Darbības ar dokumentu
Rīgā 2017. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 30 46. §)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina ar servitūtiem būvju, tai skaitā virszemes vai pazemes ārējo inženiertīklu, būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā (turpmāk – zeme).
2. Dzelzceļa likuma 6. pantā minētais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs (turpmāk – pārvaldītājs) zemi iznomā Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" noteiktajā kārtībā, ja šie noteikumi nenosaka citu kārtību.
3. Zemes nomas maksu nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties, bet ne mazāku, kā paredzēts citos normatīvajos aktos par valstij piederošās vai piekrītošās zemes iznomāšanu.
4. Zemes nomas līgumā paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, rakstiski informējot nomnieku līgumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 14 dienām un garāks par 30 dienām, vienpusēji atkāpties no nomas līguma, neatlīdzinot zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, kā arī nomnieka taisītos derīgos izdevumus, ja nomnieks:
4.1. pasliktina zemes stāvokli vai ar savu darbību nodara bojājumus zemē izvietotajai dzelzceļa infrastruktūrai, vai zemi piesārņo mehāniski vai ķīmiski, kā rezultātā zemei nepieciešama rekultivācija;
4.2. vairāk nekā mēnesi nemaksā pārvaldītājam nomas maksu vai papildus tai normatīvajos aktos noteiktos nodokļus;
4.3. bez pārvaldītāja iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nodod zemi turējumā trešajām personām;
4.4. nepilda zemes izmantošanas nosacījumus vai neizmanto zemi atbilstoši līgumā norādītajam mērķim;
4.5. veic patvaļīgu būvniecību uz attiecīgās zemes;
4.6. pēc pārvaldītāja atkārtota rakstiska brīdinājuma saņemšanas turpina nepildīt citus līgumā noteiktos pienākumus.
5. Zemes nomas līgumā paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, 90 dienas iepriekš rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no līguma, neatlīdzinot nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
6. Zemes nomas līgumā paredz, ka, izbeidzoties nomas līgumam, nomniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem nojaukt nomas līguma laikā uzbūvētās būves un atbrīvot zemi no nomniekam piederošā kustamā īpašuma, ja puses nevienojas citādi. Visa kustamā manta, kas atradīsies uz zemes pēc nomas līguma izbeigšanās, uzskatāma par atmestu atbilstoši Civillikuma 941. pantam un tiks uzskatīts, ka nomnieks tieši izteicis vēlmi atteikties no tiesībām uz šo mantu.
8. Pārvaldītājs var nodot zemi bezatlīdzības lietošanā valsts pārvaldes funkciju veikšanai vai pašvaldības funkciju īstenošanai, kā arī gadījumā, ja tas ir atļauts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
9. Pārvaldītājs var nodot zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
10. Energoapgādes komersants, elektronisko sakaru komersants un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos maksā pārvaldītājam par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu vienreizēju atlīdzību, kuru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par šādas atlīdzības noteikšanu, ja puses nevienojas citādi.
11. Apgrūtinātās zemes platību, par kuru aprēķināma vienreizēja atlīdzība, nosaka, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto inženierbūvju novietojuma plānu, kas izstrādāts atbilstoši piemērojamo būvnormatīvu prasībām, un Aizsargjoslas likumā noteiktajiem aizsargjoslu platumiem. Apgrūtinātās zemes platību iezīmē novietojuma plānā.
12. Līgumā par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu paredz, ka šo noteikumu 9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto par inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
13. Pārvaldītājs var apgrūtināt zemi ar servitūtiem par labu citām personām vai to īpašumam, lai veiktu būvju, tai skaitā virszemes vai pazemes ārējo inženiertīklu, būvniecību vai citu saimniecisko darbību, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
15. Līgumā par servitūta nodibināšanu paredz, ka servitūtu ieraksta zemesgrāmatā par servitūta lietotāja līdzekļiem.
16. Līgumā par servitūta nodibināšanu paredz, ka pārvaldītājam ir tiesības, 90 dienas iepriekš rakstiski informējot, vienpusēji atkāpties no līguma, neatlīdzinot nomniekam zaudējumus, kas saistīti ar līguma izbeigšanu, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
17. Noteikumi neattiecas uz šo noteikumu 9. punktā minētajām inženierbūvēm, kas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā izvietotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanas dienai.
18. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie zemes nomas līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām un šos noteikumus tiem nepiemēro.
Satiksmes ministra vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 |
 |
 |
 |