Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita valsts enerģijas galapatēriņa ietaupījumu vispārējā valsts enerģijas ietaupījuma indikatīvā mērķa sasniegšanai, un energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbības kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. vispārīgie energoefektivitātes rādītāji – katru enerģijas galapatēriņa sektoru raksturojoši lielumi, kuru mainība ir atkarīga no pārskatā iekļautās vispārīgās informācijas par objektu – vietu, kurā ir īstenoti energoefektivitātes pasākumi vai sniegti energopakalpojumi, – un no specifiskiem energoefektivitātes rādītājiem;

2.2. specifiskie energoefektivitātes rādītāji – katru enerģijas galapatēriņa sektoru raksturojoši mainīgi lielumi katram objektam – vietai, kurā ir īstenoti energoefektivitātes pasākumi vai sniegti energopakalpojumi.

3. Kopējos enerģijas ietaupījumus uzskaita un energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību nodrošina Ekonomikas ministrija.

4. Enerģijas ietaupījumu uzskaita katram energoefektivitātes pasākumam katrā enerģijas galapatēriņa sektorā (mājsaimniecību, pakalpojumu, rūpniecības, transporta, valsts un pašvaldību sektors).

5. Uzskaitīto enerģijas ietaupījumu izsaka megavatstundās (MWh). Enerģijas ietaupījuma pārskatos iekļauj arī informāciju par ieguldītajām investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

6. Enerģijas ietaupījumu pārskatu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajai veidlapai aizpilda šādi informācijas sniedzēji:

6.1. atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotājiem tiešo maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta;

6.2. atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotājiem valsts vai pašvaldības galvojumu;

6.3. atbildīgā iestāde, kas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 1.panta 1.punkta prasībām;

6.4. atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotājiem kredītu procentu likmju subsīdijas no valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

6.5. atbildīgā iestāde, kas piešķīrusi vai sniegusi citu finansiālu palīdzību energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotājiem no valsts vai pašvaldības līdzekļiem.

7. Enerģijas ietaupījumu pārskatā informācijas sniedzējs iekļauj informāciju par vispārīgiem un specifiskiem energoefektivitātes rādītājiem saskaņā ar atbalsta saņemšanas līgumā ietverto veidlapas paraugu.

8. Šo noteikumu 6.punktā minētie informācijas sniedzēji katru gadu līdz 1.martam nosūta enerģijas ietaupījumu pārskatus Ekonomikas ministrijai par īstenoto energoefektivitātes projektu rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā.

9. Energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenotāji, kuri nav minēti šo noteikumu 6.punktā, informē Ekonomikas ministriju par īstenotajā energoefektivitātes projektā sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem, izmantojot šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.pielikumā noteiktos enerģijas ietaupījumu pārskatu veidlapu paraugus, jebkurā laikā, kad tie ir uzzinājuši par šādu iespēju.

10. Lai enerģijas ietaupījumu pārskatos iekļautā informācija būtu ticama un enerģijas ietaupījumi būtu pārbaudāmi un novērtējami, informācijas sniedzējs, aizpildot šo noteikumu pielikumos minētās veidlapas, izmanto tikai dokumentētu informāciju (apkures un elektroenerģijas rēķini, projektu pārskati, ziņojumi, energoauditu pārskati, citi dokumenti).

11. Lai nodrošinātu energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību, Ekonomikas ministrija katru gadu līdz 1.maijam apkopo informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā valstī sasniegto enerģijas ietaupījumu katrā no galapatēriņa sektoriem, to sasaistot un papildinot ar šādu informāciju:

11.1. energoefektivitātes politikas jautājumi;

11.2. energoefektivitātes paaugstināšanas programmas.

12. Energoefektivitātes monitoringa rezultāti ietver:

12.1. enerģijas ietaupījumu katrā enerģijas galapatēriņa sektorā un valstī kopumā;

12.2. specifisko un vispārīgo rādītāju izmaiņas un to novērtējumu katrā enerģijas galapatēriņa sektorā un valstī kopumā;

12.3. priekšlikumus par esošu un jaunu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu un energopakalpojumu attīstības iespējām;

12.4. priekšlikumus energoefektivitātes pilnveidošanai katrā enerģijas galapatēriņa sektorā.

13. Ekonomikas ministrija savā mājaslapā internetā katru gadu līdz 1.jūlijam ievieto informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā sasniegtajiem energoefektivitātes monitoringa rezultātiem.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).