Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti šādos Eiropas Savienības tiesību aktos:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (turpmāk – regula Nr. 549/200), 2. pantā;

2.2. Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulas (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (turpmāk – regula Nr. 2150/2005), 2. pantā;

2.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (turpmāk – regula Nr.  2018/1139), 3. pantā;

2.4. Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas Regulas (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (turpmāk – regula Nr.  2017/373), 2. pantā;

2.5. Komisijas 2019. gada 24. janvāra Īstenošanas Regulas (ES) 2019/123, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un atceļ Regulu (ES) Nr.  677/2011 (turpmāk – regula Nr.  2019/123), 2. pantā;

2.6. Komisijas 2010. gada 25. marta Regulas (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (turpmāk – regula Nr. 255/2010), 2. pantā;

2.7. Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (turpmāk – regula Nr. 923/2012), 2. pantā.

(Grozīts ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 227)

3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības mērķis ir maksimāli efektīvi nodrošināt gaisa telpas elementu izmantošanu dažādiem gaisa telpas lietotājiem to īslaicīgajām gaisa telpas izmantošanas vajadzībām.

4. Gaisa telpas pārvaldību īsteno atbilstoši regulas Nr. 549/2004 2. panta 7. punktā noteiktajam regulējumam.

5. Gaisa telpas struktūru veido šādi elementi:

5.1. gaisa satiksmes vadības zona (CTR) – virs lidlauka izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē no zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai;

5.2. gaisa satiksmes vadības rajons (CTA) – virs zemes virsmas izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē;

5.3. lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kas izveidota gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lidlauku apkārtnē;

5.4. lidlauka gaisa satiksmes zona (ATZ) – noteikta izmēra gaisa telpa virs lidlauka un tam piegulošās teritorijas, kas paredzēta lidlauka gaisa satiksmes drošības garantēšanai;

5.5. lidojumu informācijas rajons (FIR) – noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi;

5.6. gaisa trase – kontrolējamā gaisa telpa koridora veidā vai tā daļa;

5.7. nosacījuma maršruts (CDR) – maršruts, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi un kuru var plānot un izmantot saskaņā ar specifiskiem nosacījumiem;

5.8. bīstamā zona (D) – noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktā laikposmā notiek darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģu lidojumiem;

5.9. ierobežotu lidojumu zona (R) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģu lidojumus ierobežo īpaši nosacījumi;

5.10. aizliegtā zona (P) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti;

5.11. īslaicīgi rezervēta zona (TRA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi rezervēta citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu ar gaisa satiksmes vadības dispečera atļauju tranzīta lidojumus var veikt pārējie gaisa kuģi;

5.12. īslaicīgi norobežota zona (TSA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi norobežota citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu aizliegts veikt tranzīta lidojumus pārējiem gaisa kuģiem;

5.13. pārrobežu zona (CBA) – noteikta izmēra īslaicīgi rezervēta zona (TRA) vai īslaicīgi norobežota zona (TSA), kas izveidota virs divu vai vairāku valstu teritorijas;

5.14. satiksmes informācijas zona (TIZ) – virs lidlauka izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no zemes virsmas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators;

5.15. satiksmes informācijas rajons (TIA) – virs satiksmes informācijas zonas (TIZ) izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no satiksmes informācijas zonas (TIZ) augšējās robežas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators.

6. Gaisa telpas struktūras mainīšanas mērķis ir nodrošināt vienādas gaisa telpas izmantošanas iespējas visiem gaisa telpas lietotājiem, kā arī paaugstināt gaisa kuģa lidojumu drošumu un efektivitāti.

7. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) izveido elastīgos gaisa telpas struktūras elementus tā, lai neradītu ietekmi uz lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) esošajām gaisa kuģa lidojumu trajektorijām un nepazeminātu gaisa kuģa lidojuma drošumu un efektivitāti.

8. Virs sprādzienbīstamiem objektiem, nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem un publisku pasākumu vietām atļauts izveidot gaisa telpas izmantošanas ierobežojumus gaisa telpas lietotājiem tikai tādās dimensijās, kas minimāli nepieciešamas gaisa kuģa radītā trokšņa un vibrācijas ietekmes mazināšanai.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

8.¹ Regulas Nr. 923/2012 4. panta 1. punktā minēto darbību vai regulas Nr. 549/2004 13. pantā minēto aizsardzības pasākumu gadījumā (turpmāk – ārkārtas gadījums) atļauts izveidot bīstamo zonu (D), ierobežoto lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P).

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

9. Izveidojot īslaicīgi rezervētu zonu (TRA), īslaicīgi norobežotu zonu (TSA), bīstamo zonu (D), ierobežotu lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P), buferzona gaisa kuģu lidojumu drošuma nodrošināšanai tiek izvietota šo zonu iekšienē.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

10. Katram šo noteikumu 5. punktā minētajam gaisa telpas struktūras elementam nosaka robežas vertikālajā un horizontālajā plaknē. Horizontālajā plaknē robežas nosaka ģeogrāfisko koordinātu DMS (grādi, minūtes, sekundes) formātā, kas atbilst Vispasaules ģeodēziskajai sistēmai WGS-84. Vertikālajā plaknē robežas nosaka metros un pēdās vai lidojumu līmeņos, norādot augstuma atskaites punktu (zemes vai ūdens virsma – SFC, vidējais jūras līmenis – MSL vai standarta atmosfēra – STD).

(MK 21.04.2020. noteikumu Nr. 227 redakcijā)

11. (Svītrots ar MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 773)

12. Gaisa telpas struktūru maina Civilās aviācijas aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme), lidostas vai lidlauka ekspluatanta, Nacionālo bruņoto spēku vai cita civilā gaisa telpas lietotāja ierosinājuma.

13. Lai mainītu gaisa telpas struktūru vai lai pieteiktu gaisa telpas izmantošanu, kurai lidojumu drošuma nolūkos Civilās aviācijas aģentūrai jāizvērtē nepieciešamība veikt izmaiņas gaisa telpas struktūrā, ierosinātājs iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām (1. pielikums).

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

14. Šo noteikumu 13. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

14.1. esošās situācijas aprakstu, gaisa telpas struktūras izmaiņu nepieciešamības pamatojumu un šo izmaiņu mērķi;

14.2. ievērojot ierosinātāja rīcībā esošo informāciju, – drošības pārskatu par to, kā gaisa telpas struktūras izmaiņas ietekmēs gaisa satiksmi, ja izmaiņas ir paredzēts ieviest nekontrolējamā gaisa telpā. Drošības pārskatā iekļauj šādu informāciju:

14.2.1. aprakstu par identificētajiem apdraudējumiem un ar tiem saistītajiem riskiem, ja pieteiktais gaisa telpas struktūras elements pārklājas ar citu gaisa telpas struktūras elementu nekontrolējamā gaisa telpā, kurā tiek veikti lidojumi, vai atrodas līdz 5 jūras jūdžu (9260 m) attālumā no tā;

14.2.2. riska mazināšanai paredzētu pasākumu aprakstu, kas saskaņots ar iesaistītajām pusēm, ja tiek identificēta šo noteikumu 14.2.1. apakšpunktā minētā situācija;

14.2.3. aprakstu un pierādījumus par pasākumiem, kas mazina sadursmes risku ar neiesaistītajiem gaisa kuģiem, ja gaisa telpas struktūras elementā ir paredzēts veikt bezpilotu un attālināti vadāmo gaisa kuģu lidojumus;

14.2.4. ģeogrāfiskās atrašanās vietas un meteoroloģisko laikapstākļu ietekmes izvērtējumu uz pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas iespējām (piemēram, atrašanās valsts pierobežā vai tiešā tuvumā kontrolējamai gaisa telpai, spēja veikt pāreju no vizuālo lidojumu noteikumiem uz instrumentālo lidojumu noteikumiem);

14.2.5. sakaru nodrošināšanas pasākumu sarakstu, ja nepieciešams nodrošināt sakarus;

14.2.6. risku mazinošu pasākumu aprakstu, ja lidojumus pieteiktajā gaisa telpas struktūras elementā ir plānots veikt zemāk nekā regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajos lidojumu augstumos un regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.6001. punktā noteiktajos ātrumos;

14.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veiktas šo noteikumu 1. pielikuma 9., 10. un 11. punktā minētās darbības, ja iesniegumā atzīmēts, ka šādas darbības ir nepieciešamas, un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 1. pielikuma 6., 7., 8., 12. un 13. punktā minētās informācijas patiesumu;

14.4. saskaņojumu ar pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai lidojumu veikšana paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem;

14.5. saskaņojumu ar zemes īpašnieku, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai lidojumu veikšana saistītas ar zemes virsmas izmantošanu (piemēram, izpletņlēcēju desantēšana, kravas desantēšana, gaisa balonu sacensības, gaisa kuģu akrobātiskie lidojumi).

(Grozīts ar MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 773)

15. Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas (izņemot iesniegumu, kurā norādīts mērķis "militārām vajadzībām" un kas atbilst šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētajam kritērijam) informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām nosūta saskaņošanai tām pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā vai gaisa telpas izmantošanā paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

16. Pašvaldību iestādes 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā saskaņojumu vai atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas un attiecīgu pamatojumu. Ja pašvaldības iestādes 10 darbdienu laikā nav sniegušas minēto atzinumu, gaisa telpas struktūras izmaiņas uzskatāmas par saskaņotām.

17. Ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā skar gaisa telpu, kur Latvijas gaisa satiksme sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas un sākotnējās izvērtēšanas, vai nav konstatējami šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minētie gadījumi, nosūta iesniegumu Latvijas gaisa satiksmei un uzdod 20 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas izvērtēt iesniegumu un iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā izmaiņu paziņojumu atbilstoši regulas Nr. 2017/373 III pielikuma ATM/ANS.OR.A.045. punkta "a" apakšpunkta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām. Ar minēto izmaiņu un procedūras izstrādi un ieviešanu saistītos izdevumus sedz ierosinātājs.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

18. Civilās aviācijas aģentūra lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām pieņem saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 ATM/ANS.AR.C.025. punktā noteiktajām prasībām. Pieņemto lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 227)

19. Lēmumu par atteikumu mainīt gaisa telpas struktūru pieņem, ja:

19.1. nav iesniegti šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.4. un 14.5. apakšpunktā minētie dokumenti;

19.2. ja, izvērtējot saņemto pašvaldības iestādes atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas, tas atzīts par pamatotu;

19.3. ierosinātāja iesniegumā pieprasītās izmaiņas gaisa telpas struktūrā neatbilst nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

19.4. nav iesniegta šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētā procedūra vai šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā drošuma novērtējumā ir norādīts, ka gaisa telpas struktūras izmaiņu dēļ netiks izpildītas gaisa kuģu lidojumu drošuma prasības un mērķi.

20. Pieņemot lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām, Civilās aviācijas aģentūra:

20.1. apstiprina attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas procedūras, ja gaisa telpas struktūras mainīšanas procesā tādas ir nepieciešamas, vai apstiprina Latvijas gaisa satiksmes izmaiņas, kuras rada ietekmi uz Latvijas gaisa satiksmes sniegtajiem pakalpojumiem, saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 II pielikuma ATM/ANS.AR.C.025. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām prasībām;

20.2. uzdod izmaiņu ierosinātājam atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai Latvijas gaisa satiksmei informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā;

20.3. ja izmaiņu ierosinātājs ierosina īslaicīgas gaisa telpas struktūras izmaiņas un izmaiņu ierosinātājam nav saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību noslēgta formālā vienošanās ar Latvijas gaisa satiksmi, uzdod Latvijas gaisa satiksmei atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām aeronavigācijas informācijas produktā;

20.4. ja gaisa telpas elements izveidots kā elastīgais gaisa telpas elements atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktam, nosaka tā piešķiršanas prioritātes un kritērijus.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

20.¹ Lai mainītu gaisa telpas struktūru šo noteikumu 8.¹ punktā noteiktajos gadījumos, Nacionālie bruņotie spēki vai Valsts robežsardze ierosina Latvijas gaisa satiksmei izveidot izmaiņas gaisa telpas struktūrā saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Latvijas gaisa satiksmes noteikto procedūru par gaisa telpas struktūras izmaiņām ārkārtas gadījumos, kura ir apstiprināta Civilās aviācijas aģentūrā atbilstoši šo noteikumu 20.1. apakšpunktā noteiktajām prasībām.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

20.² Ja šo noteikumu 8.¹ punktā minētajos gadījumos nekontrolējamā gaisa telpā tiek veiktas citas gaisa telpas izmantošanas darbības tām speciāli izveidotajos gaisa telpas struktūras elementos, Latvijas gaisa satiksme informē gaisa telpas lietotājus par nepieciešamību nekavējoties pārtraukt darbības gaisa telpas struktūras elementā un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs sazinās un koordinē gaisa telpas struktūras elementa atbrīvošanas darbības ar attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa kontaktpersonu. Attiecīgo personu kontaktus Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram pēc pieprasījuma sniedz Latvijas gaisa satiksme.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

20.³ Latvijas gaisa satiksme šo noteikumu 20.¹ punktā minēto aeronavigācijas informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām sagatavo un izplata aeronavigācijas informācijas produktā.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

20.⁴ Latvijas gaisa satiksme veic gaisa telpas struktūras plānošanu saskaņā ar regulas Nr. 2017/373 3. panta 8. punktā noteiktajām prasībām.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

21. Gaisa telpas pārvaldību attiecībā uz gaisa telpas struktūras elementiem, kuriem ir piemērojams regulas Nr. 551/2004 7. panta 1. punktā minētais gaisa telpas elastīgas izmantošanas princips, īsteno atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4., 5. un 6. panta prasībām, un to iedala šādos līmeņos:

21.1. stratēģiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.2. pirmstaktiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.3. taktiskā gaisa telpas pārvaldība.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

22. Elastīgi izmantotie gaisa telpas struktūras elementi ir:

22.1. īslaicīgi norobežotā zona (TSA);

22.2. īslaicīgi rezervētā zona (TRA);

22.3. nosacījuma maršruts (CDR).

23. Bīstamā zona (D) un ierobežotu lidojumu zona (R) var būt izveidota gan kā elastīgs gaisa telpas struktūras elements, gan arī kā neelastīgs gaisa telpas struktūras elements.

24. Pārējie gaisa telpas struktūras elementi, kas nav minēti šo noteikumu 22. un 23. punktā, ir neelastīgi gaisa telpas struktūras elementi.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

25. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības uzdevumus stratēģiskajā līmenī īsteno Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

26. Ja pieteiktās izmaiņas gaisa telpas pārvaldībā atrodas gaisa telpā, kurā atrodas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piešķirtās zonas, un šīs zonas vienlaikus pārklājas ar speciālo aviācijas darbu, radionavigācijas iekārtu aplidošanas vai aviācijas paraugdemonstrējumu vai aviācijas skates lidojumu veikšanu laikā un telpā, Civilās aviācijas aģentūra gaisa telpas izmantošanas prioritāti saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

26.¹ Citus jautājumus, kas skar militāros gaisa telpas lietotājus, Civilās aviācijas aģentūra stratēģiskajā līmenī īsteno, konsultējoties ar Civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas ekspertu grupu (turpmāk – ekspertu grupa).

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

27. Ekspertu grupas sastāvā ir Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras un Nacionālo bruņoto spēku deleģēti pārstāvji. Ekspertu grupu vada Satiksmes ministrijas pilnvarota persona, kura nodrošina ekspertu grupas sanāksmes protokolēšanu un 14 dienu laikā nosūta atbildīgajām institūcijām ekspertu grupas sēdes protokolu.

28. Ekspertu grupa darba izpildei var pieaicināt citus speciālistus, kā arī pieprasīt darbam nepieciešamo informāciju no citām valsts institūcijām, kuru intereses skars gaisa telpas izmantošana.

29. Ekspertu grupa lēmumus visos tās kompetencē esošajos jautājumos pieņem, savstarpēji vienojoties. Ekspertu grupa lēmumus pieņem vienbalsīgi.

30. Ekspertu grupas sēdes notiek:

30.1. plānotās – ne retāk kā reizi pusgadā;

30.2. ārkārtas:

30.2.1. ja šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona no ekspertu grupas locekļa saņēmusi rakstisku iesniegumu, kurā pamatota sēdes nepieciešamība sakarā ar kādu no regulas Nr. 2150/2005 4. panta pirmajā punktā minētajiem uzdevumiem;

30.2.2. pēc Civilās aviācijas aģentūras iniciatīvas;

30.2.3. pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas par jautājumiem, kas skar militāro aviāciju.

31. Šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona ne vēlāk kā 30 dienas pirms ekspertu grupas sēdes par to elektroniski informē ekspertu grupas locekļus, norādot sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību.

32. Šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona ne vēlāk kā trīs darbdienas iepriekš elektroniski informē ekspertu grupas locekļus par ārkārtas sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību.

33. Ekspertu grupa:

33.1. saskaņā ar regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto uzdevumu ne retāk kā reizi gadā pārskata civilo un militāro gaisa telpas lietotāju ikdienas gaisa telpas izmantošanas pieprasījumu un reālās gaisa telpas izmantošanas statistikas datus. Sarunu procesā ekspertu grupa vienojas par nepieciešamību veikt izmaiņas elastīgi izmantojamos gaisa telpas struktūras elementos un to izmantošanas procedūrās;

33.2. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "a" un "g" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja:

33.2.1. nepieciešams gaisa telpas stratēģiskajā, pirmstaktiskajā vai taktiskajā līmenī mainīt atbildīgo institūciju kompetences sadali, kas noteikta šajos noteikumos;

33.2.2. saistībā ar gaisa telpas pārvaldības stratēģiskajā, pirmstaktiskajā vai taktiskajā līmenī noteikto uzdevumu izpildi ir nepieciešams izstrādāt jaunus ārējos normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības stratēģiskā, pirmstaktiskā vai taktiskā līmeņa īstenošanu, vai veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos;

33.2.3. pārskatot gaisa telpas pārvaldības pirmstaktiskajam vai taktiskajam līmenim apstiprinātās darbības procedūras, kas paredzētas militārām vajadzībām, konstatē, ka tajās nepieciešams veikt izmaiņas;

33.3. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "c", "d", "e" un "f" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja:

33.3.1. starp civilo gaisa telpas lietotāju un militāro gaisa telpas lietotāju rodas nesaskaņas attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām paredzēto gaisa telpas struktūras elementu izmantošanu;

33.3.2. Nacionālie bruņotie spēki piesaka jaunu gaisa telpas struktūras elementu;

33.3.3. nepieciešams veikt izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām paredzēto gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas procedūrās;

33.3.4. Latvijas gaisa telpā plānots organizēt aviācijas pasākumus, kuru darbības laikā var tikt ietekmēta gaisa telpas struktūras elementu izmantošana;

33.4. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "h", "i", "j" un "k" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja nepieciešams veikt izmaiņas elastīgi izmantojamos pārrobežu gaisa telpas struktūras elementos vai to izmantošanas procedūrās;

33.5. vienojas par sakaru līdzekļu veidiem un to tehniskajiem risinājumiem, lai atbilstoši Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajam regulējumam veiktu operatīvu informācijas apmaiņu starp gaisa telpas pārvaldības pirmstaktisko un taktisko līmeni, nodrošinot gaisa kuģu lidojumu drošuma līmeni.

34. Ekspertu grupas pieņemtie lēmumi ir saistoši pirmstaktiskajā un taktiskajā gaisa telpas pārvaldības īstenošanā.

(Apakšnodaļas nosaukums MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

35. Pirmstaktiskais līmenis ir šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu ikdienas izmantošanas plānošana un piešķiršana gaisa telpas lietotājiem.

36. Gaisa telpas pārvaldību pirmstaktiskajā līmenī atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 5. pantā noteiktajām prasībām īsteno Latvijas gaisa satiksme, ievērojot regulas Nr. 2017/373 X pielikuma ASM.TR. 100. punktā minētās prasības. Jautājumus, kas skar militārās darbības gaisa telpā, Latvijas gaisa satiksme pirmstaktiskajā līmenī īsteno kopīgi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

37. Latvijas gaisa satiksme pirmstaktiskajā līmenī:

37.1. apkopo pieteikumus par šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu piešķiršanu nākamajam plānošanas periodam laikposmā no nākamās dienas plkst. 6.00 līdz aiznākamās dienas plkst. 6.00 pēc koordinētā pasaules laika (UTC);

37.2. analizē un pieņem lēmumu par attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam, pamatojoties uz stratēģiskajā līmenī noteiktajām gaisa telpas izmantošanas prioritātēm un kritērijiem;

37.3. sastāda elastīgo gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas plānu nākamajam plānošanas periodam;

37.4. katru dienu līdz plkst. 15.00 ziemas periodā un plkst. 14.00 vasaras periodā pēc koordinētā pasaules laika (UTC) izplata elastīgo gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas plānu nākamajam plānošanas periodam visiem gaisa telpas lietotājiem, kas to pieprasījuši;

37.5. apkopo un analizē gaisa telpas lietotāju iesniegto informāciju par izmaiņām piešķirtā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanā un pieņem lēmumu mainīt piešķirtā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas parametrus (piemēram, samazinot izmantošanas laiku vai samazinot gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas vertikālo augstumu);

37.6. nosūta gaisa telpas ikdienas izmantošanas plānu un atjaunoto gaisa telpas izmantošanas plānu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai, ievērojot regulas Nr. 255/2010 6. panta 5. punkta "e" un "h" apakšpunktā minētās prasības;

37.7. ņemot vērā gaisa telpas izmantošanas plānu, sagatavo un izdod paziņojumu par elastīgo gaisa telpas struktūras elementu plānoto izmantošanu. Paziņojums satur informāciju par jebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu un noteikumu ieviešanu, izmaiņām vai informāciju par briesmām (NOTAM), un to nosūta, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.

(Grozīts ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 227)

38. Gaisa telpas lietotājs iesniedz Latvijas gaisa satiksmē šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas pieteikumu (2. pielikums).

39. Gaisa telpas lietotājs šo noteikumu 38. punktā minēto pieteikumu var iesniegt:

39.1. ne agrāk kā sešas dienas pirms plānotās attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas;

39.2. ne vēlāk kā iepriekšējās dienas plkst. 11.00 ziemas periodā un plkst. 10.00 vasaras periodā pēc koordinētā pasaules laika (UTC) pirms plānotās attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas.

(Grozīts ar MK 21.04.2020. noteikumiem Nr. 227)

40. Ja gaisa telpas lietotāji piesaka vienu vai vairākus gaisa telpas struktūras elementus, kas savstarpēji pārklājas to plānotajā aktivizācijas telpā un laikā vai palielina gaisa satiksmes vadības sektora noslogotību, lēmumu par gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu Latvijas gaisa satiksme pieņem atbilstoši stratēģiskajā līmenī noteiktajām prioritātēm un kritērijiem.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

40.¹ Ja civilais un militārais gaisa telpas lietotājs piesaka vienu vai vairākus gaisa telpas struktūras elementus, kas savstarpēji pārklājas to plānotajā aktivizācijas telpā un laikā vai rada jebkuru nozīmīgu gaisa satiksmes vadības sektora noslogotību, pirmstaktiskajā līmenī Latvijas gaisa satiksme prioritāri piešķir gaisa telpas struktūras elementu militārajam gaisa telpas lietotājam, izņemot šādus gadījumus:

40.¹1. plānojamā militārās zonas piešķiršana, arī piedāvājot gaisa telpas lietotājiem alternatīvos izmantošanas laikus, ietekmē gaisa satiksmes plūsmu tādā apjomā, ka būtu nepieciešams ieviest gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 255/2010 3. panta 2. punktu;

40.¹2. plānojamā militārās zonas piešķiršana ietekmē tos gaisa telpas lietotājus, kuriem ar Civilās aviācijas aģentūras lēmumu ir piešķirta augstāka prioritāte saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu (piemēram, radionavigācijas iekārtu aplidošanas darbi).

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

41. Ja militārie gaisa telpas lietotāji vienlaikus piesaka vienu vai vairākus gaisa telpas struktūras elementus, kas savstarpēji pārklājas to plānotajā aktivizācijas telpā un laikā, jautājumu par gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu izlemj Nacionālie bruņotie spēki un par pieņemto lēmumu nekavējoties informē Latvijas gaisa satiksmi.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

42. Latvijas gaisa satiksme var vienoties ar gaisa telpas lietotāju par citu attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas vertikālo robežu šī gaisa telpas struktūras elementa izveidotajos izmēros vai citu laiku, ja:

42.1. gaisa telpas struktūras elements saskaņā ar gaisa telpas izmantošanas prioritātēm ir piešķirts citam gaisa telpas lietotājam vai to nedrīkst izmantot, jo jau ir piešķirts cits gaisa telpas struktūras elements izmantošanai, ar kuru tas pārklājas plānotajā aktivizācijas telpā un laikā, un to izmantošanas kārtība neparedz vienlaikus izmantošanu;

42.2. minētā gaisa telpas struktūras elementa plānotajā aktivizācijas telpā un laikā izmantošanas laiks pārklājas ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas laiku, kas izveidots īslaicīgām vajadzībām, un to izmantošanas kārtība neparedz izmantošanu vienlaikus;

42.3. minētā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana pieteiktajā telpā un laikā būtiski ietekmē gaisa satiksmes plūsmu jebkurā gaisa satiksmes vadības sektorā.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

43. Latvijas gaisa satiksme atsaka gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam, ja:

43.1. nav ievērots šo noteikumu 39. punktā minētais termiņš;

43.2. pieprasītais elastīgās izmantošanas elements ir piešķirts citam gaisa telpas lietotājam vai to nedrīkst izmantot, jo jau ir piešķirts izmantošanai vai izveidots īslaicīgs gaisa telpas struktūras elements, ar kuru tas pārklājas plānotajā aktivizācijas telpā un laikā un nav panākta šo noteikumu 42. punktā minētā vienošanās;

43.3. plānotās darbības neatbilst attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas mērķiem;

43.4. šo noteikumu 38. punktā minētajā pieteikumā nav sniegta šo noteikumu 2. pielikumā minētā obligāti norādāmā informācija.

(Grozīts ar MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 773)

(Apakšnodaļas nosaukums MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

44. Gaisa telpas pārvaldību taktiskā līmenī atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 6. pantā minētajām prasībām īsteno Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība un Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā struktūrvienība.

45. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgās struktūrvienības aktivizē un deaktivizē gaisa telpas struktūras elementus, kas pirmstaktiskajā līmenī piešķirti īslaicīgai izmantošanai.

46. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība var atteikt aktivizēt atbilstoša gaisa telpas elementa izmantošanu pieprasītajā laikā, ja tas būtiski ietekmē faktisko gaisa satiksmes situāciju (piemēram, ja konstatē, ka pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ietekmēs gaisa satiksmes vadības sektora vai gaisa satiksmes personāla darba noslogojumu tā, ka pieteiktās zonas izmantošana var ierobežot iespēju efektīvi nodrošināt gaisa satiksmes plūsmu vai atrisināt atsevišķu gaisa satiksmes situāciju).

47. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība var pieprasīt gaisa telpas lietotājam pārtraukt atbilstoša gaisa telpas elementa izmantošanu, ja tas būtiski ietekmē faktisko gaisa satiksmes situāciju (piemēram, ja konstatē, ka pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ietekmēs gaisa satiksmes vadības sektora vai gaisa satiksmes personāla darba noslogojumu tā, ka pieteiktās zonas izmantošana var ierobežot iespēju efektīvi nodrošināt gaisa satiksmes plūsmu vai atrisināt atsevišķu gaisa satiksmes situāciju).

48. Ja gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ir atteikta vai pārtraukta šo noteikumu 46. un 47. punktā noteiktajos gadījumos, tas nedod tiesības gaisa telpas lietotājam izmantot šo gaisa telpas elementu ārpus pirmstaktiskajā līmenī piešķirtā laika.

(Apakšnodaļa MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

48.¹ Latvijas gaisa satiksmes struktūrvienība, kura veic gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, var vienoties ar militāro TRA vai TSA lietotāju par izmantošanas perioda pagarināšanu vai TRA un TSA izmantošanas paplašināšanu to publicēto robežu ietvaros ārpus pirmstaktiskajā līmenī jau apstiprinātā laika un augstuma ar šādiem nosacījumiem:

48.¹1. TRA vai TSA izmantošanas laika pagarināšana ir piesaistīta pirmstaktiskajā līmenī piešķirtajam laikam un tā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirms vai vienu stundu pēc pirmstaktiskajā līmenī noteiktā TRA vai TSA izmantošanas laika;

48.¹2. TRA vai TSA izmantošanas laika pagarināšanu Latvijas gaisa satiksme drīkst piešķirt TRA vai TSA lidojumu līmeņos, kas pilnībā atrodas kontrolējamā gaisa telpā;

48.¹3. TRA vai TSA izmantošanas izmaiņu rezultātā nav ietekmes uz Latvijas gaisa satiksmes vadībā esošajiem vai plānotajiem lidojumiem;

48.¹4. pirmstaktiskajā līmenī piešķirtajiem gaisa telpas struktūras elementiem ir prioritāte attiecībā pret taktiskajā līmenī koordinētu TSA vai TRA izmantošanu;

48.¹5. ja militārajām vajadzībām izveidotās TRA vai TSA zonas nav rezervētas un nav piešķirtas pirmstaktiskajā līmenī, Latvijas gaisa satiksmes struktūrvienība, kura veic gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, var vienoties ar militāro gaisa telpas lietotāju par šo zonu izmantošanu ar šādiem nosacījumiem:

48.¹5.1. ja šīs TRA vai TSA pilnībā atrodas kontrolējamā gaisa telpā un tās ir izveidotas šādiem gadījumiem;

48.¹5.2. TRA vai TSA izmantošanas rezultātā nav ietekmes uz Latvijas gaisa satiksmes vadībā esošajiem vai plānotajiem lidojumiem;

48.¹5.3. pirmstaktiskajā līmenī piešķirtajiem gaisa telpas struktūras elementiem, kā arī īslaicīgi izveidotajiem gaisa telpas struktūras elementiem ir prioritāte attiecībā pret šādu taktiskajā līmenī koordinētu TSA vai TRA izmantošanu.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

48.² Elastīgo gaisa telpas struktūras elementu lietotājiem jāizmanto attiecīgais gaisa telpas elements laikposmā no tā aktivizācijas līdz deaktivizācijai, neieskaitot deaktivizācijas laika vērtību.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

48.³ Gaisa telpas struktūras elementu lietotāji nodrošina savu sasniedzamību, izmantojot vismaz vienu no šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā norādītajiem vai zināmajiem sakaru kanāliem (piemēram, radiofrekvence vai telefons), un šo noteikumu 8.¹ punktā minētajā ārkārtas gadījumā pēc informācijas saņemšanas no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Valsts robežsardzes par nepieciešamību pārtraukt savu darbību piešķirtā gaisa telpas struktūras elementā nodrošina, ka visi ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanu saistītie lietotāji nekavējoties pārtrauc savas darbības attiecīgajā gaisa telpas struktūras elementā līdz ārkārtas gadījuma izbeigšanai.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

48.⁴ Gaisa telpas lietotājs, kuram jau ir piešķirts gaisa telpas struktūras elements, var atteikties no tā izmantošanas, informējot par to Latvijas gaisa satiksmi.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 773 redakcijā)

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumus Nr. 507 "Noteikumi par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 102. nr.).

50. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra instrukciju Nr. 1 "Civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas ekspertu grupas lēmumu pieņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 38. nr.).

51. Šo noteikumu 17.1. apakšpunktā paredzētos izdevumus, kas saistīti ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas nodrošināšanas procedūras izstrādi, attiecībā uz šajā apakšpunktā minēto ierosinātāju piemēro ar 2017. gada 1. janvāri.