Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 280

Rīgā 2019. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 30 1. §)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 280
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
I. Vispārīgie jautājumi

1. Būvnormatīvs nosaka:

1.1. ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būves elementu un to savienojumu energoefektivitātes projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta temperatūra 8 °C un augstāka;

1.2. aprēķinos izmantojamos siltumtehniskos parametrus apkures, ventilācijas un sistēmu projektēšanā.

2. Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, un novērst būvfizikāla rakstura defektu veidošanos ēkās un to būves elementos. Ēku būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būves elementus, kas ierobežo oglekļa dioksīda emisiju.

3. Ēku ārējās norobežojošās konstrukcijas vai elementi (turpmāk – būves elements) ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5 °C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būves elementi un to risinājumi, kuri pietiekami efektīvi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā, nodrošinot labāku termālo komfortu iekštelpās. Būves elementiem novērtē siltuma inerci un izvēlas piemērotāko nesošo un siltumizolējošo slāņu kombināciju.

4. Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus un ventilējamo fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

5. Būvnormatīvu nepiemēro ēkām, kas minētas Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā.

6. Ēkām un telpām nodrošina augstas energoietilpības specifisku mikroklimatu (piemēram, saldētavām, klimatkamerām), paredzot enerģētiski efektīvus būves elementus, un šā būvnormatīva piemērošanā nodrošina tehniski un ekonomiski piemērotāko risinājumu, papildus tam nodrošinot arī augstu enerģijas izmantošanas efektivitāti.

7. Veicot būves elementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, piemēro šajā būvnormatīvā minētos standartus. Alternatīvas aprēķina metodikas piemērošana ir atļauta, ja tās tehniskā izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartā un nodrošina atbilstību Būvniecības likumā noteiktajām būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām.

II. Energoefektivitātes prasības

8. Jaunbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma 1. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi.

9. Atjaunojamo vai pārbūvējamo ēku energoefektivitāte atbilst šā būvnormatīva pielikuma 2. tabulā norādītajām robežvērtībām. Enerģijas patēriņa aprēķins veicams saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodi.

10. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis var pārsniegt šā būvnormatīva 8. un 9. punktā minētos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Emin.apr. = Emin  ×   h, kur          (1)
3,5

 Emin.apr. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā). Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvei pārsniedz 90 kWh/m2 gadā, jaunbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 90 kWh/m2 gadā. Ja pārrēķinātais ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis atjaunošanai vai pārbūvei pārsniedz 120 kWh/m2 gadā, atjaunošanas vai pārbūves ēkas energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ir 120 kWh/m2 gadā;

h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);

Emin – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis saskaņā ar šā būvnormatīva 9. vai 10. punktu (kWh/m2 gadā).

11. Atsevišķu būvju elementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM un ψRM, kas noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 3. tabulā. URM ir attiecīgā būves elementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m2 × K), bet ψRM – attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m × K). Maksimālās vērtības URM grīdām, kas saskaras ar āra gaisu, ir tādas pašas kā jumtiem.

12. Ja atjaunošana vai pārbūve skar mazāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, var nepiemērot šā būvnormatīva 9. punktā minētās prasības.

13. Temperatūru neapkurināmās blakus telpās nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13789:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltumpārvades un ventilācijas siltumapmaiņas koeficienti. Aprēķināšanas metodika (ISO 13789:2017)".

III. Būvizstrādājumu un būves elementu aprēķina vērtības

14. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui, ψj un χk vērtības nosaka:

14.1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)";

14.2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)";

14.3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 1. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" un LVS EN ISO 10077-2:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 2. daļa: Skaitliskā metode rāmjiem (ISO 10077-2:2017)";

14.4. termiskajiem tiltiem ψj un χk − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršotas metodes un pieņemtās vērtības (ISO 14683:2017)". Termisko tiltu siltumcaurlaidības koeficientu ψj un χk noteikšanai drīkst izmantot termisko tiltu katalogus, kuros termisko tiltu vērtības noteiktas, izmantojot standarta LVS EN ISO 10211:2017 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini (ISO 10211:2017)" aprēķina nosacījumus, un kuru aprēķina nosacījumi ir atbilstoši projektējamai situācijai;

14.5. punktveida termiskajiem tiltiem χk, ja tie rada kondensāta risku, – novērtējot kā papildu vājinājumu konstrukcijās. Nepieciešamie aprēķini un robežvērtības noteiktas saskaņā ar LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)".

15. Termiskais tilts ψj (W/mK) ir jebkurš veidojums ēkas konstrukcijā, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību izmaina šādi faktori:

15.1. norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju;

15.2. izmainās materiālu biezums;

15.3. ir starpība starp būves elementa ārējiem un iekšējiem izmēriem;

15.4. citi faktori, kas ietekmē siltuma zudumus lokālās zonās.

16. Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficienta atbilstību šajā būvnormatīvā definētajām vērtībām novērtē pēc būves elementa ārējām dimensijām. Termiskā tilta vietās kritisko virsmas relatīvo mitrumu pārbauda atbilstoši standartā LVS EN ISO 13788:2013 "Ēku būvmateriālu un būves elementu higrosiltumtehniskās īpašības. Iekšējās virsmas temperatūra kritiskā virsmas mitruma un iekšējās kondensācijas novēršanai. Aprēķina metodes (ISO 13788:2012)" definētajai aprēķina metodikai un pieļaujamām robežvērtībām. Nosakot kritisko virsmas relatīvo mitrumu, aprēķinu veic pie āra gaisa temperatūras nosacījuma Θe (–5 °C).

17. Aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu Ui rūpnieciski ražotiem būves elementiem reglamentētajā sfērā apliecina atbilstības novērtēšanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (turpmāk – regula Nr. 305/2011).

18. Būvizstrādājumiem, kuru galvenā funkcija būves elementā nav siltumizolācija un atbilstības novērtēšanas procesā to siltumtehniskās īpašības netiek apliecinātas, aprēķina siltumvadītspējas un citu siltumtehnisko raksturlielumu vērtības nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 10. tabulu.

19. Būves elementu aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui faktisko vērtību mērījumus veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 8990:2007 L "Siltumizolācija. Stacionāru siltumpārvades raksturlielumu noteikšana. Kalibrētas un norobežotas karstās kastes metode".

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji

20. Būves gaiscaurlaidība ir būvfizikāls lielums, kas raksturo ēkas izbūves kvalitāti un nodrošina iespēju ēkā efektīvi kontrolēt mikroklimatu un nodrošināt energoefektivitātes prasības.

21. Visas būves gaiscaurlaidība, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva 22. punktā norādītās robežvērtības.

22. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas robežvērtības:

22.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

22.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);

22.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm, − q50 ≤ 1,5 m3/(m2 × h);

22.4. ražošanas ēkām – q50 ≤ 4 m3/(m2 × h).

23. Šā būvnormatīva 22. punktā minētās prasības ņem vērā arī attiecībā uz būves elementa savienojumiem un montāžas šuvēm.

24. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 9972:2016 "Ēku termiskā efektivitāte. Ēku gaisa caurlaidības noteikšana. Piespiedu ventilācijas metode (ISO 9972:2016)". Testa veikšanai ēka sagatavojama atbilstoši minētā standarta 2. metodei – aizverot ēkā visus logus, durvis, lūkas.

V. Būves elementu ūdens tvaika caurlaidība

25. Ja būves elements, tā savienojumi un montāžas šuves sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas reizes lielāks par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd. Biežāk izmantojamiem membrānmateriāliem sd vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 4. tabulā.

26. Būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestību nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur          (2)

sd – būvizstrādājumu ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents (m);

µ – ūdens tvaika pretestības faktors;

d – viendabīgā būvizstrādājuma materiāla slāņa biezums (m).

27. Būves elementu projektē un izbūvē tā, lai:

27.1. mitruma uzkrāšanās bilance būves elementā gada laikā nav pozitīva;

27.2. ārsienas būves elementiem mitruma žūšanas rezerve gada laikā ir vismaz 100 g/m2, jumta būves elementiem – vismaz 200 g/m2;

27.3. netiek pārsniegts būves elementa slāņu materiālu maksimāli iespējamais absorbētā ūdens daudzums;

27.4. ūdens tvaika kondensāta daudzums nepārsniedz 400 g/m2 uz mitrumu neabsorbējošām virsmām, lai izvairītos no ūdens pilienu tecēšanas;

27.5. kopējais kondensāta daudzums gada apkures sezonas laikā nepārsniedz 1 kg/m2;

27.6. kokmateriāliem mitruma daudzums summāri pieaug ne vairāk kā par 5 % no to masas, koksni saturošiem materiāliem mitruma daudzums pieaug ne vairāk kā par 3 % no to masas;

27.7. novērtējot būves elementa ilgtermiņa mitruma bojājumu drošību, novērtējums ietver būves elementu slāņu mitruma daudzumu, kā arī ēkas gaiscaurlaidības radīto mitruma pārnesi būves elementā.

28. Šā būvnormatīva 25. vai 27. punktā minēto prasību izpildes tehnisko risinājumu būves elementam, tā savienojumiem un montāžas šuvēm norāda tādā apjomā un saturā, lai varētu novērtēt atbilstību noteiktajām prasībām.

29. Atkāpes no šā būvnormatīva 25. punktā minētajām prasībām ir pieļaujamas, ja ir nodrošināta atbilstība šā būvnormatīva 27. punktā minētajām prasībām.

30. Ja šā būvnormatīva 25. vai 27. punktā minēto prasību izpildei starp siltumizolāciju vai tai piegulošo vēja barjeru un ārējo apdari ir nepieciešama gaisa sprauga, siltumizolācijai jābūt ventilējamai. Ventilēta ir tāda siltumizolācija, kuras gaisa šķirkārta ir saskarē ar āra gaisu un gaisa plūsmas nosacījumi atbilst standartā LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" noteiktajiem kritērijiem. Gaisa šķirkārta ir ventilēta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

30.1. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru vertikālas gaisa šķirkārtas garuma (pa ēkas perimetru) metru;

30.2. ventilācijas atveru šķērsgriezuma laukums ir ne mazāks par 15 cm2 uz katru norobežojošās konstrukcijas virsmas kvadrātmetru horizontālai gaisa šķirkārtai.

31. Stiklam, keramikas flīzēm, metālam un metāla loksnēm sd ir bezgalīgi liels. Aprēķinos izmanto vērtību 106 m.

32. Hermētiskiem daudzslāņu paneļiem, kas no abām pusēm ir pārklāti ar metāla loksnēm, starp kurām ir siltumizolācijas slānis, šā būvnormatīva 25. punktā minētā prasība attiecas uz paneļu savienojuma vietām, kas atrodas siltumizolācijai siltajā un aukstajā pusē.

VI. Būvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi

33. Veicot inženiertehniskos aprēķinus, par izejas datiem primāri izvēlas ražotāja sniegto informāciju. Ja šāda informācija nav pieejama, atļauts izmantot pētījumus, nozares literatūru vai šā būvnormatīva pielikumu. Izvēloties ražotāja sniegtos datus par materiālu siltumvadītspēju, pārliecinās, ka tā ir pārbaudīta saskaņā ar šā būvnormatīva 36. punktā minēto metodoloģiju. Aprēķinu veikšanai izmanto deklarēto siltumvadītspēju λD.

34. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) katram siltumizolācijas produkcijas veidam ražotājs norāda atbilstības deklarācijā saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem.

35. Visiem siltumizolācijas materiāliem nosaka deklarētās siltumvadītspējas klasi. Siltumizolācijas materiāla klase ir tā garantētā deklarētā siltumvadītspēja, kas izteikta W/(m × K) (vatos uz metru un grādu) un noapaļota uz augstāko tuvāko klases rādītāju. Ražotājs siltumizolācijas materiāla klasi norāda atbilstoši būvizstrādājuma tehniskajiem noteikumiem.

36. Siltumizolācijas materiāla deklarēto siltumvadītspējas koeficientu λD vai deklarēto siltumpretestību RD nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

37. Siltumtehnisko vērtību konversiju veic saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10456+AC:2013 L "Būvmateriāli un būvizstrādājumi. Higrotermiskās īpašības. Projektos lietojamo vērtību tabulas un deklarēto un aprēķina siltumtehnisko vērtību noteikšanas procedūras".

38. Nosakot būves elementam aprēķina siltuma caurlaidības vērtību Ui un siltumizolācijas slāņa biezumu, ņem vērā brīvi bērta siltumizolācijas materiāla sēšanos tā kalpošanas laikā. Stikla un akmens vatei sēšanās apmērs ir ne mazāks par 5 %, bet celulozes šķiedrām – ne mazāks par 20 %.

39. Ja siltumvadītspējas mērījumus veic saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai ar izturētiem (novecinātiem) materiāliem, korekcijas faktors Dla var būt nulle.

40. Deklarēto siltumvadītspēju λD W/(m × K) nosaka saskaņā ar būvizstrādājumu harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem vai izmantojot šādu formulu (ja attiecīgajam siltumizolācijas materiālam nav harmonizēto tehnisko noteikumu vai harmonizētajos tehniskajos noteikumos nav minēts deklarētās siltumvadītspējas noteikšanas veids):

, kur          (3)

λ10m – siltumizolācijas materiāla siltumvadītspējas vērtība vidējā temperatūrā 10 °C saskaņā ar šā būvnormatīva 28. vai 38. punktu;

Δλs – korekcijas faktors novērtētajai standartnovirzei saskaņā ar šā būvnormatīva 27. punktu;

Δλa – novecošanās korekcijas faktors.

41. Ja siltumizolācijas materiāliem, kas ražoti saskaņā ar harmonizētajiem Eiropas standartiem un marķēti ar CE zīmi, ir deklarēta izstrādājuma siltumpretestība RD (m2K/W), šo izstrādājumu siltumvadītspējas klasi nosaka saskaņā ar 4. formulu un iegūto vērtību noapaļo uz augšu līdz tuvākajai vērtībai ar precizitāti līdz 0,001 W/(m × K):

, kur          (4)

dN – siltumizolācijas izstrādājuma nominālais biezums saskaņā ar attiecīgo harmonizēto Eiropas standartu. Šajā gadījumā ražotājs uz iepakojuma norāda deklarēto siltumvadītspēju λD vai būvizstrādājuma deklarēto siltumpretestību RD, nenorādot ar atsevišķu apzīmējumu siltumvadītspējas klasi.

42. Siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju λD W/(m × K), ņemot vērā norobežojošās konstrukcijas reālos darba apstākļus, nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946:2017 "Būvdetaļas un būvelementi. Siltumpretestība un siltumcaurlaidība. Aprēķinu metodes (ISO 6946:2017)" vai izmantojot 5. formulu, iegūtajam rezultātam pieskaitot siltumizolācijas darba apstākļu labojuma koeficientu Δλw saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 4. tabulu, ja harmonizētā būvizstrādājuma standartā nav noteikts citādi:

  (5)

43. Būves elementa siltumizolācijas materiāla aprēķina siltumvadītspēju, kas norādāma būvniecības ieceres dokumentācijā, nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva 42. punktu.

44. Būves elementos biežāk lietojamo siltumizolācijas materiālu labojuma koeficienta Δλw vērtības noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 5. tabulā.

45. Šā būvnormatīva pielikuma 6. tabulā noteiktās labojuma koeficienta Δλw vērtības attiecas uz siltumizolācijas materiāliem, kurus izmanto gruntīs, pagraba ārsienās, zem grīdas uz grunts vai horizontāli ārpusē kā aizsardzības līdzekli pret grunts izcilāšanos salā. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums atbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, labojuma koeficienta Δλw vērtības nosaka, lineāri interpolējot. Ja siltumizolācijas materiāla blīvums neatbilst minētajā tabulā norādītajam diapazonam, tā izmantošana šādā veidā nav pieļaujama.

46. Labojuma koeficienta Δλw vērtības apvērstā jumta konstrukcijām, kuru siltumizolācijai izmantots ekstrudēts putu polistirols (XPS) vai tā rievotas plāksnes, kas pārklātas ar filtraudumu, noteiktas šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā. Apvērstais jumts ir tāds jumts, kurā siltumizolācijas slānis novietots virs hidroizolācijas slāņa.

47. Aprēķina siltumvadītspēju izmanto, nosakot būves elementa aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta Ui vērtību.

48. Reglamentētajā sfērā lietojamiem būvizstrādājumiem, kuru atbilstība nav apliecināta kā siltumizolācijas materiāliem saskaņā ar regulu Nr. 305/2011, aprēķina siltumvadītspēju λd nosaka saskaņā ar šā būvnormatīva pielikuma 10. tabulu.

VII. Būves elementu siltuma inerce

49. Siltuma inerce ir atkarīga no ēkas konstrukciju termālās masas. Termālā masa ir funkcija no materiāla blīvuma (ρ, kg/m3) un īpatnējās siltumietilpības cp (kJ/(kgK)) un ir materiāla siltumnoturības rādītājs.

50. Būves elementa siltuma inerci aprēķina saskaņā ar standartu LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)".

51. Lielumi λ, ρ un c dažādiem būvizstrādājumiem norādīti saskaņā ar šā būvnormatīva 39. punktu, kā arī norādīti šā būvnormatīva pielikuma 9. un 10. tabulā. Dažu būvizstrādājumu svara mitrums procentos siltuma inerces aprēķiniem noteikts šā būvnormatīva pielikuma 7. tabulā. Siltumizolācijas materiāliem, kuru aprēķina siltuma vadītspēju λd nosaka saskaņā ar šo būvnormatīvu, inerces aprēķinos λ = λd.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 002-19
"Ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehnika"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 280)
Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnikas rādītāji un to vērtības

1. tabula

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm1

Nr.
p. k.
Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periodsĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei jaunbūvēm
dzīvojamām ēkāmnedzīvojamām ēkām
(noteikumu2 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi)
daudzdzīvokļu ēkasviendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkasēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijaspārējās nedzīvojamās ēkas
1.Līdz 2016. gada 31. decembrim≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 80 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā
2.No 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim≤ 60 kWh/m2 gadā≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā
3.No 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim≤ 60 kWh/m2 gadā≤ 70 kWh/m2 gadā≤ 65 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā
4.No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim≤ 50 kWh/m2 gadā≤ 60 kWh/m2 gadāgandrīz nulles enerģijas ēka≤ 65 kWh/m2 gadā
5.No 2021. gada 1. janvāragandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēkagandrīz nulles enerģijas ēka

Piezīmes.

1 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni (klasi) jaunbūvēm nepiemēro, ja attiecīgo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.

2 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

2. tabula

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis ēku atjaunošanai un pārbūvei

Nr.
p. k.
Ēkas būvniecības ieceres dokumentācijas akceptēšanas periodsĒku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes novērtējums apkurei
atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām
dzīvojamām ēkāmnedzīvojamām ēkām
(noteikumu1 6.1.3., 6.1.4., 6.1.5., 6.1.6., 6.1.7., 6.1.8. un 6.1.9. apakšpunktā minētie ēku veidi)
daudzdzīvokļu ēkasviendzīvokļa vai divdzīvokļu ēkasēkas, kuras ir valsts vai pašvaldības īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts vai pašvaldības institūcijaspārējās nedzīvojamās ēkas
1.No 2015. gada 21. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā≤ 110 kWh/m2 gadā≤ 110 kWh/m2 gadā
2.No 2021. gada 1. janvāra≤ 80 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 90 kWh/m2 gadā≤ 100 kWh/m2 gadā

Piezīme. 1 Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju".

3. tabula

Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 × K) un ψRM W/(m × K) maksimāli pieļaujamās vērtības

Nr.
p. k.
KonstrukcijaDzīvojamās ēkas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārziNedzīvojamās ēkasRažošanas ēkas
URM vērtība, W/(m2K)URM vērtība, W/(m2K)URM vērtība, W/(m2K)
1.Grīda1:   
1.1.grīdas un sienas saskarē ar grunti0,20,250,35
1.2.grīda uz neapkurināmu pagrabstāvu vai grīda ar ventilējamu pagrīdi0,30,350,40
2.Ārsienas:   
2.1.ārsienas0,230,250,30
2.2.sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā0,650,650,65
3.Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu0,200,230,25
4.Ārdurvis un vārti1,802,002,20
5.Logi un balkona durvis21,101,101,30
6.Termiskie tilti, ψRM0,200,200,35

Piezīmes.

1 Visos gadījumos aprēķins saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370:2017 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķina metodes (ISO 13370:2017)".

2 Norādītā U vērtība ir aprēķina vērtība saskaņā ar standarta LVS EN ISO 10077-1:2017 "Logu, durvju un slēģu siltumefektivitāte. Siltuma caurlaidības aprēķini. 1. daļa: Vispārīgi (ISO 10077-1:2017)" F pielikuma F3 tabulu. Apskatāms standarta logs ar rāmja daļu 30 % no loga kopējā laukuma.

4. tabula

Ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd membrānmateriāliem

Nr.
p. k.
Izstrādājums vai materiālsŪdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd (m)
1.Polietilēna plēve 0,15 mm50
2.Polietilēna plēve 0,2 mm75
3.Polietilēna plēve 0,25 mm100
4.Poliestera plēve 0,2 mm50
5.Polivinilhlorīda (PVC) plēve30
6.Alumīnija folija 0,05 mm1500
7.Polietilēna plēve (skavota) 0,15 mm8
8.Polietilēna plēve (skavota) 0,20 mm12
9.Pergamīns 1 mm2
10.Ruberoīds15
11.Aluminizēts papīrs 0,4 mm10
12.Gaiscaurlaidīga (elpojoša) pretvēja membrāna0,2
13.Akrila krāsa (0,1–0,2 mm kārta)1
14.Lateksa krāsa (0,1 mm kārta)0,3
15.Alkīda krāsa (0,1 mm kārta)4
16.Poliuretāna krāsa (0,03 mm kārta)4
17.Silikātkrāsa (0,1 mm kārta)0,2
18.Vinila tapetes2

Piezīmes.

1. Būves elementa siltā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pirms siltumizolācijas slāņa līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (iekšējais slānis).

2. Būves elementa aukstā puse sd ir to slāņu vērtība, kuri atrodas pēc siltumizolācijas slāņa (to ieskaitot) līdz pat pirmajam ventilējamam gaisa slānim (ārējais slānis).

3. Mūra un masīviem būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 2 m.

4. Atvieglotu karkasa konstrukciju būves elementiem to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 5 m.

5. Neventilējamiem jumtu būves elementiem ar neventilējamu jumta seguma konstrukciju to siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd,i nav mazāks par 50 m.

5. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) būves elementos lietojamiem siltumizolācijas materiāliem un izstrādājumiem atkarībā no siltumizolācijas darba apstākļiem

Nr.
p. k.
Siltumizolācijas materiāla vai izstrādājuma nosaukums, gaisa caurlaidības īpatnējā pretestība vai blīvumsSiltumizolācijas darba apstākļi
ventilēts
būves elements
Δλw (W/mK)
neventilēts
būves elements
Δλw (W/mK)
1.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–20,0060,008
2.Minerālvates (akmens vate, stikla vate) izstrādājumi ar Ra > 6 kPa × s × m–20,0010,002
3.Brīvi bērta minerālvate ar Ra ≤ 6 kPa × s × m–20,008nedrīkst lietot
4.Brīvi bērta celulozes šķiedra (ekovate)
r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)
0,008nedrīkst lietot
5.Celulozes šķiedra ar hidromehanizēto iestrādi
ρ = 35–75 kg/m3 (Ra > 6 kPa × s × m–2)
0,0080,02
6.Ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnes0,0010,002
7.Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasta plāksnes0,020,03
8.Gāzbetons ρ ≤ 400 kg/m30,0150,02
9.Gāzbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m30,030,04
10.Gāzbetons ρ > 600 kg/m30,070,08
11.Niedru plāksnes ρ = 200 kg/m30,035nedrīkst lietot
12.Perhlorvinila putuplasta loksnes0,0120,015
13.Uzputota polistirola (EPS) plāksnes0,0030,004
14.Putu ģipsis ρ = 500 kg/m30,070,08
15.Putupoliuretāns un putupoliuretāna plāksnes0,0120,015
16.Salmu plāksnes (ar šķidrā stikla saistvielu) ρ = 350 kg/m30,045nedrīkst lietot
17.Fibrolīta plāksnes0,0020,003
18.Arbolīta plāksnes0,0150,017
19.Keramzītbetons 400 < ρ ≤ 600 kg/m30,010,02
20.Keramzītbetons 600 < ρ ≤ 800 kg/m30,0250,045
21.Keramzītbetons 800 < ρ ≤ 1000 kg/m30,050,07
22.Kūdras plāksnes 200 ≤ ρ ≤ 300 kg/m30,0150,02
23.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 200 kg/m30,015nedrīkst lietot
24.Kokšķiedru un kokskaidu plāksnes ρ = 1000 kg/m30,11nedrīkst lietot
25.Putustikls ρ = 200 kg/m30,020,025
26.Putustikls ρ = 400 kg/m30,0350,04

Piezīme. Ventilētās gaisa šķirkārtās siltumizolācijas materiālus no ārpuses aizsargā ar vēja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizolācijas materiālu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizolācijas materiāla siltuma caurlaidību. Šis nosacījums neattiecas uz aukstajiem bēniņiem, kuros gaisa plūsmas ātrums virs siltumizolācijas materiāla nav lielāks par 0,5 m/s.

6. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos dažāda blīvuma r (kg/m3) siltumizolācijas materiāliem, kuri tieši saskaras ar grunti

Nr.
p. k.
Izolācijas materiālsVienpusējai saskarei ar grunti
Δλw
Divpusējai (abpusējai) saskarei ar grunti
Δλw
1.Gāzbetons ρ = 300–600 kg/m30,02–0,04nedrīkst lietot
2.Keramzītbetons ρ = 400–600 kg/m30,01–0,02nedrīkst lietot
3.Keramzīta bērums ρ = 200–400 kg/m30,05–0,060,06–0,07
4.Minerālvate ρ ≥ 100 kg/m30,0050,01
5.Uzputots polistirols (EPS) ρ ≥ 30 kg/m30,010,02
6.Ekstrudēts putupolistirols (XPS) ρ ≥ 25 kg/m30,0020,004

7. tabula

Labojuma koeficients Δλw W/(m × K) paaugstināta mitruma apstākļos ekstrudēta putupolistirola (XPS) plāksnēm, kuru blīvums ρ = 25–40 kg/m3 un kuras atrodas apvērstā jumtā

Nr.
p. k.
Konstrukcijas veidsΔλw (W/mK)
1.Atklāta ventilēta virsma: 
1.1.viens ekstrudēta putupolistirola (XPS) slānis un grants uzbērums0,001
1.2.divi ekstrudēta putupolistirola (XPS) slāņi un grants uzbērums0,003
2.Slēgta neventilēta virsma: 
2.1.jumta terases ar ekstrudēta putupolistirola (XPS) siltumizolāciju un uzbērtu melnzemi0,008
2.2.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem bruģējuma0,008
2.3.ekstrudēta putupolistirola (XPS) izolācija zem betona seguma autostāvvietās0,008

8. tabula

Būvizstrādājumu svara mitrums w procentos siltuma inerces aprēķināšanai

Nr.
p. k.
MateriālsSvara mitrums w (%)
1.Putupolistirols (EPS)10
2.Putupoliuretāns5
3.Dzelzsbetons3
4.Keramzītbetons10
5.Izdedžu betons8
6.Gāzbetons12
7.Java4
8.Ķieģeļu mūris4
9.Skujkoki20
10.Ozols15
11.Kokskaidu plātnes12
12.Smiltis2
13.Keramzīts3
14.Izdedži4

9. tabula

Būvizstrādājumu siltumtehniskie raksturlielumi un aprēķina vērtības

Nr.
p. k.
MateriālsBlīvums
ρo
(kg/m3)
Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 50 % un 23 °C temperatūrā
u23,50
(kg/kg)
Mitrums gaisa relatīvajā mitrumā 80 % un 23 °C temperatūrā
u23,80
(kg/kg)
Mitruma konversijas koeficients fuŪdens tvaika pretestības faktors
µ
Īpatnējā siltumietilpība
c
J/(kg × K)
1.Putupolistirols (EPS)10–500,010,010,1601450
2.Ekstrudētais putupolistirols (XPS)20–650,0010,00150,11501450
3.Putupoliuretāna plātnes28–550,020,030,3601400
4.Fenola putuplasti20–500,020,030,2501400
5.Stikla vate10–1200,0040,0052,511030
6.Akmens vate15–2000,0040,0052,511030
7.Putustikls100–1500001061000
8.Perlīta plātnes140–2400,020,030,85900
9.Korķa plāksnes90–1600,050,071,0101560
10.Fenola un karbamīda–formaldehīda putuplasti10–300,10,150,721400
11.Izpūstas poliuretāna putas10–300,020,030,3601400
12.Koka vate ar šķidro stiklu30–1500,120,21,051600
13.Koka vate ar cementu250–4500,060,11,051470
14.Kokšķiedru plāksne (mīkstā)150–2500,10,161,5101400
15.Beramā stikla vate15–600,0040,0052,511030
16.Beramā akmens vate20–600,0040,0052,511030
17.Beramā celulozes šķiedra (ekovate)20–600,110,180,521600
18.Beramais putuperlīts30–1500,010,0232900
19.Beramais keramzīts200–40000,001421080
20.Beramais putupolistirols (daļiņas)10–300,010,020,221400
21.Māla ķieģeļi1000–24000,0060,0110161000
22.Kalcija silikāts1000–20000,0060,0124201000
23.Betons ar pumeka pildījumu500–13000,0250,0452,6501000
24.Betons ar blīviem pildījumiem1600–24000,0110,0186,41501000
25.Rūpnieciski ražots akmens1600–24000,0110,0186,41501000
26.Betons ar putupolistirola pildījumu600–12000,060,1031201000
27.Betons ar keramzīta pildījumu400–7000,020,032,661000

10. tabula

Būvizstrādājumu siltumtehnisko raksturlielumu aprēķina vērtības

Nr.
p. k.
Materiālu grupaMateriālsBlīvums
ρo
(kg/m3)
Siltumvadītspēja λd 
W/(m × K)
Īpatnējā siltumietilpība c J/(kg × K)Ūdens tvaika pretestības faktors µ
1.Metālialumīnijs2700220890∞ (106)
dūralumīnijs2800160880∞ (106)
misiņš8400120380∞ (106)
bronza870065380∞ (106)
varš8900370380∞ (106)
mazoglekļa tērauds790075450∞ (106)
čuguns750050450∞ (106)
leģētais tērauds780050450∞ (106)
stiegrojuma tērauds785058480∞ (106)
nerūsējošais tērauds790017460∞ (106)
svins1130035130∞ (106)
cinks7100110380∞ (106)
2.Koks un materiāli uz tā bāzesviendabīgs koks1500,07161040
3000,10161040
5000,13161040
10000,24161040
saplāksnis1500,071610400
3000,101610400
5000,131610400
10000,241610400
kokskaidu plātne3000,10170050
5000,14170050
7000,18170050
kokskaidu plātne ar cementa saistvielu12000,23150050
kokšķiedru plātne4000,09170010
6000,15170010
8000,18170010
presētais kartons10000,23230010
papīrs10000,272300
gofrētais kartons6500,1823007
3.Ģipsisģipsis6000,18100010
15000,54100010
ģipškartons9000,25105010
4.Javanormāla mūrjava, iejaukta būvobjektā18000,9110010
5.Betonilietie betoni ar šķembām vai oļiem16000,71080100
24002,01060130
dzelzsbetons25002,0840100
māls ar salmiem8000,41260
skaidbetons8000,314602
10000,415202,5
izdedžbetons14000,9384030
6.Akmeņibazalts2700–30003,586010000
granīts2500–30002,880010000
smilšakmens2000–25002,086040
kaļķakmens2000–25002,5870200
dolomīts24002,288010
7.Augsnesmāls1200–18001,51670–2500
smiltis un grants1700–22002,0910–1180
8.Ūdens, ledus, sniegsūdens (10 °C)10000,64187
ledus (0 °C)9002,22000
sniegs (svaigs) < 30 mm1000,062000
sniegs (svaigs)
30–70 mm
2000,122000
sniegs (nedaudz nosēdies) 70–100 mm3000,232000
sniegs (stipri nosēdies) > 200 mm5000,702000
9.Apmetumicementa–perlīta10000,38404
cementa–izdedžu putupolistirola (XPS)14000,78406
ģipša–perlīta6000,258404
ģipša13000,658406
kaļķu–smilšu–cementa17000,98406
kaļķu–smilšu16000,88405
polimērcementa18001,084010
10.Stiklikvarca stikls1,4700∞ (106)
stikla mozaīka20001,21000∞ (106)
parastais logu stikls25001,0720∞ (106)
11.Gāzesgaiss1,230,02510081
argons1,70,0175191
kriptons3,560,0092451
ksenons5,900,00551601
oglekļa dioksīds (CO2)1,950,0148201
12.Plastmasas, cietas (bez porām)akrils10500,2010000
polikarbonāts12000,2112005000
PTFE22000,23100010000
cietais polivinilhlorīds (PVC)13900,1890050000
polivinilhlorīds (PVC) ar 40 % mīkstinātāju12000,14100050000
polietilēns, augsta blīvuma (HD)9800,401800100000
polietilēns, zema blīvuma (LD)9200,322100100000
polistirols10500,181300100000
poliacetāts14100,301400100000
fenolformaldehīds1400–18000,3–0,71200
polipropilēns9100,22170010000
EPDM11500,2010006000
PMMA (akrilāts)11800,181500
poliuretāns12000,2518006000
poliamīds11300,251700
epoksīdu sveķi12000,23800–140010000
13.Silikonitīrs silikons1000–10500,25–0,3510005000
pildīts silikons1300–14500,35–0,510005000
14.Gumijapoliisobutilēns9200,131130
butils (karsti kausēts)12000,24200000
neoprēns12400,232140 
porgumija60–800,0415007000
15.Stiklojuma distanceributila cietā gumija0,24200000
poliestera sveķi1,40,191200200000
silikagels0,13
silikona putas0,12
16.Blīvēšanas materiālineilons11400,231700
uretāns (šķidrs)0,3
silikona putas0,12
elastīgais vinils0,12
elastīgā porgumija700,05
polietilēna putas360,062300100
17.Jumta pārklājumiasfalts2100–23000,7150050000
bitums10000,13100050000
ruberoīds11000,23100050000
māla dakstiņi19000,990010
betona dakstiņi21001,4100050
18.Grīdas pārklājumilinolejs13000,1714005000
korķa linolejs500–7000,1013001500
paklājgrīdas0,075
plastikāti un gumija1200–17000,17–0,27140010000
19.Pilnķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, cementa–smilšu java18000,8188010
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java18000,8788010
20.Dobo ķieģeļu mūriskeramikas ķieģeļi, 1400 kg/m3 bruto cementa–smilšu java16000,64880155
keramikas ķieģeļi, 1300 kg/m3 bruto cementa–smilšu java14000,5888015
keramikas ķieģeļi, 1000 kg/m3 bruto cementa–smilšu java12000,5288015
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java15000,8188015
silikātķieģeļi, cementa–smilšu java14000,7688015
Ekonomikas ministrs R. Nemiro
01.01.2020