Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 14. novembrī
1. Noteikumi nosaka Latvijas Bankas noregulējuma komitejas (turpmāk – komiteja) uzdevumus, tās sastāvu un darba organizāciju.
2. Komitejai ir šādi uzdevumi, ievērojot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu, kā arī normatīvos aktus, kas regulē noguldījumu garantiju fonda darbību, Apdrošināto aizsardzības fonda darbību un ieguldītāju aizsardzības sistēmas darbību (turpmāk – kompensāciju izmaksas sistēmas):
2.1. apstiprināt finanšu tirgus dalībnieku noregulējuma plānus;
2.2. apstiprināt noregulējuma un kompensāciju izmaksas sistēmu metodoloģiju un nodrošināt tās īstenošanu;
2.3. apstiprināt finanšu tirgus dalībnieku pārbaužu plānus, t. sk. klātienes un neklātienes pārbaužu plānus, kā arī nodrošināt to īstenošanu;
2.4. lemt par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšanu;
2.5. lemt par pasākumu piemērošanu noregulējamības šķēršļu novēršanai atbilstoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 20.–22. panta nosacījumiem;
2.6. noteikt, vai finanšu tirgus dalībniekam ir finanšu grūtības vai, iespējams, tas nonāks finanšu grūtībās, ja par to nav lēmusi Latvijas Bankas uzraudzības komiteja;
2.7. konstatēt finanšu tirgus dalībnieka atbilstību Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteiktajiem noregulējuma nosacījumiem;
2.8. pieņemt lēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 44. panta pirmās daļas nosacījumiem;
2.9. lemt par noregulējamās iestādes aktīvu un saistību vērtējumu saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma nosacījumiem;
2.10. lemt par noregulējamās iestādes reorganizācijas plāna apstiprināšanu un plāna izpildi;
2.11. lemt par noregulējuma procesam nepieciešamo konsultantu vai vērtētāju iesaisti;
2.12. pieņemt lēmumus, kas nepieciešami, lai īstenotu Latvijas Bankas padomes lēmumu par piemērojamo noregulējuma darbību vai lēmumu uzsākt maksātnespējas procesu saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 39. panta piekto daļu un kontrolētu noregulējuma darbības;
2.13. pieņemt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 76. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012, 77. panta 2. punktā un 78.a pantā noteiktos lēmumus;
2.14. izskatīt un pieņemt lēmumus jautājumos, kas saistīti ar nacionālā noregulējuma fonda un kompensāciju izmaksas sistēmu pārvaldīšanu;
2.15. izskatīt noguldījumu garantiju fonda stresa testu rezultātus, apstiprināt pasākumu plānu trūkumu novēršanai un kontrolēt šā plāna izpildi;
2.16. lemt par alternatīvo resursu piesaisti nacionālajam noregulējuma fondam un kompensāciju izmaksas sistēmām;
2.16.1 reizi gadā apstiprināt pārskatus par kompensāciju izmaksas sistēmu un nacionālā noregulējuma fonda darbību;
2.17. lemt par sankciju un pasākumu piemērošanu, t. sk. administratīvā līguma slēgšanu, finanšu tirgus dalībniekam un citai personai noregulējuma un kompensāciju izmaksas sistēmu jomā;
2.18. pieņemt citus lēmumus noregulējuma jomā, izņemot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 39. panta piektajā daļā, 40.1, 42., 43., 48., 50., 55., 69., 77., 78., 85., 86., 91., 92., 93. pantā, 116. panta ceturtajā daļā un 121.1 pantā paredzētos lēmumus, kurus pieņem Latvijas Bankas padome;
2.18.1 pieņemt citus lēmumus kompensāciju izmaksu jomā, izņemot šādus lēmumus, kurus pieņem Latvijas Bankas padome:
2.18.11. Noguldījumu garantiju likuma 2. panta astotajā daļā, 21. panta ceturtajā daļā un 25. pantā paredzētos lēmumus attiecībā uz kredītiestādēm;
2.18.12. Ieguldītāju aizsardzības likuma 2. panta trešajā daļā un 5. panta otrajā daļā paredzētos lēmumus attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas pakļautas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumam;
2.19. lemt par administratīvo lietu izbeigšanu;
2.20. veikt citus uzdevumus atbilstoši Latvijas Bankas iekšējiem tiesību aktiem.
(Grozīts ar LB 27.05.2024. noteikumiem Nr. 299; 2.18.12. apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2024., sk. 22.1 punktu)
3. Komiteja par savu darbu, t. sk. par komitejā pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi, regulāri informē Latvijas Bankas padomi.
4. Komitejas sastāvā ir pieci komitejas locekļi:
4.1. Latvijas Bankas padomes loceklis, kura atbildībā ir noregulējuma un aizsardzības sistēmu joma;
4.2. Latvijas Bankas padomes loceklis, kura atbildībā ir maksājumu sistēmu joma;
4.3. Latvijas Bankas Noregulējuma un aizsardzības sistēmu pārvaldes vadītājs;
4.4. Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājs;
4.5. Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes vadītāja vietnieks.
5. Komiteju vada un tās darbu organizē Latvijas Bankas padomes loceklis, kura atbildībā ir noregulējuma un aizsardzības sistēmu joma. Komitejas vadītāja vietnieks, kas vada komiteju un organizē komitejas darbu tās vadītāja prombūtnes laikā, ir Latvijas Bankas Noregulējuma un aizsardzības sistēmu pārvaldes vadītājs. Komitejas vadītāja un viņa vietnieka prombūtnes laikā komiteju vada un komitejas darbu organizē komitejas vadītāja norīkots komitejas loceklis.
6. Pilnvarojumu Latvijas Bankas darbiniekam veikt finanšu tirgus dalībnieku klātienes pārbaudes sniedz komitejas vadītājs.
9. Komitejas sēdes norises laiku, veidu, vietu un darba kārtību nosaka, sēdi sasauc un vada komitejas vadītājs. Ikvienam komitejas loceklim ir tiesības pieprasīt komitejas sēdes sasaukšanu, priekšlikumu par sēdes sasaukšanu un izskatāmajiem jautājumiem iesniedzot komitejas vadītājam.
10. Komitejas sēdes organizē klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā, sazinoties elektroniski, izmantojot videokonferences zvanu vai citus informācijas tehnoloģiju rīkus. Atsevišķi komitejas locekļi sēdē var piedalīties no pārējiem komitejas locekļiem atšķirīgā veidā.
12. Komiteja lēmumus pieņem ar sēdes dalībnieku balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.
14. Komitejas sēdes gaitu fiksē audioierakstā vai videoierakstā (turpmāk – sēdes ieraksts), izņemot, ja sēde noris aptaujas veidā. Sēdes ierakstu veic komitejas sēdes protokolētājs ar mērķi izmantot to sēdes protokola sagatavošanai un saskaņošanai. Sēdes ierakstu glabā līdz attiecīgās sēdes protokola parakstīšanai, ja vien komiteja nenosaka citu tā glabāšanas termiņu. Pēc sēdes ieraksta glabāšanas termiņa beigām komitejas sēdes protokolētājs sēdes ierakstu dzēš.
15. Komitejas sēdes protokolētājs noformē komitejas sēdes protokola projektu piecu darbdienu laikā pēc sēdes.
16. Komitejas klātienes vai attālinātās sēdes protokolā norāda:
16.1. komitejas sēdes numuru;
16.2. to komitejas locekļu vārdus un uzvārdus, kuri piedalās sēdē;
16.3. komitejas locekli, kurš vada sēdi;
16.4. atzīmi par komitejas locekļa dalības veidu sēdē, ja komitejas loceklis piedalās sēdē no pārējiem komitejas locekļiem atšķirīgā veidā;
16.5. uzaicinātās personas, kas piedalās jautājuma izskatīšanā, amatu, vārdu un uzvārdu, sēdes darba kārtības jautājumu, kura izskatīšanā attiecīgā persona piedalās, kā arī atzīmi par uzaicinātās personas dalības veidu sēdē, ja attiecīgā persona piedalās sēdē no pārējiem sēdes dalībniekiem atšķirīgā veidā;
16.6. sēdes protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;
16.7. sēdes norises veidu, vietu, sākuma un beigu laiku;
16.8. sēdes darba kārtības jautājumus, norādot arī ziņotāju un personas, kas piedalās diskusijā;
16.9. jautājumu apspriešanas gaitā izskanējušos iebildumus vai priekšlikumus, ja to pieprasa komitejas loceklis vai cits sēdes dalībnieks;
16.10. lēmumu par katru izskatāmo jautājumu;
16.11. balsojumu par lēmumu, norādot katra komitejas locekļa balsojumu, ja tie atšķiras, kā arī atšķirīgo viedokli, ja komitejas loceklis pieprasa to ierakstīt sēdes protokolā;
16.12. atzīmi par nepiedalīšanos jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā;
16.13. citus būtiskus jautājumus, ja tādi ir.
17. Aptaujas kārtībā organizētas komitejas sēdes protokolā norāda:
17.1. komitejas sēdes numuru;
17.2. to komitejas locekļu vārdus un uzvārdus, kuriem nosūtīts aicinājums piedalīties aptaujā;
17.3. komitejas locekli, kurš vada sēdi;
17.4. sēdes protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;
17.5. sēdes norises veidu un datumu, kas ir datums, līdz kuram aptaujā lūgts izteikt viedokli;
17.6. sēdes darba kārtības jautājumus;
17.7. lēmumu par katru izskatāmo jautājumu;
17.8. balsojumu par lēmumu, norādot katra komitejas locekļa balsojumu, ja tie atšķiras, kā arī atšķirīgo viedokli, ja komitejas loceklis pieprasa to ierakstīt sēdes protokolā;
17.9. atzīmi par nepiedalīšanos jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā;
17.10. citus būtiskus jautājumus, ja tādi ir.
20. Ja komitejas sēdes darba kārtībā iekļautais jautājums komitejas vadītājam, komitejas vadītāja vietniekam vai komitejas loceklim rada vai var radīt interešu konfliktu, viņš rīkojas saskaņā ar Latvijas Bankā noteikto ētikas un interešu konflikta novēršanas pārvaldības kārtību.
21. Komitejas sēdē pēc komitejas vadītāja uzaicinājuma var piedalīties uzaicinātās personas, lai sniegtu komentārus un konsultācijas par izskatāmo jautājumu. Uzaicināto personu viedoklim ir rekomendējošs raksturs. Finanšu tirgus dalībniekam, uz kuru individuāli attiecas izskatāmais jautājums, dod pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus, ievērojot Administratīvā procesa likuma regulējumu.
22. Līdz brīdim, kamēr komiteja apstiprina noregulējuma un kompensāciju izmaksas sistēmu metodoloģiju un finanšu tirgus dalībnieku pārbaužu plānus, t. sk. klātienes un neklātienes pārbaužu plānus, komiteja nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus padomes apstiprinātas noregulējuma un kompensāciju izmaksas sistēmu metodoloģijas un finanšu tirgus dalībnieku pārbaužu plānu īstenošanu.
22.1 Šo noteikumu 2.18.12. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
(LB 27.05.2024. noteikumu Nr. 299 redakcijā)
 |
 |
 |
 |