Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumus Latvijas Republikas gaisa telpā;

1.2. kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumu atvieglošanai, ierobežošanai un aizliegšanai;

1.3. informācijas aprites un tās pieejamības finansējuma nodrošināšanas kārtību.

2. Veicot bezpilota gaisa kuģa lidojumus augstumā virs 120 m no zemes vai ūdens virsmas, bezpilota gaisa kuģi ar maksimālo pacelšanās masu virs 4 kg aprīko ar automātisku signāla devēju, kas lidojuma laikā nodrošina iespēju gaisa satiksmes vadības sistēmai nepārtraukti noteikt tā atrašanās vietu.

3. Veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas, ievēro šādus nosacījumus:

3.1. lidojumam izvēlas pēc iespējas īsāko un drošāko lidojuma trajektoriju, kā arī saīsina laiku, kurā bezpilota gaisa kuģis pārlido pāri trešajām personām piederošam īpašumam, ielām un autoceļiem;

3.2. lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic ne zemāk kā 30 m augstumā no zemes vai ūdens virsmas un ne tuvāk kā 10 m no šķēršļa;

3.3. pēc iespējas izvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm.

4. Tālvadības pilotam vai, ja lidojums ir pilnībā autonoms, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantam ir pienākums pēc valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra), Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas vai tāda zemessarga pieprasījuma, kurš veic militāro objektu vai citu objektu un personu apsardzi, nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, kā arī uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šajā punktā minētās prasības tiek piemērotas, ja amatpersonai vai zemessargam ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma tiesiskumu.

5. Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk – regula Nr. 2019/947) un šie noteikumi attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem atsaitē ar maksimālo pacelšanās masu, kas nepārsniedz vienu kilogramu.

6. Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izstrādātie dokumenti "Attiecīgie līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīnijas", kas paredzēti regulas Nr. 2019/947 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 15. un 17. panta piemērošanai, ir tulkoti latviešu valodā un publicēti Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē.

7. Civilās aviācijas aģentūra ir kompetentā iestāde bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfisko zonu (turpmāk – UAS ģeogrāfiskā zona) ieviešanā un darbības uzraudzībā Latvijas Republikā atbilstoši regulas Nr. 2019/947 17. pantam un 18. panta "a" punktam.

8. Civilās aviācijas aģentūras lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šiem noteikumiem, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

9. UAS ģeogrāfiskā zona ietver aeronavigācijas datus un aeronavigācijas informāciju par gaisa telpas struktūras elementiem, kā arī bezpilota gaisa kuģa lidojuma nosacījumus saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. pantu.

10. Civilās aviācijas aģentūra var lemt par nepieciešamību veidot gaisa telpas struktūras elementu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, ja Civilās aviācijas aģentūra nosaka UAS ģeogrāfiskās zonas, kurās bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nepiemēro vienu vai vairākas atvērtajai kategorijai piemērojamās prasības atbilstoši regulas Nr. 2019/947 15. panta 2. punktam.

11. UAS ģeogrāfiskās zonas veido augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas. Ja šādas zonas tiek veidotas virs šo noteikumu 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42. punktā minētajiem objektiem vai to tuvumā un tās paredz bezpilota gaisa kuģu lidojumu aizliegumu, UAS ģeogrāfiskās zonas augšējā robeža var tikt noteikta augstumā līdz 300 m no zemes vai ūdens virsmas.

12. Ja bezpilota gaisa kuģa lidojumus paredzēts veikt augstāk par 120 m no zemes vai ūdens virsmas, bezpilota gaisa kuģu lidojumiem piemēro normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību.

13. UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie nosacījumi attiecas uz visiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem un tos ievēro papildus Eiropas Savienības regulām bezpilota gaisa kuģu jomā un šiem noteikumiem vai standarta scenārijā – ekspluatācijas atļaujā vai vieglo bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu sertifikātā (LUC) noteiktajiem ekspluatācijas nosacījumiem un procedūrām, ja vien šajos noteikumos vai UAS ģeogrāfiskajā zonā nav noteikts citādi.

14. Ja, veicot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, pārklājas vairākas UAS ģeogrāfiskās zonas, tiek piemēroti visās UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie nosacījumi.

15. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu šo noteikumu 32. punktā minētās institūcijas ierosina, izvērtējot un ņemot vērā šādus nosacījumus:

15.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi atbilst regulas Nr. 2019/947 15. panta 1. punktam;

15.2. UAS ģeogrāfisko zonu izveido mērķa sasniegšanai minimāli nepieciešamā gaisa telpā uz noteiktu un objektīvi pamatotu darbības laiku, paredzot nepieciešamos ierobežojumus iespējami mazākā apjomā;

15.3. izvērtē iespēju UAS ģeogrāfiskajā zonā noteikt pakāpeniskus ierobežojumus.

16. UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktie ierobežojumi, izņemot UAS lidojumu aizliegumu, nav attiecināmi uz lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi, kura maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 250 g un kas ir rotaļlieta atbilstoši normatīvajiem aktiem par rotaļlietu drošuma noteikumiem.

17. UAS ģeogrāfiskās zonas tiek veidotas virs šādiem civilās aviācijas objektiem un to tuvumā:

17.1. lidlaukiem;

17.2. citiem objektiem, kas saistīti ar civilo aviāciju un ietekmē lidojumu drošumu un drošību (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, komunikācijas, navigācijas un novērošanas (CNS) iekārtas).

18. Papildus šo noteikumu 17. punktā minētajiem objektiem Civilās aviācijas aģentūrai ir tiesības izveidot UAS ģeogrāfiskās zonas jebkur citur, ja tas nepieciešams lidojumu drošuma un drošības nodrošināšanai (piemēram, bezpilota gaisa kuģu lidojumi aviācijas skates ietvaros).

19. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajos gadījumos ir tiesības ierosināt:

19.1. attiecīgā objekta īpašniekam vai valdītājam;

19.2. Civilās aviācijas aģentūrai.

20. UAS ģeogrāfiskās zonas civilās aviācijas objektiem tiek noteiktas, ņemot vērā lidojumu drošuma un drošības aspektus un Eiropas Savienības regulas aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā.

21. Sertificētiem lidlaukiem ir pienākums noteikt UAS ģeogrāfiskās zonas lidlauka gaisa satiksmei paredzētajā gaisa telpā. Ja ap lidlauku izveidotajā UAS ģeogrāfiskajā zonā nav noteikts citādi vai arī UAS ģeogrāfiskā zona nav izveidota, tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

21.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi tuvāk par 5000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta lidlauka skrejceļa sliekšņa vai helikoptera lidlauka kontrolpunkta, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), ir atļauti:

21.1.1. atvērtajā kategorijā – ja bezpilota gaisa kuģa pacelšanās masa ir mazāka par 2 kg un lidojumi tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

21.1.2. specifiskajā kategorijā – ja lidojumi tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām;

21.2. bezpilota gaisa kuģu lidojumi tuvāk par 3000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta lidlauka skrejceļa sliekšņa, kurā veic lidojumus saskaņā ar vizuālo lidojumu procedūru (VFR), un tuvāk par 1000 m horizontālā plaknē no tāda sertificēta helikopteru lidlauka kontrolpunkta, kurā veic lidojumus saskaņā ar vizuālo lidojumu procedūru (VFR), ir atļauti, ja lidojumi tiek koordinēti ar lidlauka pārstāvi atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām.

22. Ja ap lidlauku izveidotajā UAS ģeogrāfiskajā zonā nav noteikts citādi vai arī UAS ģeogrāfiskā zona nav izveidota, gaisa satiksmes zonā (ATZ) tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

22.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir atļauti, ja tie tiek veikti tiešā redzamībā augstumā līdz 50 m no zemes vai ūdens virsmas ārpus šo noteikumu 21. punktā minētā ierobežojuma, izņemot gadījumu, ja aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) publicētajās procedūrās, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem konkrētajā lidlauka gaisa satiksmes zonā (ATZ), ir noteikts citādi;

22.2. gadījumos, kas neatbilst šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, bezpilota gaisa kuģa lidojumi ir atļauti, ja tie tiek koordinēti ar attiecīgā lidlauka pārstāvi atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām.

23. Ja ap lidlauku izveidotajā UAS ģeogrāfiskajā zonā nav noteikts citādi vai arī UAS ģeogrāfiskā zona nav izveidota, gaisa telpā, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi (piemēram, gaisa satiksmes vadības zonā (CTR), satiksmes informācijas zonā (TIZ)), tiek ievēroti šādi ierobežojumi:

23.1. bezpilota gaisa kuģu lidojumi atvērtajā kategorijā ir atļauti, ja bezpilota gaisa kuģa pacelšanās masa ir mazāka par 2 kg, lidojums tiek veikts ne augstāk par 50 m no zemes vai ūdens virsmas un ārpus šo noteikumu 21. punktā minētā ierobežojuma, izņemot gadījumu, ja aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) publicētajās procedūrās, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanu gaisa telpā, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi, ir noteikts citādi;

23.2. bezpilota gaisa kuģu lidojumi specifiskajā kategorijā ir atļauti, ja tie tiek koordinēti ar gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajiem nosacījumiem un koordinācijas procedūrām.

24. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi nav atļauti īslaicīgi rezervētajā zonā (TRA), īslaicīgi norobežotajā zonā (TSA), bīstamajā zonā (D), ierobežotu lidojumu zonā (R) un aizliegtajā zonā (P), izņemot gadījumu, ja tie saskaņoti ar attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa pārvaldītāju un tiek ievēroti Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātie zonai noteiktie nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem.

25. Gaisa telpas struktūras elementi, kas izveidoti Latvijas Republikas gaisa telpā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību, augstumā līdz 120 m no ūdens vai zemes virsmas tiek transformēti par UAS ģeogrāfiskajām zonām.

26. Lidlauka pārstāvja vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja kontaktinformācija un nosacījumi bezpilota gaisa kuģu lidojumu koordinācijai tiek publicēti UAS ģeogrāfiskajā zonā.

27. Lai UAS ģeogrāfiskajā zonā atbilstoši tajā noteiktajiem nosacījumiem un Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātajām procedūrām (turpmāk – lidojumu koordinācijas procedūras) veiktu lidojumu koordināciju ar lidlauka pārstāvi vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatants iesniedz lidojumu koordinācijas pieprasījumu. Pieprasījumā sniedz šādu informāciju:

27.1. vārds un uzvārds (juridiskām personām – nosaukums un pilnvarotā pārstāvja vārds un uzvārds);

27.2. kontaktinformācija (e-pasta adrese un tālruņa numurs);

27.3. bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatanta numurs, kas piešķirts atbilstoši regulas Nr. 2019/947 14. panta prasībām;

27.4. unikālais sērijas numurs (sertificētās kategorijas gadījumā – bezpilota gaisa kuģim piešķirtā reģistrācijas zīme), kas identificē bezpilota gaisa kuģi, ar kuru plānots veikt lidojumu, kā arī informācija par to, vai un kā tiek nodrošināta bezpilota gaisa kuģa attālinātā identifikācija;

27.5. personas kods vai pases numurs, ja personai nav Latvijas Republikas personas koda;

27.6. deklarētās dzīvesvietas adrese (juridiskām personām – juridiskā adrese) vai e-adrese;

27.7. plānoto lidojumu mērķis, veids un raksturs.

28. Ja plānotais lidojums atbilst lidlauka vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja lidojumu koordinācijas procedūrām, pēc koordinācijas pieprasījuma saņemšanas lidlauka pārstāvis vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz informāciju par turpmākajām darbībām. Ja plānotais lidojums neatbilst lidlauka vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja lidojumu koordinācijas procedūrām vai ja procedūru nav, termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, kuru laikā lidlauka vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs informē bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu par turpmākajām darbībām saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu vai atsaka lidojuma koordinēšanu, ja nav iespējams panākt, ka lidojums atbilst UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem un lidojumu koordinācijas procedūrām un nav panākta vienošanās par izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 29. punktu.

29. Lidojumu koordinācijas procesā lidlauka pārstāvis vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs var lūgt bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu veikt izmaiņas plānotajās darbībās, tostarp mainīt lidojuma laiku un vietu, kā arī ieviest pamatotus un attiecināmus papildu riska mazināšanas pasākumus, lai lidojums atbilstu UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumiem un lidojumu koordinācijas procedūrām.

30. Ja lidojumu koordinācija atteikta, lidlauka pārstāvis vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs rakstiski pamato atteikumu, ņemot vērā UAS ģeogrāfiskās zonas un lidojumu koordinācijas procedūru nosacījumus.

31. Informāciju par lidojumu koordinācijas procedūru izpildi vai lidojumu koordinācijas atteikumu lidlauka pārstāvis vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs un bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatants glabā ne mazāk kā divus gadus un nodrošina tās pieejamību pēc Civilās aviācijas aģentūras pieprasījuma.

32. UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumos un tās darbības izbeigšanu ir tiesības ierosināt:

32.1. pašvaldībai;

32.2. pašvaldības policijai;

32.3. Vides pārraudzības valsts biroja tīmekļvietnē norādīto rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem;

32.4. Latvijas Bankai;

32.5. Iekšlietu ministrijai un šādām Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm:

32.5.1. Valsts policijai;

32.5.2. Valsts robežsardzei;

32.5.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

32.5.4. Iekšējās drošības birojam;

32.6. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

32.7. Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

32.8. Dabas aizsardzības pārvaldei;

32.9. valsts drošības iestādēm;

32.10. Satiksmes ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem transporta un sakaru infrastruktūras objektiem;

32.11. Ekonomikas ministrijai, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, – par īpašumā, valdījumā un lietojumā esošiem enerģētikas infrastruktūras objektiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības;

32.12. Civilās aviācijas aģentūrai;

32.13. citām personām vai citos gadījumos – ja UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošana atbilst regulas Nr. 2019/947 15. panta mērķim.

33. Pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem:

33.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas minētā pasākuma aktīvās darbības laikā, ieskaitot objektīvi pamatotu laiku pirms un pēc pasākuma;

33.2. cilvēku pulcēšanās vietas tās aktīvās darbības laikā;

33.3. mācību iestādes;

33.4. veselības aprūpes iestādes;

33.5. apdzīvotas pašvaldības teritorijas;

33.6. ielas ar intensīvu satiksmi;

33.7. atpūtas zonas;

33.8. kapsētas.

34. Pašvaldības policijai ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs šādiem objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem:

34.1. publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

34.2. cilvēku pulcēšanās vietas.

35. Rūpniecisko avāriju riska objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem ir tiesības ierobežot vai aizliegt bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs rūpniecisko avāriju riska objektiem bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no tiem.

36. Latvijas Bankai ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs Latvijas Bankas objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem.

37. Iekšlietu ministrijai un šo noteikumu 32.5.1., 32.5.2., 32.5.3. un 32.5.4. apakšpunktā minētajām padotības iestādēm ir tiesības ierobežot vai aizliegt bezpilota gaisa kuģu lidojumus:

37.1. virs to valdījumā vai īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem;

37.2. virs pasākumu norises vietām, kurus īsteno šo noteikumu 32.5.1., 32.5.2., 32.5.3. un 32.5.4. apakšpunktā minētās Iekšlietu ministrijas padotības iestādes un kas ir saistīti ar:

37.2.1. sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu;

37.2.2. noziedzīgu nodarījumu atklāšanu;

37.2.3. valsts robežas drošības nodrošināšanu;

37.2.4. civilās aizsardzības nodrošināšanu;

37.3. virs publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas;

37.4. virs cilvēku pulcēšanās vietas.

38. Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir tiesības ierobežot vai aizliegt bezpilota gaisa kuģu lidojumus:

38.1. virs militāriem un valsts aizsardzības objektiem, kas tiek izmantoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no tiem;

38.2. virs statiskiem karakuģiem ostas akvatorijā bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem. Ja karakuģis ir kustībā, bezpilota gaisa kuģa ierobežojumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību;

38.3. virs militāra pasākuma vietām un citos gadījumos, kad Nacionālie bruņotie spēki veic noteiktu objektu un personu apsardzi;

38.4. virs militārās aviācijas lidlaukiem, piemērojot bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā;

38.5. virs militāriem objektiem, kas saistīti ar militāro aviāciju un ietekmē militārās aviācijas lidojumu drošumu un drošību (piemēram, meteoroloģiskās stacijas, komunikācijas, navigācijas un novērošanas (CNS) iekārtas).

39. Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 500 m no minētajiem objektiem.

40. Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus virs īpaši aizsargājamo dabas teritoriju objektiem, kā arī virs mikroliegumiem, kuri izveidoti īpaši aizsargājamo putnu aizsardzībai, bet horizontālā plaknē – līdz 100 m no minētajiem objektiem, lai ierobežotu trokšņa līmeni un traucēšanu.

41. Valsts drošības iestādēm ir tiesības ierobežot vai aizliegt bezpilota gaisa kuģu lidojumus:

41.1. virs to īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no tiem;

41.2. virs tādu pasākumu norises vietām, kurus atbilstoši kompetencei īsteno valsts drošības iestādes;

41.3. virs objektiem un vietām, kur tas nepieciešams valsts drošības interešu aizsardzībai.

42. Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, kā arī to padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, transporta, sakaru un enerģētikas infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem neatkarīgi no padotības ir tiesības ierobežot bezpilota gaisa kuģu lidojumus:

42.1. transporta infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem – virs valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem, ņemot vērā satiksmes intensitāti un citus apstākļus, kas var ietekmēt satiksmes drošību;

42.2. sakaru infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem – virs sakaru infrastruktūras objektiem, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem;

42.3. enerģētikas infrastruktūras objektu īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem, kā arī licencētiem elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem – virs elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, kā arī to iekārtām un būvēm, bet horizontālā plaknē – līdz 50 m no minētajiem objektiem.

43. UAS ģeogrāfisko zonu izveidošanas ierosinātājiem un jau izveidoto UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldītājiem, tostarp par UAS ģeogrāfiskajām zonām transformēto gaisa telpas struktūras elementu pārvaldniekiem, ir pienākums sadarboties, lai pēc iespējas novērstu UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumu konfliktu, ja minētās zonas pārklājas.

44. Informācijas pieejamība par UAS ģeogrāfiskajām zonām tiek nodrošināta saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. panta 3. punktu.

45. UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi ir saistoši no brīža, kad valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme) informāciju par to ir padarījusi publiski pieejamu.

46. Latvijas gaisa satiksme ir šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas turētāja un nodrošina, ka informācija ir pieejama bez maksas, ja tā netiek apstrādāta un tālāk izplatīta trešajām personām, lai gūtu komerciālu labumu.

47. Šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas apstrāde un tālāka izplatīšana komerciāliem mērķiem pieļaujama, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Latvijas gaisa satiksmi. Šādā gadījumā Latvijas gaisa satiksmei ir tiesības noteikt maksu par informācijas izmantošanu, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus.

48. Veicot bezpilota gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas pārsniedz 120 m no zemes vai ūdens virsmas, papildus UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktajām prasībām jāievēro aeronavigācijas informācija, kas pieejama tīmekļvietnē https://ais.lgs.lv Latvijas gaisa satiksmes publicētajos aeronavigācijas informācijas produktos.

49. Izmaksas, kas saistītas ar bezpilota gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, tiek segtas no Civilās aviācijas aģentūras iekasētās maksas par bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu reģistrāciju. Latvijas gaisa satiksmei piekritīgā maksas daļa ir 25 % no kopējās Civilās aviācijas aģentūras šim mērķim iekasētās maksas.

50. Saskaņā ar šo noteikumu 49. punktā minēto sadalījumu Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 15. janvārim pārskaita par iepriekšējo gadu piekritīgo maksas daļu Latvijas gaisa satiksmei tās norādītajā kontā.

51. Valsts institūcijām, veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, ir tiesības pieļaut šajā nodaļā minētās atkāpes.

52. Ja valsts institūcija, kura ir tiesīga veikt valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, lidojumu izpildei piesaista:

52.1. citu bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu, kas nav valsts institūcija, kura ir tiesīga veikt valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, uz to netiek attiecinātas šo noteikumu 55. un 56. punktā minētās atkāpes no regulā Nr. 2019/947 noteiktajiem ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām;

52.2. institūciju, kura ir tiesīga veikt militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumus, militārā bezpilota gaisa kuģa lidojumi tiek veikti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 117.⁹ pantu.

53. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, bezpilota gaisa kuģis var būt bez nepieciešamā marķējuma, kā arī aktīvas un atjauninātas tiešās attālinātās identifikācijas sistēmas un vietzinīguma funkcijas vienā no šādiem gadījumiem:

53.1. ja to paredz normatīvie akti, kas nosaka valsts institūciju funkcijas un uzdevumus muitas, policijas, valsts drošības, meklēšanas un glābšanas, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības, apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanas, sabiedriskās kārtības pārkāpumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, izmeklēšanas un novēršanas, robežkontroles un krasta apsardzes jomā vai tas nepieciešams valsts drošības iestāžu funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

53.2. ja ir cita iespēja identificēt, ka lidojums tiek veikts ar valsts bezpilota gaisa kuģi.

54. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus atvērtajā kategorijā, diennakts tumšajā laikā zaļas krāsas zibšņuguns var tikt aizstāta ar citas krāsas zibšņuguni. Veicot lidojumus augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas diennakts tumšajā laikā gaisa telpā, kur netiek sniegti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, valsts institūcijas, kuras uzdevums ir veikt izmeklēšanas, speciālās izlūkošanas vai operatīvās darbības, valsts bezpilota gaisa kuģi var neaprīkot ar zibšņugunīm.

55. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, ja tālvadības pilotam kompetences līmenis atbilst vai ir ekvivalents regulas Nr. 2019/947 pielikuma A daļas UAS.OPEN.030. punkta 2. apakšpunktā noteiktajam un papildus tālvadības pilota deklarētajam paziņojumam par praktisko prasmju iemaņām attiecīgā valsts institūcija pārliecinās par atbilstošām tālvadības pilota praktiskajām iemaņām, pieļaujamas šādas atkāpes no atvērtās kategorijas prasībām:

55.1. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 2 kg un maksimālais lidojuma ātrums nepārsniedz 19 m/s, atļauts pārlidot pāri neiesaistītām personām, bet ne cilvēku pulcēšanās vietām;

55.2. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 25 kg, ievēro 30 m attālumu horizontālā plaknē no trešajām personām.

56. Veicot valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus specifiskajā kategorijā, valsts institūcijai nav nepieciešams:

56.1. iesniegt deklarāciju par plānotajiem lidojumiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 5. panta 5. punktu, ja valsts bezpilota gaisa kuģa lidojums atbilst regulas Nr. 2019/947 pielikuma 1. papildinājumā noteiktajam standarta scenārijam, vienlaikus paredzot iespēju Civilās aviācijas aģentūrai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu uzraudzību, ja nepieciešams, pārliecināties, kā tiek nodrošināta šajā apakšpunktā minēto prasību ievērošana;

56.2. saņemt ekspluatācijas atļauju, bet ir pienākums veikt ekspluatācijas riska novērtējumu saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 11. pantu un nodrošināt pienācīgus ekspluatācijas riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus paredzot iespēju Civilās aviācijas aģentūrai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bezpilota gaisa kuģa sistēmas ekspluatantu uzraudzību, ja nepieciešams, pārliecināties, kā tiek nodrošināta šajā apakšpunktā minēto prasību ievērošana.

57. Valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumiem atļauts neievērot UAS ģeogrāfiskajās zonās noteiktos aizliegumus un ierobežojumus, izņemot:

57.1. aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu III nodaļā;

57.2. aizliegumus un ierobežojumus, kas noteikti šo noteikumu 38., 39. un 41. punktā, ja vien ar attiecīgās UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldītāju nav panākta vienošanās par citu kārtību, kuru ir apstiprinājusi Civilās aviācijas aģentūra.

58. Valsts bezpilota gaisa kuģu atbrīvojumus gaisa telpas izmantošanai, kas nav minēti šo noteikumu VII nodaļā, piešķir Civilās aviācijas aģentūra pēc tās institūcijas lūguma, kura veic valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus, pamatojoties uz minētās institūcijas sniegtajiem pierādījumiem par salīdzināma lidojuma drošuma un drošības nodrošināšanu.

59. Līdz dienai, kad kļūst pieejama šo noteikumu 44. punktā minētā informācija:

59.1. informāciju, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai, tostarp aeronavigācijas informāciju par gaisa telpas izmantošanu, Latvijas gaisa satiksme nodrošina lietotājiem atsevišķā, saprotamā, elektroniski pieejamā veidā tīmekļvietnē https://ais.lgs.lv;

59.2. šo noteikumu 19. punktā minētie objektu īpašnieki vai valdītāji, kā arī Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību turpina sniegt Latvijas gaisa satiksmei informāciju par objektu atrašanās vietām un noteiktajiem lidojuma ierobežojumiem, kurus atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību apstiprinājusi Civilās aviācijas aģentūra. Šo noteikumu 32. punktā minētie objektu īpašnieki, valdītāji vai lietotāji var ierosināt ierobežojumus vai aizliegumus, iesniedzot iesniegumu Civilās aviācijas aģentūrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību;

59.3. saskaņā ar gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem izveidoto gaisa telpas struktūras elementu pārvaldītāji sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru izvērtē esošo gaisa telpas struktūras elementu nosacījumus attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, neierobežojot bezpilota gaisa kuģu lidojumus, ciktāl tie ir pieņemami droši, ņemot vērā lidojumu drošuma un drošības aspektus un Eiropas Savienības regulu un normatīvo aktu prasības aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

59.4. to objektu īpašnieki, valdītāji un lietotāji, virs kuru objektiem un to tuvumā noteikti bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumiem Nr. 368 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi", izvērtē noteikto ierobežojumu atbilstību šiem noteikumiem un, ja nepieciešams, ierosina izmaiņas;

59.5. bezpilota gaisa kuģu lidojumus aizliegts veikt tuvāk par 50 m horizontālā plaknē no valsts galvenajiem autoceļiem, valsts autoceļu pārvadiem, tiltiem, elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to iekārtām un būvēm un dzelzceļa infrastruktūras, izņemot šādus gadījumus:

59.5.1. ar bezpilota gaisa kuģi, kura masa ir mazāka nekā 2 kg, valsts autoceļu pārvadus, valsts galvenos autoceļus un tiltus atvērtajā kategorijā pārlido pa drošāko un īsāko lidojuma trajektoriju ne zemāk kā 30 m augstumā no attiecīgā objekta augstākā punkta;

59.5.2. valsts autoceļu pārvadus, valsts galvenos autoceļus un tiltus specifiskajā kategorijā pārlido pa drošāko un īsāko lidojuma trajektoriju, ievērojot vismaz 50 m attālumu no transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē;

59.5.3. lidojumi tuvāk par 50 m horizontālā plaknē un 30 m vertikālā plaknē no elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to iekārtām un būvēm un dzelzceļa infrastruktūras tiek veikti, ja ir saņemts rakstisks saskaņojums no attiecīgā objekta vai inženierbūves īpašnieka, valdītāja vai lietotāja;

59.6. lidojumi virs šo noteikumu 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42. punktā minētajiem objektiem un norādītajā attālumā no minētajiem objektiem tiek saskaņoti atbilstoši objekta īpašnieka, valdītāja vai lietotāja nosacījumiem, kas ir publicēti objekta īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tīmekļvietnē.

60. Šo noteikumu 21. un 22. punktā noteiktos bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumus sertificētie lidlauki, kuros netiek sniegti gaisa satiksmes pakalpojumi, kā arī gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz pakalpojumus sertificētā lidlaukā, ievieš līdz 2021. gada 1. decembrim.

61. Brīdinājuma zīmes un papildzīmes par aizliegumu veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus, kas uzstādītas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumu Nr. 368 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi" 10. punktu, ir spēkā, ja tās atbilst UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumiem.

62. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.