Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 12

Rīgā 2023. gada 17. janvārī (prot. Nr. 3 5. §)

Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu, izmantojot drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi

Izdoti saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta septīto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot valsts drošību un aizsardzību, veic:

1.1. apsargājamo objektu (izņemot valsts drošības iestāžu lietošanā esošos objektus), kā arī to telpu un teritorijas, aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisku vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem;

1.2. novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

2. Nacionālie bruņotie spēki novērošanu veic:

2.1. pastāvīgi vai īslaicīgi;

2.2. stacionāri vai mobili.

3. Nacionālo bruņoto spēku komandieris nosaka kārtību, kādā Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek organizēta ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem veicamā novērošana.

4. Par Nacionālo bruņoto spēku veiktu videonovērošanu (ķermeņa kamerām – arī par audioierakstu veikšanu) brīdina ar informatīvo zīmi (pielikums), kuru veido melns novērošanas videokameras attēls 35 grādu leņķī uz balta fona, ko apņem sarkana robežlīnija vienādmalu trīsstūra formā. Trīsstūra vienas malas garums ir 145 mm, malas platums – 12 mm. Zem trīsstūra ir uzraksts ar melniem burtiem "VIDEONOVĒROŠANA". Zem tā norāda videonovērošanas mērķi, pārziņa nosaukumu, adresi un kontakttālruni. Informatīvās zīmes izmēru var proporcionāli palielināt vai samazināt.

5. Informatīvo zīmi par videonovērošanu izvieto:

5.1.  pie apsargājamo objektu ieejām (vārtiem, durvīm) un uz apsargājamā objekta žoga;

5.2. labi redzamā vietā pēc iespējas saskares punktos ar publisku telpu, ielu, ietvi vai citu infrastruktūras objektu, ja novērošanai pakļautā teritorija nav norobežota;

5.3. uz militārā transportlīdzekļa, militārā kuģa uzkāpšanas vietās un pie tā karavīra formas tērpa, kas veic apsargājamā objekta vai personas apsardzi.

6. Nacionālie bruņotie spēki novērošanu un novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi veic šādā kārtībā:

6.1. pirms novērošanas uzsākšanas sadarbībā ar valsts drošības iestādēm veic draudu un risku analīzi šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto objektu apdraudējuma izvērtēšanai;

6.2. izvieto drošības tehniskās sistēmas un līdzekļus atbilstoši šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minēto objektu aizsardzības nepieciešamībai;

6.3. veic novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi, lai novērstu valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu, tai skaitā apdraudējumu valsts funkciju un uzdevumu izpildei;

6.4. novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi un glabāšanu veic slēgtā informācijas sistēmā bez izejas uz publisko tīklu;

6.5. novērošanas rezultātā iegūto datu glabāšanas serveris atrodas slēgtās telpās ar apsardzes signalizāciju un telpu ārējo videonovērošanu;

6.6. darbu ar novērošanas rezultātā iegūtajiem datiem veic un piekļuve šo datu glabāšanas serveru telpām tiek nodrošināta tikai autorizētam personālsastāvam;

6.7. novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu valsts drošības un aizsardzības intereses, tostarp valsts funkciju un uzdevumu izpildi.

7. Novērošanu neveic vietās, kurās paredzēta īpaši augsta personas privātuma aizsardzība.

8. Nacionālie bruņotie spēki novērošanas rezultātā iegūtos datus var nodot vienīgi tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai, valsts drošības iestādēm un kompetentajām amatpersonām, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu. Datus sniedz prasītajā apjomā.

9. Nododot novērošanas rezultātā iegūtos datus, nodrošina šādas informācijas saglabāšanu:

9.1. iestādes vai kompetentās amatpersonas rakstveida pieprasījums, kas ietver pieprasījuma tiesisko pamatu un mērķi;

9.2.  novērošanas rezultātā iegūto datu nodošanas datums;

9.3. novērošanas rezultātā iegūto datu īss apraksts;

9.4. to amatpersonu identificējoša informācija un amats, kas nodevusi un kas saņēmusi novērošanas rezultātā iegūtos datus (ja datus nodod klātienē).
 

10. Novērošanas rezultātā iegūtos datus glabā trīs mēnešus.

11. Novērošanas rezultātā iegūtos datus, kuros konstatēts valsts drošības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī ēkas, telpu un teritorijas, apsargājamo personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz Nacionālo bruņoto spēku kompetences ietvaros veiktā kriminālprocesa pirmstiesas procesa pabeigšanai, administratīvā pārkāpuma procesa pabeigšanai, administratīvā procesa iestādē pabeigšanai vai dienesta izmeklēšanas pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

12. Pēc šo noteikumu 10. un 11. punktā minētā glabāšanas termiņa beigām novērošanas rezultātā iegūtos datus dzēš.

13. Šo noteikumu 10. punkts stājas spēkā 2024. gada 24. janvārī.

14. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 24. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs ‒ satiksmes ministrs J. Vitenbergs