Tiesību akts: spēkā esošs
Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 1/2022

Mārupē 2022. gada 26. janvārī
Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vecumnieki" Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760060006) teritorijā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes
2022. gada 26. janvāra lēmumu Nr. 16 (sēdes prot. Nr. 1)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"43. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi
par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem
" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamajā īpašumā "Vecumnieki", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 80760060006), saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

1.2. Grafiskā daļa – funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22707  

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Ence
1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2022. gada 26. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv http://www.marupe.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vecumnieki" teritorijā, Mārupes novadā
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Apgrūtinātās teritorijas un objekti

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartēs "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – Mārupes novada nekustamā īpašuma "Vecumnieki" zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8076 006 0006 (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Mārupes novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un Grafiskā daļas prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

4. Lielgabarīta kravas – ir mehāniskais transportlīdzeklis vai tā sastāvs (ar kravu vai bez tās), kuram vismaz viens izmērs pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumu 2. pielikumā minēto lielumu.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

5. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

6. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas un tā var ietvert:

6.1. teritorijas reljefa virsmas paaugstināšanu (uzbēršanu), izstrādājot vertikālo plānojumu;

6.2. nobrauktuves no valsts vietējā autoceļa V15 Rīgas robeža – Silnieki – Puķulejas izbūvi;

6.3. inženiertīklu ierīkošanu;

6.4. citus inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus pēc nepieciešamības.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

7. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijā plānotajam daudzfunkcionālajam darījumu, ražošanas un loģistikas objektam organizē no plānotās nobrauktuves no valsts vietējā autoceļa V15 Rīgas robeža – Silnieki – Puķulejas, saskaņā ar Grafisko daļu un izstrādāto "Jauna ceļa pievienojuma izvērtējums un tehniski ekonomisko pamatojums" (objekts – ceļa pievienojuma izveide no autoceļa V15 Rīgas robeža – Silnieki – Puķulejas km 4.85 – 4.96 pa labi uz nekustamo īpašumu "Vecumnieki" (kadastra apz. 8076 006 0006). Plānotajai nobrauktuvei izstrādā būvniecības ieceres dokumentāciju atsevišķi vai kopā ar Lokālplānojuma teritorijā plānoto objektu. 

8. Ēkām un citām būvēm, atbilstoši būvnormatīviem, paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai.

9. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu. Ievēro vismaz 20 m attālumu no piebraucamā ceļa, kur plānota kravas transporta plūsma līdz dzīvojamajai mājai.

10. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta būvniecības ieceres dokumentācijā/ās, ievērojot normatīvo aktu, Latvijas valsts standartu un Apbūves noteikumu 11. punkta prasības. Ēkas ar autonovietnēm un velonovietnēm nodrošina pirms to nodošanas ekspluatācijā.

11. Minimālās prasības autostāvvietu skaita aprēķinam:

11.1. ražošanas uzņēmumiem uz katriem 10 strādājošiem paredz vismaz vienu autostāvvietu;

11.2. darījumu uzņēmumiem uz katriem četriem strādājošiem paredz vismaz vienu autostāvvietu vai uz katriem platības 30 m² – vienu autostāvvietu.

12. Izvietojot atklātas autostāvvietas, ievēro attālumus:

12.1. autostāvvietai līdz 10 automašīnām – ne mazāk kā 8 m līdz dzīvojamai mājai;

12.2. autostāvvietai virs 10 automašīnām – ne mazāk kā 10 m līdz dzīvojamai mājai.

13. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju detalizēti risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

14. Paredzot vairāk kā desmit autonovietnes ierīko smilšu ķērājus un naftas produktu filtrus.

15. Autonovietnes un velonovietnes nodrošina Rūpniecības apbūves teritorijas (R4) zemes vienības robežās. Autostāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Kravas transporta un vieglā autotransporta stāvēšana nav atļauta valsts autoceļa V15 malās un tiešā dzīvojamās apbūves zemes vienības tuvumā.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

16. Inženiertīklus, kas nepieciešami daudzfunkcionālā darījumu, ražošanas un loģistikas objekta inženiertehniskajai apgādei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

17. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju (obligāts pieslēgums pēc centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūves līdz Lokālplānojuma teritorijai).

18. Līdz centralizēto ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūvei līdz Lokālplānojuma teritorijai, kā pagaidu risinājums atļauts lokāls ūdensapgādes risinājums – dziļurbums un lokāls sadzīves notekūdeņu kanalizācijas risinājums – bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar jaudu līdz 5 m3/dnn, kas nodrošina vides aizsardzības normatīviem atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē. Gadījumā, ja notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m3/dnn, obligāta pieslēguma veidošana pie centralizētajiem sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem pieslēguma vietā Stīpnieku ceļš 31 (pagaidu risinājums nav atļauts).

19. Lietus notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, nepieciešamības gadījumā iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošo risinājumu piemērošanu. Pirms lietusūdens izvades vidē, tos attīra no naftas produktiem un cita piesārņojuma Lokālplānojuma teritorijā. 

20. Autonovietņu teritorijā, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, paredzot izbūvēt akas un filtrus ar attīrīto lietus ūdeņu iefiltrēšanu gruntī.

21. Lietus notekūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt meliorācijas sistēmā neattīrot, bet pirms novadīšanas vidē paredz lietusūdeņu nostādināšanas sistēmu.

22. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām, ierīkojot atklātu ugunsdzēsības ūdens tilpni, ugunsdzēsības hidrantus vai slēgtu ugunsdzēsības rezervuāru.

23. Elektroapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem elektroapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no elektroapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvniecības ieceres dokumentācijā.

24. Gāzapgādi nodrošina, pieslēdzoties pie esošajiem gāzapgādes tīkliem, pirms tam saņemot tehniskos noteikumus no gāzapgādes inženiertīklu turētāja un izstrādājot risinājumus būvniecības ieceres dokumentācijā.

25. Teritorijā apgaismo piebraucamo ceļu un laukumus. Ārējais apgaismojums nedrīkst nepiemēroti vai traucējoši apgaismot ārpus R4 teritorijas esošos īpašumus. Ārējā apgaismojuma izvietojums nosakāms būvniecības ieceres dokumentācijā.

26. Citu inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, paredz būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja nosacījumiem

27. Saglabā esošo pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:26) un susinātājgrāvi (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:459).

28. Pirms būvniecības uzsākšanas veicama pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:26) pārtīrīšana gar Lokālplānojuma teritoriju.

29. Šķērsojot pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:26) un/vai susinātājgrāvi (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:459) ar inženiertehniskās apgādes tīkliem, piebraucamajiem ceļiem vai citām būvēm, paredz caurtekas to saglabāšanai.

30. Lokālplānojuma īstenošanas rezultātā nav pieļaujama:

30.1. melioratīvā stāvokļa pasliktināšanās Lokālplānojuma teritorijā un tai pieguļošajās teritorijās;

30.2. darbības, kuru dēļ tiek traucēts pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas un/vai susinājgrāvja hidroloģiskais režīms.

31. Inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

3.3. Prasības apbūvei

32. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi – valsts vietējā autoceļa V15 Rīgas robeža – Silnieki – Puķulejas 30 m aizsargjoslu.

33. Ēkas izvieto ne tuvāk kā 10 m attālumā no pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas (meliorācijas kadastra Nr. 3812223) krotes (augšmalas) un ne tuvāk kā 5  m attālumā no susinātājgrāvja (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:459) krants (augšmalas).

34. Ēkas izvieto ne tuvāk par 8 m no Lokālplānojuma teritorijai blakus esošās dzīvojamās apbūves zemes vienības robežas. Ēkas un piebraucamo ceļu pa kuru plānota smagā transporta kustība izvieto ne tuvāk par 20 m no blakus esošajās zemes vienībās esošās dzīvojamās apbūves. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības insolācijas jomā.

35. Ēkas apjomu veidot telpiski akcentējot ēkas ieejas, piegādes zonas, kāpņu telpu apjomus, izceļot biroju daļu zonas ar apdares vai krāsu akcentiem fasādēs.

36. Žogus ierīko:

36.1. pa Rūpniecības apbūves teritorijas (R4) zemes vienības robežu;

36.2. pa valsts autoceļa V15 ceļu zemes nodalījuma joslu;

36.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības;

36.4. pa pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas (meliorācijas kadastra Nr. 3812223) 10 m aizsargjoslu;

36.5. 5 m attālumā no susinātājgrāvja (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:459) krants (augšmalas).

37. Detalizētus žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida – daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai.

38. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

39. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz būvniecības ieceres dokumentācijā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

40. Žogu parametri:

40.1. žogus veido ne augstākus par 1,8 m:

40.2. pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

40.3. detalizētus žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida – daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

41. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai un saskaņā ar teritorijas plānojuma prasībām.

42. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

43. Gar autoceļu V15 (Stīpnieku ceļu) paredz liela auguma koku stādījumus grupās (ārpus ceļu zemes nodalījuma joslas).

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

44. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kura rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās.

45. Gadījumā, ja objekta radītais vides troksnis blakus esošajās zemes vienībās šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, grunts valni, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā un risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

46. Pasākumi blakus esošās dzīvojamās teritorijas aizsardzībai:

46.1. gar Rūpniecības apbūves teritoriju (R4), kas robežojas ar nekustamā īpašuma "Piņķi" zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 8076 006 0102 ierīko blīvu divu līmeņu norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu vismaz 6 m platumā no zemes vienības robežas, izņemot, ja ir saņemts saskaņojums no nekustamā īpašuma "Piņķi" īpašnieka. Aizsargstādījumus gar īpašuma "Piņķi" robežu izveido līdz Lokālplānojuma teritorijā paredzēto būvju nodošanai ekspluatācijā. Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;

46.2. pasākumus, ja tādi nepieciešami, veic Rūpniecības apbūves teritorijas (R4) robežās;

46.3. būvējot un ierīkojot autonovietnes R4 teritorijā, ievēro minimālo attālumu 4 m no plānotās būves līdz zemes vienības robežai, izņemot, ja būvniecības ieceres laikā ir saņemts saskaņojums no blakus esošās zemes vienības īpašnieka.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)

4.6.1.1. Pamatinformācija

47. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

48. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, tostarp atļautās izmantošanas objektu darbībai nepieciešamās noliktavas telpas.

49. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

50. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), kā arī loģistikas centri un līdzīgas ēkas.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

51. Biroju ēku apbūve (12001).

52. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ko veido tirdzniecības centri, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
53.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve1 ha 1502līdz 12 3līdz 320
54.Inženiertehniskā infrastruktūra222224
55.Noliktavu apbūve1 ha 1502līdz 12 3līdz 320
56.Biroju ēku apbūve1 ha 1502līdz 12 3līdz 320
57.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1 ha 1502līdz 12 3līdz 320

1. Attiecas uz nodalāmu zemes vienību, kurai nav saskaņota būvniecības iecere, kas pamato mazāku iecerētās apbūves izmantošanai nepieciešamo platību.

2. Nenosaka.

3. Ņemot vērā, ka nevienā ēkas punktā tās augstums nedrīkst pārsniegt pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemes vienību.

4. Nenosaka

4.6.1.5. Citi noteikumi

58. R4 teritorijā nav atļautas lielgabarīta kravas, piegādes risināt ar standarta kravas transportlīdzekļiem.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

59. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju/as, veicot zemes lietošanas veida maiņu un būvniecību.

60. Lokālplānojuma īstenošanai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

61. Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta pa kārtām, būvniecības ieceres dokumentācijā/ās noteiktā secībā.

62. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijā/ās, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

63. Pirms būvniecības uzsākšanas veic pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas (meliorācijas kadastra Nr. 3812223:26) pārtīrīšana gar Lokālplānojuma teritoriju.

64. Lokālplānojuma īstenotājs objekta būvniecības laikā, nedrīkst pasliktināt autoceļa V15 vai citu pievadceļu tehnisko stāvokli. Ja darbu veikšanas rezultātā tiek pasliktināts pievedceļu tehniskais stāvoklis, būvdarbu veicējam ir pienākums nekavējoties novērst radītos bojājumus.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Apgrūtinātās teritorijas un objekti

65. Aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Lokālplānojuma teritoriju skarošas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas un aizsargjoslas attēlotas Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

66. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

67. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tā aizsargjosla.

08.02.2022