(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
1. Apstiprināt Latvijas Republikas valsts lielā un maza ģerboņa attēlu (attēli pievienoti).*
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
2. Apstiprināt Nolikumu par Latvijas Republikas valsts ģerboni.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
________________________
* Sakarā ar to, ka turpinās darbs pie ģerboņa krāsu izpildījuma un grafiskā zīmējuma precizēšanas, attēli tiks publicēti kādā no turpmākajiem "Ziņotāja" numuriem
(Nolikuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
1. Latvijas Republikā tiek lietots valsts lielais un mazais ģerbonis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
2. Valsts lielā ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. — zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. — sudraba laukā pret skaldījumu pagriezts uzslējies sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. — sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes. Vairoga turētāji: labajā pusē — sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē — sudraba grifs ar zelta mēli, kuri balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar lenti valsts karoga krāsu samēros.
Valsts mazais ģerbonis ir lielā ģerboņa vairogs ar trim piecstarainām zelta zvaigznēm puslokā virs vairoga.
3. Noteikt, ka valsts lielā ģerboņa attēlu uz zīmogiem var lietot:
1) Latvijas Republikas Augstākā Padome, tās pastāvīgās komisijas;
2) Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs;
3) Latvijas Republikas Ministru Padome;
4) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija;
5) Latvijas Banka;
6) Latvijas Republikas Augstākā Tiesa un dzimtsarakstu iestādes;
7) Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības, konsulārās iestādes.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)
4. Valsts lielā ģerboņa attēlu uz veidlapām, izdevumu vākiem un titullapām bez 3. pantā norādītajām valsts iestādēm atļauts lietot arī Latvijas Republikas ministrijām, valsts augstskolām, kuru satversmes ir apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā Padome, un Latvijas Zinātnes Padomei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991., 17.03.1992. un 19.01.1993. likumu, kas stājas spēkā 19.01.1993.)
5. Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa reljefu attēlu var lietot 3. un 4. pantā norādītie Latvijas Republikas augstākie valsts varas un pārvaldes orgāni, kā arī tiesas iestādes tiesas sēžu zālēs un dzimtsarakstu iestādes dzimšanas vai laulību svinīgas reģistrācijas telpās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)
6. Tiesības lietot valsts lielā ģerboņa attēlu jebkurā tā veidā iestādēm un organizācijām, kas nav norādītas šajā nolikumā, var piešķirt tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
7. Tiesības lietot valsts mazo ģerboni piešķir Latvijas Republikas Ministru Padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
8. Valsts lielajam un mazajam ģerbonim un to attēliem neatkarīgi no izmēriem vienmēr precīzi jāatbilst ģerboņa krāsainajam un shematiskajam attēlam, kas apstiprināti ar Latvijas PSR 1990. gada 15. februāra likumu.
9. Noteikt, ka valsts mazā ģerboņa papildināšanu ar valsts lielā ģerboņa atsevišķiem elementiem var atļaut tikai Latvijas Republikas Ministru Padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)
10. Kārtību, kādā izgatavojams valsts lielais un mazais ģerbonis, masveidā tiražējami to attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.1991. likumu, kas stājas spēkā 16.01.1991.)