023. gada laikā bija vērojama ekonomiskās attīstības palēnināšanās. 2023. gadā iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī bija nemainīgs pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Tomēr jau gada 2. ceturksnī ģeopolitisko un nelabvēlīgo ekonomisko procesu rezultātā (Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā) iekšzemes kopprodukta pieaugums saruka par 1,1 %, bet 3. ceturksnī jau fiksēts samazinājums par 0,7 % pret attiecīgo iepriekšējā gada ceturksni un -0,5 % 4. ceturksnī. Pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022. gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. Visa 2023. gada laikā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Pērnā gada decembrī fiksētā inflācija bija zemākā vairāk nekā divarpus gadu laika periodā. Inflācijas mazināšanās temps bijis straujāks nekā tika prognozēts, līdz ar to iepriekšējā gada vidējā inflācija veidoja 8,9 %, kas bija gandrīz divas reizes mazāka nekā 2022. gadā. Lai arī 2023. gadā inflācija bija būtiski mazāka nekā 2022. gadā, tomēr joprojām to var uzskatīt par ļoti augstu inflāciju, kas bremzēja tautsaimniecības attīstību. 2023. gada decembrī elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cena bija par 17,9 % zemāka nekā 2022. gada decembrī. Svarīgi norādīt, ka šo preču un pakalpojumu cenu samazinājums atspoguļo vidējo cenu pārmaiņas visās mājsaimniecībās. Cenu pārmaiņas, līdz ar to arī rēķini, katrai mājsaimniecībai par elektroenerģiju, gāzi vai siltumenerģiju var atšķirties. To nosaka izvēlētais tarifs un patēriņš. Vērtējot energoresursu cenu dinamiku, jāatzīmē degvielas cenu samazinājums par 5,6 %, salīdzinot ar 2022. gada decembri. Pagājušā gada decembrī 95. markas benzīns maksāja 1,559 eiro par vienu litru, kas bija zemākā cena kopš 2022. gada februāra. Pozitīvi vērtējama arī pārtikas cenu dinamika. Līdz ar vidējo inflācijas bremzēšanos, 2023. gadā būtiski mazinājusies arī pārtikas inflācija. Pērnā gada decembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija par 2,7 % augstākas nekā pirms gada. Atsevišķām pārtikas precēm tika fiksēta pat deflācija, piemēram, liellopu un mājputnu gaļai, pienam un piena izstrādājumiem. Tomēr augstās augļu, dārzeņu un cukura cenas neļāva pārtikas cenām samazināties vēl straujāk. Sagaidāms, ka vidējā inflācija 2024. gadā būs 2 % – 2,5 % līmenī. Šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs. Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo ar šā gada martu būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem (Finanšu ministrijas dati).

Pašvaldības darbības finansiālo pamatu veido budžets, kas ir svarīgākais instruments pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai, ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanai, kā arī teritorijas ilgtermiņa attīstībai. 2023. gadā faktiski saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija par 545 530 EUR mazāks nekā plānots 2024. gadam. 2024. gadā budžeta izaicinājumi saistās ar jauniem iepirkumiem elektroenerģijas iegādei un atkritumu apsaimniekošanai Alūksnes novadā, ka arī ar nākotnes Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanu.

Lai veicinātu Alūksnes novada attīstību, 2024. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, iespēju robežās tiks piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi Attīstības programmas īstenošanai un, ja būs nepieciešams, arī Valsts kases aizņēmumu līdzekļi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Alūksnes novada pašvaldība turpina strādāt saskaņā ar 2021. gada 23. decembrī ar Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu Nr. 367 apstiprināto Alūksnes novada attīstības programmu 2022.–2027. gadam, kas ir vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments un kas nosaka prioritātes un pasākumu kopumu, atbildīgos īstenotājus un finanšu resursus pašvaldības ilgtermiņa mērķu īstenošanai.

2024. gada budžeta prioritārās jomas ir turpināt nodrošināt pilnveidota mācību satura un pieejas ieviešanu vispārizglītojošās izglītības iestādēs (Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), sociālā aizsardzība, kā arī infrastruktūras projektu īstenošana sociālās, izglītības un uzņēmējdarbības jomās ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.

2024. gadā turpinās īstenot un pabeigt uzsākto projektu realizāciju:

1. Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumu Nr. 645 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanās pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākumu "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" ietvaros apstiprinātais projekts "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā" tiks pabeigts 2024. gadā. Projekta ietvaros plānota ražošanas ēkas "Biznesa stacija" izbūve, Tālavas un Gulbenes ielu posmu pārbūve, ūdenssaimniecības infrastruktūras uzlabošana Pilssalas ielā 4, Alūksnē, un novada teritorijā paredzēta 3 ražošanas ēku izbūve komersantiem un uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgas ceļu infrastruktūras pārbūve.

2. SIA "Vides investīciju fonda" par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansētais projekts "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Alūksnes novada publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" tiks realizēts 2024. gadā. Projekts paredz nomainīt kopumā 526 esošos gaismekļus – 423 nātrija gāzizlādes gaismekļu nomaiņa uz LED gaismekļiem Alūksnes pilsētas galvenajās ielās, kas šķērso visu pilsētu – Pils, Jāņkalna un Helēnas ielas, un šo ielu tuvākās teritorijas, tādējādi aptverot lielāko daļu pilsētas teritorijas. 103 gaismekļu nomaiņa paredzēta arī Liepnas, Jaunalūksnes un Jaunannas pagastā. Plānota 10 papildu gaismekļu uzstādīšana Jaunannas (9) un Jaunalūksnes (1) pagastos. Uzstādot LED gaismekļus, paredzēta visu jauno gaismekļu aprīkošana ar apgaismojuma intensitātes regulēšanas ierīcēm. Alūksnes pilsētā nomainītie gaismekļi tiks pieslēgti pie esošās centralizētās apgaismojuma vadības sistēmas, savukārt pagastos tiks izmantotas attālinātās vadības iespējas apgaismojuma intensitātes regulēšanai, izmantojot uzstādītās apgaismojuma intensitātes regulēšanas ierīces, tādējādi nodrošinot vēl papildu elektroenerģijas patēriņa samazinājumu.

2024. gadā turpinās īstenot un realizēt uzsāktos projektus, kā arī iesniegt:

1. Turpināsies Interreg VI-A Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projekta "Vietējo sporta kopienu aktivizēšana no pierobežas reģioniem, izmantojot pārrobežu sadarbību"/"The activation of local sport communities from border regions through cross-border cooperation" SPORTS VISIEM/ SPORTS FOR ALL realizācija, kura mērķis ir izveidot spēcīgu pārrobežu sporta kopienu no pierobežas reģioniem organizējot 17 kopīgus sporta pasākumus, popularizējot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu plašā pulkā vietējiem iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu iesaistei un iesaistot ap 220 dalībniekiem no 3 reģioniem uz pārrobežu sporta pasākumiem.

2. Plānots uzsākt pēc apstiprināšanas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.3. pasākuma "Publiskās ārtelpas attīstība" finansētā projekta realizāciju. Publiskās ārtelpas attīstīšana Alūksnes pilsētas funkcionālajā teritorijā, veicinot kvalitatīvas dzīves telpas attīstību, kas sabiedrībai būs droša un pieejama.

3. Plānots iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākumā "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" projektu "Infrastruktūras izveide Alūksnē, Alūksnes novadā"

4. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu tiks veikta Alūksnes Jaunās pils kāpņu telpas austrumu sienas gleznojuma fragmenta (3,2 m²) restaurācija un rekonstrukcija.

5. Apgūstot ERASMUS+ finansējumu, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija papildinās zināšanas un padziļinās izpratni par ekoloģijas, vides ilgtspējas jautājumiem, kas integrējami mācību procesā, kā arī turpinās sadarbību ar Vetīnas Burgģimnāzijas (Vācija) izglītojamajiem un pedagogiem, un uzsāks sadarbību ar vidusskolu Madridē (Spānija). Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs projekta "Demokrātijas formula" ietvaros veicinās sadarbību Gulbenes, Balvu, Smiltenes un Viļakas jaunieši pašpārvalžu vidū.