Darbības ar dokumentu
Rīgā 2022. gada 2. novembrī (prot. Nr. 55 8. §)
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķināšanas nosacījumus un kārtību;
1.2. biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.3. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes ilgtspējas kritērijus;
1.4. transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;
1.5. biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;
1.6. bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus;
1.7. no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos kritērijus;
1.8. kārtību, kādā uzrauga institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, kā arī institūciju, kura uzrauga atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanu;
1.9. procedūru, kādā pārbauda un uzrauga transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
1.10. komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības apliecināšanai;
1.11. nosacījumus un kārtību, kādā pamato atbilstību ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem, kā arī pārbaudes un uzraudzības procedūru;
1.12. atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas aprites kārtību un nosacījumus;
1.13. kārtību, kādā energoresursu informācijas sistēmā ziņo par attiecīgā kurināmā un transporta enerģijas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem, norāda pierādījumus un saistošo informāciju, kā arī nosaka Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.2. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.3. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.4. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.5. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.6. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.7. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.8. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.9. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.10. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.11. faktiskā vērtība – siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzuma ietaupījums vienā vai visos konkrētā biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes un biomasas kurināmā ražošanas procesa posmos;
2.12. ieguves apgabals – ģeogrāfiski noteikta platība, no kuras iegūst meža biomasas izejvielu, par kuru var iegūt ticamu un neatkarīgu informāciju un kurā apstākļi ir pietiekami viendabīgi, lai varētu novērtēt riskus saistībā ar meža biomasas ilgtspēju un likumību;
2.13. izejvielu audzētājs – juridiska vai fiziska persona, kas nodarbojas ar biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielas vai biomasas kurināmā ražošanā izmantojamo izejvielu audzēšanu;
2.14. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.15. lauksaimniecības biomasa – lauksaimniecības nozarē ražota biomasa;
2.16. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.17. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.18. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.19. meža biomasa – no kokaugiem un krūmiem ražota biomasa, kas iegūta gan meža zemēs, gan ārpus meža, tai skaitā lauksaimniecības zemēs;
2.20. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.21. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.22. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.23. (svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34);
2.24. pirmais savācējs, pārstrādātājs vai pašpārstrādātājs – juridiska vai fiziska persona, kura iepērk biodegvielas, biomasas degvielas, biomasas kurināmā vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanā izmantojamas izejvielas un izmanto tās ražošanas procesā (tai skaitā minēto degvielu vai kurināmā ražošanai) vai pārdod tālāk;
2.24.1 senie meži – vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidu platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte un liels atmirušās koksnes apjoms un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes, un šajās platībās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
2.25. standartvērtība – vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus koeficientus, un kuru var izmantot faktiskās vērtības vietā atbilstoši šiem noteikumiem;
2.26. tipiskā vērtība – konkrēta biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes vai biomasas kurināmā ražošanas procesa siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma novērtējums, kas ir reprezentatīvs patēriņam Eiropas Savienībā.
(Grozīts ar MK 16.05.2023. noteikumiem Nr. 251; MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
2.1 Šie noteikumi attiecas uz:
2.11. Transporta enerģijas likumā noteikto degvielas piegādātāju;
2.12. Enerģētikas likumā noteikto kurināmā piegādātāju;
2.13. komersantiem, kuriem ir Enerģētikas likuma 58.6 panta ceturtajā daļā minētās iekārtas, ievērojot Enerģētikas likuma 58.6 panta trešo un piekto daļu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
3. No lauksaimniecības biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
3.1. šo noteikumu II nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
3.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
4. No meža biomasas ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais atbilst šādiem kritērijiem:
4.1. šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
4.2. šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
4.1 Šo noteikumu 2.24.1 apakšpunktā minēto definīciju lieto tikai Transporta enerģijas likuma, Enerģētikas likuma un šo noteikumu kontekstā, lai apliecinātu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
9. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1. kokiem klātas teritorijas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010, 2. panta 8. punktā minētajiem nosacījumiem, tostarp pirmatnējie meži un senie meži (tai skaitā tie, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas);
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem;
9.3. platības, kas ir klasificējamas kā:
9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusu un tā nosacījumus;
9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu tām noteikto aizsardzības statusu un tā nosacījumus;
9.4. zālāji, kuri kopumā aptver vairāk nekā vienu hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kas ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, vai platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas kā:
9.4.1. dabiski zālāji, kuri arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kuros saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi;
9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, bet ir bagāti ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuri nav noplicināti un kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tādas teritorijas statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība;
9.5. virsāji – sauszemes teritorijas, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
10. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
11. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela, biogāze un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas no zemes platībām ar augstu oglekļa koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai 2008. gada janvārī bija piešķirts viens no šādiem statusiem un kurai vairs nav šā statusa:
11.1. pastāvīga mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir vairāk nekā 30 procenti vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;
11.2. mežaudze – platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru dabā un nav atkarīga no juridiskā īpašuma robežām un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums ir no 10 procentiem līdz 30 procentiem vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti pierādījumi, ka šīs platības oglekļa uzkrājums pirms un pēc pārveidošanas ir tāds, ka, piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļā minēto metodoloģiju, tiek izpildīti šo noteikumu 19. un 20. punktā minētie nosacījumi;
11.3. mitrājs – sauszemes teritorija, kura ietver palienes, zāļu un kūdras purvus, vai cita teritorija, ko klāj ūdens vai kura ir piesātināta ar ūdeni nepārtraukti vai ne mazāk kā deviņus mēnešus gadā un kura ir dabiska vai mākslīga, pastāvīga vai pārplūstoša, un kurā ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, ja vien nav pierādījumu, ka šai platībai ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu tāda mitrāja statusu, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība.
(Grozīts ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
12. Šo noteikumu 11. punktā minētās prasības nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas šo noteikumu 11. punktā minētās izejvielas, zemei bija tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.
13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biogāze, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs – sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis vai kur var būt funkcionējošs purvs vai kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai ka šīm platībām piemērojams mitrāju statuss atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunkta nosacījumiem.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā; sk. 60. punktu)
14. Attiecībā uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo, biogāzi un biomasas degvielu, kas ražota no atkritumiem un atlikumiem, kuri ir radušies nevis meža zemēs, bet lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, izejvielu piegādātājam, kura zemēs radušies šie atkritumi vai atlikumi, ir jābūt izstrādātiem uzraudzības un pārvaldības plāniem par ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu un šiem plāniem jābūt spēkā. Plānu izstrādei izejvielu piegādātājs var izmantot augsnes oglekļa uzkrājumu un augsnes kvalitātes veicināšanas un uzraudzības darbību sarakstu, kas ir noteikts Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 2022/996).
15. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas nav ilgtspējīgi, biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka minēto izejvielu ieguves valstī – Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī citā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kurā veikta meža biomasas izstrāde, – ir spēkā nacionāla vai reģionāla līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībām, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina:
15.1. izstrādes darbību likumību;
15.2. meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
15.3. ka tiek aizsargātas platības, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes;
15.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
15.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
15.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu:
15.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi;
15.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem;
15.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
15.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti;
15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;
15.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā;
15.6. ka meža biomasa netiek iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās teritorijās, ņemot vērā šo noteikumu 9., 11. un 13. punktā noteiktos nosacījumus par attiecīgā statusa noteikšanu minētajām teritorijām;
15.7. ka komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela (kurināmā ražotāji), ir izdevuši šo noteikumu 31.1 punktā minēto deklarāciju.
(Grozīts ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
15.1 Ja šo noteikumu 15.6. un 15.7. apakšpunktā minētie kritēriji netiek izpildīti, šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā noteiktie kritēriji attiecas arī uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas ir ražota no meža biomasas.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
16. Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 15. punktā minētajam nosacījumam, tad biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes izejvielām, kuras tiek ražotas vai iegūtas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina:
16.1. izstrādes darbību likumību;
16.2. meža atjaunošanu izstrādes apgabalos;
16.3. ka tiek aizsargātas teritorijas, tai skaitā mitrājos, zālājos, virsājos un kūdrājos, kas ar starptautiskiem vai konkrētās valsts tiesību aktiem vai ar attiecīgās kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, sugas un dzīvotnes, izņemot gadījumu, ja ir pierādījumi, ka attiecīgo izejvielu izstrāde netraucē minētajiem dabas aizsardzības mērķiem;
16.4. ka mežizstrādes darbi tiek veikti:
16.4.1. rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus meža apsaimniekošanas jomā;
16.4.2. lai nepieļautu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi un novērstu:
16.4.2.1. celmu un sakņu ieguvi;
16.4.2.2. pirmatnējo mežu un seno mežu (tai skaitā to, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas) degradāciju vai to transformēšanu par plantāciju mežiem;
16.4.2.3. augsnes neatgriezenisku bojāšanu mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
16.4.3. ievērojot maksimālās robežvērtības lielas platības kailcirtēm un vietējiem apstākļiem piemērotus un ekoloģiski atbilstošus atmirušas koksnes ieguves sliekšņus, ja tādi ir noteikti;
16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, lai līdz minimumam samazinātu paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes sablīvēšanos, kā arī lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem un dzīvotnēm;
16.5. ka pēc mežizstrādes netiek samazināta konkrētās teritorijas produktivitāte ilgtermiņā.
(Grozīts ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
17. No meža biomasas ražotai biodegvielai, biomasas degvielai, biogāzei, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un biomasas kurināmajam ir jāatbilst šādiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības kritērijiem:
17.1. meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma (turpmāk – Parīzes nolīgums) puse;
17.2. meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti un nodrošina, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek attiecinātas uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts nacionāli noteiktajā devumā, vai saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi attiecīgos tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu.
(Grozīts ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
18. Ja nav pieejami pierādījumi atbilstībai šo noteikumu 17. punktā minētajiem kritērijiem, tad biodegvielas, biomasas degvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes un biomasas kurināmā izejvielām, kas tiek ražotas no meža biomasas, ir jāatbilst kritērijam, ka šo izejvielu meža ieguves apgabala līmenī ir izveidotas meža apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka ilgtermiņā tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un oglekļa dioksīda piesaistes līmenis mežā.
18.1 Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, Latvijai noteiktās saistības, un minēto saistību izpildei tiks nodrošināta zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
18.2 Zemkopības ministrija reizi sešos mēnešos – līdz 30. jūnijam un 30. decembrim – izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk – uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt izejvielu ieguves atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem un vai tiek izpildīti šo noteikumu 18.1 punktā minētie nosacījumi – tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
18.3 Zemkopības ministrs, ja nepieciešams, 10 darbdienu laikā pēc Zemkopības ministrijas izvērtējuma pabeigšanas iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas spēju vai nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem. Ministru kabineta rīkojuma projekts par Latvijas tiesību aktu un uzraudzības sistēmas nespēju nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem tiek iesniegts Ministru kabinetā, ja, veicot izvērtējumu, Latvijas tiesību aktos vai uzraudzības sistēmā tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēma vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā; sk. 57.1 punktu)
19. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un biomasas degvielai, kas tiek izmantota transportā, un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir šādi:
19.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 50 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
19.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 60 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2015. gada 6. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim;
19.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 65 procenti biodegvielai, biomasas degvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ražots iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta 2021. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.1 Uzskata, ka šo noteikumu 19. punktā minētās iekārtas ekspluatācija uzsākta tad, kad tajā uzsākta biodegvielas, biomasas degvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā fiziska ražošana. Minētais nosacījums attiecas uz jaunu iekārtu un jau iepriekš ekspluatācijā esošo iekārtu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.2 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgai degvielai un pārstrādātā oglekļa degvielai, kas tiek izmantota transportā, un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajam kurināmajam un pārstrādātā oglekļa kurināmajam, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, ir vismaz 70 procenti.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.3 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru ekspluatācija ir uzsākta pēc 2023. gada 20. novembra, ir 80 procenti.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.4 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.41. līdz 2029. gada 31. decembrim siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.42. no 2030. gada 1. janvāra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.5 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no cietā biomasas kurināmā un gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai lielāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra un ne vēlāk kā no 2029. gada 31. decembra.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.6 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 20. novembrim, ir šādi:
19.61. līdz brīdim, kamēr šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 70 procenti;
19.62. kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vismaz 80 procenti.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
19.7 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai no gāzveida biomasas kurināmā iekārtās, kuru kopējā attiecināmo iekārtu nominālā ievadītā siltuma jauda ir 10 megavati vai mazāka un kuru ekspluatācija uzsākta pirms 2021. gada 1. janvāra, ir vismaz 80 procenti pēc tam, kad šo iekārtu ekspluatācijas laiks ir sasniedzis 15 gadus, bet ne agrāk kā no 2026. gada 1. janvāra.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
20. Uzskata, ka šo noteikumu 19.3, 19.4, 19.5, 19.6 un 19.7 punktā minēto iekārtu ekspluatācija uzsākta tad, kad tajās uzsākta elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmā. Minētais nosacījums attiecas uz jaunām iekārtām un jau iepriekš ekspluatācijā esošām iekārtām.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
21. No biomasas kurināmā ražota elektroenerģija atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
21.1. tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 50 MW;
21.2. tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW (ieskaitot) līdz 100 MW (ieskaitot), izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuras atbilst ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītam energoefektivitātes līmenim (LPTP SEEL), kas noteikti iekārtām, kurās tiek veiktas A kategorijas piesārņojošās darbības;
21.3. tā ir ražota iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 100 MW, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, vai tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, panākot neto elektroenerģijas lietderības koeficientu vismaz 36 procenti;
21.4. to ražo, izmantojot oglekļa dioksīda uztveršanas tehnoloģijas, un uztverto oglekļa dioksīdu uzglabā uzglabāšanas vietā.
22. Elektroenerģiju, kas ir ražota tikai elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtās, atjaunīgās enerģijas statistikas aprēķinā ņem vērā, ja:
22.1. iekārtās kā galvenais kurināmais netiek izmantots fosilās izcelsmes kurināmais, bet biomasas kurināmā īpatsvars kopējā izmantotā kurināmā apjomā ir vairāk nekā 50 procenti;
22.2. atbilstoši augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējumam nav izmaksu efektīvas iespējas izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
23. Šo noteikumu 21. un 22. punktu piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija ir uzsākta vai kuras ir pārveidotas tikai un vienīgi biomasas kurināmā izmantošanai pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet nepiemēro attiecībā uz valsts atbalstu no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtai enerģijai, kas piešķirts tādu atbalsta shēmu ietvaros, kuras apstiprinātas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
24. Ja saskaņā ar Enerģētikas likumu Ministru kabinets izsludina enerģētisko krīzi elektroenerģijas apgādē, Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijā paziņojumu, ka enerģētiskās krīzes laikā šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro, un pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas par izņēmuma piemērošanas pamatotību šo noteikumu 21. un 22. punktu nepiemēro visā enerģētiskās krīzes periodā.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas degvielu un biomasas kurināmo, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
26. Šo noteikumu 25. punktā minētajā aprēķinā ņem vērā šādus nosacījumus:
26.1. izmanto faktisko vērtību, kas biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi un biomasas kurināmajam un biomasas degvielai aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi;
26.2. izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma IV un V nodaļā, var izmantot kā dažas formulu vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma I un II nodaļā noteikto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.3. izmanto vērtību, kas aprēķināta kā šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minēto formulu faktoru summa, kur nesummētās standartvērtības, kas noteiktas šo noteikumu 2. pielikuma IV nodaļā, var izmantot kā dažas formulas vērtības, bet faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma I un II nodaļā minēto metodi, – kā pārējās formulas vērtības;
26.4. izmanto šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minētās standartvērtības, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
26.4.1. ja siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma standartvērtība ražošanas paņēmienam ir noteikta šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minētajai biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētajam biomasas kurināmajam un biomasas degvielai;
26.4.2. ja šo noteikumu 1. pielikumā minētā el vērtība biodegvielai vai bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. punktu un šo noteikumu 2. pielikumā minētā el vērtība biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai ir aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 9. punktu.
26.1 Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti izstrādā un iesniedz Eiropas Komisijā Latvijas ziņojumu par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana Latvijas teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi. Ziņojumam pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā; sk. 58. punktu)
26.2 Šo noteikumu 26.1 punktā minēto ziņojumu izstrādā saskaņā ar regulas Nr. 2022/996 VII pielikumu, izmantojot metodes, kas noteiktas normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtību, un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus. Emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotajā metodē tiek ņemtas vērā augsnes īpašības, reģiona klimats un paredzamais izejvielu ieguves apjoms.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
27. Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē no izejvielu iegūšanas līdz biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā, pārstrādātā oglekļa degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas laišanai tirgū vai izmantošanai enerģijas ražošanai ir ievēroti šajos noteikumos minētie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, visā piegādes ķēdē iesaistītajām personām (tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājam, pirmajam savācējam, pārstrādātājam, pašpārstrādātājam, degvielas piegādātājam, kurināmā piegādātājam vai enerģijas ražotājam) jāizmanto masas bilances sistēma, kurā ir iespējams:
27.1. apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degviela, vai kurināmais ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām (piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā);
27.2. turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
27.3. pieprasīt, lai informācija par šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem būtu attiecināta uz maisījumu;
27.4. nodrošināt, ka visu no maisījuma ņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji un tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un masas bilances sistēmas ietvaros tiek prasīts, lai šie nosacījumi tiktu izpildīti atbilstošā laikposmā;
27.5. nodrošināt, ka materiāli nav apzināti modificēti vai pārveidoti, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem;
27.6. nodrošināt, ka jebkādu degvielas piegādātājam vai kurināmā piegādātājam noteikto mērķu izpildē katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
28. Ja sūtījums tiek pārstrādāts, informāciju par sūtījuma ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem koriģē un sadala starp galaproduktiem saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
28.1. ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp šādai ražošanai paredzētā galaprodukta apjomu un procesā izmantoto izejvielu apjomu;
28.2. ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst vairākus galaproduktus, kas paredzēti šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu ražošanai, katram galaproduktam piemēro atsevišķu pārrēķina koeficientu un izmanto atsevišķu masas bilanci.
29. Masas bilances sistēmas izmantošanai visā piegādes ķēdē jānodrošina informācijas nodošana par šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējības kritērijiem, un tajā jābūt iekļautai informācijai par to, vai šo noteikumu 27. un 28. punktā minētā sūtījuma ražošanai ir ticis sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts (tai skaitā valsts atbalsts), un, ja minētais atbalsts ir sniegts, jābūt norādītam atbalsta shēmas veidam (investīciju atbalsts vai darbības atbalsts).
30. Masas bilances metodi izmanto visas attiecīgās izejvielas piegādes ķēdē iesaistītās personas, tai skaitā izejvielu vai starpproduktu audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs, degvielas piegādātājs vai kurināmā piegādātājs.
31. Piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki:
31.1. saglabā informāciju, kas ļauj pierādīt šo noteikumu 27. punktā minēto enerģijas veidu atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
31.2. no viena šo noteikumu 30. punktā minētā piegādes ķēdes dalībnieka nākamajam piegādes ķēdes dalībniekam nodod šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī regulas Nr. 2022/996 I pielikumā noteiktos datus, kas jānosūta, izmantojot visu piegādes ķēdi, kā arī datus, kas ir specifiski atsevišķam darījumam.
31.1 Komersanti, kuru iekārtās no meža biomasas tiek ražota biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais vai biomasas degviela, izdod ticamības deklarāciju (kuras pamatā ir komersanta iekšējie procesi) biomasas biržas, brīvprātīgās shēmas, nacionālās shēmas un komersanta shēmas ietvaros veicamo revīziju vajadzībām, lai pārbaudītu, ka meža biomasa nav iegūta šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajās platībās.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
32. Attiecībā uz biomasas degvielu informāciju, kas jānosūta caur piegādes ķēdi, iekļauj dokumentos, kas pievienoti izejmateriālu vai degvielas fiziskajiem sūtījumiem, un piegādes ķēdes dalībnieki minēto informāciju iekļauj arī Savienības datubāzē, ko izveido Eiropas Komisija.
34. Komersants, kura elektroenerģijas ražošanas iekārta atbilst šo noteikumu 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un šo noteikumu 23. punktā minētajam nosacījumam, apliecina šajā iekārtā kalendāra gadā no biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas atbilstību šo noteikumu 21. un 22. punktā minētajiem kritērijiem, izsniedzot atbilstības apliecinājumu, kurā norāda:
34.1. detalizētu pamatojumu iekārtas atbilstībai augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģijas nosacījumiem, kas noteikti Enerģētikas likuma 9.1 panta sestajā daļā, sniedzot detalizētu primārās enerģijas patēriņa ietaupījuma aprēķinu, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā;
34.2. no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru tiek izsniegts atbilstības apliecinājums.
35. Šo noteikumu 34. punktā minētais komersants iepriekšējā kalendāra gadā izsniegto atbilstības apliecinājumu katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
36. Degvielas piegādātājs vispārīgā ziņojuma ietvaros katru gadu līdz 31. maijam iesniedz energoresursu informācijas sistēmā šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:
36.1. realizētais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms katram biodegvielas veidam, norādot šo noteikumu 3. pielikumā minēto kategoriju, šādā dalījumā:
36.1.1. no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtās biodegvielas apjoms;
36.1.2. modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas apjoms;
36.2. katra biodegvielas vai biomasas degvielas veida siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte (biodegvielas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību), ieskaitot un neieskaitot aptuvenās vidējās vērtības netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijām no biodegvielas;
36.3. pamatojums katra biodegvielas un biomasas degvielas sūtījuma atbilstībai ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem – brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros izsniegtā ilgtspējas apliecinājuma numurs;
36.4. realizētās biodegvielas vai biomasas degvielas ģeogrāfiskā izcelsme.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
37. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 36. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
37.1. apkopoti šo noteikumu 36.1. un 36.2. apakšpunktā minētie dati;
37.2. informācija par šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minētās biodegvielas un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
38. Centrālā statistikas pārvalde informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem attiecībā uz Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, iegūst no Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā apkopojuma par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem, ko Klimata un enerģētikas ministrija iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmām.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
39. Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, kura iekārtās netiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības, kam nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, katru gadu līdz 31. maijam energoresursu informācijas sistēmā iesniedz šādu informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā katra izmantotā biomasas kurināmā sūtījuma atbilstību šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
39.1. ja apliecināšanai tiek izmantota brīvprātīgā shēma vai nacionālā shēma:
39.1.1. šo shēmu ietvaros izsniegtā sertifikāta (atbilstības apliecinājuma) vai ilgtspējas apliecinājuma numurs;
39.1.2. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas ilgtspējas apliecinājums vai kas tiek deklarēts sertifikāta ietvaros;
39.2. ja apliecināšanai tiek izmantota komersanta shēma:
39.2.1. šo noteikumu 18.2 punktā minētais Ministru kabineta rīkojums;
39.2.2. šo noteikumu 47.3 punktā minētais pašapliecinājums vai neatkarīga auditora pārbaudes novērtējums vai ziņojums;
39.2.3. šo noteikumu 47.71. apakšpunktā minētais koksnes piegādes ķēdes sertifikāts, šo noteikumu 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts (atbilstības apliecinājums), šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētie dokumenti vai šo noteikumu 47.92. apakšpunktā minētais pārbaudes apliecinājums;
39.2.4. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegtie dokumenti un kas tiek deklarēts komersanta shēmas ietvaros;
39.3. ja saskaņā ar šo noteikumu VIII1 nodaļu tiek izmantots biomasas biržā iegādātais cietais biomasas kurināmais:
39.3.1. dokumenti, kas apliecina cietā biomasas kurināmā iegādi biomasas biržā;
39.3.2. biomasas biržas izsniegtais ziņojums par konkrētā biomasas iegādātā apjoma ilgtspējību;
39.3.3. biomasas kurināmā apjoms, uz kuru attiecas iesniegti dokumenti un kas tiek deklarēts kā iegādāts biomasas biržā;
39.4. šo noteikumu 31.1 punktā minētā ticamības deklarācija.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
40. Valsts vides dienests apkopo šo noteikumu 35. un 39. punktā minēto informāciju un katru gadu līdz 1. oktobrim nodrošina šādu datu un informācijas publicēšanu atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē:
40.1. šo noteikumu 35. punktā minētos apliecinājumus un ar tiem saistīto no meža biomasas kurināmā ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru ir izsniegti atbilstības apliecinājumi;
40.2. šo noteikumu 39.1.2., 39.2.4. un 39.3.3. apakšpunktā minēto datu apkopojumu;
40.3. informāciju par šo noteikumu 39. punktā minētā biomasas kurināmā ģeogrāfisko izcelsmi.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
40.1 Centrālā statistikas pārvalde katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts vides dienestam datus par Enerģētikas likuma 58.6 pantā minētajām iekārtām, izņemot šo noteikumu 40.2 punktā minētās iekārtas, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu), konkrētās iekārtas nosaukumu un kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
40.2 Valsts vides dienests katru gadu līdz 31. martam Latvijas Atvērto datu portālā publicē datus par iekārtām, kurās tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, norādot komersanta reģistrācijas numuru, komersanta firmu (nosaukumu) un konkrētās iekārtas nosaukumu. Valsts vides dienests minēto sarakstu atjauno, tiklīdz kādai iekārtai tiek no jauna piešķirta vai atcelta iepriekš izsniegtā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
41. Centrālā statistikas pārvalde šo noteikumu 37.1. apakšpunktā, 38. un 40. punktā minētos datus izmanto, lai nodrošinātu apkopotus kopējos datus par atjaunīgo enerģiju un detalizētos datus par atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas, siltumenerģijas un aukstumenerģijas, kā arī transporta enerģijas izmantošanā.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
(Nodaļa MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
42.1 Komersants, kas darbojas kā biomasas birža, apliecina no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja tas izstrādā un piemēro atbilstošas atbilstības apliecināšanas procedūras un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
42.11. ir iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā;
42.12. tam Valsts vides dienests ir izsniedzis atļauju apliecināt no meža biomasas izejvielām ražotā cietā biomasas kurināmā atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.2 Latvijā reģistrēts komersants, kas darbojas kā biomasas birža, šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:
42.21. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas (tās izejvielu) atbilstība ilgtspējas kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par meža biomasas atbilstību ilgtspējas kritērijiem;
42.22. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks nodrošināta tajā tirgotās meža biomasas atbilstība emisiju ietaupījumu kritērijiem, t. i., kā darījuma laikā no biomasas tirgotāja biomasas pircējam tiks nodota informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērija izpildi, kā arī informācija par siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtībām. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā un vai darījuma laikā būs iespēja papildināt datus par siltumnīcefekta gāzu emisijām;
42.23. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā tiks veikta meža biomasas izcelsmes izsekošana visā darījumu ķēdē un izcelsmes apliecināšana un kā notiks informācijas par biomasas izcelsmi nodošana no biomasas pārdevēja biomasas pircējam. Papildus minētajai procedūrai iesniedz aprakstu, kā, ja nepieciešams, biomasas birža pārliecināsies par minētās informācijas pareizību;
42.24. procedūras aprakstu, kā biomasas biržā biomasas kurināmā pircējam tiks sniegts biržas ziņojums (apliecinājums) par to, ka biomasas kurināmā pircēja iegādātais biomasas kurināmais atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem;
42.25. informācijas tehnoloģiju risinājumu aprakstus, kā biomasas biržā tiks iestrādātas šo noteikumu 42.21., 42.22., 42.23. un 42.24. apakšpunktā minētās procedūras.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.3 Valsts vides dienests izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda tajos norādītās informācijas patiesumu un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju. Pieņemto lēmumu paziņo konkrētajam komersantam. Valsts vides dienests izsniegtās atļaujas publicē savā tīmekļvietnē.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.4 Valsts vides dienests uzrauga Latvijā reģistrētos komersantus, kas darbojas kā biomasas birža, attiecībā uz to darbības atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem. Minētie komersanti pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma iesniedz tam visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama uzraudzībai.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.5 Ja, veicot uzraudzības darbības, tiek konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, Valsts vides dienests uzdod minētajam komersantam veikt visas noteiktās darbības neatbilstības novēršanai. Ja, veicot uzraudzības darbības, Valsts vides dienests konstatē, ka minētais komersants neveic nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai vai neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt komersanta izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta vai Valsts vides dienests ir tiesīgs atcelt šo noteikumu 42.12. apakšpunktā minēto atļauju.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.6 Klimata un enerģētikas ministrs ir tiesīgs ierosināt citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu, kas darbojas kā biomasas birža, iekļaut šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.7 Klimata un enerģētikas ministrs nekavējoties ierosina citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu izslēgšanu no šo noteikumu 5. pielikumā minētā saraksta, ja Klimata un enerģētikas ministrijā vai Valsts vides dienestā ir saņemta informācija, ka šajā Eiropas Savienības dalībvalstī vairs nav spēkā tiesību akti, kas atļauj konkrētajai biomasas biržai apliecināt atbilstību. Valsts vides dienests par saņemto informāciju nekavējoties informē kurināmā piegādātājus un šo noteikumu 2.12. un 2.13. apakšpunktā minētos komersantus.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
42.8 Šo noteikumu 42.7 punktā minētajā iekārtā izmantotais no meža biomasas izejvielām ražotais cietais biomasas kurināmais, kas iegādāts šo noteikumu 42.1 vai 42.6 punktā minētajā biomasas biržā, ir atzīstams par atbilstošu šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā minētajām prasībām, ja šī atbilstība ir apliecināta biomasas biržā ar attiecīgo marķējumu un biržas ziņojumu. Minētais nosacījums ir attiecināms uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu biomasas biržu, ja šajā dalībvalstī ir spēkā tiesību akti, kas atļauj biomasas biržai apliecināt atbilstību.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
43. Lai Eiropas Komisija atzītu brīvprātīgo shēmu par atbilstīgu ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, attiecīgais brīvprātīgās shēmas pārstāvis iesniedz Eiropas Komisijā atzīšanas pieteikumu, kurā iekļauj informāciju par sistēmas ietvaros īstenojamo dokumentācijas pārvaldību, piemērotajiem neatkarīgā audita standartiem un masu bilances sistēmas pārbaudi (to veic vienlaikus ar shēmas kritēriju ievērošanas pareizības pārbaudi).
44. Atbilstību ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kā arī biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biogāzes vai biomasas kurināmā atbilstību nosacījumiem par zemu vai augstu tiešas vai netiešas zemes izmantošanas maiņas risku brīvprātīgā shēma apliecina saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
45. Ja brīvprātīgā shēma ir darbojusies vismaz 12 secīgus kalendāra mēnešus, persona, kas atbildīga par brīvprātīgo shēmu, katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Eiropas Komisijā ziņojumu, kurā iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulas Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, XI pielikumā noteikto informāciju.
46. Brīvprātīgās shēmas tīmekļvietnē vismaz reizi gadā publicē to sertificēšanas institūciju sarakstu, kuras brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru šādu institūciju norādot valsti un tās iestādi, kura ir akreditējusi minēto sertificēšanas institūciju un veic tās darbības uzraudzību.
47. Neatkarīgas revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu Nr. 2022/996.
47.1 Komersanta shēmas ietvaros piegādes ķēdē iesaistītie var pamatot atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem tikai attiecībā uz biomasas kurināmo, kas ir ražots no Latvijā audzētas un iegūtas meža biomasas.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
47.3 Atbilstību šo noteikumu IV nodaļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, ņemot vērā šo noteikumu VI nodaļā noteiktos nosacījumus, komersants nosaka, izmantojot vienu no zemākajiem minētajiem aprēķinu veidiem:
47.31. siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina rīku, kuru sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" izstrādājusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētās atbilstības pašapliecinājumu komersants iesniedz energoresursu informācijas sistēmā;
47.32. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu, kuru komersants veicis saskaņā ar šiem noteikumiem un kura pareizību ir pārbaudījis un atbilstību šo noteikumu III nodaļā un 2. pielikumā noteiktajiem nosacījumiem apliecinājis neatkarīgs auditors.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
47.4 Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā un regulas Nr. 2022/996 VII pielikumā noteiktajiem nosacījumiem katru gadu līdz 20. decembrim aprēķina šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā minētās meža biomasas izejvielu ieguves un audzēšanas emisijas visai Latvijas teritorijai (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais eec rādītājs) un meža biomasas gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam (šo noteikumu 2. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētais el rādītājs).
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.5 Kurināmā piegādātājs un šo noteikumu 2.13. apakšpunktā noteiktais komersants:
47.51. izstrādā piegādes ķēdes izsekojamības un masas bilances piemērošanas procedūras;
47.52. ievieš un izmanto masas bilances sistēmu atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem;
47.53. izstrādā un īsteno cietā biomasas kurināmā partiju identificēšanas un uzskaites procedūras;
47.54. pēc šo noteikumu 47.51. un 47.53. apakšpunktā minēto procedūru izstrādes un masas bilances sistēmas ieviešanas ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina minēto procedūru un masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu, ko veic ar komersantu nesaistīts neatkarīgs auditors, ja komersantam nav izsniegti šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētie sertifikāti. Komersants neatkarīgo auditu var veikt biežāk, ja komersantam rodas šaubas par procedūru piemērošanu vai izejvielu izcelsmi.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā; sk. 61. punktu)
47.6 Kurināmā piegādātājs šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētajam komersantam, kuram tas piegādā biomasas kurināmo, iesniedz šādu informāciju:
47.61. normatīvajos aktos lauksaimniecības vai mežsaimniecības jomā noteiktajos gadījumos – valsts kompetento iestāžu izsniegtās biomasas izejvielu ieguvei izdotās atļaujas numuru vai paziņojuma numuru;
47.62. ja attiecināms – apliecinājumu, ka meža biomasas kurināmais ir piegādāts iekārtai uzreiz no meža biomasas ieguves vietas;
47.63. ja attiecināms – šo noteikumu 26. punktā minētās faktiskās vērtības, kas aprēķinātas piegādātajam biomasas kurināmajam;
47.64. šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētā sertifikāta numuru un informāciju par sertifikāta izsniegšanu un derīguma termiņu.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
47.7 Šo noteikumu 2.13. apakšpunktā minētais komersants, lai apliecinātu, ka atbilstība ir pamatota, atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas nosacījumiem:
47.71. var izmantot spēkā esošo koksnes piegādes ķēdes sertifikātu, kas komersanta kurināmā piegādātājam izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;
47.72. var izmantot regulas Nr. 2022/996 2. panta 4. punktā minēto sertifikātu (atbilstības apliecinājumu), kas komersantam vai tā kurināmā piegādātājam izsniegts brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un kas apliecina masas bilances izmantošanu un piegādes ķēdes izsekojamību;
47.73. katru gadu nodrošina izstrādāto piegādes ķēdes izsekojamības procedūru un ieviestās masas bilances sistēmas neatkarīgu auditu attiecībā uz tā cietā biomasas kurināmā apjomu, kura atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav apliecināta brīvprātīgās shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros un uz kuru nav attiecināms šo noteikumu 47.71. vai 47.72. apakšpunktā minētais sertifikāts, kas izsniegts meža sertifikācijas shēmas ietvaros vai brīvprātīgas shēmas vai nacionālās shēmas ietvaros;
47.74. var izmantot šo noteikumu 47.61. un 47.62. apakšpunktā minētos dokumentus, ja meža biomasas izejvielu kurināmais iekārtai tiek piegādāts uzreiz no meža biomasas ieguves vietas.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
47.8 Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu var veikt:
47.81. sertificēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;
47.82. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, 8. pantā noteiktā pārraudzības organizācija, kuru ir atzinusi Eiropas Komisija.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.9 Šo noteikumu 47.8 punktā minētā institūcija vai pārraudzības organizācija:
47.91. veic masas bilances izmantošanas un piegādes ķēdes izsekojamības pārbaudi, tai skaitā ievērojot regulas Nr. 2022/996 19. pantu un I pielikumu;
47.92. sagatavo pārbaudes ziņojumu un izdod pārbaudes apliecinājumu, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu III, IV, VI un VII nodaļā noteiktajiem nosacījumiem un ir spēkā līdz nākamajai pārbaudei.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
47.11 Regulas Nr. 2022/996 2. panta 11. punktā minētais komersants regulas Nr. 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datu bāzē (turpmāk – Savienības datubāze) ievada datus un informāciju, kas ir nododama piegādes ķēdes ietvaros:
47.111. datus par veiktajiem darījumiem un darījumā iesaistītās biodegvielas, pārstrādātās oglekļa degvielas, gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ilgtspējas rādītājiem un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas punkta līdz brīdim, kad minētie enerģijas veidi tiek laisti tirgū;
47.112. datus par gāzveida biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ievadīšanu regulas Nr. 2022/996 2. panta 18. punktā minētajā starpsavienotajā infrastruktūrā, kuru uzskata par vienotu masas bilances sistēmu, un izņemšanu no minētās infrastruktūras, datus par veiktajiem darījumiem un ilgtspējas raksturlielumiem, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz brīdim, kad tā ievadīta starpsavienotajā infrastruktūrā;
47.113. informāciju par to, vai konkrētajā sūtījumā iekļautajai enerģijas ražošanai ir sniegts atbalsts un, ja tāds ir sniegts, informāciju par atbalsta shēmas veidu;
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
47.12 Ja par sūtījumā iekļauto gāzveida biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ir izsniegti izcelsmes apliecinājumi, tie tiek pārsūtīti no izcelsmes apliecinājumu reģistra uz Savienības datubāzi brīdī, kad minētais sūtījums tiek reģistrēts Savienības datubāzē, un tiek anulēti pēc tam, kad sūtījums tiek izņemts no starpsavienotās infrastruktūras. Šādi izcelsmes apliecinājumi pēc pārsūtīšanas nav tirgojami ārpus Savienības datubāzes, nodrošinot, ka tie tiek atcelti izcelsmes apliecinājumu reģistrā.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 545 "Noteikumi par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 111. nr.; 2019, 42. nr.).
49. Šo noteikumu 35., 36., 37. un 39. punktā minēto prasību izpildi nodrošina ar 2024. gada 1. janvāri.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
50. Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim izstrādā šo noteikumu 47.31. apakšpunktā minēto rīku.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
51. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" līdz 2023. gada 1. oktobrim veic šo noteikumu 47.4 punktā minēto aprēķinu par 2022. un 2023. gadu.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
52. Šo noteikumu 47.73. apakšpunktā minēto auditu pirmo reizi komersants nodrošina līdz 2023. gada 1. augustam. Pirmajā auditā jāaptver viss biomasas kurināmais, kas tiek izmantots, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, tai skaitā arī tas meža biomasas izejvielu apjoms, kas ir iegūts līdz 2023. gada 1. janvārim, un tas meža biomasas kurināmā apjoms, kas ir saražots vai iegādāts līdz 2023. gada 1. janvārim.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
53. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda, summējot visu stacionāro tehnoloģisko sadedzināšanas iekārtu jaudu, ir 20 megavati vai lielāka cietajam biomasas kurināmajam vai 2 megavati vai lielāka gāzveida biomasas kurināmajam, šos noteikumus piemēro no 2023. gada 1. augusta.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
54. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanai vai saldēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanas iekārtai vai degvielu ražošanas iekārtai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu tiek veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautās piesārņojošās darbības un kurai nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, 38. panta 6. punktu, šie noteikumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz bioloģiski šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo, kas ir izmantots laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
55. Šo noteikumu III nodaļā noteiktie ilgtspējas kritēriji netiek attiecināti uz Latvijā audzēto un līdz 2022. gada 31. decembrim (ieskaitot) iegūto meža biomasu.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
56. Būvniecības valsts kontroles birojs izmaiņas Energoresursu informācijas sistēmā atbilstoši šo noteikumu 35. un 39. punktam veic līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 16.05.2023. noteikumu Nr. 251 redakcijā)
57. Šo noteikumu 47.2 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2023. gada 20. decembrim.
(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 401 redakcijā)
57.1 Šo noteikumu 18.3 punktā minētais rīkojums pirmo reizi tiek pieņemts līdz 2026. gada 20. aprīlim.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
58. Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina šo noteikumu 26.1 punktā minētā ziņojuma izstrādi līdz 2024. gada 30. maijam un iesniedz to Eiropas Komisijā līdz 2024. gada 30. jūnijam.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
59. Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbilstības apliecinājumu ir tiesīgi izsniegt Latvijā reģistrēti komersanti, kuri šo noteikumu 5. pielikumā minētajā sarakstā iekļauti līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
60. Šo noteikumu 13. punktā minēto mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc 2026. gada 31. janvāra.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
61. Šo noteikumu 47.54. apakšpunktā noteikto auditu komersants pirmo reizi nodrošina līdz 2026. gada 30. jūnijam.
(MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.
Ekonomikas ministre I. Indriksone
Ministru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr. 686
(Pielikums MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
I. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metode
1. Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi:
1.1. biodegvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas E izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas (g CO2 ekv./MJ);
1.2. bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas EC izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) galaprodukta (g CO2 ekv./MJ);
1.3. ja siltumenerģiju un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju iegūst koģenerācijas procesā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minētajā veidā, neatkarīgi no tā, vai siltumenerģiju faktiski izmanto siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām. Tā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai aukstumapgāde;
1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas eec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu degvielas (g CO22 ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biodegvielā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai starpproduktiem:
 | , kur |
ika – kurināmā vai degvielas izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi:
 |
ska – kurināmā vai degvielas sadales koeficients a, ko aprēķina šādi:
ska = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā vai degvielas MJ saražošanai]
eecizejva – emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi:
2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO2), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O) un metāns (CH4), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:
2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO2) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;
2.2. viena tonna metāna (CH4) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;
2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta.
3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielu, biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:
3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biodegvielu ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
E = eec + el + ep + etd + eu – esca – eccs – eccr, kur
E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no degvielas izmantošanas;
eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;
el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
ep – pārstrādes emisijas;
etd – transportēšanas un realizācijas emisijas;
eu – degvielas izmantošanas emisijas;
esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;
eccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;
eccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;
3.2. siltumnīcefekta gāzu emisijas no bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķinā izmanto šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, to papildinot tā, lai ietvertu enerģijas pārveidi par saražoto elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanai paredzēto enerģiju:
3.2.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
3.2.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
 | , kur |
E – bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides;
ECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas;
ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
3.2.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
3.2.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
 | , kur |
ECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā minētās formulas;
E – bioloģisko šķidro kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, kas aprēķināts, izmantojot šā pielikuma 3.1. apakšpunktā minēto formulu, pirms beigu pārveides;
ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
Cel – elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (Cel = 1);
Ch – Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);
3.2.5. Karno cikla lietderības koeficientu Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:
| Ch = | Th – To | , kur |
| Th |
Th – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
To – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);
3.2.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:
Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.
4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās eec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu.
5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī:
5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi;
5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām;
5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.
6. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu esca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.
7. Šā pielikuma 6. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.
8. Šā pielikuma 6. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:
8.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;
8.2. uzlabota augseka;
8.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;
8.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.
9. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:
9.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
el – zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi "aramzeme", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un "ilggadīgie stādījumi", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;
CSR – ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);
CSA – ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;
3,664 – dalījums, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);
P – kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā;
eB – bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā (g CO2 ekv./MJ), ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;
9.2. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
9.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;
9.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;
9.3. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 8.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;
9.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.
10. Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.
11. Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomam, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā vai valstī, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklam, tad šādā iekārtā saražotā elektroenerģijas apjoma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.
12. Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd apjomā iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.
13. Izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā oglekļa dioksīda emisijas eu ir nulle. Vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver eu koeficientā.
14. Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums eccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar degvielas vai kurināmā ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.
15. Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums eccr ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kas šīs emisijas rada. Ietaupītas ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.
16. Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību). Lietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu Ch, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:
16.1. Karno cikla lietderības koeficientu Ch aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| Ch = | Th – To | , kur |
| Th |
Th – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
To – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);
16.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:
Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;
16.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.
17. Ja kurināmā vai degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija. Lietderīgās siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams degvielas vai kurināmā ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā kurināmā vai degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju kurināmā vai degvielas ražošanas procesam. Attiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 16. punktu.
18. Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:
18.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:
E = eec + el + esca + ep daļa + etd daļa + eccs daļa + eccr daļa, kur
eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;
el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;
ep daļa – pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
etd daļa– transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
eccs daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
eccr daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
18.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;
18.3. biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 17. punkts;
18.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;
18.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;
18.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 17. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.
II. Biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode
19. Siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu no biodegvielām aprēķina, izmantojot šādu formulu:
EF(t) – kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;
EB – biodegvielas radītā kopējā emisija.
20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
ECB(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;
ECF(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.
21. Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:
21.1. biodegvielām fosilās degvielas komparators EF(t) ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biodegvielas enerģijas (g CO2 ekv./MJ);
21.2. bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ir izmantots elektroenerģijas ražošanai, fosilā kurināmā komparators ECF(el) ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas (g CO2 ekv./MJ);
21.3. bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas ir izmantots lietderīgās siltumenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai, fosilā kurināmā komparators ECF(h&c) ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas (g CO2 ekv./MJ).
III. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam
22. Tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ja tās ražotas, zemes platības izmantojuma maiņai neradot oglekļa emisiju izmaiņas:
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
23. Aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, kas 2016. gadā nebija pieejams tirgū vai bija pieejams tirgū tikai nelielā daudzumā un kas ražots, zemes platības izmantojuma maiņai neradot oglekļa emisiju izmaiņas:
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem
24. Nesummētās audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi, ieskaitot augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijas:
| Cukurbiešu etanols | ||
| Kukurūzas etanols | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
25. Nesummētas audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības tikai augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas jau ir ietvertas audzēšanas emisiju eec nesummētajās vērtībās šā pielikuma 23. punktā minētajā tabulā:
| Cukurbiešu etanols | ||
| Kukurūzas etanols | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
26. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā minēto metodi:
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
27. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz eļļas ieguvi, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju ep nesummētajās vērtībās šā pielikuma 25. punktā minētajā tabulā:
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela1 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa1 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas |
1 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
28. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
29. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz degvielas vai kurināmā galaprodukta transportēšanu un realizāciju, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju ep nesummētajās vērtībās šā pielikuma 27. punktā minētajā tabulā un ir noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi (minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu):
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
30. Summētās audzēšanas, pārstrādes, transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas:
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no pārtikas atkritumiem, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts1) | ||
| Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi1) | ||
| Cukurniedru etanols | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE) | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE) | ||
| Rapšu sēklu biodīzeļdegviela | ||
| Saulespuķu biodīzeļdegviela | ||
| Sojas pupu biodīzeļdegviela | ||
| Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis) | ||
| Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (kausētu dzīvnieku tauku) biodīzeļdegviela2 | ||
| Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa | ||
| Hidrogenēta saulespuķu eļļa | ||
| Hidrogenēta sojas pupu eļļa | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis) | ||
| Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
| Dzīvnieku izcelsmes (no kausētiem dzīvnieku taukiem) hidrogenēta eļļa2 | ||
| Tīra rapšu sēklu eļļa | ||
| Tīra saulespuķu eļļa | ||
| Tīra sojas pupu eļļa | ||
| Tīra palmu eļļa (vaļējs notekūdeņu nostādināšanas dīķis) | ||
| Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) | ||
| Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas | ||
1 Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
2 Attiecas vienīgi uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kas ražots no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
V. To nākotnes biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo prognozētās nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības, kas 2016. gadā nebija pieejami tirgū vai bija pieejami tirgū tikai nelielā daudzumā
31. Nesummētās audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi, ieskaitot vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijas (tostarp atkritumu vai audzētās koksnes smalcināšanas emisijas):
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
32. Nesummētas audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec tipiskās vērtības un standartvērtības tikai augsnes vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas jau ir ietvertas audzēšanas emisiju eec nesummētajās noklusētajās vērtībās šā pielikuma 30. punktā minētajā tabulā:
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
33. Nesummētās pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
34. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi:
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
35. Nesummētās transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd tipiskās vērtības un standartvērtības tikai attiecībā uz degvielas vai kurināmā galaprodukta transportēšanu un realizāciju, kas jau ir ietvertas pārstrādes emisiju ep nesummētajās vērtībās šā pielikuma 27. punktā minētajā tabulā un ir noteiktas saskaņā ar šā pielikuma I un II nodaļā iekļauto metodi (minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu):
| Kviešu salmu etanols | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem vai atlikumiem Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētas koksnes Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūta dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša sintēzē iegūts benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE) | ||
36. Summētās audzēšanas, pārstrādes, transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas:
| Kviešu salmu etanols | ||
| Koksnes atkritumu Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| Audzētās koksnes Fišera–Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē | ||
| Koksnes atkritumu Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| Audzētās koksnes Fišera–Tropša benzīns atsevišķā ražotnē | ||
| Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē | ||
| Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē | ||
| Fišera–Tropša dīzeļdegviela no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Fišera–Tropša benzīns no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Dimetilēteris (DME) no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Metanols no celulozes ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas | ||
| Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE | ||
Ministru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr. 686
(Pielikums MK 27.01.2026. noteikumu Nr. 34 redakcijā)
I. Biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metode
1. Biomasas kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi:
1.1. biomasas kurināmo radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas E izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmo (g CO2 ekv./MJ);
1.2. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, no biomasas kurināmajiem ražojot siltumenerģiju vai elektroenerģiju EC izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) galaprodukta (g CO2 ekv./MJ);
1.3. ja siltumenerģiju un dzesēšanai nepieciešamo enerģiju iegūst procesā kopā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētajā veidā, neatkarīgi no tā, vai siltumenerģiju faktiski izmanto siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzībām. Tā kā siltumenerģiju vai atlikumsiltumu izmanto aukstuma ražošanai (gaisa vai ūdens dzesēšana) ar absorbcijas dzesinātājiem, ir lietderīgi aprēķināt tikai emisijas, kas saistītas ar saražoto siltumenerģiju (uz megadžouliem siltumenerģijas (MJ)), neatkarīgi no tā, vai siltumenerģijas tiešais izmantojums, izmantojot absorbcijas dzesinātājus, faktiski ir siltumapgāde vai dzesēšana;
1.4. ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas eec izsaka gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu no gramiem oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kurināmā (g CO2 ekv./MJ) veic šādi, ievērojot, ka formula izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai apraksta gadījumus, kad izejvielas tiek pārveidotas biomasas kurināmajā vienā paņēmienā, bet sarežģītākām piegādes ķēdēm ir nepieciešami pielāgojumi izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisiju eec aprēķināšanai starpproduktiem:
ika – kurināmā izejvielas koeficients a, ko aprēķina šādi:
ska – kurināmā sadales koeficients a, ko aprēķina šādi:
ska = [izejvielas MJ īpatsvars 1 kurināmā MJ saražošanai]
eecizejva – emisijas uz tonnu sausu izejvielu, ko aprēķina šādi:
2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas aptver tādas siltumnīcefekta gāzes kā oglekļa dioksīds (CO2), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O) un metāns (CH4), un, aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:
2.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO2) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;
2.2. viena tonna metāna (CH4) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;
2.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta.
3. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no kurināmā ražošanas un izmantošanas aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:
3.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas no biomasas kurināmā ražošanas un izmantošanas (izņemot iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas) pirms enerģijas pārveides elektroenerģijā, siltumenerģijā un dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
E = eec + el + ep + etd + eu – esca – eccs – eccr, kur
E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no kurināmā ražošanas pirms enerģijas pārveides;
eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;
el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
ep – pārstrādes emisijas;
etd – transportēšanas un realizācijas emisijas;
eu – kurināmā izmantošanas emisijas;
esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;
eccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;
eccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;
3.2. ja biogāzes stacijā biogāzes vai biometāna ražošanai notiek dažādu substrātu līdzdigestācija, siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
E – siltumnīcefekta gāzu emisijas uz megadžoulu biogāzes vai biometāna, kas saražots no konkrētā substrātu maisījuma līdzdigestācijas;
En – emisijas, kas izteiktas gramos oglekļa dioksīda uz megadžoulu, paņēmienam n, kā noteikts šā pielikuma V nodaļā, ņemot vērā, ka, ja kā substrātu izmanto dzīvnieku kūtsmēslus, par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu pieskaita bonusu 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (mīnus 54 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz tonnu svaigas masas);
Sn – izejvielas n īpatsvars enerģijas saturā, ko aprēķina šādi:
Pn – energoatdeve megadžoulos uz kilogramu mitras izejvielas n, kur siltumnīcefekta gāzu emisiju tipisko vērtību un standartvērtību aprēķināšanai ir izmantotas šādas vērtības:
Pkukurūza – 4,16 megadžouli biogāzes uz kilogramu mitras kukurūzas pie 65 procentiem mitruma;
Pkūtsmēsli – 0,50 megadžouli biogāzes uz kilogramu šķidro kūtsmēslu pie 90 procentiem mitruma;
Pbioatkritumi – 3,41 megadžouls biogāzes uz kilogramu mitro bioloģisko atkritumu pie 76 procentiem mitruma;
Wn – substrāta n svēruma koeficients, ko definē šādi:
 | , kur |
In – bioreaktorā gadā ievadītā substrāta n daudzums (tonnas svaigas masas);
AMn – substrāta n vidējais gada mitrums (kilograms ūdens uz kilogramu svaigas masas);
SMn – substrāta n standarta mitrums, kur izmantotas šādas standarta mitruma vērtības:
SMkukurūza – 0,65 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;
SMkūtsmēsli – 0,90 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;
SMbioatkritumi – 0,76 kilogrami ūdens uz kilogramu svaigas masas;
3.3. ja biogāzes stacijā elektroenerģijas vai biometāna ražošanai notiek substrātu n līdzdigestācija, biogāzes un biometāna faktiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
E – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no biogāzes vai biometāna ražošanas pirms enerģijas pārveides;
Sn – izejvielas n īpatsvars bioreaktorā ievadītajā frakcijā;
eec,n – emisijas no izejvielas n ieguves vai audzēšanas;
etd,izeiviela,n – emisijas no izejvielas n transportēšanas uz bioreaktoru;
el,n – izejvielas n gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
esca,n – emisiju ietaupījums, ko nodrošina uzlabota lauksaimniecības prakse saistībā ar izejvielu n, ņemot vērā, ka tiek piešķirts bonuss 45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu par uzlabotu lauksaimniecības un kūtsmēslu apsaimniekošanu, ja dzīvnieku kūtsmēslus izmanto kā substrātu biogāzes un biometāna ražošanai;
ep – pārstrādes emisijas;
etd,produkts – emisijas no biogāzes un/vai biometāna transportēšanas un realizācijas;
eu – emisijas no izmantotā kurināmā, t. i., siltumnīcefekta gāzes, kas tiek emitētas sadedzināšanas laikā;
eccs – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana;
eccr – emisiju ietaupījums, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana;
3.4. siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas no biomasas kurināmo izmantošanas elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanā, ietverot enerģijas pārveidi elektroenerģijā, siltumenerģijai vai dzesēšanai nepieciešamajā enerģijā, aprēķina, izmantojot šādas formulas:
3.4.1. iekārtās, kurās tiek ražota tikai siltumenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
3.4.2. iekārtās, kurās tiek ražota tikai elektroenerģija, radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
 | , kur |
E – kurināmā kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides;
ECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no enerģijas galaprodukta;
ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgās siltumenerģijas apjoms (siltumenerģija, kas saražota, lai apmierinātu siltumenerģijas pieprasījumu, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumenerģijas vai aukstumenerģijas un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem, siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām), dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
3.4.3. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
3.4.4. iekārtās, kurās vienlaikus tiek ražota lietderīgā siltumenerģija kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju, lietderīgās siltumenerģijas ražošanā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina šādi:
 | , kur |
ECh vai ECel – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms no saražotā enerģijas galaprodukta;
E – kurināmo kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms pirms beigu pārveides;
ηel – elektroenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
ηh – siltumenerģijas lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
Cel – elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa, pielīdzināta 100 procentiem (Cel = 1);
Ch – Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumenerģijā);
3.4.5. Karno cikla lietderības koeficientu Ch lietderīgajai siltumenerģijai pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:
| Ch = | Th – To | , kur |
| Th |
Th – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
To – apkārtējās vides temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);
3.4.6. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:
Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546.
4. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās eec ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process, emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana, emisijas no atkritumiem un emisijas noplūdēm, ja izejvielas ir atkritumi vai gāzveida vielas, un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, bet neietver izejvielu audzēšanā uztverto oglekļa dioksīda apjomu.
5. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai var arī:
5.1. izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajos ziņojumos par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana dalībvalstu teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas otrajā līmenī vai detalizētākā klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi;
5.2. izmantot šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju nesummētajām standartvērtībām;
5.3. aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot datus par kādu saimniecību grupu un veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem, ja šā pielikuma 5.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā nav pieejama vajadzīgā informācija.
6. Faktisko vērtību vietā mežsaimniecības biomasas audzēšanas un izstrādes radīto emisiju prognozēšanai var izmantot audzēšanas un izstrādes emisiju vidējās vērtības, kas aprēķinātas ģeogrāfiskiem apgabaliem valsts līmenī.
7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu esca, ko rada oglekļa uzkrāšanās augsnē, izmantojot uzlabotas lauksaimniecības metodes (piemēram, pāreju uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanos no tās), uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, tai skaitā kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošana, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposta un kūtsmēslu fermentācijas digestāta) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus ir jābūt pieejamiem pārliecinošiem un verificējamiem pierādījumiem, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laikposmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.
8. Šā pielikuma 7. punktā minētie pierādījumi var būt augsnes oglekļa mērījumi, piemēram, pirmais mērījums pirms audzēšanas un turpmākie mērījumi regulāros intervālos ik pēc vairākiem gadiem. Šādā gadījumā, pirms ir pieejams otrais mērījums, augsnes oglekļa pieaugumu aplēš, pamatojoties uz reprezentatīviem eksperimentiem vai augsnes modeļiem, bet, sākot ar otro mērījumu un pēc tam mērījumi ir pamats, pēc kura nosaka, vai ir vērojams augsnes oglekļa pieaugums un kāds ir tā apjoms.
9. Šā pielikuma 7. punktā minētās uzlabotās lauksaimniecības metodes var būt šādas:
9.1. pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās;
9.2. uzlabota augseka;
9.3. virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlikumu apsaimniekošanu;
9.4. organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana.
10. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā, ņemot vērā šādus nosacījumus:
10.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
el – zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izteiktas kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa (grami) uz biomasas kurināmā vai biomasas degvielas enerģijas vienību (megadžouli), ņemot vērā, ka zemes izmantojuma veidi "aramzeme", kam tiek piemērota Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes apstiprinātā definīcija, un "ilggadīgie stādījumi", kas ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts (piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas), tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;
CSR – ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums vai nu 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);
CSA – ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā, kas izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju. Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;
3,664 – dalījums, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol);
P – kultūraugu ražība, kas izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā;
eB – bonuss 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ), ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētās zemes;
10.2. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas kurināmā vai biomasas degvielas (g CO2 ekv./MJ) piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
10.2.1. tā 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām;
10.2.2. tā ir stipri degradēta zeme, t. i., zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai kurā ir īpaši maz organisko vielu un kas ir spēcīgi erodēta, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā;
10.3. bonusu eB 29 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī šā pielikuma 9.2.2. apakšpunktā minētajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās;
10.4. oglekļa koncentrācijas izmaiņu zemē aprēķināšanas pamatā ir Eiropas Komisijas 2010. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 2010/335/ES par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.
11. Pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju ep apjomā ietver emisijas no pašas pārstrādes, emisijas no atkritumiem un noplūdēm, pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, kā arī oglekļa dioksīda emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam, neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē, un, ja nepieciešams, ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.
12. Aprēķinot tādas elektroenerģijas patēriņu, kas ir saražota tādās elektroenerģijas iekārtās, kurās netiek izmantota gāzveida vai cietā agregātstāvoklī esoša biomasa, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā, bet, ja elektroenerģijas ražošanas iekārta nav pieslēgta elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai, tad minētajā elektroenerģijas ražošanas iekārtā saražotā elektroenerģijas daudzuma aprēķinam var izmantot vidējo atsevišķas elektroenerģijas ražošanas iekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti.
13. Transportēšanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju etd apjomā tiek iekļautas izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas, neietverot transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu.
14. Izmantotā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas oglekļa dioksīda emisijas eu ir nulle. Vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas no izmantotās biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā jāietver eu koeficientā.
15. Oglekļa dioksīda uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums eccs, kas netiek ņemts vērā pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju eccs apjomā, ir tikai ar oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu novērsto emisiju apjoms, kas tieši saistīts ar biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši normatīvajiem aktiem par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.
16. Oglekļa dioksīda uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju ietaupījums eccr ir tieši saistīts ar tā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanu, kas šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu oglekļa dioksīda apjomu, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā līdz 2035. gada 31. decembrim (ieskaitot) aizstātu fosilās izcelsmes degvielas vai kurināmā radīto oglekļa dioksīda emisiju apjomu.
17. Ja koģenerācijas iekārtā, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, tiek saražots elektroenerģijas un/vai lietderīgās siltumenerģijas daudzums lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, tad siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumenerģiju saskaņā ar siltumenerģijas temperatūru, kas atspoguļo siltumenerģijas lietderīgumu (lietderību). Lietderīgās siltumenerģijas daļu iegūst, tās enerģijas saturu reizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu Ch, ko aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:
17.1. Karno cikla lietderības koeficientu Ch aprēķina, izmantojot šādu formulu:
| Ch = | Th – To | , kur |
| Th |
Th – temperatūra, ko mēra kā lietderīgās siltumenerģijas absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
To – apkārtējās vides temperatūra, kas noteikta kā 273,15 kelvini (0 grādi Celsija);
17.2. ja siltumenerģija tiek eksportēta ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini), Karno cikla lietderības koeficientu Ch alternatīvi var definēt šādi:
Ch – Karno cikla lietderības koeficients siltumenerģijai pie 150 grādiem Celsija (423,15 kelvini) ir 0,3546;
17.3. aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.
18. Ja biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo, gan degvielu (kurai saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina siltumnīcefekta gāzu emisijas), gan vienu vai vairākus citus produktus vai blakusproduktus, tad kurināmā vai degvielas, vai to starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltumenerģija. Lietderīgajai siltumenerģijai vai elektroenerģijai, kas saražota lielākā apjomā, nekā nepieciešams kurināmā vai degvielas ražošanas procesā, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumenerģijai vai elektroenerģijai, ko piegādā biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem (ieskaitot izejvielas) un visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) emisijām, kas tiek ievadītas vai tiek radītas koģenerācijas iekārtā, katlā vai citās ierīcēs, kas piegādā siltumenerģiju vai elektroenerģiju biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas procesam. Attiecībā uz elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas tiek ražota koģenerācijas iekārtās, siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus veic saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu.
19. Šā pielikuma 18. punktā minēto aprēķinu veic, ņemot vērā šādus nosacījumus:
19.1. siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek sadalītas, izmantojot šādu formulu:
E = eec + el + esca + ep daļa + etd daļa + eccs daļa + eccr daļa, kur
eec – izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;
el – gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
esca – emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;
ep daļa – pārstrādes emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
etd daļa – transportēšanas un realizācijas emisiju daļa, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
eccs daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
eccr daļa – emisiju ietaupījuma daļa, ko nodrošina oglekļa dioksīda uztveršana un aizstāšana un kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot);
19.2. ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā vai degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā;
19.3. biogāzes un biometāna gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas šā pielikuma 18. punkts;
19.4. pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli;
19.5. pieņem, ka atkritumiem un atlikumiem, ieskaitot visus atkritumus un atlikumus, kas iekļauti Transporta enerģijas likuma pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli;
19.6. ja biomasas kurināmo vai biomasas degvielu ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kur pārstrādes iekārtas nav apvienotas ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes iekārtām, tad vieta, kur veic analīzi šā pielikuma 18. punktā minētajam aprēķinam, ir rafinēšanas iekārta.
II. Biomasas kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķina metode
20. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biomasas kurināmā vai biomasas degvielas aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
EF(t) – kopējās emisijas, ko rada transportā izmantotās fosilās degvielas komparators;
EB – biomasas degvielas, tai skaitā biogāzes, ko izmanto par transporta enerģiju, kopējās emisijas.
21. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko nodrošina siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas un elektroenerģijas ražošana no biomasas kurināmā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 | , kur |
ECB(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas;
ECF(h&c&el) – siltumenerģijas, dzesēšanai nepieciešamās enerģijas vai elektroenerģijas ražošanas fosilā komparatora kopējās emisijas.
22. Šā pielikuma aprēķina vajadzībām:
22.1. elektroenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(el) vērtība ir 183 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) vai 212 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu elektroenerģijas (g CO2 ekv./MJ) tālākajos reģionos, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;
22.2. lietderīgās siltumenerģijas, kā arī siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 80 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);
22.3. lietderīgās siltumenerģijas ražošanai izmantotā biomasas kurināmā, attiecībā uz kuru var pierādīt ogļu tiešu fizisku aizstāšanu, fosilā kurināmā komparatora ECF(h&c) vērtība ir 124 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu siltumenerģijas (g CO2 ekv./MJ);
22.4. biomasas degvielai, ko izmanto kā transporta enerģiju, fosilās degvielas komparatora EF(t) vērtība ir 94 g oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biomasas degvielas enerģijas (g CO2 ekv./MJ).
III. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielām, ja tās ražotas, zemes izmantošanas maiņai neradot oglekļa neto emisijas biodegvielām
23. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības šķeldai:
| Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) | 2 500 līdz 10 000 km | ||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Šķelda no stumbra koksnes | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Šķelda no rūpniecības atlikumiem | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
24. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes granulām vai koksnes briketēm:
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem | 1. gad. | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 2.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 3.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) | 1. gad. | 2 500 līdz 10 000 km | ||||
| 2.a gad. | 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| 3.a gad. | 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) | 1. gad. | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 2.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 3.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) | 1. gad. | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 2.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 3.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| Stumbra koksne | 1. gad. | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 2.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 3.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem | 1. gad. | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 2.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
| 3.a gad. | 1 līdz 500 km | |||||
| 500 līdz 2 500 km | ||||||
| 2 500 līdz 10 000 km | ||||||
| vairāk nekā 10 000 km | ||||||
1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.
25. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 2 500 km | |||||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Salmu granulas | 1 līdz 500 km | ||||
| 500 līdz 10 000 km | |||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Cukurniedru izspaidu briketes | 500 līdz 10 000 km | ||||
| vairāk nekā 10 000 km | |||||
| Palmu augļu kodolu milti | vairāk nekā 10 000 km | ||||
| Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) | vairāk nekā 10 000 km | ||||
1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.
2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.
26. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:
| Šķidrmēsli2 | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts3 | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts4 | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| Viss kukurūzas augs5 | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| Bioloģiskie atkritumi | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.
2. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
3. gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.
2 Biogāzes ražošanas no kūtsmēsliem vērtībās ir ietvertas negatīvās emisijas, t. i., emisijas, kas ietaupītas, izmantojot neapstrādātu kūtsmēslu apsaimniekošanu. Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.
3 Digestāta vaļēja uzglabāšana rada metāna (CH4) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N2O) papildu emisijas. Šādu emisiju apjoms mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem, substrātu tipiem un sadalīšanās efektivitātes.
4 Digestāta slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai. Minētajā procesā nav ietvertas nekādas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
5 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.
27. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
28. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija:
| Šķidrmēsli | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Viss kukurūzas augs | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Bioloģiskie atkritumi | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta |
1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).
2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.
29. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas degvielai – biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, – no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze2 netiek dedzināta3 | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta4 | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta |
1 Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums saistībā ar biometānu attiecas tikai uz saspiestu biometānu salīdzinājumā ar fosilo degvielu komparatoru transportam – 95 grami oglekļa dioksīda uz megadžoulu transporta enerģijas (g CO2 ekv./MJ).
2 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.
3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Šajā kategorijā ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāna) metāna emisijai izdalgāzēs.
4 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds rodas, tiek sadedzināts.
IV. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam un biomasas degvielai
30. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:
| Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) | 2 500–10 000 km | ||||||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Šķelda no stumbra koksnes | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Šķelda no mežrūpniecības atlikumiem | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
31. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības koksnes briketēm vai koksnes granulām:
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 1. gad.) | 2 500–10 000 km | ||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 2.a gad.) | 2 500–10 000 km | ||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 3.a gad.) | 2 500–10 000 km | ||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
Koksnes briketes no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
32. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena:
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu <0,2 t/m3 | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu >0,2 t/m3 | 1–500 km | ||||||||
| 500–2 500 km | |||||||||
| 2 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Salmu granulas | 1–500 km | ||||||||
| 500–10 000 km | |||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Cukurniedru izspaidu briketes | 500–10 000 km | ||||||||
| >10 000 km | |||||||||
| Palmu augļu kodolu milti | >10 000 km | ||||||||
| Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) | >10 000 km | ||||||||
33. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai:
| Šķidrmēsli1 | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| Viss kukurūzas augs2 | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| Bioatkritumi | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||||||||||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||||||||||
1 Pieņem, ka emisiju ietaupījuma vērtība no oglekļa uzkrāšanās augsnē ir –45 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu kūtsmēslu (g CO2 ekv./MJ kūtsmēslu), ko izmanto anaerobai sadalīšanai.
2 Viss kukurūzas augs ir lopbarībai novākta kukurūza, ko uzglabā silosos.
3 Lauksaimniecības izejvielu transportēšana uz transformēšanas staciju ir ietverta "audzēšanas" vērtībā. Kukurūzas skābbarības transportēšana veido 0,4 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biogāzes (g CO2 ekv./MJ biogāzes).
34. Nesummētās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam – biometānam:
| Šķidrmēsli | vaļējs digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | ||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
| slēgts digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | |||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
| Viss kukurūzas augs | vaļējs digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | ||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
| slēgts digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | |||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
| Bioatkritumi | vaļējs digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | ||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
| slēgts digestāts | izdalgāze netiek dedzināta | |||||||||||||
| izdalgāze tiek dedzināta | ||||||||||||||
V. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmā vai biomasas degvielas ražošanas paņēmieniem
35. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – šķeldai, koksnes granulām, koksnes briketēm:
|
| Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība (g CO2 ekv./MJ) | Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība (g CO2 ekv./MJ) |
| Šķelda no mežsaimniecības atlikumiem | 1 līdz 500 km | 5 | 6 |
| 500 līdz 2 500 km | 7 | 9 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 12 | 15 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 22 | 27 | |
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts) | 2 500 līdz 10 000 km | 16 | 18 |
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu) | 1 līdz 500 km | 8 | 9 |
| 500 līdz 2 500 km | 10 | 11 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 15 | 18 | |
| virs 10 000 km | 25 | 30 | |
| Šķelda no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu) | 1 līdz 500 km | 6 | 7 |
| 500 līdz 2 500 km | 8 | 10 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 14 | 16 | |
| virs 10 000 km | 24 | 28 | |
| Šķelda no stumbra koksnes | 1 līdz 500 km | 5 | 6 |
| 500 līdz 2 500 km | 7 | 8 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 12 | 15 | |
| virs 10 000 km | 22 | 27 | |
| Šķelda no rūpniecības atlikumiem | 1 līdz 500 km | 4 | 5 |
| 500 līdz 2 500 km | 6 | 7 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 11 | 13 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 21 | 25 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (1. gad.) | 1 līdz 500 km | 29 | 35 |
| 500 līdz 2 500 km | 29 | 35 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 30 | 36 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 34 | 41 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (2.a gad.) | 1 līdz 500 km | 16 | 19 |
| 500 līdz 2 500 km | 16 | 19 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 17 | 21 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 21 | 25 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežsaimniecības atlikumiem (3.a gad.) | 1 līdz 500 km | 6 | 7 |
| 500 līdz 2 500 km | 6 | 7 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 7 | 8 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 11 | 13 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 1. gad.) | 2 500 līdz 10 000 km | 33 | 39 |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 2.a gad.) | 2 500 līdz 10 000 km | 20 | 23 |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (eikalipts – 3.a gad.) | 2 500 līdz 10 000 km | 10 | 11 |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 1. gad.) | 1 līdz 500 km | 31 | 37 |
| 500 līdz 10 000 km | 32 | 38 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 36 | 43 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) | 1 līdz 500 km | 18 | 21 |
| 500 līdz 10 000 km | 20 | 23 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 23 | 27 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, izmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) | 1 līdz 500 km | 8 | 9 |
| 500 līdz 10 000 km | 10 | 11 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 13 | 15 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 1. gad.) | 1 līdz 500 km | 30 | 35 |
| 500 līdz 10 000 km | 31 | 37 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 35 | 41 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 2.a gad.) | 1 līdz 500 km | 16 | 19 |
| 500 līdz 10 000 km | 18 | 21 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 21 | 25 | |
| Koksnes briketes vai granulas no īscirtmeta atvasājiem (apses, neizmantojot mēslojumu, – 3.a gad.) | 1 līdz 500 km | 6 | 7 |
| 500 līdz 10 000 km | 8 | 9 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 11 | 13 | |
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (1. gad.) | 1 līdz 500 km | 29 | 35 |
| 500 līdz 2 500 km | 29 | 34 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 30 | 36 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 34 | 41 | |
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (2.a gad.) | 1 līdz 500 km | 16 | 18 |
| 500 līdz 2 500 km | 15 | 18 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 17 | 20 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 21 | 25 | |
| Koksnes briketes vai granulas no stumbra koksnes (3.a gad.) | 1 līdz 500 km | 5 | 6 |
| 500 līdz 2 500 km | 5 | 6 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 7 | 8 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 11 | 12 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (1. gad.) | 1 līdz 500 km | 17 | 21 |
| 500 līdz 2 500 km | 17 | 21 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 19 | 23 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 22 | 27 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (2.a gad.) | 1 līdz 500 km | 9 | 11 |
| 500 līdz 2 500 km | 9 | 11 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 10 | 13 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 14 | 17 | |
| Koksnes briketes vai granulas no mežrūpniecības atlikumiem (3.a gad.) | 1 līdz 500 km | 3 | 4 |
| 500 līdz 2 500 km | 3 | 4 | |
| 2 500 līdz 10 000 km | 5 | 6 | |
| vairāk nekā 10 000 km | 8 | 10 |
1 1. gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram tehnoloģiskās siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantots dabasgāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
2.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros tehnoloģiskās siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots šķeldas katls, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
3.a gadījums attiecas uz procesiem, kuros granulatoram elektroenerģijas un siltumenerģijas nodrošināšanai tiek izmantota koģenerācijas iekārta, kurā izmanto iepriekš izžāvētu šķeldu.
36. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam vai biomasas degvielai dažādām lauksaimniecības ražošanas sistēmām:
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m3 | 1 līdz 500 km | ||
| 500 līdz 2 500 km | |||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||
| vairāk nekā 10 000 km | |||
| Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m3 | 1 līdz 500 km | ||
| 500 līdz 2 500 km | |||
| 2 500 līdz 10 000 km | |||
| vairāk nekā 10 000 km | |||
| Salmu granulas | 1 līdz 500 km | ||
| 500 līdz 10 000 km | |||
| vairāk nekā 10 000 km | |||
| Cukurniedru izspaidu briketes | 500 līdz 10 000 km | ||
| vairāk nekā 10 000 km | |||
| Palmu augļu kodolu milti | vairāk nekā 10 000 km | ||
| Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves) | vairāk nekā 10 000 km |
1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, šādus materiālus: salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c.
2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā ietilpst cita starpā, piemēram, šādi materiāli: kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.
37. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai:
| Biogāze no šķidrmēsliem elektroenerģijas ražošanai | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts1 | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts2 | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| Biogāze no visa kukurūzas auga elektroenerģijas ražošanai | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| Biogāze no bioloģiskajiem atkritumiem elektroenerģijas ražošanai | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
1 Vaļēji uzglabāts digestāts rada metāna papildemisijas, kuras ir atkarīgas no laikapstākļiem, substrāta un sadalīšanās efektivitātes. Šajos aprēķinos pieņem, ka šie daudzumi ir 0,05 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kūtsmēsliem, 0,035 megadžouli metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) kukurūzai un 0,01 megadžouls metāna uz megadžoulu biogāzes (MJ CH4/MJ biogāze) bioloģiskajiem atkritumiem.
2 Slēgta uzglabāšana nozīmē, ka digestāts, kas rodas sadalīšanās procesā, tiek glabāts gāzu necaurlaidīgā tvertnē, un uzskata, ka papildu biogāzi, kas izdalās glabāšanas laikā, izgūst papildu elektroenerģijas vai biometāna ražošanai.
38. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam:
| Biometāns no šķidrmēsliem | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze1 netiek dedzināta2 | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta3 | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Biometāns no visa kukurūzas auga | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Biometāns no bioloģiskajiem atkritumiem | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta |
1 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.
2 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), membrānu un kriogēnā uzlabošana un fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS). Tas ietver emisiju 0,03 megadžoulu metāna uz megadžoulu biometāna (MJ CH4/MJ biometāns) metāna emisijai izdalgāzēs.
3 Šajā kategorijā ietilpst šādas tehnoloģiju kategorijas biogāzes uzlabošanai līdz biometānam: slapjā attīrīšana skruberī ar spiedienu (PWS), ūdeni reciklējot, spiediena izmaiņu adsorbcija (PSA), ķīmiska skrubēšana, fiziska attīrīšana ar organiskiem šķīdinātājiem skruberī (OPS), membrānu un kriogēnā uzlabošana. Metāna emisijas šai kategorijai neņem vērā, jo izdalgāzē esošais metāns, ja tāds tiek radīts, tiek sadedzināts.
39. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biomasas kurināmajam – biogāzei – elektroenerģijas ražošanai no kūtsmēslu un kukurūzas maisījumiem:
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 % | 1. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | ||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 2. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
| 3. gad. | Vaļēji uzglabāts digestāts | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts | ||||
1 1. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Šis gadījums ir izmantojams, ja komersantam atbalsta (subsīdiju) saņemšanai nav atļauts deklarēt bruto produkciju.
2. gadījums attiecas uz paņēmieniem, ar kuriem koģenerācijas iekārta nodrošina procesā nepieciešamo siltumenerģiju, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla.
3. gadījums attiecas uz paņēmieniem, kuros procesā nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina biogāzes katls, bet elektroenerģija tiek nodrošināta no elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla. Šis gadījums attiecas uz dažām iekārtām, kurās koģenerācijas dzinējs neatrodas uz vietas un biogāze netiek attīrīta līdz biometāna kvalitātei, bet tiek pārdota.
2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.
40. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskās un standartvērtības biometānam, kas ražots no kūtsmēslu un kukurūzas maisījuma:
Kūtsmēsli – kukurūza 80 % – 20 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze3 netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
Kūtsmēsli – kukurūza 70 % – 30 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
Kūtsmēsli – kukurūza 60 % – 40 % | Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | ||
| Vaļēji uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze netiek dedzināta | |||
| Slēgti uzglabāts digestāts, izdalgāze tiek dedzināta |
1 Ja biometānu izmanto saspiestā veidā kā transporta enerģiju, biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskajām vērtībām jāpieskaita 3,3 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna) un biometāna siltumnīcefekta gāzu emisiju standartvērtībām jāpieskaita 4,6 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu biometāna (CO2 ekv./MJ biometāna).
2 SEG emisijas, kuru īpatsvars norādīts, pamatojoties uz svaigo masu.
3 Izdalgāze ir gāze, kas rodas kā procesa blakusprodukts vai kuru izdala konkrētā izejviela.
1. Provizoriskās aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielas1:
Piezīmes.
1 Tabulā norādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtā vidējā vērtība. Norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājums un citu izejvielu pārvietošana), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā ("Montekarlo analīze").
2 Vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtās vidējās vērtības.
3 Amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4 un 33 g CO2 ekv./MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17 un 66 g CO2 ekv./MJ).
2. Biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biomasas degvielas, kuru aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei, ir ražotas no šādām izejvielu kategorijām:
2.1. izejvielas, kas nav minētas šā pielikuma 1. punktā;
2.2. izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, t. i., maiņu no vienas kategorijas, kas minēta normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – uz aramzemi vai ilggadīgiem stādījumiem (daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas). Šādā gadījumā tiešās zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtības el aprēķinam vajadzētu atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 9. punktam.
(Pielikums svītrots ar MK 27.01.2026. noteikumiem Nr. 34)
Ministru kabineta
2022. gada 2. novembra
noteikumiem Nr. 686
(Pielikums MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 401 redakcijā)
Nr. p. k. | Nosaukums | Reģistrācijas valsts | Reģistrācijas numurs |
| 1. | UAB "BALTPOOL" | Lietuva | 302464881 |
| 2. | SIA "BioEx" | Latvija | 40203396165 |
 |
 |
 |
 |