Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 15. novembrī (prot. Nr. 57 25. §)
1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (reģ. Nr. 40900036698, adrese – Jomas iela 1–5, Jūrmala, LV-2015) (turpmāk – pašvaldība) 2022. gada 4. augustā iesniegto atmežošanas iesniegumu Nr. 1.1-19/22N-3990 "Par atmežošanu aizsargjoslā nekustamajos īpašumos Prīmulu iela 1246, Vakara iela 0061 un Dzegužu iela, Jūrmalā" (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.
2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
2.1. zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda ierakstīti šādi nekustamie īpašumi:
2.1.1. nekustamais īpašums "Prīmulu iela 1246" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 019 1246, zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000527655) Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 019 1246) 0,3255 ha platībā (turpmāk – 1. zemesgabals). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie 1. zemesgabala lietošanas veidi: mežs – 0,16 ha, zeme zem ūdeņiem – 0,0102 ha, zeme zem ceļiem – 0,0247 ha un pārējās zemes – 0,1306 ha;
2.1.2. nekustamais īpašums "Vakara iela 0061" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 017 0072, zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000532546) Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 0061) 0,4376 ha platībā (turpmāk – 2. zemesgabals). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie 2. zemesgabala lietošanas veidi: mežs – 0,43 ha, zeme zem ūdeņiem – 0,0025 ha un zeme zem ceļiem – 0,0051 ha;
2.1.3. nekustamais īpašums "Dzegužu iela" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 017 0037, zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000598806) Jūrmalā, kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 0038) 0,1964 ha platībā (turpmāk – 3. zemesgabals). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie 3. zemesgabala lietošanas veidi: mežs – 0,08 ha un zeme zem ceļiem – 0,1164 ha;
2.2. pašvaldība, īstenojot projektu "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kaugurciemā" un projektu "Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Vaivaros", paredzējusi šā rīkojuma 1. punktā minētajos zemesgabalos (turpmāk – zemesgabali) izbūvēt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus (turpmāk – paredzētā darbība), lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumus;
2.3. saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punktu pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus – ūdensapgādi un kanalizāciju;
2.4. atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk – teritorijas plānojums) zemesgabaliem noteikta plānotā (atļautā) izmantošana – transporta infrastruktūras teritorija (TR) un saskaņā ar teritorijas plānojumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2. punktu visā Jūrmalas pilsētas teritorijā ir atļauta inženiertehniskās infrastruktūras objekta izbūve. Atbilstoši teritorijas plānojumam 1. un 3. zemesgabals visā platībā, kā arī 2. zemesgabala daļa (līdz Krūkļu ielai Jūrmalā) atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Saskaņā ar teritorijas plānojumu Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2018. gada 28. decembrī izsniegusi būvatļauju Nr. BIS-BV-4.2-2018-691 (2882) sadales ūdensvadu un sadales kanalizācijas inženierbūvju būvniecībai Kaugurciemā, tai skaitā 1. zemesgabalā, un 2019. gada 1. februārī būvatļauju Nr. BIS-BV-4.2-2019-45 (209) sadales ūdensvadu un sadales kanalizācijas inženierbūvju būvniecībai Vaivaros, tai skaitā 2. un 3. zemesgabalā;
2.5. atmežošana krasta kāpu aizsargjoslā 0,4626 ha kopplatībā ierosināta 1. zemesgabala 1. kvartāla 1. un 2. nogabalā 0,16 ha platībā, 2. zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabalā 0,2231 ha platībā un 3. zemesgabala 1. kvartāla 1. un 2. nogabalā 0,0795 ha platībā. Atmežošanā paredzēta arī to koku ciršana, kuri atrodas plānoto inženiertīklu trasē vai tiešā tuvumā;
2.6. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;
2.7. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3. punktam krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus 36. panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Attiecīgi Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.1 daļa nosaka, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām;
2.8. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (turpmāk – izvērtējums) saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde 2022. gada 19. jūlijā izsniedza izvērtējumu Nr. AP22SI0121, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības;
2.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;
2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.
3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūvei krasta kāpu aizsargjoslā. Ministru kabinetam neizdodot pašvaldībai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu zemesgabalos, netiks nodrošināta pašvaldības autonomās funkcijas (organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju)) izpilde. Ar paredzēto darbību netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu.
Tādējādi, ņemot vērā izvērtējumā identificētās tehniskajos noteikumos nosakāmās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta būtiska negatīva ietekme uz krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamiem biotopiem plašākā mērogā, jo plānotā darbība paredzēta pilsētā, zemesgabalos, kuros plānota ielu izbūve, attiecīgi ietekme uz meža teritoriju un iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva). Ievērojot minētos apsvērumus, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve zemesgabalos ir atbalstāma.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3. punktu un ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, 66. panta pirmo daļu un 68. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai atmežot mežu nekustamā īpašuma "Prīmulu iela 1246" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 019 1246), nekustamā īpašuma "Vakara iela 0061" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 0061) un nekustamā īpašuma "Dzegužu iela" zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 017 0038) Jūrmalā, krasta kāpu aizsargjoslā 0,4626 hektāru kopplatībā, kas nepieciešama ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei.
4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒ veselības ministrs D. Pavļuts
 |
 |
 |
 |