Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 02.08.2022. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Energoefektivitātes likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā puse — sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma;

11) elektroenerģijas lietotājs — juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk vai patērē elektroenerģiju;

2) enerģija — prece ar noteiktu vērtību — kurināmais, siltumenerģija, atjaunojamā enerģija, elektroenerģija vai jebkāds cits enerģijas veids;

3) enerģijas galapatēriņš — enerģijas patēriņš rūpniecībā, transportā, mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un lauksaimniecībā. Tajā nav ietverta enerģijas piegāde pārveidošanas sektoram un pašai enerģētikas nozarei;

4) energoefektivitāte — energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energoresursu patēriņu;

5) energoefektivitātes uzlabošana — energoefektivitātes pieaugums tehnoloģisku pasākumu, galalietotāju rīcības vai saimniecisku darbību rezultātā;

6) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi — tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums;

7) enerģijas ietaupījums — ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot vai novērtējot patēriņu pirms un pēc viena vai vairāku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas;

8) energoaudits — darbības, kuras tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par enerģijas patēriņa struktūru ēkās vai ēku grupās, procesos vai iekārtās, kā arī noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuru rezultāti tiek apkopoti ziņojumā;

9) energopārvaldības sistēma — saistītu procesu kopums, ar ko izveido rīcības plānu un nosaka energoefektivitātes mērķus, kā arī procedūras šo mērķu sasniegšanai;

10) enerģijas mazumtirgotājs — komersants, kas pārdod enerģiju galalietotājiem;

11) energoefektivitātes politikas pasākums — regulatīvs vai brīvprātīgs finanšu, fiskāls vai informācijas sniegšanas instruments, kas ir izveidots un tiek īstenots, lai tirgus dalībniekiem radītu atbalsta sistēmu, prasību vai stimulu nodrošināt un pirkt energoefektivitātes pakalpojumus un īstenot citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;

12) primārās enerģijas patēriņš — energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās tautsaimniecības nozarēs un mājsaimniecībās, neietverot energoresursus, kuri izmantoti kā izejviela dažādās nozarēs un nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā;

121) references platība — ēkas energosertifikātā vai ēkas pagaidu energosertifikātā norādītā references platība. Ja ēkai nav veikta energosertifikācija, tad references platība ir platība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;

13) viedais komercuzskaites mēraparāts (mēraparātu sistēma) — elektroniska ierīce (elektroniska sistēma), ar ko var mērīt un monitorēt enerģijas patēriņu, kā arī pārraidīt un saņemt datus, izmantojot elektronisko saziņu.

(2) Citi termini šajā likumā lietoti Enerģētikas likuma izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) energoefektivitātes plānošanas un uzraudzības prasības;

2) par energoefektivitātes mērķu sasniegšanu atbildīgās ministrijas uzdevumus;

3) valsts un pašvaldību rīcību valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai;

4) atbildīgās puses uzdevumus;

5) prasības obligāto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izpildei nepieciešamā energoaudita veikšanai;

6) enerģijas ražošanas, pārvades un sadales efektivitātes nosacījumus;

7) pasākumus energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstīšanai;

8) atbildību par šā likuma prasību neizpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

3.1 pants. Princips "energoefektivitāte pirmajā vietā"

(1) Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar nozares attīstības plānošanu, politiku noteikšanu un investīciju apstiprināšanu, piemēro principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", kura ietvaros izvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar alternatīviem, energoefektīvākiem līdzekļiem. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi. Ekonomikas ministrija izstrādā metodiskos norādījumus principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošanai.

(2) Energoefektivitāti uzlabojošu produktu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, tostarp iekārtu uzstādītāji, ievēro labas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas praksi.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

II nodaļa. Energoefektivitātes politikas plānošana un uzraudzība valsts un pašvaldību sektorā

4.pants. Atbildīgās ministrijas uzdevumi

(1) Par enerģētikas politikas īstenošanu ir atbildīga Ekonomikas ministrija (turpmāk — atbildīgā ministrija).

(2) Atbildīgā ministrija analizē Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.—2030. gadam (turpmāk — Nacionālais plāns) paredzēto energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu.

(21) Ja atbildīgā ministrija šā panta otrajā daļā minētajā analīzē konstatē, ka Nacionālajā plānā iekļautie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nenodrošina energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, tā izstrādā priekšlikumus šo pasākumu ieviešanas uzlabošanai vai jaunu pasākumu ieviešanai Nacionālā plāna ietvaros.

(3) Atbildīgā ministrija nosaka enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi un izstrādā plānu tā sasniegšanai. Plānā paredz pasākumu ieviešanas termiņus, atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus, kā arī aprēķina sasniedzamo ikgadējo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

(4) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(5) Ik gadu līdz 30.aprīlim atbildīgā ministrija iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu par valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanas gaitu.

(6) Atbildīgā ministrija izstrādā pasākumus, lai sekmētu efektīvu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un pie citiem patērētājiem, un savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas vērsti uz galalietotāju rīcības maiņu energoefektivitātes uzlabošanai;

2) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;

3) rentablām, viegli īstenojamām izmaiņām enerģijas efektīvākai izmantošanai;

4) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā;

5) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

6) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

7) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu);

8) (izslēgts ar 14.11.2019. likumu).

(7) (Izslēgta ar 14.11.2019. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

4.1 pants. Atbildīgās iestādes uzdevumi

(1) Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk — atbildīgā iestāde) apkopo un katru gadu līdz 1. martam iesniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par energoefektivitātes monitoringa ietvaros iegūto enerģijas ietaupījumu.

(2) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē informē par:

1) energoaudita veikšanu un energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu;

2) neatkarīgu starpnieku (atjaunošanas projekta vadītāju) darbības iespējām energoefektivitātes pakalpojumu tirgū;

3) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;

4) valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, kuras ieviesušas vai sertificējušas energopārvaldības sistēmu, un reizi gadā atjauno attiecīgo sarakstu.

(3) Atbildīgā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē:

1) metodiskos ieteikumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai;

2) metodiskos ieteikumus energoefektivitātes pakalpojuma līguma izstrādāšanai;

3) energoefektivitātes pakalpojuma līguma paraugu publiskajam sektoram;

4) pārskatu par labās prakses apkopojumu — veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tai skaitā par energoefektivitātes pakalpojuma līgumiem.

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

5. pants. Valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu tiesības un pienākumi

(1) Valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām ir tiesības:

1) izstrādāt un pieņemt energoefektivitātes plānu kā atsevišķu dokumentu vai kā pašvaldības teritorijas attīstības programmas sastāvdaļu, kurā iekļauti noteikti energoefektivitātes mērķi un tās uzlabošanas pasākumi;

2) atsevišķi vai kā sava energoefektivitātes plāna īstenošanas sastāvdaļu ieviest energopārvaldības sistēmu;

3) izmantot energoefektivitātes pakalpojumus un slēgt energoefektivitātes pakalpojuma līgumus, lai īstenotu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

(2) Valstspilsētu pašvaldības ievieš un uztur sertificētu energopārvaldības sistēmu.

(3) Valsts iestādes, novadu pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 kvadrātmetru vai lielāku kopējo references platību, ievieš un uztur energopārvaldības sistēmu. Attiecīgo sistēmu ievieš viena gada laikā no minēto nosacījumu iestāšanās dienas, ievērojot, ka:

1) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras nepieder valsts iestādei, valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde, valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona izmanto uz līguma pamata un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma;

2) šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā energopārvaldības sistēmā nav iekļaujamas telpas, kuras pieder valsts iestādei, valstspilsētas pašvaldībai, novada pašvaldībai vai citai atvasinātai publiskai personai, bet kuras valsts iestāde, valstspilsētas pašvaldība, novada pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona uz līguma pamata ir nodevusi izmantošanai citam subjektam un kurās ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma vai ir veikts energoaudits atbilstoši šā likuma 10. vai 12. pantam.

(4) Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona paziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, paziņošanas termiņus, paziņojuma un tam pievienojamo dokumentu saturu, kā arī kārtību, kādā tiek pārbaudīta un apstiprināta energopārvaldības sistēmas ieviešana, nosaka Ministru kabinets.

(5) Valsts iestāde, pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, kas ieviesusi energopārvaldības sistēmu, katru gadu informē atbildīgo iestādi par energopārvaldības sistēmas darbības rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu. Kārtību, kādā valsts iestāde, pašvaldība un cita atvasināta publiska persona ziņo par iegūto enerģijas ietaupījumu pēc energopārvaldības sistēmas ieviešanas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Vērtējot projektus, kuri tiks pilnībā vai daļēji īstenoti, izmantojot maksājumus no valsts budžeta, valsts galvojumus, kredītu procentu likmju subsīdijas vai citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, valsts iestādēm, pašvaldībām un citām atvasinātām publiskām personām, kuras ir ieviesušas energopārvaldības sistēmu, palielina atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem maksimāli iegūstamo punktu skaitu, ievērojot kārtību, kādu nosaka normatīvais akts par attiecīgā finansējuma piešķiršanu.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

III nodaļa. Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi

6.pants. Energoefektivitātes pienākuma shēma

(1) Obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi sasniedz, valstij vai pašvaldībai īstenojot energoefektivitātes politikas pasākumus galapatēriņā vai energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai abu iepriekš minēto iespēju vienlaicīgu kombināciju.

(2) Energoefektivitātes pienākuma shēmas izveidošanas mērķis ir sasniegt valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses ir enerģijas sadales un enerģijas mazumtirdzniecības komersanti. Energoefektivitātes pienākuma shēmā iekļaujamās nozares, atbildīgo pušu izvēles kritērijus, atbildīgo pušu pienākumu apjomu sadalījumā pa gadiem un tā noteikšanas metodiku, energoefektivitātes politikas pasākumu rezultātā iegūtā ietaupījuma apjomu, kā arī iegūtā enerģijas ietaupījuma verifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(21) Ja atbildīgā puse šā panta otrajā daļā minēto pienākumu apjomu nav izpildījusi, tā veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Pienākumu apjoma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina atbildīgās puses paaugstinātās iemaksas apmēru un atbildīgā puse veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(22) Ja pašvaldība, kuras energoefektivitātes fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, atbilstošā saistību perioda beigās nenodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākumu apjomam, par kuru veikta iemaksa, tā par neizpildīto pienākumu apjoma daļu veic paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Kārtību, kādā atbildīgā iestāde aprēķina pašvaldības paaugstinātās iemaksas apmēru un pašvaldība veic paaugstināto iemaksu valsts energoefektivitātes fondā, nosaka Ministru kabinets.

(3) Energoefektivitātes pienākuma shēmu administrē atbildīgā iestāde. Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgās puses līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

(31) Atbildīgā puse ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt enerģijas mazumtirdzniecības komersantu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā

(4) Energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgo pušu sasniedzamo obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa daļu samazina atbilstoši valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtajam enerģijas galapatēriņa ietaupījumam.

(41) Atbildīgā puse var īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus sadarbībā ar citiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicējiem, tostarp lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Enerģijas ietaupījumu dubultu uzskaiti novērš atbilstoši normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā.

(5) Atbildīgā puse katru gadu ziņo atbildīgajai iestādei par iegūto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izmaksas, kas atbildīgajai pusei radušās par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, pēc to īstenošanas vai šā panta astotajā daļā noteiktās iemaksas valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā var iekļaut maksā par enerģiju atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ja atbildīgā puse un galalietotājs ir vienojušies par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu un izmaksu segšanu, šādas izmaksas, kas atbildīgajai pusei radušās par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pie galalietotāja, pēc to īstenošanas neiekļauj tarifos, bet var iekļaut maksā par enerģiju.

(7) Kārtību, kādā šā panta sestajā daļā minētās izmaksas par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem pēc to īstenošanas un iemaksas valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā sadalāmas starp galalietotājiem, un to apmaksas veidu nosaka Ministru kabinets.

(8) Atbildīgā puse var izpildīt savu pienākumu, veicot iemaksas pēc savas izvēles valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondā atbilstoši tai noteiktajam enerģijas galapatēriņa ietaupījuma pienākuma apjomam (turpmāk — pienākuma apjoms). Atbildīgajai pusei noteikto pienākuma apjomu samazina proporcionāli veikto iemaksu apmēram. Valsts vai pašvaldība, kuras fondā atbildīgā puse veikusi iemaksu, nodrošina enerģijas ietaupījumu atbilstoši atbildīgās puses pienākuma apjomam, par kuru ir veikta iemaksa. Iemaksu veikšanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(9) Iemaksu valsts energoefektivitātes fondā atbildīgā puse ieskaita valsts pamatbudžetā šim mērķim izveidotai Ekonomikas ministrijas budžeta programmai/apakšprogrammai atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Attiecīgo budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.

(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un normatīvajos aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos termiņos nav to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019., 30.04.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

7.pants. Energoefektivitātes fondi

(1) Valsts vai pašvaldības energoefektivitātes fondu izveidošanas mērķis ir atbalstīt iniciatīvas energoefektivitātes jomā.

(2) Attīstības finanšu institūcija izveido valsts energoefektivitātes fondu.

(3) Valsts energoefektivitātes fonda finanšu avots ir:

1) šā likuma 6.panta astotajā daļā minētās atbildīgās puses iemaksas;

2) vismaz 90 procenti no šā likuma 13.pantā noteiktās nodevas ieņēmumiem valsts budžetā;

3) citi ieņēmumi.

(4) Ekonomikas ministrija nodrošina šā panta trešās daļas 1.punktā minēto iemaksu pārskaitīšanu valsts energoefektivitātes fondā Attīstības finanšu institūcijas rezerves kapitāla veidošanai Attīstības finanšu institūcijas likuma izpratnē vai energoefektivitātes valsts atbalsta programmu īstenošanai.

(5) Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi izmantojami valsts atbalsta programmu īstenošanai šādās jomās:

1) obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai;

2) sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem energoefektivitātes jomā.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto valsts atbalsta programmu īstenošanai plānoto darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, fonda pārvaldības izmaksas, kā arī kārtību, kādā Attīstības finanšu institūcija izmanto valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus un sniedz pārskatu par to izmantošanu, nosaka Ministru kabinets.

(7) Pašvaldības energoefektivitātes fonda izveidotājs un turētājs ir pašvaldība. Šā likuma 6.panta astotajā daļā minētā atbildīgā puse, kas veikusi iemaksas pašvaldības energoefektivitātes fondā, nevar būt pašvaldības energoefektivitātes fonda administrētāja.

(8) Pašvaldības energoefektivitātes fonda finanšu avots ir:

1) pašvaldības budžets;

2) šā likuma 6.panta astotajā daļā minētās, attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrētās atbildīgās puses iemaksas;

3) citi finanšu avoti.

(9) Pašvaldības energoefektivitātes fonda līdzekļi izmantojami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem šādās jomās:

1) obligātā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai;

2) pašvaldības plānošanas dokumentos paredzēto energoefektivitātes politikas pasākumu ieviešanai;

3) energopārvaldības sistēmas ieviešanai un darbības uzturēšanai pašvaldībā.

(10) Valsts un pašvaldība nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu energoefektivitātes fonda darbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

8.pants. Brīvprātīga vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu

(1) Komersantus pārstāvošas organizācijas, komersanti un pašvaldības ir tiesīgi noslēgt brīvprātīgu vienošanos ar valsti atbildīgās iestādes personā par energoefektivitātes uzlabošanu, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu.

(2) Komersantus pārstāvošas organizācijas, komersanti vai pašvaldības, kas ir noslēgušas brīvprātīgo vienošanos ar atbildīgo iestādi, var saņemt papildu punktus normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā īstenojamo energoefektivitātes uzlabošanas projektu vērtēšanā.

(3) Brīvprātīgas vienošanās noslēgšanas nosacījumus, saturu, termiņu un izpildes pārraudzību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

9.pants. Energoaudita veikšanas nosacījumi

(1) Veicot energoauditu, izmantojami aktuāli un pārbaudīti dati par enerģijas patēriņu, kā arī elektroenerģijas slodzes profiliem.

(2) Energoauditā ietver detalizētu pārskatu par:

1) ēku vai ēku grupu, procesu vai iekārtu, tai skaitā pārvadājumu, enerģijas patēriņa struktūru un energoefektivitāti;

2) energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, ja tas iespējams, balstoties uz dzīves cikla izmaksu analīzi, kā arī zemu izmaksu pasākumiem. Energoauditā novērtējams katra pasākuma rezultātā sasniegtais enerģijas ietaupījums.

(3) Energoaudita veicējs energoauditā izmantotos datus glabā 10 gadus.

(4) Energoauditoram ir pienākums energoaudita rezultātus pēc pieprasījuma nodot energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējam, kas ar energoefektivitātes pakalpojuma saņēmēju noslēdzis energoefektivitātes pakalpojuma līgumu, izņemot gadījumus, kad energoaudita veicēja un energoaudita pasūtītāja līgumā noteikts citādi.

(5) Ministru kabinets nosaka uzņēmumu energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmās kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, uzņēmumu energoauditora uzraudzības kārtību un tā atbildību, kārtību, kādā veicams uzņēmuma energoaudits, un kārtību, kādā Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā informācijas sistēmā reģistrējams energoaudita pārskats, kā arī šā pārskata saturu un izmantošanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

IV nodaļa. Energoaudits un energopārvaldība

10. pants. Energoefektivitāte lielajos uzņēmumos

(1) Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un gada bilance kopumā — 43 miljonus euro (turpmāk — lielais uzņēmums).

(2) Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1. decembrim izveido Centrālā statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata perioda datus. Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem. Atbildīgā iestāde līdz nākamā gada 31. martam publicē savā tīmekļa vietnē lielo uzņēmumu sarakstu. Uzņēmums tiek izslēgts no lielo uzņēmumu saraksta, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas neatbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.

(3) Atbildīgā iestāde ir tiesīga izslēgt komersantu no lielo uzņēmumu saraksta pirms tā publicēšanas saskaņā ar šā panta otro daļu, ja komersants iesniedz atbildīgajai iestādei iesniegumu par neatbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, pamatojoties uz Centrālajai statistikas pārvaldei iesniegto komersanta iepriekšējā kalendāra gada pārskatu.

(4) Komersantam, kas iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā saskaņā ar šā panta otro daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā izpildīt vienu no šādām darbībām:

1) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas;

2) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

3) ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.

(5) Energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, ievērojot normatīvo aktu prasības.

(6) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajā uzņēmumā ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

(7) Lielais uzņēmums ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta ceturtajā daļā minētā kārtējā energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai pārsertifikāciju, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Lielais uzņēmums ievieš visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā vai sertificētās vai pārsertificētās energopārvaldības sistēmas vai sertificētās vai pārsertificētās papildinātās vides pārvaldības sistēmas ietvaros norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(9) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam uzņēmumam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no šā panta ceturtajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no šā panta ceturtajā daļā minētās sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(10) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš komersantam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā uzņēmuma statusu.

(11) Ja lielais uzņēmums plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti vismaz 90 procenti no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta ceturtajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus, kurus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta ceturtajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(12) Lielais uzņēmums līdz šā panta vienpadsmitajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai energoaudita veikšanu.

(13) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta ceturtās daļas prasības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

11.pants. Energoaudits mazajos un vidējos uzņēmumos

(Izslēgts ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

12. pants. Energoefektivitāte lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

(1) Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas. Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu elektroenerģijas lietotājs iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu. Kopējā elektroenerģijas patēriņā netiek ieskaitīta elektroenerģijas lietotāja saražotā elektroenerģija, kas tiek nodota citiem elektroenerģijas lietotājiem. Ja lielais elektroenerģijas patērētājs atbilst arī šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tam piemērojami šā likuma 10. panta nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijs neattiecas uz:

1) elektroenerģijas sistēmas operatoriem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā saņēmuši licenci elektroenerģijas sadalei;

2) dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, izņemot gadījumus, kad dzīvojamo māju pārvaldnieki veic komercdarbību, kas nav paredzēta Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un minētās komercdarbības rezultātā dzīvojamo māju pārvaldnieku elektroenerģijas patēriņš pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto elektroenerģijas patēriņu;

3) šā likuma 5. pantā minētajiem subjektiem.

(3) Elektroenerģijas lietotājam, kas iekļauts lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā izpildīt vienu no šādām darbībām:

1) ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši energopārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) ieviest un uzturēt sertificētu papildināto vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

3) veikt energoauditu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, kā arī turpmāk regulāri veikt kārtējo energoauditu četru gadu laikā no iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas.

(4) Energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors.

(5) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu energoaudita veikšanu.

(6) Lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo atbildīgajai iestādei par šā panta trešajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un pārsertificēšanu, energoaudita veikšanu, ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Ziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta trešajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus, kurus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ja ēka atrodas būvniecības stadijā un līdz šā panta trešajā daļā noteiktajam termiņam nav nodota ekspluatācijā;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(8) Lielais elektroenerģijas patērētājs līdz šā panta septītajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanu vai pirmā energoaudita veikšanu.

(9) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir veicis šā panta trešajā daļā minēto pirmo energoauditu un kādā no turpmākajiem četriem gadiem līdz nākamā energoaudita veikšanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms nākamā energoaudita veikšanas termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, tad energoaudita veikšanas termiņš nosakāms, ņemot vērā pirmā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmā energoaudita veikšanas.

(10) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs ir ieviesis šā panta trešajā daļā minētās sertificētās sistēmas un kādā no turpmākajiem gadiem līdz nākamās attiecīgās sertificētās sistēmas ieviešanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms pienākuma termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam un vēlas atjaunot vai papildināt šā panta trešajā daļā minētās sistēmas, tas rīkojas atbilstoši sertificētās vides pārvaldības sistēmas vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

(11) Lielais elektroenerģijas patērētājs ievieš visus vai vismaz trīs sertificētajā vai pārsertificētajā energopārvaldības sistēmā vai sertificētajā vai pārsertificētajā papildinātajā vides pārvaldības sistēmā, vai pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.

(12) Sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas papildinātās vides pārvaldības sistēmas, vai energoaudita esība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja attiecīgais projekts tiks pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(13) Sistēmas operatoram ir pienākums katru gadu nodrošināt atbildīgo iestādi ar to sistēmas elektroenerģijas lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.

(14) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam elektroenerģijas patērētājam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no sertificētās vai pārsertificētās energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no sertificētās vai pārsertificētās papildinātās vides pārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(15) Elektroenerģijas lietotājs, kurš saskaņā ar sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas lietotāju ikgadējiem elektroenerģijas patēriņa datiem ir lielais elektroenerģijas patērētājs, bet kura paša izlietotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par 500 megavatstundām, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša lielā elektroenerģijas patērētāja elektroenerģijas patēriņu. Citiem lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjomu sistēmas lietotājs uzskaita ar elektroenerģijas uzskaites iekārtām, kā arī šo apjomu var apliecināt trešā puse, pamatojoties uz attiecīgu rēķinu informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas lietotājs iesniedz atbildīgajai iestādei elektroenerģijas patēriņa bilanci.

(16) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš elektroenerģijas lietotājam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu.

(17) Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. martam izveido un publicē savā tīmekļa vietnē lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas operatora sniegtajiem datiem par elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas, un elektroenerģijas lietotāja sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar uzņēmumu energoauditora vai neatkarīgā speciālista energoefektivitātes jomā apstiprinātu elektroenerģijas bilanci, tostarp par savu apakšlietotāju, kurš atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(18) Elektroenerģijas lietotājs tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta, ja tas neatbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem divos kalendāra gados pēc kārtas.

(19) Atbildīgā iestāde, pamatojoties uz lielā elektroenerģijas patērētāja motivētu iesniegumu, var pagarināt šā panta trešajā daļā minētā pienākuma izpildes termiņu par sešiem mēnešiem.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

13.pants. Energoefektivitātes nodeva

(1) Energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti.

(2) Energoefektivitātes nodevu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kas nav izpildījis šā likuma 12. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus

(3) Energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Energoefektivitātes nodeva ieskaitāma valsts budžetā atbilstoši šā likuma 7.pantam.

(4) Energoefektivitātes nodevu administrē atbildīgā iestāde.

(5) Ienākumus no energoefektivitātes nodevas kā dotāciju no valsts pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem plāno valsts pamatbudžetā šim mērķim izveidotajā Ekonomikas ministrijas budžeta programmā/apakšprogrammā atbilstoši attiecīgajā gadā valsts pamatbudžetā plānotajiem (prognozētajiem) ieņēmumiem no valsts nodevas un atbildīgās puses iemaksām. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par to, lai izdevumi nepārsniedz valsts pamatbudžetā ieskaitīto valsts nodevas maksājumu apjomu.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto dotāciju izmanto:

1) energoefektivitātes mērķu sasniegšanas uzraudzībai un ziņošanas nodrošināšanai, kā arī energoresursu informācijas sistēmas uzturēšanai;

2) valsts energoefektivitātes fondam.

(7) Ekonomikas ministrija nodrošina iemaksas pārskaitīšanu valsts energoefektivitātes fondā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 14.11.2019., 30.04.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

14.pants. Energoefektivitātes pakalpojumi

(1) Energoefektivitātes pakalpojumus sniedz saskaņā ar rakstveida līgumu par noteiktu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, ko slēdz energoefektivitātes pakalpojumu saņēmējs un energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs—komersants, kas sniedz energoefektivitātes pakalpojumus vai veic citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus galalietotāja iekārtās vai telpās. Ja energoefektivitātes pakalpojuma saņēmējs ir valsts vai pašvaldība, attiecīgo līgumu slēdz uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus.

(2) Energoefektivitātes pakalpojuma līgumā tiek iekļauta vismaz šāda informācija:

1) īstenojamo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu saraksts, ieviešanas plāns un tāme;

2) garantētais enerģijas ietaupījums, kas jāpanāk, īstenojot līgumā noteiktos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, un tā konstatēšanas termiņi;

3) noteikumi par panākto garantēto ietaupījumu mērījumiem un to kvalitātes pārbaudēm;

4) līguma darbības termiņš un starpposma pārskata sniegšanas termiņi, līguma laušanas nosacījumi un termiņi;

5) līgumslēdzēju pušu pienākumi, tostarp energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēja pienākums, slēdzot apakšuzņēmuma līgumu ar trešajām personām, tajā ietvert noslēgtajam energoefektivitātes pakalpojuma līgumam līdzvērtīgas prasības, un sankcijas pienākumu neizpildes gadījumā;

6) kārtība, kādā dokumentē visas projekta laikā veiktās izmaiņas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, to ieviešanas plānā un tāmē;

7) projekta finansiālās ietekmes un panāktā naudas ietaupījuma, tai skaitā pakalpojumu sniedzēja atlīdzības, sadalījums starp līgumslēdzējām pusēm;

8) noteikumi, kas paskaidro, kā rīkoties gadījumos, kad pamatnosacījumu maiņa skar līguma saturu un iznākumu (ja mainās enerģijas cenas, iekārtas lietošanas intensitāte).

(3) Energoefektivitātes pakalpojumu izmaksas nevar iekļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifos (cenās).

(4) Energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā ievēro šādus nosacījumus:

1) energoefektivitātes pakalpojuma izmaksas sedz ar daļu no tā energoefektivitātes uzlabojuma vai enerģijas ietaupījuma finanšu vērtības, kas ir radusies, sniedzot energoefektivitātes pakalpojumu;

2) energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs uzņemas projekta finansiālos, tehniskos un komerciālos riskus.

(5) Izsludinot publisko iepirkumu par energoefektivitātes pakalpojuma līguma slēgšanu, pasūtītājs izvirza prasības, kuru mērķis ir nodrošināt energoefektivitātes pakalpojuma līguma atbilstību šā panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai.

(6) Sadales operatori un enerģijas mazumtirgotāji ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz energoefektivitātes pakalpojumu vai citu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu pieprasījumu un sniegšanu un šādu pakalpojumu vai pasākumu tirgus attīstību. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā.

(7) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā komersanta — energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēja — uzraudzību, Ministru kabinets nosaka tā kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tā izmantošanas kārtību.

(8) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgās kvalifikācijas kritērijus un to piemērošanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

V nodaļa. Energoefektivitātes monitorings un sabiedrības informēšana

15.pants. Energoefektivitātes monitorings

(1) Atbildīgā iestāde, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, veic energoefektivitātes monitoringu un uzskaita enerģijas ietaupījumus. Ministru kabinets nosaka energoresursu informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību, informācijas iesniegšanas kārtību, energoresursu informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas aprites kārtību.

(2) Energoefektivitātes monitoringa mērķis ir apkopot un sistematizēt informāciju par visiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas veikti, izmantojot šā panta ceturtajā daļā minētos atbalsta veidus, un to rezultātiem, kā arī jebkuru citu ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītu informāciju un aprēķināt iegūtos enerģijas ietaupījumus, lai sekotu valsts enerģijas ietaupījuma indikatīvā mērķa vai citu energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izpildes gaitai.

(3) Iestādes, kuras ir atbildīgas par finansējuma piešķiršanu, nosaka vērtēšanas kritērijus un energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvos rādītājus to pārziņā esošajām aktivitātēm vai projektu enerģijas patēriņa rādītājus tām aktivitātēm, kas tiešā veidā nav vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to.

(4) Ja projekts ir pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, un tajā ir noteikti šā panta trešajā daļā minētie vērtēšanas kritēriji, energoefektivitātes uzlabošanas rezultatīvie rādītāji vai projekta enerģijas patēriņa rādītāju ziņošanas pienākums, tad finansējuma saņēmējs pēc projekta realizācijas turpmākos trīs gadus ik gadu sniedz informāciju šā panta trešajā daļā minētajai iestādei, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, atbilstoši finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, noslēgtajam līgumam par attiecīgā objekta enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas, izņemot gadījumus, kad finansējuma saņēmēja un iestādes, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, līgumā noteikts cits ziņošanas periods. Iestāde, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, apkopo saņemto informāciju un informē šā likuma 4.1 panta pirmajā daļā minēto atbildīgo iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019., 30.04.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

16.pants. Galalietotāju nodrošināšana ar informāciju, enerģijas patēriņa uzskaite

(1) Elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas tirgotājs, nepieprasot atsevišķu samaksu, galalietotājam nodrošina iespēju saņemt, arī elektroniski, rēķinu, rēķina informāciju, kā arī papildu informāciju, kas veicina galalietotāja paradumu maiņu enerģijas efektīvā izmantošanā. Ministru kabinets nosaka rēķina informācijas un papildu informācijas saturu.

(2) Galalietotāji sedz dzīvojamo namu pārvaldnieku faktiskās izmaksas, kas rodas, sagatavojot un nosūtot rēķinos norādīto informāciju un papildu informāciju par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas vai mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, tostarp daudzdzīvokļu ēkās par katrā telpu grupā uzskaitīto vai aprēķināto siltumenerģijas patēriņu centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas ietvaros (turpmāk — rēķinu informācija). Pēc galalietotāju pieprasījuma izmaksu pamatotību pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(21) Šā panta otrās daļas prasības attiecas arī uz personu, kura nodrošina to, ka tiek sagatavota un nosūtīta rēķinu informācija un papildu informācija par individuālo siltumenerģijas, dzesēšanai izmantojamās enerģijas vai karstā ūdens patēriņu ēkās ar vairākām telpu grupām, kas nav mājsaimniecības.

(3) Sistēmas operators, uzstādot viedo komercuzskaites mēraparātu, nodrošina enerģijas lietotājiem informāciju par mēraparāta rādījumu pārvaldības un enerģijas patēriņa pārraudzības iespējām.

(4) Sistēmas operators, ņemot vērā enerģijas lietotāju vajadzības un potenciālos ieguvumus, nosaka minimālās viedā komercuzskaites mēraparāta funkcijas, tai skaitā iespēju iegūt informāciju par faktisko enerģijas patēriņu konkrētā izmantošanas laikā.

(5) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(6) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minētā persona ievēro labas komercprakses principus, tai skaitā attiecībā uz galalietotāju iespēju mainīt šā panta otrajā un trešajā daļā minēto personu, kura nodrošina rēķinu informācijas un papildu informācijas sagatavošanu un nosūtīšanu. Atbildību par konkurenci ierobežojošām darbībām nosaka normatīvie akti konkurences jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

17.pants. Administratīvā atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(Izslēgts ar 30.04.2020. likumu, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 27.nr.; 2011, 148.nr.; 2013, 194.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un piektajā daļā, 6.panta otrajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā, 7.panta sestajā daļā, 8.panta trešajā daļā, 9.panta piektajā daļā, 10.panta sestajā un septītajā daļā, 12.panta ceturtajā, sestajā un devītajā daļā, 13.panta trešajā daļā un 15.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

3. Līdz šo pārejas noteikumu 2.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumi Nr.555 "Noteikumi par kārtību, kādā noslēdz un pārrauga vienošanos par energoefektivitātes paaugstināšanu";

2) Ministru kabineta 2013.gada 12.marta noteikumi Nr.138 "Noteikumi par rūpniecisko energoauditu";

3) Ministru kabineta 2010.gada 30.septembra noteikumi Nr.923 "Kārtība, kādā uzskaita valsts enerģijas galapatēriņa ietaupījumu un nodrošina energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību".

4. Šā likuma 5.panta otrajā daļā minētās sistēmas ieviešana nodrošināma līdz 2017.gada 1.aprīlim.

5. Iestādes un novadu pašvaldības, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā atbilst šā likuma 5.panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem, nodrošina energopārvaldības sistēmas ieviešanu līdz 2017.gada 1.novembrim.

6. Šā likuma 6.panta sestās daļas prasības piemēro no 2017.gada 1.janvāra.

7. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūlijam apstiprina šā likuma 4.panta trešajā daļā minēto politikas pasākumu plānu.

8. Šā likuma 10.panta piektajā daļā minēto pirmo energoauditu lielais uzņēmums veic līdz 2017.gada 31.martam.

9. (Izslēgts ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

10. Lielais elektroenerģijas patērētājs šā likuma 12.panta otrajā daļā minēto sistēmu ievieš, trešajā daļā minēto sistēmu papildina vai piektajā daļā minēto pirmo energoauditu veic līdz 2018.gada 1.aprīlim.

10.1 Lielajam elektroenerģijas patērētājam, kurš nav ievērojis šā likuma pārejas noteikumu 10. punktā minēto termiņu un nav samaksājis aprēķināto un tam piemēroto energoefektivitātes nodevu, ir tiesības uz komercdarbības atbalstu energoefektivitātes nodevas atvieglojuma vai atbrīvojuma veidā, ja tas līdz 2019. gada 15. maijam izpilda šā likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētos pienākumus.

(25.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2019.)

10.2 Lielais elektroenerģijas patērētājs, kurš nav ievērojis šā likuma pārejas noteikumu 10. punktā minēto termiņu un neizpilda šā likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētos pienākumus līdz 2019. gada 15. maijam, aprēķināto un tam piemēroto energoefektivitātes nodevu samaksā līdz 2019. gada 15. jūnijam.

(25.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2019.)

10.3 Lielajam elektroenerģijas patērētājam, kurš nav ievērojis šā likuma pārejas noteikumu 10. punktā minēto termiņu un ir samaksājis aprēķināto un tam piemēroto energoefektivitātes nodevu, ir tiesības uz komercdarbības atbalstu samaksātās energoefektivitātes nodevas atmaksas veidā, ja tas līdz 2019. gada 15. maijam izpilda šā likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētos pienākumus.

(25.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2019.)

10.4 Šā likuma pārejas noteikumu 10.1 un 10.3 punktā minēto komercdarbības atbalstu lielajam elektroenerģijas patērētājam piešķir atbildīgā iestāde kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, Komisijas 2012. gada 25. aprīļa regulas (ES) Nr. 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un normatīvo aktu nosacījumus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

(30.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2020.)

11. (Izslēgts ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

12. Uzņēmumu energoauditors Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz 2017.gada 31.janvārim iesniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par to uzņēmumu energoauditu un lielo uzņēmumu energoauditu skaitu, kuri veikti līdz 2016.gada 31.decembrim.

13. Atbildīgā ministrija sagatavo informāciju par valsts energoefektivitātes rīcības plānu un iesniedz to Eiropas Komisijai līdz 2017.gada 30.aprīlim un 2020.gada 30.aprīlim.

14. Atbildīgā ministrija šā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minētos metodiskos norādījumus izstrādā līdz 2022. gada 31. decembrim.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

15. Atbildīgā ministrija šā likuma 4. panta trešajā daļā minēto plānu enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanai izstrādā līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

16. Šā likuma 5. pantā minētās valsts iestādes un atvasinātās publiskās personas nodrošina energopārvaldības sistēmas ieviešanu līdz 2023. gada 31. augustam.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

17. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 6. panta 2.1 un 2.2 daļā un 14. panta septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

18. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma 5. panta ceturtajā un piektajā daļā, 10. panta septītajā daļā, 12. panta sestajā un piecpadsmitajā daļā, 15. panta pirmajā daļā un 16. panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. augustam ir piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" un 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumapgādes piegādes un lietošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

19. Uzņēmuma energoauditus enerģijas lietotājiem, kuri mazāk nekā 90 procentus no kopējā enerģijas patēriņa patērē ēkās, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā drīkst veikt līdz 2023. gada 30. jūnijam. Ja līdz 2023. gada 30. jūnijam enerģijas lietotājs ir noslēdzis līgumu ar neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā par uzņēmuma energoaudita veikšanu, uzņēmuma energoaudits jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā četru mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 3.martā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Rīgā 2016.gada 15.martā
02.08.2022