Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 17. maijā (prot. Nr. 23 21. §)
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" (turpmāk – specifiskais atbalsts) 9.2.4.1. pasākumu "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (turpmāk – 9.2.4.1. pasākums) un 9.2.4.2. pasākumu "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" (turpmāk – 9.2.4.2. pasākums) (turpmāk kopā – specifiskā atbalsta pasākumi);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi un specifiskā atbalsta pasākumu mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam un specifiskā atbalsta pasākumiem pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projektu iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs) un sadarbības partneriem;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
5. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
6. 9.2.4.1. pasākuma mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot nacionāla mēroga pasākumus.
7. 9.2.4.2. pasākuma mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus.
8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši teritoriālās, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas:
8.1. iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru;
8.2. trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji;
8.3. bezdarbnieki;
8.4. personas ar invaliditāti;
8.5. iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem;
8.6. bērni;
8.7. pārējās riskam pakļautās iedzīvotāju grupas.
9. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi iznākuma uzraudzības rādītāji:
9.1. to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētajās īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda slimību profilakses pasākumos, – 45 000:
9.1.1. līdz 2018. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 100 iedzīvotāju un 9.2.4.2. pasākuma ietvaros – 19 900 iedzīvotāju;
9.1.2. līdz 2023. gada 31. decembrim 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 300 iedzīvotāju un 9.2.4.2. pasākuma ietvaros – 44 700 iedzīvotāju;
9.2. to iedzīvotāju skaits līdz 2023. gada 31. decembrim, kas iekļaujami šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā noteiktajās īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas piedalījušies Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas pasākumos, – 175 000:
9.2.1. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – 17 000 iedzīvotāju;
9.2.2. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros – 158 000 iedzīvotāju;
9.3. veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu un pasākumu skaits līdz 2023. gada 31. decembrim:
9.3.1. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – piecas kampaņas;
9.3.2. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros – 60 197 pasākumi.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
10. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rezultāta uzraudzības rādītāji:
10.1. to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētajās īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti, – no 356 002 līdz 371 480;
10.2. to iedzīvotāju skaits, kas iekļaujami šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētajās īpaši atbalstāmajās mērķa grupās un kas pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ Eiropas Sociālā fonda veselības veicināšanas pasākumu ietekmē mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, – no 75 000 līdz 100 000.
11. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2018. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds finanšu uzraudzības rādītājs: sertificēti attiecināmie izdevumi 8 054 272 euro apmērā, tai skaitā 9.2.4.1. pasākuma ietvaros 1 128 055 euro apmērā un 9.2.4.2. pasākuma ietvaros 6 926 217 euro apmērā.
(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 22 redakcijā)
12. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 43 353 207 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 36 850 225 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 6 502 982 euro apmērā, no tiem:
12.1. 9.2.4.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 11 874 444 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 10 093 277 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 781 167 euro apmērā;
12.2. 9.2.4.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 478 763 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 26 756 948 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 4 721 815 euro apmērā.
(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 281 redakcijā)
13. 9.2.4.2. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums individuāli katram finansējuma saņēmējam publicēts sadarbības iestādes tīmekļvietnē www.cfla.gov.lv.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
14. Eiropas Sociālā fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.
15. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc vienošanās noslēgšanas dienas.
16. Projekta iesniedzējs 9.2.4.1. pasākuma ietvaros ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija.
17. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā var deleģēto valsts pārvaldes funkciju ietvaros piesaistīt veselības nozares valsts pārvaldes iestādes un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca".
(Grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
18. Finansējuma saņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus.
19. Sadarbības partneris 9.2.4.1. pasākuma ietvaros var īstenot šo noteikumu 22. punktā minētās atbalstāmās darbības un veikt izmaksas atbilstoši šo noteikumu 23., 23.1, 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktam.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
20. Projekta iesniedzējs 9.2.4.2. pasākuma ietvaros ir:
20.1. pašvaldība, kas ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms sadarbības iestādes uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu (turpmāk – uzaicinājums) nosūtīšanas ir Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece vai tās iestāde, kura veic vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus;
20.2. tiešā pārvaldes iestāde, kas īsteno un koordinē veselības veicināšanas un slimību profilakses politiku, – Slimību profilakses un kontroles centrs.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664)
20.1 Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs sadarbības partneru statusā var piesaistīt šo noteikumu 54. punktā minētās pašvaldības vai to iestādes, kuras veic vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
20.2 Sadarbības partneris 9.2.4.2. pasākuma ietvaros var īstenot šo noteikumu 34. punktā minētās atbalstāmās darbības un veikt izmaksas atbilstoši šo noteikumu 35., 37. un 39. punktam.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
21. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri, iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.
(Grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
22. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) veselība un psihiskā veselība:
22.1. projekta vadības un īstenošanas, personāla atlīdzības nodrošināšana;
22.1.1 finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu nodrošināšana;
22.2. veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna izstrāde un aktualizēšana;
22.3. slimību profilakses pasākumi;
22.4. vispārējie sabiedrības veselības veicināšanas pasākumi;
22.5. nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai;
22.6. sabiedrības veselības pētījumi;
22.7. veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzība;
22.8. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
23. Šo noteikumu 22.1. un 22.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 20 procentu apmērā no šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētajām 9.2.4.1. pasākuma projekta pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām, un minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 474; vienotā izmaksu likme 20 % apmērā tiek piemērota ar 01.01.2021., sk. 75. punktu)
23.1 Šo noteikumu 22.1.1 apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības izmaksas nepārsniedz divus procentus no aprēķinātā finansējuma atbilstoši šo noteikumu 23. punktā noteiktajai vienotajai likmei.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 474)
24. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
24.1. izmaksas, kas saistītas ar veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna izstrādi un aktualizēšanu un kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktos nodokļus;
24.2. izmaksas par informācijas izplatīšanu sabiedrībai un pašvaldībām attiecībā uz veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, tai skaitā informatīvo semināru un konferenču organizēšanas un īstenošanas izmaksas.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 474 redakcijā)
25. Šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
25.1. izmaksas par primāro profilaksi un ārstniecības personu konsultācijām, kas veiktas papildus valsts apmaksātajai profilaksei un konsultācijām, piemēram, papildu pakalpojumu veidi, papildu mērķa grupas, papildu pakalpojuma sniegšanas vietas;
25.2. izmaksas par veselības parametru paškontroles ierīcēm un to darbības nodrošināšanu projekta īstenošanas laikā;
25.3. transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksas mērķa grupām nokļūšanai pasākumu norises vietās;
25.4. ergoterapeita, surdotulka, neredzīgo pavadoņa, ārstniecības personāla, sociālā pedagoga un cita speciālā personāla, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas šo noteikumu 8. punktā noteikto mērķa grupu dalībniekiem, piesaistes izmaksas;
25.5. izmaksas par sabiedrības informēšanas pasākumiem attiecībā uz slimību profilaksi;
25.6. izmaksas par profilakses pasākumu rezultātu aprakstu un efektivitātes un ietekmes izvērtējumu.
26. Šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
26.1. sabiedrības informēšanas kampaņu īstenošanas izmaksas;
26.2. sociālās reklāmas, tai skaitā vides reklāmas un reklāmas plašsaziņas līdzekļos, un informatīvo materiālu izgatavošanas, drukas un izplatīšanas izmaksas ārpus šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētajām sabiedrības informēšanas kampaņām;
26.3. izmaksas par vispārējo sabiedrības veselības veicināšanas pasākumu rezultātu aprakstu un efektivitātes un ietekmes izvērtējumu.
(Grozīts ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 474)
27. Šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
27.1. veselības veicināšanas pasākumu īstenošanas izmaksas, tai skaitā rezultātu apraksta un efektivitātes un ietekmes izvērtējuma izmaksas;
27.2. izmaksas par veselības veicināšanas pasākumu inventāru un tā darbības nodrošināšanas izmaksas projekta īstenošanas laikā, kas nepārsniedz 10 % no atbalstāmās darbības finansējuma;
27.3. transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksas mērķa grupām nokļūšanai pasākumu norises vietās;
27.4. ergoterapeita, surdotulka, neredzīgo pavadoņa, ārstniecības personāla, sociālā pedagoga un cita speciālā personāla piesaistes izmaksas, ja tie nodrošina vienlīdzīgas iespējas šo noteikumu 8. punktā minēto mērķa grupu dalībniekiem.
28. Šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver visas ar pētījumu īstenošanu un informācijas izplatīšanu par sabiedrības veselības pētījumiem saistītās izmaksas.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 474 redakcijā)
29. Šo noteikumu 22.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības finansējums ietver ar veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu uzraudzību saistītās izmaksas.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
30. Šo noteikumu 22.8. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
31. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktā 9.2.4.1. pasākumam pieejamā kopējā finansējuma, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minēto projekta pārējo tiešo attiecināmo īstenošanas papildu izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās.
32. Šo noteikumu 23., 23.1, 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:
32.1. šo noteikumu 23. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;
32.2. šo noteikumu 23.1, 24., 25., 26., 27., 28., 30. un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas. Šīs piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
32.1 Šo noteikumu 23.1 punktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām un šo noteikumu 25.3. un 27.3. apakšpunktā minētajām transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksām, lai mērķa grupas nokļūtu pasākumu norises vietās, vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izdevumiem un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām piemēro vadošās iestādes metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu.
(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 281 redakcijā)
32.2 Šo noteikumu 23.1 punktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām, izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) Latvijas teritorijā un dienas naudai par katru iekšzemes komandējuma dienu piemēro vadošās iestādes metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 281 redakcijā)
33. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām personāla atlīdzības izmaksām.
34. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) veselība un psihiskā veselība:
34.1. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
34.2. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216);
34.3. veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi mērķa grupām un vietējai sabiedrībai;
34.4. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216);
34.5. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
35. Šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas Nr. 1303/2013 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 10 % apmērā no šo noteikumu 41.2. apakšpunktā minētajām pārējām 9.2.4.2. pasākuma projektu tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā; sk. 74. punktu)
37. Šo noteikumu 34.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
37.1. veselības veicināšanas un primārās slimību profilakses pasākumu īstenošanas izmaksas šo noteikumu 8. punktā minētajām mērķa grupām šādās rīcības apakšjomās: psihiskā veselība, atkarību izplatības mazināšana, fiziskā aktivitāte, veselīgs uzturs, seksuālā un reproduktīvā veselība un slimību profilakse. 9.2.4.2. pasākuma projekta ietvaros par pasākumu uzskatāms konkrētā vietā un laikā plānotajam cilvēku lokam īstenots veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākums;
37.2. veselības veicināšanas pasākumu inventāra un veselības parametru paškontroles ierīču un to darbības nodrošināšanas izmaksas projekta īstenošanas laikā, kas nepārsniedz 10 % no šo noteikumu 34.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai plānotā finansējuma;
37.3. transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksas mērķa grupām nokļūšanai pasākumu norises vietās;
37.4. ergoterapeita, surdotulka, neredzīgo pavadoņa, ārstniecības personāla, sociālā pedagoga un cita speciālā personāla piesaistes izmaksas, ja tie nodrošina vienlīdzīgas iespējas šo noteikumu 8. punktā minēto mērķa grupu dalībniekiem;
37.5. izmaksas par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu rezultātu aprakstu un efektivitātes izvērtējumu.
(Grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
39. Šo noteikumu 34.5. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
40. Šo noteikumu 34. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējā finansējuma, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto šo noteikumu 41.2. apakšpunktā minēto projekta pārējo tiešo attiecināmo īstenošanas papildu izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās.
41. Šo noteikumu 35., 37., 39. un 40. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:
41.1. šo noteikumu 35. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;
41.2. šo noteikumu 37., 39. un 40. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas. Šīs piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
41.1 Šo noteikumu 37.3. apakšpunktā minētajām transporta, tai skaitā specializētā transporta, izmaksām, lai mērķa grupas nokļūtu pasākumu norises vietās, vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izdevumiem un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām piemēro vadošās iestādes metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". Minēto vienas vienības izmaksu metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti (noslēgts līgums) saskaņā ar publisko iepirkumu regulējumu.
(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 281 redakcijā)
42. Šo noteikumu 34. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 41.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām personāla atlīdzības izmaksām.
43. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros atsevišķas šo noteikumu 37. punktā minētās izmaksas var attiecināt uz vairākiem projektiem. Izmaksas starp projektiem sadala, balstoties uz vienu vai vairākiem šo noteikumu 52. punktā minētajiem kritērijiem. Informāciju par šādiem pasākumiem atspoguļo attiecīgajos projektu iesniegumos.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
45. Piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus un atbilst atklātai, pārredzamai, nediskriminējošai un konkurenci nodrošinošai konkursa procedūrai.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 474 redakcijā)
46. Sadarbības partneru izmaksas 9.2.4.1. pasākuma ietvaros ir attiecināmas, ja tās ir veiktas pēc šo noteikumu 18. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas, ievērojot šo noteikumu 15. punktā minēto termiņu.
47. Specifiskā atbalsta pasākumu ietvaros nav attiecināmas būvdarbu un piegāžu līgumu izmaksas, izņemot tādu šo noteikumu 25.2., 27.2. un 37.2. apakšpunktā minēto ierīču un inventāra piegāžu līgumu izmaksas, kuru vērtība par vienu vienību ir mazāka par 500 euro.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
48. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.
49. Sadarbības iestāde 9.2.4.1. pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vienu reizi 9.2.4.1. pasākuma īstenošanas periodā veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai 2016.–2023. gadā. Sadarbības iestāde uzaicinājumu nosūta mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanas, ja ir saskaņots 9.2.4.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikums. Lēmumu par 9.2.4.1. pasākuma projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā pēc projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktā projektu iesniegumu iesniegšanas beigu termiņa.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664)
50. Sadarbības iestāde 9.2.4.2. pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi šo noteikumu 34.3. apakšpunktā minēto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai 2017.–2020. gadā. Sadarbības iestāde uzaicinājumu nosūta mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, ja ir saskaņots 9.2.4.2. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikums un atbildīgā iestāde atbilstoši šo noteikumu 53. punktam ir aprēķinājusi finansējuma sadalījumu un individuāli sasniedzamos iznākuma rādītājus pašvaldībām un iesniegusi sadarbības iestādei publicēšanai tās tīmekļvietnē.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
50.1 Līdz 2020. gada 1. maijam sadarbības iestāde nosūta uzaicinājumu 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmējiem iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos, paredzot šo noteikumu 34.3. apakšpunktā minētos veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus 2020.–2023. gadā īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim un palielināt projektu iesniegumu attiecināmo izmaksu kopsummu par finansējumu, kas publicēts sadarbības iestādes tīmekļvietnē, kā arī individuāli sasniedzamos iznākuma rādītājus projekta īstenošanai no 2020. gada līdz 2023. gadam. Finansējuma saņēmējs iesniedz projekta grozījumu priekšlikumu sadarbības iestādē ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma iesniegšanas dienas.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
50.2 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru izmaksas par šo noteikumu 34. punktā minēto atbalstāmo darbību nodrošināšanu šo noteikumu 50.1 punktā minētajā pasākumu īstenošanas periodā 2020.–2023. gadā, ja tās atbilst šo noteikumu prasībām, ir attiecināmas no 2020. gada 1. janvāra.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
51. Specifiskā atbalsta pasākumu projektu iesniegumu vērtēšanā sadarbības iestāde uzaicina darbam projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā:
51.1. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros – balsstiesīgo locekļu statusā atbildīgās iestādes, Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjus, kas nepārstāv 9.2.4.1. pasākuma finansējuma saņēmēju vai sadarbības partneri, un novērotāja statusā vadošās iestādes pārstāvi;
51.2. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros – balsstiesīgo locekļu statusā atbildīgās iestādes, Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjus, kas nepārstāv 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmēju, un novērotāja statusā vadošās iestādes pārstāvi.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā)
52. 9.2.4.2. pasākuma projekta iesniedzējs var pretendēt uz attiecināmajām izmaksām, kas aprēķinātas atbilstoši šādiem kritērijiem:
52.1. 72,5 procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam kopējam iedzīvotāju skaitam atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem;
52.2. 10 procentu no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam bērnu skaitam atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem;
52.3. pieci procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam iedzīvotāju skaitam vecumā virs 50 gadiem atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem;
52.4. 2,5 procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam bezdarbnieku skaitam atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Nodarbinātības valsts aģentūras datiem;
52.5. 2,5 procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam personu skaitam, kam konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes statusam, atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamiem Labklājības ministrijas datiem;
52.6. 2,5 procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli katras pašvaldības iepriekšējā gadā reģistrētajam iedzīvotāju ar invaliditāti skaitam atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem;
52.7. pieci procenti no projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamā finansējuma, kas sadalīts starp pašvaldībām proporcionāli to katras pašvaldības iedzīvotāju skaitam, kas dzīvo teritorijās ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, atbilstoši jaunākajiem publiski pieejamajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datiem;
52.8. veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai 2017.–2020. gadā paredzētā maksimālā viena projekta kopējo attiecināmo izmaksu summa ir 3 500 000 euro, izņemot projektu, ko izstrādā šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs. Ja aprēķinātā projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz maksimālo, atbilstoši katram šo noteikumu 52.1., 52.2., 52.3., 52.4., 52.5., 52.6. un 52.7. apakšpunkta kritērijam aprēķināto attiecināmo izmaksu finansējumu samazina proporcionāli projekta aprēķinātās summas samazinājumam;
52.9. aprēķinātais finansējums pašvaldībām, kas neatbilst šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajam projektu iesniedzēju lokam, samazināms par 50 procentiem un samazināmais finansējums sadalāms starp pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajam projektu iesniedzēju lokam, proporcionāli aprēķinātajam finansējumam;
52.10. aprēķinātais finansējums šo noteikumu 54.2. un 54.3. apakšpunktā minētajām pašvaldībām samazināms par 50 procentiem.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
52.1 9.2.4.2. pasākuma projekta iesniedzējs atbilstoši šo noteikumu 9.1.2., 9.2.2. un 9.3. apakšpunktam projekta iesniegumā plāno un sasniedz individuālus iznākuma rādītājus, kas noteikti atbilstoši finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas teritorijā aprēķinātajam unikālo iedzīvotāju skaitam, kuri iekļaujami šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētajās īpaši atbalstāmajās mērķa grupās, piemērojot šādu minimālo koeficientu:
52.1 1. 0,17 – šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem, kuru iedzīvotāju skaits, kas dzīvo teritorijās ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, ir 20 procenti vai mazāk;
52.1 2. 0,20 – šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem, kuru iedzīvotāju skaits, kas dzīvo teritorijās ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, ir vairāk par 20 procentiem;
52.1 3. šo noteikumu 52.8. apakšpunktā minētajā gadījumā koeficientu nosaka proporcionāli aprēķinātā attiecināmo izmaksu finansējuma samazinājumam, ko piemēro papildus šo noteikumu 52.1 1. un 52.1 2. apakšpunktā minētajiem koeficientiem;
52.1 4. 0,50 – šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam šo koeficientu piemēro papildus šo noteikumu 52.1 1., 52.1 2. un 52.1 3. apakšpunktā minētajiem koeficientiem.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
53. Atbildīgā iestāde ne vēlāk kā divas darbdienas pirms uzaicinājuma nosūtīšanas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un pirms šo noteikumu 50.1 punktā minētā sadarbības iestādes uzaicinājuma nosūtīšanas iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos aprēķina atbilstoši šo noteikumu 52. un 52.1 punktam un, ja nepieciešams, aktualizē finansējuma sadalījumu un individuāli sasniedzamos iznākuma rādītājus pašvaldībām un minēto informāciju nosūta sadarbības iestādei. Sadarbības iestāde minēto informāciju divu darbdienu laikā publicē tās tīmekļvietnē.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
54. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs izstrādā un īsteno projektu par šādām pašvaldībām:
54.1. par pašvaldībām, kas neatbilst šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajam projektu iesniedzēju lokam;
54.2. par pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajam projektu iesniedzēju lokam, bet nav iesniegušas atsevišķu projekta iesniegumu;
54.3. par pašvaldībām, kas atbilst šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajam projektu iesniedzēju lokam, bet projekta iesniegums tika noraidīts vai pašvaldība atteikusies no apstiprinātā projekta īstenošanas vai nav iesniegusi priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos šo noteikumu 50.1 punktā minētajā kārtībā un termiņos.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
56. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, kurā paredz visaptverošu pieeju veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, tai skaitā attiecībā uz normatīvā regulējuma izmaiņām un starpsektoru sadarbību, izstrādā līdz 2017. gada 1. jūlijam. Ja nepieciešams, bet ne retāk kā reizi gadā plānu aktualizē, pamatojoties uz iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu, veselības riska faktoru un teritoriālo analīzi, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam un Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas izstrādāto veselības veicināšanas pārskatu un ņemot vērā veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzības ietvaros konstatētos faktus. Plāns ietver:
56.1. nacionālā līmenī īstenojamo veselības veicināšanas iniciatīvu aprakstu;
56.2. vispārīgu veselības veicināšanas un slimību profilakses plānoto pasākumu aprakstu;
56.3. veselības veicināšanas pasākumu aprakstu mērķa grupām un vietējai sabiedrībai un vietējo slimību profilakses pasākumu aprakstu;
56.4. rekomendācijas veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nepieciešamībai teritoriālā dalījumā;
56.5. vadlīnijas veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664)
57. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri atbalstāmās darbības plāno un īsteno atbilstoši šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajam veselības veicināšanas un slimību profilakses plānam. Līdz veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna izstrādei finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri atbalstāmās darbības plāno un īsteno atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, vadlīnijām pašvaldībām veselības veicināšanā un Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajiem teritoriju veselības profiliem.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664)
58. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka informācija par projektā paredzētajiem pasākumiem un darbībām ir pieejama vietējai sabiedrībai, jo īpaši vietējām biedrībām, nodibinājumiem un ārstniecības iestādēm, tai skaitā publicēta pašvaldības vai tās iestādes tīmekļvietnē, kura veic vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā)
59. 9.2.4.2. pasākuma ietvaros sadarbības iestāde, pamatojoties uz šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētā finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta finansējuma.
61. 9.2.4.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs izveido veselības veicināšanas un slimību profilakses starpsektoru sadarbības komiteju, kuras sastāvā pastāvīgo locekļu statusā ar balsstiesībām iekļauj šo noteikumu 17. punktā minētos sadarbības partneru pārstāvjus, savukārt pieaicināto ekspertu statusā – Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjus, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvi novērotāja statusā, nosakot komitejai šādu kompetenci:
61.1. starpsektoru sadarbības koordinācija veselības veicināšanā un slimību profilaksē;
61.2. šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā veselības veicināšanas un slimību profilakses plāna saskaņošana;
61.3. atbilstoši šo noteikumu 22.6. apakšpunktā noteiktajai atbalstāmajai darbībai īstenojamo sabiedrības veselības pētījumu saraksta saskaņošana un secinājumu izskatīšana;
61.4. atbilstoši šo noteikumu 64. punktam izstrādātās veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzības sistēmas saskaņošana un uzraudzības secinājumu izskatīšana;
61.5. specifiskā atbalsta pasākumu ieviešanas uzraudzība.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
62. Šo noteikumu 61. punktā minētās komitejas personālsastāvu un nolikumu apstiprina veselības ministrs. Komitejas sēdes tiek organizētas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā. Dalībai komitejas sēdēs var pieaicināt citus ekspertus.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
63. Ja 9.2.4.2. pasākuma ietvaros projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 1,5 milj. euro, tā plānošanas un ieviešanas kontrolei finansējuma saņēmējs izveido vadības un kontroles komisiju, kuras sastāvā uzaicina Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjus, kā arī sadarbības iestādes pārstāvi novērotāja statusā. Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs projekta vadības un kontroles komisijā papildus uzaicina Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi. Vadības un kontroles komisijas sanāksmes organizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
64. Nodrošinot šo noteikumu 22.7. apakšpunktā minēto veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzību:
64.1. 9.2.4.1. pasākuma finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri līdz kārtējā gada 1. aprīlim sagatavo 9.2.4.1. pasākuma projekta uzraudzības pārskatu par iepriekšējo gadu, apkopojot slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumu rezultātu aprakstus un efektivitātes un ietekmes izvērtējumus;
64.2. 9.2.4.1. pasākuma finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic 9.2.4.2. pasākuma projekta ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu efektivitātes ikgadējo starpnovērtējumu, tai skaitā:
64.2.1. pamatojoties uz informāciju, ko 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmēji snieguši atbilstoši šo noteikumu 64.5. apakšpunktam, analizē īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanas efektivitāti un ietekmi;
64.2.2. veic izlases veida pārbaudes par veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu atbilstību šo noteikumu 56.5. apakšpunktā minētajām vadlīnijām;
64.2.3. reizi divos gados atbilstoši indikatoru datu pieejamībai veic iedzīvotāju veselības uzvedības un veselības riska faktoru indikatoru uzraudzību;
64.3. 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmējs nodrošina piekļuvi projekta veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem un projekta dokumentācijai 9.2.4.1. pasākuma finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem šo noteikumu 64.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma izpildei;
64.4. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216);
64.5. 9.2.4.2. pasākuma finansējuma saņēmējs sagatavo un līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz 9.2.4.1. pasākuma finansējuma saņēmējam informāciju par katra projekta ietvaros īstenotā veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākuma īstenošanas efektivitātes un ietekmes novērtējumu par iepriekšējo gadu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
65. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs atbilstoši šo noteikumu 22.8. un 34.5. apakšpunktam nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti regulā Nr. 1303/2013, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
(Grozīts ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216)
66. Finansējuma saņēmēji uzkrāj šādus datus:
66.1. par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju sasniegšanu:
66.1.1. atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, ja pasākums ilgst vairāk nekā astoņas stundas;
66.1.2. par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācīto personu skaits, ja pasākums ilgst vairāk nekā astoņas stundas;
66.2. par šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5. un 8.6. apakšpunktā minētajām mērķa grupām – atbilstošo atbalstu saņēmušo unikālo personu skaits, kā arī šo personu vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums un atbilstība kādai no mērķa grupām;
66.2.1 par šo noteikumu 8. punktā minētajām mērķa grupām šo noteikumu 9.3.1. apakšpunktā minēto 9.2.4.1. pasākuma ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses kampaņu skaitu un šo noteikumu 9.3.2. apakšpunktā minēto 9.2.4.2. pasākuma ietvaros īstenoto veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu skaitu.
66.3. par projekta dalībniekiem, kuri uzskaitāmi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 1. pielikuma 1. punktā noteiktajiem kopējiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, veicot dalībnieku anketēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un pārskata veidlapā par projekta dalībniekiem noteiktajiem datiem, ja persona piedalās veselības veicināšanas vai slimību profilakses pasākumā mērķa grupām vai vietējai sabiedrībai un pasākums ilgst vairāk nekā astoņas stundas.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 664; MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 22; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 216; sk. 71., 72. un 73. punktu)
67. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
67.1. finansējuma saņēmējs nepilda noteikumus, ko nosaka vienošanās, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
67.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās.
68. Finansējuma saņēmējs atbilstoši šo noteikumu 52.1 3. apakšpunktam var iesniegt sadarbības iestādē grozījumus projektā, koriģējot individuāli sasniedzamo iznākuma rādītāju.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā)
69. Finansējuma saņēmējs, kas atbilst šo noteikumu 20.2. apakšpunktam, atbilstoši šo noteikumu 52.1 4. apakšpunktam var iesniegt sadarbības iestādē grozījumus projektā, koriģējot individuāli sasniedzamo iznākuma rādītāju.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā)
70. Finansējuma saņēmējs, kas atbilst šo noteikumu 20.2. apakšpunktam, atbilstoši šo noteikumu 54.3. apakšpunktam pēc atbildīgās iestādes uzaicinājuma iesniedz sadarbības iestādē grozījumus projektā, palielinot attiecināmā finansējuma apjomu.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 664 redakcijā)
71. Šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju uzskaiti finansējuma saņēmēji veic par laikposmu līdz 2019. gada 31. decembrim.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
72. Šo noteikumu 66.2.1 apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju uzskaiti finansējuma saņēmēji veic no 2020. gada 1. janvāra.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
73. Šo noteikumu 66.3. apakšpunktā minēto dalībnieku uzskaiti pasākumos, kas ilgst vairāk nekā astoņas stundas, finansējuma saņēmēji veic no 2020. gada 1. janvāra.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
74. Šo noteikumu 23. un 35. punktā minētās vienotās izmaksu likmes piemēro ar 2020. gada 1. maiju.
(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
75. Šo noteikumu 23. punktā minētā vienotā izmaksu likme 20 % apmērā tiek piemērota ar 2021. gada 1. janvāri.
(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 474 redakcijā)
Veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ministru kabineta
2016. gada 17. maija
noteikumiem Nr. 310
(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 216 redakcijā)
Finansējuma saņēmējs _____________________________________________
Projekta nosaukums _______________________________________________
Nr. | Rīcības apakšjoma2 | Pasākuma nosaukums3 | Pasākuma veids4 | Īss pasākuma saturiskais apraksts5 | Kopējais dalībnieku skaits6 | Kopsavilkums par pasākuma rezultātiem un efektivitātes izvērtējumu7 |
Piezīmes. 1 Numurē pasākumus. Viena cikla ietvaros īstenotos pasākumus atsevišķi neizdala (piemēram, ja vingrošanas nodarbību cikla ietvaros tiek īstenotas 20 nodarbības, tās pārskatā norāda ar vienu kārtas numuru). 2 Norāda atbilstošu kodu: 1 – psihiskā veselība, 2 – atkarību izplatības mazināšana, 3 – fiziskā aktivitāte, 4 – veselīgs uzturs, 5 – seksuālā un reproduktīvā veselība, 6 – slimību profilakse četru prioritāro jomu ietvaros. 3 Pasākuma nosaukumu norāda atbilstoši iesniegtajam pasākumu grafikam (mācību plānam). 4 Norāda atbilstošu kodu: 1 – lekcija/seminārs, 2 – fizisko aktivitāšu nodarbības (piemēram, nūjošana, vingrošana, peldēšana, skriešana), 3 – publisks pasākums (piemēram, sporta diena), 4 – nometne, 5 – atbalsta grupas nodarbība (piemēram, mākslas terapija, atbalsta grupa līdzatkarīgajiem), 6 – ekskursija, 7 – komplekss pasākums (ietver gan teorētisku, gan praktisku sadaļu un/vai vairākus pasākumu veidus), 8 – cita veida pasākums. 5 Apraksta pasākuma saturu, norādot: 1) tēmu (piemēram, lekcija 7. klases skolēniem izpratnes veicināšanai par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz veselību; publisks pasākums "Ģimenes sporta svētki" (pasākuma nosaukums) dažādu vecumu iedzīvotāju iesaistes veicināšanai kopīgās fiziskās aktivitātēs – vieglatlētikas elementi, nūjošana, riteņbraukšana, spēka vingrinājumi, stafetes); 2) pasākuma īstenošanā iesaistīto speciālistu skaitu un profesionālo kompetenci (ar pasākuma īstenošanu saistītā izglītība/specialitāte, pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā, profesionālās prasmes); 3) informāciju, vai tas ir vienreizējs pasākums, pasākumu cikls (vairāku pasākumu kopums, kas organizēti konkrētai mērķa grupai, piemēram, topošo māmiņu skola) vai nometne (papildus norāda, vai tā ir dienas vai diennakts nometne); 4) pasākuma ilgumu (precizējot akadēmiskās vai astronomiskās stundās); 5) cikliskiem pasākumiem – pasākumu biežumu (pasākumu skaits nedēļā/mēnesī (piemēram, nūjošanas nodarbības 2 reizes nedēļā)), pasākumu skaitu viena cikla ietvaros (piemēram, 16 nodarbības ciklā); ciklu skaitu pārskata iesniegšanas periodā (piemēram, 3 nodarbību cikli gadā); 6) pasākuma mērķa grupu/grupas: - visi iedzīvotāji; - iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijā ārpus pilsētām ar iedzīvotāju blīvumu, mazāku par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru; - trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; - bezdarbnieki; - personas ar invaliditāti; - iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; - bērni; - pārējās riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. 6 Norāda kopējo pasākuma dalībnieku skaitu, tai skaitā sadalījumā pa dzimumiem. Cikliskiem pasākumiem norāda kopējo unikālo dalībnieku (mērķauditorijas pārstāvis, kurš apmeklējis vismaz vienu pasākumu vismaz vienu reizi) skaitu vienā ciklā (piemēram, 10 vingrošanas nodarbību ciklā vismaz vienā nodarbībā ir piedalījušies 13 unikālie dalībnieki), kā arī šo dalībnieku sadalījumu pa dzimumiem. 7 Aprakstā ietver galvenos pasākuma rezultātus un efektivitātes izvērtējumu (līdz 500 vārdiem): 1) vai ir sasniegts plānotais mērķauditorijas apmērs. Norāda arī plānoto mērķauditorijas apmēru, pasākuma dalībnieku atbilstību plānotai mērķa grupai un mērķa grupas apjomam (inventāra, telpu, speciālistu iesaistes atbilstība sasniegtajai mērķa grupai). Ja mērķauditorijas apmērs netika sasniegts vai neatbilda plānotajam mērķa grupas apjomam, identificē iespējamos iemeslus, kā arī norāda plānotos pasākumus, lai nākotnē novērstu mērķauditorijas nesasniegšanas risku; 2) kopēji secinājumi par dalībnieku apmierinātību ar pasākuma organizāciju (par saņemto informāciju dalībai pasākumā, pasākuma satura kvalitāti, telpu vai citas infrastruktūras atbilstību pasākuma veidam un dalībnieku skaitam, pasākuma ilguma atbilstību, pasākuma vadītāja spēju kvalitatīvi pasniegt un skaidrot pasākuma tēmu, spēju sniegt risinājumus), kā arī apmierinātības novērtēšanas metožu apraksts (piemēram, mutiskas aptaujas, dalībnieku aptaujas anketas, pasākumu vadītāju vērtējums par pasākuma efektivitāti konkrētā mērķa grupā); 3) secinājumi par dalībnieku vērtējumu iegūto zināšanu izmantošanai praksē, pasākuma ilgtspējas nodrošināšanas instrumenti (vai pasākuma dalībniekiem tika izsniegti informatīvie materiāli, rekomendācijas, kā turpināt iesāktās aktivitātes ārpus projekta), kā arī pasākuma ilgtspējas izvērtējums; 4) publicitātes apmērs – izmantotie informācijas kanāli (kur tika publicēts, cik bieži), publicitātes ietekmes izvērtējums (vai tika sasniegta mērķauditorija, kas būtu jāuzlabo publicitātes nodrošināšanā) un īss izvērtējums par efektīvākajiem informācijas izplatīšanas kanāliem lokālā kontekstā; 5) kopējais pasākuma vērtējums – veiksmīgs vai neveiksmīgs, ir vai nav ieteicams kā labās prakses piemērs, nepieciešamie uzlabojumi (ja pasākums tiek plānots arī nākamajā gadā, ir iepirkts ilgstošam periodam), konkrētā pasākuma turpināšana/īstenošana nākotnē ir vai nav ieteicama; 6) ieteikumi pasākuma īstenošanai nākotnē – konkrēti veicamie uzlabojumi pasākuma īstenošanā (ja tādi ir), secinājumi saistībā ar dalībnieku ierosinājumiem pasākuma īstenošanai nākotnē. | ||||||
 |
 |
 |
 |