Darbības ar dokumentu
Skatīt 2016. gada 24. novembra likumu: Par valsts budžetu 2017. gadam.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2016.gadam ieņēmumos 7 402 028 383 euro apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2016.gadam izdevumos 7 686 225 438 euro apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.
3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 341 399 498 euro apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 238 182 417 euro apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;
2) pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 78 370 675 euro apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;
3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 21 570 348 euro apmērā saskaņā ar 9.pielikumu;
4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 831 358 euro apmērā saskaņā ar 10.pielikumu;
5) mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem 2 444 700 euro apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.
as pašvaldību pasākumiem 2 444 700 euro apmērā saskaņā ar 13.pielikumu.
(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.
4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 36 479 383 euro apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 586 953 euro apmērā;
2) pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 8540 euro) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 4270 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 892 430 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju.
5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu:
1) izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozes aprēķinu, ko pašvaldības ir iesniegušas Finanšu ministrijai:
a) pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumos Nr.802 "Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi", izņemot šā punkta "b" apakšpunktā minētajām zemes vienībām, noteiktajiem nosacījumiem,
b) ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām zemes vienībām (to daļām), kuru platība pārsniedz 3 hektārus un kurām vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme", Valsts zemes dienesta noteikto speciālo vērtību;
2) nosaka pašvaldību maksimālo plānoto izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 14,4 procentu apmērā pret 2015.gada plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem.
6.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 11.pielikumu.
7.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās) prognoze 2016.gadam 26 126 500 000 euro apmērā.
8.pants. Noteikt, ka 2016.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai ir 1,0 procents no iekšzemes kopprodukta.
9.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2016.gada beigās nominālvērtībā 10 100 000 000 euro apmērā, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.
10.pants. Noteikt, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 euro apmērā saskaņā ar 12.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktā iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
11.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 243 269 723 euro apmērā, kas neietver šā likuma 15.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā var sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.
12.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir ratificēts starptautiskais līgums ar Vienotā noregulējuma mehānisma valdi izsniegt valsts aizdevumu līdz 47 058 000 euro apmērā Vienotā noregulējuma mehānisma valdei, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu priekšfinansējumu kredītiestāžu noregulējumam.
13.pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2016.gadā, ir novērtētas 5 298 298 euro apmērā.
14.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2016.gadā dzēst valsts aizdevumus 3 991 142 euro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.
15.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 284 574 euro apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurās tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 60 938 812 euro apmērā:
1) izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, investīciju projektiem, sociālo programmu investīciju projektiem, pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem, investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai, pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos, pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei;
2) valsts nozīmes sporta un valsts nozīmes aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;
3) ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, tajā skaitā šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) ceļu un to kompleksa investīciju projektā 2016.gadā nav mazāks par 25 procentiem no kopējām pašvaldību izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75 procentiem no kopējām pašvaldību izmaksām;
4) kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;
5) pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 euro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centra pašvaldībām, 400 000 euro apmērā pārējām novada pašvaldībām.
(4) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas pašvaldības kapitālsabiedrības Eiropas Savienības, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai, kurināmā iegādei, investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju neatliekamai novēršanai, investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, investīciju projektiem, kas saistīti ar pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā dzīvojamā fonda nodrošināšanu, kā arī par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.
(5) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.pantam, izņemot saistības:
1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;
2) pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai.
3) šā panta pirmajā un otrajā daļā un trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;
4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
(6) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības 2016.gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.
(7) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo pieļaujamo palielinājumu.
16.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 2 139 604 euro apmērā.
17.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā — 70,80 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 21,92 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 5,68 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 1,60 procenti.
(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:
1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;
2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, — nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.
18.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 80 procentu apmērā un valsts budžetam — 20 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 23 procenti, maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 75 euro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu — 175 euro mēnesī.
19.pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 224 733 968 euro.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 22 procenti, II ceturksnī — 24 procenti, III ceturksnī — 26 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.
(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.
20.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 "Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana" izpildītājs ir Valsts kase un tā nodrošina šīs programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.
21.pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
22.pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
23.pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
24.pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", programmas 06.00.00 "Pedagogu darba samaksas reformas ieviešanas finansējums" un programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" izpildītājs ir Finanšu ministrija un tā nodrošina šo programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
25.pants. Budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.
26.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.
27.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Savienības iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts veikt nepieciešamos maksājumus.
28.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta apropriāciju pārdale starp budžeta resoriem, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek veiktas apropriāciju izmaiņas, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus un elektroniski iesniedz Valsts kasei.
29.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" paredzēto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai.
30.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
31.pants. Finanšu ministram ir tiesības budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām, budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:
1) kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu, kas būtu lielāks par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;
2) ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;
3) pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un no budžeta nefinansētām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;
4) nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei turpmākajiem gadiem noteikto atlīdzībai paredzēto izdevumu maksimāli pieļaujamo apjomu un kopējo izdevumu apjomu;
5) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;
6) nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;
7) nav pieļaujamas apropriācijas izmaiņas valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu turpmākajiem gadiem;
8) nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;
9) nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;
10) nav pieļaujama apropriācijas pārdale citiem mērķiem no jaunajām politikas iniciatīvām 2014.—2016.gadam, 2015.—2017.gadam piešķirtā finansējuma un neatliekamajiem pasākumiem 2016.—2018.gadam piešķirtā finansējuma.
32.pants. Šā likuma 31.panta nosacījumi neattiecas uz:
1) šā likuma 29. un 30.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;
2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta uz izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām);
3) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās pamatbudžeta apropriācijas ietvaros, ja pārdale veikta no izdevumiem sociālajiem pabalstiem, kas budžeta resoram plānoti stipendiju izmaksai valsts akreditētajās profesionālās un augstākās izglītības programmās studējošajiem;
4) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 31.panta nosacījumus. Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;
5) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.
33.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2015.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:
1) 2015.gadā uzsāktai, bet nepabeigtai iepirkumu procedūrai, ja 2016.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
2) 2015.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīciju projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2016.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
3) maksājumiem, kas nepieciešami 2015.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2016.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;
4) investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja ir iesniegts objektīvs pamatojums iegādes nepieciešamībai.
(2) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu nodrošināt pabeigto Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu uzturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:
1) projekts ir pilnībā pabeigts un par to ir veikts galīgā norēķina maksājums;
2) 2016.gadā projekta uzturēšanai apropriācija nav piešķirta.
(3) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2016.gada 15.oktobrim nepārdalīto budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
(4) Finanšu ministram pēc Ārlietu ministrijas pamatota pieprasījuma saņemšanas ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve", lai veiktu galīgā norēķina maksājumus par 2015.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un izdevumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas gaitā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta darbības slēguma pārskata sagatavošanai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par gada pārskatiem.
34.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei šajā likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju no budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām uz finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas pārdalei nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.
35.pants. (1) Noteikt, ka apropriācijas pārdale starp budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums, ja pārdales rezultātā nemainās izlietojuma mērķis un apropriācija tiek izmantota tā paša pasākuma īstenošanai vai sniegtā pakalpojuma nodrošināšanai.
(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz apropriācijas pārdali starp budžeta resoru "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" un citiem budžeta resoriem.
36.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 "Valsts prezidenta darbības nodrošināšana" ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 4561 euro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 912 euro.
37.pants. Ja 2016.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai". Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
38.pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,74 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
39.pants. Programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
40.pants. Ja Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
41.pants. Ja 2016.gada deviņu mēnešu laikā valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likuma "Par valsts budžetu 2016.gadam" spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība" un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts parāda vadības procesā iesaistīto Valsts kases amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 2 procentus no Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienā zināmā un līdz gada beigām plānotā valsts budžeta procentu izdevumu samazinājuma kopsummas budžeta apakšprogrammā 31.02.00 "Valsts parāda vadība". Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.01.00 "Budžeta izpilde", tajā skaitā atlīdzībai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
42.pants. Ja 2016.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbības rezultātā būtiski tiek uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām, Ministru kabinets pieņem lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, kas nepārsniedz 5 procentus no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā novirzot atlīdzībai attiecīgajā budžeta programmā: Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) ne vairāk kā 79,5 procentus; Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei) ne vairāk kā 16 procentus; Labklājības ministrijai (Valsts darba inspekcijai) ne vairāk kā 2 procentus; Zemkopības ministrijai (Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam) ne vairāk kā 2 procentus un prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) ne vairāk kā 0,5 procentus no apropriācijas palielinājuma, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
43.pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 100 247 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.
44.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 190 200 000 Speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) euro ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.
45.pants. Atļaut finanšu ministram sniegt saskaņojumu Ziemeļu Investīciju bankai ieturēt no Ziemeļu Investīciju bankas 2016.gadā izmaksājamās dividenžu summas, kas pienākas Latvijas Republikai kā Ziemeļu Investīciju bankas dalībvalstij, Latvijas Republikas galvojuma saistību summu, nepārsniedzot 170 000 euro, kura izriet no galvojuma līguma, kas noslēgts starp Ziemeļu Investīciju banku un katru tās dalībvalsti, tajā skaitā Latvijas Republiku, un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1052 "Par Galvojuma līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu Investīciju banku attiecībā uz vides investīciju projektu aizdevumiem un galvojumiem par vides investīciju projektu aizdevumiem saskaņā ar Statūtu 7. un 9.pantu, kuri pievienoti Līgumam par Ziemeļu Investīciju banku, kas parakstīts 2004.gada 11.februārī starp Dānijas Karalisti, Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Norvēģijas Karalisti un Zviedrijas Karalisti".
46.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par kārtējo pamatkapitāla palielināšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas", palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
47.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2016.gadā (par 2015. pārskata gadu) 77 413 486 euro. Ja valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" peļņa ir mazāka par plānoto, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai elektroenerģijas lietotāju atbalstam paaugstināt subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi apliekamajiem ienākumiem no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, kas iegūta no fosilajiem energoresursiem, vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas iekārtām.
48.pants. Noteikt, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2015.gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām (tajā skaitā netiešā izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām) nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2016.gadā (par 2015. pārskata gadu) nosaka un aprēķina 90 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt pieņemts lēmums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu.
49.pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem un investīciju veicināšanai, Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna un Pirmā mājokļa programmas finansēšanai, kā arī citiem darba vietu radīšanas un ģimeņu atbalsta pasākumiem un sistēmas administrēšanas izmaksu segšanai.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.
50.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto apropriāciju var izmantot visiem elektroenerģijas lietotājiem, daļēji kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksas, un aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai.
51.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" paredzēto apropriāciju var izmantot tikai apakšprogrammā noteiktajiem mērķiem.
52.pants. Noteikt, ka valsts budžeta ikgadējā dotācija Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" obligātā iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā 2016.gadā plānota 59 693 445 euro apmērā.
53.pants. Noteikt, ka Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" izdevumu segšanai no akciju sabiedrības "Latvenergo" ikgadējām dividendēm 2016.gadā tiek novirzīti resursi 23 665 609 euro apmērā.
54.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt, ka papildus piešķirtais finansējums zinātniskās darbības attīstībai augstskolās un koledžās 2016.gadā 5 000 000 euro apmērā tiek sadalīts starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām, nodrošinot finansējuma piešķiršanu pēc vienotiem kritērijiem.
55.pants. Noteikt, ka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 30.00.00 "Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" ietvaros paredzētā apropriācija 517 611 euro apmērā piešķirama Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei un uzturēšanai, nosaka Ministru kabinets.
56.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi, atļaut kultūras ministram segt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izdevumus no Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērtā uzkrājošā norēķinu konta Valsts kasē līdzekļu atlikuma.
57.pants. Personām, kurām no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tās pārskata ar 2016.gada 1.janvāri, pārrēķinot pensijas sākuma kapitālu un pensijas kapitālu atbilstoši likuma "Par valsts pensijām" 12.panta ceturtās daļas noteikumiem, un izmaksā šādi:
1) pensiju pārskata, ievērojot likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 65.punkta 3. un 4.apakšpunktā minētos noteikumus;
2) pensiju pārskata, ievērojot pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas datumu, pensijas aprēķināšanai iepriekš piemēroto kārtību, kā arī likuma "Par valsts pensijām" 26.panta un pārejas noteikumu 15. un 15.1 punkta noteikumus;
3) atbilstoši šā panta noteikumiem pārskatītais pensijas apmērs tiek noteikts no 2016.gada 1.janvāra, un par periodu no 1.janvāra to izmaksā ne vēlāk kā 2016.gada augustā.
58.pants. Noteikt, ka pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 2016.gada 1.septembra valsts budžeta resorā "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" rezervētais finansējums 2016.gada četriem mēnešiem ir līdz 9 000 000 euro, paredzot, ka finansējuma apmērs tiek precizēts atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedzot rezervēto summu. Pēc attiecīgu normatīvo aktu pieņemšanas Ministru kabinetā finansējums tiks pārdalīts uz attiecīgo resoru un programmu/apakšprogrammu.
59.pants. Atļaut finanšu ministram pēc tam, kad ir pieņemts Ministru kabineta lēmums, palielināt apropriāciju dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie ostu pārvalžu maksājumi par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu ir lielāki nekā valsts pamatbudžeta prognozētie ieņēmumi no šiem maksājumiem, un šādas izmaiņas atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām.
60.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ārkārtas situāciju novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,03 procentus no šā likuma 7.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
61.pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" izpildītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tā nodrošina šīs programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.
62.pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 12.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" finansējumu pašvaldības izlieto līdz 2016.gada 31.decembrim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kontrolē finansējuma izlietojumu atbilstoši pasākuma mērķim.
63.pants. Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt 2013.gadā uzsāktā valsts atbalsta sniegšanu pašvaldību pirmsskolas iestāžu rindu likvidēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem līdz 2016.gada 31.maijam, paredzot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā šim mērķim 2 300 000 euro. Ministru kabinets sagatavo nepieciešamos normatīvos aktus, nosakot tajos finansējuma apmēru par vienu bērnu un izmaksas kārtību.
64.pants. Noteikt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2016.gadā ir 48 600 euro.
65.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst Liepājas pilsētas pašvaldībai izsniegtā valsts aizdevuma koncertzāles "Lielais Dzintars" būvniecības pabeigšanai neatmaksāto daļu līdz 1 200 000 euro apmēram.
66.pants. Noteikt, ka Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammas "33.01.00 Ārstniecība" finansējums 10 000 000 euro apmērā paredzēts valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu nodarbināto darba samaksas pieauguma nodrošināšanai atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 30.novembrī.
 |
 |
 |
 |