Darbības ar dokumentu
Skatīt Latvijas Bankas 2024. gada 17. septembra noteikumus Nr. 316 "Klienta riska noteikšanas, klienta izpētes, klienta padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā".
Rīgā 2020. gada 29. septembrī
(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 40 5. p.)
un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma
47. panta otrās daļas 13. punktu
1. "Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka minimālās prasības kredītiestādēm, dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēm, licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm un dalībvalstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiālēm, kā arī trešo valstu elektroniskās naudas iestāžu filiālēm (tālāk tekstā visas kopā – iestāde) maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu, dalībvalstīs licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā sākušas darbību Latvijas Republikā, un trešo valstu maksājumu pakalpojumu sniedzēju (tālāk tekstā visi kopā – maksājumu pakalpojumu sniedzējs) izpētei un darījumu uzraudzībai.
2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka iestāde veic atbilstošus maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumus pirms darījumu attiecību sākšanas un darījumu attiecību laikā, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTPF) riska līmeni.
3. Noteikumu prasības nav attiecināmas uz gadījumiem, kad iestāde nodibina darījumu atiecības ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteiktu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
3.1. pakalpojuma ietvaros netiek izmantoti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38. panta pirmajā daļā minētie līdzekļi;
3.2. pakalpojums nepieciešams maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskajai darbībai, kurai piemīt zems NILLTPF risks, ko iestāde konstatējusi, izvērtējot NILLTPF risku, kas piemīt konkrētajām darījumu attiecībām (piemēram, konta atvēršana nepieciešama vienīgi nodokļu maksājumiem vai darbinieku algu izmaksai), kā arī iestādes iekšējās kontroles mehānismi nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājumus var veikt vienīgi atbilstoši sākotnēji noteiktajam mērķim.
4. Iestāde šo noteikumu prasības piemēro papildus normatīvajos aktos, kas reglamentē klienta padziļināto izpēti, noteiktajām prasībām un kārtībai.
5. Iestāde sākotnējās maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes ietvaros pirms darījumu attiecību sākšanas papildus citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām veic šādus maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumus:
5.1. izvērtē maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās NILLTPF novēršanas prasības, tostarp, izmantojot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju, iegūst attiecīgās politikas un procedūras. Iestāde, vērtējot maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās NILLTPF novēršanas prasības, pārliecinās, vai tās ietver vismaz:
5.1.1. prasības un kārtību maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu un to pārstāvju identifikācijai, izpētei, darījumu uzraudzībai un ziņojumu sniegšanai par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju attiecīgajai kompetentajai institūcijai;
5.1.2. maksājumu pakalpojumu sniedzēja noteiktās klientu NILLTPF riska grupas un to veidošanas kritērijus;
5.1.3. prasības NILLTPF risku mazināšanas un pārvaldīšanas pasākumiem;
5.1.4. starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas prasības;
5.1.5. prasības un kārtību maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu darījumu limitu un citu ierobežojumu noteikšanai;
5.1.6. prasības iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes vērtēšanai un kontrolei (iekšējā vai ārējā audita resursi);
5.1.7. aizliegumu sadarboties ar čaulas bankām un atvērt un uzturēt anonīmus kontus un anonīmus individuālos seifus;
5.1.8. prasības maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta, kas ir cita maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde, NILLTPF novēršanas politiku un procedūru vērtēšanai;
5.2. ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir no trešās valsts, pārliecinās, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto tā saimnieciskās darbības NILLTPF riska profilam atbilstošu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodrošinājumu NILLTPF riska pārvaldīšanai;
5.3. iegūst informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēja citās kredītiestādēs atvērtajiem kontiem, tostarp kontiem, kas atvērti saimnieciskās darbības un klientu maksājumu veikšanai;
5.4. noskaidro, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir reģistrētas filiāles un pārstāvji, tā saistīto uzņēmumu loku (piemēram, mātes, meitas vai māsas sabiedrības) un nodrošina to izpēti, pamatojoties uz risku izvērtējumu;
5.5. izvērtē finanšu pārskatu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību.
6. Iestāde visos gadījumos lēmumu par darījumu attiecību sākšanu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju pieņem ar iestādes augstākās vadības vai iestādes izveidotas koleģiālas institūcijas rakstveida apstiprinājumu.
7. Iestāde sākotnējās izpētes un darījumu uzraudzības ietvaros veic tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja papildu izpēti, kuram piemīt paaugstināts NILLTPF risks, tostarp kāds no šādiem NILLTPF risku paaugstinošiem faktoriem:
7.1. maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vai plāno sniegt maksājumu pakalpojumu citai maksājumu iestādei vai elektroniskās naudas iestādei;
7.2. maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskā darbība ir saistīta ar tādu klientu apkalpošanu, kuri ir pakļauti padziļinātās izpētes prasībām, un kopējais šādu klientu plānotais vai faktiskais kredīta apgrozījuma apmērs pārsniedz 30 procentus no kopējā klientu bāzes mēneša kredīta apgrozījuma;
7.3. maksājumu pakalpojumu sniedzējs, cita maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde veic savstarpējus norēķinus, apgrūtinot iestādei iespēju noskaidrot maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu veikto darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi;
7.4. maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodibina vai plāno nodibināt darījumu attiecības ar personu, kura saimniecisko vai personīgo darbību reģistrējusi tādā valstī, kurā licence vai reģistrācija nav nepieciešama, taču šādas darbības veikšanai Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešama licence vai reģistrācija.
8. Iestāde, konstatējot paaugstinātu NILLTPF risku, papildus šo noteikumu 5. punktā minētajiem pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus:
8.1. iegūst valdes vai citas atbilstošas augstākās lēmējinstitūcijas apstiprinātu risku izvērtējumu un plānu, kā mazināt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošo paaugstināto NILLTPF risku ietekmi uz tā saimniecisko darbību, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir no trešās valsts;
8.2. iegūst iekšējā vai ārējā audita ziņojumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes novērtējumu, ja tāds ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā.
9. Iestāde, konstatējot šo noteikumu 7.1. punktā minēto NILLTPF risku paaugstinošo faktoru, papildus šo noteikumu 5. un 8. punktā minētajiem pasākumiem iegūst maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu attiecību ar citām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm shematisku attēlojumu un pārliecinās par maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības veida tiesisko un ekonomisko mērķi, dokumentējot izpēti un tās secinājumus.
10. Iegūstot šo noteikumu 5., 8. un 9. punktā minēto informāciju, iestāde, pamatojoties uz risku izvērtējumu un iestādes spēju pārvaldīt un uzņemties NILLTPF riskus, to izvērtē, dokumentējot sākotnējās izpētes secinājumus, un pieņem lēmumu par darījumu attiecību sākšanu vai nesākšanu.
11. Iestāde pirms darījumu attiecību sākšanas vai darījumu attiecību laikā, konstatējot paaugstinātu NILLTPF risku, nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam sešu kalendāro mēnešu uzraudzības periodu (tālāk tekstā – uzraudzības periods).
12. Iestāde maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda laikā pārliecinās par:
12.1. maksājumu pakalpojumu sniedzēja klientu veikto darījumu raksturu;
12.2. padziļinātās izpētes pasākumu laikā, pārbaudot klienta veikto darījumu, sniegto pakalpojumu un piedāvāto produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, kā arī analizējot klienta saimniecisko vai personisko darbību, iegūtās informācijas pietiekamību;
12.3. maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir darījumu attiecības ar finanšu iestādi un pastāv šaubas, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir pārliecinājies par tā klienta finanšu līdzekļu izcelsmi vai darījuma ekonomisko mērķi;
12.4. šo noteikumu 5., 8. un 9. punktā minēto maksājumu pakalpojumu sniedzēja izpētes pasākumu pietiekamību atbilstoši tam piemītošajiem NILLTPF riskiem.
13. Iestāde, vērtējot šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju, izmanto uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un nepieciešamības gadījumā pieprasa papildu informāciju apstākļu noskaidrošanai, dokumentējot secinājumus.
14. Iestāde pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda beigām, pamatojoties uz risku izvērtējumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
14.1. lēmumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības perioda izbeigšanu un darījumu attiecību turpināšanu, ja iestādes rīcībā ir pietiekama informācija, kas ļauj izdarīt secinājumus par maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošajiem NILLTPF riskiem, un tie atbilst iestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas politikai;
14.2. lēmumu par darījumu attiecību ierobežošanu (tostarp darījumu attiecību izbeigšanu) ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ja iestādei nav iespējas ar izpētes pasākumiem mazināt un atbilstoši pārvaldīt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošos NILLTPF riskus vai tie neatbilst iestādes NILLTPF riska pārvaldīšanas politikai. Ja darījumu attiecību ierobežošana ietekmē maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienta līdzekļus, iestāde nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, norādot ziņas par tās rīcības pamatu.
15. Iestādei ir tiesības turpināt uzraudzības periodu atbilstoši iestādes politikās un procedūrās noteiktajam, ja tā ir konstatējusi izmaiņas maksājumu pakalpojumu sniedzēja riska profilā, NILLTPF riskam paaugstinoties.
16. Iestāde pēc uzraudzības perioda beigām veic maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kuram piemīt paaugstināts NILLTPF risks, papildu izpēti vismaz vienu reizi sešos kalendārajos mēnešos, nodrošinot iestādes rīcībā esošās informācijas par maksājumu pakalpojumu sniedzēju izvērtējumu atbilstoši tam piemītošajiem NILLTPF riskiem, un aktualizē raksturojošo informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēja saimniecisko darbību.
17. Iestāde uzraudzības perioda laikā, pamatojoties uz risku izvērtējumu, pieņem lēmumu par maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu izpildes ierobežojumiem:
17.1. darījumu izpildi vienīgi pēc darījumu pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, par kuras rezultātu tiek sagatavots rakstveida slēdziens;
17.2. darījumu izpildi tikai ar atbilstoši pilnvarota iestādes darbinieka vai iestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;
17.3. turpmāko pakalpojumu sniegšanas un produktu piedāvāšanas ierobežojumu noteikšanu (piemēram, nosakot konkrēta pakalpojuma ietvaros veicamā darījuma apmēra limitus, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem), kas neattiecas uz atturēšanās no darījuma veikšanas kārtību.
18. Iestāde uzraudzības perioda laikā, pamatojoties uz risku izvērtējumu, pieņemot lēmumu par maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosakāmajiem darījumu izpildes ierobežojumiem, kas minēti šo noteikumu 17. punktā, lemj par ierobežojumu periodu, kas nav īsāks par šo noteikumu 11. punktā noteikto periodu.
19. Iestāde pēc šo noteikumu 17. punktā noteiktā darījumu izpildes ierobežojumu termiņa beigām pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
19.1. atcelt ierobežojumus, ja ir sasniegts ar ierobežojumu izvirzītais mērķis un iestāde spēj pārvaldīt maksājumu pakalpojumu sniedzējam piemītošos NILLTPF riskus;
19.2. saglabāt noteiktos ierobežojumus vai noteikt papildu ierobežojumus uz noteiktu periodu vai visu darījumu attiecību laiku.
20. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 22.08.2017. normatīvie noteikumi Nr. 121 "Maksājumu pakalpojumu sniedzēju izpētes un darījumu uzraudzības normatīvie noteikumi".
 |
 |
 |
 |