Darbības ar dokumentu
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8
Rēzeknē 2022. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 35, 3. p., lēmums Nr. 395)
Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr. 21000030119 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa
Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. pantu
un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. 21000030119 (zemes vienības Maskavas ielā 25 un 27, Rēzeknē) izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums) un grafisko daļu (2. pielikums).
2. Valsts informācijas sistēmā "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma" izstrādāto interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama šādā valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_21624
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs
1. pielikums
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes
28.04.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 8
Rēzeknes valstspilsētas
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000025465
Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV-4601
dome@rezekne.lv http://www.rezekne.lv
Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Rēzeknē ar kadastra Nr. 21000030119
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Šie noteikumi nosaka prasības nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru 2100 003 0119, kas sastāv no divām zemes vienībām ar adresi Maskavas iela 25 (kadastra apzīmējums 2100 000119) un ar adresi Maskavas iela 27, Rēzeknes valstspilsētā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanai un apbūvei noteikumu pielikumā "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.
2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar noteikumu pielikumu "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rēzeknes valstspilsētas domes 2018. gada 12. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 4 "Rēzeknes pilsētas Teritorijas plānojuma 2018.-2030. gadam grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasības, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
1.2. DEFINĪCIJAS
3. Buferzona - teritorijas daļa (zaļo aizsargstādījumu josla), kuras galvenais uzdevums ir mazināt potenciālo negatīvo ietekmi un vides piesārņojumu (t.sk. trokšņa un gaisa piesārņojumu).
4. Divpakāpju stādījumi - stādījumi vides ekoloģiskās kvalitātes un ainavas uzlabošanai, kuros pirmo pakāpi veido no kokiem un otro pakāpi no krūmiem.
2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
Nenosaka
2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
Nenosaka
2.3. INŽENIERTEHNISKĀ TERITORIJAS SAGATAVOŠANA
5. Lokālplānojuma teritorijā jāveic inženierizpētes darbi atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
6. Lokālplānojuma teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā ietver šādus pasākumus:
6.1. lai nodrošinātu nepieciešamo gruntsūdens līmeņa dziļumu, apbūves teritorijās ar augstiem gruntsūdens līmeņiem jāparedz gruntsūdens līmeņa pazemināšana vai platības kolmatēšana;
6.2. esošo inženiertīklu pārbūvi un/vai pārvietošanu;
6.3. ēku ekspluatācijai nepieciešamo inženiertīklu izbūvi;
6.4. satiksmes infrastruktūras izbūvi un ierīkošanu - iebrauktuvju, piekļuves nodrošināšanai nepieciešamās jaunbūvējamās ielas un transportlīdzekļu novietņu izbūvi.
7. Ja tiek plānota/-as pazemes būves un/vai pazemes stāvi, pirms to projektēšanas jāveic hidroloģiskā izpēte, lai noteiktu pazemes būves vai pazemes stāvu potenciālo ietekmi uz vidi.
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
8. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības ielas - Maskavas ielas un jaunveidojamās ielas.
9. Iekšējos lokālplānojuma teritorijas transporta satiksmes organizācijas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nodalot autotransporta un gājēju plūsmas.
10. Transportlīdzekļu novietni izvieto objekta zemes vienībā. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, ievērojot spēkā esošo ievērojot spēkā esošā Rēzeknes valstspilsētas teritorijas plānojuma, Latvijas valsts standarta un citu normatīvo aktu prasības.
11. Atklātā virszemes autostāvvieta jāierīko ar cieto segumu, novēršot iespējamo grunts, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošanas risku.
12. Pie publiskām ēkām/objektiem un daudzdzīvokļu mājām jāparedz velosipēdu novietnes. Minimāli nepieciešamo velosipēdu novietņu skaitu nosaka atbilstoši spēkā esošiem Rēzeknes valstspilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
13. Visas ēkas un būves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, jāpieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma - sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla.
14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi jānodrošina no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
15. Prasības lietusūdens novadīšanai:
15.1. lietusūdens novadīšana no lokālplānojuma teritorijas transportlīdzekļu stāvvietām un brauktuvēm jāparedz uz piegulošajās ielās izbūvētiem lietus kanalizācijas tīkliem;
15.2. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas un transportlīdzekļu stāvvietām pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām;
15.3. lokālplānojuma teritorijā vienlaicīgi jāierīko ilgtspējīgi lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumi, nodrošinot lietus notekūdeņu infiltrāciju augsnē vai to uzkrāšanu speciāli izveidotās mitrainēs, ievalkās, dīķos un/vai grāvjos.
3.3. PRASĪBAS APBŪVEI
16. Apbūves izvietojums:
16.1. gar C kategorijas ielu - Maskavas ielu, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro minimālais attālums - 12 m;
16.2. gar E kategorijas ielu - plānoto ielu, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro minimālais attālums - 6 m.
17. Projektējot ēkas, nepieciešams līdzsvarot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus. Plānotās apbūves funkcionālās izmantošanas, izvietojuma un fasāžu kompozīcijas risinājumus izstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas ietvaros, ņemot vērā šādas prasības:
17.1. jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes, ēku arhitektonisko veidolu risinot mūsdienīgās konstrukcijās un materiālos;
17.2. ēkas izvietojums un arhitektoniskie risinājumi jāparedz, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem;
17.3. ēku pirmajā stāvā ielas un publiskās ārtelpas pusē atļauts izvietot nedzīvojamas un/vai publiskas vai komerciālas izmantošanas telpas ar logiem uz publisko ārtelpu;
17.4. ēkas projektēšanā un būvniecībā maksimāli jāievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standarti;
17.5. alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā.
3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
18. Lokālplānojuma teritoriju labiekārto, ierīkojot jaunus apstādījumus. Teritorijas apzaļumošanas un labiekārtojuma risinājumiem ir jābūt savstarpēji saistītiem un kompozicionāli saskanīgiem ar ēku arhitektūru un apkārtējās teritorijas ainavu.
19. Ierīkojot apstādījumus, jāizmanto dažāda līmeņa apstādījumi - bioloģisko daudzveidību uzturošus un ainavu veidojošus koku, krūmu un zemciešu grupas apstādījumus.
20. Lokālplānojuma teritorijas daļās, kuras noteiktas kā "Teritorija ar īpašiem noteikumiem" (TIN11 un TIN12) veido vienotas struktūras stādījumus, kas pilda dekoratīvo funkciju, uzlabo vides kvalitāti (samazina trokšņa līmeni un gaisa piesārņojumu) un mikroklimatu.
21. Stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi no tiešā tuvumā plānotās rūpnieciskās apbūves un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.
22. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
23. Žogus jāierīko gar blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem pa to robežām, kur plānota rūpnieciskās apbūves teritorija. Žogam ir jābūt ne augstākam par 2 m, izņemot, ja tā ir prettrokšņa siena.
3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
24. Akustiskā trokšņa pieļaujamiem rādītājiem publisko ēku telpām un teritorijām jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem rādītājiem.
25. Pirms ēku būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes nepieciešams veikt trokšņa līmeņa mērījumus un gadījumā, kad tas ir augstāks par paredzēto, jāveic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai, lai nodrošinātu trokšņa līmeni apkārt esošajās telpās un teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
26. Ēku fasādēs, kas vērstas pret Maskavas ielu, jāpielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar papildus skaņu slāpējošu efektu.
27. Projektējot dzīvojamās telpas, kas izvietotas tuvu esošiem vai plānotiem trokšņa avotiem, iekštelpu izvietojumu rekomendējams plānot tā, lai guļamtelpu logi būtu izvietoti fasādē, kas vērsta prom no galvenā trokšņa avota.
28. Prettrokšņu sienas nepieciešamību pamato, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju plānotās rūpnieciskās apbūves objektiem, ja darbību ir paredzēts veikt vai iekārtu ir paredzēts uzstādīt mazāk nekā 100 m attālumā no esošas dzīvojamās apbūves teritorijas, ņemot vērā esošo vai prognozēto paaugstināto trokšņu līmeni vidē. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, plānotās rūpnieciskās darbības veicējs vai iekārtas uzstādītājs veic pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"
4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2)
4.3.1.1. Pamatinformācija
29. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2) ir funkcionālā apakšzona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
30. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
31. Biroju ēku apbūve (12001): apbūve, ko veido dažādi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.
32. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas).
33. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido dienesta viesnīcas un jauniešu kopmītnes.
34. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido ēkas un/vai telpas sporta nodarbībām un pasākumiem.
35. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas un interešu izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
36. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.
37. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes.
38. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.3.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Teritorijas izmantošanas veids | Minimālā jaunizv. zemes gabala platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 39. | Daudzdzīvokļu māju apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 40. | Biroju ēku apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 41. | Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 42. | Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 43. | Sporta būvju apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 44. | Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 45. | Veselības aizsardzības iestāžu apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
| 46. | Sociālās aprūpes iestāžu apbūve | 1000 m2 | 40 | līdz 150 | līdz 17 | līdz 5 | 10 |
4.3.1.5. Citi noteikumi
47. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jāparedz autostāvvieta vismaz vienai automašīnai uz katru dzīvokli.
48. Atļauts samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk par 30 % no noteiktā prognozētā nepieciešamā autonovietņu skaita, ņemot vērā novietņu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veikto prognozējamo transporta plūsmu un novietņu pieprasījuma aprēķinus.
49. Papildizmantošanas telpām daudzdzīvokļu mājā nodrošina (izbūvē) atsevišķu ieeju.
4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)
4.7.1.1. Pamatinformācija
50. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
51. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).
52. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ielas teritorija.
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.7.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi noteikumi
53. Jaunveidojamā iela jāizbūvē ar divām kustības joslām un gājēju ietvi vismaz vienā ielas pusē.
54. Jaunveidojamās ielas malā atļauts ierīkot autostāvvietas, ja to pieļauj plānotais ielu sarkano līniju platums, nesamazinot nepieciešamos brauktuves parametrus.
4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA
Nenosaka
4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA
Nenosaka
4.10. MEŽU TERITORIJA
Nenosaka
4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
4.12. ŪDEŅU TERITORIJA
Nenosaka
5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1.1. Buferzonas teritorija (TIN11)
5.1.1.1. Pamatinformācija
55. Divpakāpju stādījumu josla, kas ierīkojama teritorijā, kas robežojas ar plānotu rūpnieciskās apbūves teritoriju ārpus lokālplānojuma teritorijas.
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
56. Jāierīko divpakāpju stādījumu josla ne mazāk kā 5 m platumā. No tiem, vismaz 50 % jābūt mūžzaļiem stādījumiem, kuri piecu gadu laikā no stādījumu joslas izveidošanas sasniedz 2 m lielu augstumu.
5.1.2. Paaugstināta trokšņu līmeņa teritorija (TIN12)
5.1.2.1. Pamatinformācija
57. Teritorija gar Maskavas ielu, kur tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis.
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
58. Jāierīko divpakāpju stādījumu josla, paredzot katras pakāpes platumu ne mazāk kā 1 m.
59. No stādījumiem brīvajā teritorijas daļā atļauts ierīkot labiekārtojuma elementus un virszemes autostāvvietas.
60. Atļauts ierīkot ilgtspējīgus lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas risinājumus.
5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA
Nenosaka
5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA
Nenosaka
5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA
Nenosaka
5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA
Nenosaka
6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
6.1. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
61. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju un veicot būvniecību atbilstoši šo noteikumu prasībām. Būvniecību īsteno būvniecības ieceres dokumentācijā noteiktā secībā.
62. Apbūvi lokālplānojuma teritorijā atļauts īstenot pa kārtām. Kārtas atļauts sadalīt apakškārtās, ņemot vērā teritorijas nodrošinājumu ar inženiertehnisko apgādi un piebraucamajiem ceļiem.
63. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā saskaņā ar katra konkrētā inženiertīklu turētāja tehniskajiem noteikumiem.
64. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas lokālplānojuma teritorijā jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana atbilstoši šo noteikumu 2.3. apakšnodaļā noteiktajam.
65. Pirms vai vienlaicīgi ar ēkas vai citas būves nodošanu ekspluatācijā, jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ēkas ekspluatācijai nepieciešamie inženiertīkli un jānodrošina ārējās ugunsdzēsības ūdensapgāde.
66. Jaunveidojamā iela jāizbūvē pilnā garumā, to nesadalot atsevišķos posmos.
7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS
Nenosaka
 |
 |
 |
 |