Darbības ar dokumentu
Skatīt Ādažu novada domes 2021. gada 24. augusta saistošos noteikumus "Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām vai personām krīzes situācijās Ādažu novada pašvaldībā".
Ādažu novadā 2021. gada 26. janvārī
ar Ādažu novada domes 26.01.2021.
sēdes lēmumu (prot. Nr. 2 § 22)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu,
33. panta trešo daļu un 36. panta sesto daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
14. panta sesto daļu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) tiek piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, kā arī sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmērus, to piešķiršanas un izmaksas kārtību.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinoši dokumenti– dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašumus, vērtspapīru esamību, uzkrājumus un noslēgtos uztura un dāvinājuma līgumus;
2.2. maksājumus apliecinoši dokumenti – kases čeki, stingrās uzskaites kvītis, faktūrrēķinu oriģināli, kā arī kredītiestāžu izdrukas no internetbankas, kurā norādīts pabalstu pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un datums.
3. Pabalstus, izņemot 19. un 20. punktā minētos, piešķir trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras atbilst šo noteikumu nosacījumiem un savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas un faktiski dzīvo Ādažu novadā.
4. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – Dienests), izņemot 20.1. apakšpunktā noteikto gadījumu.
6. Atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusam pašvaldība nosaka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta otrajai un trešajai daļai (turpmāk – likums) un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi).
7. Mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā nepārsniedz 436 euro un pārējām personām mājsaimniecībā 305 euro.
8. Trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības atbilstības statusa noteikšanai un šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.5. apakšpunktā noteikto pabalstu saņemšanai viena no mājsaimniecības personām personīgi vēršas Dienestā ar iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz MK noteikumos 2. punktā noteiktos dokumentus. Iesniegumā klients sniedz arī apliecinājumu ar atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem, ko parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas.
9. Šo noteikumu 11.3., 11.4. un 11.6. apakšpunktā noteikto pabalstu saņemšanai persona personīgi vēršas Dienestā ar iesniegumu, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz šo noteikumu 21. punktā norādītos dokumentus. Personas mutvārdu iesniegumu Dienesta darbinieks noformē rakstveidā, un persona to paraksta.
10. Dienesta darbinieks elektroniski aizpilda ārējos normatīvajos aktos noteikto iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija) pamatojoties uz personas sniegto un Dienestam pieejamo informāciju par personu no valsts un pašvaldības datu reģistriem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA).
11. Pašvaldība piešķir šādus pabalstus:
11.1. garantētā minimālā ienākuma pabalstu (turpmāk – GMI pabalsts);
11.2. mājokļa pabalstu:
11.2.1. īres un komunālo maksājumu apmaksai;
11.2.2. cietā kurināmā iegādei;
11.3. pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai:
11.3.1. veselības aprūpei;
11.3.2. skolas piederumu un apģērba iegādei;
11.3.3. ēdināšanai;
11.4. materiālu atbalstu personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai;
11.5. vienreizēju materiālu atbalstu personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas (turpmāk – persona bez deklarētās dzīvesvietas);
11.6. pabalstu krīzes situācijā operatīvai ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.
12. GMI un mājokļa pabalstu piešķir un izmaksā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā.
13. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot 1. pielikumā noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot formulu:
Pmaj – pabalsta apmērs;
GMI1 – garantētā minimālā ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā
GMI2 – garantētā minimālā ienākumu slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā
K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot 1. pielikumā noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).
14. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina ņemot vērā 1. pielikuma 1. un 7. punkta nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā.
15. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot, ja mājsaimniecība iesniedz ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja apliecinājumu par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.
16. Ja triju mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas par mājokļa pabalsta aprēķināšanu personai mainās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, personai ir tiesības iesniegt Dienestam ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto izdevumu apliecinošos dokumentus. Dienests veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs mēnešiem, atbilstoši faktiskajai situācijai.
17. Pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai personai piešķir šādu izdevumu apmaksai:
17.1. par medikamentiem pēc ārsta izrakstītas receptes – 50 % apmērā, ne vairāk kā 100 euro gadā;
17.2. par ārstēšanos stacionārā – 50 % apmērā, ne vairāk kā 150 euro gadā;
17.3. par zobu protezēšanu – 50 % apmērā, ne vairāk kā 150 euro gadā;
17.4. par endoprotezēšanu – 300 euro gadā
17.5. pabalstu skolas piederumu un apģērba iegādei izglītojamajam, kurš iegūst obligāto pamatizglītību no 5 līdz 18 gadu vecumam – 45 euro apmērā vienu reizi gadā;
17.6. pabalstu ēdināšanai izglītojamajam, kurš apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, iegūst pamatizglītību, vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību – 100 % apmērā, pārskaitot to pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar izrakstīto rēķinu, atbilstoši izglītības iestādes faktiskajam apmeklējumam.
18. Pabalstu sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai piešķir līdz 500 euro gadā un aprēķina, veicot personas sociālās situācijas izvērtējumu un pamatojoties uz personas individuālo rehabilitācijas plānu.
19. Vienreizēju materiālo pabalstu personai bez deklarētās dzīvesvietas piešķir līdz likumā noteiktajam GMI pabalsta apmēram, izvērtējot ienākumus.
20. Pabalstu krīzes situācijā piešķir personai un katram tās ģimenes loceklim šādā apmērā:
20.1. katastrofas, stihiskas nelaimes gadījumos (ugunsgrēks, plūdi, vētras postījumi, u.c.) – līdz 700 euro apmērā, piešķir pašvaldības dome, ņemot vērā radīto zaudējumu sekas;
20.2. iepriekš neparedzamos gadījumos (zādzība, smaga saslimšana, ceļu satiksmes negadījums, ilgstošas ārstēšanās, u.c.) – līdz 100 euro, nepārsniedzot faktiskos izdevumus.
21. Pabalsti jāpieprasa 3 mēnešu laikā no brīža, kad uz tiem radušās tiesības. Pieprasot šo noteikumu 17.1.–17.4. apakšpunktā norādītos pabalstus, jāuzrāda maksājumu apliecinoša dokumenta oriģināls, kas noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieprasot šo noteikumu 18. un 20. punktā norādītos pabalstus, jānorāda nepieciešamā pabalsta apmērs un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina izdevumus vai krīzes situācijas faktu. Pabalstu pārskaita uz pakalpojumu sniedzēja vai personas kontu kredītiestādē.
22. Dienesta pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Ādažu novada domes Administratīvo aktu strīdu komisijā.
23. Ādažu novada domes Administratīvo aktu strīdu komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajonā tiesā ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
25. Šo noteikumu 12. punktā noteiktais regulējums attiecībā uz mājokļa pabalstu stājas spēkā vienlaicīgi ar MK noteikumu regulējumu attiecībā uz mājokļa pabalstu un noteikumu 3. pielikumu "Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas".
26. Šo noteikumu 13.–15. punkts zaudē spēku, kad stājās spēkā MK noteikumu regulējumu attiecībā uz mājokļa pabalstu un noteikumu 3. pielikumu "Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas".
27. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ādažu novada domes 2017. gada 28. novembra saistošie noteikumi Nr. 49/2017 "Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām) vai personām krīzes situācijās".
Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto šādas izdevumu pozīciju minimālās normas:
1. Mājokļa platība, ko ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:
1.1. no mājokļa kopējās platības – 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
1.2. visu mājokļa platību, ja:
1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;
1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2.
3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu apmaksai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šā pielikuma 2. punktā noteiktā īres maksa.
4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:
4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m3 izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā;
4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.
5. Izdevumi par elektroenerģiju atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:
5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas vairāku personu mājsaimniecībai;
5.2. 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas vairāku personu mājsaimniecībai;
5.3. 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot elektroenerģiju – papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas vairāku personu mājsaimniecībai;
5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.
6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m3 – karstā ūdens izmaksas vienai personai.
7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):
7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;
7.2. mājokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.
8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:
8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā, atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);
8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošā dokumentā;
8.3. par gāzes balonu ar tilpumu – ne vairāk kā 50 litri iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai, un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;
8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.
Ādažu novada domes 26.01.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 2/2021 "Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām vai personām krīzes situācijās"
| Paskaidrojuma raksta sadaļas un norādāmā informācija |
| 1. Projekta nepieciešamības pamatojums 1.1. Likuma "Par pašvaldībām" (turpmāk likums) 15. panta pirmās daļas 7. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, bet 43. panta trešā daļa nosaka, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. 1.2. Ņemot vērā grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumus Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu", nepieciešams grozīt Ādažu novada domes 2017. gada 28. novembra saistošos noteikumus Nr. 49/2017 "Par sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām) vai personām krīzes situācijās". 1.3. Ņemot vērā, ka grozījumu apjoms pārsniedz 50 %, lietderīgi pieņemt jaunus noteikumus. 1.4. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otrā un trešā daļa nosaka, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi. Saskaņā ar minētā likuma 36. panta sesto daļu, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka materiālā atbalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai un pabalstam krīzes situācijā. |
| 2. Īss projekta satura izklāsts Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Ādažu novada pašvaldībā tiek piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statuss, sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, kā arī to piešķiršanas un izmaksas kārtību. |
| 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu 3.1. Šo noteikumu izpildei tiek prognozēta palielināta finansiāla ietekme uz pašvaldības budžetu, jo tiek palielināts garantētā minimālā ienākuma pabalsts no 64,03 euro uz 109 euro, tiek palielināts maznodrošinātām mājsaimniecībām ienākumu līmenis par 171 euro pirmajai personai mājsaimniecībā un par 40 euro otrajai personai mājsaimniecībā, tiek ieviesti divi jauni pabalsti – materiālais atbalsts personām sociālajai funkcionēšanai un neatkarīgai dzīvei, un vienreizējs materiāls atbalsts personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, kas kopā var veidot pašvaldības budžeta izdevumu daļas palielinājumu par 50 000 euro. 3.2. Šo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot pašvaldības jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. |
| 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sabiedrību (mērķgrupām) un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā 4.1. Mērķgrupas, ko ietekmē šie noteikumi, ir Ādažu novada pašvaldībā deklarētās personas, kuras atbilst noteikumos noteiktajām kategorijām, kā arī personas, kurām objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, bet kuru faktiskā dzīvesvieta ir Ādažu novada administratīvajā teritorijā un materiālās situācijas dēļ tai būs nepieciešama vienreizējā materiāla palīdzība. 4.2. Šo noteikumu tiesiskais regulējums neietekmēs uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. |
| 5. Informācija par administratīvajām procedūrām 5.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties šo noteikumu piemērošanā, ir Ādažu novada domes Sociālais dienests. 5.2. Šo noteikumu projekts neskar administratīvās procedūras un nemaina privātpersonām veicamās darbības līdzšinējo kārtību. |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām 6.1. Šo noteikumu projekts tika izskatīts Ādažu novada domes Izglītības, kultūras, sporta un sociālajā komitejā un Finanšu komitejā. 6.2. Pēc šo noteikumu projekta izskatīšanas Finanšu komitejā, tas tika publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.adazi.lv, nodrošinot iespēju sabiedrības pārstāvjiem izteikt priekšlikumus vai iebildumus. Noteiktajā laikā iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti. |
 |
 |
 |
 |