1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā uztur Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) administratīvajā teritorijā esošas būves, tās teritorijas un īpašumam piegulošo teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību un sabiedrisko kārtību.
2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:
2.1. nekustamais īpašums – neapbūvēts zemesgabals vai apbūvēts zemesgabals, kas sastāv no zemesgabala un būves;
2.2. īpašumam pieguloša teritorija – publiskā lietošanā esošas ietves (izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas), grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi līdz brauktuves malai, kas robežojas ar nekustamo īpašumu.
3. Par nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju uzturēšanu un kopšanu atbild:
3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;
3.2. būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, bet ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, tad nekustamo īpašumu kopj zemes īpašnieks.
4. Dalīta īpašuma gadījumā, ja savstarpēji noslēgtā līgumā nav noteikta cita kārtība, būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī attiecīgajam zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt būvēm nepiesaistīto zemesgabala daļu un attiecīgajam zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.
5. Nekustamo īpašumu īpašniekiem vai tiesiskajam valdītājiem nekustamā īpašuma un īpašumam piegulošajā teritorijā ir pienākums:
5.1. pļaut zālienu, nepieļaujot, ka zāliena augstums pārsniedz 20 centimetrus, kopt apstādījumus, nepieļaut atkritumu, tajā skaitā dārzu un parku atkritumu, uzkrāšanos;
5.2. piegulošajā teritorijā apzāģēt krūmus un to zarus gar ietvēm un brauktuvēm, ja tie traucē pārvietoties gājējiem un transportlīdzekļiem;
5.3. tīrīt un kaisīt pretslīdes materiālu piebrauktuvēs un piebraucamajos ceļos, nepieļaujot, ka uz tiem veidojas sniega kupenas un apledojums, un uzturēt tos tādā kārtībā, lai transportlīdzekļi varētu izbraukt līdz publiskā lietojuma ielu tīklam;
5.4. ziemas sezonā tīrīt sniegu un ledu uz ietvēm un publiskai lietošanai ierīkotajiem pagalma gājēju celiņiem, kaisīt ar pretslīdes materiāliem – katru darba dienu līdz plkst. 08.00, lai neveidotos sniega kupenas un ledus (izņemot šādas maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela, Meža prospekts, Bulduru prospekts, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela, Tallinas iela, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja, Kolkas iela, Turaidas iela posmā no izejas pludmalē līdz dzelzceļa līnijai, Skolas iela, Ventspils šoseja, Slokas iela, Piekrastes iela, Mežmalas iela, Tukuma iela, E.Dārziņa iela, Vienības prospekts, Lielais prospekts. Vikingu iela, Lašu iela, Babītes iela, Viestura iela posmā no Ganību ceļa līdz Vienības prospektam, Jaunķemeru ceļš, Tūristu iela.);
5.5. neveidot sniega vaļņus krustojumos, piebrauktuvēs, piebraucamajos ceļos un uz gājēju pārejām un gājēju ietvēm tā, ka tas traucē gājēju vai transporta kustībai;
5.6. aizvest savākto sniegu no ietvēm, kur tas traucē gājēju un transporta kustību uz vietām, ko noteikusi pašvaldība;
5.7. regulāri notīrīt sniegu, ledu, dārzu un parku atkritumus no būvju jumtiem un balkoniem, nepieļaujot lāsteku veidošanos, sniega, ledus un bioloģisko atkritumu krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem, bet to radītā gājēju un transportlīdzekļu drošības apdraudējuma gadījumā, norobežot bīstamās vietas un nekavējoties veikt nepieciešamos pasākumus, lai notīrītu sniegu, ledu un bioloģiskos atkritumus no vietām, kur tie uzkrājušies;
5.8. attīrīt lietus ūdens uztvērēju restes un vākus no bioloģiskajiem atkritumiem un citiem priekšmetiem ne retāk kā reizi sešos mēnešos;
5.9. savākt uz ietvēm (izņemot šādas maģistrālās ielas: Pērkona iela, Rīgas iela posmā no Pērkonu ielas līdz Dzintaru ceļu pārvadam, Pērkona iela, Rīgas iela, Meža prospekts, Bulduru prospekts, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts, Raiņa iela posmā no Talsu šosejas līdz Satiksmes ielai, Nometņu iela, Tallinas iela, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja, Kolkas iela, Turaidas iela posmā no izejas pludmalē līdz dzelzceļa līnijai, Skolas iela, Ventspils šoseja, Slokas iela, Piekrastes iela, Mežmalas iela, Tukuma iela, E.Dārziņa iela, Vienības prospekts, Lielais prospekts. Vikingu iela, Lašu iela, Babītes iela, Viestura iela posmā no Ganību ceļa līdz Vienības prospektam, Jaunķemeru ceļš, Tūristu iela) izkaisīto pretslīdes materiālu un nodrošināt savākto smilšu, līdz to aizvešanai, novietošanu kaudzītēs uz braucamās daļas malas, gar ielas malu vai brīvajos laukumos divu nedēļu laikā pēc tam, kad nokusis sniegs, bet ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, ja tas iespējams saskaņā ar klimatiskajiem apstākļiem;
5.10. neuzglabāt taru, malku, būvmateriālus, metāllūžņus, transportlīdzekļu vrakus un tamlīdzīgus priekšmetus, ja šie priekšmeti bojā pilsētvides ainavu vai traucē blakus esošo nekustamo īpašumu lietošanu;
5.11. nodrošināt nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu krāsošanu (krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā), atjaunošanu, remontēšanu vai nojaukšanu;
5.12. kopt un uzturēt būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas, ievērojot šādas prasības:
5.12.1. neizmantot dažāda veida aizsargtīklus vai līdzīgus risinājumus uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, izņemot būvdarbu veikšanas laikā vai atbilstoši saskaņotajam konservācijas projektam;
5.12.2. nepieļaut bojājumus būvju jumtu segumos (caurumus, plaisas, atsevišķu materiālu kārtu atdalīšanos, ieseguma elementu neesamību u.c.);
5.12.3. nepieļaut bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);
5.12.4. nepieļaut būvju dekoratīvo elementu bojājumus;
5.12.5. nepieļaut un nekavējoties likvidēt uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošus krūmus, kokus;
5.12.6. atjaunot būvju apdares materiālu gadījumā, ja tas plaisā, drūp vai citādi deformējas;
5.12.7. atjaunot būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojumu gadījumā, ja tas izbalē, nolūp, noskalojas vai citādi zaudē sākotnējo stāvokli.
6. Būvēm, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir neapdzīvotas vai kurās nenotiek saimnieciskā darbība, aizslēdz durvis un logus, nodrošina, lai tajā nevarētu iekļūt un uzturēties nepiederošas personas. Šīs būves nedrīkst bojāt pilsētvides ainavu.
7. No saistošo noteikumu 5.1.–5.4., 5.6., 5.9. apakšpunktos noteiktajiem pienākumiem var atbrīvot šādas personas:
7.1. viendzīvokļa mājas, kuru neizmanto saimnieciskajai darbībai, vienīgo īpašnieku, kam ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss;
7.2. viendzīvokļa mājas, kuru neizmanto saimnieciskajai darbībai, vienīgo īpašnieku, kas ir pensionārs vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un īpašumā savu dzīvesvietu nav deklarējusi vai faktiski nedzīvo neviena pilngadīga darbspējīga persona;
7.3. saistošo noteikumu 3. punktā noteikta persona, kas objektīvu apstākļu dēļ, kuru pamatotību un pietiekamību konstatē pašvaldības izpilddirektors, pieņemot lēmumu personu var atbrīvot no pienākumu izpildes, nespēj izpildīt 5.1.–5.4., 5.6., 5.9. apakšpunktos noteiktos pienākumus;
7.4. Lai saņemtu atbrīvojumu, persona iesniedz pašvaldībā iesniegumu ar lūgumu veikt īpašumam piegulošās teritorijas sakopšanu, pievienojot dokumentus, kas pamato attiecīgo objektīvo apstākļu iestāšanos. Iesniegumu izskata un lēmumu par saistošo noteikumu 5.1.–5.4., 5.6., 5.9. apakšpunktos noteikto pienākumu izpildes atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem pašvaldības izpilddirektors desmit darba dienu laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts iesniegums.
8. Ja apstākļi, uz kuru pamata personai piešķirts atbrīvojums, zūd, persona trīs darba dienu laikā no brīža, kad apstākļi zuduši vai persona uzzinājusi par apstākļu neesamību, paziņo par to pašvaldībai.
9. Saistošo noteikumu 3. punktā noteikta persona, kuras nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt atvieglojumu saistošo noteikumu 5.1.–5.4., 5.6., 5.9. apakšpunktos noteikto pienākumu izpildei, rakstveidā vienojoties ar pašvaldību par sadarbību.
9.1. Vienošanās priekšmets var būt sadarbība, kas paredz pašvaldības pienākumu kopt īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības, vai cita veida sadarbība.
10. Iesniegumu izskata un lēmumu par piekrišanu sadarbībai (saistošo noteikumu 9. punktā noteiktais pienākumu izpildes atbrīvojums) vai atteikumu pieņem pašvaldības izpilddirektors viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts iesniegums.
11. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts:
11.1. kaisīt ietves ar netīrām smiltīm, izdedžiem un citiem smilšu aizstājējiem;
11.2. patvarīgi aizņemt ielu, zaļo zonu ar sastatnēm, nožogojumu, būvmateriāliem, būvgružiem un būvierīcēm;
11.3. bez īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujas atrasties jebkurā būvē neatkarīgi no tās stāvokļa vai statusa, kā arī nožogotās teritorijās, neatkarīgi no žoga norobežojošām īpašībām, izņemot likumdošanā noteiktos gadījumus;
11.4. izmantot pirotehniskos izstrādājumus (uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskos izstrādājumus) laikā no pulksten 23.00 līdz pulksten 8.00, izņemot valsts noteiktajās svētku dienās;
11.5. agresīvi braukt ar skrituļslidām, skrituļdēļiem, elektroskūteriem u.tml. pa ietvēm, gājēju celiņiem, gājēju ielām un citām vietām, ja tādā veidā tiek vai var tikt apdraudēta gājēju drošība vai traucēta gājēju kustība;
12. Publiskās vietās aizliegts:
12.1. ubagot (publiskā vietā demonstrēt garāmgājējiem galēju nabadzības stāvokli nolūkā tos iežēlināt un saņemt mantiskus labumus);
12.2. mitināties (nakšņot, gulēt, celt teltis vai līdzīgas konstrukcijas objektus nolūkā mitināties), izņemot tam speciāli šim nolūkam paredzētās vietās;
12.3. spļaut, kārtot dabīgās vajadzības, izņemot speciāli šim nolūkam paredzētās vietās;
12.4. profilaktiski apkopt vai mazgāt mehānisko transportlīdzekli ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām;
12.5. gatavot ēdienu (piemēram, grilēt gaļas izstrādājumus) ielās, pilsētas skvēros, parkos vai to tiešā tuvumā, kāpās un citās publiskās vietās bez Jūrmalas pilsētas domes speciālas atļaujas;
12.6. nepiemērotā veidā lietot (stāvēt, gulēt, sēdēt uz atzveltnes) publiskā vietā izvietoto atpūtas soliņu vai tā atzveltni;
12.7. atrasties uz attiecīgās ūdenstilpes ledus pašvaldības izpilddirektora noteiktajā paaugstinātas ledus bīstamības periodā (laika periods, kuru Jūrmalas pilsētas izpilddirektors nosaka ar rīkojumu, ko publicē Jūrmalas pilsētas pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un pašvaldības informatīvajā izdevumā);
12.8. atrasties ar transportlīdzekli, izņemot operatīvo transportlīdzekli uz iekšzemes publisko ūdenstilpju un citu pašvaldības valdījumā esošo ūdenstilpju ledus, kā arī uz pašvaldības administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus.
13. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei var šādas amatpersonas:
13.1. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas;
13.2. Jūrmalas pilsētas pašvaldības būvinspektori.
14. Par 5., 6. punktos noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 3. punktā noteiktām fiziskajām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām līdz 280 naudas soda vienībām.
15. Par 11.1. un 11.2. apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu 3. punktā noteiktām fiziskajām personām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajām līdz 280 naudas soda vienībām.
16. Par 11.3.–11.5., 12.1.–12.7. apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām.
17. Par 12.8. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām.
19. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošie noteikumi Nr. 20 "Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi".
20. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos tiek atcelti Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 11. jūnija saistošie noteikumi Nr. 25 "Jūrmalas pilsētas namu un to teritoriju un būvju, sanitārās tīrības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas saistošie noteikumi".
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
1. Īss projekta satura izklāsts | Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 4. punktam pašvaldība tiesīga izdot saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību. Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa nosaka, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus, arī lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 17. panta piektā daļa nosaka, ka attiecīgā pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, ir tiesīga ierobežot uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas vietu un laiku. Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Jūrmalas pilsētas pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju sakoptību un sanitāro tīrību un sabiedrisko mieru un drošību. Izdodot saistošos noteikumus, noteikt piemērojamo naudas sodu apmērus, ievērojot Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. |
2. Projekta nepieciešamības pamatojums | Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošie noteikumi Nr. 20 "Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi" ir kļuvuši neatbilstoši pašreizējai situācijai. Pašreizējos noteikumos ir ietvertas normas, kas dublē citus ārējos normatīvos aktus. Nepieciešama atbrīvojumu un atvieglojumu piešķiršana atsevišķām personu kategorijām, jo Satversmes tiesa 2004. gada 21. maija spriedumā lietā Nr. 2003-23-01 ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs, tomēr Satversmes tiesa atzina, ka pašvaldībām saistošajos noteikumos, nosakot publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi, iespēju robežās paredzot īpašu kārtību uz tādām personu grupām kā personas ar invaliditāti, pensionāri, maznodrošinātās personas utt. Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 ir norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šā pienākuma izpildē, kas šajos saistošajos noteikumos tiek noteikts ar atvieglojumu un atbrīvojumu piešķiršanu. Lai ievērotu dubultās sodīšanas aizlieguma principa ievērošanu (soda piemērošanu par atkārtoti izdarītu tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā) un nodrošinātu administratīvā pārkāpuma soda apmēra definējuma prasības atbilstoši Administratīvās atbildības likumam. Saistošie noteikumi ir izdodami saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. |
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu | Paredzot noteiktām personu grupām atvieglojumus un atbrīvojumus no pienākuma kopt piegulošo teritoriju, šie pienākumi pāriet pašvaldībai un ir jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Balstoties uz Labklājības pārvaldes datiem, kā arī to, ka pašvaldībā nav saņemti iesniegumi par to, ka ir apgrūtinoši tīrīt piegulošo teritoriju, var prognozēt, ka uz 46 personām ir attiecināmi saistošajos noteikumos noteiktie atbrīvojumi. • Pakalpojuma sniegšanas izmaksas ir prognozējamas 46 cilvēki*1.01 EUR*365dienas=16958*1.21 (PVN)=20519 EUR. Administratīvā sloga palielinājums vērtējams kā nebūtisks. |
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā | Saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. |
5. Informācija par administratīvajām procedūrām | Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei var Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas un Jūrmalas pilsētas pašvaldības būvinspektori. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu veic Jūrmalas pilsētas Administratīvā komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. No saistošajos noteikumos iekļautajām normām Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības būvinspektoru un Administratīvās komisijas funkcijas un uzdevumi netiek paplašināti vai sašaurināti. Par saistošo noteikumu piemērošanu privātpersona var vērsties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā vai Jūrmalas pilsētas domē. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām | Saistošo noteikumu izstrādes procesā konsultācijas ar privātpersonām netika veiktas. |