Darbības ar dokumentu

1. Metodika nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants (turpmāk – komersants) ar būtisku ietekmi tirgū, kuram Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) ir noteikusi saistību ievērot šo metodiku:

1.1. veic tarifu aprēķināšanu, izmaksu aprēķināšanu un attiecināšanu elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus tas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, kurā tam noteikta būtiska ietekme;

1.2. veic atsevišķas darbības uzskaiti, ja komersantam noteikts atsevišķas uzskaites pienākums;

1.3. iesniedz Regulatoram ziņojumu par izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas atbilstību izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai (turpmāk – ziņojums), kā arī ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu.

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. aktivitāte – darbība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu noteikta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu;

2.2. izmaksu kopkonts – izmaksu uzskaites sistēmā ietilpstošs konts, kurā ievada izmaksas;

2.3. izmaksu virzītājs – faktors, kas saista izmaksu kontus, pamatojoties uz cēloņsakarību;

2.4. regulējamo aktīvu bāze – efektīvai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi. Regulējamo aktīvu bāzes vērtība atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti);

2.5. kārtējo izmaksu uzskaite – komersanta izmaksu uzskaite, ņemot vērā aktīvu vērtību pēc pārvērtēšanas un ievērojot kapitāla uzturēšanas principus;

2.6. primārās uzskaites sistēma – grāmatvedības sistēma un ar to saistītās vadības grāmatvedības sistēmas;

2.7. tīkla elements – elektronisko sakaru tīkla iekārta vai iekārtu grupa, kas elektronisko sakaru tīklā nodrošina noteiktu funkciju izpildi;

2.8. tīrie ieņēmumi – komersanta preču un pakalpojumu pārdošanas rezultātā gūtie ieņēmumi, no kuriem atskaitītas atlaides, nodokļi un vēl nesaņemtā samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem.

3. Šo metodiku piemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības pakalpojumu tarifu un izmaksu aprēķināšanai, ja attiecīgajā pakalpojumu tirgū Regulators ir noteicis komersantam būtisku ietekmi tirgū un saistību aprēķināt tarifus un izmaksas saskaņā ar šo metodiku.

4. Komersants, pamatojoties uz šo metodiku, izveido un piemēro izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, ņemot vērā konkrētā komersanta darbības specifiku.

5. Komersants, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus.

6. Komersantam, kuram Regulators noteicis saistību ievērot šo metodiku, kā arī saistības tuvināt tarifus izmaksām, aprēķināt un attiecināt izmaksas elektronisko sakaru pakalpojumiem, ir pienākums tuvināt tarifu izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar šajā metodikā noteikto izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas kārtību.

7. Komersants, kuram ir noteikts pienākums nodrošināt pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību, ievēro Regulatora noteikto pietiekamas cenu starpības aprēķināšanas metodiku elektronisko sakaru nozarē.

8. Komersants ar būtisku ietekmi vairumtirdzniecības tirgū piekļuves un starpsavienojuma jomā, kuram Regulators noteicis atsevišķas uzskaites pienākumu, ievēro šīs metodikas 4.nodaļā noteikto kārtību atsevišķas darbības uzskaites veikšanai.

9. Ja komersantam ir noteikta tarifu regulēšanas saistība ievērot tarifa augšējo robežu, komersants nodrošinātajam pakalpojumam piemēro tarifu, kas nepārsniedz noteikto tarifa augšējo robežu.

10. Ja komersantam nav noteikta saistība ievērot tarifa augšējo robežu, bet ir noteikta saistība aprēķināt tarifu saskaņā ar Regulatora noteiktu metodiku, komersants nosaka tarifu, aprēķinot pakalpojuma izmaksas, un aprēķinātajām izmaksām pieskaita kapitāla finansēšanas izmaksas, kuras aprēķina saskaņā ar šīs metodikas 3.nodaļā noteikto kārtību.

11. Komersants aprēķina elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas, summējot saskaņā ar šo metodiku noteiktās, uz elektronisko sakaru pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas.

12. Komersants, attiecinot izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, izmanto un koriģē izmaksu bāzi šādi:

12.1. komersants par pamatu elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķinam izmanto komersanta gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu;

12.2. komersants gada pārskatā uzrādītās faktiskās kapitāla finansēšanas izmaksas aizstāj ar kapitāla finansēšanas izmaksām, kuras aprēķina saskaņā ar šo metodiku.

13. Izmaksu attiecināšanai komersants izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmā (turpmāk – iekšējā uzskaites sistēma) ievieš vismaz šādas kopkontu grupas:

13.1. pakalpojumi – izmaksu, kas saistītas tikai ar konkrēto elektronisko sakaru pakalpojumu vai konkrētā elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, konti;

13.2. tīkla elementi – izmaksu, kas attiecas uz konkrētiem tīkla elementiem, kuri iesaistīti vairāku elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, konti;

13.3. komercfunkcijas – izmaksu, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīkla plānošanu, attīstību, vadību un ekspluatāciju, mārketingu, uzskaiti un norēķiniem, konti;

13.4. atbalsta funkcijas – izmaksu, kas saistītas ar datorsistēmu nodrošinājumu, ēku un būvju uzturēšanu, administrāciju u.c. atbalsta funkcijām, konti;

13.5. vispārējās izmaksas – izmaksu, kuras nevar attiecināt uz konkrētiem pakalpojumiem, bet uz komersanta darbību kopumā, konti.

14. Komersants attiecina izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, pamatojoties uz šādiem izmaksu attiecināšanas principiem:

14.1. izmaksas attiecina uz tiem pakalpojumiem, kuru sniegšana tieši vai netieši rada attiecīgo izmaksu (t.i., balstoties uz cēloņsakarību);

14.2. izmaksu attiecināšanas analīzi veic katrai ieņēmumu pozīcijai, izmaksai;

14.3. izmaksu attiecināšanai lieto skaitliski izmērāmus un novērtējamus izmaksu virzītājus;

14.4. ja iespējams, izmaksas tieši attiecina uz pakalpojumiem;

14.5. ja izmaksas nevar tieši attiecināt, katrs izmaksu attiecināšanas solis notiek, pamatojoties uz izmaksu virzītāju.

15. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas iedala šādās kategorijās:

15.1. tiešās un tieši attiecināmās izmaksas, kuras var tieši un nepārprotami attiecināt uz elektronisko sakaru pakalpojumu un kuras komersanta izmaksu uzskaites sistēmā ir norādītas kā attiecīgā pakalpojuma izmaksas;

15.2. netiešās izmaksas, kuras ietver vairāku pakalpojumu kopējās izmaksas un kuras var attiecināt uz konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu ar izmaksu virzītāja palīdzību;

15.3. vispārējās izmaksas, kuras nevar attiecināt, balstoties uz cēloņsakarību, uz kādu konkrētu pakalpojumu.

16. Komersants tiešās izmaksas attiecina, izmantojot izmaksu virzītājus.

17. Vispārējo izmaksu attiecināšanai uz pakalpojumiem komersants pēc paša izvēles lieto vienu no šādām metodēm:

17.1. bruto ieņēmumu metode – vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli tā apgrozījumam komersanta kopējā apgrozījumā;

17.2. tīro ieņēmumu metode – vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli tā ieņēmumiem komersanta tīrajos ieņēmumos;

17.3. attiecināto izmaksu metode – vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumu proporcionāli attiecinātajām izmaksām.

18. Uz elektronisko sakaru pakalpojumu attiecinātās vispārējās izmaksas nepārsniedz 10% no visām uz attiecīgo pakalpojumu attiecinātajām izmaksām.

19. Izmaksu attiecināšanas procesa ietvaros tiek veiktas šādas darbības:

19.1. komersants izmaksas no primārās uzskaites sistēmas pakāpeniski pārnes uz izmaksu kontiem, ievērojot šādus nosacījumus:

19.1.1. tiešās izmaksas ievada pakalpojumu kontos;

19.1.2. netiešās izmaksas atkarībā no to rašanās cēloņiem ievada tīkla elementu kontā, komercfunkcijas kontā, atbalsta funkciju kontā un vispārējo izmaksu kontā;

19.2. atbalsta funkciju izmaksas attiecina uz komercfunkcijām, tīkla elementiem un tieši uz pakalpojumiem;

19.3. komercfunkciju izmaksas attiecina uz tīkla elementiem un tieši uz pakalpojumiem;

19.4. tīkla elementu izmaksas attiecina uz pakalpojumiem;

19.5. vispārējās izmaksas attiecina uz pakalpojumiem.

20. Izmaksu attiecināšanas procesa shēma ir iekļauta šīs metodikas 1.pielikumā.

21. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā sadala darbības izmaksas šādās izmaksu grupās:

21.1. piegādes, ierīkošanas un ekspluatācijas izmaksas;

21.2. elektronisko sakaru tīkla plānošanas un attīstības izmaksas;

21.3. elektronisko sakaru tīkla vadības izmaksas;

21.4. mārketinga un tirdzniecības izmaksas;

21.5. uzskaites un norēķinu izmaksas;

21.6. operatoru dienestu izmaksas;

21.7. maksājumi citiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem;

21.8. atbalsta funkciju izmaksas;

21.9. krājumu finansēšanas izmaksas. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem.

22. Komersants atbilstoši darbības specifikai var ieviest papildu izmaksu grupas.

23. Komersants attiecina darbības izmaksas uz elektronisko sakaru pakalpojumiem atbilstoši šīs metodikas 3.1.apakšnodaļā noteiktajai kārtībai.

24. Komersants elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai izmantoto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu attiecināšanu veic šādi:

24.1. elektronisko sakaru tīkla pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas primārās uzskaites sistēmā uzskaitīti pa tīkla elementiem, ievada tīkla elementu kopkontos;

24.2. ja primārajā uzskaites sistēmā elektronisko sakaru tīkla pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi uzskaitīti pa plašākām grupām nekā tīkla elementi iekšējā uzskaites sistēmā, to attiecināšanai pa tīkla elementu kontiem izmanto inženiertehnisko informāciju;

24.3. pārējos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus attiecina uz komercfunkciju un atbalsta funkciju kontiem;

24.4. nolietojumu un amortizāciju attiecina uz izmaksu kopkontiem proporcionāli uz tiem attiecinātajiem pamatlīdzekļiem.

25. Komersants aprēķina kapitāla finansēšanas izmaksas, piemērojot kapitāla atdeves likmi, ko Regulators aprēķinājis saskaņā ar pietiekamas cenu starpības aprēķināšanas metodiku elektronisko sakaru nozarē.

26. Kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķinā komersants piemēro Regulatora aprēķināto kapitāla atdeves likmi iepriekšējā kalendārā gada beigās noteiktajai regulējamo aktīvu bāzes vērtībai.

27. Ja Regulators komersantam ir noteicis kapitāla atdeves likmes piemaksu saistībā ar ieguldījumu veikšanu ļoti augstas veiktspējas tīklā, tad minētā projekta finansēšanas izmaksas komersants aprēķina, piemērojot šī projekta kapitālieguldījumiem palielinātu kapitāla atdeves likmi, ko iegūst, summējot šīs metodikas 25.punktā minēto Regulatora aprēķināto kapitāla atdeves likmi un Regulatora lēmumā noteikto kapitāla atdeves likmes piemaksu. Lai Regulators pieņemtu lēmumu par kapitāla atdeves likmes piemaksu:

27.1. komersants iesniedz Regulatoram iesniegumu, kurā norāda pamatojumu riskiem, kas raksturīgi konkrētajam ļoti augstas veiktspējas tīkla ieguldījuma projektam;

27.2. Regulators izvērtē šīs metodikas 27.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos riskus, lai komersants varētu gūt samērīgu peļņu no ieguldītā kapitāla, un nosaka vai atsaka noteikt kapitāla atdeves likmes piemaksu.

28. Komersants kapitāla finansēšanas izmaksas attiecina proporcionāli iesaistītajiem aktīviem uz tīkla elementiem, aktivitātēm vai pakalpojumiem.

29. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un komersanta pieņemto grāmatvedības politiku. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā izmantoti pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

30. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (amortizāciju) aprēķina pētniecības un attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot komersanta nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un komersanta pieņemto grāmatvedības politiku.

31. Komersants veic ieņēmumu attiecināšanu uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, ievērojot šādus ieņēmumu attiecināšanas pamatprincipus:

31.1. ieņēmumus, kuri gūti no elektronisko sakaru pakalpojuma pārdošanas, tieši attiecina uz šo elektronisko sakaru pakalpojumu;

31.2. ieņēmumus, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu elektronisko sakaru pakalpojumu, attiecina atbilstoši to saistībai ar sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem.

32. Pārējos ieņēmumus komersants uzrāda kā ieņēmumus no citiem darbības veidiem.

33. Komersants veic atsevišķu darbības uzskaiti šādām pakalpojumu grupām:

33.1. pakalpojumu sniegšana piekļuves un starpsavienojuma vairumtirdzniecības tirgū, kurā komersantam noteikts atsevišķas darbības uzskaites pienākums;

33.2. pārējo pakalpojumu sniegšana.

34. Šīs metodikas 33.punktā norādītajām pakalpojumu grupām komersants sagatavo peļņas vai zaudējumu aprēķina pārskatu saskaņā ar šīs metodikas 2.pielikumu.

35. Šīs metodikas 34.punktā noteikto pārskatu komersants sagatavo, ievērojot šīs metodikas 3.nodaļā noteikto ieņēmumu un izmaksu attiecināšanas pieeju, kā arī kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķināšanas pieeju. Sagatavoto pārskatu komersants iesniedz Regulatoram kopā ar ziņojumu atbilstoši šīs metodikas 5.nodaļas prasībām.

36. Komersants septiņu mēnešu laikā pēc kārtējā pārskata gada beigām sagatavo un iesniedz Regulatoram ziņojumu.

37. Komersants iekļauj ziņojumā šādu informāciju par iepriekšējo pārskata gadu:

37.1. komersanta izveidotās un piemērotās iekšējās izmaksu sistēmas aprakstu;

37.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar šīs metodikas 2.pielikumā pievienoto paraugu;

37.3. pārskatu par izmaksu attiecināšanas procesu, norādot attiecināto izmaksu vērtības un izmaksu virzītājus atbilstoši izmaksu attiecināšanas procesa shēmai;

37.4. pārskatu par pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu attiecināšanu atbilstoši šīs metodikas 24. un 25.punktam, norādot attiecināto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības pa tīkla elementiem, komercfunkcijām un atbalsta funkcijām un to nolietojuma un amortizācijas izmaksas;

37.5. kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķinu atbilstoši šīs metodikas 25., 26., 27. un 28.punktam;

37.6. pārskatu par komersanta sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šīs metodikas 3.pielikumā pievienoto paraugu.

38. Komersants, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, katru gadu publisko zvērināta revidenta ziņojumu par pārskata gadā komersanta veiktās izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas atbilstību komersanta izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai un šīs sistēmas atbilstību metodikai.

39. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 19.decembra lēmumu Nr. 1/40 "Elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 253.nr.).

40. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 15.oktobra lēmumu Nr. 1/14 "Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 205.nr.).

41. Šī metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".