Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) tiesu ekspertīze — objektu vai materiālu zinātniska un praktiska izpēte, ko veic tiesu eksperts, izmantojot likumā noteiktajā kārtībā reģistrētu metodi, lai atbildētu uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem, sniedzot pamatotus secinājumus;
2) tiesu eksperts — persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu;
3) tiesu eksperta atzinums — dokuments, kurā tiesu eksperts, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, atbilstoši savai kompetencei sniedz argumentētas atbildes uz ekspertīzes noteicēja uzdotajiem jautājumiem;
4) tiesu eksperta specialitāte — tiesu ekspertīžu joma, kurai ir kopējs izpētes priekšmets, līdzīgi izpētes objekti un metodes.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir reglamentēt tiesu ekspertu profesionālo darbību, lai valstī nodrošinātu objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.
3.pants. Tiesības veikt tiesu ekspertīzi
(1) Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi veikt:
1) valsts tiesu eksperti;
2) privātie tiesu eksperti.
(2) Ekspertīzi var veikt cita persona, kurai ir atbilstošas speciālās zināšanas:
1) ja ekspertīze nepieciešama jomās, kurās nav šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto ekspertu;
2) ja nepieciešams veikt atkārtotu ekspertīzi un šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti attiecīgajā tiesu eksperta specialitātē ir jau veikuši ekspertīzi;
3) ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti ekspertīzi nevar veikt nepieciešamo speciālo zināšanu vai aprīkojuma trūkuma dēļ;
4) ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie tiesu eksperti ekspertīzi nevar veikt iespējamā interešu konflikta dēļ;
5) valsts mēroga katastrofas vai terorakta gadījumā.
4.pants. Tiesu ekspertu reģistrs
(1) Tiesu ekspertu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija par sertificētiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.
(2) Tiesu ekspertu reģistrā iekļaujamas šādas ziņas:
1) tiesu eksperta vārds un uzvārds;
2) specialitāte, kurā tiesu ekspertam piešķirtas tiesības veikt tiesu ekspertīzi;
3) tiesu eksperta darbības vieta;
4) tiesu eksperta sertifikāta numurs un izsniegšanas datums;
5) tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš;
6) norāde, ja pieņemts lēmums par tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanu;
7) citas norādes, kas apliecina tiesu eksperta kompetenci.
(3) Tiesu ekspertu reģistru veido Tiesu ekspertu padome.
(4) Tiesu ekspertu reģistru un jebkurus grozījumus tajā publicē Tiesu administrācijas mājaslapā internetā.
5.pants. Tiesu ekspertīzes metodes un to reģistrs
(1) Tiesu ekspertīzes metode ir sistematizēts paņēmienu un procesu kopums, saskaņā ar kuru tiesu eksperts veic ekspertīzei iesniegtā objekta izpēti un sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
(2) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts ietver metodes nosaukumu, numuru, izstrādāšanas datumu, versijas numuru, darbības jomu, definīcijas, riska faktorus, darba gaitas aprakstu, rezultātu novērtējumu, interpretāciju, darba drošības prasības, kvalitātes nodrošināšanas pasākumus, izmantotos literatūras avotus, informāciju par reaģentiem, aparatūru un piederumiem, ja tādi ir.
(3) Tiesu ekspertīzes veikšanai sagatavoto metodi pirms tās izmantošanas iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, iesniedz reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē, bet privātais tiesu eksperts — apstiprināšanai un reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē.
(4) Tiesu medicīnas ekspertīzē, tiesu psihiatrijas ekspertīzē un narkoloģijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes reģistrē, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes lēmumu par attiecīgās medicīniskās tehnoloģijas apstiprināšanu.
(5) Tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido Tiesu ekspertu padome.
(6) Tiesu ekspertīzes metodes apraksts ir ierobežotas pieejamības informācija. Tiesu ekspertu padome pēc personas rakstveida pieprasījuma saņemšanas un pēc saskaņošanas ar iestādi, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai ar privāto tiesu ekspertu nodrošina attiecīgajai personai iespēju iepazīties ar reģistrēto tiesu ekspertīzes metodi.
(7) Tiesu ekspertīzes metodē noteikto iekārtu un instrumentu regulāru kalibrēšanu un verifikāciju nodrošina iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privātais tiesu eksperts.
6.pants. Tiesu eksperta kandidāts
(1) Par tiesu eksperta kandidātu (turpmāk — kandidāts) var būt fiziskā persona:
1) kura apguvusi izraudzītajai specialitātei atbilstošu akreditētu studiju programmu augstskolā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma);
2) kura ieguvusi tiesu eksperta profesionālās zināšanas un pieredzi:
a) tiesu ekspertīžu iestādē vai tiesu eksperta uzraudzībā, apgūstot apmācības programmu atbilstošā tiesu eksperta specialitātē, un kura divu gadu laikā pēc tiesu ekspertīžu iestādes vai tiesu eksperta izsniegta apliecinājuma par kandidāta apmācības programmas apguvi iegūšanas iesniegusi pieteikumu sertifikācijai,
b) iegūstot ārstniecības personas sertifikātu tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē;
3) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;
4) kurai ir nevainojama reputācija.
(2) Par kandidātu tiesu psiholoģiskās ekspertīzes specialitātē var būt fiziskā persona, kura papildus šā panta pirmajā daļā izvirzītajām prasībām ieguvusi maģistra grādu specialitātei atbilstošā akreditētā studiju programmā augstskolā un vismaz piecus gadus veikusi profesionālo darbību psihologa specialitātē.
(3) Par kandidātu nevar būt persona:
1) kura ir apsūdzētā vai aizdomās turētā krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
3) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
4) pret kuru sakarā ar noilgumu vai amnestiju ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
5) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
6) kurai, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atņemtas tiesu eksperta tiesības, ja no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;
7) kurai nodibināta aizgādnība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2024.)
7.pants. Tiesu ekspertu eksaminācijas komisija
(1) Šajā likumā kandidātiem noteikto tiesu ekspertu eksāmenu (turpmāk — eksāmens) pieņem tiesu ekspertu eksaminācijas komisija.
(2) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvā iekļauj:
1) tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja pilnvarotu personu;
2) apgabaltiesas tiesnesi;
3) prokuroru;
4) izmeklētāju;
5) Tieslietu ministrijas pārstāvi;
6) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi.
(3) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis. Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājam var būt vietnieks.
(4) Ja tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvā nav tiesu ekspertu specialitātē, kurā notiek eksāmens, tā pieaicina komisijas darbā ar balsstiesībām vismaz divus attiecīgās tiesu ekspertu specialitātes tiesu ekspertus vai, ja tādu nav, citas līdzīgas specialitātes tiesu ekspertus, vai speciālistus attiecīgajā jomā pēc sava ieskata.
(5) Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvu uz trim gadiem apstiprina tieslietu ministrs.
8.pants. Sertifikācija un resertifikācija
(1) Eksāmenu ir tiesīgs kārtot kandidāts, kurš atbilst šā likuma 6.pantā minētajām prasībām un ir samaksājis par sertifikāciju.
(2) Eksāmenu organizē un nodrošina Tiesu ekspertu padome ne retāk kā reizi gadā.
(3) Kandidāta pieteikšanās kārtību, eksāmena saturu, sertifikācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu, sertifikācijas maksu, sertifikācijas maksas atvieglojumus un apmēru, kā arī tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Tiesu eksperta resertifikāciju (turpmāk — resertifikācija) veic Tiesu ekspertu padome pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām. Resertifikācijas kārtību, resertifikācijas prasības, maksu par resertifikāciju un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu.
(6) Eksāmenu nekārto kandidāti tiesu medicīnas eksperta specialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta specialitātē. Lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu kandidātam tiesu medicīnas eksperta specialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta specialitātē Tiesu ekspertu padome pieņem, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes rakstveidā sniegto informāciju no ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta numuru un derīguma termiņu un izvērtējot kandidāta atbilstību šā likuma 6.pantā minētajām prasībām.
9.pants. Tiesu eksperta sertifikāts
(1) Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.
(2) Tiesu eksperta sertifikāta paraugu un Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru apstiprina Ministru kabinets.
10.pants. Valsts tiesu eksperts
(1) Valsts tiesu eksperts ir tiesu eksperts, kura amata pienākums ir veikt tiesu ekspertīzes tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā.
(2) Par valsts tiesu eksperta iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata iestādes vadītājs piecu darbdienu laikā informē Tiesu ekspertu padomi.
(3) Valsts tiesu eksperts nedrīkst vienlaikus darboties arī kā privātais tiesu eksperts.
(4) Ministru kabinets apstiprina valsts kapitālsabiedrības, kurā tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts, kompetencē esošo tiesu ekspertīžu maksas pakalpojumu cenrādi.
11.pants. Tiesu ekspertīžu iestāde
(1) Tiesu ekspertīžu iestāde ir valsts institūcija vai tās struktūrvienība, valsts kapitālsabiedrība vai tās struktūrvienība, kuras pamatdarbība ir tiesu ekspertīžu veikšana. Valsts institūcijas vai kapitālsabiedrības struktūrvienība var būt tiesu ekspertīžu iestāde, ja tās sastāvā ir ne mazāk kā septiņi tiesu eksperti.
(2) Tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un katras iestādes tiesu ekspertu specialitātes apstiprina Ministru kabinets.
(3) Tiesu ekspertīžu iestādes un valsts tiešās pārvaldes iestādes, kurā tiesu eksperta pienākumus pilda valsts tiesu eksperts, kompetencē esošo tiesu ekspertīžu maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā.
(4) Kriminālprocesā tādas tiesu ekspertīzes, kuras ir saistītas ar daktiloskopijas datu un DNS profilu noteikšanu, ir tiesīgas veikt tikai tās tiesu ekspertīžu iestādes, kuras ir akreditētas atbilstības novērtēšanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
12.pants. Privātais tiesu eksperts
(1) Privātais tiesu eksperts ir valsts atzīts tiesu eksperts, kurš veic tiesu ekspertīzi savas saimnieciskās darbības ietvaros vai uz darba līguma pamata pie komersanta, kā arī biedrībās un nodibinājumos.
(2) Privātais tiesu eksperts piecu darbdienu laikā pēc tiesu eksperta sertifikāta iegūšanas iesniedz Tiesu ekspertu padomei šā likuma 4.panta otrās daļas 3.punktā minēto informāciju, kā arī atbilstoši šā likuma 5.pantam piesaka reģistrēšanai tiesu ekspertīzes veikšanai paredzētās metodes.
(3) Par jebkurām izmaiņām sniegtajā informācijā privātais tiesu eksperts paziņo Tiesu ekspertu padomei triju darbdienu laikā.
13.pants. Privātā tiesu eksperta darbības ierobežojumi
Privātajam tiesu ekspertam nav tiesību veikt:
1) šaujamieroču un to munīcijas tiesu ekspertīzi;
2) sprāgstierīču un sprāgstvielu tiesu ekspertīzi;
3) monētu un naudaszīmju (izņemot vēsturiskas nozīmes objektus) tiesu ekspertīzi;
4) tiesu ekspertīzi, kas saistīta ar narkotisko, psihotropo un stipras iedarbības vielu un to iedarbības izpēti;
5) tiesu medicīnisko ekspertīzi mirušiem cilvēkiem;
6) tiesu ekspertīzi attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;
7) tiesu medicīnisko ekspertīzi aizdomās turēto un apsūdzēto personu veselības stāvokļa noteikšanai;
8) stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi.
14.pants. Tiesu eksperta pienākumi
(1) Tiesu eksperts ir neatkarīgs tiesu ekspertīzes veikšanā un atzinuma sagatavošanā.
(2) Tiesu ekspertam ir pienākums:
1) veikt ekspertīzi pilnā apjomā, sniedzot zinātniski pamatotu un objektīvu tiesu eksperta atzinumu, un saglabāt visus ar izpēti saistītos pierakstus un citus materiālus, kas nodrošina veikto darbību izsekojamību un uz kā pamata ir sagatavoti eksperta secinājumi;
2) atteikties no tiesu eksperta atzinuma sniegšanas, ja saņemtie materiāli nav pietiekami šāda atzinuma sniegšanai vai pastāv citi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz veikt uzdoto ekspertīzi;
3) atteikties no tiesu eksperta atzinuma sniegšanas, ja uzdotie jautājumi neatbilst viņa kompetencei;
4) piedalīties tiesas sēdēs, ja ir uz šīm sēdēm uzaicināts;
5) izvēloties izpētes metodes, ievērot ekspertīzei iesniegtā objekta un materiālu saglabāšanas prasības;
6) ekspertīzē iegūto informāciju sniegt tikai procesa virzītājam, ekspertīzes noteicējam vai tā pilnvarotai personai;
7) uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai pēc Tiesu ekspertu padomes pieprasījuma izsniegt tiesu eksperta atzinuma kopijas, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus;
8) pildot amata pienākumus, veikt darbības, kas neaizskar personas veselību, godu un cieņu, un ievērot personas datu aizsardzības prasības;
9) nodrošināt, lai bērna piedalīšanās tiesu ekspertīzē negatīvi neietekmētu viņa psihi, un, ja nepieciešams, lūgt, lai ekspertīzes noteicējs pieaicina psihologu;
10) regulāri paaugstināt kvalifikāciju;
11) veikt tiesu ekspertīzi tikai tajā specialitātē, kurā viņš ir saņēmis tiesu eksperta sertifikātu un kurā ir tiesu ekspertīzes veikšanai nepieciešamā tehnika, iekārtas un Tiesu ekspertu padomes reģistrētas metodes.
15.pants. Tiesu eksperta tiesības
Tiesu ekspertam ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt visus ekspertīzes veikšanai nepieciešamos materiālus un informāciju;
2) pēc saskaņošanas ar ekspertīzes noteicēju sniegt tiesu eksperta atzinumu ne vien par uzdotajiem jautājumiem, bet arī par citiem apstākļiem, ko eksperts atbilstoši savai kompetencei atklājis pēc paša iniciatīvas;
3) vērst ekspertīzes noteicēja uzmanību uz apstākļiem, kas saistīti ar ekspertīzi (arī uz jautājumu formulēšanu).
16.pants. Tiesu eksperta atzinuma saturs
(1) Tiesu eksperta atzinumā norādāma šāda informācija:
1) tiesu ekspertīzes veikšanas vieta un datums;
2) tiesu ekspertīzes veikšanas pamatojums;
3) persona, kura lūgusi veikt ekspertīzi;
4) dati par tiesu ekspertu (vārds, uzvārds, specialitāte, tiesu eksperta sertifikāta numurs);
5) tiesu ekspertam uzdotie jautājumi;
6) tiesu eksperta rīcībā nodotie materiāli;
7) tiesu ekspertīzē izmantotā metode un metodes versijas numurs;
8) izpētē iegūtie rezultāti un to novērtējums;
9) atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;
10) cita informācija, ja tāda paredzēta likumā, saskaņā ar kuru veikta ekspertīze.
(2) Tiesu eksperta atzinumu tiesu eksperts apliecina ar parakstu.
(3) Ja tiek veikta atkārtota ekspertīze un tās secinājums atšķiras no sākotnējās ekspertīzes secinājuma vai ja ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija un komisijas locekļu secinājumi ir atšķirīgi, tiesu eksperta atzinumā ietver attiecīgu skaidrojumu.
17.pants. Tiesu ekspertīžu veidi
(1) Tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas sastāv vismaz no diviem tiesu ekspertiem, veic sākotnējo, papildu un atkārtotu tiesu ekspertīzi.
(2) Sākotnējo tiesu ekspertīzi tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija veic, ja objekta izpēte tiek veikta, lai pirmoreiz sniegtu atbildes uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem.
(3) Papildu tiesu ekspertīzi veic tiesu eksperts vai tiesu ekspertu komisija, kas ir veikusi sākotnējo ekspertīzi, lai precizētu izpētes gaitu vai secinājumus, kurus eksperts sniedzis sākotnējā tiesu eksperta atzinumā. Ja tas nav iespējams, ekspertīzi uzdod veikt citam tiesu ekspertam vai tiesu ekspertu komisijai. Atbildes uz jautājumiem sniedz, pamatojoties uz sākotnējā ekspertīzē veikto izpēti un, ja nepieciešams, papildus veikto izpēti.
(4) Atkārtotu tiesu ekspertīzi veic cits tiesu eksperts vai cita tiesu ekspertu komisija, izpētot tos pašus objektus un atbildot uz tiem pašiem jautājumiem, kuri uzdoti sākotnējai tiesu ekspertīzei. Atkārtotas ekspertīzes noteikšanas iemeslus ekspertīzes noteicējs norāda dokumentā par ekspertīzes noteikšanu un iesniedz sākotnējo tiesu eksperta atzinumu. Ja atkārtotas tiesu ekspertīzes rezultāti ir atšķirīgi, tiesu eksperts atzinumā norāda atšķirības un pamato tās.
(5) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesu ekspertīzes veic tiesu ekspertu komisija, ja:
1) atbildes sniegšanai nepieciešamas vienas tiesu ekspertu specialitātes ekspertu zināšanas, izpētē izmantojot attiecīgajā specialitātē Tiesu ekspertu padomē reģistrētās izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu. Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslus;
2) atbildes sniegšanai uz uzdoto jautājumu ir nepieciešamas dažādu tiesu ekspertu specialitāšu ekspertu zināšanas, izmantojot dažādas izpētes metodes un sniedzot kopīgu atzinumu (kompleksā tiesu ekspertīze). Ja kāds no tiesu ekspertiem nepiekrīt citu komisijas locekļu secinājumiem, viņš sniedz atsevišķu atzinumu, norādot secinājumu atšķirības iemeslu;
3) pētījuma rezultātā ir paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;
4) veicama personas identifikācijas tiesu ekspertīze;
5) veicama tiesu ekspertīze attiecībā uz ārstniecības personu profesionālo darbību;
6) veicama tiesu ekspertīze personas veselības stāvokļa noteikšanai un objekta izpēti veic dažādu medicīnas nozaru tiesu eksperti.
(6) Ekspertu komisijas tiesu ekspertīzi veic, ja:
1) komisijas ekspertīzi ir noteicis ekspertīzes noteicējs;
2) komisiju izveidojis tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs;
3) ekspertīzes veikšanu komisijā paredz normatīvie akti.
(7) Tiesu ekspertīžu kompleksu veic, ja vienu un to pašu objektu pēta dažādu tiesu ekspertu specialitāšu tiesu eksperti un izpētē ir ievērota noteikta izpētes secība, lai nodrošinātu objekta pazīmju un īpašību saglabāšanu.
(8) Ja noteikts, ka tiesu ekspertīzi veic tiesu ekspertu komisija, kuras sastāvā ir dažādu tiesu ekspertīžu iestāžu tiesu eksperti, lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, pētāmos objektus un, ja nepieciešams, lietas materiālus saņem tā tiesu ekspertīžu iestāde vai tas tiesu eksperts, kas organizē ekspertīzes veikšanu. Pārējie komisijā iekļautie tiesu eksperti un tiesu ekspertīžu iestādes saņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.
(9) Ar personas ķermeņa atkailināšanu saistītu tiesu ekspertīzi kriminālprocesā, kas uzsākts par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, procesa virzītājs vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs uzdod veikt tā paša dzimuma tiesu ekspertam vai, ja cietušais vai viņa pārstāvis tam piekrīt, var uzdot veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam.
(10) Ja noziedzīgā nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušais un noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir viena dzimuma personas, procesa virzītājs vai tiesu ekspertīžu iestādes vadītājs tiesu ekspertīzi cietušajam uzdod veikt pretēja dzimuma tiesu ekspertam, ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis.
(11) Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtību tiesu ekspertīžu iestādē, kā arī tad, ja ekspertīzi veic vairāku tiesu ekspertīžu iestāžu valsts tiesu eksperti vai privātie tiesu eksperti, nosaka Ministru kabinets.
(12) Visus datus, tiesu eksperta atzinumus, dokumentus, ierakstus, eksperta pierakstus un ilustratīvos materiālus, kas saistīti ar ekspertīzes veikšanu, glabā 10 gadus.
18.pants. Tiesu ekspertu padome
(1) Tiesu ekspertu padome ir tiesu ekspertu pārvaldības un uzraudzības institūcija. Tiesu ekspertu padome:
1) apstiprina apmācības programmas tiesu ekspertu specialitātēs, kā arī organizē sertifikāciju un resertifikāciju;
2) lemj par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu, tā darbības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu;
3) lemj par disciplinārlietas ierosināšanu, disciplinārsoda piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu;
4) uzrauga un kontrolē tiesu ekspertu darbību;
5) reģistrē ekspertīzes veikšanai izmantojamās metodes;
6) uzraudzības un kontroles funkcijas nodrošināšanai pieprasa tiesu eksperta atzinuma kopiju, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus;
7) izstrādā tiesu ekspertu ētikas kodeksu;
8) piedalās tiesu ekspertīzes sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kā arī tiesu ekspertīzes sistēmas darba organizācijas attīstīšanā;
9) izskata iesniegumus un sūdzības par tiesu ekspertu darbību.
(2) Tiesu ekspertu padomes lēmumus var apstrīdēt Tieslietu ministrijā un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tiesu ekspertu padomes darbu nodrošina Tieslietu ministrija vai tās pilnvarota persona.
19.pants. Tiesu ekspertu padomes sastāvs
(1) Tiesu ekspertu padomes sastāvā ir:
1) tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji vai viņu pilnvarotas personas;
2) privāto tiesu ekspertu pārstāvis;
3) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
4) apgabaltiesas tiesnesis.
(2) Tieslietu ministrs uz trim gadiem apstiprina Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju no Tiesu ekspertu padomes locekļu vidus. Viena un tā pati persona drīkst būt par Tiesu ekspertu padomes priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tieslietu ministrs atceļ priekšsēdētāju pirms termiņa, ja viņš pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus.
(3) Tiesu ekspertu padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
20.pants. Disciplinārlietas ierosināšana
(1) Disciplinārlietu pret tiesu ekspertu ierosina Tiesu ekspertu padome, pamatojoties uz tiesneša vai procesa virzītāja priekšlikumu, personas sūdzību vai savu iniciatīvu, šādos gadījumos:
1) to normatīvo aktu neievērošana, kuri attiecas uz tiesu ekspertu darbību;
2) profesionālo pienākumu nepildīšana vai rupja nolaidība, kas pieļauta ekspertīzes veikšanas laikā, vai nepamatota tiesu eksperta atzinuma sniegšana;
3) pilnvaru pārsniegšana;
4) amata nelikumīga izmantošana;
5) nepiedienīga un necienīga izturēšanās vai tiesu ekspertu ētikas normu pārkāpums;
6) ekspertīzei iesniegtā objekta nozaudēšana vai ļaunprātīga bojāšana;
7) ekspertīzē iegūto ziņu izpaušana personām, kuras nav saistītas ar ekspertīzes noteikšanu vai veikšanu.
(2) Tiesu ekspertu disciplinārlietu ierosināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Tiesu ekspertu padome septiņu dienu laikā informē tiesu ekspertu par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas izskatīšanas komisijas izveidošanu.
(4) Disciplinārlietu neierosina, bet ierosinātu lietu izbeidz un disciplinārsodu neuzliek, ja ir pagājuši trīs gadi no pārkāpuma izdarīšanas.
21.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas komisija
(1) Lai izskatītu pret tiesu ekspertu ierosināto disciplinārlietu, Tiesu ekspertu padome izveido disciplinārlietas izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju personu sastāvā un nosaka disciplinārlietas izskatīšanas komisijas priekšsēdētāju. Disciplinārlietas izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj vismaz divu tiesu ekspertīžu iestāžu vadītājus vai viņu pilnvarotas personas, kā arī vienu tiesu ekspertu attiecīgajā specialitātē, bet, ja tāda nav, — vienu tiesu ekspertu pēc Tiesu ekspertu padomes ieskata.
(2) Ja disciplinārlieta ierosināta pret valsts tiesu ekspertu, kas strādā tiesu ekspertīžu iestādē, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj attiecīgās ekspertīžu iestādes vadītāju. Ja disciplinārlieta ierosināta pret valsts tiesu ekspertu, kurš nestrādā tiesu ekspertīžu iestādē, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām pieaicina arī attiecīgās iestādes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.
(3) Izskatot disciplinārlietu par šā likuma 20.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pārkāpumu, disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām pieaicina divus attiecīgās tiesu eksperta specialitātes tiesu ekspertus, bet, ja tādu nav, — divus tiesu ekspertus pēc Tiesu ekspertu padomes ieskata.
(4) Disciplinārlietas izskatīšanas komisija var pieaicināt komisijas darbā citus attiecīgās jomas ekspertus ar padomdevēja tiesībām.
(5) Disciplinārlietas izskatīšanas komisijas darbu nodrošina Tieslietu ministrija vai tās pilnvarota persona.
22.pants. Disciplinārlietu izskatīšana, disciplinārsodu veidi un to piemērošanas kārtība
(1) Ja tiek ierosināta disciplinārlieta, tiesu ekspertīžu iestādes vadītājam vai tās iestādes vadītājam, kurā strādā valsts tiesu eksperts, pamatojoties uz disciplinārlietas izskatīšanas komisijas pieprasījumu, ir pienākums sniegt iestādes rīcībā esošo informāciju par disciplinārlietā noskaidrojamiem apstākļiem saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību un pacientu tiesību aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Tiesu eksperts, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesīgs iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt papildu paskaidrojumus un lūgumus.
(3) Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Tiesu ekspertam par disciplinārpārkāpumu Tiesu ekspertu padome var piemērot vienu no šādiem disciplinārsodiem:
1) rājiens;
2) tiesu eksperta tiesību atņemšana.
(5) Tiesu ekspertu padomes lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu tiesu eksperts var apstrīdēt Tieslietu ministrijā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
23.pants. Disciplinārsoda dzēšana
Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja divu gadu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, tiesu ekspertam netiek uzlikts jauns disciplinārsods.
24.pants. Tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšana un izbeigšana
(1) Tiesu ekspertu padome aptur tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja:
1) iestāde, kurā strādā valsts tiesu eksperts, vai privātais tiesu eksperts nav iesniedzis Tiesu ekspertu padomei metodes aprakstu attiecīgajā specialitātē;
2) tiesu eksperts par ilgstošo prombūtni (bērna kopšanas atvaļinājums, ilgstoša slimība) ir informējis Tiesu ekspertu padomi.
(2) Tiesu ekspertu padome var apturēt tiesu eksperta sertifikāta darbību uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, ja:
1) tiesu eksperts ir apsūdzētais vai aizdomās turētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
2) pret tiesu ekspertu ir ierosināta disciplinārlieta;
3) tiesu eksperts nav izpildījis šā likuma 14.panta otrās daļas 11. punktā noteikto.
(3) Tiesu ekspertu padome lemj par tiesu eksperta sertifikāta darbības atjaunošanu, ja ir zudis tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas pamats un nav pārsniegts šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais tiesu eksperta sertifikāta apturēšanas ilgums. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz tiesu eksperta iesniegumu.
(4) Tiesu ekspertu padome izbeidz tiesu eksperta sertifikāta darbību, ja:
1) uz tiesu ekspertu ir attiecināms šā likuma 6.panta trešās daļas 2., 3., 4., 5. vai 7.punkts;
2) tiesu ekspertam tiesu medicīnas eksperta specialitātē un tiesu psihiatrijas eksperta specialitātē ir beidzies attiecīgā ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš;
3) tiesu eksperta sertifikāta darbības apturēšanas termiņš ir pārsniedzis divus gadus;
4) tiesu eksperts ir iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības izbeigšanu;
5) tiesu ekspertam, kuram nav dzēsts disciplinārsods, atkārtoti piemērots disciplinārsods;
6) tiesu ekspertam piemērots disciplinārsods — tiesu eksperta tiesību atņemšana.
(5) Termiņu, uz kuru tiesu eksperta sertifikāta darbība apturēta, ieskaita tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņā.
(6) Persona, kuras tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta, var pretendēt uz jauna tiesu eksperta sertifikāta iegūšanu, ja tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta, pamatojoties uz šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu.
(7) Tiesu ekspertu padome, konstatējusi šajā likumā noteikto pārkāpumu tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā, ir tiesīga iesniegt Latvijas Ārstu biedrībai priekšlikumu par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2024.)
25.pants. Tiesu eksperta kriminālatbildība
Tiesu eksperts, saņemot tiesu eksperta sertifikātu, ar parakstu apliecina, ka ir brīdināts, ka par nepamatotu atteikšanos veikt ekspertīzi vai apzināti nepatiesa tiesu eksperta atzinuma sniegšanu ir saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2006.gada 14.septembrī pieņemtais Tiesu ekspertu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 20.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.).
2. Līdz šā likuma 8.panta trešajā un ceturtajā daļā, 9.panta otrajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 20.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 31.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.753 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu";
2) Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība";
3) Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumi Nr.465 "Tiesu ekspertu padomes nolikums";
4) Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumi Nr.564 "Tiesu ekspertu disciplinārlietu izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtība";
5) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.466 "Tiesu ekspertu specialitāšu klasifikators".
3. Divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas kapitālsabiedrības, kurās amata pienākumus pilda tiesu psihiatrijas eksperti, iesniedz reģistrācijai Tiesu ekspertu padomē līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tiesu psihiatrijas ekspertīzē izmantojamās tiesu ekspertīzes metodes.
4. Ministru kabinets šā likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2016.gada 31.jūlijam.
5. Tiesu eksperti, kuriem tiesu eksperta sertifikāts izsniegts saskaņā ar tiesu ekspertu darbību reglamentējošo normatīvo aktu, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, resertifikācijas pieteikumam pievieno arī šā likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā minēto izglītību apliecinošo dokumentu. Ja tiesu eksperts, lai iegūtu izraudzītajai specialitātei atbilstošu izglītību, mācās akreditētā studiju programmā (akadēmiskā studiju programma vai otrā līmeņa augstākā profesionālā studiju programma) vai iegūst maģistra grādu specialitātei atbilstošā akreditētā studiju programmā augstskolā, vai iegūst pēcdiploma izglītību izraudzītajā specialitātē, izglītība jāiegūst līdz 2019.gada 1.jūlijam.
6. Tieslietu ministrs līdz 2016.gada 31.augustam apstiprina jaunu Tiesu ekspertu padomes personālsastāvu. Līdz jaunā Tiesu ekspertu padomes personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesu ekspertu padome.
7. Tieslietu ministrs līdz 2016.gada 31.augustam apstiprina jaunu tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāvu. Līdz jaunā tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas personālsastāva apstiprināšanai darbu turpina līdzšinējā Tiesu ekspertu sertifikācijas komisija.
8. Persona, kura šā likuma spēkā stāšanās dienā veic eksperta pienākumus valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā un ir saņēmusi Latvijas Ārstu biedrības izsniegto tiesu medicīnas eksperta sertifikātu vai tiesu psihiatrijas eksperta sertifikātu, pielīdzināma valsts tiesu ekspertam, un tai viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniedz tiesu eksperta sertifikātu, pamatojoties uz padomei iesniegto iestādes vadītāja ieteikuma vēstuli un tiesu eksperta tiesības apliecinošo dokumentu. Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņu nosaka atbilstoši iesniegtajā tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā noteiktajam termiņam. Ja tiesu eksperta tiesības apliecinošajā dokumentā termiņš nav noteikts, tiesu eksperta sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
 |
 |
 |
 |