Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojumu Nr. 657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam".
Ministru kabineta rīkojums Nr. 408
Rīgā 2019. gada 22. augustā (prot. Nr. 34 44. §)
Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam
1. Apstiprināt Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.
3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Plānā paredzētos pasākumus īstenot kompleksi un secīgi - no 2020. gada plānā paredzētos valsts budžeta finansētos pasākumus un no 2021. gada pašvaldību budžeta finansētos pasākumus. Ja valsts budžeta finansēto pasākumu īstenošana tiek sākta citā termiņā, attiecīgi tiek precizēts pašvaldību īstenojamo pasākumu termiņš nākamajā gadā.
5. Labklājības ministrijai sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību par 2021. gada budžetu vienoties par to plānā ietverto pasākumu īstenošanu, kuriem ir fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu.
6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Labklājības ministre R. Petraviča
(Ministru kabineta
2019. gada 22. augusta
rīkojums Nr. 408)
Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam
I. Plāna kopsavilkums
Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam (turpmāk - Plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu konkrētus pasākumus pakāpeniskai Koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu"1 (turpmāk - Koncepcijas) īstenošanai, pilnveidojot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, lai palielinātu ienākuma atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām.
Plāns izstrādāts atbilstoši:
1. Latvijas nabadzības samazināšanas mērķim Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī):
1.1. rīcības virziena "Cienīgs darbs" mērķim 1 - veikt pasākumus nodarbināto labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem no 9,5% 2010.gadā līdz 5% 2020.gadā [236];
1.2. rīcības virziena "Stabili pamati tautas ataudzei" mērķim 3 - ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas palīdzību, kas veicina darba un ģimenes dzīves savienošanu, mazināt bērnu nabadzības risku no 25% 2010.gadā uz 20% 2020.gadā [263].
2. Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ieviešanai2 noteiktajiem pasākumiem:
2.1. 8. punktam, kurš nosaka, stiprinot sociālo politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus, samazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
2.2. 109. punktam, kurš nosaka sekmēt tādu ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm draudzīgu vidi, vienlaikus sniedzot atbalstu aktīvai novecošanai.
2.3. 110.punktam, kurš nosaka kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidot tās noteikšanas kārtību, pārskatot piemaksas par darba stāžu.
2.4. 111.punktam, kurš paredz pakāpeniski pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti, veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku, kā arī sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū;
2.5. 112.punktam, kurš paredz pilnveidot personu materiālā atbalsta sistēmu, t.sk. paredzot izvērtēt nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību.
3. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) stratēģijā "Eiropa 2020" vienam no noteiktajiem prioritārajiem mērķiem: nabadzības un sociālās atstumtības samazināšana.
4. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2015.un 2016.gadam3: "Veikt konkrētus pasākumus, lai reformētu sociālo palīdzību, nodrošinot pabalstu piemērotību, un veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Samazināt lielo nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, novirzot nodokļu slogu uz avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi.".
5. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2016. un 2017.gadam4: "Uzlabot sociālās palīdzības pabalstu līmeni un pastiprināt pasākumus, kas palīdz atbalsta saņēmējiem atrast un saglabāt darbu, tostarp ar aktivizācijas pasākumu tvēruma palielināšanu.".
6. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2017. un 2018.gadam5: "Uzlabot sociālās drošības tīkla adekvātumu un paaugstināt darbaspēka prasmes, paātrinot profesionālās izglītības mācību programmas reformu. Palielināt veselības aprūpes izmaksu efektivitāti un piekļuvi tai, tostarp samazinot tiešos maksājumus un ilgo gaidīšanas laiku.".
7. ES Padomes ieteikumam Latvijai 2018. un 2019.gadam6 "Uzlabot minimālo ienākumu pabalstu, minimālo vecuma pensiju un cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā ienākumu atbalsta adekvātumu.".
2018.gada 3.jūlijā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ar vēstuli Nr. TA-42/40-1-01/109 iesniedza Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā politikas plānošanas dokumenta projektu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020.gadam" (turpmāk - Plāna projekts). Plāna projekts 2018.gadā netika izskatīts nevienā no Ministru kabineta sēdēm, un 2019.gada budžeta veidošanas procesā papildu finansējums plāna paredzēto pasākumu īstenošanai netika rasts. Tā kā Plāna projekts paredz vairāku politikas pasākumu īstenošanu, lai palielinātu tieši nabadzīgāko iedzīvotāju (pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti, trūcīgo iedzīvotāju) ienākumus, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un nabadzības risku, LM, atbildot uz Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa 2019.gada 25.februāra rezolūciju Nr.90/TA-1363 (2018.) par Plāna turpmāko virzību, ar 2019.gada 8.marta vēstuli Nr.40-1-03 informēja ministru prezidentu, ka 2019.gada 2.ceturksnī iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto Plānu atbilstoši apstiprinātajam valsts budžetam 2019.gadam, kā arī deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību izvirzītajām prioritātēm, t.sk. pasākumiem, kas nodrošina minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu.
Izvērtējot nabadzības mazināšanas aktivitāšu prioritātes kopā ar Plānā paredzamo pasākumu provizorisko izmaksu ietekmi uz pašreizējo valsts fiskālās telpas stabilitāti, LM ir izstrādājusi priekšlikumus politikas pasākumiem pakāpeniskai Koncepcijā paredzētā īstenošanai minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšanā un minimālo ienākumu atbalsta sistēmas un sociālās palīdzības sistēmas harmonizēšanā. Plāna pasākumu kopums paredz atbalsta fokusa saglabāšanu uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām - ģimenēm ar bērniem, personām ar invaliditāti un pensijas vecuma iedzīvotājiem.
Kā apstiprina Baltic International Centre for Economic policy Studies (BICEPS) 2017.gada martā veiktais "Politikas plānošanas dokumenta projektā "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai" iekļaujamo pasākumu politikas izmaiņu lietderības un efektivitātes novērtējums" (turpmāk - novērtējums), Plāna pasākumi paredz progresīvu ienākumu pieaugumu galvenokārt mērķa grupām atbilstošajiem iedzīvotājiem, kuri, vērtējot pēc ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, atbilst zemākajai decilei7, t.i., cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, apakšējā ienākumu sadalījumā koncentrējas mājsaimniecības ar trim vai vairāk bērniem. Plāna pasākumi, kas skar pensijas, palielina arī trūcīgāko pensionāru ienākumus. Plāna pasākumu radīta ienākumu progresivitāte paredzēta vairāk 2021.gadā, jo garantētā minimālā ienākuma (turpmāk - GMI) un trūcīgas personas ienākuma līmeņa pārskatīšana ir tiešā veidā vērsta uz trūcīgākajām mājsaimniecībām.8
Kā liecina BICEPS novērtējums ienākumu testēto pabalstu pārskatīšana procentuāli vairāk palielina lauku teritoriju iedzīvotāju ienākumus, ņemot vērā to, ka lauku teritoriju iedzīvotāju ienākumi ir zemi, kā arī lauku teritorijās ir augstāks īpatsvars mājsaimniecībām ar trim un vairāk bērniem un viena pieaugušā mājsaimniecībām ar bērniem, kuri iegūs visvairāk no piedāvāto pasākumu ieviešanas.9
Kā apliecina BICEPS novērtējuma rezultāti, Plāna pasākumu ieviešana ļaus mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kurai citādi, pasākumus neieviešot, prognozējama pieaugoša tendence.
Attēls Nr.1. Plāna pasākumu ietekme uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.10
Tāpat 2019.gadā Baltic Institute of Social Sciences veiktajā izvērtējumā "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)"11, analizējot datus un veicot secinājumus par joprojām augsto ienākumu nevienlīdzību un mērķētu pasākumu trūkumu tieši uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, apstiprina Koncepcijas ieviešanas un līdz ar to arī Plānā paredzēto pasākumu ieviešanas nepieciešamību, lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku.
Plāna īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts un pašvaldību budžeta, līdz ar to paredzot solidāru pasākumu kopumu starp valsts un pašvaldības sniegto atbalstu iedzīvotājiem. Plānā piedāvātos pasākumus piedāvāts īstenot, vadoties pēc budžeta nodrošināšanas avota. Proti, no 2020.gada piedāvāts ieviest pasākumus, kurus finansē no valsts budžeta, savukārt no 2021.gada īstenot pasākumus, kurus jāfinansē no pašvaldību budžeta. Jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums un izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts, izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".
Vienlaikus ar Plāna izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē, tas tika ievietots LM tīmekļa vietnē sabiedriskai apspriešanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas ir saņemts komentārs no biedrības "Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā (PINS)" ar aicinājumu Plānā iekļaut papildu pasākumus, kas veicinātu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem un daudzbērnu ģimenēm. Plāns paredz atbalsta palielināšanu personām ar zemiem ienākumiem, gan palielinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru personām ar invaliditāti, neizdalot personai piemītošo funkcionālā traucējuma veidu, gan palielinot trūcīgas un maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, tādējādi veicinot daudzbērnu ģimeņu ar zemiem ienākumiem finansiālās situācijas uzlabošanos.
2019.gada 15.maijā Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējo sarunu laikā, tika panākta konceptuāla vienošanās par Plānā iekļautajiem pasākumiem un to secīgu ieviešanu.
II. Esošās situācijas raksturojums
Situācijas raksturojums un detalizēts izklāsts minimālo ienākumu jomā iekļauts Koncepcijā.
Latvijā jau 15 gadus saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība. Pieaugot iedzīvotāju kopējiem ienākumiem, cilvēki ar zemākajiem ienākumiem situācijas uzlabošanos neizjūt, jo tiesību aktos noteiktie ienākumu apmēri, kas tiem dod iespējas pretendēt uz noteiktu atbalstu, paliek nemainīgi zemi.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) veiktā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem 2017.gadā12 28,4 % iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, kad nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 28,2 % iedzīvotāju. Nabadzības riskam bija pakļauti 23,3% jeb 446 tūkstoši iedzīvotāju. Šo iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi bija zem 367 eiro mēnesī13.
No viena vecāka mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns, nabadzības riskam 2017.gadā bija pakļauta aptuveni viena trešdaļa (32,6%) mājsaimniecību. Mājsaimniecībās, kur divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus, nabadzības risks bija ievērojami zemāks - attiecīgi 12,1% un 10,2% 2017.gadā. Visaugstākais nabadzības risks ir senioriem vecumā virs 65 gadiem - nabadzības riskam pakļauti 45,7%. Savukārt, ja seniors dzīvo viens, tad nabadzības risks būtiski pieaug. 2017.gadā gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars turpina palielināties. Saskaņā ar nacionālajiem rādītājiem par trūcīgām personām, 2017.gadā trūcīgo personu lielāko īpatsvaru veido bērni un nestrādājošās personas. Savukārt pensijas vecuma cilvēki un personas ar invaliditāti trūcīgo personu lokā ir uz pusi mazākā skaitliskā apmērā.
Minimālo ienākumu līmeņu pārskatīšana ir skatāma kontekstā ar to, ka ļoti zems ienākumu līmenis ierobežo izredzes izkļūt no nabadzības slazda, saglabāt aktivitāti un meklēt darbu. Šobrīd sociālās palīdzības saņemšana paredz personas vai mājsaimniecības, kuras vēršas pēc minētās palīdzības, iesaistīšanos līdzdarbības pasākumos, kuru mērķis sekmēt personas vai mājsaimniecības situācijas uzlabošanos un iespēju gūt ienākumus no algota darba palielināšanu. Atbalsta stiprināšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem paredz noteikt trūcīgajai personai atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas ar koeficientu 1 (viens), nākamajām personām mājsaimniecībā (pieaugušajiem un bērniem), piemērojot koeficientu 0,7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa), kas ir saskaņā ar Koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un ekvivalences skalu. Koeficients 0.7 tiek piemērots arī pirmajai personai mājsaimniecībā, ja tā ir darbspējas vecumā, bet nav nodarbināta un neatbilst sekojošajiem kritērijiem: personai ir noteikta invaliditāte, persona atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, persona ir pensijas vecumā, personai ir studējošā statuss, tādējādi augstākam koeficientam nodarbinātām personām motivējoši ietekmējot iesaisti darba tirgū un ienākumu gūšanu no algota darba. Šāda ekvivalences skala ir izvēlēta ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, tādējādi piešķirot lielāku ekvivalento svaru bērniem nekā to paredz ES metodoloģijā. Šāda ekvivalences skala ļauj nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas ir viena no nabadzības riskam visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām.
Tiek paredzēts, ka minimālo ienākumu līmenis tiks pārskatīts ne retāk kā reizi piecos gados atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Tabula Nr.1
| Plāna mērķis |
Plāna pasākumu mērķis ir pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti
sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi
un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam,
salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem
finanšu resursiem.
Politikas rezultatīvie rādītāji ir sakārtoti atbilstoši ietekmei uz mērķa grupām - iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, mājsaimniecības ar trīs un vairāk bērniem, pensijas vecuma iedzīvotāji. Plāna politikas rezultatīvo rādītāju visaptverošu ex-post izvērtējumu būs iespējams veikt 2023.gadā, kad būs pieejami ienākumu apsekojuma dati par 2021.gadu. Tabula Nr.1.1. Politikas rezultatīvie rādītāji.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.1. |
Trūcīgas personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa pārskatīšana. | Pilnveidota atbalsta sistēma trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem, nosakot trūcīgajai personai atbilstošu ienākumu līmeni 40% apmērā no ienākumu mediānas15 - 198 euro16 pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,717 (139 euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu". |
LM |
Pašvaldības, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija |
2021.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.2. |
Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pārskatīšana. | Pilnveidota atbalsta sistēma vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, nosakot garantētā minimālā ienākuma līmeni 50% apmērā no trūcīgā personas ienākuma līmeņa - 99 euro18 pirmajai personai mājsaimniecībā, izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem, un pārējām personām mājsaimniecībā paredzot 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā (69 euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"; Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību". |
LM |
Pašvaldības |
2021.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.3. |
Minimālo pensiju paaugstināšana. |
Palielināts atbalsts minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi līdz 99 euro. |
Grozījumi likumā "Par valsts pensijām";
Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību". |
LM |
VSAA |
2020.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.4. |
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana. |
Palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu sasniegušajiem, paaugstinot pabalstu apmēru līdz 99 euro. | Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību". |
LM |
VSAA |
2020.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.5. |
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar invaliditāti. | Palielināts atbalsts personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vispārējā gadījumā, paaugstinot pabalsta apmēru III invaliditātes grupai līdz 99 euro, I un II invaliditātes grupai - paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 euro, kā arī gan vispārējā gadījumā, gan gadījumā, kad invaliditāte noteikta kopš bērnības, I invaliditātes grupai paaugstinot piemērojamo koeficientu līdz 1.4. | Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību". |
LM |
VSAA |
2020.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.6. |
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja indeksācija ar patēriņa cenu indeksu. | Palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem-pensijas vecumu sasniegušajiem un personām ar invaliditāti. | Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1605 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību". |
LM |
VSAA |
2021.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.7. |
Vienota maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana valsts sniegtajam atbalstam. | Panākta vienlīdzīga valsts atbalsta nodrošināšana iedzīvotajiem visā Latvijas teritorijā, nosakot vienotu maznodrošinātai personai atbilstošu ienākuma līmeni, atbilstoši kuram tiek sniegts valsts atbalsts un kas noteikts 1.5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai mājsaimniecībā (izņemot nestrādājošām darbspējīgām personām, ja tās neatbilst SPSP likuma 37.panta pirmās daļas nosacījumiem) - 297 euro, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7 (208 euro). |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". |
LM |
Pašvaldības, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija |
2021.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.8. |
Rekomendācija par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku. |
Pašvaldībām un to iedzīvotājiem saprotams dzīvokļa pabalsta mērķis un pakalpojuma saņēmēju mērķa grupa. Iedzīvotājiem saprotams dzīvokļa pabalsta saturs un piešķiršanas biežums. |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. |
LM |
Ekonomikas ministrija, pašvaldības |
2021.gada 1.pusgads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
III. Teritoriālā perspektīva
Plānotie pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā.
IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu ir virzāms kā starpnozaru prioritārais pasākums un izskatāms Ministru kabinetā Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Detalizēts papildu nepieciešamā finansējuma apmēra aprēķins tiks veikts izstrādājot attiecīgo normatīvo aktu anotācijas un iekļauts anotācijas III sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".
Sociālas palīdzības un sociālo pakalpojuma likuma 1.pantā ir sniegta definīcija sociālajai palīdzībai, nosakot, ka sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Plānā ietvertajiem pasākumiem paredzama ietekme uz pašvaldības izdevumiem sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī citu nozaru sniegtajiem pakalpojumiem. Plānā ietvertie pasākumi ir noteikti, balstoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 7. un 9.punktu, kuri attiecīgi nosaka, ka pašvaldību autonomā funkcija ir "nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sociālo aprūpi (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.)" un "sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pasākumu un atbilstošā finansējuma piesaistes nepieciešamība ir pamatojama ar to, ka ļoti zemais minimālo ienākumu slieksnis veido nabadzības slazdu, jo pie tik zemiem ienākumiem cilvēku iespējas kļūt aktīviem un meklēt darbu ir ierobežotas, jo visi mājsaimniecības ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai.
Ņemot vērā, ka Plāns paredz noteikt augstāku ienākumu slieksni, atbilstoši kuram persona varēs tikt atzīta par trūcīgu un atbilstoši kuram personai būs tiesības uz GMI pabalstu, Plāna ieviešanas rezultātā palielināsies par trūcīgām atzīto personu skaits un arī GMI pabalsta saņēmēju skaits. Tādējādi Plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus gan saistībā ar nodrošināto atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, gan GMI pabalsta nodrošināšanai. Vienlaicīgi, palielinot GMI līmeni, pašvaldībām saglabāsies arī tiesības noteikt citu (augstāku) GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, kā to paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums19.
Lai novērtētu piedāvāto izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetu, LM veica nepieciešamā indikatīvā finansējuma aprēķinus par esošiem GMI pabalsta saņēmējiem GMI pabalsta palielināšanai un GMI pabalsta saņēmēju prognozējamo pieaugumu katrā pašvaldībā 2021.gadam. Ietekmes aprēķins tika veikts tikai par papildu nepieciešamo finansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, nevis par papildu nepieciešamo finansējumu atbalsta nodrošināšanai trūcīgām personām kopumā, jo pašvaldību noteiktais atbalsts, tā veidi un apmēri trūcīgām personām ir atšķirīgi katrā pašvaldībā atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
Kopumā GMI pabalsta saņēmēju skaits 2021.gadā salīdzinot ar 2018.gadu palielināsies par 8 639 cilvēkiem (pieaugums par 41,38%, salīdzinot ar 2018.gadu). GMI pabalsta saņēmēju skaita pieaugums 2018.gadā pašvaldībās bija ļoti diferencēts - no 3 līdz 1081 cilvēkam dažādos novados (skatīt 4.tabulu). Pašvaldībām papildu nepieciešamie finanšu līdzekļi GMI pabalsta nodrošināšanai 2021.gadā indikatīvi ir 5,92milj. euro (izdevumi GMI pabalstam 2018.gadā bija 5,50 milj. euro).
Tā kā pašvaldībās ir noteikti papildu atvieglojumi trūcīgām personām, tad Plāna ieviešanai būs ietekme uz pašvaldību izdevumiem dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu nodrošināšanai, citu pašvaldībās šīm mērķa grupām noteikto atvieglojumu nodrošināšanai. Vienota maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana saistībā ar valsts nodrošināto atbalstu atstās ietekmi uz to pašvaldību budžetiem, kur maznodrošinātās personas ienākuma līmenis ir zemāks par Plānā piedāvāto. Papildus jāuzsver, ka pašvaldībām saglabāsies tiesības noteikt savus maznodrošinātās personas ienākuma līmeņus, atbilstoši kuriem pašvaldības sniedz savu atbalstu, tādējādi būs divi maznodrošinātās personas ienākuma līmeņi - vienots valsts noteiktais, kurš tiks piemērots sniedzot valsts atbalsta pakalpojumus maznodrošinātām personām, un pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktais maznodrošinātās personas ienākuma līmenis, atbilstoši kuram pašvaldības sniedz tās noteikto atbalstu, bet kurš nevar būt zemāks par valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni.
Papildus personām, kurām noteikts trūcīgas personas statuss, ir tiesības arī uz atvieglojumiem veselības aprūpē, tādējādi paredzams, ka Plāna ieviešanai būs ietekme arī uz veselības nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai. Personām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, ir tiesības arī uz valsts garantētu juridiskās palīdzības saņemšanu, kas paredz arī atbrīvojumu no tiesas izdevumiem, kā arī par trūcīgām atzītām personām un lietas dalībniekiem - fiziskajām personām, kuras atbilstoši procesuālajiem likumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu vai valsts nodevas samaksas, ir tiesības saņemt atbrīvojumus no tiesas sniegto pakalpojumu maksas, tomēr prognozējams, ka ietekme uz tieslietu nozarē nepieciešamajiem izdevumiem šai mērķa grupai būs minimāla, tā kā prognozējamais maznodrošināto un trūcīgo personu skaita pieaugums, kas varētu pretendēt uz tieslietu nozares pakalpojumiem, būs neliels.
Detalizēta informācija par Labklājības un Veselības ministriju, kā arī pašvaldību finanšu aprēķiniem saistībā ar Plāna pasākumu ieviešanu ir pieejama tabulā Nr.3. "Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini".
Tabula Nr.2
Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)
|
Uzdevums |
Pasākums |
Budžeta
programmas (apakšprogrammas) |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums |
Papildu nepieciešamais finansējums 2020.-2022.gadam |
Pasākuma
īstenošanas gads |
||||||
|
2019. (n gads) |
2020. (n + 1) |
2021. (n + 2 ) |
2020. (n + 1) |
2021. (n + 2) |
2022. (n + 3) |
turpmākajā
laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai |
turpmāk ik
gadu |
||||
|
Finansējums plāna realizācijai kopā |
315 263 012 |
339 592 959 |
357 442 280 |
29 557 475 |
33 884 886 |
33 468 222 |
0 |
33 468 222 |
- |
||
|
tajā skaitā |
|||||||||||
|
18. Labklājības ministrija |
pamatbudžets |
82 501 806 |
88 751 055 |
90 029 192 |
15 540 574 |
15 686 854 |
16 329 786 |
0 |
16 329 786 |
- |
|
|
04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" |
8 138 480 |
8 445 144 |
9 094 403 |
11 815 524 |
11 793 788 |
11 772 051 |
0 |
11 772 051 |
- |
||
|
20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" |
25 337 422 |
25 952 639 |
26 581 517 |
3 724 765 |
3 892 781 |
4 557 450 |
0 |
4 557 450 |
- |
||
|
20.02.00 "Izdienas pensijas" |
49 025 904 |
54 353 272 |
54 353 272 |
285 |
285 |
285 |
0 |
285 |
- |
||
|
speciālais budžets |
228 799 831 |
246 880 529 |
263 451 713 |
12 005 714 |
12 022 141 |
12 160 514 |
0 |
12 160 514 |
- |
||
|
04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" |
11 901 275 |
11 880 780 |
11 775 531 |
63 525 |
63 525 |
63 525 |
0 |
63 525 |
- |
||
|
04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" |
27 661 |
27 661 |
27 661 |
15 107 |
15 107 |
15 107 |
0 |
15 107 |
- |
||
|
04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" |
42 653 074 |
48 010 789 |
53 995 491 |
186 421 |
186 421 |
186 421 |
0 |
186 421 |
-- |
||
|
04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" |
174 217 821 |
186 961 299 |
197 653 030 |
11 740 661 |
11 757 088 |
11 895 461 |
0 |
11 895 461 |
- |
||
|
29. Veselības ministrija |
33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana" |
3 961 375 |
3 961 375 |
3 961 375 |
0 |
100 689 |
0 |
0 |
0 |
- |
|
|
Pašvaldību budžets (GMI pabalsts un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai)20 |
2 011 187 |
6 075 202 |
4 977 922 |
0 |
4 977 922 |
- |
|||||
| PLĀNA PASĀKUMI | |||||||||||
|
1.1. pasākums "Trūcīgas personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa pārskatīšana" |
3 961 375 |
3 961 375 |
3 961 375 |
100 689 |
0 |
- |
|||||
|
29. Veselības ministrija |
33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana" |
3 961 375 |
3 961 375 |
3 961 375 |
100 689 |
0 |
- |
||||
|
1.2. pasākums "Garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pārskatīšana"21 |
- |
||||||||||
|
Pašvaldību budžets |
2 011 187 |
5 919 987 |
4 977 922 |
0 |
4 977 922 |
- |
|||||
|
1.3. pasākums "Minimālo pensiju paaugstināšana" |
238 892 314 |
256 912 926 |
267 780 646 |
23 404 951 |
23 399 642 |
23 516 278 |
0 |
23 516 278 |
0 |
||
|
18. Labklājības ministrija |
pamatbudžets |
57 164 384 |
62 798 416 |
63 447 675 |
11 815 809 |
11 794 073 |
11 772 336 |
0 |
11 772 336 |
0 |
|
|
04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" (vecuma pensiju izmaksai garantētā apmērā) |
0 |
0 |
0 |
10 879 058 |
10 857 322 |
10 835 585 |
0 |
10 835 585 |
0 |
||
|
20.02.00 PB "Izdienas pensijas" (izdienas pensijas) |
49 025 904 |
54 353 272 |
54 353 272 |
285 |
285 |
285 |
0 |
285 |
0 |
||
|
04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" Piemaksa AZG pensiju saņēmējiem |
8 138 480 |
8 445 144 |
9 094 403 |
936 466 |
936 466 |
936 466 |
0 |
936 466 |
|||
|
speciālais budžets |
181 727 930 |
194 114 510 |
204 332 971 |
11 589 142 |
11 605 569 |
11 743 942 |
0 |
11 743 942 |
0 |
||
|
04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" (izdienas pensijas) |
11 901 275 |
11 880 780 |
11 775 531 |
63 525 |
63 525 |
63 525 |
0 |
63 525 |
0 |
||
|
04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets "(invaliditātes pensijas) |
169 826 655 |
182 233 730 |
192 557 440 |
11 525 617 |
11 542 044 |
11 680 417 |
0 |
11 680 417 |
0 |
||
|
1.4. pasākums "Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana" |
72 409 323 |
78 718 658 |
85 700 259 |
1 053 747 |
1 053 747 |
1 053 747 |
0 |
1 053 747 |
0 |
||
|
18. Labklājības ministrija |
pamatbudžets |
25 337 422 |
25 952 639 |
26 581 517 |
637 175 |
637 175 |
637 175 |
0 |
637 175 |
0 |
|
|
20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un apbedīšanas pabalsts), t.sk.: |
25 337 422 |
25 952 639 |
26 581 517 |
637 175 |
637 175 |
637 175 |
0 |
637 175 |
0 |
||
|
VSNP noteikto vecumu sasniegušajiem |
25 243 815 |
25 854 104 |
26 478 057 |
609 199 |
609 199 |
609 199 |
0 |
609 199 |
0 |
||
|
Apbedīšanas pabalsts VSNP saņēmēja nāves gadījumā |
93 607 |
98 535 |
103 460 |
27 976 |
27 976 |
27 976 |
0 |
27 976 |
0 |
||
|
speciālais budžets |
47 071 901 |
52 766 019 |
59 118 742 |
416 572 |
416 572 |
416 572 |
0 |
416 572 |
0 |
||
|
04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets" (Apbedīšanas pabalsts) |
27 661 |
27 661 |
27 661 |
15 107 |
15 107 |
15 107 |
0 |
15 107 |
0 |
||
|
04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets", t.sk.: |
42 653 074 |
48 010 789 |
53 995 491 |
186 421 |
186 421 |
186 421 |
0 |
186 421 |
0 |
||
|
Atlīdzība par darbspēju zaudējumu |
41 202 185 |
46 425 152 |
52 263 549 |
96 373 |
96 373 |
96 373 |
0 |
96 373 |
0 |
||
|
Pārējie pabalsti (atlīdzības par ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem) |
1 450 889 |
1 585 637 |
1 731 942 |
90 048 |
90 048 |
90 048 |
0 |
90 048 |
0 |
||
|
04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets", t.sk.: |
4 391 166 |
4 727 569 |
5 095 590 |
215 044 |
215 044 |
215 044 |
0 |
215 044 |
0 |
||
|
Apbedīšanas pabalsts |
3 157 835 |
3 439 412 |
3 750 536 |
12 694 |
12 694 |
12 694 |
0 |
12 694 |
0 |
||
|
Kaitējuma atlīdzības, ja kaitējums darbā nodarīts līdz 01.01.1997. |
1 233 331 |
1 288 157 |
1 345 054 |
202 350 |
202 350 |
202 350 |
0 |
202 350 |
0 |
||
|
1.5. pasākums Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar invaliditāti. |
18. Labklājības ministrija |
20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts) |
25 243 815 |
25 854 104 |
26 478 057 |
3 087 590 |
3 087 590 |
3 087 590 |
0 |
3 087 590 |
0 |
|
1.6. pasākums Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja indeksācija ar patēriņa cenu indeksu. |
18. Labklājības ministrija |
20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts) |
25 243 815 |
25 854 104 |
26 478 057 |
0 |
168 016 |
832 685 |
0 |
832 685 |
0 |
|
1.8. pasākums "Rekomendācija par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku"22 |
0 |
155 215 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|||||
|
Pašvaldību budžets |
|
0 |
155 215 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||||
Tabula Nr.3
Paredzēto pasākumu detalizēti finansējuma aprēķini
| Pasākumi | Finansējuma aprēķina apraksts | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.1. pasākums "Trūcīgas personas statusam atbilstoša ienākuma līmeņa pārskatīšana" |
LM aprēķini un skaidrojums: 2018.gadā Latvijā trūcīgo personu skaits bija 50 447 personas. 2019.gada prognoze aprēķināta, ņemot vērā tādus pasākumus kā: pasākumus pensionāru materiālās situācijas uzlabošanai (ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana, pensijas indeksācijas kārtības maiņa, ņemot vērā apdrošināšanas stāžu), pasākumus ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanai un iekļaušanai darba tirgū; kā arī situācijas uzlabošanās darba tirgū kopumā, kā rezultātā tiek prognozēts trūcīgo personu skaita samazinājums pensijas vecuma personu grupā, un kopējais skaits prognozēts 45 639 personas. Materiālās situācijas uzlabošanas pasākumi attiecībā uz bērniem un personām ar invaliditāti netiek ņemti vērā, jo šo grupu galvenie ienākumu veidi (piemēram, ģimenes valsts pabalsts, pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana u.c.) netiek ņemti vērā, izvērtējot šo grupu materiālo situāciju trūcīgas personas statusa noteikšanas procesā. 2020.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaita samazinājums, pieņemot personu samazinājumu par 9.53% kā iepriekšējā gadā. 2021.gadā trūcīgas personas ienākumu līmenis tiek paaugstināts no 128,06 euro līdz 198 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (izņemot darbspējas vecuma nestrādājošās personas), otrajai un nākamajām personām - 0,7 jeb 139 euro. Ņemot vērā, ka vidējais personu skaits trūcīgā mājsaimniecībā 2018.gadā bija divas personas, tiek pieņemts, ka vidējais trūcīgas personas ienākumu līmenis ir 168,5 euro ((198+139)/2=168,5), t.i., par 31.5% lielāks nekā šobrīd spēkā esošais - 128,06 euro. 2021.gadā tiek prognozēts trūcīgo skaits 51 724 personas. Tas veido trūcīgo personu skaita pieaugumu 2021.gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 25,27 %, t.sk. trūcīgo pilngadīgo personu skaita pieaugumu - par 25,28%. Ņemot vērā, ka jauni pasākumi 2022.gadā netiek plānoti, bet turpinās tie pasākumi, kas veicina cilvēku materiālās situācijas uzlabošanos un nodarbinātībā, prognozēts ikgadējais trūcīgo personu skaita samazinājums par 9,53%, ievērojot iepriekšējo gadu trūcīgo personu skaita samazinājumu. 2022.gadā trūcīgo skaits tiek prognozēts 46 796 personas. Tabula Nr.3.1. Trūcīgo personu skaita dinamika 2015.-2022.gadu periodā
Veselības ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas ietekmi: Veselības ministrijai nepieciešamais papildu finansējums 2021.gadā tiks ieplānots valsts pamatbudžeta programmā 33.00.00 "Veselības aprūpes nodrošināšana". Aprēķins: tiek izmantota informācija par trūcīgām personām sniegto veselības aprūpes pakalpojumu no Nacionālā veselības dienesta (turpmāk - NVD) par 2018.gadu un Valsts statistikas pārskatu dati par trūcīgo personu skaitu 2016.gadā, LM fakta dati par 2017. un 2018. gadu, kā arī prognozi no 2019.līdz 2022.gadam (skat. Tabula Nr.3.1.). 2019. un 2020.gadā prognozēts trūcīgo pilngadīgo personu skaita samazinājums par 9.53%. Vislielākais trūcīgo personu skaita pieaugums prognozēts 2021.gadā (25,27%), t.sk. pilngadīgo personu skaita pieaugums par 25,28%. 2022.gadā attiecīgi prognozēts trūcīgo pilngadīgo personu skaita samazinājums pret 2021.gadu par 12.83% (skat. Tabula Nr.3.1.). Trūcīgo personu, kuri saņems veselības aprūpes pakalpojumus, skaits turpmākajos gados aprēķināts, par pamatu ņemot NVD 2018.gada datus par trūcīgo personu skaitu, kuri saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus, un ņemot vērā trūcīgo pilngadīgo personu skaita dinamiku. Attiecīgi pieņemot, ka pakalpojumu izmaksas paliek 2018.gada līmenī, aprēķināts nepieciešamais finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai trūcīgām pilngadīgām personām un nepieciešamais papildu finansējums pret 2018.gadu (skat. Tabula Nr.3.2.). Tabula Nr.3.2.Veselības ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins, ņemot vērā Plāna pasākumu ieviešanas ietekmi.
* Gadījumā, ja atbilstoši prognozētajam aprēķinam radīsies finansējuma ietaupījums saistībā ar unikālo trūcīgo pacientu skaita samazinājumu, tas tiks novirzīts tam pakalpojuma veidam, kurā ietaupījums izveidosies - zāļu iegādes izdevumu kompensācijas, ambulatoro vai stacionāro pakalpojumu nodrošināšanai. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.2. pasākums "Garantētā minimālā ienākuma līmeņa pārskatīšana". |
LM aprēķini un skaidrojums (aprēķini veikti excel
vidē, līdz ar to, matemātiski noapaļojot divas zīmes aiz
komata, var rasties nobīdes aprēķinos):
2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas, t.sk. bērni 4 316; nestrādājošas personas - 7 927 un pārējās personas darbspējīgā vecumā 2 242, personas ar invaliditāti 3 407; pensijas vecuma personas - 2 986. 2018.gadā GMI pabalstam izlietoti 5 497 602 euro. Vidējais GMI pabalsta apmērs personai mēnesī 2018.gadā bija 42,22 euro, bet GMI pabalsta saņemšanas ilgums 2018.gadā bija 6,24 mēneši. 2019.gadā GMI līmenis netiek paaugstināts, līdz ar to tiek prognozēts GMI pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 8,3%. Tiek prognozēts, ka GMI pabalstu saņems 19 135 personas un GMI pabalstam tiks izlietoti 5 045 911 euro. 2020.gadā GMI līmenis tiek paaugstināts, līdz 64 euro mēnesī24, līdz ar to tiek prognozēts GMI pabalsta saņēmēju skaita pieaugums par 15,33% . Tiek prognozēts, ka GMI pabalstu saņems 24079 personas un GMI pabalstam tiks izlietoti 7508789 euro. 2021.gadā, ņemot vērā, ka GMI līmenis pirmajai personai tiek noteikts 99 euro; parējām personām mājsaimniecībā, nosakot GMI līmeni, tiek piemērots koeficients 0,7, t.i., viņu GMI līmenis veido 69 euro, tiek pieņemts, ka "pirmo personu" skaits mājsaimniecībā pieaugs par 77,3%, otro un pārējo mājsaimniecības locekļu skaits pieaugs par 54,1%, turklāt ņemot vērā arī pensijas vecuma personām veiktos pasākumus, kas samazinās pensijas vecuma personu skaitu GMI pabalsta saņēmēju vidū, GMI pabalsta saņēmēju skaits kopā tiek prognozēts 29 517 personas. Nepieciešamais finansējums 2021.gadā: 11 417 589 euro. kas aprēķināts šādi: 11 269 1.strādājošas personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 5 407 228euro 7961 1. nestrādājošas personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 2 624 939euro 10 287 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā =3 385 422 euro 2022.gadā attiecībā uz GMI pabalsta apmēru nekādi pasākumi nav paredzēti, tāpēc GMI pabalsta saņēmēju skaits samazināsies, kas prognostiski būtu 27 085 personām. Nepieciešamais finansējums 2022.gadā: 10 475 524 euro, kas aprēķināts šādi: 10 341 1.strādājošas personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 4 961 558 euro 7 308 1.nestrādājošas personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā = 2 408 647 euro 9 436 pārējās personas mājsaimniecības izlietotie līdzekļi gadā =3 105 319euro Tabula Nr.3.3. GMI pabalsta saņēmēju skaita dinamika un finansējums 2016.-2022.gadā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.3. pasākums "Minimālo pensiju paaugstināšana" |
LM aprēķini:
Tabula Nr.3.4.
Minimālos valsts vecuma pensijas apmērus plānots noteikt par katru stāža gadu. Pie minimālā nepieciešamā 15 gadu stāža - 118,80 euro (t.i. aprēķina bāzes apmērs 99 euro + 20% (jeb piemēro koeficientu 1,2) un par katru nākamo stāža gadu - 2% pieaugums no bāzes. Piemēram, personai ar 16 gadu stāžu - 120,78 euro (= 99*1,22), pie 17 gadu stāža - 122,76 euro (= 99*1,24) utt. 2020.gadā minimālo valsts vecuma pensiju paaugstināšana provizoriski skartu 25,5 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 35,52 EUR mēnesī, minimālo invaliditātes pensiju paaugstināšana - 35,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 27,12 euro mēnesī, apgādnieka zaudējuma pensijas minimālo apmēru paaugstināšana - skartu 10,3 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 7,54 euro mēnesī, minimālo izdienas pensiju paaugstināšana - 0,1 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 37,19 euro mēnesī. * 2019.gadā VSAA nepieciešamais finansējums IT datu bāzes pielāgošanai- 118,8 tūkst. euro (ja izmaiņas stājas spēkā ar 01.01.2020., tad IS izmaiņas jāveic 2019.gadā), t.i. 330 c/d * 360dienas - tiks nodrošināts VSAA esošā finansējuma ietvaros, veicot Informācijas sistēmām plānoto līdzekļu pārstrukturēšanu. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.4. pasākums "Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana" |
LM aprēķini:
Tabula Nr.3.5.
2020.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru paaugstināšana pensijas vecumu sasniegušajiem provizoriski skartu 1,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 34,97 euro mēnesī, apbedīšanas pabalstam - 0,7 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 83,88 euro (vienreizēja izmaksa), atlīdzības par darbspēju zaudējumu un darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības - 1,1 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 22,86 euro mēnesī. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.5. pasākums
"Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšana personām ar invaliditāti". |
LM aprēķini:
Tabula Nr. 3.6.
*Veicot finansiālo uzskaiti par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, finansējums minētajam pabalstam tiek uzskaitīts kopā, aptverot visu veidu pabalstu saņēmējus, t.i., atsevišķi neizdalot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kuri ir personas ar invaliditāti. Tāpēc 2019.-2021.gadam norādīts apakšprogrammas ietvaros pabalstam plānotais kopējais finansējums." 2020.gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru paaugstināšana personām ar invaliditāti provizoriski skartu 8,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 30,43 EUR mēnesī, t.sk. I invaliditātes grupai paaugstinot piemērojamo koeficientu no 1.3 līdz 1.4 (gan vispārējā gadījumā, gan personām ar invaliditāti kopš bērnības) - 2020.gadā provizoriski skartu 3,4 tūkst. personas ar vidējo apmēra pieaugumu 17,32 EUR mēnesī. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
1.6. pasākums
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem pabalsta ikgadēja indeksācija ar patēriņa cenu indeksu. |
LM aprēķini:
Tabula Nr. 3.7.*
*aprēķins veikts Excel vidē, uz noapaļošanu var atšķirties rezultāts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.7. pasākums "Vienota maznodrošinātās personas ienākuma līmeņa noteikšana valsts sniegtajam atbalstam" |
LM aprēķini un skaidrojums:
Datu vākšana par maznodrošināto personu skaitu valstī uzsākta no 2017.gada. Maznodrošināto personu skaita pieaugums 2021.gadā plānots atbilstoši trūcīgo personu skaita pieaugumam, ņemot vērā, ka maznodrošinātās personas ienākumu līmenis pirmajai personai mājsaimniecībā ar 2021.gadu noteikts 297 euro un pārējām personām 208 euro (0,7 no pirmās), atbilstoši kuram varēs saņemt valsts sniegto atbalstu. Tabula Nr. 3.8. Maznodrošināto personu skaits un prognozes 2017.-2021.gadu periodā
Trūcīgās un maznodrošinātās personas kopā 2018.gadā bija 100 682. Tieslietu ministrija ir izvērtējusi LM prognozēto ietekmi uz personu skaitu (maznodrošinātas un trūcīgas personas) pa gadiem un secinājusi, ka gan trūcīgo, gan maznodrošināto personu skaita pieaugums 2021.gadā neatstās būtisku ietekmi uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību un līdz ar to arī ietekmi uz iestādes kapacitāti, līdz ar to papildu finanšu līdzekļi Juridiskās administrācijas pakalpojumu sniegšanai šai mērķa grupai nav nepieciešami. Vienlaikus, palielinot trūcīgas personas ienākuma līmeni un GMI līmeni, kā arī nosakot vienotu maznodrošinātas personas ienākuma līmeni, būs nepieciešams veikt izmaiņas pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā (SOPA). ZZ Dats izmaiņu veikšanai SOPA nepieciešami 25 002 euro (PVN ieskaitīts) jeb 362.5 cilvēkstundas( 365*57 euro+PVN 21%=25 002 euro)* Darba uzdevumi: 1. Trūcīgā līmeņa algoritma izmaiņas. Deklarācijas formā pie ģimenes vidējiem ienākumiem vizuāli attēlot, vai ģimene atbilst trūcīgā statusam (attēlot trūcīgā līmeni attiecīgajam ģimenes personu skaitam). 2. Trūcīgā līmeņa aprēķina izmaiņas Datu kontrolē, kas pārbauda piešķirto statusu atbilstību ienākumu līmenim. 3. GMI līmeņu apstrādes izmaiņas. Deklarācijas formā personām papildu pazīmes ieviešana: koeficients "1/0.7"; jaunas deklarācijas veidošanā koeficients 1 automātiski jāuzstāda pilngadīgajai personai ar lielākajiem ienākumiem (pārējiem: 0.7); lietotājam jāvar mainīt - koeficientu 1 pārlikt citai personai vai samazināt un visām personām atstāt 0.7. Ģimenes kopējā GMI līmeņa aprēķina izmaiņas: kopējais GMI līmenis ir sasummēti personu GMI līmeņa reizinājumi ar attiecīgās personas koeficientu. Pie personas jāsaglabā arī pazīme, ka konkrētajā deklarācijā personai ir apzināti samazināts koeficients no 1 uz 0.7 par nelīdzdarbošanos. 4. Statistikas mēneša atskaites algoritma un atskaites formas aizpildīšanas izmaiņas - jauni lauki: trūcīgo, maznodrošināto un GMI saņēmēju personu sadalījums pēc koeficienta 1/0.7. 5. Statistikas gada atskaites algoritma un atskaites formas aizpildīšanas izmaiņas - jauni lauki: trūcīgo, maznodrošināto un GMI saņēmēju personu sadalījums pēc koeficienta 1/0.7, tai skaitā, izdalot atsevišķi personas, kurām tika samazināts koeficients; vidējā GMI pabalsta apmēra uz 1 ekvivalento personu gadā un mēnesī aprēķina ieviešana. 6. SOPA-SPOLIS datu apmaiņas papildināšana, lai ieviestu statistikas mēneša un gada atskaišu papildinājumus - jaunu datu lauku pievienošana iztikas līdzekļu deklarācijas datu kopai D_06. 7. GMI līmeņa principu izmaiņu pārejas perioda apstrāde. 8. Iztikas līdzekļu deklarācijas izdrukas izmaiņas vidējo ienākumu aprēķina tabulā. Darbos iekļauta prasību detalizēšana, dokumentēšana, izstrāde, testēšana, ieviešana, pārvaldība, riski. *Apjoms noteikts, vadoties no iepriekš veiktajiem programmatūras izstrādes un uzlabošanas darbu veikšanai nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu apjomiem - darba stundas un izmaksas noteiktas saskaņā ar noslēgto līgumu. Līdzekļi SOPA sistēmas izmaiņu veikšanai tiks nodrošināti esošā finansējuma ietvaros no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas 97.02.00" Nozares centralizēto funkciju izpildei". |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.8. pasākums "Rekomendācija par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku". |
LM aprēķini un skaidrojums:
Aprēķini veikti par dzīvokļa pabalstam nepieciešamo finansējumu sakarā ar trūcīgās personas ienākuma līmeņa palielinājumu un trūcīgo personu skaita pieaugumu (1.1.pasākums). Savukārt 1.8.pasākums, kas ietver rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku izstrādi, neprasa finanšu līdzekļus. LM sniedz informāciju par pašvaldību izmaksām (kopējām) dzīvokļa pabalsta izmaksai. 2018.gadā trūcīgo un maznodrošināto personu skaits samazinājās, līdz ar to arī dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits samazinājies par 11,47% %. 2018.gadā dzīvokļa pabalstu saņēma 82 986 personas (trūcīgas un maznodrošinātas personas kopā). 2018.gadā dzīvokļa pabalstam izlietoti 14 903 858 euro, tātad vidēji 180 euro gadā vienai personai . Tiek pieņemts, ka arī turpmākajos gados vidēji tiks izlietoti 180 euro uz vienu personu. 2019.gadā tiek prognozēts dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita samazinājums par 11,47% (73 468) un nepieciešamais finansējums: 13 224 240 euro (180 euro* 73 468 personas). 2020.gadā par 11,47% ( 65 041) samazinās dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits un nepieciešamais finansējums dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai prognozējams 11 707 380 euro (180 euro* 65 041 personas). Prognozes par 2021. un 2022.gadu aprēķinātas, ņemot vērā 2018.gada faktiskos datus. Tie parāda, cik daudz trūcīgo un maznodrošināto personu saņem dzīvokļa pabalstu, tiek aprēķināta proporcija, cik no trūcīgajām personām saņem dzīvokļa pabalstu (81 % no visām trūcīgajām personām), cik no maznodrošinātajām personām saņem dzīvokļa pabalstu (80% no visām maznodrošinātajām personām). Tiek pieņemts, ka šāda veida proporcijas būs arī 2021.gadā un 2022.gadā un vidēji personai gadā dzīvokļa pabalstā izmaksājamā summa saglabāsies 180 euro apmērā: 2021. gadā nepieciešamais finansējums 41 896 (trūcīgās personas)*180 + 41 764 (maznodrošinātās personas)*180 = 15 058 800 euro 2022. gadā nepieciešamais finansējums 37 904 (trūcīgās personas)*180 + 41 724 (maznodrošinātās personas)*180 = 14 333 220 euro Tabula Nr. 3.9. Dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaita dinamika un finansējums 2016.-2022.gadā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Labklājības ministre R. Petraviča
Pielikums
plānam minimālo ienākumu
atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam
GMI pabalsta saņēmēju skaits 2018.gadā un prognozes 2021.gadam, kā arī 2018.gada izlietotais un 2021.gada prognozējamais papildu nepieciešamais finansējums 119 pašvaldību griezumā
|
Ja ņem vērā jau paaugstinātos līmeņus |
|||||
|
Prognozes par GMI pabalsta saņēmēju skaitu 2021.gadā |
GMI pabalsta saņēmēju skaits 2018.gadā |
GMI pabalsta saņēmēju skaita pieaugums |
GMI pabalstam izlietotie līdzekļi 2018.gadā | GMI pabalstam papildus nepieciešamie līdzekļi 2021.gadā (euro) | |
| kopā personas | kopā personas | ||||
| Daugavpils |
1 495 |
1 068 |
427 |
286 736 |
303 134 |
| Jēkabpils |
695 |
539 |
156 |
145 740 |
130 134 |
| Jelgava |
223 |
158 |
65 |
29 819 |
29 780 |
| Jūrmala |
378 |
260 |
118 |
74 096 |
94 377 |
| Liepāja |
591 |
434 |
157 |
80 942 |
79 764 |
| Rēzekne |
1 292 |
1 081 |
211 |
308 912 |
247 132 |
| Rīga |
7 101 |
6 332 |
769 |
1 890 510 |
1 582 468 |
| Valmiera |
73 |
26 |
47 |
5 160 |
18 194 |
| Ventspils |
432 |
290 |
142 |
72 228 |
88 431 |
| Ādažu novads |
43 |
10 |
33 |
2 110 |
12 449 |
| Aglonas novads |
239 |
173 |
66 |
57 330 |
52 721 |
| Aizkraukles novads |
263 |
173 |
90 |
56 890 |
81 206 |
| Aizputes novads |
174 |
119 |
55 |
24 186 |
27 031 |
| Aknīstes novads |
47 |
31 |
16 |
4 613 |
5 923 |
| Alojas novads |
70 |
49 |
21 |
5 249 |
5 422 |
| Alsungas novads |
22 |
0 |
22 |
0 |
0 |
| Alūksnes novads |
409 |
290 |
119 |
74 576 |
74 144 |
| Amatas novads |
65 |
45 |
20 |
11 860 |
12 531 |
| Apes novads |
52 |
36 |
16 |
6 430 |
7 078 |
| Auces novads |
170 |
119 |
51 |
28 217 |
29 496 |
| Babītes novads |
49 |
30 |
19 |
5 537 |
8 325 |
| Baldones novads |
31 |
19 |
12 |
2 786 |
4 627 |
| Baltinavas novads |
55 |
31 |
24 |
6 366 |
10 315 |
| Balvu novads |
465 |
144 |
321 |
31 350 |
127 803 |
| Bauskas novads |
156 |
108 |
48 |
9 591 |
10 456 |
| Beverīnas novads |
31 |
20 |
11 |
5 173 |
7 168 |
| Brocēnu novads |
39 |
22 |
17 |
4 104 |
7 375 |
| Burtnieku novads |
56 |
39 |
17 |
4 922 |
5 350 |
| Carnikavas novads |
23 |
12 |
11 |
2 127 |
4 284 |
| Cēsu novads |
52 |
29 |
23 |
4 683 |
8 992 |
| Cesvaines novads |
68 |
20 |
48 |
3 709 |
15 858 |
| Ciblas novads |
196 |
140 |
56 |
17 468 |
16 630 |
| Dagdas novads |
623 |
510 |
113 |
158 883 |
123 422 |
| Daugavpils novads |
1 036 |
747 |
289 |
188 334 |
181 970 |
| Dobeles novads |
248 |
170 |
78 |
39 830 |
45 232 |
| Dundagas novads |
42 |
10 |
32 |
1 977 |
12 300 |
| Durbes novads |
44 |
4 |
40 |
477 |
8 650 |
| Engures novads |
58 |
12 |
46 |
1 176 |
8 500 |
| Ērgļu novads |
82 |
36 |
46 |
5 287 |
12 472 |
| Garkalnes novads |
94 |
74 |
20 |
19 921 |
19 271 |
| Grobiņas novads |
106 |
70 |
36 |
15 004 |
17 729 |
| Gulbenes novads |
403 |
274 |
129 |
68 409 |
81 095 |
| Iecavas novads |
124 |
48 |
76 |
6 587 |
20 536 |
| Ikšķiles novads |
47 |
5 |
42 |
1 212 |
17 873 |
| Ilūkstes novads |
250 |
175 |
75 |
41 908 |
43 625 |
| Inčukalna novads |
41 |
27 |
14 |
4 009 |
4 925 |
| Jaunjelgavas novads |
340 |
60 |
280 |
13 261 |
106 839 |
| Jaunpiebalgas novads |
49 |
33 |
16 |
8 137 |
9 268 |
| Jaunpils novads |
42 |
29 |
13 |
4 346 |
4 781 |
| Jēkabpils novads |
94 |
64 |
30 |
15 561 |
17 909 |
| Jelgavas novads |
90 |
61 |
29 |
7 939 |
9 520 |
| Kandavas novads |
99 |
68 |
31 |
13 648 |
15 287 |
| Kārsavas novads |
280 |
198 |
82 |
64 699 |
63 849 |
| Kocēnu novads |
83 |
55 |
28 |
9 325 |
11 875 |
| Kokneses novads |
162 |
112 |
50 |
32 926 |
39 561 |
| Krāslavas novads |
677 |
484 |
193 |
122 781 |
117 033 |
| Krimuldas novads |
21 |
12 |
9 |
3 034 |
5 308 |
| Krustpils novads |
114 |
77 |
37 |
12 377 |
14 299 |
| Kuldīgas novads |
536 |
192 |
344 |
43 709 |
150 199 |
| Ķeguma novads |
50 |
5 |
45 |
686 |
10 648 |
| Ķekavas novads |
40 |
25 |
15 |
2 359 |
3 623 |
| Lielvārdes novads |
60 |
36 |
24 |
4 387 |
6 855 |
| Līgatnes novads |
46 |
27 |
19 |
4 970 |
8 555 |
| Limbažu novads |
282 |
189 |
93 |
31 147 |
38 031 |
| Līvānu novads |
178 |
126 |
52 |
24 128 |
24 366 |
| Lubānas novads |
76 |
32 |
44 |
5 600 |
13 894 |
| Ludzas novads |
492 |
352 |
140 |
90 642 |
86 104 |
| Madonas novads |
519 |
320 |
199 |
72 390 |
102 871 |
| Mālpils novads |
36 |
3 |
33 |
318 |
6 150 |
| Mārupes novads |
35 |
9 |
26 |
1 981 |
11 411 |
| Mazsalacas novads |
31 |
19 |
12 |
2 577 |
3 742 |
| Mērsraga novads |
32 |
3 |
29 |
527 |
8 875 |
| Naukšēnu novads |
69 |
1 |
68 |
159 |
18 714 |
| Neretas novads |
122 |
87 |
35 |
20 513 |
19 472 |
| Nīcas novads |
36 |
9 |
27 |
1 750 |
9 454 |
| Ogres novads |
108 |
71 |
37 |
8 699 |
11 579 |
| Olaines novads |
127 |
127 |
0 |
26 042 |
16 102 |
| Ozolnieku novads |
75 |
52 |
23 |
4 979 |
5 292 |
| Pārgaujas novads |
57 |
3 |
54 |
689 |
20 904 |
| Pāvilostas novads |
54 |
35 |
19 |
3 500 |
4 492 |
| Pļaviņu novads |
92 |
64 |
28 |
13 890 |
14 437 |
| Preiļu novads |
287 |
238 |
49 |
69 764 |
57 017 |
| Priekules novads |
240 |
168 |
72 |
44 048 |
45 592 |
| Priekuļu novads |
37 |
5 |
32 |
862 |
8 710 |
| Raunas novads |
29 |
18 |
11 |
4 658 |
7 308 |
| Rēzeknes novads |
1 687 |
1 212 |
475 |
373 896 |
347 826 |
| Riebiņu novads |
180 |
127 |
53 |
21 593 |
21 715 |
| Rojas novads |
11 |
2 |
9 |
400 |
3 592 |
| Ropažu novads |
47 |
17 |
30 |
2 498 |
8 155 |
| Rucavas novads |
58 |
40 |
18 |
10 054 |
10 917 |
| Rugāju novads |
51 |
13 |
38 |
2 342 |
11 148 |
| Rūjienas novads |
41 |
26 |
15 |
6 361 |
9 605 |
| Rundāles novads |
40 |
28 |
12 |
4 007 |
4 175 |
| Salacgrīvas novads |
95 |
13 |
82 |
2 126 |
23 840 |
| Salas novads |
46 |
8 |
38 |
1 348 |
11 510 |
| Salaspils novads |
79 |
46 |
33 |
8 012 |
13 844 |
| Saldus novads |
147 |
101 |
46 |
19 921 |
22 403 |
| Saulkrastu novads |
49 |
19 |
30 |
4 993 |
15 192 |
| Sējas novads |
23 |
5 |
18 |
988 |
4 044 |
| Siguldas novads |
90 |
57 |
33 |
11 831 |
16 717 |
| Skrīveru novads |
107 |
40 |
67 |
10 540 |
32 879 |
| Skrundas novads |
73 |
48 |
25 |
6 198 |
7 463 |
| Smiltenes novads |
46 |
30 |
16 |
6 510 |
8 328 |
| Stopiņu novads |
128 |
101 |
27 |
34 545 |
36 004 |
| Strenču novads |
121 |
74 |
47 |
18 926 |
27 010 |
| Talsu novads |
440 |
315 |
125 |
68 035 |
74 881 |
| Tērvetes novads |
31 |
9 |
22 |
1 302 |
5 681 |
| Tukuma novads |
299 |
199 |
100 |
38 281 |
47 816 |
| Vaiņodes novads |
63 |
45 |
18 |
9 924 |
9 911 |
| Valkas novads |
216 |
149 |
67 |
42 562 |
47 305 |
| Varakļānu novads |
80 |
34 |
46 |
6 348 |
16 373 |
| Vārkavas novads |
54 |
19 |
35 |
3 763 |
12 625 |
| Vecpiebalgas novads |
99 |
17 |
82 |
4 054 |
32 351 |
| Vecumnieku novads |
136 |
3 |
133 |
304 |
23 979 |
| Ventspils novads |
220 |
155 |
65 |
44 158 |
45 664 |
| Viesītes novads |
62 |
31 |
31 |
4 450 |
8 760 |
| Viļakas novads |
139 |
98 |
41 |
18 208 |
18 253 |
| Viļānu novads |
423 |
316 |
107 |
99 364 |
89 107 |
| Zilupes novads |
86 |
3 |
83 |
318 |
14 790 |
|
29 517 |
20 878 |
8 639 |
5 497 602 |
5 919 987 |
|
1 Atbalstīta ar Ministru kabineta 2014.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.619 "Par koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu".
2 Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību: https://www.pkc.gov.lv/lv/valdibas-darbs
3 Council Recommendation of 14 July 2015 on the 2015 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2015 Stability Programme of Latvia (2015/C 272/17) http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/csr2015_council_latvia_en.pdf
4 Council Recommendation of 12 July 2016 on the 2016 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2016 Stability Programme of Latvia (2016/C 299/20) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016H0818(20)&from=EN
5 COUNCIL RECOMMENDATION of 11 July 2017 on the 2017 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2017 Stability Programme of Latvia (2017/C 261/13): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017H0809(13)&from=EN
6 COUNCIL RECOMMENDATION of 13 July 2018 on the 2018 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2017 Stability Programme of Latvia (2017/C 320/13) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018H0910(13)&rid=9
7 Iedzīvotāju ekvivalento rīcībā esošo ienākumu sadalījums pa decilēm nozīmē, ka visi iedzīvotāji tiek sakārtoti pēc ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem augošā secībā un secīgi sadalīti desmit vienādās grupās pēc iedzīvotāju skaita. Katrā grupā tiek iekļauti 10% no visiem iedzīvotājiem. Deciles ir šo desmit grupu augstākās ienākumu vērtības. Pirmā decile parāda to, ka 10% iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir mazāki vai vienādi ar pirmās deciles augstāko vērtību. Otrā decile parāda to, ka 20% iedzīvotāju ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir mazāki vai vienādi ar otrās deciles augstāko vērtību, u.t.t. ar pārējām ekvivalento rīcībā esošo ienākumu decilēm. Desmitā decile ir vienāda ar desmitās deciles augstāko ienākumu vērtību. Pēc CSP definīcijas. http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/termini/darba-ienakumu-deciles-43651.html.
8 BICEPS "Politikas plānošanas dokumenta projektā "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai" iekļaujamo pasākumu politikas izmaiņu lietderības un efektivitātes novērtējums"" (2017).
9 Turpat, 10.lpp.
10 Turpat.
11 Pilns izvērtējuma teksts atrodams LM tīmekļa vietnē: http://www.lm.gov.lv/lv/es-finansejums/lm-istenotie-projekti/aktualie-projekti/esf-projekts-ieklaujosa-darba-tirgus-un-nabadzibas-risku-petijumi-un-monitorings/aktualitates-un-pazinojumi/ikgadejs-ricibpolitikas-izvertejums .
12 Datu avots indikatoru aprēķināšanai ir apsekojums "Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (angļu valodā European Union Statistics on Income and Living Conditions - saīsināti EU-SILC). Šis apsekojums katru gadu pēc vienotas metodoloģijas tiek veikts visās ES dalībvalstīs. Tajā tiek iegūta plaša informācija par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (mājokli, nodarbinātību, veselību u.c.), t.sk. rādītāji, kas raksturo nabadzības risku un sociālo atstumtību. ES atbilstoši Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma metodoloģijai, nosakot iedzīvotāju ekvivalentos ienākumus, tiek piemērota OECD modificētā ekvivalences skala, pieņemot, ka pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā ekvivalentais svars ir 1, otrajam un katram nākamajam mājsaimniecības loceklim virs 14 gadu vecuma - 0.5 un bērniem līdz 14 gadu vecumam - 0.3. Savukārt nabadzības riska slieksnis ir izteikts kā 60% no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Tādējādi tie iedzīvotāji, kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zemāki par 60% no mediānas ienākuma, tiek uzskatīti par pakļautiem nabadzības riskam. Nabadzības riska slieksnis un arī pārējie ES kopējie indikatori tiek izmantoti galvenokārt statistiskiem nolūkiem, proti, situācijas salīdzināšanai ar citām ES dalībvalstīm, un tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem tiek sniegts materiālais atbalsts, ja viņi ir pakļauti nabadzības riskam pēc ES metodoloģijas. Savukārt materiālajam atbalstam visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem katra ES dalībvalsts izmanto savu izvēlēto pieeju un statistisko informāciju.
13 Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā (2018) - https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/publication/2019-01/Nr_8-2_Nabadzibas_risks_un_sociala_atstumtiba_Latvija_2018_%2819_00%29%20LV.pdf
14 Apgādībā esošs bērns ir persona, jaunāka par 18 gadiem, kā arī personas 18-24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.
15 Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediāna vienam ekvivalentajam patērētājam. Mediāna ir statistikas rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu). Tādējādi ienākumu mediāna nozīmē ienākumu, kas sagrupēti no zemākajiem līdz augstākajiem, viduspunktu (nevis vidējos ienākumus).
16 40% no 2017.gada mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam.
17 Piemērojama ekvivalences skala 1; 0.7; 0.7, paredzot, ka trūcīgas personas atbilstošā ienākumu līmeni mājsaimniecībai noteikšanā pirmajai personai tiek piemērots koeficients 1, savukārt nākamajiem mājsaimniecības locekļiem, pieaugušajiem un bērniem, tiek piemērots koeficients 0.7 (patēriņš 70% apmērā no pirmā mājsaimniecības locekļa). Koeficients 0.7 tiek piemērots arī pirmajai personai mājsaimniecībā, ja tā ir darbspējas vecumā, bet nav nodarbināta un neatbilst sekojošajiem kritērijiem: personai ir noteikta invaliditāte, persona atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, persona ir pensijas vecumā, personai ir studējošā statuss.
18 Prognoze 20% no 2017.gada mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas vienam ekvivalentajam patērētājam.
19 Ministru kabineta noteikumi nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākuma līmeni" (18.12.2012.)
20 LM apkopo informāciju tikai par faktisko izlietoto finansējumu, nevis par plānoto finansējumu sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanai, t.sk. GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksāšanai. 2018.gadā pašvaldību kopējais izlietotais finansējums GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksai bija 20 401 187 euro. Sociālās palīdzības pabalstiem kopā 2018.gadā pašvaldības izlietoja 31 621 973 euro. - http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-joma/gada-dati/par-2018-gadu. Tabulā norādīts nepieciešamais papildu indikatīvais finansējums 2020., 2021., 2022. gadā, kas aprēķināts pret 2018. gada fakta izdevumiem GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai. Detalizēts aprēķins norādīts 3.tabuls pie 1.2. un 1.8. pasākumiem.
21 Atbilstoši pašvaldību sniegtajam Valsts statistikas pārskatam par sociālās palīdzības sniegšanu, kopējie izdevumi GMI pabalsta nodrošināšanai 2018.gadā bija 5 497 602 euro Tabulā norādīts nepieciešamais finansējums 2020., 2021., 2022. gadā pret 2018. gada fakta izdevumiem. detalizētāks apraksts ir veikts 3.tabulas 1.2.pasākuma ietvaros.
22 Atbilstoši pašvaldību sniegtajam Valsts statistikas pārskatam par sociālās palīdzības sniegšanu, kopējie izdevumi dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai 2018.gadā bija 14 903 585 euro. Tabulā norādīts papildu nepieciešamais finansējums dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai 2021.gadā pret 2018.gada faktiskajiem izdevumiem, detalizētāks apraksts ir veikts 3.tabulas 1.8.pasākuma ietvaros.
23 2016.gadā pret 2015.gadu trūcīgo personu skaita samazinājums bija par 15.96%, 2017.gadā pret 2016.gadu trūcīgo personu skaita samazinājums bija par 9,53%, savukārt 2018.gadā pret 2017.gadu - par 18,97%. Ir novērojams, ka trūcīgu personu skaita samazinājums ir mainīgs, bet ar kritumu katru gadu. Ņemot vērā, ka 2019. un 2020.gadā trūcīgas personas ienākuma līmenis paliek nemainīgs, proti, 128,06 euro, LM prognozē, ka trūcīgu peronu skaits turpināsies samazināties līdzīgi kā starp 2017. un 2016.gadu, proti, aptuveni par 9,53 % gadā, kam par pamatu ir jau iepriekš veiktie valsts pasākumi, kas mērķēti, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem (nodokļu reforma, pensiju indeksācija, aktīvie nodarbinātības pasākumi u.c.), gan 2020.gadā Plāna ietvaros plānotie valsts īstenotie pasākumi - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana, minimālo valsts pensiju aprēķina bāzes palielināšana. Savukārt 2021.gadā, nosakot trūcīgas personas ienākumu līmeni pirmajai personai mājsaimniecībā 40% apmērā no ienākumu mediānas, piemērojot koeficients 1 - 198 euro (kas ir 70 euro pieaugums pret iepriekšējo trūcīgas persona ienākumu līmeni), un nākamajām personām mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 0.7 - 139 euro (kas ir 11 euro pieaugums pret iepriekšējo trūcīgas persona ienākumu līmeni), personu, kuru ienākumi nesasniedz trūcīgas personas ienākumu līmeni (198 euro), ievērojami palielināsies. Vienlaikus tiek pieņemts, ka turpināsies valsts īstenotie atbalsta pasākumi, uzlabosies situācija darba tirgū, palielināsies vidējā darba alga valstī, turpināsies ekonomiskā izaugsme valstī kopumā, kas kopsummā veicinās, ka trūcīgu personu skaita struktūrā samazināsies bērnu, strādājošo, pensijas vecuma cilvēku, personu ar invaliditāti, nestrādājošo personu īpatsvars (pieņemts, ka katra grupa samazināsies par aptuveni 3-8 procentpunktiem). LM prognoze , ka visu šo faktoru ietekmē, trūcīgo personu skaita pieaugums 2021.gadā pret 2020.gadu būs par 25.27%. Savukārt 2022.gadā, klātesot valsts un pašvaldību sniegtajiem atbalsta pasākumiem, kā arī situācijas uzlabošanās darba tirgū un valsts ekonomiskā izaugsme kopumā veicinās trūcīgo personu skaita samazinājumu līdzīgi kā iepriekšējos gados, pieņemot, ka tas varētu būt par 9.53% pret 2021.gadu.
24 Ņemot vērā, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmajā daļā noteikts, ka GMI līmeni nosaka un katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets, papildus ārpus Plānā paredzētajiem pasākumiem Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās 2019.gada 15.maijā tika panākta vienošanās, ka no 2020.gada 1.janvāra GMI līmenis tiks paaugstināts no līdzšinējiem 53 euro līdz 64 euro uz vienu personu mājsaimniecībā, nepiemērojot ekvivalences skalu. Lai nodrošinātu šīs izmaiņas, tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni". Pašvaldības papildu izdevumus, kas radīsies paaugstinot GMI līmeni līdz 64 euro, segs savu budžeta līdzekļu ietvaros, un tas neradīs papildu negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
25 Valsts statistikas pārskatu kopsavilkums (http://www.lm.gov.lv/text/1382).
26 Skatīt. 4.tabulu "GMI pabalsta saņēmēju skaits 2018.gadā un prognozes 2021.gadam, kā arī 2018.gada izlietotais un 2021.gada prognozējamais papildu nepieciešamais finansējums 119 pašvaldību griezumā".
27 Valsts statistikas pārskatu kopsavilkums (http://www.lm.gov.lv/text/1382).
Labklājības ministre R. Petraviča
 |
 |
 |
 |