Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Tiesību akts zaudēs spēku 2023. gada 1. janvārī.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts budžetu 2022. gadam

1. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2022. gadam ieņēmumos 10 696 143 884 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2. pielikumu.

2. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2022. gadam izdevumos 12 439 076 224 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

3. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 590 494 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 327 716 473 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 55 629 175 euro apmērā saskaņā ar 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 45 853 488 euro apmērā saskaņā ar 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 978 480 euro apmērā saskaņā ar 10. pielikumu;

5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem 1 412 878 euro apmērā saskaņā ar 12. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. augustam.

4. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 188 059 821 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 81 087 932 euro apmērā;

2) budžeta dotāciju 105 497 811 euro apmērā, kura tiek integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 7200 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 604 800 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

4) budžeta dotāciju 869 278 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 euro un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir mazāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (3,1 %), ar nosacījumu, ka šīm pašvaldībām tiek nodrošināti izlīdzinātie ieņēmumi ne mazāk kā 2021. gadā, iekļaujot Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un seku novēršanas pasākumu īstenošanai 2021. gadā piešķirto finansējumu.

5. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11. pielikumu.

6. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2022. gadam 34 022 000 000 euro apmērā.

7. pants. Noteikt, ka 2022. gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kurš izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa un no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 4,8 procenti no iekšzemes kopprodukta.

8. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2022. gada beigās nominālvērtībā 17 015 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

9. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 216 319 079 euro apmērā, kas neietver šā likuma 10. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

10. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 188 138 258 euro apmērā.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 118 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

3) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

c) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem kritērijiem. Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus;

4) katras pašvaldības ne vairāk kā diviem noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības kopējo aizņēmumu summu 2022. gadā 1 000 000 euro apmērā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par attiecīgā projekta atbilstību pašvaldības attīstības programmai,

b) aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu citos investīciju projektos;

5) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem;

6) budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem.

(3) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 70 000 000 euro apmērā pašvaldību investīciju projektu, tajā skaitā izglītības iestāžu investīciju projektu, īstenošanai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktajai kārtībai un ievērojot šādus nosacījumus:

1) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2022. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā;

2) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu.

(4) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai.

(5) Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2022. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.

(6) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta otrās daļas 1., 2., 3. punktā un trešajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(7) Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu un par prioritāriem nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem.

11. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā.

12. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 396 477 500 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 24 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 26 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības izmaksātās kompensācijas apmērā veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes ieturēšanu un attiecināt to uz valsts pamatbudžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

13. pants. (1) Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu konta līdzekļus 15 procentu apmērā no mēnesim prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēra ieskaita katra mēneša pirmajā, otrajā un trešajā nedēļā pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, un pēc vienotajā nodokļu kontā saņemto ieņēmumu attiecināšanas Valsts ieņēmumu dienests par veiktajiem maksājumiem attiecīgajā mēnesī samazina pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu.

(2) Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.

14. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

15. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.

16. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai", programmas 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana", programmas 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi", programmas 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", programmas 13.00.00 "Finansējums augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai", programmas 14.00.00 "Valsts robežas infrastruktūras izveide" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija.

17. pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 6260 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 1252 euro.

18. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums 2022. gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos — 97,11 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos veselības apdrošināšanai — 2,89 procenti;

2) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei 2022. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju speciālajā budžetā — 70,46 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 3,48 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 2,08 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 23,98 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru;

3) kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales apmēru.

19. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

20. pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.

21. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem naftas produktu rezervju uzturēšanai atbilstoši budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu un pievienotās vērtības nodokļa apmēram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

22. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, jaunuzņēmumu ekosistēmas un digitalizācijas procesu attīstībai, tūrisma attīstības pasākumiem, mājokļa pieejamības un energoefektivitātes pasākumu finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas, mūžizglītības veicināšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

23. pants. Ja 2022. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo protokolu—lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

24. pants. Ja 2022. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitīto soda naudu apmēram par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un Konkurences likuma pārkāpumiem, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

25. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.

26. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 70 160 000 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 55 893 600 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 50 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 29 143 118 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

29. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5 289 075 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

30. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 2 200 287 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

31. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 270 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.

32. pants. Atļaut finanšu ministram no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas 41.01.00 "Iemaksas Eiropas Savienības budžetā" veikt maksājumu Eiropas Stabilitātes mehānismam, lai atmaksātu ieņēmumus, ko Latvijas valsts no 2021. gada līdz 2037. gadam gūs no Euro sistēmas monetāro ienākumu pārdales starp Euro sistēmas nacionālajām bankām, kas radušies no Vērtspapīru tirgus programmas ietvaros Euro sistēmas iegādātajiem vērtspapīriem, uz kuriem attiecas Euro grupas 2016. gada 25. maija paziņojums, kā finanšu resursus izmantojot Latvijas Bankas iemaksas valsts budžetā.

33. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

34. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un/vai ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

35. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu Starptautiskā Valūtas fonda Speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

36. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

37. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai Euro zonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

38. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2020. gadam, 2021.—2023. gadam un 2022.—2024. gadam piešķirtā finansējuma, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

39. pants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina un piešķir finansējumu programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim izglītības iestāžu, kuras īsteno klātienes vispārējās un profesionālās izglītības programmas, dibinātājiem, kā arī programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

40. pants. (1) Noteikt, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi, var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē tā valdītājs. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums, šā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem. Apropriāciju palielina, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto apropriāciju atļauts piešķirt kapitālieguldījumiem vai neatliekamiem pasākumiem ar pozitīvu sociālekonomisku efektu.

(4) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu, kuru Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā esošo Kultūras ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(5) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā Veselības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", šā panta otrajā daļā minētā apropriācija piešķirama kapitālieguldījumiem Veselības ministrijas valdījumā esošo Veselības ministrijas iestāžu funkciju nodrošināšanai izmantoto valsts nekustamo īpašumu attīstīšanai.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība nav attiecināma uz tādu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, kuru atsavināšanai Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama.

(7) Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.

41. pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par augstskolas — atvasinātas publiskas personas — nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu augstskolai — atvasinātai publiskai personai — atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredzētajam, palielināt atbildīgajai ministrijai apropriāciju augstskolas — atvasinātas publiskas personas — izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

42. pants. Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

43. pants. Ja 2022. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz piecus procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) — ne vairāk kā 79,5 procentus, Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam un Finanšu izlūkošanas dienestam) — ne vairāk kā 16,5 procentus, Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) — ne vairāk kā divus procentus, Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam) — ne vairāk kā divus procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

44. pants. Ja Valsts kases amatpersonu (darbinieku) efektīvas valsts parāda vadības ietvaros veikto pasākumu rezultātā 2022. gada 10 mēnešos būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar šā likuma spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek nodrošināts izdevumu samazinājums līdz gada beigām, izņemot izdevumus, kuri neietekmē valsts budžeta bilanci pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijas, Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai un apropriācijas pārdalei novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz divus procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 "Valsts parāda vadība" uz budžeta apakšprogrammu 31.01.00 "Budžeta izpilde" izdevumiem atlīdzībai Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanai Ministru kabineta lēmumā noteiktajā apmērā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

45. pants. Ja 2022. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

46. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" noteikto apropriāciju 2 000 000 euro apmērā, tajā skaitā valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem 1 500 000 euro apmērā un pasākumam "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšana" 500 000 euro apmērā, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

47. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 1 772 047 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

48. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" noteikto apropriāciju 11 546 800 euro apmērā, kas paredzēti sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" ģimenes pirmsskolas reformas un citu iesniegto ģimeņu atbalsta politikas prioritāšu realizācijai, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

49. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikto apropriāciju 131 245 007 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

50. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 13.00.00 "Finansējums augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" noteikto apropriāciju 11 233 671 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

51. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 14.00.00 "Valsts robežas infrastruktūras izveide" noteikto apropriāciju 14 450 325 euro apmērā finanšu ministrs pārdala atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

52. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2022. gada 30. septembrim nepārdalīto šā likuma 46., 47., 48., 49., 50. un 51. pantā minētajās budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās, kā arī programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

53. pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un vienreizējām valsts budžeta investīcijām, palielināt šā likuma 8. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2022. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

54. pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" rezervēto finansējumu 10 070 713 euro apmērā pārdalīt Veselības ministrijai, lai atbilstoši Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 22. marta spriedumam administratīvajā lietā Nr. A420143317 (SKA-123/2021) nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes pieauguma segšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

55. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

56. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2022. gada 31. decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim.

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. novembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2021. gada 4. decembrī
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
1. pielikums
Valsts konsolidētais budžets
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
2. pielikums
Valsts budžeta ieņēmumi
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
3. pielikums
Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
4. pielikums
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
5. pielikums
Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
6. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
7. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
8. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
9. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
10. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
11. pielikums
Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms
Likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam"
12. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem
01.01.2022