Darbības ar dokumentu

1. "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes.

2. Kredītiestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.⁸ pantu.

3. Noteikumi nosaka:

3.1. kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējos principus saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām;

3.2. ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām;

3.3. ieteikumus likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (tālāk tekstā arī – ILAAP) saturam saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļas prasībām;

3.4. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija) iesniedzamo pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un ziņojumu par ILAAP (tālāk tekstā – ILAAP ziņojums) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu V un VI nodaļas prasībām.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. Bāzele II – Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātais dokuments "Kapitāla mērījumu un kapitāla normatīvu starptautiskā konverģence" (International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards)¹;

4.2. Bāzeles II otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process, kura izveides pamatprincipi noteikti Bāzeles II trešajā daļā "Otrais pīlārs – uzraudzības pārbaudes process" (Part 3: The Second Pillar – Supervisory Review Process)²;

4.3. Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai – Eiropas Banku iestādes "Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā (SREP)" (Guidelines on common procedures and methodologies for supervisory review and evaluation process (SREP))³;

4.4. koncentrācijas risks – risks, ka jebkura riska darījuma vai riska darījumu grupas dēļ kredītiestādei varētu rasties zaudējumi, kas var apdraudēt kredītiestādes maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska mazināšanas instruments (vienveidīgs nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs u.tml.));

4.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks – risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma vai proliferācijas finansēšanā;

4.6. reputācijas risks – risks, ka kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām kredītiestādes darbībā ieinteresētām personām (stakeholders) var izveidoties negatīvs viedoklis par kredītiestādi un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt kredītiestādei nepieciešamā finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi kredītiestādes darbībai piemītošie riski (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus riski u.c.), un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti;

4.7. biznesa modeļa risks – risks, ka izmaiņas uzņēmējdarbības vidē un kredītiestādes nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta kredītiestādes attīstības stratēģija vai biznesa modelis, vai kredītiestādes nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt kredītiestādes peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti;

4.8. stresa testēšana – dažādas tehnikas (kvantitatīvas vai kvalitatīvas), ko izmanto, lai noteiktu dažādu ārkārtēju, bet iespējamu nelabvēlīgu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos potenciālo ietekmi uz kredītiestādes un kredītiestādes konsolidācijas grupas risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Šajos noteikumos ar stresa testēšanu apzīmē gan jutīguma analīzi (sensitivity analysis), gan scenāriju analīzi (scenario analysis), gan reverso stresa testēšanu (reverse stress testing). Jutīguma analīzi izmanto, lai noteiktu kāda atsevišķa riska faktora vai vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem (t.i., lai novērtētu kredītiestādes finanšu un kapitāla rādītāju jutīgumu pret izmaiņām vienā vai vairākos riska faktoros). Scenāriju analīzi izmanto, lai novērtētu kredītiestādes darbībai būtiska nelabvēlīga scenārija (t.i., iekšēja vai ārēja nelabvēlīga notikuma vai nelabvēlīgu izmaiņu makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos) ietekmi uz visu kredītiestādes darbībai piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Reverso stresa testēšanu izmanto, lai identificētu tādas negatīvas sekas (piemēram, darbības zaudējumi, aktīvu vērtības samazināšanās, aktīvu likviditātes zudums, noguldījumu aizplūde, finansējuma avotu nepieejamība u.tml.), kā rezultātā var tikt apdraudēta kredītiestādes turpmākā darbība, apzinātu notikumus vai notikumu kombinācijas, kā rezultātā minētās negatīvās sekas var iestāties, un identificētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus;

4.9. kopējais risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (total capital requirement (TSCR)) (tālāk tekstā – TSCR apmērs) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams ar tās pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošajiem riskiem saistīto zaudējumu segšanai. TSCR apmērs veidojas no atsevišķu risku, kas minēti ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā, (tālāk tekstā – 1. pīlāra riski) un citu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku (tālāk tekstā – 2. pīlāra riski) segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra kopsummas;

4.10. TSCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 76. punktu;

4.11. ieteicamā kapitāla rezerve (capital guidance) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs ir pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā;

4.12. vispārējais nepieciešamā kapitāla apmērs (overall capital requirement (OCR)) (tālāk tekstā – OCR apmērs) – TSCR apmērs, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs un ieteicamās kapitāla rezerves apmērs kopā;

4.13. OCR rādītājs – rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu;

4.14. pret valūtu nesakritības risku nenodrošināti kredītņēmēji – kredītņēmēji, kas ir mājsaimniecības – rezidentes un mazie un vidējie uzņēmumi (tālāk tekstā – MVU) – rezidenti bez atbilstoša (ar gūtajiem ieņēmumiem saistīta vai finanšu) nodrošinājuma, kurus ietekmē izsniegtā kredīta un nodrošinājuma valūtu nesakritība. Kredītņēmējam ir ar gūtajiem ieņēmumiem saistīts nodrošinājums, ja tas gūst pietiekamus ienākumus kredīta ikmēneša maksājumu segšanai attiecīgajā valūtā (piemēram, alga, eksporta ieņēmumi), savukārt finanšu nodrošinājums ietver gadījumus, kad ir noslēgts līgums ar finanšu iestādi, kas pasargā kredītņēmēju no riska, ko rada ienākumu un kredīta valūtu nesakritība;

4.15. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam:

4.15.1. ES regulā Nr. 575/2013;

4.15.2. Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka:

4.15.2.1. prasības kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidei,

4.15.2.2. prasības procentu likmju riska pārvaldīšanai, ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanai un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanai (tālāk tekstā – procentu likmju riska noteikumi),

4.15.2.3. likviditātes prasības, to izpildes kārtību un likviditātes riska pārvaldīšanu (tālāk tekstā – likviditātes noteikumi),

4.15.2.4. prasības kredītriska pārvaldīšanai;

4.15.3. Komisijas ieteikumos operacionālā riska pārvaldīšanai.

5. Bāzeles II otrā pīlāra principi un ieviešanas vadlīnijas noteiktas Bāzelē II un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēs Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai. Kredītiestādei ieteicams ņemt vērā Bāzeles II otrā pīlāra principus un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnes Bāzeles II otrā pīlāra piemērošanai, veidojot savu kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu.

6. Bāzeles II otro pīlāru veido divi savstarpēji saistīti procesi – kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, un uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process, ko veic uzraudzības iestāde. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process, ko veic kredītiestāde, ietver gan kapitāla pietiekamības kvantitatīvo novērtējumu, gan kvalitatīvos aspektus, t.sk. darbības un biznesa modeļa izvēles ilgtermiņa plānošanu un attīstības stratēģijas noteikšanu, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanu, būtisko risku identificēšanu, pieļaujamo risku līmeņu noteikšanu, risku pārvaldīšanas sistēmu izveidi un pilnveidošanu, pastāvīgu kredītiestādes darbībai piemītošo risku (riska profila) apzināšanu un kontroli, vadības lomu risku un kapitāla pārvaldīšanā. Papildus kredītiestāde veic ILAAP, kas ietver likviditātes riska identificēšanas, novērtēšanas un pārvaldīšanas īstenošanas saskaņā ar likviditātes noteikumiem un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtēšanu.

7. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes vadības un lēmumu pieņemšanas kultūras, risku pārvaldīšanas sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa. Noteikta kapitāla līmeņa un likviditātes rezerves uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu, bet kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde nosaka tādus kapitāla un likviditātes pietiekamības mērķus, kas nodrošina, ka kredītiestādes kapitāls un likviditātes rezerve apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekama kredītiestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

8. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic kapitāla pietiekamības novērtējumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā likviditātes rezerves apmēra pietiekamības novērtējumu likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Minētos novērtējumus apstiprina kredītiestādes padome.

9. Ja laika posmā starp diviem kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas pārmaiņas (piemēram, mainījušies kredītiestādes darbības virzieni vai darbības veidi, notikušas būtiskas izmaiņas kredītiestādes darbību vai biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju ietekmējošajos ārējos apstākļos, kredītiestāde ieviesusi jaunus risku pārvaldīšanas vai risku mērīšanas modeļus vai metodes u.tml.) un tā rezultātā var būtiski mainīties kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti (t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās TSCR apmēru un TSCR rādītāju, ieteicamo kapitāla rezervi, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla vai likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā), kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pārskata tās kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pārskatītos rezultātus. Viena mēneša laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus, kredītiestāde iesniedz pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu Komisijai atbilstoši šo noteikumu V nodaļas prasībām vai attiecīgi ILAAP ziņojumu atbilstoši šo noteikumu VI nodaļas prasībām.

10. Par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild kredītiestādes padome un valde. Ja kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu nodrošina trešā persona – ārpakalpojuma sniedzējs –, kredītiestādes padome un valde ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu, kā arī nodrošina, ka tiek ievērotas šo noteikumu 13. punkta prasības.

11. Kredītiestādes padome nosaka kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku, vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar kapitāla un likviditātes pietiekamību saistītos lēmumus.

12. Kredītiestādes valde nodrošina regulāru kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanu un pastāvīgu pietiekama kapitāla un nepieciešamās likviditātes rezerves apmēra uzturēšanu saskaņā ar padomes noteikto kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku. Kredītiestādes valde apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanai.

13. Kredītiestāde nodrošina, ka tās kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas process ir pilnībā dokumentēts, t.sk.:

13.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (t.sk. politika, procedūras, nolikumi, instrukcijas u.c.), kuros noteiktas kredītiestādes lietotās risku un kapitāla definīcijas, biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas kārtība, būtisko risku identificēšanas kārtība, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtība, stresa testēšanas kārtība, kapitāla plānošana un kapitāla pietiekamības mērķu noteikšana, metodoloģija, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, kredītiestādes darbinieku un struktūrvienību pilnvaras, pienākumi un atbildība, pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtība un citi organizatoriskie un metodoloģiskie aspekti;

13.2. ir dokumentēti visi kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie būtiskie pieņēmumi un analizēta šo pieņēmumu ietekme uz kopējiem rezultātiem;

13.3. ir dokumentēti un saskaņā ar kredītiestādē noteikto kārtību atbildīgajā kredītiestādes struktūrvienībā un vismaz reizi gadā kredītiestādes padomē apstiprināti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, t.sk. kredītiestādes novērtējums par tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo likviditātes rezerves apmēru, novērtējums par tās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, ieteicamo kapitāla rezervi, TSCR apmēru un TSCR rādītāju, OCR apmēru un OCR rādītāju un kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, scenāriji, pamatojoties uz kuriem kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā veikta stresa testēšana, pieņēmumi un stresa testēšanas rezultāti, kapitāla pietiekamības mērķi, kapitāla pietiekamības novērtējuma secinājumi, pasākumu programma kapitāla un likviditātes pietiekamības nodrošināšanai un citi lēmumi, kas pieņemti kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā.

14. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido kapitāla vai likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un citus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši pārmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

15. Iekšējais audits regulāri veic kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu pārbaudes un to efektivitātes izvērtējumu. Par veikto pārbaužu rezultātiem iekšējais audits sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde viena mēneša laikā pēc iekšējā audita ziņojuma iesniegšanas kredītiestādes padomei iesniedz Komisijai šā iekšējā audita ziņojuma kopiju, atbilstošās padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem par kredītiestādes veicamajiem pasākumiem, lai ieviestu iekšējā audita ieteikumus, t.sk. novērstu iekšējā audita pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības.

16. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā ievēro proporcionalitātes principu – neliela kredītiestāde, kura klientiem sniedz tradicionālus un vienkāršus pakalpojumus, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā var izmantot vienkāršākas metodes, t.sk. šajos noteikumos aprakstītās vienkāršotās risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas metodes. Lielāka kredītiestāde vai kredītiestāde, kuras darbība saistīta ar daudzveidīgu un sarežģītu finanšu pakalpojumu sniegšanu, izstrādā un kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmanto attīstītas un pret risku jutīgas metodes risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai. Piemērojot proporcionalitātes principu, šo noteikumu izpratnē visas kredītiestādes tiek iedalītas divās grupās:

16.1. pirmā grupa – kredītiestādes, kuras saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir identificētas kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes;

16.2. otrā grupa – kredītiestādes, kuras neietilpst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajā pirmajā grupā.

17. Atkarībā no tā, kurā grupā kredītiestāde ietilpst šo noteikumu 16. punkta izpratnē, tā šo noteikumu III nodaļā aprakstītos ieteikumus kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa saturam piemēro, ievērojot šādus principus:

17.1. kredītiestāde, kas atbilst šo noteikumu 16.1. punktā aprakstītajai pirmajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto vai nu kredītiestādes iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas – attīstītas un pret risku jutīgākas metodes nekā šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes –, vai arī šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes, tās attiecīgi pilnveidojot un pielāgojot kredītiestādes darbībai. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšēji izstrādātie modeļi, metodes vai pieejas ir pilnībā dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma izskaidro šo modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai;

17.2. kredītiestāde, kas atbilst šo noteikumu 16.2. punktā aprakstītajai otrajai grupai, kapitāla pietiekamības novērtēšanas nolūkiem 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot šo noteikumu 44., 50.–52., 55. un 65. punktā aprakstītās vienkāršotās metodes, papildus veicot šo metožu piemērotības kredītiestādes darbībai izvērtējumu. Šajā grupā ietilpstoša kredītiestāde risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot arī kredītiestādes iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas. Ja kredītiestāde izmanto iekšēji izstrādātos modeļus, metodes vai pieejas, tā nodrošina, ka iekšēji izstrādātie modeļi, metodes vai pieejas ir pilnībā dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Komisijas pieprasījuma izskaidro tās iekšēji izstrādāto modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai.

18. Kredītiestāde ir atbildīga par tās kapitāla pietiekamības novērtējuma saturu un apjomu. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde vismaz:

18.1. nosaka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru;

18.2. nosaka risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, TSCR apmēru un TSCR rādītāju;

18.3. nosaka ieteicamo kapitāla rezervi;

18.4. nosaka OCR apmēru un OCR rādītāju;

18.5. veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem un nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus).

Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra noteikšana

19. Kredītiestāde tās rīcībā esošo kapitālu nosaka atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 II daļas prasībām.

Risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana

20. Lai noteiktu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde:

20.1. identificē riskus, kuri tiks iekļauti kapitāla pietiekamības novērtējumā, t.sk. nosaka kredītiestādes lietotās risku definīcijas;

20.2. identificē kredītiestādes darbībai būtiskos riskus, nosaka, kuriem riskiem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kuriem riskiem to neaprēķina, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas un mazināšanas metodes;

20.3. nosaka risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanas metodoloģiju.

21. Nosakot risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde izvērtē visus tās darbībai piemītošos riskus, t.sk.:

21.1. izvērtē 1. pīlāra riskus, ievērojot šo noteikumu 22.–41. punktā noteiktās vadlīnijas;

21.2. izvērtē 2. pīlāra riskus – procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, koncentrācijas risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, likviditātes risku, reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus kredītiestādes darbībai piemītošos riskus. Vadlīnijas, ko kredītiestāde ievēro, izvērtējot 2. pīlāra riskus, noteiktas šo noteikumu 42.–65. punktā.

1. pīlāra riski

22. Kredītiestāde 1. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot:

22.1. modeli, metodi vai pieeju, ko izmanto 1. pīlāra risku segšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013;

22.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, ko neizmanto 1. pīlāra risku segšanai saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013.

Kredītrisks

23. Lai aprēķinātu kredītriska vai darījuma partnera kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde, kas kredītriska vai darījuma partnera kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto ES regulā Nr. 575/2013 noteikto attiecīgi standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, vai standartizētās pieejas vai iekšējā modeļa metodi, kredītriskam un darījuma partnera kredītriskam (tālāk tekstā – kredītrisks) pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, reizina ar 8 procentiem.

24. Kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde var izmantot ES regulā Nr. 575/2013 aprakstītās standartizētās pieejas, veicot vismaz šādus papildu kredītriska novērtējumus un atbilstošas korekcijas kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērā:

24.1. kredītiestāde izvērtē 35 procentu riska pakāpes piemērošanas ar mājokļa hipotēku nodrošināto riska darījumu kategorijai atbilstību prognozētajai situācijai nekustamā īpašuma tirgū. Ja tiek konstatēta klientu maksātspējas pasliktināšanās, nodrošinājuma vērtības samazinājums, tā realizēšanas grūtības vai citas negatīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū vai ekonomikā, nosakot šo riska darījumu kategorijai piemītošā kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde piemēro riska pakāpi, kura augstāka par 35 procentu riska pakāpi un kura var atšķirties no standartizētajā pieejā piemērojamajām riska pakāpēm;

24.2. kredītiestāde izvērtē portfelim, ko veido riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, piemērojamās 75 procentu riska pakāpes pamatotību, analizējot minētajā portfelī iekļauto riska darījumu kvalitātes izmaiņu statistiku un granularitāti. Ja ir konstatēta portfeļa, ko veido riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kvalitātes pasliktināšanās, kredītiestāde šā portfeļa kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai piemēro riska pakāpi, kura augstāka par 75 procentu riska pakāpi un kura var atšķirties no standartizētajā pieejā piemērojamajām riska pakāpēm;

24.3. kredītiestāde izvērtē prasībām pret dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemērojamās 0 procentu riska pakāpes atbilstību, ņemot vērā to finansiālo stāvokli (piemēram, Māstrihtas kritēriju ievērošanu, ES regulas Nr. 575/2013 prasībām atbilstošu ārējās kredītu novērtējuma institūcijas kredītnovērtējumu), īpaši gadījumā, ja 0 procentu riska pakāpe piemērota, pamatojoties uz to, ka riska darījumi ir denominēti un finansēti atbilstošajā dalībvalsts valūtā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013;

24.4. kredītiestāde regulāri veic kredītriskam pakļauto riska darījumu stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē notikumus, kas var ietekmēt kredītriska lielumu. Stresa testēšanas rezultāti tiek ņemti vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

24.5. lai nodrošinātu kvalitatīvu un pamatotu stresa testēšanu un pamatotus pieņēmumus kredītriska lieluma noteikšanai, kredītiestāde uzkrāj datus par kredītriskam pakļauto riska darījumu vēsturi, t.sk. par aizdevuma un aizņēmēja ienākumu valūtu sakritību, maksājumu kavējumiem, uzkrājumu veidošanu, aizdevumu pārstrukturēšanu, nodrošinājuma vērtības izmaiņām, nodrošinājuma realizācijas gadījumiem un pārdošanas cenu un citu informāciju.

25. Kredītiestāde, kas kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai iekšējā modeļa metodi, izvērtē, vai saskaņā ar šo pieeju aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams ar kredītrisku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Lai nodrošinātu kredītriska novērtēšanu, kredītiestāde regulāri veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, un analizē stresa testēšanas rezultātus, kurus ņem vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

26. Kredītiestāde, kura kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto ES regulā Nr. 575/2013 atļautās pieejas vai iekšējā modeļa metodi, izvērtē, vai saskaņā ar šo noteikumu 24. vai 25. punktu noteiktais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar kredītrisku saistīto zaudējumu segšanai. Šim nolūkam kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai papildus novērtē citus ar kredītrisku saistītos riskus un, ja tie ir būtiski, nosaka šādu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, t.sk.:

26.1. koncentrācijas riska (šo noteikumu 46.–53. punkts);

26.2. atlikušā riska – riska, ka kredītiestādes izmantotie kredītriska mazināšanas paņēmieni varētu izrādīties mazāk efektīvi, nekā plānots;

26.3. ar vērtspapirizēšanas darījumiem saistīto risku.

27. Kredītiestāde tās darbībai piemītošā kredītriska lieluma un kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka:

27.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos kredītriska avotus;

27.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām pieejām, metodēm vai modeļiem, īpašu uzmanību pievēršot tādiem elementiem kā savstarpējas atkarības starp kredītiestādes klientiem modelēšana (dependency modelling) un darījuma partnera kredītriska modelēšana, kuri minēti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)⁴ un kuri būtiski ietekmē kredītriska iekšējo modeļu, metožu un pieeju rezultātus;

27.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas kredītriska iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi;

27.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību;

27.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti;

27.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos stresa testēšanas rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

27.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr.   575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļautās riska darījumu riska svērtās vērtības kopsummas reizinājums ar 8 procentiem, kredītiestāde kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriskam pakļautās riska darījumu riska svērtās vērtības kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem apmērā.

Kredīta vērtības korekcijas risks (CVA risks)

28. Kredītiestāde, kura CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstītās metodes, papildus izvērtē, vai saskaņā ar minētajām metodēm aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības ievērošana nodrošina, ka šādi aprēķinātais CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā CVA riska segšanai. Kredītiestāde nosaka papildu kapitālu CVA riska segšanai, ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām aprēķinātais CVA riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā CVA riska segšanai.

29. Kredītiestāde, izvērtējot saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības atbilstību tās darbībai piemītošā CVA riska lielumam, ņem vērā:

29.1. ārpusbiržas atvasināto instrumentu (tālāk tekstā – OTC atvasinātie instrumenti), kas netiek iekļauti CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar ES regulā Nr.  575/2013 noteiktajiem atbrīvojumiem, būtiskumu kredītiestādes OTC atvasināto instrumentu portfelī;

29.2. vērtspapīru finansēšanas darījumu būtiskumu tās portfelī;

29.3. CVA riskam pakļauto OTC atvasināto instrumentu, izņemot kredīta atvasinātos instrumentus, kas atzīti par tādiem, kas samazina kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, stresa testēšanas rezultātus, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē tādus notikumus, kas var ietekmēt CVA riska lielumu. Stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

30. Kredītiestāde tās darbībai piemītošā CVA riska lieluma un tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka:

30.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos CVA riska avotus;

30.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītiem modeļiem, metodēm vai pieejām;

30.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas CVA riska iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi;

30.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību;

30.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti;

30.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

30.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātā CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr.  575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības apmērs, kredītiestāde CVA riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās CVA riska pašu kapitāla prasības apmērā.

Tirgus riski

31. Kredītiestāde izvērtē, vai tirgus risku segšanai nepieciešamais kapitāla apmērs, kas noteikts, izmantojot ES regulā Nr. 575/2013 noteikto standartizēto pieeju, ir atbilstošs kredītiestādes neto ārvalstu valūtu pozīcijas lielumam, tirdzniecības portfeļa apmēram, tirdzniecības darījumu skaitam, dažādībai un sarežģītībai. Kredītiestādei, kurai ir būtiska neto ārvalstu valūtu pozīcija vai nozīmīgas tirdzniecības darbības, ņemot vērā darījumu apmēru, skaitu, dažādību un sarežģītību, ieteicams tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmantot iekšējos modeļus, metodes vai pieejas, pat ja kredītiestāde tās neizmanto ES regulā Nr. 575/2013 noteikto tirgus risku pašu kapitāla aprēķinam.

32. Tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde var lietot ES regulā Nr. 575/2013 noteikto standartizēto pieeju, veicot šādu papildu novērtējumu un atbilstošas korekcijas tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērā:

32.1. kapitāla instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina kapitāla instrumentu pozīcijas vērtību un tai atbilstošo gada svārstīguma reizinājumu summas vērtību ar kapitāla instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju. Kapitāla instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. Kapitāla instrumentu vērtību svārstīgumu (volatility) (standartnovirzes (standard deviations)) nosaka atbilstoši pozīciju turēšanas (holding) periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm;

32.2. parāda instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina parāda instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju, ar parāda instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot vienu vai vairākas metodes un principus, kuri noteikti procentu likmju riska noteikumos. Parāda instrumentu vispārējā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām;

32.3. ārvalstu valūtu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde salīdzina neto ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas un attiecīgo valūtu gada svārstīguma reizinājumu summu ar ārvalstu valūtu riska kapitāla prasību, kas aprēķināta, lietojot standartizēto pieeju. Ārvalstu valūtu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde izmanto lielāko no aprēķinātajām vērtībām. Ārvalstu valūtu kursu svārstīgumu (volatility) (standartnovirzes (standard deviations)) nosaka atbilstoši pozīciju turēšanas (holding) periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm;

32.4. kredītiestāde regulāri veic tirgus risku stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem. Lai to veiktu, kredītiestāde prognozē tādus notikumus, kas var ietekmēt tirgus risku lielumu. Stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

33. Ja kredītiestāde tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai lieto iekšējos modeļus, kas atbilst ES regulas Nr. 575/2013 prasībām, tā analizē šo modeļu ierobežojumus un modeļos izmantoto pieņēmumu (piemēram, korelāciju pieņēmumu, pieņēmumu par diversifikācijas efektiem, ilguma (duration) pieņēmumu) ietekmi uz modeļu rezultātiem. Kredītiestāde izvērtē, vai saskaņā ar iekšējiem modeļiem aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams ar tirgus risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Kredītiestāde papildus veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, kā arī nepieciešamības gadījumā stresa testēšanas rezultātus ņem vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

34. Kredītiestāde tās darbībai piemītošo tirgus risku lieluma un tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izstrādāt iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošinot, ka:

34.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus būtiskos tirgus risku avotus;

34.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītiem modeļiem, metodēm vai pieejām (piemēram, paredzamā iztrūkuma (expected shortfall) modeli vai citu metodi, kas minēta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)⁵);

34.3. kredītiestādes iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas tirgus risku iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi (piemēram, finanšu instrumentu cenu izmaiņas, tirgus likviditāte, turēšanas periods, ticamības intervāls u.tml.);

34.4. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību;

34.5. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, tās elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības atbilstību tirgus tendencēm un to rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti;

34.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šiem riskiem saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

34.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr.  575/2013 aprēķināto tirgus risku pašu kapitāla prasību apmērs, kredītiestāde tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķināto tirgus risku pašu kapitāla prasību apmērā.

35. Neatkarīgi no tā, kādu iekšējo modeli, metodi vai pieeju kredītiestāde izmanto tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredītiestāde izvērtē, kā tirgus risku lielumu ietekmē finanšu instrumentu tirgus likviditāte. Tirgus likviditātes problēmas veidojas, ja kredītiestāde nevar slēgt finanšu instrumentu pozīcijas vēlamajā termiņā vai arī var tās slēgt tikai ar būtisku diskontu. Kredītiestāde, aprēķinot tirgus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, finanšu instrumentiem, kas tiek tirgoti nelikvīdos tirgos, atbilstoši vai nu pagarina turēšanas perioda ilgumu, vai samazina finanšu instrumentu vērtību, pamatojoties uz pieredzi un aplēsēm.

36. Kredītiestāde papildus izvērtē finanšu instrumentu – gan tirdzniecības portfelī esošo finanšu instrumentu, gan to finanšu instrumentu, attiecībā uz kuriem kredītiestādei ir nolūks un spēja turēt tos līdz termiņa beigām, gan ilgtermiņa ieguldījumu kapitāla instrumentos – tirgus risku koncentrāciju un korelācijas koeficientus, kas nav ietverti, analizējot koncentrācijas risku saskaņā ar šo noteikumu 46.–53. punktu. Ņemot vērā finanšu instrumentu apmēru, dažādību un sarežģītību, kredītiestāde izvērtē koncentrācijas risku, kas rodas no būtiskiem ieguldījumiem viena veida finanšu instrumentos, viena emitenta vai emitentu ar līdzīgu riska profilu finanšu instrumentos, vienā valstī vai reģionā emitētos finanšu instrumentos.

Operacionālais risks

37. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstīto pamatrādītāja, standartizēto vai alternatīvo standartizēto pieeju, papildus izvērtē, vai saskaņā ar minētajām pieejām aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības ievērošana nodrošina, ka šādi aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā operacionālā riska segšanai. Kredītiestāde nosaka papildu kapitāla apmēru operacionālā riska segšanai, ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 prasībām aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā operacionālā riska segšanai (piemēram, kredītiestādes ienākumu vai aktīvu palielināšanās vai jaunu produktu, darbību, procesu vai sistēmu ieviešanas gadījumā).

38. Kredītiestāde, izvērtējot saskaņā ar pamatrādītāja, standartizēto vai alternatīvo standartizēto pieeju aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības atbilstību tās darbībai piemītošā operacionālā riska lielumam, ņem vērā:

38.1. tās iekšējām vajadzībām noteikto operacionālā riska definīciju. Ja kredītiestādes iekšējām vajadzībām noteiktā operacionālā riska definīcija atšķiras no ES regulā Nr. 575/2013 noteiktās operacionālā riska definīcijas, kredītiestāde nodrošina, ka esošās atšķirības ir ietvertas operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinā;

38.2. operacionālā riska pārvaldīšanai izmantotās metodes, t.i., kredītiestāde izvērtē savas politikas un procedūru atbilstību tās darbībai piemītošajam operacionālajam riskam un to efektivitāti, piemēram, izmantoto kontroles elementu efektivitāti operacionālo zaudējumu rašanās novēršanai, darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna efektivitāti;

38.3. informāciju par kredītiestādes operacionālajiem zaudējumiem, šādu notikumu iestāšanās biežumu, kā arī to rašanās cēloņiem un veiktajiem pasākumiem to turpmākās iestāšanās novēršanai. Lai nodrošinātu minētās informācijas pieejamību, kredītiestāde sistemātiski uzkrāj datus par tās operacionālo zaudējumu rašanās gadījumiem, to apmēru un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju. Papildus kredītiestāde var ņemt vērā arī ārējos datus par kredītiestādei līdzīgu kredītiestāžu operacionālajiem zaudējumiem un analizēt šādu zaudējumu rašanās iespējamību kredītiestādē, kā arī veikt salīdzinājumu ar citu kredītiestāžu, kas ir līdzīgas pēc lieluma un darbības veidiem, aprēķināto operacionālā riska pašu kapitāla prasības lielumu.

39. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Kredītiestāde, veicot stresa testēšanu, analizē, kā tās operacionālā riska lielumu, ienākumus vai spēju turpināt darbību ietekmē, piemēram:

39.1. iespējamās izmaiņas darbības vidē;

39.2. notikumi ar zemu iestāšanās varbūtību, bet būtisku ietekmi;

39.3. ārpakalpojumu saņemšana;

39.4. iespējami pārtraukumi informācijas sistēmu darbībā vai bojājumi informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā;

39.5. sadarbības pārtraukšana ar kredītiestādei nozīmīgu klientu;

39.6. darbības pārtraukšana kredītiestādei nozīmīgā darbības jomā;

39.7. iespējamās soda sankcijas;

39.8. nepienācīgi veikta profesionālā darbība, piemēram, klienta interesēm nepiemērotu finanšu pakalpojumu sniegšana vai produktu pārdošana, interešu konflikta situācijas nenovēršana, manipulācijas ar standarta procentu likmēm, ārvalstu valūtu maiņas likmēm vai jebkuriem citiem finanšu instrumentiem vai indeksiem peļņas paaugstināšanas nolūkā, finanšu pakalpojumu vai produktu sniegšanas automātiska atjaunošana u.c.;

39.9. kredītiestādes darbībai nepiemērotu vai visus būtiskos parametrus neaptverošu modeļu izmantošana lēmumu pieņemšanai, piemēram, par finanšu pakalpojumu vai produktu cenošanu, finanšu instrumentu novērtēšanu.

40. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstīto attīstīto mērīšanas pieeju, var izmantot saskaņā ar minēto pieeju aprēķināto operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmēru kā operacionālā riska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Lai nodrošinātu operacionālā riska novērtēšanu, kredītiestāde regulāri veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

41. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošina, ka:

41.1. iekšējā modelī, metodē vai pieejā tiek izmantota kāda no vispārēji atzītām pieejām (piemēram, zaudējumu sadalījuma pieeja (loss distribution approach), uz scenārijiem balstītā pieeja (scenario based approach) vai riska faktoru un kontroles pieeja (risk drivers and controls approach));

41.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā lietotā metodoloģija aptver visu tās darbībai piemītošo operacionālo risku dažādos kredītiestādes darbības veidos, ģeogrāfiskās atrašanās vietās, juridiskajās struktūrās vai citos attiecīgajos iedalījumos, ko noteikusi pati kredītiestāde;

41.3. ir aprakstītas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi;

41.4. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošumu un rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti;

41.5. tiek analizēti izstrādātā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un tajā izmantotie pieņēmumi (piemēram, korelāciju pieņēmumi), kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķina rezultātiem un to ticamību;

41.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

41.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs, kredītiestāde operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērā.

2. pīlāra riski

42. Kredītiestāde 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai novērtē tās iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu tās darbībai piemītošo risku rezultātā, t.sk. novērtē iespējamos zaudējumus no riskiem, kuriem nepastāv vispāratzītas vienotas kvantitatīvas risku mērīšanas metodes. Šim nolūkam kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē vismaz:

42.1. procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

42.2. koncentrācijas risku;

42.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

42.4. likviditātes risku;

42.5. pārējos kredītiestādes darbībai piemītošos būtiskos riskus, t.sk. reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus riskus.

Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī

43. Kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, izmantojot vienu no šādām pieejām:

43.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 44. punkts);

43.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

44. Piemērojot vienkāršoto metodi procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

44.1. kredītiestāde aprēķina ekonomiskās vērtības samazinājumu pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem;

44.2. kredītiestāde nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamo kapitālu 100 procentu apmērā no kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājuma (procentu likmju riska noteikumu 2. pielikuma kopsavilkuma 50. pozīcijas "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska svērtā vērtība (kopā)" absolūtās vērtības summa).

45. Ja kredītiestāde procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanai izmanto kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, tad kredītiestāde nodrošina, ka:

45.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver kredītiestādes darbībai būtiskos procentu likmju riska rašanās avotus saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem (t.i., cenu izmaiņu risks (repricing risk), ienesīguma līknes risks (yield curve risk), bāzes risks (basis risk), izvēles risks (optionality risk)) un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes ienākumiem un tās ekonomisko vērtību;

45.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām metodēm (piemēram, starpības analīzi (gap analysis), ilguma (duration) metodi, simulācijas tehnikas (simulation approaches), kas minētas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)⁶);

45.3. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus pret procentu likmju izmaiņām jutīgos netirdzniecības portfeļa aktīvus, pasīvus un ārpusbilances pozīcijas katrā būtiskā valūtā;

45.4. iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas procentu likmju riska iekšējā modeļa vai metodes pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri (elementi) un pieņēmumi (piemēram, modelētās procentu likmju izmaiņas, turēšanas periods, ticamības intervāls, termiņa intervāli u.tml.);

45.5. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību.

Koncentrācijas risks

46. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē koncentrācijas risku un novērtē koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

47. Koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka, izmantojot vienu no šādām pieejām:

47.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 50.–52. punkts);

47.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

48. Ņemot vērā to, ka ievērojama koncentrācijas riska daļa rodas kredītiestādes kredītportfelī, kredītiestāde izvērtē vismaz kredītportfeļa riska darījumu koncentrāciju, t.sk.:

48.1. savstarpēji saistītu klientu grupu un individuālo klientu, kas nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, riska darījumu koncentrāciju (tālāk tekstā – individuālās koncentrācijas risks);

48.2. riska darījumu ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem koncentrāciju (tālāk tekstā – nozaru koncentrācijas risks);

48.3. riska darījumu, kuros aizņēmuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas, koncentrāciju (tālāk tekstā – valūtu nesakritības koncentrācijas risks);

48.4. netiešo riska darījumu koncentrāciju, kas veidojas no riska darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu, vai no riska darījumiem, kuru kredītrisks ir samazināts, piemērojot viena nodrošinājuma devēja nodrošinājumu, (tālāk tekstā – nodrošinājuma koncentrācijas risks).

49. Kredītiestādes kredītportfeli šo noteikumu 50.–52. punkta izpratnē veido kredītiestādes klientiem, izņemot centrālajām valdībām, centrālajām bankām, pašvaldībām un kredītiestādēm, izsniegtie kredīti un ārpusbilances saistības pret šiem klientiem (tālāk tekstā visi kopā – kredīti). Kredītus šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj summā, kas nav samazināta par saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Ārpusbilances saistības pret klientiem šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

50. Piemērojot vienkāršoto metodi kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

50.1. kredītiestāde nosaka individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:

50.1.1. kredītiestāde nosaka individuālās koncentrācijas indeksu (tālāk tekstā – IKI), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

IKI = Ʃ SSKGE²/ (ƩSSKGE)²*ƩSSKGE/ƩIKE*100,

kur:

SSKGE – riska darījumu kopsumma ar vienu savstarpēji saistītu klientu grupu vai klientu, kas nav iesaistīts grupā. Aprēķinā tiek ņemti vērā tikai 1 000 lielākie riska darījumi ar savstarpēji saistītu klientu grupām vai klientiem, kuri nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā. Ja kredītiestādei ir mazāk par 1 000 klientiem, aprēķinā iekļauj visus tās klientus,

IKE – kredītiestādes kredītportfeļa riska darījumu kopsumma;

50.1.2. individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka procentos no kredītportfelim saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 noteikumiem aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem (tālāk tekstā – kredītportfelim aprēķinātā kredītriska kapitāla prasība) atkarībā no IKI lieluma, izmantojot 1. tabulā noteiktos rādītājus:

1. tabula. Individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs

50.2. kredītiestāde nosaka nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:

50.2.1. kredītiestāde nosaka nozaru koncentrācijas indeksu (tālāk tekstā – NKI), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

NKI = Ʃ NE²/(Ʃ NE)²*100,

kur:

NE - riska darījumu kopsumma ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem, kas ir rezidenti - uzņēmumi un finanšu iestādes. Kā atsevišķu nozari aprēķinā iekļauj visus riska darījumus ar nerezidentiem - uzņēmumiem un finanšu iestādēm;

50.2.2. kredītportfeļa sadalījumam tautsaimniecības nozarēs izmanto NACE 2. red. nomenklatūru saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem par Kredītu reģistru;

50.2.3. kredītiestāde nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentuāli no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 noteikumiem aprēķinātās kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas reizinājuma ar 8 procentiem (tālāk tekstā – kredītriska kapitāla prasība) riska darījumu atbilstošajai grupai atkarībā no NKI lieluma, izmantojot 2. tabulā noteiktos rādītājus:

2. tabula. Nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs

50.3. kredītiestāde nosaka valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:

50.3.1. kredītiestāde nosaka pret valūtu nesakritības risku nenodrošinātiem kredītņēmējiem izsniegto kredītu īpatsvaru mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegto kredītu kopsummā;

50.3.2. ja saskaņā ar šo noteikumu 50.3.1. punktu noteikto kredītu apmērs pārsniedz 10 procentus no mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegto kredītu kopsummas, kredītiestāde nosaka valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru individuāli katram valūtu pārim, iedalot kredītus atsevišķās valūtu pāru riska darījumu grupās, par pamatu ņemot valūtu, kurā kredītiestāde ir izsniegusi kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, un ienākumu valūtu. Riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka p procentu apmērā no kredītriska kapitāla prasības atbilstošajai riska darījumu grupai, izmantojot šādu formulu:

p = max{STDV12; STDV36; 12%},

kur:

STDV12 – valūtu kursa standartnovirze kredīta valūtai pēdējiem 12 mēnešiem, izteikta procentos,

STDV36 – valūtu kursa standartnovirze kredīta valūtai pēdējiem 36 mēnešiem, izteikta procentos,

STDV aprēķinos par pamatu tiek ņemtas valūtas kursu dienas relatīvās izmaiņas;

50.3.3. kredītiestāde, nosakot valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, summē saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu noteikto atsevišķu valūtu pāriem nepieciešamo kapitāla apmēru;

50.3.4. ja kredītiestāde saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu ir iedalījusi kredītus, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, vairākās riska darījumu grupās, kredītiestāde var izvēlēties lielāko no katram valūtu pārim atsevišķi aprēķinātajiem koeficientiem p saskaņā ar šo noteikumu 50.3.2. punktu un to piemērot visai atbilstošajai riska darījumu grupai;

50.3.5. nosakot kredītu, kas pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, īpatsvaru saskaņā ar šo noteikumu 50.3.1. punktu, kredītiestāde var pieņemt, ka visi kredīti, kas mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegti no euro atšķirīgā valūtā, ir pakļauti valūtu nesakritības koncentrācijas riskam, un, ja šādu kredītu apmērs pārsniedz 10 procentus no mājsaimniecībām – rezidentēm un MVU – rezidentiem izsniegto kredītu kopsummas, noteikt valūtu nesakritības koncentrācijas riska segšanai nepieciešamo kapitālu 12 procentu apmērā no kredītriska kapitāla prasības atbilstošajai riska darījumu grupai;

50.4. kredītiestāde nosaka nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru šādi:

50.4.1. nosaka nodrošinājuma koncentrācijas indeksu (tālāk tekstā – NVKI), kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

NVKI = Ʃ NVE²/(Ʃ NVE)²*100,

kur:

NVE - kredītu ar viena veida nodrošinājumu kopsumma;

50.4.2. kredītportfeļa sadalījumu pa nodrošinājumu veidiem nosaka saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem par Kredītu reģistru;

50.4.3. kredītiestāde nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka procentuāli no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska kapitāla prasības atkarībā no NVKI lieluma, izmantojot 3. tabulā noteiktos rādītājus:

3. tabula. Nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs

50.5. kopējo kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde aprēķina kā saskaņā ar šo noteikumu 50.1.–50.4. punkta prasībām aprēķināto kapitāla apmēru kopsummu.

51. Ja kredītiestādei ir būtiski ieguldījumi kredītportfelī iekļauto klientu emitētajos vērtspapīros, tā iekļauj šādus vērtspapīrus riska darījumu ar klientu kopsummā individuālā un nozares koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai.

52. Kredītiestāde izvērtē arī citos bilances posteņos (īpaši prasību pret centrālajām valdībām, kredītiestādēm un vērtspapīru posteņos) iekļauto riska darījumu koncentrācijas risku, t.sk. valūtu nesakritības koncentrācijas risku, un nepieciešamības gadījumā aprēķina tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Kredītiestāde citos bilances posteņos iekļauto riska darījumu koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru var noteikt, izstrādājot šo noteikumu 50.–51. punktā aprakstītajai pieejai līdzīgas pieejas.

53. Kredītiestāde veic periodisku koncentrācijas riska stresa testēšanu, analizē stresa testēšanas rezultātus un ņem tos vērā, nosakot koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks

54. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un nosaka šā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, var noteikt, izmantojot vienu no šādām pieejām:

54.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 55. punkts);

54.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

55. Piemērojot vienkāršoto metodi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

55.1. kredītiestāde ņem vērā šādus rādītājus:

55.1.1. nerezidentu noguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos;

55.1.2. klientu, kuriem nepieciešama padziļināta izpēte, noguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos;

55.1.3. nerezidentu noguldījumu apmēra izmaiņas (procentos pret iepriekšējo periodu) pēdējā kalendārā gada laikā;

55.1.4. trasta operāciju apmēru – pasīvu pārvaldīšanā attiecību pret kredītiestādes bilances kopsummu;

55.2. papildus šo noteikumu 55.1.1.–55.1.4. punktā minētajiem rādītājiem kredītiestāde ņem vērā iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

55.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka šādi:

55.3.1. kredītiestāde šo noteikumu 55.1.1.–55.1.4. punktā minētajiem rādītājiem nosaka to skaitlisko novērtējumu no 1 līdz 10, izmantojot šādus kritērijus:

55.3.1.1. nerezidentu noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos (procentos) – 4. tabulā minētie kritēriji:

4. tabula. Kritēriji nerezidentu noguldījumu īpatsvaram kopējos noguldījumos

55.3.1.2. klientu, kuriem nepieciešama padziļināta izpēte, noguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos (procentos) – 5. tabulā minētie kritēriji:

5. tabula. Kritēriji klientu, kuriem nepieciešama padziļināta izpēte, noguldījumu īpatsvaram kopējos noguldījumos

55.3.1.3. nerezidentu noguldījumu apmēra izmaiņas (procentos pret iepriekšējo periodu) pēdējā kalendārā gada laikā – 6. tabulā minētie kritēriji:

6. tabula. Kritēriji nerezidentu noguldījumu apmēra izmaiņām pēdējā kalendārā gada laikā

55.3.1.4. pasīvu pārvaldīšanā attiecība pret kredītiestādes bilances kopsummu (procentos) – 7. tabulā minētie kritēriji:

7. tabula. Kritēriji pasīvu pārvaldīšanā attiecībai pret kredītiestādes bilances kopsummu

55.3.2. skaitliskos novērtējumus, kas noteikti atbilstoši šo noteikumu 55.3.1.1.–55.3.1.4. punktā minētajiem kritērijiem, summē;

55.3.3. ja Komisija pēdējās noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomas pārbaudes ietvaros kredītiestādē ir konstatējusi būtiskus trūkumus kredītiestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā, tad kredītiestāde šo noteikumu 55.3.2. punktā minēto skaitlisko novērtējumu palielina par 10. Par būtiskiem trūkumiem kredītiestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmā šo noteikumu izpratnē uzskatāmi tādi trūkumi, kuru rezultātā kredītiestāde nenodrošina atbilstošu klientu identifikāciju vai patieso labuma guvēju noskaidrošanu, vai klientu saimnieciskās darbības pārzināšanu, vai neparastu vai aizdomīgu darījumu identificēšanu un ziņošanu par tiem, vai citu būtisku Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu, vai pietiekamas iekšējā audita pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

55.3.4. ja kredītiestādes klientu darbības specifika ir tāda, ka klientu – nerezidentu vai klientu, kuriem nepieciešama padziļināta izpēte, veikto darījumu apmērs ir liels, bet to kontu atlikumi ir nelieli un līdz ar to šo noteikumu 55.3.1.1.–55.3.1.3. punktā aprakstītie kritēriji objektīvi neatspoguļo kredītiestādes klientu struktūrai piemītošo risku, tad kredītiestāde šo noteikumu 55.3.1.1.–55.3.1.3. punktā minēto noguldījumu (atlikumu) īpatsvara vai apmēra izmaiņu kritēriju vietā izmanto klientu darījumu apmēru raksturojošus kritērijus (piemēram, nerezidentu (vai attiecīgi klientu, kuriem nepieciešama padziļināta izpēte) kontu viena mēneša vidējā apgrozījuma (vai vienas dienas vidējā apgrozījuma u.tml.) attiecība pret kredītiestādes klientu kontu kopējo atbilstošā perioda vidējo apgrozījumu);

55.3.5. atkarībā no kopējā iegūtā skaitliskā novērtējuma, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 55.3.1.–55.3.4. punkta prasībām, kredītiestāde nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, izmantojot 8. tabulā noteiktos rādītājus:

8. tabula. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs

Likviditātes risks

56. Papildu kapitāla uzturēšana likviditātes riska segšanai nenodrošina efektīvu likviditātes riska mazināšanu, tomēr krīzes laikā papildu finansējuma piesaistīšanas izdevumi var ietekmēt kredītiestādes ienākumus un kapitāla līmeni, tāpēc kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē likviditātes risku, t.sk. novērtē likvīdo aktīvu pietiekamību krīzes situācijās, iespējamos zaudējumus, kas var rasties resursu sadārdzinājuma rezultātā, un analizē nepieciešamību noteikt papildu kapitālu šo zaudējumu segšanai.

57. Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas var rasties likviditātes riska rezultātā, kredītiestāde, izmantojot iespējamo notikumu scenāriju analīzi (stresa testēšanu) saskaņā ar likviditātes noteikumu prasībām:

57.1. analizē savas iespējas nepieciešamības gadījumā piesaistīt finanšu resursus;

57.2. novērtē iespējamos papildu finansējuma piesaistīšanas izdevumus un esošo finanšu resursu sadārdzinājumu likviditātes krīzes gadījumā.

Pārējie riski

58. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē arī pārējos tās darbībai piemītošos riskus, t.sk. reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus riskus, kas ir raksturīgi kredītiestādes darbības specifikai, (tālāk tekstā visi kopā – pārējie riski).

59. Ņemot vērā to, ka reputācijas risks un biznesa modeļa risks ir būtiski riski jebkurai kredītiestādei, kredītiestādes uzdevums ir nodrošināt reputācijas riska un biznesa modeļa riska atbilstošu pārvaldīšanu, un noteikta kapitāla apmēra uzturēšana šo risku segšanai nevar aizstāt citas šo risku pārvaldīšanas un mazināšanas metodes. Kredītiestāde izvērtē iespēju reputācijas riska un biznesa modeļa riska pārvaldīšanas ietvaros ieviest šo risku mērīšanas (novērtēšanas) sistēmas.

60. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības specifiku, izstrādā atbilstošas politikas un procedūras reputācijas riska identificēšanai un pārvaldīšanai. Reputācijas risks var rasties gan kredītiestādes darbības, gan arī no kredītiestādes neatkarīgu ārēju notikumu rezultātā. Reputācijas riska avoti ir paaugstinātu risku uzņemšanās, neapmierinoši sniegti pakalpojumi klientiem, neētiskas vai nelegālas kredītiestādes vadības un darbinieku darbības, krāpšana, grāmatvedības uzskaites neatbilstība, vāja korporatīvā vadība, kredītiestādes darbības neatbilstība saistošajiem likumiem, noteikumiem un standartiem, vāji operacionālās vai finanšu darbības rādītāji, interešu konflikta situācijas, uzraudzības iestāžu sankcijas, zema pakalpojumu kvalitāte u.c. Reputācijas riska pārvaldīšana ietver labas reputācijas radīšanu un uzturēšanu (aizsargāšanu) gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā:

60.1. labas reputācijas uzturēšanai normālos darbības apstākļos kredītiestāde paredz vismaz pastāvīgus pamatdarbības procesu, produktu un pakalpojumu uzlabojumus, nosaka sadarbības ar kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem un citām ieinteresētajām personām pamatprincipus un kredītiestādes sabiedrisko attiecību (t.sk. reklāmas) koncepciju;

60.2. kredītiestāde izstrādā procedūras un darbības plānu krīzes situāciju pārvaldīšanai, t.sk. identificē iespējamos notikumus, kas var radīt paaugstinātu reputācijas risku, apzina šādu notikumu cēloņus un iespējamās sekas, nosaka darbības, kas veicamas, lai aizsargātu reputāciju krīzes situācijā, un komunikācijas ar sabiedrību krīzes situācijā kārtību.

61. Biznesa modeļa riska pārvaldīšanai kredītiestāde izveido piemērotu stratēģiskās plānošanas sistēmu, kuras ietvaros kredītiestāde vismaz saskaņā ar šo noteikumu 62. punktu analizē un izvērtē tās biznesa modeļa:

61.1. dzīvotspēju, t.sk. tā pelnītspēju 12 mēnešu periodā;

61.2. ilgtspēju, t.sk. tā pelnītspēju turpmāko triju gadu un visa ekonomiskā cikla laikā;

61.3. dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautību būtiskiem riskiem.

62. Lai veiktu biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas, kā arī tā dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautības būtiskiem riskiem analīzi un izvērtēšanu, kredītiestāde:

62.1. identificē tās pašreizējo biznesa modeli un nosaka pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspējas vai ilgtspējas nodrošināšanai būtiskos darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kā arī nosaka darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kas palielina vai var palielināt kredītiestādes pakļautību esošiem vai varbūtējiem riskiem. Kredītiestāde būtiskuma noteikšanai var izmantot dažādus rādītājus, piemēram, darbības veids ir būtisks, ja tas rada vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes peļņas vai ienākumiem vai ja tas veido vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes kopējiem aktīviem, kopējās riska darījumu vērtības u.tml.;

62.2. analizē uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, kuros kredītiestāde veic vai plāno veikt savu darbību, lai noteiktu to ietekmi uz kredītiestādes darbību un darbības mērķu sasniegšanu. Kredītiestāde, analizējot uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, izmanto makroekonomisko stāvokli un tā attīstību raksturojošus rādītājus (piemēram, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, darba algas pieaugums, inflācija, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes, mājokļa cenu indekss u.c.), konkurences vidi un tās attīstību raksturojošus lielumus (piemēram, paredzamais mērķa tirgus, tostarp mājokļu hipotekāro aizdevumu tirgus, izaugsme, galveno konkurentu plāni un darbības mērķa tirgū u.c.), kā arī vispārējās tendences tirgū raksturojošus lielumus (piemēram, regulējošo prasību izmaiņas, izmaiņas klientu uzvedībā, tehnoloģiju attīstības tendences u.c.);

62.3. analizē pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātus un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un to atbilstību attīstības stratēģijā pēdējo triju gadu periodā noteiktajam, kā arī nosaka biznesa modeļa darbības rezultātu un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeņa un pieļaujamā risku līmeņa attīstības tendences. Papildus kredītiestāde analizē kārtējā darbības gada faktisko darbības rezultātu izpildes atbilstību plānotajiem. Darbības rezultātu, risku, ko kredītiestāde uzņēmusies, un pieļaujamā risku līmeņa analīze ietver finanšu pārskatos (peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance) iekļautās informācijas kvantitatīvu analīzi, piemēram:

62.3.1. analizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izvērtē:

62.3.1.1. pelnītspēju noteicošos faktorus, ienākumu struktūru, izmaksu struktūru, uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam,

62.3.1.2. galvenos rādītājus, piemēram, izmaksu attiecību pret ienākumiem (cost-income ratio), kredītu kvalitātes pasliktināšanos (loan impairment), neto procentu ienākumu maržu (net interest margin), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim,

62.3.1.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā;

62.3.2. analizējot bilanci, izvērtē:

62.3.2.1. aktīvu struktūru, pasīvu, t.sk. kapitāla, struktūru, finansējuma struktūru, kopējās riska darījumu vērtības un pašu kapitāla izmaiņas,

62.3.2.2. galvenos rādītājus, piemēram, pašu kapitāla atdevi (return on equity), aktīvu atdevi (return on assets), kapitāla pietiekamības rādītājus, aktīvu un pasīvu nesabalansētību (funding gap), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim,

62.3.2.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā;

62.4. analizē faktorus, kuriem ir vai varētu būt būtiska ietekme uz darbības mērķu sasniegšanu ar pašreizējo biznesa modeli. Darbības mērķu sasniegšanu ietekmējošo faktoru kvalitatīva analīze ietver:

62.4.1. ārējo faktoru, piemēram, ārpakalpojumu sniedzēju (third party providers), starpnieku (intermediaries), tiesību aktu izmaiņu, ietekmes analīzi;

62.4.2. iekšējo faktoru, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, resursu kapacitātes, ietekmes analīzi;

62.4.3. attiecību ar klientiem, piegādātājiem un partneriem stipruma, piemēram, zīmola atpazīstamības, klientu lojalitātes, partnerības efektivitātes, ietekmes analīzi;

62.4.4. priekšrocību konkurences jomā, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma, uzņēmējdarbības mēroga, ietekmes analīzi;

62.5. analizē attīstības stratēģijā iekļauto informāciju kvantitatīvi un kvalitatīvi, izmantojot uz nākotni vērstu skatījumu, lai pamatotu tajā iekļautos pieņēmumus, kā arī tās īstenošanas ticamību un ar tās īstenošanu saistīto risku līmeni. Attīstības stratēģijas analīze ietver:

62.5.1. plānoto darbības mērķu analīzi atbilstoši pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātu kvalitatīvajai un kvantitatīvajai analīzei;

62.5.2. plānoto pašreizējā biznesa modeļa izmaiņu darbības mērķu sasniegšanai analīzi;

62.5.3. iekļauto pieņēmumu ticamības un atbilstības, piemēram, makroekonomiskajiem rādītājiem, tirgus attīstībai, ģeogrāfiskajiem reģioniem, tautsaimniecības nozarēm, būtisko produktu vai pakalpojumu pieaugumam, analīzi;

62.5.4. risku, kurus kredītiestāde vēlas uzņemties, un to pieļaujamā līmeņa, kā arī rīcības pieļaujamā risku līmeņa plānoto darbības mērķu sasniegšanā ievērošanas nodrošināšanai analīzi;

62.5.5. ar kredītiestādes plānoto darbību saistīto risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra, vēlamā kapitāla apmēra (kapitāla pietiekamības mērķu) un tā sasniegšanas plāna, kapitāla palielināšanas avotu, paredzamo izdevumu papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plāna, kapitāla pietiekamības uzturēšanas plāna ārkārtas gadījumos analīzi;

62.5.6. izpildes spējas analīzi, ņemot vērā kredītiestādes praksi attiecībā uz pēdējo triju gadu stratēģijās noteiktā sasniegšanu, kā arī noteiktās attīstības stratēģijas komplicētību un tajā noteikto mērķu lielumu salīdzinājumā ar pašreizējo biznesa modeli;

62.6. izvērtē pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspēju, t.sk. pelnītspējas pietiekamību, ņemot vērā:

62.6.1. veikto uzņēmējdarbības vides pašreizējo un nākotnes apstākļu un pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi;

62.6.2. rādītājus, kas pierāda biznesa modeļa spēju nodrošināt ieņēmumu pārsniegumu pār izmaksām, kurās neiekļauj vienreizējās izmaksas (one-offs) (piemēram, pamatojoties uz pašu kapitāla atdeves rādītāja attiecību pret pašu kapitāla cenas rādītāju (cost of equity) vai aktīvu atdeves rādītāju (return on assets)), kā arī apsverot izmaiņas rādītājos visa ekonomiskā cikla laikā;

62.6.3. finansējuma struktūru (piemēram, finansējuma struktūras atbilstību biznesa modelim un attīstības stratēģijai);

62.6.4. vēlmi uzņemties risku (piemēram, vai biznesa modeļa vai attīstības stratēģijas pamatā ir vēlme uzņemties atsevišķus riskus (piemēram, kredītrisku) vai augstāku risku līmeni kopumā, lai spētu nodrošināt pelnītspējas pietiekamību);

62.7. izvērtē biznesa modeļa ilgtspēju, ņemot vērā veikto uzņēmējdarbības vides apstākļu, pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, kā arī attīstības stratēģijā iekļautās informācijas analīzi;

62.8. nosaka un izvērtē būtiskos riskus, kam ir vai varētu tikt pakļauta biznesa modeļa dzīvotspēja un ilgtspēja, piemēram, plānoto finanšu rādītāju neizpildi, paļaušanos uz nepamatotu vai savlaicīgi nepārskatītu attīstības stratēģiju, pārmērīgu ienākumu koncentrāciju vai to svārstīgumu, pārmērīgu risku uzņemšanos, nenoteiktību attiecībā uz finansējuma struktūru, būtiskus ārējos notikumus.

63. Kredītiestādes darbības specifikai un darbības veidiem var būt raksturīgi citi riski, kuru ietekme uz kredītiestādes darbību un kapitālu nav ņemta vērā 1. pīlāra riskos, piemēram:

63.1. ja kredītiestāde saviem darbiniekiem veido uzkrājošos pensiju fondus ar noteikto izmaksu (defined benefit) plānu un pati kredītiestāde uzņemas pensiju saistību izpildes risku, tad kredītiestādei būtisks ir pensiju risks (pension risk) – risks, ka pensiju fonda aktīvi būs nepietiekami, lai segtu pensiju fonda saistības, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes finansiālās darbības rezultātus un kapitāla apmēru;

63.2. ja kredītiestāde konsolidācijas grupā veic apdrošināšanas operācijas, tad kredītiestādei būtiski var būt ar apdrošināšanas darbību saistītie riski (insurance risk), kas var ievērojami ietekmēt kredītiestādes finansiālās darbības rezultātus un kapitāla apmēru.

64. Kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru var noteikt, izmantojot vienu no šādām pieejām:

64.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 65. punkts);

64.2. kredītiestādes izstrādātos iekšējos modeļus, metodes vai pieejas.

65. Vienkāršotā metode pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai nozīmē, ka pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka kā noteiktu procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu atskaites datumā un reizināta ar 8 procentiem, bet ne mazāk kā 5 procentu apmērā.

Ieteicamās kapitāla rezerves noteikšana

66. Papildus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde nosaka ieteicamo kapitāla rezervi, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā, t.i., ekonomikas augšupejas periodā kredītiestāde izveido kapitāla rezervi zaudējumu segšanai, kas var rasties ekonomikas lejupslīdes periodā.

67. Nosakot ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, kredītiestāde analizē, izvērtē un dokumentē iespējamos kredītiestādes attīstības scenārijus nākamajiem trim gadiem atkarībā no dažādiem makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem, notikumiem vai izmaiņām tirgus nosacījumos, kā arī novērtē šādu scenāriju, notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos ietekmi uz kredītiestādes kopējo finansiālo stāvokli, biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, ņemot vērā kredītiestādes darbībai piemītošo risku (īpaši kredītriska, tirgus risku un likviditātes riska) mijiedarbību. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanai kredītiestāde izskata vairākus makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijus – bāzes scenāriju (scenāriju, kas tiek izmantots kredītiestādes darbības plānošanā turpmākajiem 12 mēnešiem) un vismaz vienu būtiski nelabvēlīgas attīstības scenāriju katram no turpmākajiem trim gadiem (stresa testa scenāriju). Kredītiestāde analizē, piemēram, šādus stresa testa (nelabvēlīgas attīstības) scenārijus:

67.1. vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās scenārijus (vispārējās recesijas scenāriji);

67.2. ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās atsevišķās nozarēs, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai, scenārijus (atsevišķu nozaru recesijas scenāriji);

67.3. krīzes (stresa) situācijas naudas un finanšu tirgos scenārijus (piemēram, finanšu instrumentu likviditātes pasliktināšanās, augsts finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīgums, būtisks akciju tirgus cenu kritums);

67.4. citus iespējamos scenārijus (piemēram, reputācijas riska scenārijus u.c.);

67.5. vairāku nelabvēlīgu scenāriju vienlaicīgu iestāšanos (piemēram, vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, likviditātes krīze un kredītiestādes reputācijas būtiska pasliktināšanās).

68. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanā izmantotajiem stresa testa scenārijiem jābūt visaptverošiem (jāaptver visi kredītiestādes darbībai piemītošie būtiskie riski un būtiskās darbības jomas), ārkārtējiem, ar pietiekami būtisku ietekmi, bet ne neiespējamiem. Scenārijiem jāatbilst tādiem pietiekami retiem notikumiem, kas kredītiestādē, finanšu nozarē un citās kredītiestādes darbību ietekmējošajās nozarēs notiek aptuveni reizi 25 gados. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēru nosaka, ņemot vērā tā gada stresa testa scenārija rezultātus, kurā ir lielākā ietekme uz kredītiestādi, ja minētā gada stresa testa scenārija rezultātā nepieciešams papildu kapitāls kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai virs TSCR apmēra un saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra kopsummas.

69. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanā veiktajai stresa testēšanai jābūt uz nākotni vērstai (forward-looking), un tai jābūt kapitāla plānošanas neatņemamai sastāvdaļai. Uz nākotni vērsta stresa testēšana nozīmē, ka tajā tiek apskatītas gan sistēmiskas, gan kredītiestādes darbībai specifiskas izmaiņas riska faktoros vismaz nākamo trīs gadu laikā.

70. Stresa testēšanā kredītiestāde, ievērojot piesardzības principu, var ņemt vērā iespējamos pasākumus, ko kredītiestādes vadība nelabvēlīgā scenārija iestāšanās gadījumā veiktu, lai mazinātu scenārija ietekmi uz kredītiestādi (piemēram, aktīvu pārdošana, darbības apjoma samazināšana, finanšu investoru piesaistīšana u.c.). Vienlaikus kredītiestāde nodrošina, ka vadības pasākumi ir apspriesti un apstiprināti atbilstošā kredītiestādes vadības līmenī un stresa testēšanas rezultāti tiek dokumentēti tādējādi, ka iespējams identificēt apskatīto stresa testa scenāriju ietekmi uz kredītiestādes darbību gan ar vadības pasākumu veikšanu, gan bez tās.

71. Kredītiestāde nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā var izmantot ieteicamo kapitāla rezervi zaudējumu segšanai un uzturēt mazāku ieteicamo kapitāla rezervi, sedzot ar nelabvēlīgo scenāriju iestāšanos saistītos zaudējumus ar iepriekš izveidoto ieteicamo kapitāla rezervi. Vienlaikus kredītiestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piemērotā laika posmā atjaunotu ieteicamo kapitāla rezervi citiem iespējamiem nelabvēlīgiem scenārijiem, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs ir pietiekams visa ekonomikas cikla laikā.

TSCR apmēra un OCR apmēra noteikšana

72. Lai noteiktu TSCR apmēru, kredītiestāde apkopo visu risku, kuriem kredītiestāde nosaka kapitālu tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas rezultātus. Kredītiestāde, kurai Komisija ir noteikusi prasību nodrošināt individuālo minimālo kapitāla pietiekamības rādītāju, ievēro, ka TSCR apmērs nedrīkst būt zemāks par tai noteiktā individuālā minimālā kapitāla pietiekamības rādītāja reizinājumu ar kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr.  575/2013 92. pantu atskaites datumā. Ja TSCR apmērs ir mazāks par minētā reizinājuma apmēru, kredītiestāde nosaka papildu kapitāla prasību.

73. Lai noteiktu OCR apmēru, kredītiestāde apkopo TSCR apmēra, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra un ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanas rezultātus.

74. Ja kredītiestāde dažādu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanā izmanto atšķirīgus pieņēmumus (piemēram, atšķirīgus ticamības intervālus, atšķirīgus turēšanas periodus), kredītiestāde, aprēķinot TSCR apmēru, kā arī OCR apmēru, nodrošina iegūto rezultātu salīdzināmību.

75. Apkopojot kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātus, kredītiestāde var izmantot jebkuru no šādām pieejām:

75.1. kredītiestāde TSCR apmēru vai OCR apmēru nosaka attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu 72. vai 73. punktu;

75.2. kredītiestāde izmanto tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju TSCR apmēra vai OCR apmēra noteikšanai. Šī pieeja ļauj atzīt diversifikācijas efektus. Ja kredītiestāde atzīst diversifikācijas efektus, tā ievēro piesardzības principu, t.sk. nodrošina, ka:

75.2.1. kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos ir noteikta kredītiestādes izmantotā pieeja (piemēram, korelācijas matricas (variance-covariance matrix), kopulas (copulas), pilnas modelēšanas vai simulācijas (full modelling/simulation) pieeja) un ir aprakstīti galvenie parametri un pieņēmumi;

75.2.2. kredītiestāde ir analizējusi izmantotās pieejas ierobežojumus (limitations) un pieņēmumus, t.sk. ir veikusi galveno pieņēmumu jutīguma analīzi, analizējusi iespējamo "nepareizā virziena" mijiedarbību ("wrong-way" interactions) starp riskiem un citus ierobežojumus, kas minēti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)⁷;

75.2.3. diversifikācijas efektu noteikšanā kredītiestāde nepaļaujas tikai uz ekspertu vērtējumu, bet izmantotie pieņēmumi un parametri ir statistiski pamatoti, parametru noteikšanā kredītiestāde izmanto datus par vismaz piecu gadu periodu;

75.2.4. kredītiestāde veic regulāras izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošuma un datu kvalitātes pārbaudes (validation);

75.2.5. attiecībā uz 1. pīlāra riskiem diversifikācijas efektu atzīšanas dēļ netiek samazināts tiem saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta prasībām attiecīgi aprēķinātais riska darījumu riska svērtās vērtības reizinājuma ar 8 procentiem apmērs vai pašu kapitāla prasību apmērs.

76. Papildus TSCR apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā kredītiestāde minēto kapitāla apmēru izsaka kā TSCR apmēra rādītāju saskaņā ar šādu formulu:

kur:

TSCR – TSCR apmērs,

TREA – kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr.  575/2013 92. pantu atskaites datumā.

77. Kredītiestāde pastāvīgi nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 76. punkta prasībām aprēķinātā rādītāja ievērošanu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu, ievērojot šādas proporcijas:

77.1. 8 procenti atspoguļo ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteiktās pašu kapitāla prasības;

77.2. pārsniegums, kas veidojas virs 8 procentiem, atspoguļo pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteiktās pašu kapitāla prasības, un to izpildi nodrošina ar vismaz 56 procentiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un 75 procentiem pirmā līmeņa kapitāla.

78. Papildus OCR apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā kredītiestāde minēto kapitāla apmēru izsaka kā OCR apmēra rādītāju saskaņā ar šādu formulu un nodrošina aprēķinātā rādītāja ievērošanu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr.  575/2013 92. pantu:

kur:

KKR rādītājs – saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs, izteikts procentos no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības atskaites datumā,

ieteicamās kapitāla rezerves rādītājs – ieteicamās kapitāla rezerves apmērs, izteikts procentos no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības atskaites datumā. Ieteicamās kapitāla rezerves izpildi nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

Kapitāla plānošana

79. Kredītiestāde tās darbības plānošanas ietvaros veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem.

80. Kapitāla plānošana ietver kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijas izstrādi, kurā kredītiestāde vismaz nosaka ar kredītiestādes plānoto darbību saistīto risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, TSCR apmēru un TSCR rādītāju, OCR apmēru un OCR rādītāju, vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus) un tā sasniegšanas plānu, kapitāla palielināšanas avotus un paredzamos izdevumus papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plānu un kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos. Ja kredītiestādes pašu kapitālā ir iekļauts subordinētais kapitāls, kredītiestāde kapitāla plānošanas ietvaros veic arī subordinētā kapitāla plānošanu un identificē kredītiestādes veicamos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu kapitālu subordinētā kapitāla plānotā samazinājuma kompensēšanai (piemēram, vai tiks piesaistīts jauns subordinētais kapitāls, vai tiks palielināts pamatkapitāls, vai tiks veikti citi pasākumi, lai samazinātu kredītiestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošos riskus).

81. Kapitāla plānošanā kredītiestāde prognozē:

81.1. risku segšanai nepieciešamā kapitāla, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja izmaiņas, ņemot vērā kredītiestādes darbības apjoma pieaugumu vai darbības veidu izmaiņas saskaņā ar kredītiestādes stratēģisko un ikgadējo plānošanu, t.sk. ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteikto pašu kapitāla prasību izmaiņas, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja izmaiņas saskaņā ar kredītiestādes iekšējo novērtējumu;

81.2. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra izmaiņas, ņemot vērā plānoto peļņas lielumu un peļņas sadali (t.sk. dividenžu politiku), akciju emisijas, subordinētā kapitāla atmaksas termiņus un piesaistīšanas plānus, plānotās investīcijas citu komersantu kapitālā un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru. Kredītiestāde, plānojot kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, nosaka iekšējos un ārējos resursus kapitāla palielināšanai šādas vajadzības rašanās gadījumā, piemēram, akciju emisiju, subordinēto aizdevumu piesaistīšanu u.c.

82. Kapitāla plānošanas ietvaros kredītiestāde veic arī kapitāla plānošanu ārkārtas situācijām, t.sk. nosaka veicamās darbības, lai nodrošinātu 1. pīlāra risku un 2. pīlāra risku kapitāla prasību ievērošanu ārkārtas gadījumos, un nosaka atbilstošus rīcības plānus.

83. Kredītiestāde nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus), ņemot vērā riskus, kas piemīt kredītiestādes darbībai, ekonomisko vidi, kurā kredītiestāde darbojas, iekšējās kontroles sistēmas, pārvaldes sistēmas un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti, stratēģisko darbības plānu, pieejamā kapitāla kvalitāti, iespējas piesaistīt papildu kapitālu šādas nepieciešamības rašanās gadījumā, reitingu aģentūru prasības kapitāla lielumam atbilstoša reitinga piešķiršanai, kredītiestādes kreditoru prasības kapitāla lielumam un citus iespējamos faktorus.

84. Ja kredītiestādes faktiskais OCR rādītājs kļūst mazāks nekā saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu noteiktais (piemēram, šo noteikumu 71. punktā minētajā gadījumā), kredītiestāde nekavējoties informē Komisiju par šādas situācijas rašanos, tās cēloņiem un kredītiestādes plānotajiem pasākumiem kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra atjaunošanai līdz pietiekamam līmenim.

85. Pamatojoties uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem, kredītiestāde apkopo svarīgākos secinājumus, nosaka jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi vai citi pasākumi, un izstrādā veicamo pasākumu programmu kapitāla pietiekamības nodrošināšanai. Pasākumu programmā kapitāla pietiekamības nodrošināšanai var būt ietverti šādi pasākumi:

85.1. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra palielināšana;

85.2. kredītiestādes riska profila maiņa – noteiktu darbības veidu apjoma samazināšana, jaunu riska mazināšanas metožu piemērošana u.c.;

85.3. iekšējās kontroles sistēmas, pārvaldes sistēmas un risku pārvaldīšanas sistēmas uzlabošana;

85.4. kapitāla pietiekamības mērķu maiņa, ja nepieciešams, nosakot pārejas periodu pārskatīto kapitāla pietiekamības mērķu sasniegšanai.

86. Kredītiestāde ir atbildīga par tās ILAAP saturu un apjomu. ILAAP ietvaros kredītiestāde nosaka tās darbības nodrošināšanai nepieciešamās likviditātes rezerves apmēru.

87. Kredītiestāde, kurai Komisija ir noteikusi prasību nodrošināt individuālo minimālo likviditātes rādītāju, ievēro, ka tās darbības nodrošināšanai nepieciešamais likviditātes rezerves apmērs nav zemāks par likviditātes rezervēm, kas ir nepieciešamas, lai ievērotu Komisijas noteikto individuālo minimālo likviditātes rādītāju.

88. Kredītiestāde iesniedz Komisijai pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (tālāk tekstā – pārskats) viena mēneša laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus, ievērojot šo noteikumu 89.–93. punkta prasības.

89. Kredītiestāde, kas ietilpst:

89.1. šo noteikumu 16.1. punktā noteiktajā pirmajā grupā, par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumu nosaka pārskata gada beigu datumu un iesniedz Komisijai pārskatu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. maijam;

89.2. šo noteikumu 16.2. punktā noteiktajā otrajā grupā, katru gadu līdz 1. decembrim informē Komisiju par nākamajā kalendārajā gadā plānoto pārskata iesniegšanas Komisijai termiņu un par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumu.

90. Kredītiestāde pārskatā iekļauj šādu informāciju:

90.1. kredītiestādes vispārēju raksturojumu, būtiskos darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kopsavilkumu par pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātu analīzi un tā dzīvotspējas izvērtējumu, uzņēmējdarbības vides pašreizējo apstākļu analīzi, faktoru, kuriem ir vai varētu būt būtiska ietekme uz darbības mērķu sasniegšanu ar pašreizējo biznesa modeli, analīzi, biznesa modeļa ilgtspējas izvērtējumu;

90.2. kopsavilkumu par kredītiestādes stratēģisko plānošanu, t.sk.:

90.2.1. kredītiestādes attīstības stratēģijas un darbības mērķu aprakstu, ieskaitot biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas analīzes un izvērtēšanas ietvaros veiktās kredītiestādes attīstības stratēģijas un uzņēmējdarbības vides nākotnes apstākļu analīzes aprakstu;

90.2.2. kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijas aprakstu;

90.2.3. risku stratēģijas aprakstu;

90.2.4. kredītiestādes stratēģiju raksturojošos skaitliskos rādītājus vismaz turpmākajiem trijiem gadiem;

90.3. kredītiestādes darbībai piemītošo risku raksturojumu un risku pārvaldīšanas sistēmas aprakstu, t.sk.:

90.3.1. būtisko risku identificēšanas kārtību, ieskaitot kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kuri tiek izmantoti būtisko risku identificēšanai;

90.3.2. būtisko risku uzskaitījumu un kredītiestādes lietoto risku definīciju aprakstu, ieskaitot risku, kam ir vai varētu tikt pakļauta biznesa modeļa dzīvotspēja un ilgtspēja, analīzes aprakstu;

90.3.3. par katru no kredītiestādes darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem – riska pārvaldīšanas sistēmas aprakstu, riska mērīšanā (vai novērtēšanā) izmantoto metožu aprakstu, kredītiestādes lietoto riska mazināšanas metožu aprakstu u.c. būtisku informāciju, kas raksturo riska pārvaldīšanas sistēmu kredītiestādē;

90.4. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa aprakstu, t.sk.:

90.4.1. kapitāla definīcijas aprakstu;

90.4.2. risku, kuriem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, uzskaitījumu un metožu, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu katra riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, aprakstu;

90.4.3. risku, kuriem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā neaprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas un mazināšanas metodes, uzskaitījumu;

90.4.4. metodes, ko kredītiestāde izmanto, lai noteiktu ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, aprakstu;

90.4.5. kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopošanā izmantotās pieejas aprakstu;

90.4.6. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījuma kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa veikšanā aprakstu;

90.4.7. pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtības kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros aprakstu;

90.4.8. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti;

90.5. kopsavilkumu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem (arī skaitliskajiem), t.sk.:

90.5.1. kredītiestādes novērtējumu par tās rīcībā esošā kapitāla apmēru;

90.5.2. kredītiestādes novērtējumu par katra riska, kuram kredītiestāde uztur kapitālu, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Pēc Komisijas pieprasījuma kredītiestāde iesniedz arī atbilstošos aprēķinus;

90.5.3. kredītiestādes novērtējumu par ieteicamās kapitāla rezerves apmēru. Kredītiestāde norāda tās veiktās stresa testēšanas rezultātu kopsavilkumu, t.sk. stresa testēšanā analizēto scenāriju un svarīgāko pieņēmumu aprakstu, kopsavilkumu par stresa testēšanas skaitliskajiem rezultātiem, secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma kredītiestāde iesniedz arī atbilstošos aprēķinus;

90.5.4. TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja aprēķinu;

90.5.5. ja kredītiestāde 1. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto kredītiestādes izstrādātos iekšējos modeļus, metodes vai pieejas (ieskaitot modificētus ES regulā Nr. 575/2013 aprakstītos modeļus, metodes vai pieejas), kredītiestādes novērtējuma par katra riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru salīdzinājumu ar saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013, ievērojot šo noteikumu 23. punktu, prasībām aprēķināto un atšķirību izskaidrojumu;

90.5.6. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātā izdarīto svarīgāko secinājumu un pieņemto lēmumu aprakstu, veicamo pasākumu programmas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai aprakstu;

90.5.7. informāciju par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantotajiem svarīgākajiem pieņēmumiem, izmantoto pieņēmumu izvēles pamatojumu, svarīgāko pieņēmumu jutīguma (t.i., ietekmes uz kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātiem) analīzi;

90.5.8. citu informāciju, kas raksturo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus;

90.5.9. informāciju par kapitāla plānošanu, ieskaitot informāciju par kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas plānu (iekļaujot informāciju par subordinētā kapitāla plānošanu), kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos;

90.6. kopsavilkumu par iekšējā audita veikto kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaužu rezultātiem;

90.7. kredītiestādes iekšējo normatīvo dokumentu, kas nosaka stratēģisko plānošanu, būtisko risku identificēšanu, risku pārvaldīšanu, kredītiestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, sarakstu;

90.8. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā nepieciešamo datu savākšanas, uzglabāšanas un apkopošanas starp, piemēram, dažādiem kredītiestādes organizācijas līmeņiem vai struktūrvienībām, t.sk. datu plūsmu no meitas sabiedrībām uz mātes sabiedrību, sistēmas un procesa aprakstu, kā arī minētajiem datiem piemēroto pārbaužu aprakstu. Papildus kredītiestāde sniedz ziņas par informācijas tehnoloģiju sistēmām, kas nodrošina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izmantoto datu savākšanu, uzglabāšanu, apkopošanu un nodošanu;

90.9. publiski atklājamās informācijas par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu aprakstu, t.sk. informācijas atklāšanas biežumu un saturu, kā arī atklājamās informācijas un tās atklāšanas prakses iespējamās ietekmes izvērtējumu, piemēram, attiecībā uz kredītiestādes kapitālu, finansēšanas plāniem, likviditāti. Papildus kredītiestāde sniedz jebkādu esošo atšķirību starp publiski atklājamo informāciju, iekšējo informāciju un Komisijai sniegto informāciju aprakstu;

90.10. ienākumus nenesošu aktīvu (non-performing loan) pārvaldības stratēģiju un tās ieviešanas plānu, kā arī pārskatu par darbības vides novērtējumu saskaņā ar Komisijas noteikumiem, kas nosaka prasības kredītriska pārvaldīšanai;

90.11. pārņemto aktīvu, kas pārņemti pirms 2018. gada 1. jūlija un klasificēti kā ieguldījumu īpašums, realizācijas plānu un pašnovērtējumu par iepriekšējā gadā iesniegtā plāna izpildi saskaņā ar Komisijas noteikumiem, kas nosaka prasības kredītriska pārvaldīšanai;

90.12. citu informāciju, kas ir svarīga, lai izprastu kredītiestādes stratēģisko plānošanu, risku identificēšanas un pārvaldīšanas sistēmu, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu.

91. Kapitāla pietiekamības novērtējuma kvantitatīvo salīdzinājumu (starp 1. pīlāra risku segšanai nepieciešamo pašu kapitāla prasību apmēru saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013, ievērojot šo noteikumu 23. punktu, un kredītiestādes novērtējumu par tās darbībai būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru) kredītiestāde apkopo saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un iekļauj pārskatā. Papildus kredītiestāde minēto informāciju sagatavo elektroniski XML (Extensible Markup Language) faila formātā saskaņā ar Komisijas sagatavoto XSD (XML Schema Definition) shēmu, ko Komisija publicē Datu ziņošanas sistēmā (interneta vietne https://dati.fktk.lv), un nosūta Komisijai vienlaikus ar pārskata iesniegšanu, ievērojot Komisijas normatīvajos noteikumos par elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanu noteikto kārtību. Ja Komisija konstatē, ka informācijas par kapitāla pietiekamības novērtējuma kvantitatīvo salīdzinājumu fails sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots minētā faila iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto failu iesniedz ne vēlāk kā piektajā darba dienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas. Par spēkā esošu tiek uzskatīts jaunākais iesniegtais informācijas par kapitāla pietiekamības novērtējuma kvantitatīvo salīdzinājumu fails.

92. Kredītiestāde sagatavo pārskatu brīvā formā vai izmanto šo noteikumu 2. pielikumā pievienoto pārskata par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu formu, kurā norādīts pārskata ieteicamais izkārtojums. Pārskata pielikumā kredītiestāde pievieno visu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu regulējošo iekšējo normatīvo dokumentu kopijas, kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultātu apliecinājuma dokumentu kopijas, kā arī kredītiestādes iekšējo normatīvo dokumentu, kas nosaka kredītiestādes attīstības stratēģiju un kapitāla plānu vismaz turpmākajiem trijiem gadiem, kopijas. Papildus kredītiestāde sagatavo un pievieno arī aprakstu (reader's manual), kurā norāda visus Komisijai iesniegtos ar kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu saistītos dokumentus, norādot katra dokumenta statusu salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu, piemēram, jauns, bez izmaiņām, būtiskas izmaiņas, maznozīmīgas izmaiņas, kā arī norāda šo noteikumu 90. punktā pieprasītās informācijas atrašanās vietu Komisijai iesniegtajos dokumentos (t.i., saiti uz attiecīgo dokumentu, atsauci uz attiecīgā dokumenta sadaļu vai lappusi). Ja kādā no Komisijai iesniegtajiem ar kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu saistītajiem dokumentiem ir veiktas būtiskas izmaiņas, kredītiestāde minētajā aprakstā norāda informāciju par veiktajām izmaiņām.

93. Ja kādā no pārskata iesniegšanas datumiem šo noteikumu 90. punktā minētā informācija nav mainījusies un atbilst iepriekšējā Komisijai iesniegtajā pārskatā atspoguļotajai informācijai, tad kredītiestāde atbilstošajā pārskata sadaļā norāda, ka informācija nav mainījusies kopš iepriekšējā pārskata iesniegšanas.

94. Kredītiestāde iesniedz Komisijai ILAAP ziņojumu viena mēneša laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi ILAAP rezultātus, ievērojot šo noteikumu 95.–99. punkta prasības.

95. Kredītiestāde, kas ietilpst:

95.1. šo noteikumu 16.1. punktā noteiktajā pirmajā grupā, par ILAAP atskaites datumu nosaka pārskata gada beigu datumu un iesniedz Komisijai ILAAP ziņojumu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. maijam;

95.2. šo noteikumu 16.2. punktā noteiktajā otrajā grupā, katru gadu līdz 1. decembrim informē Komisiju par nākamajā kalendārajā gadā plānoto ILAAP ziņojuma iesniegšanas Komisijai termiņu un par likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites datumu.

96. Kredītiestāde sagatavo ILAAP ziņojumu brīvā formā un iekļauj tajā šādu informāciju:

96.1. kopsavilkumu par svarīgākajiem ILAAP rezultātiem (t.sk. skaitliskajiem) un izdarītajiem secinājumiem saskaņā ar šo noteikumu 97. punkta prasībām;

96.2. ILAAP aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 98. punkta prasībām;

96.3. kopsavilkumu par iekšējā audita veikto ILAAP pārbaužu rezultātiem;

96.4. iekšējo normatīvo dokumentu, kas attiecas uz ILAAP, t.sk. valdes, padomes, komiteju sēžu protokolu, kopijas;

96.5. aprakstu (reader's manual), kurā norāda visus Komisijai iesniegtos ar ILAAP saistītos dokumentus, norādot katra dokumenta statusu salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu, piemēram, jauns, bez izmaiņām, būtiskas izmaiņas, maznozīmīgas izmaiņas, kā arī norāda šo noteikumu 96. punktā pieprasītās informācijas atrašanās vietu Komisijai iesniegtajos dokumentos (t.i., saiti uz attiecīgo dokumentu, atsauci uz attiecīgā dokumenta sadaļu vai lappusi). Ja kādā no Komisijai iesniegtajiem ar ILAAP saistītajiem dokumentiem ir veiktas būtiskas izmaiņas, kredītiestāde minētajā aprakstā norāda informāciju par veiktajām izmaiņām.

97. Kopsavilkumā par svarīgākajiem ILAAP rezultātiem iekļauj šādu informāciju:

97.1. kredītiestādes novērtējumu par tai piemītošo likviditātes un finansējuma risku;

97.2. regulējošo likviditātes rādītāju (t.sk. likviditātes seguma koeficienta (LCR), likviditātes noteikumos noteiktā likviditātes rādītāja) un kredītiestādes noteikto (iekšējo) likviditātes rādītāju lielumus un to izmaiņu tendences;

97.3. kredītiestādes novērtējumu par likviditātes rezerves pietiekamību, t.sk. novērtējumu par nepieciešamību turēt papildu likvīdos aktīvus;

97.4. ILAAP rezultātā izdarīto svarīgāko secinājumu un pieņemto lēmumu aprakstu un likviditātes pietiekamības nodrošināšanai veicamo pasākumu aprakstu.

98. ILAAP aprakstā iekļauj šādu informāciju:

98.1. likviditātes riska pārvaldīšanas procesa aprakstu, t.sk.:

98.1.1. ILAAP piemērošanas līmeni (individuāli, konsolidācijas grupas līmenī, subkonsolidēti, vienas likviditātes apakšgrupas līmenī). Kredītiestāde, kas ietilpst konsolidācijas grupā, iekļauj novērtējumu par iespējamiem juridiskiem un uzraudzības šķēršļiem brīvai līdzekļu pārvietošanai starp iestādēm konsolidācijas grupā;

98.1.2. likviditātes riska pārvaldīšanas stratēģijas aprakstu un pieļaujamo likviditātes riska līmeni (risk tolerance);

98.1.3. būtisko likviditātes riska izraisītāju (risk drivers) identificēšanas kritērijus un izvēles pamatojumu;

98.1.4. informāciju par ILAAP izmantotajiem rīkiem un svarīgākajiem pieņēmumiem, to izvēles pamatojumu;

98.1.5. ar ILAAP saistīto iekšējo pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas iekšējās kārtības aprakstu;

98.1.6. kredītiestādes finansējuma profilu (finansēšanas struktūru) visās būtiskās valūtās un izmaiņas tajā, finansējuma avotu koncentrācijas limitu aprakstu, informāciju par to neievērošanas gadījumiem un vadības rīcību;

98.2. iekšējo pārskatu par finansēšanas plāniem, to pieņēmumu, atbilstības kredītiestādes stratēģijai un pieļaujamajam likviditātes riska līmenim, kā arī plāna īstenošanas novērtējuma aprakstu;

98.3. saskaņā ar likviditātes noteikumu prasībām kredītiestādes noteikto likviditātes rādītāju, kurus tā izmanto likviditātes riska analīzei un kontrolei, aprakstu, t.sk.:

98.3.1. likviditātes rādītāju aprēķināšanas metodoloģijas aprakstu;

98.3.2. iekšējo limitu noteikšanas kārtību, ieskaitot informāciju par limitu pārskatīšanas regularitāti un faktisko pārskatīšanu;

98.3.3. informāciju par iekšējo limitu neievērošanas gadījumiem un vadības rīcību;

98.4. kredītiestādes izmantoto agrīnās brīdināšanas rādītāju uzskaitījumu un to noteikšanas metodoloģiju, informāciju par pēdējā gada laikā konstatētajām negatīvajām tendencēm, kas ietekmē likviditāti, un gadījumiem, kad bija nepieciešams veikt likviditātes risku mazinošus pasākumus;

98.5. aktīvu, kurus var izmantot kā nodrošinājumu, pārvaldīšanas kārtību, t.sk. aktīvu ieķīlāšanas iespēju analīzes aprakstu;

98.6. likviditātes rezerves noteikšanas kārtību, t.sk.:

98.6.1. iekšējās likviditātes rezerves definīciju;

98.6.2. finanšu instrumentu likviditātes (pārdošanas vai ieķīlāšanas iespēju) novērtēšanas kārtību;

98.6.3. kredītiestādes politikas un limitu, kas attiecas uz likvīdo aktīvu diversifikāciju, aprakstu;

98.6.4. likvīdo aktīvu pārvēršanas naudā testēšanas kārtību, ieskaitot jaunākās testēšanas rezultātus;

98.7. ar likviditātes risku saistīto izdevumu un ieguvumu noteikšanas (aprēķināšanas) kārtību, t.sk. skaitliskus cenas noteikšanas piemērus attiecībā uz raksturīgākajiem produktiem;

98.8. likviditātes riska pārvaldīšanas dienas laikā (intraday liquidity management) kārtību, t.sk. skaitlisku informāciju, kas raksturo riska līmeni;

98.9. kredītiestādes veiktās stresa testēšanas rezultātu kopsavilkumu, t.sk. stresa testēšanas periodiskumu, stresa testēšanā analizēto scenāriju un svarīgāko pieņēmumu aprakstu, kopsavilkumu par stresa testēšanas skaitliskajiem rezultātiem, secinājumiem un pieņemtajiem lēmumiem;

98.10. rīcības plānu iespējamās likviditātes krīzes pārvarēšanai, kā arī jaunākos rīcības plāna efektivitātes testēšanas rezultātus;

98.11. citu informāciju, kas ir svarīga, lai izprastu kredītiestādes ILAAP.

99. Ja kādā no ILAAP ziņojuma iesniegšanas datumiem šo noteikumu 98. punktā minētā informācija nav mainījusies un atbilst iepriekšējā Komisijai iesniegtajā pārskatā atspoguļotajai informācijai, tad kredītiestāde atbilstošajā pārskata sadaļā norāda, ka informācija nav mainījusies kopš iepriekšējā pārskata iesniegšanas.

100. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2016. gada 29. novembra normatīvie noteikumi Nr. 199 "Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi".

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 19. decembra pamatnostādnēm EBI/PN/2014/13 "Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā (SREP)";

2) Eiropas Banku iestādes 2016. gada 3. novembra pamatnostādnēm EBI/PN/2016/10, kas nosaka prasības informācijas sniegšanai par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesa mērķiem (Guidelines on ICAAP and ILAAP information collected for SREP purposes).