Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

2) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

3) ieguldītājs — persona, kas nodod sistēmas dalībniekam naudu vai finanšu instrumentus ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai;

4) ieguldījums — nauda vai finanšu instrumenti, ko ieguldītāji nodod sistēmas dalībniekam ieguldījumu pakalpojuma sniegšanai;

4¹) kopīgs ieguldījums — divu vai vairāku personu ieguldījums, kas nostiprināts ar sistēmas dalībnieku noslēgtā ieguldījumu pakalpojumu līgumā;

5) ieguldītāju aizsardzības sistēma (turpmāk — sistēma) — pasākumu kopums ieguldītāju interešu aizsardzībai, šai aizsardzībai nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšanai un kompensāciju izmaksai saskaņā ar šo likumu;

6) sistēmas dalībnieks — juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Latvijas Bankas licenci (atļauju) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

7) neizpildītas saistības — sistēmas dalībnieka neizpildītās saistības, kas izriet no noslēgtā ieguldījumu pakalpojumu līguma ar ieguldītāju;

8) (izslēgts ar 11.01.2024. likumu);

9) kompensācija — šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldītājam izmaksājamā naudas summa, ja sistēmas dalībnieks nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju un ja ieguldītājam nav tiesību saņemt garantēto atlīdzību atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam;

10) sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis — finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar šo likumu;

11) (izslēgts ar 11.01.2024. likumu);

12) ārvalstu sabiedrība — ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt drošas un stabilas ieguldītāju aizsardzības sistēmas darbību.

(2) Šis likums nosaka sistēmas vispārīgos principus, tās darbībai nepieciešamo finanšu līdzekļu nodrošināšanas un kompensāciju izmaksas kārtību.

(3) Ieguldītājam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja sistēmas dalībnieks nespēj pilnā apjomā un termiņos izpildīt savas saistības pret ieguldītāju. Saistību neizpildes apstiprinājumu sniedz Latvijas Banka, vai arī tas izriet no tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā un ar kuru ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam pasludināts maksātnespējas process vai likvidācija, kas tam liedz iespēju izpildīt ieguldītāju prasījumus.

(4) Šis likums neattiecas uz:

1) ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir atzīti par likvidējamiem, maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem;

2) gadījumiem, kad finanšu instrumenti neatgriezeniski pazuduši pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas;

3) gadījumiem, kad ieguldītāji cietuši zaudējumus finanšu instrumentu cenu izmaiņu dēļ vai finanšu instrumenti kļuvuši nelikvīdi.

(5) Ja sistēmas dalībnieks izbeidz savu darbību, tā sniegtie ieguldījumu pakalpojumi tiek garantēti šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā līdz pilnīgai saistību izpildei.

(6) Latvijā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju filiāles ārvalstīs pievienojas ārvalstu ieguldītāju aizsardzības sistēmai, ja to nosaka ārvalstu normatīvie akti. Ja filiāle pievienojas ārvalstu ieguldītāju aizsardzības sistēmai, tā nekļūst par sistēmas dalībnieku.

(7) Latvijā reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā uzsākušas ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (ja attiecīgajā valstī darbojas tāda ieguldītāju aizsardzības sistēma, kuras ietvaros noteiktais kompensācijas apjoms ir lielāks par šajā likumā noteikto apjomu), ir tiesīgas brīvprātīgi pievienoties attiecīgās dalībvalsts ieguldītāju aizsardzības sistēmai. Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas brīvprātīgi pievienojies Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts ieguldītāju aizsardzības sistēmai, saglabā arī šajā likumā noteiktās sistēmas dalībnieka statusu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

3. pants. (1) Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši neizpildīto saistību kopsummai, bet ne vairāk kā 20 000 euro neatkarīgi no ieguldītāja vērtspapīru vai ieguldījumu kontu skaita.

(2) Ieguldītāja tiesības uz kompensāciju un tās viņa saistības pret sistēmas dalībnieku, kuru izpildes termiņš iestāsies līdz dienai vai dienā, kad sistēmas dalībniekam konstatēta nespēja izpildīt saistības, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu, un to ņem vērā, aprēķinot kompensācijas apmēru.

(3) Neizpildīto saistību apmēru no ārvalstu valūtas pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalsts valūtas kursu dienā, kad Latvijas Banka konstatējusi sistēmas dalībnieka nespēju pildīt saistības pret ieguldītāju.

(4) Kopīga ieguldījuma gadījumā kompensāciju šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā izmaksā katram ieguldītājam, ņemot vērā viņa daļu kopīgajā ieguldījumā, kas noteikta ar sistēmas dalībnieku noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā ieguldījumā nav noteikta, kopīgo ieguldījumu sadala vienādās daļās.

(5) Ja ieguldītājs pārvalda citai personai pienākošos ieguldījumu, tiesības saņemt kompensāciju ir personai, kura var pierādīt savas prasījuma tiesības uz ieguldījumu atbilstoši noslēgtajam ieguldījumu pakalpojumu līgumam, ar nosacījumu, ka sistēmas dalībnieks šo personu ir identificējis vai šo personu var identificēt pirms dienas, kad sistēmas dalībniekam konstatēta nespēja izpildīt saistības. Ieguldītājam, kurš pārvalda citai personai pienākošos ieguldījumu, ir pienākums nekavējoties par to informēt sistēmas dalībnieku.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

4.pants. Latvijas Banka nodrošina ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību atbilstoši šā likuma normām, līdzekļu turēšanu ieguldītāju aizsardzības sistēmā, ieguldītāju aizsardzības sistēmas pārvaldīšanu un kompensāciju izmaksu, kā arī veic šādas funkcijas:

1) organizē un uzrauga sistēmas dalībnieku maksājumu veikšanu kompensāciju izmaksām;

2) pārbauda kompensācijas pieteikumu pamatotību;

3) īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju izmaksātās kompensācijas apmērā;

4) lemj par aizņēmumiem, lai varētu veikt kompensāciju izmaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

5. pants. (1) Kompensācija tiek izmaksāta tiem ieguldītājiem, kuri Latvijas Bankai vai tās izraudzītajai kredītiestādei iesnieguši pieteikumu par kompensāciju par neizpildītajām saistībām. Pieteikumu kompensācijas izmaksai izskata Latvijas Banka.

(2) Latvijas Banka lemj par kārtību, kādā:

1) tiek pieņemti pieteikumi kompensācijas izmaksai;

2) tiek noteikts kompensācijas apmērs;

3) notiek kompensācijas izmaksa.

(3) Latvijas Banka informāciju par kārtību, kādā tiek pieņemti pieteikumi kompensācijas izmaksai, un par kompensācijas izmaksas kārtību un termiņiem publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto savā tīmekļvietnē.

(4) Pieteikumu kompensācijas izmaksai iesniedz divu gadu laikā kopš dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēta šā panta trešajā daļā minētā informācija. Ieguldītājs zaudē prasījuma tiesības uz kompensācijas izmaksu dienā, kad pagājuši divi gadi kopš dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēta šā panta trešajā daļā minētā informācija, vai no dienas, kad izbeigušies apstākļi, kas bijuši par pamatu šā likuma 6.¹ pantā noteiktajai kompensācijas izmaksas atlikšanai.

(5) Kompensāciju var izmaksāt ar Latvijas Bankas vai ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību.

(6) Latvijas Banka, nodrošinot kompensāciju izmaksu ar vienas vai vairāku tās izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, noslēdz līgumu ar attiecīgo kredītiestādi. Ja kompensācijas izmaksu veic kredītiestāde, līgumā var paredzēt maksājumu par kompensācijas izmaksas nodrošināšanas rezultātā kredītiestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita ieguldītāju aizsardzības sistēmā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to ieguldītāju skaita, kuri, saņemot kompensāciju, piekrituši kļūt vai kļuvuši par konkrētās kredītiestādes klientiem. Izraugoties kredītiestādi, ar kuru noslēdz šajā daļā minēto līgumu, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi.

(7) Latvijas Banka vai šā panta sestajā daļā minētā Latvijas Bankas izraudzītā kredītiestāde kompensāciju ieguldītājiem izmaksā saskaņā ar šā likuma 5.¹ panta otrajā daļā minēto ieguldītāju sarakstu.

(8) Sistēmas dalībniekam, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, vai tiesas ieceltajam minētā sistēmas dalībnieka administratoram vai likvidatoram (turpmāk — administrators vai likvidators) ir pienākums pārliecināties, vai ieguldītāju saraksts sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(9) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu administrācija pret ieguldītāja naudas līdzekļiem ir vērsusi piedziņu, piedzenamās naudas līdzekļu summas izmaksā attiecīgi zvērinātam tiesu izpildītājam vai nodokļu administrācijai.

(10) Ja divu gadu laikā no dienas, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēta šā panta trešajā daļā minētā informācija, zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu administrācija nav vērsusi piedziņu pret ieguldītāja naudas līdzekļiem, izbeidzas zvērināta tiesu izpildītāja vai nodokļu administrācijas noteiktie ierobežojumi kompensācijas izmaksai.

(11) Ja Latvijas Banka, sistēmas dalībnieks, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, administrators vai likvidators konstatē, ka kompensācija izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz kompensāciju, vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto kompensāciju atbilstoši Latvijas Bankas, sistēmas dalībnieka, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, administratora vai likvidatora pieprasījumam.

(12) Ja persona šā panta vienpadsmitajā daļā minēto kompensāciju neatmaksā brīvprātīgi, Latvijas Bankai, sistēmas dalībniekam, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

5.¹ pants. (1) Sistēmas dalībnieks savos grāmatvedības reģistros pastāvīgi uztur informāciju par tiem ieguldījumiem, par kuriem ieguldītājam ir tiesības saņemt kompensāciju, ja tiek konstatēta sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt saistības.

(2) Sistēmas dalībnieks, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, sagatavo to ieguldītāju sarakstu, kuriem ir tiesības uz kompensāciju. Sarakstā iekļauj ieguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz kompensāciju, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad konstatēta sistēmas dalībnieka nespēja izpildīt saistības. Sistēmas dalībnieks, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, sarakstu iesniedz Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.

(3) Latvijas Banka izdod noteikumus par saraksta sastādīšanas un iesniegšanas kārtību un termiņiem.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

6.pants. (1) Kompensācijas izmaksu uzsāk triju mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka konstatējusi sistēmas dalībnieka nespēju izpildīt tā saistības pret ieguldītāju pilnā apmērā un noteikusi kompensācijas apmēru, vai no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas procesa pasludināšanu vai likvidāciju, kas tam liedz iespēju izpildīt ieguldītāju prasījumus.

(2) Izņēmuma gadījumos un īpašos apstākļos Latvijas Banka var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu par trijiem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024)

6.¹ pants. (1) Kompensācijas izmaksu vai daļēju izmaksu ieguldītājam var atlikt šādos gadījumos:

1) pastāv juridisks strīds par ieguldītāja tiesībām uz ieguldījumu vai tiesībām saņemt kompensāciju;

2) saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām tiek vērtēta ieguldītāja un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu izcelsme klienta izpētes (tai skaitā padziļinātas izpētes) ietvaros;

3) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieguldījumu izmaksai ir noteikti ierobežojumi;

4) tiek vērtēta ieguldītāja atbildība par sistēmas dalībniekam radītajām finansiālajām grūtībām vai tiek vērtētas ieguldītāja apzinātas darbības, kuras izraisījušas sistēmas dalībnieka finanšu stāvokļa pasliktināšanos;

5) pret personu ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, bet notiesājošs tiesas spriedums nav stājies spēkā.

(2) Saņemot no Latvijas Bankas informāciju par kompensācijas izmaksas vai daļējas izmaksas atlikšanu, sistēmas dalībnieks, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, veic attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.

(3) Izbeidzoties apstākļiem, kas bijuši par pamatu kompensācijas izmaksas vai daļējas izmaksas atlikšanai šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Latvijas Banka informē sistēmas dalībnieku, kuram konstatēta nespēja izpildīt saistības, par nepieciešamību veikt attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

7.pants. Kompensāciju neizmaksā:

1) personai par darījumiem, kuru sakarā ir pieņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu;

2) sistēmas dalībniekiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām vai citiem ieguldītājiem, kas darījuši zināmu, ka ir profesionāli ieguldītāji;

3) personām, kuras ir vienā koncernā ar sistēmas dalībnieku;

4) pensiju fondiem;

5) valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

6) sistēmas dalībnieka valdes un padomes locekļiem, revīzijas komisijas vadītājam un šīs komisijas locekļiem, iekšējā revīzijas dienesta vadītājam un šā dienesta locekļiem, citiem sistēmas dalībnieka darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt sistēmas dalībnieka darbību un kuri ir atbildīgi par to, kā arī personām, kuras tieši vai netieši ieguvušas vairāk nekā piecus procentus no sistēmas dalībnieka kapitāla;

7) personām, kuras ir atbildīgas par likumā noteikto sistēmas dalībnieku grāmatvedības dokumentu revīziju;

8) personām, kuras ir šā panta 6. un 7.punktā minēto personu pirmās pakāpes radinieki vai laulātie;

9) personām, kuras darbojas šā panta 7.punktā minēto personu vārdā;

10) personām, par kurām Latvijas Banka konstatējusi, ka, pamatojoties uz individuāli noslēgta līguma īpašiem noteikumiem, tās ir saņēmušas augstas procentu likmes vai finansiālas koncesijas vai izraisījušas, vai izmantojušas savā labā apstākļus, kas sistēmas dalībniekam ir radījuši finansiālas grūtības vai veicinājuši tā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;

11) kredītiestādēm;

12) finanšu iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

8.pants. (Izslēgts ar 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

9. pants. (Izslēgts ar 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

10.pants. (Izslēgts ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

12.pants. (1) Sistēmas dalībnieka pienākums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā ieskaitīt naudas līdzekļus attiecīgā Latvijas Bankas kontā kompensāciju izmaksai.

(2) Sistēmas dalībnieks savam esošajam ieguldītājam, kā arī — pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas — potenciālajam ieguldītājam sniedz:

1) informāciju par ieguldījumiem, par kuriem saskaņā ar šā likuma 7. pantu kompensāciju neizmaksā;

2) informāciju par kompensācijas apmēru;

3) informāciju par kompensācijas izmaksas kārtību un termiņu;

4) informāciju par nosacījumiem, kurus nepieciešams ievērot, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar šo likumu;

5) ieguldītāju aizsardzības sistēmas uzturētāja kontaktinformāciju.

(3) Sistēmas dalībnieks informāciju par darbību sistēmā nedrīkst izmantot reklāmā.

(4) Sistēmas dalībnieks saņem ieguldītāja apliecinājumu par attiecīgās informācijas saņemšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

13.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai sistēmas dalībnieki ieskaita attiecīgā Latvijas Bankas kontā naudas līdzekļus kompensāciju nodrošināšanai. Viena kalendāra gada laikā no Latvijas Bankas pirmā pieprasījuma nosūtīšanas dienas šo līdzekļu kopsumma nedrīkst pārsniegt četrus procentus no kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļa aritmētiskā vidējā mēneša lieluma iepriekšējos 12 mēnešos.

(2) Katra sistēmas dalībnieka maksājumus kompensāciju nodrošināšanai nosaka proporcionāli tā daļai kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfelī. Nosakot katra sistēmas dalībnieka maksājumu daļu, no kopējā sistēmas dalībnieku finanšu instrumentu portfeļa atskaita tā sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfeli, kura ieguldītājiem ir tiesības uz kompensāciju saskaņā ar šo likumu, pamatojoties uz iepriekšējā ceturksnī iesniegto pārskatu datiem par sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfeli.

(3) 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Latvijas Bankas pieprasījums par maksājumiem kompensāciju nodrošināšanai, sistēmas dalībnieki pieprasītos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgā Latvijas Bankas kontā

(4) Sistēmas dalībnieku ieskaitītos naudas līdzekļus Latvijas Banka drīkst izmantot tikai kompensāciju izmaksai un ar kompensāciju izmaksu saistīto administratīvo izdevumu segšanai.

(5) Naudas līdzekļi, kas divu gadu laikā kopš kompensāciju izmaksu uzsākšanas nav izmantoti kompensāciju izmaksai, pēc kompensāciju izmaksas termiņa beigām tiek atmaksāti sistēmas dalībniekiem proporcionāli to veiktajiem maksājumiem ieguldījumu aizsardzības sistēmā, izņemot naudas līdzekļus, kuri Latvijas Bankai ir nepieciešami, lai:

1) izmaksātu tādas kompensācijas, kuru izmaksa tika atlikta saskaņā ar šā likuma 6.¹ panta pirmo daļu;

2) segtu tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar kompensāciju izmaksām.

(6) (Izslēgta ar 11.01.2024. likumu)

(7) Latvijas Bankai ir tiesības ņemt aizņēmumus kompensāciju izmaksai, ja ar sistēmas dalībnieku maksājumiem nepietiek, lai izmaksātu kompensācijas saskaņā ar šo likumu.

(8) Izraugoties tirgus dalībnieku, kurš piešķirs šā panta septītajā daļā minēto aizdevumu — ieguldītāju aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamo naudas līdzekļu summu —, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Latvijas Banka izraugās to Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu tirgus dalībnieku, kurš Latvijas Bankai piedāvā zemāko aizdevuma procentu likmi. Ja izteiktie piedāvājumi ir vienādi, līguma slēgšanas tiesības piešķir lozējot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

14. pants. (1) Ja sistēmas dalībnieks nav iemaksājis tam aprēķināto naudas līdzekļu summu ieguldītāju aizsardzības sistēmā šā likuma 13. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, tad tas par katru nokavēto maksājuma dienu maksā Latvijas Bankai nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās naudas līdzekļu summas. Nokavējuma nauda aprēķināma par laikposmu, par kuru sistēmas dalībnieks nav veicis tam aprēķināto maksājumu.

(2) Sistēmas dalībniekam ir pienākums aprēķināt šā panta pirmajā daļā minēto nokavējuma naudu un iemaksāt to Latvijas Bankas kontā.

(3) Ja sistēmas dalībnieks nokavējis šā likuma 13. panta trešajā daļā noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Latvijas Banka par to nekavējoties informē attiecīgā sistēmas dalībnieka mītnes zemes kompetento uzraudzības institūciju.

(4) Arī tad, ja sistēmas dalībniekam ir anulēta licence (atļauja) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, kompensācija ieguldītājiem tiek nodrošināta šajā likumā paredzētajā kārtībā un apmērā par ieguldījumiem, kas veikti līdz sistēmas dalībnieka licences (atļaujas) anulēšanai.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

15.pants. (1) Latvijas Bankai ir prasījuma tiesības izmaksātās kompensācijas apmērā pret to sistēmas dalībnieku, kura ieguldītājiem ir izmaksāta kompensācija.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto prasījuma tiesību izmantošanas (izlietošanas) rezultātā atgūtos naudas līdzekļus ieskaita attiecīgā Latvijas Bankas kontā.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto prasījuma tiesību izmantošanas (izlietošanas) rezultātā atgūtos naudas līdzekļus mēneša laikā no naudas atgūšanas dienas izmaksā sistēmas dalībniekiem, kuri veikuši maksājumus kompensāciju nodrošināšanai. Katram sistēmas dalībniekam izmaksājamā naudas summa tiek noteikta proporcionāli tā daļai izmaksātajā kompensācijā.

(4) Ja Latvijas Banka neizmanto šā panta pirmajā daļā minētās tiesības gada laikā no kompensāciju izmaksas dienas, tai ir tiesības nodot tās sistēmas dalībniekiem, kuri veikuši maksājumus kompensāciju nodrošināšanai.

(5) Ja Latvijas Bankai, izmantojot (izlietojot) tās prasījuma tiesības, nav izdevies atgūt naudas līdzekļus, tai ir tiesības nodot prasījuma tiesības sistēmas dalībniekiem, kuri veikuši iemaksas kompensācijas nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(Nodaļas nosaukums 20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

16.pants. Ārvalstīs reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, pirms tas saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijas teritorijā, iesniedz Latvijas Bankai dokumentus, kas pierāda, ka Latvijas ieguldītājiem, kuri izmantos šā ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja ieguldījumu pakalpojumus, būs tiesības saņemt kompensāciju no ārvalstu sabiedrības mītnes zemes ieguldītāju aizsardzības sistēmas.

(20.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

17.pants. Ja ārvalstu sabiedrības mītnes zemes ieguldītāju aizsardzības sistēma dod Latvijas ieguldītājiem tiesības uz:

1) mazāku kompensācijas apmēru nekā sistēma, — ārvalstu sabiedrība kļūst par sistēmas dalībnieku;

2) lielāku kompensācijas apmēru nekā sistēma, — ārvalstu sabiedrība nekļūst par sistēmas dalībnieku.

18.pants. (1) Ārvalstu sabiedrība nodrošina savus esošos un topošos ieguldītājus ar informāciju par filiāles darbību ieguldītāju aizsardzības sistēmā tikpat lielā apjomā kā ieguldītājus savā mītnes zemē, bet ne mazākā, kāds noteikts Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos.

(2) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nodrošina savus esošos un topošos ieguldītājus ar informāciju par savu dalību ieguldītāju aizsardzības sistēmā tikpat lielā apjomā kā ieguldītājus savā mītnes zemē, bet ne mazākā apjomā par to, kāds noteikts Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

19.pants. (1) Ja tiesības uz kompensāciju iegūst ārvalstu sabiedrības ieguldītājs, tam ir tiesības iesniegt pieteikumu Latvijas Bankai, kas palīdz ieguldītājam iegūt kompensāciju no ārvalstu ieguldītāju aizsardzības sistēmas.

(2) Ja tiesības uz kompensāciju iegūst ieguldītājs, kas izmanto tāda Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja ieguldījumu pakalpojumus, kurš Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, šim ieguldītājam ir tiesības iesniegt pieteikumu Latvijas Bankai, kas palīdz saņemt kompensāciju no attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts ieguldītāju aizsardzības sistēmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 23.09.2021. un 11.01.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(Nodaļa 11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

20. pants. (1) Latvijas Banka var piemērot šādas sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) publisku paziņojumu;

3) naudas sodu;

4) izslēgt sistēmas dalībnieku no dalības ieguldītāju aizsardzības sistēmā.

(2) Latvijas Banka var piemērot administratīvo pasākumu — pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā juridiskā persona izbeidz attiecīgo rīcību.

(3) Latvijas Banka var piemērot šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 4. punktā noteiktās sankcijas un šā panta otrajā daļā noteikto administratīvo pasākumu, ja:

1) netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā prasība sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama kompensāciju izmaksas nodrošināšanai un informācijas administrēšanai;

2) netiek ievērota prasība veikt maksājumus ieguldītāju aizsardzības sistēmā noteiktajā apmērā;

3) netiek ievērots termiņš maksājumu veikšanai ieguldītāju aizsardzības sistēmā.

(4) Latvijas Banka var piemērot naudas sodu no 1000 līdz 10 000 euro, ja sistēmas dalībnieks neizpilda pienākumu sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama kompensāciju izmaksas nodrošināšanai un informācijas administrēšanai.

(5) Publisks paziņojums ir paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā juridiskā persona un pārkāpuma būtība. Publisku paziņojumu var piemērot papildus šā panta pirmās daļas 1., 3. vai 4. punktā minētajām sankcijām.

(6) Sistēmas dalībnieku var izslēgt no dalības ieguldītāju aizsardzības sistēmā, tam par to paziņojot ne vēlāk kā 12 mēnešus iepriekš un saskaņojot izslēgšanu no dalības ieguldītāju aizsardzības sistēmā ar sistēmas dalībnieka mītnes zemes kompetento uzraudzības institūciju.

(7) Latvijas Banka var piemērot šā panta otrajā daļā minēto administratīvo pasākumu vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajām sankcijām.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

21. pants. (1) Latvijas Banka var ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(3) Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(4) Latvijas Banka izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

22. pants. (1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvo pasākumu, kas piemērots par pārkāpumu atbildīgajām juridiskajām personām, pēc tam, kad tā ir paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot juridisko personu, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, ja konstatē, ka juridiskās personas datu atklāšana nav samērīga vai ka juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

23. pants. (1) Pārsūdzot Latvijas Bankas izdotu administratīvo aktu, pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta (izņemot administratīvo aktu par naudas soda piemērošanu vai publisku paziņojumu) pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(11.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

1. Šā likuma 17.panta 2.punktā minētā kompensācija nedrīkst pārsniegt šā likuma 3.panta otrajā daļā noteikto apmēru ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.

2. Centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas ir Latvijas Centrālā depozitārija tiesību un saistību pārņēmējs, ir sistēmas dalībnieks tikmēr, kamēr tas tur to ieguldītāju kontus, kuri nav sistēmas dalībnieki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

3. Likuma 1.panta 12.punkta, 2.panta septītās daļas, 18.panta otrās daļas un 19.panta otrās daļas spēkā stāšanos nosaka ar īpašu likumu.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

4. Līdz pārejas noteikumu 3.punktā noteiktā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji uzskatāmi par ārvalstu sabiedrībām.

(20.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

5. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

(20.11.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.2024. likumu kas stājas spēkā 01.07.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta direktīvas 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām.