Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 45

Rīgā 2021. gada 28. aprīlī (prot. Nr. 19, 29. §)
Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu Rīgā
Izdoti saskaņā ar Sakrālā mantojuma saglabāšanas
finansēšanas likuma
2. panta otro daļu un
likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) piešķir finanšu līdzekļus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošu kulta celtņu, tajā skaitā dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu (turpmāk katra celtne vai priekšmets atsevišķi – Sakrālais objekts), saglabāšanai, ja Sakrālais objekts ir pieejams sabiedrības apskatei tā īpašnieka vai valdītāja noteiktajā kārtībā un atbilst vismaz vienam no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

1.1. ir valsts, reģiona, vietējās nozīmes kultūras piemineklis;

1.2. ir uzbūvēts līdz 1940. gadam un atrodas vienā no turpmāk norādītajām teritorijām:

1.2.1. valsts, reģiona, vietējās nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonā;

1.2.2. Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā;

1.2.3. valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā;

1.2.4. Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā noteikto apbūves aizsardzības teritoriju robežās.

2. Pašvaldība konkursa kārtībā var piešķirt Sakrālā objekta saglabāšanas projekta īstenošanai finanšu līdzekļus finansējuma un līdzfinansējuma (turpmāk finansējums un līdzfinansējums kopā – Atbalsts) formā.

3. Finansējumu izmaksā, ja ir atzītas konkursa kārtībā apstiprinātā projekta starpposma vai gala izmaksas un Sakrālā objekta saglabāšanas starpposma vai gala rezultāts.

4. Līdzfinansējumu izmaksā, ja ir atzīti konkursa kārtībā apstiprinātā projekta izdevumi, tas ir, apmaksātās izmaksas, un Sakrālā objekta saglabāšanas rezultāts.

5. Projektu apstiprina, ja tā Atbalstam ir pieejami Pašvaldības budžeta līdzekļi.

6. Projekta iesniegšana konkursam neuzliek Pašvaldībai pienākumu piešķirt Atbalstu.

II. Atbalsta saņēmējs, Atbalsta apmērs un atbalstāmās darbības

7. Atbalsta saņēmējs ir reliģiskā organizācija, kura īsteno projektu un kuras īpašumā vai valdījumā ir šo saistošo noteikumu 1. punktā minētais Sakrālais objekts (turpmāk – Atbalsta saņēmējs).

8. Pirms projekta iesniegšanas konkursam Atbalsta saņēmējs veic sagatavošanās pasākumus, kas ir vajadzīgi projekta darbību īstenošanai nepieciešamo līgumu noslēgšanai, ievērojot publisko iepirkumu regulējošos normatīvos aktus.

9. Ja Atbalsta saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs, tad neatkarīgi no tā juridiskā statusa un formas piemēro normatīvajos aktos paredzētos de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

10. Finansējuma intensitāte ir 100 % no apstiprinātā projekta izmaksu kopsummas, veicot Sakrālā objekta konservāciju, restaurāciju, remontu un citus atjaunošanas darbus, kā arī labiekārtošanu.

11. Līdzfinansējuma intensitāte ir līdz 50 % no apstiprinātā projekta izmaksu kopsummas, veicot Sakrālā objekta būvprojekta (tajā skaitā izpēti, eksperta slēdzienu, saglabāšanas pasākumu programmas, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu dokumentācijas) izstrādi.

12. Atbalsta saņēmēja pieprasītais Atbalsts vienā saimnieciskajā gadā nevar pārsniegt 100 000 euro.

13. Līdzfinansējuma apmērs vienam projektam nevar pārsniegt 5000 euro.

14. Atbalsta saņēmējs nav tiesīgs lūgt līdzfinansējumu projektam, kura ietvaros netiks īstenotas šo saistošo noteikumu 10. punktā minētās atbalstāmās darbības.

15. Atbalsta saņēmējs nav tiesīgs piesaistīt apstiprinātā projekta līdzfinansējamo darbību finansēšanai citus avotus Pašvaldībā.

III. Projektu konkursa norise

16. Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija (turpmāk – Komisija) apstiprina projektu konkursa nolikumu (turpmāk – Nolikums).

17. Nolikums nosaka:

17.1. projekta saturu, iesniedzamos dokumentus, to noformēšanas un iesniegšanas kārtību;

17.2. atbalstāmās darbības saskaņā ar šo saistošo noteikumu 10. un 11. punktu;

17.3. projekta iesniegšanas termiņu;

17.4. periodu, kurā atzīst atbalstāmās darbības;

17.5. projekta pieļaujamības un apstiprināšanas kritērijus;

17.6. prasības Atbalsta saņēmējam;

17.7. Komisijas lēmuma pieņemšanas procesā Rīgas domes Īpašuma departamenta (turpmāk – Departaments) veicamās procesuālās darbības;

17.8. Komisijas un Departamenta procesuālo darbību izpildes termiņus;

17.9. civiltiesiskā līguma par Sakrālā objekta saglabāšanas projekta īstenošanu (turpmāk – Līgums) paraugu;

17.10. de minimis atbalsta saņemšanas nosacījumus;

17.11. citus noteikumus, kas nav paredzēti šajos saistošajos noteikumos, bet sekmē Sakrālā objekta saglabāšanu.

18. Komisijas apstiprināto Nolikumu paziņo mājaslapā www.atjauno.riga.lv ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc tā apstiprināšanas.

19. Komisija atzīst projektu par pieļaujamu vai atstāj to bez izskatīšanas.

20. Ievērojot Nolikumā noteiktos kritērijus, Komisija apstiprina tos pieļaujamos projektus, kuru atbalstam ir pieejami Pašvaldības budžeta līdzekļi. Pārējos pieļaujamos projektus noraida.

21. Komisijas lēmumu par projektu var apstrīdēt pie Rīgas domes priekšsēdētāja.

22. Departaments Pašvaldības vārdā slēdz Līgumu par apstiprināto projektu, atzīst tā īstenošanas faktu un izmaksā Atbalstu.

23. Par de minimis atbalsta piešķiršanas brīdi ir uzskatāma diena, kad Komisija apstiprinājusi projektu. Pirms projekta apstiprināšanas Komisija veic izvērtējumu par Atbalsta piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējam valsts atbalsta veidā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.

24. Paziņojumu par noslēgtajiem Līgumiem publicē mājaslapā www.atjauno.riga.lv, norādot Atbalsta saņēmēju un Sakrālā objekta adresi.

25. Apstiprināto projektu, par kura īstenošanu ir noslēgts Līgums, īsteno ne vēlāk kā līdz Līguma noslēgšanas saimnieciskā gada 15. novembrim.

IV. Projekta īstenošanas un Atbalsta samaksas nosacījumi

26. Līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

26.1. apstiprinātā projekta īstenošanas sākuma un beigu termiņš;

26.2. Līguma izpildi apliecinošie dokumenti, to iesniegšanas kārtība un termiņš;

26.3. Līguma izpildes kontroles kārtība;

26.4. apstiprinātā projekta nosacījumu iespējamo grozījumu apjoms un to veikšanas kārtība;

26.5. Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteiktās Atbalsta summas neizmaksāšanas (samazināšanas) gadījumi un nosacījumi Līguma daļējas izpildes gadījumā;

26.6. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumi;

26.7. Departamenta tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma.

27. Departaments neizmaksā Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteiktās Atbalsta summas daļu gadījumos, kad rodas:

27.1. izmaksas ārpus Nolikumā un Līgumā noteiktā izmaksu rašanās termiņa;

27.2. neattiecināmās izmaksas;

27.3. faktiskās izmaksas, kuras ir mazākas par Komisijas lēmumā un Līgumā norādītajam izmaksām;

27.4. izmaksas, kas apstiprinātā projekta īstenošanas ietvaros radušās, neievērojot Līgumā noteikto izmaksu aprēķināšanas kārtību un nosacījumus.

28. Departaments neizmaksā Komisijas lēmumā par apstiprināto projektu noteikto Atbalstu, ja:

28.1. apstiprinātais projekts nav īstenots Līgumā noteiktajā kārtībā vai termiņā;

28.2. Līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā Atbalsta saņēmējs nav iesniedzis Departamentā visus Līgumā noteiktos Atbalsta maksājuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus;

28.3. Atbalsta saņēmēja iesniegtie dokumenti Atbalsta saņemšanai neatbilst Līguma prasībām;

28.4. visos Atbalsta saņemšanai iesniegtajos dokumentos norādītās izmaksas saskaņā ar Līguma noteikumiem atzītas par neattiecināmām;

28.5. Atbalsta saņēmējs nav novērsis Departamenta norādītos apstiprinātā projekta īstenošanā konstatētos normatīvo aktu un/vai Līguma saistību pārkāpumus.

29. Vienošanās par Līgumā noteiktā apstiprinātā projekta īstenošanas termiņa grozījumiem, ievērojot šo saistošo noteikumu 25. punktā noteikto projekta īstenošanas maksimālo termiņu, noslēdz Departaments.

30. Vienošanās par izmaiņām apstiprinātajā projektā paredzēto darbu apjomos noslēdz Departaments:

30.1. ja šo darbu apjomu izmaiņas nepārsniedz 30 % no projektā paredzēto darbu apjoma un to izmaksas nepārsniedz 30 % no apstiprinātā projekta izmaksu kopsummas;

30.2. pārējos gadījumos – saskaņojot ar Komisiju.

31. Ja Atbalsts nav izlietots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai ir pārkāpti Līguma noteikumi, Atbalstu atgūst Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 45 "Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu Rīgā"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Rīgas domes saistošie noteikumi "Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu Rīgā" (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) piešķir naudas līdzekļus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošu kulta celtņu un reliģisko rituālu priekšmetu saglabāšanas projektu īstenošanai.

Saistošajos noteikumos noteikts:

– atbalsta objekts;

– atbalsta subjekts;

– atbalsta veidi;

– atbalsta lielums un intensitāte;

– atbalstāmās darbības;

– atbalsta piešķiršanas forma;

– tiesību deleģējums Pašvaldības iestādēm.

Detalizēts regulējums ir nosakāms konkursa "Rīgas pilsētas pašvaldības atbalsts sakrālā mantojuma objektu saglabāšanai" nolikumā (turpmāk – Nolikums). Nolikumu apstiprina Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija (turpmāk – Komisija).

Saistošajos noteikumos ar kulta celtnēm (atbalsta objekts) saprot ēkas, kuru Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais galvenais lietošanas veids ir "kulta ēkas". Reliģisko rituālu priekšmeti ir rituāla priekšmeti Reliģisko organizāciju likuma 1. panta 5. punkta izpratnē, proti, priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un tās nodrošināšanai. Likumprojekta "Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums" anotācijā precizēts, ka "interjera objekti, sienas gleznojumi, vitrāžas un citi reliģiskie artefakti ir uzskatāmi kā neatņemamas kulta celtņu sastāvdaļas un reliģisko rituālu priekšmeti, tāpēc kādu konkrētu celtnes elementu nav nepieciešams izdalīt atsevišķi".

Naudas līdzekļu piešķīrums notiek finansējuma vai līdzfinansējuma veidā.

Ar finansējumu sedz īstenojamā projekta kapitalizējamo aktivitāšu (piemēram, materiāli, mehānismu un speciālā aprīkojuma īre) izmaksas, nodrošinot reliģisko organizāciju ar naudas līdzekļiem norēķiniem ar pakalpojuma sniedzēju.

Reliģiskai organizācijai (atbalsta subjektam) ir pienākums nodrošināt sagatavošanas pasākumus, kas ir vajadzīgi projekta darbību īstenošanai nepieciešamo līgumu noslēgšanai, ievērojot publisko iepirkumu regulējošus normatīvos aktus.

Ar līdzfinansējumu sedz (kompensē) faktiskos izdevumus, t. i., apmaksātas izmaksas, kas radušās projekta sagatavošanas posmā un ir bez nosacījumiem nepieciešamas kapitalizējamo aktivitāšu īstenošanai (piemēram, restaurācijas programmas izstrāde, būvprojekta sagatavošanai nepieciešamie dokumenti).

Pašvaldība neizmaksā līdzfinansējumu par projektu, kuru nav plānots īstenot "dabā" Līguma noslēgšanas saimnieciskajā gadā.

Savukārt Līgumu slēdz par projektiem, kas apstiprināti ar Komisijas lēmumu, proti, par projektiem, kuru īstenošanai ir pieejami Pašvaldības budžeta līdzekļi.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Saskaņā ar Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma 2. panta otro daļu pašvaldībām ir tiesības no pašvaldību budžetu līdzekļiem piešķirt finansējumu sakrālā mantojuma izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontdarbu veikšanai un labiekārtošanai.

Likumprojekta "Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums" anotācijā minēts, ka "gadsimtu gaitā Latvijas [..] pilsētu kultūrvides neatņemama sastāvdaļa ir baznīcas. Katrai no tām [..] ir sava nozīme un loma tautas garīgās enerģijas uzturēšanā un vairošanā. Vēsturiski lielākā daļa dievnamu ir celti un uzturēti, izmantojot vietējo varu, valsts vai liela ziedotāju skaita līdzekļus, un tie bija paredzēti visas tautas izmantošanai. Arī mūsdienās dievnami nekalpo tikai draudžu, bet gan visas tautas vajadzībām. [..] Daudzviet dievnami kalpo arī kā kultūras centri, tajos notiek koncerti, izstādes u. c. cilvēku plaši apmeklēti pasākumi. Dievnami lielākoties atrodas vēsturiskos pilsētu un ciemu centros, un arī šodien tie ir neatņemama šo vietu arhitektoniskā, ainaviskā un kultūrvides sastāvdaļa [..]. Vēstures gaitā draudzes ir kļuvušas par dievnamu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, taču pēc būtības dievnami ir un paliks visas tautas un valsts kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. [..] Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Līdz ar dievnamu izpostīšanu tika degradēta arī ar tiem saistītā kultūrvēsturiskā vide, [..] raksturīgā pilsētu [..] ainava. Atgūstot neatkarību, sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu [..] Finansējums lielākoties iegūts no ziedojumiem [..] Līdzšinējā Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē ir konstatējamas vairākas problēmas, kas kavē kvalitatīvu dievnamu atjaunošanas procesu:

[..] draudzes nevar nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu pat gadījumos, kad līdzfinansējuma apjoms veido tikai 15 % no kopējā projekta finansējuma;

[..] projektu minimālās summas lielais apjoms neļauj piedalīties mazo dievnamu draudzēm;

[..] projektu pieteikšanas un apguves īsie termiņi traucē kvalitatīvu projektu īstenošanu –īpaši gadījumos, kad restaurējami vai glābjami reliģisko rituālu priekšmeti;

[..] finansējums lielākoties prioritāri pieejams valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, būtiski samazinot iespēju to saņemt vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai."

Īstenojot Pašvaldības sakrālā mantojuma objektu saglabāšanas atbalsta programmu paralēli Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) administrētai Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmai, potenciāli izdosies efektīvāk panākt likumprojekta "Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums" anotācijā minēto problēmu atrisināšanu, vienlaikus respektējot kulta celtņu kultūrvēsturisko nozīmi, turklāt ievērojami paplašinot atbalsta objektu loku. Tā 2020. gadā tikai viens no 23 objektiem, kas pretendēja uz atbalstu NKMP administrētajā Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmā, bija Rīgā esošs dievnams.

Taču Rīgā ir ap 100 reliģiskām organizācijām piederošu kulta ēku, no kurām tikai ap 30 ir valsts vai vietējās nozīmes. Paplašinot atbalsta objektu loku ar saistošo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajiem objektiem, var paplašināt saglabājamo kulta ēku loku.

Atbalsta objektu loka paplašinājuma pamatojums ir atrodams Rīgas domes 2017. gada 18. oktobra saistošo noteikumu Nr. 8 "Grozījumi Rīgas domes 2016. gada 18. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 225 "Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu saglabāšanai Rīgā"" paskaidrojuma rakstā, kā arī tā ir Pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva.

Saistošie noteikumi var sekmēt dievnamu atjaunošanas atsevišķo iepriekšminēto problēmu atrisināšanu. Pirmkārt, atbalsta subjektam nav jānodrošina pašu līdzfinansējums. Otrkārt, nav ierobežojumu projekta minimālajai summai. Treškārt, ar Nolikuma palīdzību ir iespējams pielāgot projekta apjomu, nodrošinot tā izpildi relatīvi īsā termiņā. Ceturtkārt, kaut arī Pašvaldības atbalsts ir prioritāri pieejams valsts nozīmes kulta celtnēm, nav imperatīvi izslēgta iespēja atbalstīt kulta ēku ar zemāku kultūrvēsturisku vērtību atjaunošanu.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošajos noteikumos paredzētā atbalsta piešķiršanas programma tiek realizēta kā Pašvaldības atbalsta privātpersonu nekustamā īpašuma objektu saglabāšanai integrēta sastāvdaļa.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Neietekmēs.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Neietekmēs.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Notika pārrunas ar atsevišķu baznīcu pārstāvjiem, tajā skaitā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis
18.05.2021