Darbības ar dokumentu
Krāslavā 2022. gada 28. aprīlī
2022. gada 28. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 568
(prot. Nr. 7, 14. § 14.5. p.)
Precizēti ar Krāslavas novada pašvaldības domes
2022. gada 30. jūnija sēdes lēmumu Nr. 779
(prot. Nr. 10, 4. § 4.2. p.)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā" 6. panta otro daļu, 7. panta piekto un sesto daļu,
14. panta pirmās daļas 6. punktu, 15. pantu, 17. panta otro daļu,
21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 21.6 panta otro daļu,
21.7 panta pirmo daļu, 21.9 panta otro daļu, 24. panta pirmo daļu
un Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmo daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:
1.1. palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība) veidus un Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) institūciju kompetences sadalījumu to sniegšanā;
1.2. gadījumus, kuros pašvaldība atsaka atzīt personu par tiesīgu īrēt dzīvojamo telpu;
1.3. iesniegumu iesniegšanas un to izskatīšanas kārtību;
1.4. personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību un to reģistrācijas secība attiecīgajā palīdzības reģistrā;
1.5. dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību un īres līguma slēgšanu;
1.6. sociālā dzīvokļa īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu apmēru un maksātājus.
2. Dzīvojamā telpa var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja vai dzīvojamās mājas daļa. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u.c.).
3. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata savu dzīvesvietu ir deklarējušas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Nosacījums par obligātu dzīves vietas deklarēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā neattiecas uz:
3.1. personām, kas noteikumos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas uz dzīvojamās telpas piešķiršanu vispārējā kārtībā;
3.2. bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, ja to dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpus ģimenes aprūpē bija pašvaldības administratīvā teritorija;
3.3. repatriantiem, ja to dzīvesvieta līdz izbraukšanai no valsts, bija pašvaldības administratīvā teritorija;
3.4. personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas un pirms notiesāšanas dzīvoja pašvaldības administratīvajā teritorijā;
3.5. speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.
4. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad palīdzība sniedzama neatliekami saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – Likums) 13. pantu.
5. Pašvaldībai piederošo un valdījumā esošo neizīrēto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti veic Dzīvokļu komisija.
6. Pašvaldība līdz 10 % no tās rīcībā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo nozaru speciālistu vajadzībām, ar kuriem tiek noslēgts īres līgums uz darba tiesisko attiecību laiku.
7. Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša vai valdījumā esoša dzīvojamā telpa, tās īrnieks tiesīgs septiņu dienu laikā paziņot par to Dzīvokļu komisijai, kas šo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.
8. Pašvaldība sniedz šādu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iekārtojot attiecīgus reģistrus:
8.1. pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
8.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;
8.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;
8.4. palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu;
8.5. palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.
9. Pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Dzīvokļu komisija) izskata iesniegumus par noteikumu 8.1, 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktās palīdzības saņemšanu un atbilstoši iesnieguma izskatīšanas rezultātiem sagatavo lēmuma projektu administratīvā akta veidā par:
9.1. personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību;
9.2. reģistrēšanu attiecīgā palīdzības reģistrā;
9.3. atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību;
9.4. izslēgšanu no palīdzības reģistra;
9.5. pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu;
9.6. dzīvojamās telpas izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem, par pašvaldībai piederošas īrētās dzīvojamās telpas apmaiņu pret citu pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu;
9.7. īres līguma slēgšanu;
9.8. īres līguma slēgšanu no jauna vai atteikumu slēgt īres līgumu no jauna.
10. Pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests) izvērtē iesniegumus par noteikumu 8.2. apakšpunktā noteiktās palīdzības saņemšanu, atbilstoši iesnieguma izvērtēšanas rezultātiem sagatavo lēmuma projektu administratīvā akta veidā par:
10.1. personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību;
10.2. reģistrēšanu attiecīgā palīdzības reģistrā;
10.3. atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību;
10.4. izslēgšanu no palīdzības reģistra;
10.5. pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu;
10.6. īres līguma slēgšanu;
10.7. īres līguma slēgšanu no jauna vai atteikumu slēgt īres līgumu no jauna un iesniedz to izskatīšanai Sociālo un veselības aizsardzības lietu komitejā (turpmāk – komiteja).
11. Pašvaldības dome:
11.1. apstiprina vai noraida Dzīvokļu komisijas sagatavoto noteikumu 9. punktā minēto lēmuma projektu;
11.2. apstiprina vai noraida Dienesta sagatavoto noteikumu 10. punktā minēto lēmuma projektu.
12. Dzīvojamajai telpai sociālā dzīvokļa statuss vai kvalificētam speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statuss tiek piešķirts vai atcelts ar pašvaldības domes lēmumu.
13. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt dzīvoklim, kura kopējā platība nepārsniedz:
13.1. dzīvoklim, kurā dzīvo vairākas personas, – 20 m² uz pirmo personu un 15 m² uz katru nākamo personu;
13.2. vienistabas dzīvoklim, kurā dzīvo viena persona, – 35 m2.
14. Noteikumu 8.1, 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteiktās palīdzības reģistru uzturēšanu veic Dzīvokļu komisija, noteikumu 8.2. apakšpunktā noteiktās palīdzības reģistru uzturēšanu veic Dienests.
15. Pašvaldība sniedz palīdzību personām, kurām tā sniedzama neatliekami:
15.1. ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā, vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu Likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā;
15.2. ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot tai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam Likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā un atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība izīrē attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.
16. Iesniegumu neatliekamās palīdzības saņemšanai persona iesniedz Dzīvokļu komisijai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas.
17. Iesniegumam tiek pievienots:
17.1. dokumenta, kas apliecina terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas faktu, kopiju (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts policijas vai pašvaldības policijas akts u.tml.), uzrādot oriģinālu;
17.2. dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas valdījuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, ja īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā vai īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu.
18. Dzīvokļu komisija izskata iesniegumu un atbilstoši iesnieguma izskatīšanas rezultātiem sagatavo lēmuma projektu administratīvā akta veidā par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu un iesniedz to apstiprināšanai domē.
19. Papildus Likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam pašvaldības dome pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību piecus gadus pēc tam, kad iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem:
19.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tika izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;
19.2. persona labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kura tika piešķirta uz beztermiņa īres līguma pamata vai labprātīgi atteikusies no iespējas pagarināt terminēto dzīvojamās telpas īres līgumu.
20. Persona, kura vēlas saņemt noteikumu 8.1, 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktā noteikto palīdzību, Dzīvokļu komisijā iesniedz iesniegumu, saskaņā ar pašvaldības tīmekļa vietnē publicēto veidlapu, papīra formā vai elektroniskā dokumenta formā, kurā norāda vēlamās palīdzības veidu, un pievieno noteikumu pielikumā norādītos dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību.
21. Persona, kura vēlas saņemt noteikumu 8.2. apakšpunktā noteikto palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegumu papīra formā vai elektroniskā dokumenta formā un pievieno noteikumu pielikumā norādītos dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt attiecīgo palīdzību.
24. Dzīvokļu komisijai un Dienestam ir tiesības pārbaudīt palīdzības reģistrā vai iesniegumā iekļauto ziņu atbilstību patiesībai un pieprasīt citas nepieciešamās ziņas.
25. Pēc noteikumu 20. punktā minēto dokumentu saņemšanas Dzīvokļu komisija mēneša laikā izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai pašvaldības domes sēdē.
26. Pēc noteikumu 21. punktā minēto dokumentu saņemšanas Dienests mēneša laikā izvērtē iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai komitejā.
27. Desmit darba dienu laikā pēc pašvaldības domes lēmuma pieņemšanas, attiecīgi Dzīvokļu komisija vai pašvaldība nosūta attiecīgo pašvaldības domes lēmumu uz personas iesniegumā norādīto adresi.
28. Palīdzības "Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana" reģistrā iekļautās personas pienākums ir katru gadu līdz 1. martam iesniegt pašvaldībai iesniegumu, saskaņā ar pašvaldības tīmekļa vietnē publicēto veidlapu, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai. Ja iesniegums līdz noteiktajam datumam nav saņemts, persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra ar pašvaldības domes lēmumu.
29. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. martu Dzīvokļu komisija izskata jautājumu par personas izslēgšanu no palīdzības "Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana" reģistra Likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā, palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu, sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai pašvaldības domes sēdē.
30. Palīdzības "Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (pirmās kārtas)" saņemšanai personas tiek reģistrētas šādā secībā:
30.1. Likuma 14. panta pirmajā daļā minētās personas daļā noteiktajā secībā;
30.2. persona, kura dzīvo likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un uz kuru ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
30.2.1. maznodrošināta ģimene, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
30.2.2. atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku;
30.2.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku;
30.3. maznodrošinātai personai vai ģimenei, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;
30.4. personai, kura audzina bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;
30.5. maznodrošinātas personas, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata;
30.6. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem pašvaldības dzīvoklis piešķirts kā primāri sniedzamais atbalsts – izmitināšana, pamatojoties uz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12. pantu.
(Grozīts ar Krāslavas novada domes 29.09.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/28)
31. Palīdzības "Pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (vispārējā kārtība)" saņemšanai personas tiek reģistrētas šādā secībā:
31.1. jaunās ģimenes, kuras reģistrējušas laulību līdz 35 (trīsdesmit piecu) gadu vecumam (ieskaitot), laulības dzīves ilgums ir ne mazāks kā 1 (viens) gads un ne lielāks par 5 (pieciem) gadiem, ģimenē ir vismaz 1 (viens) nepilngadīgs bērns, vismaz 1 (vienam) no ģimenes locekļiem ir darba vieta ar pastāvīgiem ienākumiem un neviens no laulātajiem nav nodrošināts ar atsevišķu dzīvojamo platību;
31.2. personas, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu un dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 3 (trīs) gadus;
31.3. maznodrošinātas personas, kurām tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja tās, pašvaldības administratīvajā teritorijā, dzīvojušas pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un tām nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā.
32. Palīdzības "Sociālā dzīvokļa izīrēšana" saņemšanai personas tiek reģistrētas Likuma 21.6 panta pirmajā daļā minētās personas.
33. Palīdzības "Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu" tiek reģistrētas personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām noteikumu 30. punktā noteiktajā secībā.
34. Palīdzības "Palīdzība īrētās pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu" saņemšanai tiek reģistrētas personas (pirmām kārtām trūcīgās un maznodrošinātās personas), ja tās vēlas pārcelties:
34.1. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz dzīvojamo telpu 1. stāvā, ja ir kustību traucējumi, par kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums;
34.2. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz mazāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu;
34.3. no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz lielāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu, ja personai par īrēto dzīvojamo telpu pēdējos divpadsmit mēnešus pirms palīdzības lūgšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī par palīdzības sniegšanu nav bijis īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāds.
35. Palīdzības "Palīdzība speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu" saņemšanai tiek reģistrēti jaunie speciālisti, kam ir vēlme strādāt pašvaldības iestādēs vai kapitālsabiedrībās un kuri ieguvuši izglītību vai profesionālo kvalifikāciju šādās pašvaldības administratīvajā teritorijā ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomās, kurās konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos minēto nozaru attīstībai, to prioritātes secībā:
35.1. veselības un sociālā aprūpe;
35.2. valsts aizsardzība;
35.3. izglītība;
35.4. kultūra;
35.5. sports;
35.6. inženierzinātnes;
35.7. sabiedriskā kārtība;
35.8. uzņēmējdarbība.
36. Reģistrējot palīdzības reģistrā, par katru personu iekļauj šādas ziņas:
36.1. personas vārds, uzvārds, personas kods;
36.2. datums, kad iesniegums reģistrēts;
36.3. kārtas numurs palīdzības reģistrā;
36.4. deklarētā dzīvesvietas adrese;
36.5. citas ziņas, kas apliecina attiecīgā palīdzības veida nepieciešamību.
37. Ja persona piekrīt īrēt tai Likuma 18. pantā noteiktajā kārtībā piedāvāto dzīvojamo telpu, Dienests sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai komitejā.
38. Īres līgums tiek slēgts saskaņā ar pašvaldības tīmekļa vietnē publicēto līguma veidlapu uz sešiem mēnešiem ar divu mēnešu pārbaudes termiņu.
39. Īres līgums noslēdzams mēneša laikā no pašvaldības domes lēmuma pieņemšanas. Ja šajā termiņā līgums netiek noslēgts, pašvaldības domes lēmums zaudē spēku.
40. Iesniegums Dienestam par īres līguma slēgšanu no jauna iesniedzams ne vēlāk kā mēnesi pirms spēkā esošā īres līguma termiņa beigām.
41. Pēc noteikumu 40. punktā minētā iesnieguma saņemšanas Dienests ne vēlāk kā mēneša laikā izvērtē dokumentus, sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai komitejā.
42. Ja persona piekrīt īrēt tai Likuma 18. pantā noteiktajā kārtībā piedāvāto dzīvojamo telpu, Dzīvokļu komisija sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai pašvaldības domes sēdē.
43. Īres līgums tiek slēgts saskaņā ar pašvaldības tīmekļa vietnē publicēto līguma veidlapu uz domes lēmumā noteikto termiņu, kas nav ilgāks par 10 gadiem ar sešu mēnešu pārbaudes termiņu.
44. Pēc dzīvojamās telpas īrnieka lūguma dzīvojamās telpas īres līgums ir slēdzams no jauna, ja vienlaikus izpildās visi šādi nosacījumi:
44.1. ja nav zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;
44.2. nav īres maksas parāda, kas pārsniegtu divu mēnešu īres maksas apmēru vai ir noslēgta vienošanās par parāda segšanu un tā tiek pildīta;
44.3. atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem, nav kavēti ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ilgāk kā divus mēnešus vai ir noslēgta vienošanās par parāda segšanu un tā tiek pildīta;
44.4. īrnieks vai iemitinātās personas nav pārkāpušas normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos dzīvojamās telpas lietošanu saistītos noteikumus.
45. Iesniegums Dzīvokļu komisijai par dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanu no jauna iesniedzams ne vēlāk kā divus mēnešus pirms spēkā esošā citā veida dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām.
46. Pēc noteikumu 45. punktā minētā iesnieguma saņemšanas Dzīvokļu komisija ne vēlāk kā mēneša laikā izskata dokumentus, sagatavo attiecīgo lēmuma projektu un iesniedz to izskatīšanai pašvaldības domes sēdē.
47. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēdzams mēneša laikā no pašvaldības domes lēmuma pieņemšanas. Ja šajā termiņā līgums netiek noslēgts, pašvaldības domes lēmums zaudē spēku.
48. Sociālā dzīvokļa īrnieks apmaksā 100 % apmērā ar dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus, izņemot maksājumus par apkuri.
49. Īres maksa un maksa par apkuri 100 % apmērā pakalpojuma sniedzējam tiek segta no pašvaldības sociālā budžeta.
50. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
51. Atzīt par spēku zaudējušiem:
51.1. Aglonas novada pašvaldības 2010. gada 27. janvāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanu Aglonas novadā" Krāslavas novada teritoriālajās vienībās Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastā;
51.2. Dagdas novada pašvaldības 2010. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 7 "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Dagdas novadā";
51.3. Krāslavas novada domes 2018. gada 25. oktobra saistošos noteikumus Nr. 2018/11 "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Krāslavas novadā".
52. Spēkā esošie dzīvojamās telpas īres līgumi, kuros nav norādīts līguma termiņš, ir pārslēdzami ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim, izīrētājam un īrniekam, noslēdzot jaunu īres līgumu uz desmit gadiem, nepiemērojot trīs mēnešu pārbaudes periodu, saskaņā ar pašvaldības tīmekļa vietnē publicēto līguma veidlapu.
53. Īrnieka ģimenes locekļi, kas iemitināti viņa īrētajā dzīvojamajā telpā un ierakstīti īres līgumā līdz Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās brīdim saglabā savu ģimenes locekļa statusu un ģimenes locekļa dzīvokļa lietošanas tiesības.
Krāslavas novada pašvaldības domes
2022. gada 28. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 2022/11
"Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"
| Nr.p.k. | Personas kategorija | Pievienojamie dokumenti |
| 1. | Persona, kura ar dzīvojamo telpu nodrošināma pirmām kārtām | |
| 1.1. | Persona, kura ar tiesas nolēmumu tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā, ja tā ir: a) maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir persona ar invaliditāti, b) maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti; c) ģimene un persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti, kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības | • likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopija par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos |
| 1.2. | Persona, kura ar tiesas nolēmumu tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā, ja tā ir politiski represētā persona un tās lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpa | • politiski represētas personas apliecības kopija; • likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopija par izlikšanu no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos |
| 1.3. | Persona, kura tiek izlikta no tai piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tā ir: a) maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir persona ar invaliditāti, b) maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti | • likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopija par izlikšanu no dzīvojamās telpas |
| 1.4. | Persona, kura tiek izlikta no tai piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tā ir politiski represētā persona un tās lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpa | • politiski represētas personas apliecības kopija; • likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopija par izlikšanu no dzīvojamās telpas |
| 1.5. | Repatriants, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990. gada 4. maijam un kurām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatriants, kurš dzimis ārvalstīs vai izceļojis no Latvijas pēc 1990. gada 4. maija un izceļošanas brīdī bijis nepilngadīgs | • repatrianta statusu apliecinošs dokuments; • arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas |
| 1.6. | Maznodrošināta politiski represētā persona | • politiski represētas personas apliecības kopija |
| 1.7. | Maznodrošināta persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, ja tā pirms notiesāšanas dzīvoja pašvaldības administratīvajā teritorijā un tai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz personu, kura devusi piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli | • brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņa par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas; • apliecinājums, ka nevar iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā |
| 1.8. | Persona, kura dzīvo likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un uz kuru ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem: a) maznodrošināta ģimene, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns; b) atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku; c) ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku | • dzīvojamās telpas īres līguma kopija; • īpašnieka rakstisks atteikums pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu kopā ar lēmuma kopiju par atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas sprieduma kopiju par īpašuma tiesību atjaunošanu; • viens no šādiem dokumentiem atbilstoši situācijai: • tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopija; • pensionāra vai invalīda apliecības kopija |
| 1.9. | Maznodrošināta persona vai ģimene, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī | • dzīvojamās telpas īres līgums; • būvekspertīzes slēdziens par ēkas tehnisko stāvokli |
| 1.10. | Persona, kura audzina bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības | • dzīvojamās telpas īres līgums; • medicīnas iestādes atzinums par bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem |
| 1.11. | Maznodrošinātas personas, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata | • dzīvojamās telpas īres līgums |
| 2. | Persona, kura ar dzīvojamo telpu nodrošināma vispārējā kārtībā | |
| 2.1. | Jaunā ģimene, kurā laulātie reģistrējuši laulību līdz 35 (trīsdesmit piecu) gadu vecumam (ieskaitot), laulības dzīves ilgums ir ne mazāks kā 1 (viens) gads un ne lielāks par 5 (pieciem) gadiem, ģimenē ir vismaz 1 (viens) nepilngadīgs bērns, vismaz 1 (vienam) no ģimenes locekļiem ir darba vieta ar pastāvīgiem ienākumiem un neviens no laulātajiem nav nodrošināts ar atsevišķu dzīvojamo platību | • viena no laulātajiem darba devēja izsniegtā izziņa par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu; • apliecinājums, ka neviens no laulātajiem nav nodrošināts ar atsevišķu dzīvojamo platību |
| 2.2. | Maznodrošināta persona, kurai tiek pārtraukta pakalpojuma sniegšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja tā, pašvaldības administratīvajā teritorijā, dzīvojusi pirms iestāšanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un tai nav iespējams iemitināties iepriekš aizņemtajā dzīvojamā telpā | • ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinums, ka personai tiek pārtraukta pakalpojumu sniegšana |
| 3. | Personas, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli | |
| 3.1. | Maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām vai atzīta par lietošanai nederīgu (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu) | • bērna invaliditātes apliecības kopija |
| 3.2. | Maznodrošināta atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu) | • personas 1. vai 2. grupas invaliditātes apliecības kopija |
| 3.3. | Maznodrošināta atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona (arī tad, ja persona lieto sev piederošu dzīvojamo telpu) | • personas pensionāra apliecības kopija |
| 3.4. | Maznodrošināta ģimene, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti | • visu ģimenes locekļu pensionāra apliecību kopijas vai 1. vai 2. grupas invaliditātes apliecību kopijas |
| 4. | Persona, kas vēlas īrēto pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu | |
| 4.1. | Pērsona, kas vēlas no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz dzīvojamo telpu 1. stāvā, ja ir kustību traucējumi, par kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums | • visu pilngadīgo ģimenes locekļu parakstītu piekrišanu dzīvojamās telpas maiņai |
| 4.2. | Pērsona, kas vēlas no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz mazāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu | • visu pilngadīgo ģimenes locekļu parakstītu piekrišanu dzīvojamās telpas maiņai |
| 4.3. | Pērsona, kas vēlas no īrētas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas uz lielāku pašvaldībai piederošu īrējamu dzīvojamo telpu, ja personai par īrēto dzīvojamo telpu pēdējos divpadsmit mēnešus pirms palīdzības lūgšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī par palīdzības sniegšanu nav bijis īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parāds | |
 |
 |
 |
 |