Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 41. §)
(Noteikumu nosaukums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju vai vienkāršoto fasādes atjaunošanu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds) pienākumu pieņemt, vērtēt un apstiprināt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par administratīvo aktu izdošanu, sagatavot, noslēgt, grozīt un izbeigt līgumus par projektu īstenošanu (turpmāk – projekta līgums), pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā. Attiecībā uz šajā punktā minēto uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir atbildīgās iestādes pārraudzībā.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
4. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk – valsts NĪP), valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde (turpmāk – izglītības iestāde), valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam (turpmāk – kultūras institūcija) vai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām (turpmāk – biedrība vai nodibinājums).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
5. Konkursa projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas (turpmāk – pirmā kārta) ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 8 868 343 euro, bet konkursa projektu iesniegumu atlases otrās kārtas (turpmāk – otrā kārta) ietvaros – 35 000 000 euro:
5.1. 6 000 000 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;
5.2. 30 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro;
5.3. 2 868 343 euro konkursa pirmajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 euro (ieskaitot);
5.4. 5 000 000 euro konkursa otrajā kārtā – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
6. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētajiem projektiem, izņemot gadījumu, ja vienlaikus šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, – tad nepiešķirto finansējumu vispirms novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
7. Ja šo noteikumu 5.4. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek piešķirts pilnā apmērā, nepiešķirto finansējuma apjomu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
8. Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir 60 mēneši no projekta līguma stāšanās spēkā. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā; sk. 109. punktu)
9. Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 75 kWh/m2 gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro, vai nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot). Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
10. Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās ēkai izvirzītās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.
12. Ja projekta iesniegums par šo noteikumu 30. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts un projekta iesniedzējs ir īpašnieks, valdītājs, pārvaldītājs vai turētājs ēkai, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, un nodarbojas ar komercdarbību saistībā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajā ēkā, Vides investīciju fonds finanšu instrumenta finansējumu projekta iesniedzējam piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 4. punkta "a" apakšpunktam.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.1 Projekta iesniedzējam, kas plāno īstenot projekta aktivitātes atbilstoši šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktam un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES), ja ir noslēgts līgums ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēju par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību prasībām (turpmāk – līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu). Līgumā par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu norāda:
12.11. konkrētus sniedzamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;
12.12. prasības valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;
12.13. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
12.14. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
12.15. valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
12.16. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumu – investīcijas valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
12.17. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.2 Ja uz projekta iesniedzēju ir attiecināms šo noteikumu 12.1 punkts, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas atbilstoši šo noteikumu 12.16. apakšpunktam nodrošina atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķinu, kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atmaksāšanu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.3 Projekta iesniedzējam, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, un sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, finansējumu konkursa ietvaros piešķir, ja tam atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir deleģēta ārstniecības uzdevumu veikšana.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.4 Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek piešķirts tādu projektu īstenošanai, kuros iekļautās atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot šo noteikumu 16.1.6. apakšpunktā minētajās ēkās, kuras izmanto projekta iesniedzēji, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Ja projekta iesniedzējs papildus valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai veic arī citu saimniecisko darbību, tai skaitā sniedz maksas veselības aprūpes pakalpojumus, tad projekta aktivitāšu izmaksas ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu, tiek iekļautas neattiecināmajās izmaksās un ir jāsedz ar finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds valsts budžeta atbalsts.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.5 Projekta iesniedzējs aprēķina proporciju, kādā projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru paredzēts izmantot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – infrastruktūras izmantošanas proporcija). Infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina atbalstāmajām aktivitātēm un piemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot konkursa ietvaros sniegtā finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apmēru, ņemot vērā, ka konkursa ietvaros atkarībā no projekta iesniedzēja veida var piemērot atšķirīgu finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, atbilstoši šādam aprēķinam:
12.51. projekta kopējo publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
Ipubl kop – projekta kopējais publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);
x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs;
Ipubl – attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);
12.52. attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
Ipubl – attiecīgā gada publisko jeb finanšu instrumenta izmaksu maksimālais apmērs (euro);
y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo aktivitāšu skaits;
S – attiecīgās atbalstāmās aktivitātes kopējās izmaksas (euro);
Lv – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
Lm – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
AI – finanšu instrumenta maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte;
12.53. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk – laika sadalījums)) izmantošanas laiku valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:
Lv – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
z – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) skaits;
P – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras platība (m2);
L – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā);
Prv – ar attiecīgo atbalstāmo aktivitāti saistītās infrastruktūras (kurai ir iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas proporcija (Lv / (Lv + Lm)) valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanai (%);
L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;
12.54. uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiku citu darbību veikšanai nosaka, izmantojot šādu formulu:
Lm – uz attiecīgo atbalstāmo aktivitāti attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);
L'max – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas darba laiks gadā (stundas gadā), ko nosaka kā vidējo stundu skaitu no saistītās infrastruktūras izmantošanas darba laika sākuma agrākās diennakts stundas līdz darba laika beigu vēlākajai diennakts stundai, reizinot ar 365 dienām;
Lv – attīstāmās infrastruktūras (kurai nav iespējams noteikt laika sadalījumu) izmantošanas laiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.6 Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu veic, izmantojot iepriekšējo gadu datus par infrastruktūras izmantošanu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.7 Projekta iesniedzējs apstiprina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus un aprēķina rezultātus, norādot kopējo finansējuma apjomu (euro), maksimālo finanšu instrumenta finansējumu (euro) un minimālo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu (euro), tabulas veidā pievieno projekta līgumam. Projekta iesniedzējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus iesniedz Vides investīciju fondā:
12.71. iesniedzot projekta iesniegumu;
12.72. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kā pielikumu pārskatam par visu projekta īstenošanas periodu (noslēguma pārskatam), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam;
12.73. pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kopā ar attiecīgo ikgadējo projekta rezultātu monitoringa pārskatu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.8 Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 12.5 punktu, kopējās projekta attiecināmās izmaksas netiek palielinātas.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.9 Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 12.5 punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:
12.91. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā monitoringa periodā jeb piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas;
12.92. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz 5 %, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz 5 %;
12.93. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo monitoringa pārskatu iesniedz grozījumus projekta līgumā atbilstoši šo noteikumu 67. punktam, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
12.10 Finansējuma saņēmējs nodala valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta 10 gadus pēc projekta īstenošanas beigām un ir pieejama Vides investīciju fondam, kas veic šo noteikumu 12.5 punktā minētā infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
13. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
14. CO2 emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.
15. Projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī – vienā vai vairākās ēkās. Par vienu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli vai tajā ietilpstošu ēku drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:
16.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:
16.1.1. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas;
16.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);
16.1.3. skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263);
16.1.4. kulta ēkas (kods 1272);
16.1.5. kultūrvēsturiskie objekti (kods 1273);
16.1.6. ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa (kods 1264);
16.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā periodā kopš 2000. gada, kad ēka ir tikusi ekspluatēta, vismaz daļēji vai nepārtraukti ir īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija un tā tiks turpināta projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā, Vides investīciju fondam veicot projekta iesniedzēja norādīto funkciju pārbaudi;
16.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
16.3.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;
16.3.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā;
16.4. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa;
16.5. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums ir iesniegts Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā;
16.6. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.
16.7. projekta iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs – sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumam, vai lielais komersants, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktam (ja attiecināms).
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
17. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:
17.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un projekta līguma noslēgšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
17.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
17.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā Vides investīciju fondu, projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;
17.4. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;
17.5. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbilst šādiem nosacījumiem:
17.5.1. tam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajām pazīmēm, lai tam pēc kreditoru pieteikuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;
17.5.2. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā pamatkapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par komersanta pašu kapitālu, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);
17.5.3. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;
17.5.4. pēdējos divus gadus tā uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas), ir bijusi mazāka par 1,0;
17.5.5. tas ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
17.6. uz projekta iesniedzēju, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;
17.7. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
17.7.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;
17.7.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
17.7.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
17.7.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
17.8. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
17.8.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
17.8.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
18. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.7.1., 17.7.2., 17.7.3. un 17.7.4. apakšpunktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.
19. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.
20. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši 12 mēneši. Datums, no kura sāk skaitīt 12 mēnešu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.
21. Īstenojot projektu, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nedrīkst zaudēt tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
22. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir:
22.1. līdz 4 000 000 euro (ieskaitot) konkursa pirmās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;
22.2. līdz 15 000 000 euro (ieskaitot) konkursa otrās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 1 000 000 euro;
22.3. līdz 500 000 euro (ieskaitot) konkursa pirmās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 euro (ieskaitot);
22.4. līdz 1 000 000 euro (ieskaitot) konkursa otrās kārtas ietvaros, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 1 000 000 euro (ieskaitot).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
23. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Projektā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kas neietekmē tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
23.1 Projektam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:
23.11. ja tas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
23.12. ja tas ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai vai ja izveidotajai infrastruktūrai amortizācijas periodā nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
23.2 Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un atbalsts tam ir kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts, un Vides investīciju fondam jāpiemēro šo noteikumu 98.1 punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs izveidotās infrastruktūras amortizācijas perioda beigās veic šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un atmaksā Vides investīciju fondam starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības, savukārt Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
24. Projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantam, veic izmaksu un ieguvumu analīzi un ievēro, lai atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 31. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 6. punktu attiecībā uz pamatdarbības pelņas atskaitīšanu un samērīgas peļņas paturēšanu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
25. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantam, konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta finansējuma un cita publiskā finansējuma atbalsta intensitāte saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 8. punktu nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz 2 000 000 euro.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
26. Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā finansējumu, kas pārsniedz piešķirto atbalsta intensitāti atbilstoši šo noteikumu 24. un 25. punkta nosacījumiem, un finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no privātiem līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.
27. Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.
29. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
30. Konkursa ietvaros atbalstāma ir šāda projekta aktivitāte – esoša valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (vienas vai vairāku ēku) pārbūve, atjaunošana, restaurācija vai vienkāršotā fasādes atjaunošana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
31. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:
31.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas, tajā skaitā šo noteikumu 31.2., 31.3., 31.4., 31.5., 31.6., 31.7., 31.8. un 32.9. apakšpunktā minētās izmaksas;
31.2. ēkas restaurācijas darbu izmaksas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;
31.3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
31.4. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
31.5. ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija") atbilstošs iekštelpu mikroklimats;
31.6. tādu ēkas automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanas izmaksas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;
31.7. citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
31.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;
31.9. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;
31.9.1 ēkas pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas, siltummezgla izveides un siltumapgādes sistēmas pārbūves izmaksas, ja ēkā tika izmantota fosilos energoresursus izmantojoša individuālā siltumapgādes sistēma;
31.10. projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;
31.11. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā;
31.12. izmaksas, lai sagatavotu ēkas energosertifikātu un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un atzinuma sagatavošanas izmaksas, atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;
31.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
32. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēkā izmanto kultūras mērķiem.
33. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:
33.1. šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai, ja ēku restaurācijas darbi nav saistīti ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešami, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, izmaksu kopējā summa nepārsniedz 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.2. šo noteikumu 31.10., 31.11. un 31.12. apakšpunktā minētajām izmaksu pozīcijām izmaksu kopējā summa nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.3. ja projekta iesniedzējs sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro nosacījumu, ka atbalsts saražotās elektroenerģijas pašpatēriņam ietilpst kompensācijas apmērā un visa saražotā elektroenerģija jāizmanto tikai valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai;
33.4. ja projekta iesniedzējs organizē kultūras pasākumus un tas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro nosacījumu, ka projekta iesniedzējs izmanto vismaz 80 % no atjaunojamos energoresursus izmantojošā ražošanas iekārtā saražotās elektroenerģijas pašpatēriņam gadā;
33.5. ja projekta iesniedzējs nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, šo noteikumu 31.8. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai piemēro komercdarbības atbalsta nosacījumus saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
33.1 Ja atbalsts tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus, tad:
33.11. atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām. Ja iekārtas ekspluatācija ir sākta, nekādu atbalstu nepiešķir un neizmaksā. Atbalsts nav atkarīgs no ražošanas apjoma;
33.12. ja izmaksas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, tās nav attiecināmas;
33.13. attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;
33.14. ja attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 6. punkta "a" un "b" apakšpunktu, tad pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem 65 %, vidējiem komersantiem 55 % un lielajiem komersantiem 45 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām;
33.15. ja attiecināmās izmaksas nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 6. punkta "c" apakšpunktu, tad pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem 50 %, vidējiem komersantiem 40 % un lielajiem komersantiem 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
34. Projekta kopējo budžetu var veidot ar finanšu rezervi, kas nepārsniedz 3 % no šo noteikumu 31. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves).
35. Finansējuma saņēmējs projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumus nodrošina no saviem līdzekļiem.
36. Šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:
36.1. tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;
36.2. tās ir radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām konkursa pirmās kārtas ietvaros;
36.3. tās ir radušās konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām;
36.4. tās ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;
36.5. tās ir radušās pēc projekta līguma noslēgšanas konkursa otrās kārtas ietvaros, bet ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;
36.6. tās ir norādītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;
36.7. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtos līgumus, darbu pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus un maksājuma uzdevumus;
36.8. tās ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām termiņa beigām paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā (nosacījums nav attiecināms, ja finansējuma saņēmējs ir valsts NĪP un ēka ir finansējuma saņēmēja pārvaldībā);
36.9. tās ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības;
36.10. ja atbalsts tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, atbalstam ir stimulējoša ietekme un tas atbilst šādiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem:
36.10.1. projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts pirms to darbu uzsākšanas projektā, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu;
36.10.2. ja darbi, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, projektā ir uzsākti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, tad visas projekta izmaksas, kas paredzētas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, nav attiecināmas.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
37. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:
37.1. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;
37.2. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
37.3. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām konkursa pirmās kārtas ietvaros;
37.3.1 izmaksas, kas radušās pirms konkursa otrās kārtas izsludināšanas vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;
37.3.2 izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas konkursa otrās kārtas ietvaros vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;
37.3.3 izmaksas, kas radušās pirms projekta līguma noslēgšanas konkursa otrās kārtas ietvaros vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, ja projekta iesniedzējs ir lielais komersants;
37.3.4 izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ja atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumus;
37.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmo aktivitāti;
37.5. (svītrots ar MK 14.07.2002. noteikumiem Nr. 456);
37.6. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;
37.7. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto izmaksu apmēru;
37.8. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;
37.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;
37.10. līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījumu izmaksas;
37.11. muitas nodokļi un nodevas;
37.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi saistībā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;
37.13. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultācijas un citi pakalpojumi;
37.14. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja labiekārtošana nav saistīta ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, un apzaļumošanas izmaksas;
37.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
37.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;
37.17. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas, tai skaitā projekta aktivitāšu izmaksas ēkas daļā, kas saistīta ar veselības aprūpes maksas pakalpojumu sniegšanu.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
38. Vides investīciju fonds izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē, kā arī publicē informāciju atbildīgās iestādes tīmekļvietnē. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursa projektu iesniegumu atlases kārtu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), kā arī vietu – Vides investīciju fonda adresi, elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi, un norādi, kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš konkursa pirmajā kārtā nav īsāks par 25 darbdienām pēc konkursa izsludināšanas. Vides investīciju fonds var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī atbildīgās iestādes un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
39.1 Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš konkursa otrajā kārtā ir vismaz divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
40. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu Vides investīciju fondā. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā, pievienojot projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.
41. Projekta iesniegumā ietver:
41.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums);
41.2. papildus iesniedzamos dokumentus:
41.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;
41.2.2. būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojektu minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti un atzinumu), ja tie nav iesniegti būvvaldē (ja attiecināms);
41.2.3. būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopiju (ja attiecināms):
41.2.3.1. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti iepirkumi par būvdarbu veikšanu vai projektēšanu un būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu);
41.2.3.2. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti iepirkumi par būvdarbu veikšanu vai projektēšanu un būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai būvprojektā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā;
41.2.4. projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta iesniedzējam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā (ja attiecināms);
41.2.5. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;
41.2.6. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības plānu, kurā ietver:
41.2.6.1. esošās situācijas analīzi;
41.2.6.2. informāciju par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa misiju;
41.2.6.3. SVID analīzi (metode, ar kuras palīdzību novērtē savas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas vai iespējamos draudus);
41.2.6.4. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējumu;
41.2.6.5. informāciju par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem;
41.2.6.6. informāciju par publicitātes pasākumiem;
41.2.6.7. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojumu;
41.2.7. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pēc kārtas, kad ēkā ir īstenotas šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās funkcijas, bet ne vēlāk kā pirms 2000. gada, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu;
41.2.8. īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinošu dokumentu;
41.2.9. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu un neattiecināmās izmaksas), kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem, tas lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem:
41.2.9.1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt minēto kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai, bet tādā gadījumā projekta iesniegumam jāpievieno kredītiestādes izziņa, ka kredītiestāde izskatīs iespēju piešķirt kredītu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu apmērā;
41.2.9.2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā un apliecina, ka finansētāja rīcībā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā ir pieejami līdzfinansējuma piešķiršanai nepieciešamie līdzekļi;
41.2.10. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā netiks mainīts ēkas lietošanas veids, tiks īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, pēc projekta īstenošanas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību;
41.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;
41.2.11. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms);
41.2.12. izmaksu un ieguvumu analīzi (ja attiecināms);
41.2.13. apliecinājumu, ka ir ievērotas šo noteikumu 17.5.1. apakšpunktā minētās prasības – projekta iesniedzējs neatbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajām pazīmēm, lai tam pēc kreditora pieteikuma piemērotu maksātnespējas procedūru (ja attiecināms).
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
42. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:
42.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;
42.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;
42.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;
42.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;
42.5. projekta iesniegumā nedrīkst būt neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;
42.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas;
42.7. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:
42.7.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;
42.7.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;
42.7.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;
42.8. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:
42.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;
42.8.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā:
42.8.2.1. iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX datņu formātā;
42.8.2.2. rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;
42.8.2.3. būvdarbu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;
42.8.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.
43. Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
44. Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numurs tiek piešķirts un paziņots projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.
45. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.
46. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds rakstiski par to informē projekta iesniedzēju.
47. Projektu iesniegumu vērtēšanai Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
48. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
49. Vērtēšanas komisiju vada Vides investīciju fonda pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauts viens atbildīgās iestādes pārstāvis, divi Vides investīciju fonda pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
50. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:
50.1. vispirms tiek vērtēta projekta iesnieguma atbilstība šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
50.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad Vides investīciju fonds ir informējis projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;
50.3. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
50.4. ja projekta iesniedzējs Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai ja pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 3. pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;
50.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;
50.6. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 5.2. un 5.4. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
51. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.
52. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija, ja nepieciešams, apseko plānoto projekta īstenošanas vietu – ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas piekļuvi plānotajai projekta īstenošanas vietai.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
53. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, Vides investīciju fonds var pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
54. Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds elektroniski no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pieprasa informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 17.7. un 17.8. apakšpunktā minētajām prasībām.
55. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.
55.1 Projekta iesnieguma atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu un projekta iesniedzēja atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumu vai lielā komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktu Vides investīciju fonds vērtē, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
56. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku plānoto CO2 emisijas samazinājumu gadā uz ēkas aprēķina platību (kgCO2/m2 gadā) saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (šo noteikumu 2. pielikuma 2.7. apakšpunkts) minēto rādītāju.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
57. Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
57.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;
57.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 55. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
58. Vides investīciju fonds lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 55. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
60. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, Vides investīciju fonds pieņem līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
60.1 Valsts atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
61. Projekta iesniedzējs 40 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu noslēdz projekta līgumu ar Vides investīciju fondu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
62. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu šo noteikumu 61. punktā minētajā termiņā, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
63. Ja šo noteikumu 62. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
64. Līdz projekta līguma noslēgšanai projekta iesniedzējs saskaņā ar šo noteikumu 41.2.9.1. apakšpunktu iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes lēmumu par finanšu līdzekļu pieejamību (ja attiecināms).
(MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
65. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:
65.1. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407);
65.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;
65.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;
65.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;
65.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO2 emisijas samazinājumu;
65.6. līguma darbības termiņu un CO2 emisijas samazinājuma monitoringa prasības;
65.7. (svītrots ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407);
65.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;
65.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;
65.10. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;
65.11. strīdu izskatīšanas kārtību;
65.12. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;
65.13. citus nosacījumus.
67. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā.
68. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi Vides investīciju fondam.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
69. Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.
70. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.
71. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:
71.1. ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu;
71.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;
71.3. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;
71.4. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu, sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
71.5. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.
72. Lai nodrošinātu projekta demonstrēšanas pasākumus, finansējuma saņēmējs:
72.1. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz divus pasākumus, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
72.2. izveido un izvieto pie ēkas publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;
72.3. ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodrošina ēkas pagaidu sertifikāta novietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.
73. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru trīs mēnešu periodu (ceturksni) līdz periodam (ceturksnim) sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
74. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.
75. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Monitoringa periods sākas nākamā mēneša pirmajā datumā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām. Finansējuma saņēmējs iesniedz monitoringa pārskatu par monitoringa gadu, kas sākas kārtējā kalendāra gada 1. janvārī un ilgst līdz kārtējā kalendāra gada 31. decembrim. Finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu par nepilnu monitoringa gadu. Ja finansējuma saņēmējs projekta rezultātu monitoringa piecu gadu perioda ietvaros nav sasniedzis plānotos projekta rezultātus par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu, tad projekta rezultātu monitoringa periodu iespējams pagarināt uz laiku līdz trim gadiem.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
76. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.
77. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 8. punktā norādīto termiņu, neveic.
78. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, līdzfinansējumu un šo noteikumu 83. punktā minētās neattiecināmās izmaksas nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai atbildīgās iestādes transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Iestādes maksājumus saņem saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.
79. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), ir pieejami šādi maksājumu veidi:
79.1. avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;
79.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi līdz 90 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas, ieskaitot saņemto avansa maksājumu;
79.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finanšu instrumenta finansējuma summu.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
80. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtā garantija ir spēkā vismaz trīs kalendāra mēnešus pēc projekta īstenošanas perioda beigām un satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības (attiecināms uz finansējuma saņēmējiem, kuri papildus pamatdarbībai veic citu saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts).
81. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt starpposma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:
81.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;
81.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo periodu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;
81.3. finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;
81.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.
82. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt noslēguma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:
82.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;
82.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;
82.3. finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;
82.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;
82.5. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes.
83. Ja finansējuma saņēmējs ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, tad neattiecināmās izmaksas, kas nav saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešamas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības.
84. Atbildīgā iestāde veic maksājumu piecu darbdienu laikā, pamatojoties uz Vides investīciju fonda pozitīvu atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto avansa maksājuma pieprasījumu (ja attiecināms), atzinumu par projekta ietvaros noslēgto iepirkumu līgumu maksājumu dokumentiem (attiecināms uz valsts budžeta iestādēm) vai atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto starpposma vai noslēguma maksājuma pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu. Atbildīgā iestāde minēto termiņu var pagarināt par precizējumu un pieprasītās papildu informācijas izskatīšanai nepieciešamo laiku, bet ne ilgāk kā par piecām darbdienām.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
85. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.
86. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstiski pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.
87. Vides investīciju fonds 10 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.
88. Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.
89. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu, aptur maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad Vides investīciju fonds informē atbildīgo iestādi, ka finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā ir izpildījis attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā attiecīgās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā perioda beigām.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
91. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (izņemot pēdējo monitoringa gadu) konstatē, ka projekta līgumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata saņemšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – CO2 emisijas neatbilstība) par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
92. Finansējuma saņēmējs 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 91. punktā minētās informācijas saņemšanas par CO2 emisijas neatbilstības apmēru iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu CO2 emisijas neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz monitoringa pārskatu vai plānu šajos noteikumos minētajā termiņā, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstību par pilnu monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
92.1 Finansējuma saņēmējs plānā ietver:
92.11. nepieciešamos CO2 emisijas samazināšanas organizatoriskos un tehniskos pasākumus;
92.12. ja nepieciešams, – papildu energoefektivitātes pasākumus (turpmāk – papildu pasākumi), izņemot pasākumus, kuru īstenošanai finansējuma saņēmējs ir saņēmis finanšu instrumenta finansējumu vai ir saņēmis vai plāno saņemt finansējumu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā no finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Papildu pasākumus var īstenot ēkās un teritorijās, kas atbilst šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētajām prasībām, ja tās ir izpildītas projekta rezultātu monitoringa periodā. Papildu pasākumus apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
92.13. pamatotu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
92.2 Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas pārbauda tā atbilstību šo noteikumu 92.1 punktā minētajām prasībām un, ja plāns atbilst prasībām, apstiprina to. Ja Vides investīciju fonds konstatē, ka plāns neatbilst šo noteikumu 92.1 punktā minētajām prasībām, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc plāna saņemšanas rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju, un finansējuma saņēmējs 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas novērš konstatētos trūkumus. Ja finansējuma saņēmējs neiesniedz plānu vai nenovērš Vides investīciju fonda norādītos trūkumus, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstību par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
93. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. decembrim no dienas, kad plānu ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 92.12. apakšpunktā minētie papildu pasākumi. Monitoringa periodā ieskaita laiku, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu, kurā paredzēti šo noteikumu 92.11. apakšpunktā minētie pasākumi, ja tādā veidā tiek sasniegts projekta līgumā norādītais CO2 emisijas samazinājums gadā. Pēc plāna īstenošanas finansējuma saņēmējs monitoringu nodrošina attiecībā uz esošajām projekta ietvaros īstenotajām aktivitātēm un plānā īstenotajiem pasākumiem.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
94. Ja Vides investīciju fonds pēc monitoringa perioda pēdējā monitoringa gada monitoringa pārskata saņemšanas konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa perioda monitoringa gada vidējo CO2 emisiju samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisijas neatbilstību un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu saskaņā ar šo noteikumu 96. punktu un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju. Vides investīciju fonds saskaņā ar šo noteikumu 96. un 96.1 punktu pieņem lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
95. Vides investīciju fonds sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē savā tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO2 emisijas samazinājums, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus un ja no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
96. Atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas neatbilstībai nosaka:
96.1. izmantojot šādu formulu:
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
CO2_Līgums – projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO2_1. gads; CO2_2. gads; CO2_3. gads; CO2_4. gads; CO2_n. gads – piecu gadu monitoringa periodā katrā monitoringa kalendāra gadā (no janvāra līdz decembrim) sasniegtais CO2 emisijas samazinājums (tonnas; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
n – gadu skaits;
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme;
96.2. ja monitoringa periods tiek pagarināts un ir ilgāks par pieciem gadiem, – izmantojot šādu formulu:
EKIIn.l. – atgūstamais neattiecināmo līdzekļu apjoms (euro; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
CO2_Līgums – projekta līgumā norādītais oglekļa dioksīda emisijas samazinājums gadā (tonnas);
CO2_max1; CO2_max2; CO2_max3; CO2_max4; CO2_max5 – no kopējā monitoringa perioda pieci monitoringa gadi (no janvāra līdz decembrim), kuros ir lielākais sasniegtais CO2 emisijas samazinājums gadā (tonnas; noapaļots uz augšu līdz divām zīmēm aiz komata);
EKII – piešķirtais finanšu instrumenta finansējums (euro);
ECBlikme – Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likme.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
96.1 Vides investīciju fonds, pieņemot lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finansējuma atgūšanu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas neatbilstībai, ņem vērā CO2 emisiju samazinājuma apjomu no papildu pasākumiem, kas veikti pēc projekta īstenošanas termiņa beigām, un finansējuma saņēmēja sniegto pamatoto informāciju par CO2 emisijas samazinājumu, ja ir radušies iepriekš neparedzami vai no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi, kas ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
97. Vides investīciju fondam ir tiesības piecu gadu monitoringa periodā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām un, ja monitoringa periods atbilstoši šo noteikumu 75. punktam tiek pagarināts, arī pagarinātajā monitoringa periodā pārbaudīt projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt Vides investīciju fondam piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
98. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem un atgūstamiem saskaņā ar šo noteikumu 94. punktu, atmaksā Vides investīciju fondam atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai, savukārt Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
98.1 Ja ir pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 651/2014, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai pēc projekta īstenošanas termiņa beigām kļuvis par projektu, kas ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
98.2 Ja ir pārkāptas komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Vides investīciju fonds nodrošina atgūtā finanšu instrumenta finansējuma atmaksu atbildīgajai iestādei.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
99. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:
99.1. izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);
99.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);
99.3. izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).
100. Vides investīciju fonds:
100.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 99. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;
100.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
100.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;
100.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, ikgadēji iesniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 23.1 punktam un 33.4. apakšpunktam, projekta amortizācijas periodā ikgadēji iesniegto informāciju par projekta atbilstību komercdarbības atbalsta izslēdzošajiem nosacījumiem vai komercdarbības atbalsta nosacījumiem un projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.
(Grozīts ar MK 14.07.2022. noteikumiem Nr. 456)
100.1 Ja, veicot izlases pārbaudi, atbildīgā iestāde konstatē, ka attiecībā uz projektu pastāv šo noteikumu vai projekta līguma saistību neizpildes risks vai tiek konstatētas kļūdas vai nepilnības Vides investīciju fonda apstiprinātajā maksājumu pieprasījumā, atbildīgā iestāde aptur maksājumus un nosūta Vides investīciju fondam informāciju lēmuma pieņemšanai saskaņā ar projekta līgumu vai šo noteikumu 94. punktu.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
101. Finansējuma saņēmējs nodrošina atbildīgajai iestādei, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem:
101.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un papīra formā);
101.2. pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
101.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
102. Ar projektu īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds glabā visu projekta amortizācijas periodu, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
102.1 Ar projekta īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā visu projekta amortizācijas periodu, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
102.2 Ar projekta īstenošanu un atbalsta piešķiršanu saistīto dokumentāciju, kas saistīta ar valsts atbalstu sabiedriskajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Vides investīciju fonds, finansējuma saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un 10 gadus no uzliktā pilnvarojuma termiņa beigām.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
103. Vides investīciju fonds katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
104. Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:
104.1. finanšu instrumenta finansējuma izlietojuma atbilstības uzraudzība;
104.2. Vides investīciju fonda finanšu audits;
104.3. finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.
(Grozīts ar MK 30.06.2020. noteikumiem Nr. 407)
105. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:
105.1. pieeju ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projektu līgumiem un grozījumiem projektu līgumos, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatiem, monitoringa pārskatiem (elektroniski un papīra formā);
105.2. pieeju ar finanšu instrumentu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;
105.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.
107. Vides investīciju fonds informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē un sistēmā atbalsta pārredzamības nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību vismaz 10 gadus no dienas, kad beidzies projekta rezultātu monitoringa periods, un visā projekta amortizācijas periodā.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
108. Vides investīciju fonds līdz 2020. gada 1. septembrim sagatavo un nosūta finansējuma saņēmējiem noslēgto projekta līgumu grozījumus, nodrošinot, ka tajos noteiktās atbildīgās iestādes tiesības un pienākumus atbilstoši šo noteikumu 3. punktā Vides investīciju fondam deleģētajiem uzdevumiem pārņem Vides investīciju fonds.
(MK 30.06.2020. noteikumu Nr. 407 redakcijā)
109. Šo noteikumu 8. punktā un XI nodaļā iekļautais normatīvais regulējums par projekta īstenošanas un monitoringa periodu piemērojams arī attiecībā uz projektiem, kuru projektu iesniegums iesniegts un apstiprināts konkursa pirmajā kārtā līdz 2016. gada 11. aprīlim.
(MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
(Pielikums MK 14.07.2002. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
(nosaukums) | ||
| Adrese | ||
Objekta fotofiksācija
|
SATURS
1. Vispārīgā informācija
2. Pamatinformācija par ēku
3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
5. Enerģijas patēriņš un uzskaite
6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
8. Ēkai aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas
9. Apkures patēriņa korekcija
Pielikums
1. Vispārīgā informācija
1.1. Ēkas identifikācija
| 1.1.1. | Adrese | |
| 1.1.2. | Ēkas kadastra numurs | |
| 1.1.3. | Ēkas klasifikācija |
1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku/valdītāju/turētāju/pārvaldītāju
| 1.2.1. | Nosaukums | |
| 1.2.2. | Reģistrācijas numurs | |
| 1.2.3. | Juridiskā adrese | |
| 1.2.4. | Kontaktpersona | |
| 1.2.5. | Kontakttālrunis |
1.3. Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā
| 1.3.1. | Vārds, uzvārds | |
| 1.3.2. | Neatkarīgā eksperta reģistrācijas numurs | |
| 1.3.3. | Uzņēmums* | |
| 1.3.4. | Uzņēmuma reģistrācijas numurs* | |
| 1.3.5. | Kontakttālrunis | |
| Piezīme. * Nenorāda, ja neatkarīgais eksperts ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona. | ||
1.4. Dati par ēkas energosertifikāta pārskatu
| 1.4.1. | Ēkas apsekošanas datums | |
| 1.4.2. | Ēkas energosertifikāta numurs |
2. Pamatinformācija par ēku
2.1. Informācija par ēku
| 2.1.1. | Konstruktīvais risinājums | ||||||
| 2.1.2. | Ekspluatācijas uzsākšanas gads | ||||||
| 2.1.3. | Stāvi | 2.1.3.1. pagrabs | (ir/nav) | ||||
| 2.1.3.2. tipveida stāvi | (skaits) | ||||||
| 2.1.3.3. tehniskie stāvi | (skaits) | ||||||
| 2.1.3.4. mansarda stāvs | (ir/nav) | ||||||
| 2.1.3.5. jumta stāvs | (ir/nav) | ||||||
| 2.1.4. | Kopējā aprēķina platība (m2) | ||||||
| 2.1.5. | Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno skici) | 2.1.5.1. garums (m) | |||||
| 2.1.5.2. platums (m) | |||||||
| 2.1.5.3. augstums (m) | |||||||
| 2.1.6. | Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi | ||||||
Nr. p. k. | Gads | Pasākums | |||||
| 2.1.7. | Cita informācija | ||||||
| 2.1.8. | Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas pielikumā uz | lapām | |||||
2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Nr. p. k. | Zonas numurs un nosaukums | Iekļautās telpas/ | Aprēķina platība | Augstums, vidējais | Aprēķina tilpums | Aprēķina parametri apkures periodā* | Aprēķina parametri dzesēšanas periodā* | ||||||
temperatūra | perioda ilgums | gaisa apmaiņa | aprēķina temperatūra | perioda ilgums | gaisa apmaiņa | ||||||||
aprēķina | āra gaisa | aprēķina | āra gaisa | ||||||||||
m2 | m | m3 | °C | °C | dienas | 1/h | °C | °C | dienas | 1/h | |||
1. | 1. ZONA | ||||||||||||
2. | 2. ZONA | ||||||||||||
| … ZONA | ||||||||||||
Kopā | – | ||||||||||||
Vidēji | – | – | |||||||||||
3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| 1. ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā 1. ZONA | |||||||
| 2. ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā 2. ZONA | |||||||
| … ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā … ZONA | |||||||
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, HT (faktiskais) (W/K) | |||||||
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, HTR (normatīvais) (W/K) | |||||||
| Piezīme. Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". | |||||||
4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās
4.1.1. Aprēķina parametri
Nr. p. k. | Zonas numurs un nosaukums | Aprēķina tilpums | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra | Gaisa apmaiņa* | Ventilācijas sistēmas veids | Darbības ilgums, gadā | Enerģijas atgūšana, vidēji | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve | |
m3 | °C | 1/h | h | % | W/K | ||||
| Parametri apkures periodā | |||||||||
| 1. ZONA, 1. režīms** | |||||||||
| 1. ZONA, 2. režīms** | |||||||||
| 2. ZONA | |||||||||
| … ZONA | |||||||||
| Parametri dzesēšanas periodā | |||||||||
| 1. ZONA | |||||||||
| 2. ZONA | |||||||||
| … ZONA | |||||||||
Cita informācija | |||||||||
Piezīmes. 1. * Iekļaujot infiltrāciju. 2. ** Ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, iekļaujot režīma parametrus. | |||||||||
4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām
Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Elektriskā jauda | Darbības laiks, gadā | Patērētais elektroenerģijas daudzums, gadā | Pārbaudes akts* | |
pievienots (jā/nē) | datums | ||||||
kW | h | kWh | |||||
| Piezīme. * Atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. | |||||||
4.1.3. Cita informācija
|
4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
4.2.1. Aprēķina parametri
Nr. p. k. | Zonas numurs un nosaukums | Iekšējie siltuma ieguvumi | Saules siltuma ieguvumi | Ieguvumu izmantošanas koeficients
| Kopējie siltuma ieguvumi** | |||||
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm | izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm | siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma | siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas | siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem | ||||||
kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh gadā | |||
| Parametri apkures periodā | ||||||||||
| 1. ZONA, 1. režīms** | ||||||||||
| 1. ZONA, 2. režīms** | ||||||||||
| 2. ZONA | ||||||||||
| … ZONA | ||||||||||
| Parametri dzesēšanas periodā | ||||||||||
| 1. ZONA | ||||||||||
| 2. ZONA | ||||||||||
| … ZONA | ||||||||||
Piezīmes. 1. * Sadalījums atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. 2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā/režīmā. | ||||||||||
4.2.2. Cita informācija
|
4.3. Siltumenerģijas ražošana, piegāde un pārvade
4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Kurināmā veids | Kurināmā patēriņš (vidēji gadā), norādīt arī mērvienību | Lietderības koeficients | Saražotās enerģijas daudzums, gadā (kWh/gadā) | Pārbaudes akts* | |
pievienots (jā/nē) | datums | ||||||
| Piezīme. * Atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. | |||||||
4.3.2. | Siltumenerģijas piegādes sistēma | centralizēta siltumapgāde | ||
| atkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| neatkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| lokāla siltumapgāde | ||||
| individuāla siltumapgāde | ||||
4.3.3. | Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā ārpus kondicionētās zonas izvietotajiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis) | |||
4.3.4. | Cita informācija | |||
4.4. Siltumenerģijas sadale – apkures sistēma*
4.4.1. | Apkures sistēma | vienas caurules | |
| divu cauruļu | |||
| cita tipa (norādīt) | |||
4.4.2. | Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās | ||
4.4.3. | Kopējais cauruļvadu garums, m | ||
4.4.4. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh | ||
4.4.5. | Cita informācija | ||
| Piezīme. * Ja situācija dažādās ēkas zonās atšķiras, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai. | |||
4.5. Karstā ūdens sadales sistēma
| 4.5.1. | Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C) | ||
| 4.5.2. | Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C) | ||
| 4.5.3. | Karstā ūdens sagatavošana | sagatavošana siltummezglā | |
| centralizēta apgāde | |||
| individuālā | |||
| 4.5.4. | Karstā ūdens sadales sistēmas tips | bez cirkulācijas | |
| ar cirkulāciju | |||
| 4.5.5. | Kopējais sadales shēmas cauruļu garums, m | ||
| 4.5.6. | Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis | ||
| 4.5.7. | Cita informācija, kā sagatavo karsto ūdeni | ||
5. Enerģijas patēriņš un uzskaite
5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums
Nr. p. k. | Enerģijas patēriņa sadalījums*3 | Izmērītie dati, gadā*1 | Vidējais koriģētais*2 | Īpatnējais koriģētais*2 | Aprēķinātie dati, gadā*3,*5 | ||||||||
siltumenerģija, vidējais | elektroenerģija, vidējais | kopējais, vidējais | īpatnējais | siltumenerģija, vidējais | elektroenerģija, vidējais | kopējais, vidējais | īpatnējais | emisijas faktors | CO2 emisijas apjoms gadā | ||||
kWh | kWh | kWh | kWh/m2 | kWh | kWh/m2 | kWh | kWh | kWh | kWh/m2 | kg/kWh | kg | ||
5.1.1. | Apkurei | ||||||||||||
5.1.2. | Karstā ūdens sagatavošanai |
|
| ||||||||||
5.1.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) |
|
| ||||||||||
5.1.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) |
|
| ||||||||||
5.1.5. | Apgaismojumam |
|
| ||||||||||
5.1.6. | Papildu enerģija |
|
| ||||||||||
5.1.7. | Citi patērētāji*4 |
|
| ||||||||||
5.1.8. | Kopā | ||||||||||||
5.1.9. | Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju | ||||||||||||
Piezīmes. *1 Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā) no šā pārskata 5.3. nodaļas tabulām. Ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos datus no šā pārskata 5.3. nodaļas tabulām. Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot šīs tabulas 5.1.9. punktā. *2 Norāda enerģijas patēriņu, kas koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Korekcija nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem. *3 Jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām (arī tad, ja nav dalītas uzskaites). *4 Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā neveido vairāk par 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Papildina ar atbilstošiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu. *5 Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām ar vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem atšķiras par mazāk nekā 10 procentiem un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā. | |||||||||||||
5.2. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai (ja nav skaitītāju rādījumu, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa (nevis pēc iepirkšanas apjomiem))
Gads* | Sadalījums pa energoresursiem | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | Kopā, kWh | |||
kurināmā veids | mērvienība** | emisijas faktors, kg CO2/kWh | zemākais sadegšanas siltums, kWh/kg vai kWh/m3 | |||||||||||||||
2017. | ||||||||||||||||||
2018. | ||||||||||||||||||
2019. | ||||||||||||||||||
2020. | ||||||||||||||||||
2021. | ||||||||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. ** Piemēram, "t", "1000 m3", "cieš. m3", "ber. m3". 3. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | ||||||||||||||||||
5.3. Enerģijas patēriņa dati
5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai
Gads* | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | |
2017. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||
2018. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||
2019. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||
2020. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||
2021. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||
Kopējais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā, kWh | ||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
| Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus | |||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | ||||||||||||||
5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai
Gads* | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||||||||||||||
2017. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2018. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2019. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2020. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2021. | Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
Kopējais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā, kWh | |||||||||||||||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | |||||||||||||||||||||||||||
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus | ||||||||||||||||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | |||||||||||||||||||||||||||
5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš
Gads* | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||
2017. | Aukstā ūdens patēriņš, m3 | ||||||||||||||
2018. | Aukstā ūdens patēriņš, m3 | ||||||||||||||
2019. | Aukstā ūdens patēriņš, m3 | ||||||||||||||
2020. | Aukstā ūdens patēriņš, m3 | ||||||||||||||
2021. | Aukstā ūdens patēriņš, m3 | ||||||||||||||
Kopējais vidējais aukstā ūdens patēriņš gadā, m3 | |||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | |||||||||||||||
| Aukstā ūdens patēriņš, m3/gadā | |||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus | ||||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | |||||||||||||||
5.3.4. Karstā ūdens patēriņš
Gads* | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | |
2017. | Karstā ūdens patēriņš, m3 | |||||||||||||
2018. | Karstā ūdens patēriņš, m3 | |||||||||||||
2019. | Karstā ūdens patēriņš, m3 | |||||||||||||
2020. | Karstā ūdens patēriņš, m3 | |||||||||||||
2021. | Karstā ūdens patēriņš, m3 | |||||||||||||
Kopējais vidējais karstā ūdens patēriņš gadā, m3 | ||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | ||||||||||||||
| Karstā ūdens patēriņš, m3/gadā | ||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus | |||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | ||||||||||||||
5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš
Gads* | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | Kopā | ||||||||||||||
2017. | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2018. | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2019. | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2020. | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
2021. | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh | ||||||||||||||||||||||||||
Kopējais vidējais elektroenerģijas patēriņš gadā, kWh | |||||||||||||||||||||||||||
| Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju) | |||||||||||||||||||||||||||
| Kopējais enerģijas patēriņš, kWh | |||||||||||||||||||||||||||
| Eksperta izmantotās metodes apraksts | Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus | ||||||||||||||||||||||||||
Piezīmes. 1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana. 2. Norāda patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2017. līdz 2021. gadam vai ēkas ekspluatācijas laikā). | |||||||||||||||||||||||||||
6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi
6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda emisijas ietaupījumi
Nr. p. k. | Pasākums* | Piegādātās enerģijas ietaupījums, kWh/gadā* | CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamos energoresursus izmantojošas iekārtas | ||||||||||||
apkurei | dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | karstā ūdens sagatavošanai | mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | apgaismojumam | papildu enerģija | ||||||||||
enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | enerģijas ietaupījums gadā, kWh | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | aizvietotās enerģijas daudzums*** | emisijas faktors**, kg CO2/kWh | ||
Kopā | – | – | – | – | – | ||||||||||
Piezīmes. 1. * Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma īstenošana. Atbilstoši, ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu, tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākuma īstenošana palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu. 2. ** Ja vērtības ir koriģētas, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jānorāda šā pārskata 6.2. nodaļā. 3. *** Ja tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi un no centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas piegādāta vai no fosilajiem energoresursiem saražota enerģija tiek aizstāta ar enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, aizvietoto enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas noteikts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas. | |||||||||||||||
6.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt, kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam (energoresursam))
|
6.3. Papildu pasākumi
Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus šajā pārskatā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas)
Pasākuma nosaukums | Pamatojums un apraksts | Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu |
7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
Nr. p. k. | Enerģijas patēriņa sadalījums* | Esošā situācija (aprēķinātie dati no šā pārskata 5.1. nodaļas tabulas) | Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (dati no šā pārskata 6.1. nodaļas tabulas) | Starpība – CO2 emisijas samazinājums**, kg CO2 gadā | ||||
kopējais, vidējais | īpatnējais | CO2 emisijas gadā | kopējais | īpatnējais | CO2 emisija gadā | |||
kWh gadā | kWh/m2 gadā | kg CO2 | kWh gadā | kWh/m2 gadā | kg CO2 | |||
PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS | ||||||||
| 7.1. | Apkurei | |||||||
| 7.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | |||||||
| 7.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | |||||||
| 7.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | |||||||
| 7.5. | Apgaismojumam | |||||||
| 7.6. | Papildu enerģija | |||||||
| 7.7. | Citi patērētāji*** | |||||||
Kopā | ||||||||
AIZVIETOTĀ ENERĢIJA | Aizvietotās enerģijas daudzums, kWh gadā | Īpatnējais, kWh/m2 gadā | CO2 emisijas samazinājums**, kg CO2 gadā | |||||
| 7.8. | CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas |
|
|
| ||||
Pavisam kopā | ||||||||
Piezīmes. 1. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējumu veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. 2. * Datiem jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti citās šajā pārskatā iekļautajās nodaļās. 3. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu noteikšanas. 4. *** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā neveido vairāk par 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Šīs tabulas 7.7. punkta "Citi patērētāji" kopsumma jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, norādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi. | ||||||||
8. Ēkai aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas
Pirms pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas | Prognoze pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas | |||||||
| 1. KOPĒJIE SILTUMA ZUDUMI APKUREI APKURES PERIODĀ, kWh |
| KOPĀ (1.1.) + |
| KOPĀ (1.1.) + | ||||
| 1.1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C | Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C | Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh | ||
| 1.1.1. | ||||||||
| 1.1.2. | ||||||||
| … | ||||||||
| KOPĀ (1.1.) |
| (1.1.1.) + (1.1.2.) + … |
| (1.1.1.) + (1.1.2.) + … | ||||
| 1.2. TERMISKIE TILTI | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C | Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C | Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh | ||
| A | ||||||||
| B | ||||||||
| C | ||||||||
| KOPĀ (1.2.) |
| A + B + C |
| A + B + C | ||||
| 1.3. VENTILĀCIJA | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K | Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C | Aprēķina perioda ilgums, h | Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K | Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C | Aprēķina perioda ilgums, h | Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh |
| 1.3.1. | ||||||||
| 1.3.2. | ||||||||
| … | ||||||||
| KOPĀ (1.3.) |
| (1.3.1.) + (1.3.2.) + … |
| (1.3.1.) + (1.3.2.) + … | ||||
| 2. KOPĒJIE SILTUMA IEGUVUMI APKURES PERIODĀ, kWh |
| (2.1.) x (2.2.) |
| |
| 2.1. Siltuma ieguvumi apkures periodā, kWh |
|
| ||
| 2.2. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors (η), % |
|
| ||
| 3. APKUREI NEPIECIEŠAMĀ ENERĢIJA APKURES PERIODĀ, kWh |
| (1.) – (2.) |
| (1.) – (2.) |
9. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m)
Kopējais aprēķina tilpums | Pārrēķinātā ēkas platība | Plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību | Pārrēķinātais plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību |
m3 | m2 | kWh gadā | kWh/m2 gadā |
1 | 2 | 3 | 4 |
Apkures patēriņa korekcijas aprēķina secība:
Tabulas 1. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 2.2. nodaļai.
Tabulas 2. aile – aprēķina, dalot kopējo aprēķina tilpumu (1. aile) ar 3,5 m.
Tabulas 3. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 7. nodaļas 7.1. punkta 7. ailei.
Tabulas 4. aile – aprēķina, tabulas 3. aili dalot ar tabulas 2. aili.
Nosakot veicamos pasākumus, šā pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi nodrošinot, lai abos dokumentos tiktu iekļauti tie paši pasākumi.
Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā | |||||
(vārds, uzvārds) | (paraksts) | (datums) |
PIELIKUMS
1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas
1.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| 1. ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā 1. ZONA | |||||||
| 2. ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā 2. ZONA | |||||||
| … ZONA | |||||||
Nr. p. k. | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums | Laukums | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients |
mm | m2 | W/(m2 K) | K | W/K | |||
Nr. p. k. | Termiskie tilti | Nosaukums | Garums | Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm | Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients | |
m | W/(mK) | K | W/K | ||||
Kopā … ZONA | |||||||
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT (faktiskais) (W/K) | |||||||
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR (normatīvais) (W/K) | |||||||
| Piezīme. Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"". | |||||||
1.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas
1.2.1. Aprēķina parametri
Nr. p. k. | Zonas numurs un nosaukums | Aprēķina tilpums | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra | Gaisa apmaiņa* | Ventilācijas sistēmas veids | Darbības ilgums | Enerģijas atgūšana, vidēji | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve |
m3 | °C | 1/h | h | % | W/K | |||
| Parametri apkures periodā | ||||||||
| 1. ZONA, 1. režīms** | ||||||||
| 1. ZONA, 2. režīms** | ||||||||
| 2. ZONA | ||||||||
| … ZONA | ||||||||
| Parametri dzesēšanas periodā | ||||||||
| 1. ZONA | ||||||||
| 2. ZONA | ||||||||
| … ZONA | ||||||||
Piezīmes. 1. * Iekļaujot infiltrāciju. 2. ** Ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, iekļaujot režīma parametrus. | ||||||||
1.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām
Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Iekārtas elektriskā jauda | Iekārtas ražība | Siltuma atgūšanas efektivitāte | Plānotais patērētās enerģijas daudzums | Plānotais saražotās enerģijas daudzums | Plānotais darba stundu skaits, gadā |
kW | m3/h | % | kWh/gadā | kWh/gadā | h | ||
1.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
Nr. p. k. | Zonas numurs un nosaukums | Iekšējie siltuma ieguvumi | Saules siltuma ieguvumi | Ieguvumu izmantošanas koeficients | Kopējie siltuma ieguvumi** | |||||
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm | izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm | siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma | siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas | siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem | ||||||
kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh/m2 | kWh gadā | |||
| Parametri apkures periodā | ||||||||||
| 1. ZONA, 1. režīms** | ||||||||||
| 1. ZONA, 2. režīms** | ||||||||||
| 2. ZONA | ||||||||||
| … ZONA | ||||||||||
| Parametri dzesēšanas periodā | ||||||||||
| 1. ZONA | ||||||||||
| 2. ZONA | ||||||||||
| … ZONA | ||||||||||
Cita informācija | ||||||||||
Piezīmes. 1. * Sadalījums atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi un ēku energosertifikāciju. 2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā. | ||||||||||
2. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
Nr. p. k. | Telpa vai telpu grupa | Esošā situācija | Prognoze | Starpība | ||||||
apgaismojuma iekārtas* | kopējā jauda | darbības laiks gadā | elektroenerģijas patēriņš gadā | apgaismojuma iekārtas* | kopējā jauda | darbības laiks gadā | elektroenerģijas patēriņš gadā | elektroenerģijas patēriņš gadā | ||
kW | h | kWh | kW | h | kWh | kWh | ||||
KOPĀ |
|
|
| |||||||
| Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu. | ||||||||||
Ja projekta ietvaros tiek veiktas izmaiņas apgaismojuma sistēmā, nepieciešams iesniegt DIALUX vai analoģiskā programmā veiktu apgaismojuma novērtējumu situācijai pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Šis novērtējums jāpapildina ar šādu tabulu:
Nr. p. k. | Telpa vai telpu grupa | Prognoze | ||
apgaismojuma iekārtas* | apgaismojuma līmenis (vid.) | kopējā jauda | ||
lx | kW | |||
KOPĀ | ||||
| Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu. | ||||
Apgaismojuma līmenim pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jāatbilst normatīvo aktu prasībām apgaismojuma jomā.
3. Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izmantotās metodes apraksts enerģijas patēriņa samazinājuma aprēķinam no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas
|
4. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogramma
|
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
(Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
| Projekta nosaukums: |
|
| Projekta iesniedzējs: |
|
Aizpilda Vides investīciju fonds | |
| Projekta identifikācijas numurs: | |
| Projekta iesniegšanas datums: |
|
| Projekta apstiprināšanas datums: | |
| Piezīme. Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniska dokumenta formā, projekta iesnieguma veidlapas pirmo lapu Vides investīciju fonds aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu. |
| 1. Sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju |
1.1. Projekta iesniedzējs
| 1.1.1. | Nosaukums | |
| 1.1.1. | Projekta iesniedzēja darbības forma |  atvasināta publiska persona
|
| 1.1.2. | PVN maksātājs | Jā
|
| 1.1.3. | Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs | |
| 1.1.4. | Juridiskā adrese | Iela, mājas nr. |
| Pilsēta, novads | ||
| Pasta indekss |
1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona
| 1.2.1. | Vārds, uzvārds | |
| 1.2.2. | Ieņemamais amats | |
| 1.2.3. | Tālrunis | |
| 1.2.4. | E-pasts |
1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona
| 1.3.1. | Vārds, uzvārds | |
| 1.3.2. | Ieņemamais amats | |
| 1.3.3. | Tālrunis | |
| 1.3.4. | E-pasts | |
| 2. Sadaļa – Projekta apraksts |
2.1. Projekta mērķis
Formulēt projekta mērķi (ne vairāk kā 500 rakstu zīmes).
|
2.2. Projekta kopsavilkums
Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa samazināšanā, CO2 emisijas samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz ēkas apmeklētājiem, darbiniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums
Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Raksturot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli saistībā ar CO2 emisijas samazināšanas nepieciešamību. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās iekārtas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 rakstu zīmes).
|
2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi
Nosaukt projekta ietvaros plānotos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus. Raksturot veiktās tirgus izpētes (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).
|
2.5. Ēka, kurā īstenojamas projekta aktivitātes
Ja projektā plānotas vairākas ēkas, tad katrai ēkai aizpilda atsevišķu tabulu
| Nr. p. k. | Ēkas parametri | Raksturlielumi |
| 1. | Ēkas nosaukums | |
| 1.1. | Adrese un kadastra Nr. | |
| 1.2. | Ēkas funkcija | |
| 1.3. | Ekspluatācijā uzsākšanas gads | |
| 1.4. | Stāvu skaits, t. sk. pagrabs | |
| 1.5. | Kopējā aprēķina (apsildāmā) platība, m2 | |
| 1.6. | Kultūras vai veselības aprūpes mērķiem izmantotā ēkas platība1 (m2) / īpatsvars (%) no ēkas platības | / |
| 1.7. | Stundu skaits gada laikā, ko izmanto kultūras vai veselības aprūpes mērķiem projektā iekļautajā ēkā1 (h) / īpatsvars (%) no gada kopējā stundu skaita | / |
| 1 Ja attiecināms. | ||
2.6. Projekta īstenošanas laiks
| Plānotais projekta īstenošanas laiks (mēneši) pēc projekta līguma stāšanās spēkā (norādīt pilnus mēnešus) |
2.7. Projektā sasniedzamie rādītāji
Nr. p. k | Rādītājs | Rezultāts | Mērvienība |
1. | Plānotais energoefektivitātes rādītājs – enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | kWh/m2 gadā | |
2. | Plānotais siltumenerģijas samazinājums gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | kWh gadā | |
3. | Plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | kg CO2 gadā | |
4. | Plānotais CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs | kg CO2 / euro gadā | |
5. | Plānotais CO2 emisijas samazinājums uz ēkas aprēķina platību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | kg CO2/m2 gadā | |
6. | Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | skaits gadā | |
7. | Ēkā plānotais apmeklējumu skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | apmeklējumi gadā | |
8. | Kultūras vai veselības aprūpes mērķiem izmantotajā ēkā1 plānotie ieņēmumi gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | euro/gadā | |
9. | Kultūras vai veselības aprūpes mērķiem izmantotajā ēkā1 plānotie ieņēmumi gadā, tai skaitā valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļu asignējumi gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa | euro/gadā | |
| 1 Ja attiecināms. | |||
2.8. Projekta atbilstība plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm
Raksturot projekta atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
2.9. Ēkā īstenotā izglītības, reliģiska, veselības aprūpes funkcija vai kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē
Raksturot projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ēkā īstenoto izglītības funkciju, reliģisko funkciju, veselības aprūpes funkciju, kā arī īstenotos kultūras produktus vai pakalpojumus kultūras nozarē (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes).
Projekta ietvaros atbalstāmās kultūras jomas – mūzika, deja, teātris, tautas māksla, vizuālā un audiovizuālā māksla (t. sk. jaunie mediji), dizains, fotogrāfija, literatūra, muzeji.
|
2.10. Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits (skaits/gadā) un plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa (apmeklējumi/gadā)
Raksturot un pamatot ēkā plānoto cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaitu un plānoto apmeklētāju skaitu ēkā pēc konkursa aktivitāšu ieviešanas (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
2.11. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitāte
Raksturot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, tā neskartību, autentiskumu un oriģinālas substances pakāpi, fasāžu un interjeru apdari, oriģinālo materiālu, iekārtu un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
| 3. Sadaļa – Projekta ieviešana |
3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte
Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu vadīšanā. Norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības projektu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
3.2. Projekta ieviešanas riski
Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).
|
3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai
Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).
|
3.4. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe
Izvēlēties projekta situāciju vislabāk raksturojošo gadījumu.
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts būvprojekts un projekta iesniedzējs ir izsludinājis attiecīgu iepirkumu par būvdarbu veikšanu, publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju un noslēdzis ar to līgumu | |
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs izsludinājis attiecīgu iepirkumu par būvdarbu veikšanu, publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju un noslēdzis ar to līgumu | |
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, tie būvvaldē ir saskaņoti minimālajā sastāvā | |
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēji zema gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts ēkas energosertifikāts, noslēgts līgums par būvniecības ieceres izstrādi | |
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zema gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts ēkas energosertifikāts, ir izsludināts iepirkuma konkurss būvniecības ieceres izstrādei | |
| 4. sadaļa – Publicitāte un demonstrēšana |
4.1. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu veidi
Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā (norādīt skaitu).
| Informēšana masu medijos | |
| Informācija tīmekļvietnē | |
| Semināri, konferences | |
| Informatīva plāksne pie ēkas | |
| Stends, ekspozīcija | |
| Citi (lūdzu norādīt) | |
| Nr. p. k. | Publicitātes un demonstrēšanas pasākums | Mērķa grupas/Mērogs | Organizētājs | Partneris | Plānotie izdevumi |
4.2. Laika grafiks:
| Publicitātes un demonstrēšanas pasākums | 1. gads | 2. gads | 3. gads | 4. gads | 5. gads | |||||||||||||||
I | II | III | IV | I | II | III | IV | I | II | III | IV | I | II | III | IV | I | II | III | IV | |
| 1. | ||||||||||||||||||||
| … | ||||||||||||||||||||
4.3. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu, kuru ietvaros tiks veicināta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa atpazīstamība, raksturojums
Īsi aprakstīt publicitātes pasākumu veikšanas plānu, būtiskākos satura elementus un kādā mērogā tos plānots organizēt (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).
|
| 5. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji |
5.1. Projekta finansēšanas plāns, euro
Gads | Kopējās izmaksas | Neattiecināmās izmaksas | Attiecināmās izmaksas | Finanšu instrumenta finansējums | Projekta iesniedzēja līdzfinansējums | ||
1 | 2 = 3 + 4 | 3 | 4 = 5 + 7 | 5 | 6 = 5 / 4 (%) | 7 | 8 = 7 / 4 (%) |
| 2022 | |||||||
| 2023 | |||||||
| 2024 | |||||||
| 2025 | |||||||
| 2026 | |||||||
| Kopā | |||||||
5.2. Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums
Nr. p. k. | Izmaksu pozīcijas nosaukums | Vienības nosaukums | Vienību skaits | Vienības izmaksas, euro (bez PVN) | Izmaksas kopā, euro (bez PVN) | Izmaksas kopā, euro (ar PVN) | Izmaksas, euro | |||
Attiecināmās | Neattiecināmās | |||||||||
bez PVN | PVN (aizpilda, ja nav atgūstams) | % no kopējām attiecināmajām izmaksām* | (t. sk. PVN) | |||||||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 |
1. | ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas | |||||||||
1.1. | ||||||||||
2. | ēkas restaurācijas darbu, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, izmaksas | |||||||||
2.1. | ... | |||||||||
3. | efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu | |||||||||
3.1. | .... | |||||||||
4. | apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu | |||||||||
4.1. | ... | |||||||||
5. | ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija") atbilstošs iekštelpu mikroklimats | |||||||||
5.1. | ... | |||||||||
6. | ēkas automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, izmaksas | |||||||||
6.1. | ... | |||||||||
7. | citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu | |||||||||
7.1. | ||||||||||
8. | atjaunojamos energoresursus izmantojošo enerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas | |||||||||
8.1. | ||||||||||
9. | fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas | |||||||||
9.1. | ||||||||||
9.1 | ēkas pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas, siltummezgla izveides, siltumapgādes sistēmas pārbūves izmaksas, ja ēkā tika izmantota fosilos energoresursus izmantojoša individuālā siltumapgādes sistēma | |||||||||
9.11. | ||||||||||
10. | projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām | |||||||||
10.1. | ||||||||||
11. | izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā | |||||||||
11.1. | ||||||||||
12. | izmaksas, lai sagatavotu ēkas energosertifikātu un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un atzinuma sagatavošanas izmaksas, atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām | |||||||||
12.1. | ||||||||||
13. | finanšu rezerve* | |||||||||
| KOPĀ | ||||||||||
| * Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 35 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 34. punktu nedrīkst pārsniegt 3 % no sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves. | ||||||||||
5.3. Finanšu plūsmas grafiks
Maksājums | Pirmais projekta pusgads | Otrais projekta pusgads | Trešais projekta pusgads | Ceturtais projekta pusgads | Piektais projekta pusgads | Sestais projekta pusgads | Septītais projekta pusgads | Astotais projekta pusgads | Devītais projekta pusgads | Desmitais projekta pusgads |
| Transferta maksājums (ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola) | ||||||||||
| Avansa maksājums (līdz 30 % no apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas) | ||||||||||
| Starpposma maksājumi (līdz 90 % no apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas) | ||||||||||
| Noslēguma maksājums | ||||||||||
| 6. sadaļa – iesniedzamie dokumenti |
Atzīmēt projekta iesniedzēja iesniedzamos dokumentus
Nr. p. k. | Dokumenta nosaukums | |
1. | projekta iesnieguma veidlapa (noteikumu 2. pielikums) |
|
2. | neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts ēkas energosertifikāts (tajā skaitā pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju | |
3. | būvniecības ieceres dokumenti (grafiskā daļa un aprēķini, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojekts minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, ēkas tehniskās apsekošanas atzinums, arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un atzinums), ja tie nav iesniegti būvvaldē | |
4. | būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopija: 1. ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tajā skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu). 2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos | |
5. | projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāme, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta iesniedzējam uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi Vides investīciju fondā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā | |
6. | Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām | |
7. | valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības plāns, kurā ir ietverta informācija par: 1. esošās situācijas analīzi; 2. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa misiju; 3. SVID analīzi (metode, ar kuras palīdzību novērtē savas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas vai iespējamos draudus); 4. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējumu; 5. informāciju par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem; 6. informāciju par publicitātes pasākumiem; 7. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojumu | |
8. | dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pēc kārtas, kad ēkā ir īstenotas noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās funkcijas, bet ne vēlāk kā pirms 2000. gada, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu | |
9. | īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinošs dokuments | |
10. | projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas, tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu, un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līdzfinansējumu, projekta iesniedzējs lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem: 1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā līdzfinansējuma piešķiršanu. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt minēto kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai, bet tādā gadījumā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā ir jāpievieno kredītiestādes izziņa, ka kredītiestāde izskatīs iespēju piešķirt kredītu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu apmērā; 2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā un apliecina, ka finansētāja rīcībā ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā ir līdzfinansējuma piešķiršanai nepieciešamais līdzekļu apjoms | |
11. | projekta iesniedzēja apliecinājums, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, projekta monitoringa un projekta amortizācijas periodā netiks mainīts ēkas lietošanas veids, tiks īstenota izglītības, kultūras, reliģiskā vai veselības aprūpes funkcija, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, pēc projekta īstenošanas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību | |
12. | pilnvara par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms) | |
13. | izmaksu un ieguvumu analīze (ja attiecināms) | |
14. | apliecinājums, ka projekta iesniedzējs neatbilst normatīvajos aktos par maksātnespējas procesu noteiktajām pazīmēm, lai tam pēc kreditora pieteikuma piemērotu maksātnespējas procedūru (ja attiecināms) | |
15. | citi papildu iesniedzamie dokumenti (ja attiecināms) | |
| 7. sadaļa – Apliecinājums |
Es, apakšā parakstījies(-usies),
| Projekta iesniedzēja | |
| atbildīgā amatpersona | Projekta iesniedzēja nosaukums |
| Vārds, uzvārds | |
| Amata nosaukums | |
| Datums (dd. mm. gggg.) Paraksts |
Apliecinu, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī:
7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta īstenošanai pieprasītais finanšu instrumenta finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;
7.2. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros un projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
7.3. projekta iesniegums ietver aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī (vienā vai vairākās ēkās);
7.4. projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam;
7.5. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;
7.6. projekta iesniedzējs nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;
7.7. projekta iesniedzējs neatbilst noteikumu 17.5. apakšpunkta nosacījumiem (ja attiecināms);
7.8. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, nav atzīta par vainīgu (ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams) jebkurā no zemāk minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem:
7.8.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;
7.8.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
7.8.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
7.8.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
7.9. projekta iesniedzējs nav atzīts par vainīgu pārkāpumā (ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams), kas izpaužas kā:
7.9.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;
7.9.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.
Apliecinu, ka projekta iesnieguma apstiprinājuma gadījumā:
7.10. tiks sniegts vai nodrošināts projekta iesniedzēja līdzfinansējums projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā;
7.11. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav sniegtas un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;
7.12. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;
7.13. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;
7.14. projekta īstenošanas laikā tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar noteikumu un projekta līguma prasībām;
7.15. iepirkumu procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām.
Apliecinu, ka vismaz 5 gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa:
7.16. ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa netiks mainīts lietošanas veids, tiks īstenota izglītības, kultūras, reliģiska vai veselības aprūpes funkcija, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, projekta īstenošanas rezultātā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību;
7.17. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veiks projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu un līdz kārtējā gada 31. janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;
7.18. tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar noteikumu un projekta līguma prasībām.
Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais finanšu instrumenta finansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.
Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret augstākminēto projekta iesniedzēju.
Piekrītu, ka nepieciešamības gadījumā SIA "Vides investīciju fonds" vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja attiecināms) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
| Paraksts: | |
| Datums: | |
dd/mm/gggg | |
| Zīmoga vieta | |
| (Dokumenta rekvizītus "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām)." | |
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
(Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
Nr. p. k. | Kritērijs | Jā | Nē | NA* | P/N** |
1. | Projekta atbilstības kritēriji | ||||
1.1. | Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde, valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam vai Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums | N | |||
1.2. | Projekta iesniegums ir iesniegts: | ||||
1.2.1. | papīra dokumenta formā, un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona | P | |||
1.2.2. | elektroniska dokumenta formā, uz kura ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs | N | |||
1.3. | Projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā (attiecināms, ja projekta iesniegums iesniegts papīra dokumenta formā) | N | |||
1.4. | Projekta iesniegums ir nosūtīts pa pastu kā ierakstīts sūtījums | N | |||
1.5. | Projekta iesniegums ir iesniegts Vides investīciju fonda noteiktajā termiņā | N | |||
1.6. | Projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes atbilst konkursa mērķim | P | |||
1.7. | Projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā | N | |||
1.8. | Projekta iesniedzējs atbilst Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 35 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 16. un 17. punktā minētajiem nosacījumiem | P | |||
1.9. | Projekta iesniegumā ir sniegts projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums, nosaukti un raksturoti projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi | P | |||
1.10. | Projekta īstenošanas periods atbilst noteikumu 8. punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī projekta iesniegumā ir norādīts projekta īstenošanas laiks (mēnešos) | P | |||
1.11. | Projektā plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību atbilst noteikumu 9. punktā minētajiem nosacījumiem | P | |||
1.12. | Projekta iesniegumā ir norādīti projektā sasniedzamie rādītāji | P | |||
1.13. | Projekta iesniegumā ir raksturota projekta atbilstība attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm | P | |||
1.14. | Projekta iesniegumā ir raksturota ēkā īstenotā izglītības funkcija, reliģiskā funkcija, veselības aprūpes funkcija un kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē | P | |||
1.15. | Projekta iesniegumā ir norādīts plānotais cilvēku skaits, kas vienlaikus uzturēsies ēkā, un apmeklētāju skaits ēkā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām | P | |||
1.16. | Projekta iesniegumā ir raksturota valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitāte | P | |||
1.17. | Projekta iesniegumā ir raksturota projekta ieviešanas un vadības kapacitāte, identificēti un raksturoti projekta ieviešanas riski un raksturoti pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai | P | |||
1.18. | Projekta iesnieguma veidlapā ir atzīmēti un aprakstīti demonstrēšanas un publicitātes pasākumu veidi | P | |||
1.19. | Projekta īstenošanai pieprasītais finanšu instrumenta finansējuma apjoms atbilst noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem | P | |||
1.20. | Projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir euro | P | |||
1.21. | Projekta iesniegumā norādītā pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte atbilst noteikumu 23. un 24. vai 25. punktā minētajam apjomam | P | |||
1.22. | Projekta iesniegumā iekļautās attiecināmās izmaksas, to ierobežojumi un nosacījumi atbilst noteikumu 27., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37. punktā minētajiem nosacījumiem | P | |||
1.23. | Ir iesniegti noteikumu 41. punktā minētie iesniedzamie dokumenti, un tie atbilst šo noteikumu prasībām | P | |||
1.24. | Projekta iesniegums atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem (ja attiecināms) | P | |||
1.25. | Projekta iesniegums, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, un tam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi (ja attiecināms) | P | |||
2. | Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji | ||||
2.1. | Projekta iesniegums ir sagatavots latviešu valodā un datorrakstā | P | |||
2.2. | Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta | P | |||
2.3. | Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu) | P | |||
2.4. | Papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā | P | |||
2.5. | Papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā | P | |||
2.6. | Prasības, kas attiecas tikai uz papīra formā iesniegtiem projektu iesniegumiem: | ||||
2.6.1. | ir iesniegts projekta iesnieguma oriģināleksemplārs vai tā kopija, kas sagatavota un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā | P | |||
2.6.2. | projekta iesniegums papīra formā ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā, kas pievienots elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa) un sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā | P | |||
2.6.3. | projekta iesnieguma oriģināleksemplārs (vai tā kopija) ir cauršūts (caurauklots) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā | P | |||
2.6.4. | visas projekta iesnieguma lapas ir secīgi numurētas | P | |||
2.7. | Prasības, kas attiecas tikai uz elektroniska dokumenta formā iesniegtiem projektu iesniegumiem: | ||||
2.7.1. | papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām | P | |||
2.7.2. | elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā | P | |||
| Piezīmes. 1. * Nav attiecināms. 2. ** P – kritērijs ir precizējams; N – kritērijs nav precizējams. | |||||
Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
(Pielikums MK 14.07.2022. noteikumu Nr. 456 redakcijā)
Nr. p. k. | Kritērijs | Kritērija rādītāji | Iespējamais punktu skaits | Faktiskais vērtējums |
1. | CO2 emisijas samazinājums gadā (kg CO2 gadā). Vērtējumu aprēķina šādi: 1) aprēķina vidējo rādītāju (vidējo aritmētisko), kas norādīts projektos, kuri atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem un nodoti kvalitātes vērtēšanai, izmantojot šādu formulu: Rvid = R(1. projekts) + … + R(n projekts) / n 2) nosaka projekta R nobīdi no vidējā aritmētiskā rādītāja, izmantojot šādu formulu: Nobīde no vidējā = ((R(projekta)/Rvid) – 1) x 100 % | nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja vairāk par 95 % | 10 | |
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 75 % līdz 95 % (neieskaitot) | 9 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 55 % līdz 75 % (neieskaitot) | 8 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 35 % līdz 55 % (neieskaitot) | 7 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 15 % līdz 35 % (neieskaitot) | 6 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –15 % līdz 15 % (neieskaitot) | 5 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –35 % līdz –15 % (neieskaitot) | 4 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –55 % līdz –35 % (neieskaitot) | 3 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –75 % līdz –55 % (neieskaitot) | 2 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –95 % līdz –75 % (neieskaitot) | 1 | |||
| nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja mazāk par –95 % (neieskaitot) | 0 | |||
1. KOPĀ | 0–10 | |||
2. | Projektā plānotais CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs (kg CO2/euro gadā) | 0,5 un vairāk | 5 | |
| no 0,1 līdz 0,5 | 3 | |||
| līdz 0,1 | 1 | |||
2. KOPĀ | 1–5 | |||
3. | Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā plānotais siltumenerģijas ietaupījums (MWh/gadā) attiecībā pret pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķināto siltumenerģijas patēriņu (MWh/gadā) pirms projekta īstenošanas | 60 % un vairāk | 6 | |
| no 30 % līdz 59 % | 3 | |||
| mazāk par 30 % | 1 | |||
3. KOPĀ | 1–6 | |||
4. | Atjaunojamos energoresursus izmantojošas iekārtas | ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām saražotās (aizstātās) enerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas termiņa beigām ir 20 % vai vairāk no kopējā ēkai nepieciešamā enerģijas apjoma gadā | 3 | |
| ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām saražotās (aizstātās) enerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas termiņa beigām ir 19,99 % vai mazāk no kopējā ēkai nepieciešamā enerģijas apjoma gadā | 1 | |||
| projektā nav iekļautas atjaunojamos energoresursus izmantojošas iekārtas | 0 | |||
4. KOPĀ | 0–3 | |||
5. | Projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms | projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā pārsniedz Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumos Nr. 35 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos" nolikums" (turpmāk – noteikumi) norādīto minimālo līdzfinansējuma daļu par 15 % un vairāk | 4 | |
| projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā pārsniedz noteikumos norādīto minimālo līdzfinansējuma daļu par 10 % līdz 14,99 % | 3 | |||
| projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā pārsniedz noteikumos norādīto minimālo līdzfinansējuma daļu par 6 % līdz 9,99 % | 2 | |||
| projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā pārsniedz noteikumos norādīto minimālo līdzfinansējuma daļu par 5,99 % vai mazāk | 1 | |||
| projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā nepārsniedz noteikumos norādīto minimālo līdzfinansējuma daļu | 0 | |||
5. KOPĀ | 0–4 | |||
6. | Projekta īstenošanas gatavības pakāpe | projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts būvprojekts un projekta iesniedzējs ir izsludinājis attiecīgu iepirkumu par būvdarbu veikšanu, publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju un noslēdzis ar to līgumu | 10 | |
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēji augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs ir izsludinājis attiecīgu iepirkumu par būvdarbu veikšanu, publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju un noslēdzis ar to līgumu | 8 | |||
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti un tie būvvaldē ir saskaņoti minimālajā sastāvā | 4 | |||
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēji zema gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts ēkas energosertifikāts un noslēgts līgums par būvniecības ieceres izstrādi | 2 | |||
| projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zema gatavības pakāpe, ja ir izstrādāts ēkas energosertifikāts un ir izsludināts iepirkuma konkurss būvniecības ieceres izstrādei | 0 | |||
6. KOPĀ | 0–10 | |||
7. | Plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām | vairāk par 50 000 apmeklējumiem gadā | 10 | |
| no 10 001 līdz 50 000 apmeklējumu gadā | 7 | |||
| no 5 001 līdz 10 000 apmeklējumu gadā | 5 | |||
| no 2 001 līdz 5 000 apmeklējumu gadā | 2 | |||
| no 501 līdz 2 000 apmeklējumu gadā | 1 | |||
| 500 apmeklējumi gadā vai mazāk | 0 | |||
7. KOPĀ | 0–10 | |||
8. | Projekta atbilstība plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm | projekts atbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm | 5 | |
| projekts neatbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm | 0 | |||
8. KOPĀ | 0–5 | |||
9. | Izstrādāts un projekta iesniegumam pievienots valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības plāns par laikposmu pēc projekta īstenošanas termiņa beigām | vairāk par 5 gadiem | 5 | |
| no 3 (ieskaitot) līdz 5 (ieskaitot) gadiem | 3 | |||
| mazāk par 3 gadiem | 0 | |||
9. KOPĀ | 0–5 | |||
10. | Projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā tiek īstenota izglītības funkcija, reliģiska funkcija, veselības aprūpes funkcija, kultūras produkts vai pakalpojums kultūras nozarē1 | projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī tiek īstenota izglītības, reliģiska, veselības aprūpes funkcija vai tiek piedāvāti trīs vai vairāk kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē | 10 | |
| projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī tiek īstenota izglītības, reliģiska, veselības aprūpes funkcija vai tiek piedāvāti divi kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē | 7 | |||
| projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī tiek piedāvāts viens kultūras produkts vai pakalpojums kultūras nozarē | 3 | |||
| projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī netiek piedāvāts neviens kultūras pakalpojums vai produkts kultūras nozarē | 0 | |||
10. KOPĀ | 0–10 | |||
11. | Projekta iesniegumā plānoti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi, kuru ietvaros tiks veicināta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa atpazīstamība2 | starptautiskā mērogā | 3 | |
| valsts mērogā | 2 | |||
| vietējā mērogā | 1 | |||
| projekta iesniegumā nav paredzēti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi | 0 | |||
11. KOPĀ | 0–3 | |||
12. | Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitāte | seni, unikāli arhitektūras pieminekļi, kas ir saglabājušies neskarti bez vēlāku laiku būtiskiem uzslāņojumiem, ar augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, bagātu fasāžu un interjeru apdari, kur konstruktīvā sistēma, oriģinālu materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojums, kā arī katrs elements ir saglabājama vērtība | 4 | |
| ļoti vērtīgi arhitektūras pieminekļi ar samērā augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, vienkāršāku, bet vērtīgu fasāžu un interjera apdari, kur saglabājusies oriģinālā konstruktīvā uzbūve, materiālu lietojuma un vēsturisko būvniecības paņēmienu uztveramība | 3 | |||
| vērtīgi arhitektūras pieminekļi, kurus skārušas pārbūves, vēlāku laiku uzslāņojumi | 1 | |||
12. KOPĀ | 1–4 | |||
PAVISAM KOPĀ | 75 | |||
| Piezīmes. 1 Projekta ietvaros atbalstāmās kultūras jomas – mūzika, deja, teātris, tautas māksla, vizuālā un audiovizuālā māksla (t. sk. jaunie mediji), dizains, fotogrāfija, literatūra, muzejs. 2 Projekta iesniedzējam šajā kritērijā jāsaņem vismaz 2 punkti. | ||||
 |
 |
 |
 |