Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzturami Smiltenes novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas teritorijas, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksnei, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košuma dārzus, skvērus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus, u.tml. teritorijas. Apstādījumos ietilpst koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, takas, ūdenstilpes, publiski pieejami laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm un citiem labiekārtojuma elementiem;

2.2. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz piegulošajam nekustamajam īpašumam;

2.3. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētu un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz sešu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas, t.sk., teritorija starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu (piebrauktuves, grāvji, caurtekas, zālieni, apstādījumi, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas);

2.4. pilsētvides ainava – pēc noteiktām apbūves un labiekārtojuma pazīmēm un parametriem identificējama ārtelpa (telpiska vieta) pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir piemērojamas speciālas prasības, kas paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā (turpmāk – teritorijas plānojums), lokālplānojumā, ja tāds ir izstrādāts un detālplānojumā, ja tāds konkrētam īpašumam vai teritorijas daļai ir spēkā;

2.5. publiska vieta (publiska ārtelpa) – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas nenoteiktam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Tajā skaitā, ar pašvaldības līdzfinansējumu ierīkoti un labiekārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi (izņemot stāvvietu zonas), citas par pašvaldības līdzekļiem labiekārtotas teritorijas, kas paredzētas iedzīvotāju rekreācijai, atpūtai vai sporta nodarbībām, kā arī sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes teritorija, ja tā brīvi pieejama sabiedrībai;

2.6. zālājs – ar zālaugiem dabiski apaugsi zemes platība, apbūvei paredzēta teritorija, izņemot saistošo noteikumu 2.1. punktā atrunātos gadījumus;

2.7. zāliens – īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals detālplānojumu, ciemu un pilsētu teritorijā, kā arī teritorija ielu sarkanajās līnijās un zemes vienība apbūvētā teritorijā.

3. Nekustamais īpašums šo saistošo noteikumu izpratnē ir nekustamā īpašuma objekts (zemes vienība vai būve) vai šo objektu kopība (zemes vienība un būve).

4. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs);

4.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves un tas pieder dažādām personām (dalītais īpašums). Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

4.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieks.

5. Saistošo noteikumu 4. punktā minētās personas nodrošina arī nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu sešu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas, ievērojot šajos noteikumos paredzēto kārtību. Gadījumā, ja nav saprotama piegulošās teritorijas kopjamā platība, Pašvaldība, pēc saistošo noteikumu 4. punktā minēto personu pieprasījuma, sagatavo piegulošās teritorijas kopšanas plānu.

6. Saistošo noteikumu 4. punktā minētās personas nekustamā īpašuma teritorijā, tam piegulošajā teritorijā kā arī īpašuma teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu, nodrošina:

6.1. regulāru zāliena pļaušanu, lai zāles garums īpašuma un tam piegulošajā teritorijā nepārsniegtu 15 cm, pārējā teritorijā – 40 cm. Īpašumā, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanai un tas ir pieteikts Lauku atbalsta dienestā, zāli nogana vai nopļauj vismaz vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz 15. septembrim. Pēc 15. septembra neatkarīgi no īpašuma veida un statusa veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu kūlas veidošanos;

6.2. teritorijas sakopšanu, t.sk., apstādījumu uzturēšanu, atkritumu savākšanu, nokritušo lapu savākšanu (lapu un zaru savākšanu veic katru gadu pavasarī ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim un rudenī ne vēlāk līdz 30. novembrim), nepieļaujot nokritušo lapu, zaru uzkrāšanos vai pārvietošanos uz blakus esošu teritoriju, vides degradēšanos, gružu vai atkritumu uzkrāšanos;

6.3. krūmu, dzīvžogu, koku (koku vainagu) un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kurās var tikt traucēta gājēju un transporta pārvietošanās) virs ietvēm līdz 2,3 m un virs brauktuvēm līdz 4,5 m augstumam no zemes, atbilstoši saistošo noteikumu pielikumam, kā arī veic būvēm traucējošo un bīstamo (sauso, aizlauzto) koku nozāģēšanu, kā arī nodrošina to novākšanu ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, un nodrošina koku kopšanu, lai tie neveidojas par bīstamiem, bet bīstamos kokus novāc;

6.4. šķērsojošo novadgrāvju regulāru izpļaušanu un caurteku tīrīšanu, tā lai tiktu nodrošinātu patstāvīga ūdens caurplūde tajos;

6.5. sniega un ledus, arī lāsteku periodisku notīrīšanu no ēkas fasādes, jumta dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem ziemas periodā un atkušņa laikā, lai nepieļautu lāsteku veidošanos, ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, kur tas apdraud garāmgājēju veselību un dzīvību un transportlīdzekļu drošību. Veicot iepriekš minētās darbības, norobežo bīstamo vietu gājēju un transportlīdzekļu drošībai, vai arī, veic citus atbilstošus drošības pasākumus, un nekavējoties veic ietves sakopšanu pēc šajā apakšpunktā minēto darbību izpildes.

7. Nodrošinot šajos saistošos noteikumos noteikto nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu, nav pieļaujams:

7.1. novietot uz brauktuves, ietves, sabiedriskā transporta pieturvietās un apstādījumos no ēkas jumta notīrīto vai nokritušo sniegu;

7.2. apzināti novietot sniegu un ledu uz brauktuves, kas ir attīrīta no sniega, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās un apstādījumos. Sniegu un ledu novieto valnī gar ielas vai ietves malu un ielu krustojumos sniega valnī starp brauktuvi un gājēju ietvi attīrītai joslai jābūt ne šaurākai par 1,0 metru, kā arī nedrīkst veidot sniega krāvumus uz lietus ūdens uztvērēju aku restēm. Ielās un brauktuvēs ar platumu mazāku par 5 metriem ir atļauts sniega valni iestumt grāvī;

7.3. stādījumu, tostarp, koku, dzīvžogu, augļu koku un krūmu, dekoratīvo stādījumu, u.c. stādīšana, neievērojot prognozējamā koka vainaga attālumu no kaimiņa zemes gabala robežas. Ja kaimiņa īpašumā projicējas stādījumu daļas vai tas tiek noēnots, īpašniekam ir pienākums ierobežot tā vainaga apjomu vai pārstādīt citur vai šādu stādījumu likvidēt, izņemot, ja ar kaimiņu šāds stādījumu izvietojums ir rakstiski saskaņots īpašuma ģenerālplānā;

7.4. gājēju ietvju kaisīšana ar tīru sāli, minerālmēsliem, visa veida ķimikālijām, netīrām smiltīm vai izdedžiem.

8. Ja transportlīdzeklis ilgāk par 24 stundām tiek turēts uz ielas, daudzdzīvokļu mājas pagalmā vai citā publiskā teritorijā, transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs nodrošina sava transportlīdzekļa stāvvietas un apkārtējās teritorijas 1,5 metru platas joslas sakopšanu, kā arī transportlīdzekļa garāžas ieejas pusē esošās teritorijas 1,5 metru platas joslas sakopšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

9. Veicot sniega un apledojuma tīrīšanu no ielām, laukumiem un ietvēm, inženierkomunikāciju īpašnieki vai valdītāji nodrošina piekļuvi inženierkomunikāciju akām, kā arī, veicot iepriekš minētās darbības, jānodrošina piekļūšana pieguļošai teritorijai un tajā esošo apstādījumu saudzēšana un saudzīgi jāizturas pret segumu un arhitektūras un kultūrvēsturiskajiem elementiem.

10. Sniega un apledojuma laikā sniega tīrīšanu no ielām, laukumiem un ietvēm katru dienu vēlams nodrošināt līdz plkst. 8.00 vai 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām, atkarībā no attiecīgās ielas vai ceļa ziemas uzturēšanas klases. Ielu un ietvju attīrīšana jāveic līdz cietajam segumam:

10.1. apledojuma laikā, lai novērstu slīdēšanu, nepieciešams nodrošināt regulāra cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem;

10.2. grantēto un bez cietā seguma ietvju, brauktuvju, ielu, laukumu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem jānodrošina pēc nepieciešamības, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām;

10.3. ziemā izkaisīto smilšu savākšana no brauktuvēm un gājēju celiņiem pēc sniega nokušanas līdz 1. jūnijam.

11. Par ēkas/būves uzturēšanu atbild nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, nodrošinot:

11.1. ēkas/būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata atbilstību normatīvo aktu prasībām;

11.2. sniega un ledus, arī lāsteku periodisku notīrīšanu no ēkas fasādes, jumta dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem ziemas periodā un atkušņa laikā, lai nepieļautu lāsteku veidošanos, ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem, kur tas apdraud garāmgājēju veselību un dzīvību un transportlīdzekļu drošību. Veicot iepriekš minētās darbības, norobežo bīstamo vietu gājēju un transportlīdzekļu drošībai, vai arī, veic citus atbilstošus drošības pasākumus, un nekavējoties veic ietves sakopšanu pēc šajā punktā minēto darbību izpildes.

12. Pilsētvides ainavas un ainaviski vērtīgās teritorijas uzturēšanas prasības ēku/būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu un citu ārējo konstrukciju) paredz to uzturēšanu tādā tehniskā un vizuālā kārtībā, kas atbilst ēkas/būves arhitektoniskajam veidolam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu un ainaviski vērtīgo teritoriju, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tāpēc to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:

12.1. nepieļauj ēku/būvju fasādes un citu ārējo konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

12.2. nepieļauj būtiskus bojājumus ēku/būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus;

12.3. novērš plaisas ēku/būvju sienās;

12.4. saskaņojot ar Smiltenes novada Būvvaldi (turpmāk – Būvvalde), demontē funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē ēku/būvju konstruktīvo noturību;

12.5. likvidē ēku/būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas;

12.6. nepieļauj ēku/būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;

12.7. neizvieto uz ēkām/būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot šo saistošo noteikumu 13. punktā paredzēto gadījumu.

13. Uz ēkas/būves, kura ir vidi degradējoša vai ainavu bojājoša, ar Būvvaldes atļauju var izvietot dekoratīvo pārsegu, ievērojot, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā.

14. Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Būvvaldē rakstisku iesniegumu, kuram pievieno:

14.1. ēkas/būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas sagatavots ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža;

14.2. dekoratīvā pārseguma skici.

15. Laika posmu, uz kuru tiek izsniegta atļauja dekoratīvā pārsega izvietošanai, nosaka Būvvalde.

16. Būvvalde veido un uztur sagruvušu, pilsētvidi degradējošu un cilvēku drošību apdraudošu būvju reģistru, kas ir publiski pieejams Pašvaldības tīmekļvietnē.

17. Lēmuma pieņemšana par vidi degradējošas būves statusa noteikšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām ir Būvvaldes kompetencē. Būvvaldes lēmums ir administratīvais akts Administratīvā procesa likuma izpratnē.

18. No saistošo noteikumu 6. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanas un kopšanas var tikt atbrīvoti viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir:

18.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja šīs personas turklāt, ir vientuļi pensionāri, kurām nav kopīga deklarētā dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām;

18.2. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurām nav kopīga deklarētā dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām.

19. Lai saņemtu saistošo noteikumu 18. punktā noteiktos atvieglojumus, personai jāvēršas Pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas Pašvaldība viena mēneša laikā pārbauda un izvērtē iesniegumā norādītos apstākļus un pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma īpašnieka atbrīvošanu no saistošo noteikumu 6. punktā uzlikto pienākumu attiecībā uz nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju pildīšanas uz laiku, kas nepārsniedz personai piešķirtā īpašā statusa termiņu.

20. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums piecu dienu laikā par to paziņot Pašvaldībai.

21. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt Pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar Pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

22. Lai saņemtu saistošo noteikumu 21. punktā minēto palīdzību, personai jāvēršas Pašvaldībā ar iesniegumu. Pašvaldība viena mēneša laikā no dienas, kad Pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu un vienošanās slēgšanu par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

23. Pašvaldība nodrošina:

23.1. nekustamajam īpašumam piegulošajā teritorijā atrodošos publiskā lietošanā esošo ietvju kopšanu un uzturēšanu;

23.2. zāliena pļaušanu apstādījuma daļai ielas sarkano līniju robežās, kas pārsniedz 6 m platumu, mērot no nekustamā īpašuma zemes gabala robežas līdz brauktuvei, neieskaitot ietvi;

23.3. pašvaldības valdījumā, publiskā lietošanā esošo pagalmu un piebraucamo ceļu uzturēšanu un sakopšanu;

23.4. piegulošo publiskā lietošanās esošās teritoriju kopšanu pie tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašnieki saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem pilnībā vai daļēji ir atbrīvoti no īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanas pienākumiem;

23.5. pašvaldības valdījumā esošo ceļu, ielu, tiltu, laukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, velosipēdu ceļu, brauktuves sadalošo joslu un saliņu zālienu, krastmalu, uzturēšanu un sakopšanu;

23.6. atlikušās platības ap daudzdzīvokļu mājām, kuras nav nododamas apsaimniekošanā, kopšanu saskaņā ar Pašvaldības sagatavotiem plāniem;

23.7. sagrābto nokritušo lapu, nokaltušo augu savākšanu pašvaldības rīkoto akciju laikā;

23.8. pēc pieprasījuma – bezmaksas maisu izsniegšanu saistošo noteikumu 4. punktā minētajām personām, ja nekustamā īpašuma teritorijā vai nekustamajam īpašumam piegulošajā teritorijā atrodas dižkoki vai citi augstvērtīgi koki;

23.9. notīrītā sniega un ledus izvešanu no publiskā lietošanā esošās teritorijas, ja tas traucē gājēju pārvietošanos un transportlīdzekļu kustību (tai skaitā, iebraukšanu vai izbraukšanu).

24. Administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Būvvaldes un Smiltenes novada Pašvaldības policijas amatpersonas.

25. Par šo saistošo noteikumu 6. un 8. punktu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām – līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

26. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Smiltenes novada pašvaldības Administratīvā komisija. Smiltenes novada pašvaldības Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

27. Atzīt par spēku zaudējušiem:

27.1. Smiltenes novada domes 2012. gada 29. novembra saistošos noteikumus Nr. 12/12 "Smiltenes novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi";

27.2. Apes novada domes 2019. gada 28. februāra saistošos noteikumus Nr. 2/2019 "Apes novada teritorijas, apstādījumu kopšanas un ēkas/būvju uzturēšanas saistošie noteikumi".