Darbības ar dokumentu
Rīgā 2023. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 30. §)
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu par pakalpojumu "Droša elektroniskā piegāde vienotās saziņas platformā" (2. pielikums).
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 5 396 160 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 4 620 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 776 160 euro apmērā.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju – Valsts reģionālās attīstības aģentūru – iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" un 2.1.2.1.i. investīcijas nolūka "Digitālo pakalpojumu koplietošanas platformas attīstība, vienotās saziņas platformas attīstība un dokumentu pārvaldības platformu integrācija, Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta paplašināšana" ietvaros.
4. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 391 314 euro apmērā 2026. gadā un ne vairāk kā 670 824 euro apmērā katrā nākamajā gadā. Nepieciešamo finansējumu pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otro daļu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
Investīcijas | 2.1.2.1.i | projekta | Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija | pase |
(numurs) | (projekta nosaukums) |
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils digitālais centrs" VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Kultūras informācijas sistēmu centrs |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums | Valsts pakalpojumu platformu attīstības programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Turpināt projektos iesāktās aktivitātes un nodrošināt mērķtiecīgu ilgtermiņa Vienotās saziņas platformas (iepriekš – Drošas elektroniskās piegādes platforma) jeb oficiālo elektronisko adrešu (turpmāk – e-adrese) informācijas sistēmas attīstīšanu, kas izstrādāta un attīstīta ES struktūrfondu projektos: 1. Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma". Projekta ietvaros veiktās darbības un sasniegtie rezultāti: • Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk – VIRSIS) izveide un ieviešana (1. kārta); • Datu publicēšanas platformas (turpmāk – DPP) izveide un ieviešana (1. kārta); • funkcionāli pilnveidots drošas elektroniskas piegādes risinājums, ieviešot e-adreses centralizēto risinājumu; • izstrādāts centralizēto koplietošanas platformu projektējums (turpmāk – DEPP) (2. kārta); • DPP (2. kārta), VIRSIS (1. un 2. kārta); • sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšana. 2. Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma". Projekta virsmērķis ir uzlabot pakalpojumu daudzkanālu pieejamību, efektivitāti un lietojamību un samazināt administratīvo slogu, attīstot drošas elektroniskās piegādes platformu (turpmāk – DEPP) un ieviešot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (turpmāk – PSPP). Projekta rezultātā izstrādāta, ieviesta un attīstīta PSPP, uzsākta DEPP 2. kārtas izstrāde un ieviešana, nodrošinot e-adreses risinājuma atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām, uzlabojot e-adreses risinājuma lietojamību un mērogojamību, kā arī ievērojot PIKTAPS projektā izstrādāto DEPP 2. kārtas projektējumu. Veikta sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšana. 3. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/007 "Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides izveide (EDOK)". Projekta ietvaros izstrādāta publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vide, lai nodrošinātu standartizētu e-dokumentu apmaiņu starp dažādām valsts pārvaldes dokumentu vadības sistēmām un atbalstītu izstrādāto e-dokumenta standartu. Projekta īstenotājs, ja nepieciešams, nodrošina šī projekta darbību salāgošanu ar VRAA īstenotā projekta "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" saistītajām darbībām. Šī projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas citu projektu un to finansējuma ietvaros. Projekta ietvaros plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti. |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Virsmērķis ir modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot vienoto saziņas platformu. Modernizēt privātā sektora savstarpēju oficiālo elektronisko saziņu, kā arī radīt priekšnoteikumus, lai oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumu sniegšanā iesaistītu privātā sektora pakalpojuma sniedzējus. Mērķis ir paplašināt valstī kritiski svarīgas informācijas sistēmas, vienotās saziņas platformas un e-adreses (kuras pamatuzdevums ir drošas un uzticamas savstarpējas saziņas nodrošināšana starp privātpersonām un valsti) izmantošanu, nodrošinot oficiālu elektronisku saziņu arī starp privātpersonām, tai skaitā privātpersonu izņēmuma statusa pārvaldība, sistēmas arhitektūras modernizācija un darbības atbilstības nodrošināšana aktuālām valsts vajadzībām. E-adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums ir ieviests, lai elektroniskajā vidē nodrošinātu drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm, t. sk. pašvaldībām un privātpersonām, vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses pārzinis ir VRAA, un tās sistēmas pieejamība tiek nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (turpmāk – portāls Latvija.lv) un citā veidā, izmantojot programmsaskarni. Kopš 2016. gada 2. novembra e-adreses ietvarā: • izveidots lietotāju autentifikācijas mehānisms portālā Latvija.lv; • izveidota lietotāja darba vieta; • nodrošināta ziņojumu saņemšana un apstrāde sistēmā; • ieviesta elektronisko dokumentu aprite. Kopš e-adrešu informācijas sistēmas darbības sākuma – 2016. gada 2. novembra – līdz 2022. gada 30. jūnijam ir nosūtīti vairāk nekā 4,3 milj. ziņojumu (2019. gadā vidēji aptuveni 44 tūkst. mēnesī, 2020. gadā – 84 tūkst., 2021. gadā – 124 tūkst.), bet līdz 2022. gada 30. jūlija beigām e-adrese ir aktivizēta 3,2 tūkst. valsts iestāžu, 4,5 tūkst. reģistros reģistrēto tiesību subjektu un 46,5 tūkst. fizisko personu. Lai pilnveidotu e-adresi un nodrošinātu saistīto normatīvo aktu atbilstību, nepieciešams īstenot e-adreses otrās kārtas tehnisko risinājumu (Informatīvais ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu" (tiesību akta projekts 22-TA-3220)). Tas atrodas starpiestāžu saskaņošanas procesā, un to plānots iesniegt Ministru kabinetā (turpmāk – MK) 2023. gada 3. ceturksnī. Lai īstenotu e-adreses tehnisko risinājumu, projekta ietvarā plānots ieviest: a) privātpersonām un publiskās pārvaldes institūcijām paredzētus e-adreses attīstības un modernizācijas risinājumus, kas balstās uz klienta darba vietas funkcionalitāti un portāla Latvija.lv klientu darba vietas risinājumu; b) privātpersonām (komersantiem), kas nodrošina piekļuvi oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumam privātpersonām, paredzētu lietojumprogrammas saskarni saistītajām koplietošanas komponentēm, saskarnēm, e-pakalpojumiem, integrācijas paplašināšanu un lietotāju pārvaldību. E-adreses modernizēšana uz atvērtajām tehnoloģijām ietekmēs visu e-adreses sistēmu kopumā, izveidojot to par modernāku savstarpējās saziņas sistēmu valstī | ||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) | Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) un atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam kā viena no būtiskākajām tendencēm publisko pakalpojumu attīstībā ir fiziskās un digitālās vides pieejamības palielināšana valsts un pašvaldību infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes un veicot valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju. Lai varētu realizēt stratēģijā minētos uzdevumus, VRAA darbības mērķis ir elektroniskās pārvaldes attīstība. Elektroniskā pārvalde ir pieeja valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu iespējām un biznesam raksturīgiem darbības principiem, nodrošinot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. Attīstot elektroniskos pakalpojumus, tiek veicināta efektīva, ekonomiska, atklāta, iekļaujoša un demokrātiska valsts pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstība, t. sk. valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācija, uzlabojot publiskās informācijas un elektronisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicinot valsts reģistru attīstību un integrāciju, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī palielinot iespējas iedzīvotājiem piedalīties valsts pārvaldes darbā un iekļauties citos sabiedrības dzīves procesos. Kā viens no elektroniskās pārvaldes informācijas sistēmas attīstības virzieniem ir e-adreses informācijas sistēmas attīstība. Tā nodrošina funkcionalitāti, kas noteikta Oficiālās elektroniskās adreses likumā un kas ir spēkā no 2018. gada 1. marta. E-adreses ieviešanas termiņš atsevišķām lietotāju grupām ir noteikts atsevišķi. Šobrīd e-adrese ir obligāta valsts iestādēm, rezerves karavīriem, karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, atvaļinātajiem karavīriem, Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm (izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu), kā arī reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, savukārt no 2027. gada tā būs obligāta visām fiziskajām personām (plānots iesniegt Oficiālās elektroniskās adreses likuma grozījumus MK 2023. gada 3. ceturksnī. Šis datums tiks precizēts tiesību akta projektā 22-TA-3220 "Informatīvais ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu""). E-adreses risinājums produkcijas vidē tika ieviests 2018. gada 1. jūnijā. Katras informācijas sistēmas dzīves cikls tiek iedalīts 6 attīstības posmos. Pašlaik e-adrese ir uzturēšanas fāzē. Lai sistēma nenonāktu likvidācijas fāzē, nepieciešams veikt atjauninājumus esošo tehnoloģisko risinājumu ietvaros (t. sk. pārejot uz jaunām versijām), tādējādi pagarinot atlikušo ekspluatācijas resursu vai arī plānojot daļēju vai pilnīgu tehnoloģisko risinājumu nomaiņu. Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490), lai ieviestu inovatīvu un efektīvu maksājumu infrastruktūru, nepieciešams e-adresē nodrošināt funkcionalitāti e-rēķinu apmaiņai. Sagaidāms, ka e-rēķinu funkcionalitātes nodrošināšana e-adresē padarīs ērtāku un ātrāku valsts pakalpojumu saņemšanu, kā arī tas paver iespējas publiskajā sektorā attīstīt jaunus un mūsdienīgus maksājumu pakalpojumus – zibmaksājumu pieprasījumus un e-rēķinus. Tādējādi sabiedrībai būtu pieejami efektīvāki pakalpojumi un maksājumu veikšanai būtu jāpatērē mazāk laika. E-rēķinu saņemšanas un nosūtīšanas funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta 2020. gadā, kā arī ieviesta e-rēķina izveides forma klienta darba vietā Latvija.lv, kur, aizpildot formu, tiek ģenerēta rēķina paplašināmās iezīmēšanas valodas (turpmāk – xml) datne vai ir iespēja ielādēt rēķinu jau no eksistējošas xml datnes. Lai veicinātu digitalizācijas procesus valstī un e-adreses integrāciju, plānots ieviest vienotu dokumentu pārvaldības sistēmu (vienots, centralizēts risinājums) vismaz 20 Kultūras ministrijas resora iestādēs, to lieto vismaz 2000 lietotāju un visas institūcijas izmanto sistēmas e-adreses pieslēgumu. Centralizētā risinājuma attīstības scenārijs paredz sistēmas izmantošanas iespēju ārpus resora iestādēm. Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs. Papildus ieguvumus nodrošinās centralizēta sistēmas pārraudzības (datu drošības, sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes attīstības, atbilstības regulējošo institūciju prasībām u. c.) organizācija. Lai nodrošinātu e-adreses darbību un drošu saziņu, garantētu dokumentu piegādi un elektronisko dokumentu apriti starp valsts pārvaldi un privātpersonām, tiks veikti informācijas resursa lietojamības un funkcionalitātes uzlabojumi un modernizācija, kas ietver šādus galvenos darba uzdevumus: 1) uzlabojumi un modernizācija sistēmā – nepieciešams pārstrādāt vai nomainīt tehnoloģiski novecojušo arhitektūras elementu risinājumus uz aktuālākām, veiktspējīgām un ilgtspējīgām tehnoloģiskajām platformām, kā arī tehnisko risinājumu migrēt uz koplietošanas skaitļošanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu pakalpojumu izmantošanu (valsts federētā mākonī). Ieviest iespēju modificēt (palielināt/samazināt) ziņojumu apjomu. Pārstrādes ietvaros izvērtēt risinājuma atbilstību edelivery principiem; 2) saziņas paplašināšana starp juridiskām un fiziskām personām – nepieciešams veikt izmaiņas gan e-adreses informācijas sistēmas pusē, gan portāla Latvija.lv e-adreses klienta programmatūrā, lai iespējotu saraksti starp fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā pieslēdzot ārējos datu avotus juridisko personu identificēšanai, kam pieejama šādas sarakstes iespēja; 3) lietojamības paplašināšana un uzlabošana – portāla Latvija.lv e-adreses WEB klienta programmatūras lietojamības uzlabošana un pilnveidošana atbilstoši lietotāju vajadzībām; 4) ziņojumu saglabāšana – izmaiņas e-adreses informācijas sistēmas ziņojumu glabāšanas laika palielināšanai, nodrošinot garantētu dokumentu piegādi (neatļaujot oficiālās elektroniskās adreses sistēmas pārzinim sekmīgi iesūtīto dokumentu dzēšanu), un tam nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, paredzot ka jebkurai sistēmai, kas nosūta dokumentus (arī ziņojumus) uz oficiālo elektronisko adresi, par katru nosūtāmo dokumentu ir obligāti jāsaņem oficiālās elektroniskās adreses sistēmas atbilde, ka dokumenta (arī ziņojuma) iesūtīšana oficiālajā elektroniskajā adresē ir notikusi, kā arī paredzot, ka dokuments (ziņojums) ir juridiski nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi tikai tad, ja sistēmā, kas nosūtīšanu ir veikusi, ir reģistrēta oficiālās elektroniskās adreses sistēmas atbilde par veiksmīgu dokumenta (ziņojuma) iesūtīšanu. E-adreses ziņojumu glabāšanas principu, statusu mehānisma un tehnoloģiju modernizēšana, t. sk. darbības ar neaizsūtītajiem un neizgūtajiem ziņojumiem, ja to nosūtīšanai vai izgūšanai ir radušās tehniskas problēmas, kuras nevar atrisināt noteiktā laikposmā; 5) e-adreses statusa piešķiršana – nepieciešamas izmaiņas e-adreses sistēmā, kas nodrošina speciālas pazīmes uzturēšanu fiziskām personām (nedigitālo personu reģistrs), kurām ir attaisnojošs iemesls nelietot e-adresi, kā arī nedigitālo personu reģistra datu izguves pakalpē valsts un pašvaldību informācijas sistēmās; 6) e-formu attīstība – e-formu risinājuma tehnoloģijas maiņa uz atvērtā koda produktiem un e-formu veidošanas risinājuma liberalizācija; 7) e-rēķinu attīstība – portāla Latvija.lv e-adreses WEB klienta programmatūras e-rēķinu moduļa lietojamības uzlabošana un darbības piemērošana mobilajām ierīcēm. Tiks veikta e-rēķinu formas Latvija.lv mobilās versijas pielāgojumi; 8) pašapkalpošanās portāls nodrošinās iespēju juridiskām personām pašām izveidot un pārvaldīt slēgumus pie e-adreses informācijas sistēmas tajos gadījumos, kad juridiska persona e-adreses pieslēgumam izmantos savu dokumentu vadības sistēmu | ||
| 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | Vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. Palielinājies e-adreses lietotāju skaits | Lietotāju uzskaites monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi jaunie lietotāji. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies lietotāju skaits par vismaz 169 297 lietotājiem, salīdzinot ar 30.06.2022.) | + 80 % (procentuālais palielinājums) jeb 223 560 pieslēgtu lietotāju | 2026 |
| 3.3.2. Uzlabota e-adreses funkcionalitāte un paplašinātas funkcijas | Nosūtīto ziņojumu uzskaites monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi nosūtītie ziņojumi. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies nosūtīto ziņojumu skaits par vismaz 3 013 350 ziņojumiem, salīdzinot ar 30.06.2022.) | + 70 % (procentuālais palielinājums) jeb 7 318 135 nosūtītu sūtījumu | 2026 |
| 3.3.3. Centralizēta dokumentu pārvaldības sistēma Kultūras ministrijas resorā | Kultūras ministrijas resora iestādēs tiks novērsta decentralizēta pieeja dažādu risinājumu izmantošanā (vērtība uz 01.12.2022. – 0) | 100 % Ieviests vienots dokumentu pārvaldības sistēmas modulis Kultūras ministrijas resorā | 2024 |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | |
4 620 000 EUR | Plānotais PVN apmērs, ja tiks pieprasīts, 776 160,00 EUR (tiks pieprasīts no valsts budžeta līdzekļiem) | Avanss – 0,00 EUR (netiks pieprasīts) |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums |
| 4.3. E-adreses modernizācija uz atvērtajām tehnoloģijām atbilstoši lietotāja vajadzībām | 2 696 000 EUR | 4 196 000 EUR | Modernizēta e-adrešu informācijas sistēma atbilstoši lietotāja vajadzībām |
| 4.4. Vienotās dokumentu pārvaldības sistēmas ieviešana Kultūras ministrijas resorā | 1 000 000 EUR | 1 000 000 EUR | Ieviesta vienota dokumentu pārvaldības sistēma (vienots, centralizēts risinājums) vismaz 20 Kultūras ministrijas resora iestādēs |
| 4.5. Projekta vadība, kuras ietvaros tiks nodrošināta projekta darbību plānošana un pārvaldība, projekta administratīvo dokumentu sagatavošana un uzglabāšana, projekta publicitātes obligāto pasākumu īstenošana | 924 000 EUR | 924 000 EUR | Projekts realizēts atbilstoši projekta plānam |
Finansējuma sadalījums starp aktivitātēm ir provizorisks un var mainīties atbilstoši attiecīgo iepirkumu rezultātiem.
Norādītais izmaksu maksimālais apmērs iespējams tikai tādā gadījumā, ja citā projekta izmaksu pozīcijā būs izmaksu samazinājums un netiks pārsniegts projektam paredzētais kopējais finansējums.
Īstenojot projektu, netiks pārsniegts kopējais projektam piešķirtais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums 4 620 000 EUR.
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts6 | Valsts mākonī (jā/nē) | IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš7 | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) |
2 | 5.1.1. E-adrešu informācijas sistēma | E-adrese ir ieviesta valsts un pašvaldību iestāžu drošai saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī iestāžu saziņai savā starpā. E-adrese ir kā specializēts, valsts nodrošināts e-pasts, kas valsts un pavalstnieku saraksti nodrošina elektroniski. Tas ļauj ekonomēt laiku un līdzekļus iestādēm, kā arī iedzīvotāji var saņemt valsts pārvaldes sūtītās ziņas no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta pieslēgums un ir iespēja autentificēties ar kādu no kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem – eParaksts mobile, eParaksts, eID. Portālā Latvija.lv ir nodrošināta darba vieta klienta programmatūras e-adreses informācijas sistēmai, kas pilda e-adreses pastkastītes funkcijas fiziskām un juridiskām personām atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam (pieņemts Saeimā 2016. gada 16. jūnijā, stājās spēkā 2018. gada 1. martā) | Jā LVRTC | 2023. gada 1. cet. | 2026. g. 1. cet. | 223 560 e-adreses lietotāji, (valsts, juridiskas un fiziskas personas, statistikas dati no 01.10.2022.)
|
| 5.1.2. Vienotā dokumentu pārvaldības sistēma | Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs. Risinājums paplašināms ārpus resora ar iespēju sistēmu izmantot arī citām iestādēm | Jā LNB | 2023. gada 1. cet. | 2024. gada 4. cet. | 20 Kultūras ministrijas resora iestādes, kurās ieviesta vienota dokumentu pārvaldības sistēma |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
1 | 5.2.1. Droša elektroniskā piegāde vienotās saziņas platformā | Tiešā pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav padota Ministru kabinetam, atvasināta publiska persona un tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, zvērināts tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Tiesību subjekts, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistros (turpmāk – reģistri), reģistros nereģistrēta persona vai fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts | Tiek iesniegts vienlaikus ar projekta pasi | 2026. gada. 1. cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9
| Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas projekta organizatoriskās struktūras: • Projekta uzraudzības padome – projekta uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 22. punktam. • Projekta vadības grupa – projekta vadības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku noteiktu projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanai. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un projekta komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projekta darbību īstenošanā, atbild par projektu rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c.). Projektā var tikt veidotas vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VRAA direktora rīkojumu. • Projekta vadītājs – projekta vadības personāls, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta iesniegumu un projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīviem aktiem. Projekta vadītājs ar rīkojumu un/vai vienošanos tiks norīkots no VRAA projektu vadītāju vidus vai nolīgts jauns darbinieks uz projekta īstenošanas laiku (viena līdz divas amata vietas uz pilnu slodzi). Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. • Projekta komanda – projekta īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido: • projekta darba grupa – VRAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un atbildīgi par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls – 4–5 VRAA un viens VARAM kā sadarbības partnera darbinieks vai ierēdnis, no kuriem daļa tiks norīkota no esošo darbinieku vidus, bet daļa – nolīgstot jaunus darbiniekus un izveidojot papildu amata vietas uz projekta īstenošanas laiku, par to slēdzot darba līgumu. Šis projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, vienošanos un/vai rīkojumu, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var tikt veidotas vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem); • ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līgumu pamata; • pieaicinātie eksperti – piesaistīti pēc nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji. Citas projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās puses • Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pārvaldības organizācija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA. • Nozares ministrija – Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas uzraudzību nodrošinošā institūcija – VARAM –, ar ko slēdzama vienošanās par projekta īstenošanu, kad finanšu saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilst VRAA. • Sadarbības partneri – projekta ietvaros kā sadarbības partneri tiks iesaistīti VARAM, Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils digitālais centrs", Kultūras informācijas sistēmu centrs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". Informācija par projekta sadarbības partneriem un tā plānotajām projekta darbībām un izmaksām tiks iesniegta līdz ar projekta iesniegumu. Ar projekta sadarbības partneri tiks slēgts sadarbības līgums. Sadarbības partnerim VARAM paredzēts no projekta budžeta piešķirt finansējumu projekta īstenošanas personāla apmaksai – 1 amata vieta uz pilnu slodzi visu projekta īstenošanas laiku. • Programmas padome – Valsts pakalpojumu platformu attīstības programmas padome, kuru izveido VARAM. Aprakstītā projekta organizācija tiks izveidota, VRAA parakstot vienošanos par projekta īstenošanu. Projekta ietvaros būs nepieciešami 6 esošie VRAA darbinieki: viens produkta portfeļa vadītājs; divi sistēmu un biznesa procesu analītiķi; viens DevOps vadītājs; viens vadošais informācijas sistēmu uzturētājs; viens projekta vadītājs. Minētais attiecībā uz cilvēkresursu nepieciešamību nozīmē, ka projekts tiks īstenots no paredzētā budžeta, slēdzot terminētus līgumus ar speciālistiem uz projekta īstenošanas laiku. Pēc projekta beigām jaunas štata vietas VRAA netiks veidotas. Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota VARAM kā nozares ministrijas izstrādāta iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā finanšu pārvaldības iekšējās kontroles sistēma, un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles darbības: • interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas nepieļaušana projekta ietvaros; • dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur attiecināms; • komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta ietvaros |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
| Projekts ir vērsts uz e-adreses attīstīšanu. To īstenojot, radīsies būtiski sociālekonomiskie ieguvumi gan valsts iestādēm, gan plašākai sabiedrībai. Sociālekonomiskie ieguvumi aprēķināti, izmantojot eksperta metodi, iepriekšējo VRAA pieredzi līdzīgos projektos un pieņēmumus par iespējamajiem ieguvumiem. E-adreses pilnveidošana ļaus iestādēm ietaupīt finanšu resursus, samazinot papīra dokumentu plūsmu un ietaupot pakalpojumu sniedzošo iestāžu darbinieku laiku – pusstundu uz vienu pakalpojumu. Pieņemot, ka gadā katrs no esošajiem e-adreses lietotājiem (līdz 61 000 lietotāju) saņems vismaz par 2 sūtījumiem vairāk nekā pašreiz (5 132 376 sūtījumu), iestāžu ietaupījumi projekta pārskata periodā sasniegs vismaz 5,89 milj. euro (diskontētā vērtība). E-adresē nosūtīto pakalpojumu rezultātu saņemšana elektroniski sabiedrībai sniegs ieguvumu, ietaupot laika un finanšu resursus, kuri tērēti ceļā uz pakalpojumu saņemšanas iestādi un no tās, kā arī pakalpojumu rezultātu saņemšanas laikā. Paredzēts, ka projekta pārskata perioda ietvaros sabiedrības ieguvums sasniegs vismaz 4,51 milj. euro (diskontētā vērtība) |
8. Cita būtiska informācija
| Projekta īstenošanai VARAM izstrādā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi", Oficiālās elektroniskās adreses likumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, ietverot šādus aspektus: 1. Paredzēt oficiālās elektroniskās adreses sistēmā sekmīgi iesūtīto dokumentu (arī ziņojumu) izgūšanas obligāto kritēriju un termiņu ievērošanu, kā arī noteikt, ka jebkurai sistēmai, kas veic dokumentu (arī ziņojumu) nosūtīšanu uz oficiālo elektronisko adresi, ir obligāti jāsaņem par katru nosūtāmo dokumentu oficiālās elektroniskās adreses sistēmas atbilde, ka dokumenta (arī ziņojuma) iesūtīšana oficiālajā elektroniskajā adresē ir notikusi. Noteikt, ka dokuments (ziņojums) ir juridiski nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi tikai tad, ja sistēmā, kas nosūtīšanu ir veikusi, ir reģistrēta oficiālās elektroniskās adreses sistēmas atbilde par veiksmīgu dokumenta (ziņojuma) iesūtīšanu. Grozījumos paredzēt arī rīcību ar neaizsūtītajiem un neizgūtajiem ziņojumiem, ja to nosūtīšanai vai izgūšanai ir radušās tehniskas problēmas, kuras nevar atrisināt noteiktā laikposmā. 2. Izstrādāt Nedigitālo personu reģistra regulējumu, iestrādājot to Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi", paredzot noteikumu iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2023. gada 30. decembrim, vai citā normatīvajā aktā. 3. Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteikt, ka uz oficiālo elektronisko adresi netiek sūtīti sistēmu paziņojumi, bet jebkurš valsts pārvaldes izdots dokuments, kas attiecas uz konkrēto personu, ir pieejams arī oficiālajā elektroniskajā adresē. Grozījumos paredzēt arī obligātu pienākumu visām fiziskajām personām lietot oficiālo elektronisko adresi, izņemot personas, kas iekļautas Nedigitālo personu reģistrā, kā arī paredzot šāda obligātā pienākuma pārejas noteikumus. Kā viens no iespējamiem riskiem projekta īstenošanas periodā ir izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredzētu e-adreses sistēmas integritāti privātā tiesību jomā, nodrošinot saziņu starp uzņēmējiem (uzņēmējs uzņēmējam). Šis projekts ir sasaistīts ar Nacionālo digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālo platformu klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", jo no šī projekta tiek izgūti e-adreses dati, kā arī šis projekts ir saistīts ar informācijas sistēmu "Vienotās pieteikšanās modulis". Abu projektu īstenojamās aktivitātes nepārklāsies, un tiks novērsts dubultā finansējuma risks. Apliecinām, ka sadarbības partneri projekta ietvaros iegādātās vērtības un izveidoto programmatūru izmantos tikai un vienīgi projektā paredzētajiem mērķiem, savukārt Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde "Ventspils digitālais centrs", Kultūras informācijas sistēmu centrs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošinās projektā sasniedzamo rezultātu uzturēšanu un sistēmu tehnisko darbību. Ar izveidotajām vērtībām netiks veikta saimnieciskā darbība. Projekta ietvaros modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. VRAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)
| Norāda pakalpojuma saturu atspoguļojošu nosaukumu un īsu satura aprakstu, kas obligāti ietver pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas galvenos nosacījumus |
| Droša elektroniskā piegāde vienotās saziņas platformā, kas nodrošina uzticamu un identificējamu privātpersonu un valsts iestāžu savstarpēju saziņu 24/7 režīmā. Pamatojums – https://likumi.lv/ta/id/283229-oficialas-elektroniskas-adreses-likums https://likumi.lv/ta/id/293497-oficialo-elektronisko-adresu-informacijas-sistemas-noteikumi |
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Institūcijas – centralizētās funkcijas nodrošinātājas vai pakalpojuma sniedzējas nosaukums |
| Pakalpojuma pārzinis un turētājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās līmeņi (SLA))
| Norāda pakalpojuma kvalitātes, apjoma un līmeņa rādītāju īsus aprakstus un plānotās vērtības |
| E-adreses informācijas sistēmas (turpmāk – IS) pakalpojums tiek nodrošināts katru dienu, 24 h diennaktī. Pakalpojuma pieejamības rādītājs: • darba dienās darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 – 99,0 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika; • visā pārējā laikā – 97,0 % mēnesī no paredzētā pakalpojuma sniegšanas laika. Reakcijas laiki: • pieteikuma apstrāde lietvedībā pēc sākotnējās saņemšanas iestādē un pirms nodošanas ekspertam – 3 darba dienas; • pieteikuma apstrādes uzsākšana pie eksperta pēc tā saņemšanas lietvedībā – 1 darba diena; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpildes uzsākšana atbalsta sistēmā no pieteikuma saņemšanas brīža darba laikā – 2 h; • atbalsta sistēmas uzdevuma izpilde atbalsta sistēmā (ja nav atliktais izpildes datums) – 14 darba dienas; • atbildes sniegšana e-pasta konsultācijā – 48 h. Oficiālās elektroniskās adreses (turpmāk – e-adrese) pakalpojums tiek nodrošināts divdesmit četras stundas diennaktī 7 dienas nedēļā |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Raksturo pakalpojuma saņēmēju loku, pakalpojuma izvēršanas gadījumā nodalot esošo, projekta rezultātā plānoto (obligāti) un turpmākas attīstības perspektīvu |
| Pakalpojumu lieto privātpersonas un tiešās pārvaldes iestādes, valsts institūcijas, kas nav padotas Ministru kabinetam, atvasinātas publiskas personas un tās iestādes, tiesu iestādes, prokuratūras, zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori, kā arī privātpersonas, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Pašlaik e-adrese ir pieslēgta 61 274 lietotājiem, bet plānots, ka lietotāju skaits palielināsies līdz 223 560 pieslēgtiem lietotājiem |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
| Norāda IKT risinājumu (risinājumus), kas pēc būtības nodrošina pakalpojumu sniegšanu un kuru darbināšana/uzturēšana veido būtisku daļu no pakalpojumu sniegšanas izmaksām (mazāk nozīmīgus atbalsta risinājumus nenorāda) Pakalpojumu sniegšanu veic: • e-adreses sistēma, kura nodrošina integrācijas iespējas ar iestāžu dokumentu vadības sistēmām un iestāžu biznesa sistēmām; • portāls Latvija.lv, kas ar kvalificētiem personu elektroniskās identifikācijas līdzekļiem nodrošina privātpersonu piekļuvi e-adresei; • datu agregators (DAGR), kas nodrošina datus par fiziskām un juridiskām personām Oficiālās elektroniskās adreses likuma un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi" izpildei |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
| Norāda esošo un plānoto (projekta īstenošanas laikā) tiesisko regulējumu. Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu |
| E-adreses darbību regulē Oficiālās elektroniskās adreses likums (https://likumi.lv/ta/id/283229-oficialas-elektroniskas-adreses-likums) un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi" (https://likumi.lv/ta/id/293497-oficialo-elektronisko-adresu-informacijas-sistemas-noteikumi) DAGR darbība nav nostiprināta normatīvajos aktos. Projekta ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to nodrošinās kā DAGR projekta īstenotājs |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1
| Norāda, vai pakalpojuma sniegšanas finansēšanā ir plānots iesaistīt arī pakalpojumu saņēmējus, piemēram, pārdalot no pakalpojumu saņēmējiem vai ar tiešiem maksājumiem saņemot daļu no pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā finansējuma, vai arī pakalpojums tiks finansēts no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas. Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem |
| Pakalpojumu plānots attīstīt un uzturēt no Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta un valsts budžeta līdzekļiem. Pakalpojuma uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas, jo, īstenojot ERAF līdzfinansētos projektus "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" un "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma", VRAA ir pieprasījis un saņēmis uzturēšanas līdzekļus ERAF projektu īstenošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz šim e-adreses uzturēšanai tika piešķirti 189 034 euro gadā: - projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" rezultātu uzturēšanai tika piešķirti 182 450 euro gadā (preces un pakalpojumi); - projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" rezultātu uzturēšanai tika piešķirti 6 584 euro gadā (preces un pakalpojumi). Iesniedzot Ministru kabineta rīkojumu par projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" īstenošanu, anotācijā ir iekļauti projekta rezultātu uzturēšanas budžeta aprēķini, lai VRAA var uzturēt pakalpojuma darbināšanai nepieciešamo jauno funkcionalitāti. Papildus jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pakalpojuma uzturēšanai tiek pieprasīti līdzekļi 15 % apmērā no projektā radītās sistēmas jaunās funkcionalitātes izstrādes izmaksām, kas ir ne vairāk kā 670 824 euro gadā |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2
| Pamato papildu izmaksas, ņemot vērā ieguvumus. Konkrēti norāda plānotos ieguvumus un ietaupījumus, kas var ietvert arī pārvaldes darbinieku skaita samazinājumu, norādot ietaupījumu sadalījumu pa institūcijām vai resoriem. Ja papildu izmaksas ir saskaņotas, pieņemot saistīto tiesisko regulējumu, tad atsaucas ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām |
| Pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai pēc projekta beigām, ņemot vērā 7. punktā aprakstīto finansēšanas pieeju, ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums risinājuma uzturēšanai un darbināšanai. Projekta īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi tiks pieprasīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā projekta pases 3.3. punktā norādītos plānotos ieguvumus un 7. punktā norādītos plānotos ietaupījumus, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, VRAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes/pilnveides izmaksām. Finansējums projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām, kas kopā nepārsniegs 670 824,00 euro gadā. |
Lietotie saīsinājumi:
SLA –pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
 |
 |
 |
 |