Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 125/1-2

Rīgā 2023. gada 16. martā

Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm https://cont.ws/; https://iarex.ru/; https://moderndiplomacy.eu/; https://politexpert.net/; https://ru-an-info.livejournal.com/; https://rusonline.org/; https://snanews.de/; https://vsoloviev.ru/; https://www.fondsk.ru/; https://www.tvr.by/; https://78.ru/

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Ilva Milzarāja un Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2023.gada 25.janvāra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2023/6-6/20 un 2023.gada 26.janvāra pārbaudes ziņojumus Nr. P/2023/6-6/22 un Nr. P/2023/6-6/23,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļa vietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļa vietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2023.gada 3.martā Padome ir saņēmusi vēstuli no citas valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu https://cont.ws/; https://iarex.ru/; https://moderndiplomacy.eu/; https://politexpert.net/; https://ru-an-info.livejournal.com/; https://rusonline.org/; https://snanews.de/; https://vsoloviev.ru/; https://www.fondsk.ru/; https://www.tvr.by/; https://78.ru/pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka ir ticis konstatēts, ka, minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas Krievijas agresīvās propagandas atbalstīšanai, tajā skaita izplatot sagrozītu un nepatiesu informāciju par Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un tos attaisnojot.

[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2023.gada 25.janvāra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2023/6-6/20 un 2023.gada 26.janvāra pārbaudes ziņojumos Nr. P/2023/6-6/22 un Nr. P/2023/6-6/23), Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības. Tāpat izplatīta ar naidu kurinoša informācija un informācija, kura diskreditē Latvijas valsti un NATO. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Tīmekļa vietnēs izvietota, piemēram, šāda informācija:

[3.1] tīmekļa vietne https://cont.ws/:

[3.1.1] informācija par krievu ieroču jaunām uzvarām Ukrainas frontē;

[3.1.2] Krievija gūst panākumus Ukrainā Zaporižjes frontē;

[3.1.3] Ukraina nesaņems ne vācu tankus Leopard, ne amerikāņu tankus Abrams;

[3.1.4] Krievijas Pareizticīgās baznīcas Patriarhs Kirils sakot, ka Krievijas iznīcināšana var beigties ar pasaules iznīcināšanu;

[3.1.5] NATO krīze sākusies, jo nevar pieņemt lēmumu par tanku piegādi Ukrainai;

[3.1.6] plašs raksts par to, ka Krieviju nevarot uzvarēt;

[3.1.7] vācu tanki Ukrainā vienreiz jau ir bijuši un krievi tos ir sakāvuši;

[3.1.8] karš Ukrainā tiek saukts par "specoperāciju".

[3.2] tīmekļa vietne https://iarex.ru/:

[3.2.1] Amerikāņi baidās no vāgneriešiem un Ziemeļkorejas;

[3.2.2] Rietumu valstīs zudusi vienotība, tās ir sašķeltas jautājumā par tanku piegādi Ukrainai;

[3.2.3] jāizveido Krievija atkal stipra, Krievijai ir jānostājas pret ASV un jāparāda savs spēks;

[3.2.4] Kijevas nacistu režīms sācis izveidot bērnu diversantu nometnes;

[3.2.5] ASV par katru cenu ir nepieciešams panākt, lai eiropieši atbalsta Kijevu;

[3.2.6] Medvedevs brīdina par atomkara iespēju un to varot sākt Krievija;

[3.2.7] galvenais vēstures datums ir 9.maijs.

[3.3] tīmekļa vietne https://moderndiplomacy.eu/:

[3.3.1] tiek publicēti raksti par pasaules notikumiem, tajā skaitā arī par Ukrainu, uzskatot, ka upuris ir Krievija;

[3.3.2] informē lasītājus, ka Krievija bijusi spiesta iebrukt Ukrainā.

[3.4] tīmekļa vietne https://politexpert.net/:

[3.4.1] Ukrainu gaida Afganistānas liktenis, kuru ASV pameta;

[3.4.2] Rietumu tanki Ukrainas kaujas laukā neizturēs ilgāk par 15 minūtēm, jo tie tiks iznīcināti;

[3.4.3] Rietumi ir gatavi uzbrukt Krievijai un gatavojot plānu "Barbarosa 2";

[3.4.4] ASV varētu ievest savu karaspēku Ukrainā, jo Ukrainas armijai esot lieli zaudējumi;

[3.4.5] iespējams Polijas iebrukums Rietumu Ukrainā;

[3.4.6] Rietumu mēģinājums nostāties pret Krieviju, tos ir novedis bezdibeņa malā;

[3.4.7] Rietumi cenšas panākt, lai noasiņo Krievija un Ukraina.

[3.5] tīmekļa vietne https://ru-an-info.livejournal.com/:

[3.5.1] Krievijas gatavojas sist pa parazitējošo Rietumu vājāko vietu;

[3.5.2] ASV nepalielina lādiņu ražošanu, jo netic Ukrainas uzvarai;

[3.5.3] karavīri vairs nav tādi kā iepriekš un nevēlas kļūt par lielgabalu gaļu;

[3.5.4] Zelenskis atbrīvo vienu no saviem uzticamākajiem palīgiem;

[3.5.5] Irāna paziņo par kontraktu par lielām ieroču piegādēm Krievijai;

[3.5.6] Kijeva mācās no starptautiskajiem teroristiem, kā izmantot ķīlniekus;

[3.5.7] Eiropas valstu armijas gatavo kārtējo iebrukumu Krievijā.

[3.6] tīmekļa vietne https://rusonline.org/:

[3.6.1] Ukraina esot tikai aizsegs, Rietumi gatavojot zibens karu pret Krieviju;

[3.6.2] Maskava pieņēmusi stingru lēmumu, ka atomkarš esot neizbēgams;

[3.6.3] Rietumu valstis gatavo stratēģisku informatīvu operāciju, lai likvidētu Ukrainas līderus;

[3,6.4] Ukraiņu nacisti [karavīri] nonākuši zem Krievijas artilērijas uguns;

[3.6.5] Ukrainas armijas vadība dzen savus karavīrus bezjēdzīgā cīņā;

[3.6.6] Ukrainas vadība gatavo savu tautu Bahmutas zaudēšanai;

[3.6.7] Ukraina Krimā gatavo jaunus terora aktus;

[3.6.8] Putins šogad 24.februārī gatavojot visus pārsteidzošu paziņojumu;

[3.6.9] ASV kopā ar Lielbritāniju gatavojot jaunu anti krievisko provokāciju.

[3.7] tīmekļa vietne https://snanews.de/:

[3.7.1] Tīmekļa vietne veidota kā informatīvs ziņu portāls, tai ir vairākas sadaļas, piemēram, politika, ekonomika, komentāri. Tīmekļa vietnē izvietotās informācijas naratīvs ir atklāti vērsts pret Rietumeiropu, vainojot to gan ekonomiskajās problēmās, gan arī saistībā ar Krievijas un Ukrainas situāciju. Karš Ukrainā tiek dēvēts par Krievijas "īpašo operāciju";

[3.7.2] tiek pausta nostāja, ka visas pašreizējās problēmas, ar kurām pasaule sastopas, sākās pēc PSRS sabrukuma;

[3.7.3] tiek pausta nostāja, ka Rietumi uzspiež "karu" Krievijai;

[3.7.4] Rietumus neinteresē miers Ukrainā;

[3.7.5] Rietumu valdības regulāri izplata dezinformāciju;

[3.7.6] Polija sapņo par iespēju atgūt Ukrainas rietumu daļas, Krievija uzskata kodolieročus tikai par aizsardzības līdzekli.

[3.8] tīmekļa vietne https://vsoloviev.ru/:

[3.8.1] tīmekļa vietne ir veidota kā žurnālista, rakstnieka un TV un Radio žurnālista Vladimira Solovjova mājaslapa, kurā ir šādas sadaļas: "Biogrāfija", "Duelis", "Svētdienas vakars", "Mākslinieciskā daiļrade", "Fotogalerija", "Solovjova TV", "Prese", "Ziņas", "Kontakts";

[3.8.2.] tīmekļa vietnē ir vairākas sadaļas ir pilnībā bez satura vai ar bloķētu saturu. Tās ir "Ziņas", "Solovjova TV", "Duelis", "Vakars", "Svētdienas vakars" un "Kontakts";

[3.8.3] sadaļā "Biogrāfija" ir publicēta Vladimira Solovjova biogrāfija no 1963. līdz 2012.gadam, kuru stāsta V.Solovjova māte. Piemēram, par periodu no 2010. līdz 2012.gadam tiek aprakstīts par V.Solovjova veidotajiem raidījumiem televīzijā "Pilnais kontakts" ("Полный контакт"), "Svētdienas vakars ar V.Solovjovu" ("Воскресный Вечер с Владимиром Соловьевым"), kā arī grāmatu rakstīšanu;

[3.8.4] sadaļā "Mākslinieciskā daiļrade" ir publicētas V.Solovjova uzrakstītās grāmatas un to apraksti;

[3.8.5] sadaļā "Meistarklases" ir tikai dažādu meistarklašu uzskaitījums, piemēram Meistarklase ar Amway, publiskas uzstāšanās meistarklase bez papildus informācijas;

[3.8.6] sadaļā "Fotogalerija" ir izvietotas bildes no pasākumiem, kuros ir piedalījies V.Solovjovs;

[3.8.7] sadaļā "Prese" ir izvietotas intervijas ar V.Solovjovu un atsevišķu V.Solovjova raidījumu apskati. Tajā skaitā no raidījumiem, kuros Padome iepriekš konstatējusi būtiskus programmu veidošanas nosacījumu pārkāpumus, kuru dēļ programmas izplatīšana Latvijas teritorijā ir aizliegta;

[3.8.8] karš Ukrainā tiek dēvēts par "specoperāciju".

[3.9] tīmekļa vietne https://www.fondsk.ru/:

[3.9.1] karš Ukrainā tiek saukts par "specoperāciju";

[3.9.2] Ukrainas bruņotie spēki gatavojot dziļus triecienus Krievijai;

[3.9.3] Polija gatavojas anektēt Ukrainas rietumus un rietumu Baltkrieviju;

[3.9.4] Ukrainas bruņoto spēku taktiskās gaisa izlūkošanas grupas "Magyar Birds" runā par ķīmisko ieroču izmantošanu Soledarā un sola uzbrukumus turpināt;

[3.9.5] tīmekļa vietnē nav pieejama Krievijas televīzijas programmu retranslācija;

[3.9.6] tīmekļa vietne tiek apzīmēta kā Stratēģiskās kultūras fonda elektroniskais izdevums.

[3.10] tīmekļa vietne https://www.tvr.by/:

[3.10.1] sadaļā "Ziņas" tiek apgalvots, ka Eiropa jau esot nogurusi no palīdzības sniegšanas Ukrainai;

[3.10.2] armijnieks stāsta, kā ukraiņi spīdzina Krievijas virsniekus gūstā Ukrainā;

[3.10.3] karš Ukrainā tiek saukts par "specoperāciju";

[3.10.4] "specoperācija" var beigties tad, kad no Ukrainas teritorijas nebūs draudu Krievijai. Turklāt ir nepieciešams pārtraukt Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju;

[3.10.5] tīmekļa vietnes sadaļā "Tiešraides" ir pieejamas tiešraides televīzija tikai 24 Belarus (automātiski pāriet uz tīmekļa vietni https://belarus24.by/) un radio tiešraides 1 kanāls, radio "Galvaspilsēta" "Rādiuss FM", kanāls "Kultūra", radio "Baltkrievija", kas nepāriet uz citu tīmekļa vietni un ir pieejamas https://www.tvr.by/.

[3.11] tīmekļa vietne https://78.ru/:

[3.11.1] karš Ukrainā tiek saukts par "speciālo militāro operāciju" vai "specoperāciju";

[3.11.2] "specoperācijas" dalībniekiem tiks sniegta psiholoģiskā palīdzība;

[3.11.3] Vladimirs Putins ir nosaucis galveno specoperācijas mērķi:

Citāts: "Viss, ko mēs šodien darām, tostarp specoperācija, ir mēģinājums apturēt šo karu, aizsargāt mūsu cilvēkus, tās vēsturiski ir mūsu teritorijas,» sacīja Putins."

[3.11.4] sadaļā "Programmas" ir izvietoti dažādi Kanāla 78 raidījumi video formātā, tajā skaitā arī "Ziņas 78" ("Известия 78"), taču tiešraides nav pieejamas, lai gan informācija, par to, kas šobrīd tiešraidē ir pieejama sadaļā "Programmas";

[3.11.5] raidījumā "Ziņas 78" ir informācija par visiem svarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem Sanktpēterburgā;

[3.11.6] raidījumā "Dienas ziņas" ("Итоги дня") tiek arī runāts par svarīgākajām dienas ziņām, tajā skaitā par "specoperāciju" un Krievijai noteiktajām sankcijām, par palīdzības sniegšanu bēgļiem;

[3.11.7] tīmekļa vietnē ir arī saite uz tīmekļa vietni https://iz.ru/, ko Padome jau ir bloķējusi.

[4] Kopumā minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīts naratīvs, ka rietumvalstis un NATO ir vainīgas pie situācijas Ukrainā, savukārt Krievija tikai vēlas nodrošināt mieru pasaulē. Tiek izplatīta būtiski sagrozīta un maldinoša aktuālā informācija par notikumiem pasaulē, kā arī diskreditētas NATO spējas aizstāvēt jebkuru NATO dalībvalsti, attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu arī Latvijā un rada riskus dažādām negatīvām provokācijām, kas rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] ] Padomes 2023.gada 16.marta sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par minēto tīmekļa vietņu izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais satura apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai.

[6] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu (saucot par "specoperāciju") Ukrainā un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padome monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100.pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.1 Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. - Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi jeb ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud kādas valsts drošību, teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas nodarītais kaitējums būtiski samazinātos. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausot minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Tāpat, lai garantētu valsts drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums - tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmuma lietā Nr. 2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina tīmekļa vietnēs https://cont.ws/; https://iarex.ru/; https://moderndiplomacy.eu/; https://politexpert.net/; https://ru-an-info.livejournal.com/; https://rusonline.org/; https://snanews.de/; https://vsoloviev.ru/; https://www.fondsk.ru/; https://www.tvr.by/; https://78.ru/ tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā.

Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.pantu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļa vietnēm https://cont.ws/; https://iarex.ru/; https://moderndiplomacy.eu/; https://politexpert.net/; https://ru-an-info.livejournal.com/; https://rusonline.org/; https://snanews.de/; https://vsoloviev.ru/; https://www.fondsk.ru/; https://www.tvr.by/; https://78.ru/, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem.

2. Ierobežot Latvijā pieejamo minēto tīmekļa vietņu dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēnu vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēnu vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Publicēt lēmumu Padomes mājas lapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

7. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 13.5 panta ceturto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.


1 Satversmes tiesas spriedums. 2000‒03‒01. 30.08.2000. Secinājumu daļas 7.punkts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš