Darbības ar dokumentu

Saturs

Ievads

1. Pasaules bankas pētījuma gaita un rezultāti

1.1. Pētījuma īstenošana un nozares līdzdalība

1.2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma metodoloģija

1.3. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultāti

1.3.1. Stiprās un vājās puses

1.3.2. Atbilstība stratēģiskajiem attīstības virzieniem

1.3.3. Priekšlikumi jauna "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa ieviešanai

2. Augstākās izglītības finansēšanas reforma

2.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību

2.1.1. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs

2.1.2. Ierobežotas izaugsmes scenārijs

2.1.3. Nepietiekamības scenārijs

2.1.4. Risinājumi finansēšanas politikas maiņai

2.2. Augstskolu un koledžu finansēšana 2015. un 2016. gadā

2.2.1. Finansēšanas reformas galvenie posmi

2.2.2. Finansējuma piešķiršanas principi atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim

2.2.3. Kārtība studiju un pētniecības pirmā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta

2.2.4. Kārtība studiju un pētniecības otrā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta

2.2.5. Trešā pīlāra finansējums – Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai

2.2.6. Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018.gadam

3. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamība un iespējamie riski, ja situācija netiek mainīta

4. Pasākumu plāns jauna finansēšanas modeļa ieviešanai

Ievads

Konceptuāls ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" izvirza priekšlikumu jaunam augstākās izglītības finansēšanas modelim, tā ieviešanai, raksturo alternatīvus risinājumus un to paredzamo ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, ieviešot augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu.

Konceptuālais ziņojums kā Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai piemērotu izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Ziņojumā pamatots, kāpēc augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un finansēšanas modeļa principiāla maiņa nav iespējama bez būtiska augstākās izglītības finansējuma palielinājuma.

2014.gada 10. novembra Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja otrā pīlāra jeb snieguma finansēšanas uzsākšanu 2015.gadā, šim nolūkam papildus piešķirot finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanā. Atbilstoši valdības lēmumam Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem. Konceptuālajā ziņojumā aplūkotie scenāriji un risinājumi pamatā attiecas uz valsts dibināto augstskolu un koledžu finansēšanu.

Augstākās izglītības finansēšanas reforma ir ex ante nosacījums Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumiem augstākajā izglītībā saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2012. un 2013.gada rekomendācijām, kas uzdod Latvijai īstenot reformas augstākajā izglītībā un ieviest jaunu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti, stiprina saikni ar tirgu un ar pētniecību, novērš budžeta līdzekļu sadrumstalotību, kā arī nodrošina iestāžu konsolidāciju un internacionalizāciju. Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas īstenošanu Latvijai ir nepieciešams paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, tai skaitā attiecībā uz jauna finansēšanas modeļa ieviešanu. 

Konceptuālais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 19.novembra sēdes protokollēmumā Nr.61, 62.§ doto uzdevumu, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam rīcības virzienā "Efektīva izglītības finanšu resursu pārvaldība" noteikto pasākumu "Izstrādāt ilgtspējīgu augstākās izglītības finansēšanas modeli" un Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam ietvertās Latvijas Viedās specializācijas prioritātēm, kas paredz augstākās izglītības modernizāciju ar mērķi nodrošināt tautsaimniecības transformācijai uz augstāku produktivitāti nepieciešamā cilvēkkapitāla un zināšanu bāzes veidošanu. Finansēšanas modelī iestrādātie stimuli ir vērsti uz Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam mērķu sasniegšanu. Ziņojuma pirmajā sadaļā ir ietverts pārskats par modeļa sagatavošanai īstenotā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – Pasaules banka) pētījuma gaitu un rezultātiem. Otrā un trešā sadaļa informē par augstākās izglītības finansēšanas reformu, pamato jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamību un iezīmē riskus, kas iespējami, ja augstākās izglītības finansēšanas principi netiek mainīti. Ceturtajā sadaļā ir izklāstīts pasākumu plāns finansēšanas modeļa ieviešanai.

 1. Pasaules bankas pētījuma gaita un rezultāti

2013.gada 2.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) noslēdza sadarbības līgumu ar Pasaules banku un Valsts izglītības attīstības aģentūru ar mērķi izvērtēt Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un sniegt priekšlikumus jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādei un ieviešanai. Pētījuma gaitā ir izstrādāti četri analītiski ziņojumi: 1) pašreizējā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums, ņemot vērā augstākās izglītības finansēšanas labo praksi Eiropā (1.pielikums); 2) Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums (2.pielikums); 3) pētījuma starpziņojums – augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums (3.pielikums); 4) pētījuma gala ziņojums – piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā (4.pielikums). Konceptuālais ziņojums balstās uz Pasaules bankas secinājumiem un rekomendācijām, to sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, skaidro finansēšanas reformas īstenošanas nosacījumus un principus, kā arī nosaka nepieciešamos pasākumus un termiņus  reformas īstenošanai.

1.1. Pētījuma īstenošana un nozares līdzdalība

Lai īstenotu pētījumu un izstrādātu priekšlikumus Latvijas situācijai piemērota un optimāla augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, ministrija piesaistīja Pasaules bankas finanšu ekspertu komandu, kas ir uzkrājusi ievērojamu starptautisku pieredzi augstākās izglītības politikas izstrādē, pārvalda zināšanas un analītiskās prasmes darbā ar sarežģītām un vispusīgām augstākās izglītības reformām, organizējot sabiedrības grupu diskusijas un virzot konstruktīvus risinājumus nozarē. No 2013.gada 2.decembra līdz 2014.gada 24.septembrim, organizējot pārrunas un konsultācijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām, nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, eksperti vērtēja Latvijas pieeju augstākās izglītības finansēšanai, skatot to kopsakarā ar nacionālajos politikas plānošanas dokumentos paustajām stratēģiskajām nostādnēm, rīcības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem augstākajā izglītībā un zinātnē. Pētījuma gaitā eksperti vērtēja dažādu augstākajā izglītībā iesaistīto pušu redzējumu un apsprieda iespējamos finansēšanas modeļa ieviešanas scenārijus, ņemot vērā publiskā finansējuma (valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu) apjomu, augstskolu ienākumu avotu struktūru, studiju maksas, stipendiju un kredītu sistēmu.

Pētījums tika īstenots trīs posmos: 1) esošās normatīvās un likumdošanas bāzes izvērtējums; 2) politikas plānošanas dokumentu izvērtējums; 3) ieviešanas scenāriju un ietekmes izvērtējums. Notikušas sešas Pasaules bankas darba grupas vizītes Latvijā, kuru laikā organizētas konsultācijas, vadīti semināri un diskusijas, nodrošināta diskusiju rezultātu publicitāte. 2013.gada 2. – 3.decembrī notika pirmā vizīte, tās laikā tika parakstīts ministrijas, Pasaules bankas un Valsts izglītības attīstības aģentūras trīspusējās sadarbības līgums un notika iepazīšanās ar nozares finansēšanas problemātiku. 2014.gada 5. – 7.februārī tika organizētas intervijas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, augstskolām un sadarbības partneriem par pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas pieejas stiprajām un vājajām pusēm. 2014.gada 12.martā sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā notika izvērtējuma sākotnējo rezultātu apspriešana. 2014.gada 23.aprīlī ar valsts augstskolām un augstākās izglītības politikas veidotājiem tika apspriesta augstākās izglītības stratēģiskās attīstības virzība. 2014.gada 8.jūlijā, piedaloties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem, notika finansēšanas modeļa koncepcijas apspriešana. 2014.gada 24.septembrī notika pētījuma gala ziņojuma apspriešana un publicitātes aktivitātes sabiedriskajos medijos¹.

Pētījuma izstrādē kopumā ir iesaistījušās ap 60 institūciju un organizāciju – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, valsts un privātās augstskolas, darba devēji un sadarbības partneri, nozaru ministrijas un citas iestādes un organizācijas, nodrošinot plašu augstskolu un sociālo partneru pārstāvniecību ziņojumu izstrādes procesā. Pētījumā ir ņemtas vērā līdzšinējās iestrādes un diskusija attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidi, tostarp ministrijas informatīvais ziņojums "Par uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli un priekšlikumiem plāna ietvaros paredzētās valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai" (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 23.decembrī), Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai" (izskatīts Ministru kabinetā 2010.gada 12.janvārī), Augstākās izglītības padomes izstrādātā Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.–2020.gadam un citi dokumenti, kas izvirza argumentus un priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas kārtības pilnveidošanai. Tādējādi pētījuma rezultātā izteiktie priekšlikumi atspoguļo visu iesaistīto pušu skatījumu un ievēro pēctecības principu nozares attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā.

1.2. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma metodoloģija

Pētījumā augstākās izglītības finansēšanas aspekti skatīti kopsakarā ar virkni faktoru, kas ietekmē augstskolu sniegumu, jo augstākās izglītības rezultativitāti nenosaka tikai finansējuma apjoms un piešķīruma principi, to ietekmē arī tādi faktori kā augstākās izglītības institūciju² cilvēkresursu politika, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, augstskolu pārvaldības principi un citi aspekti. Pētījuma metodoloģija izstrādāta īpaši šim pētījumam, ņemot vērā starptautiskajā praksē pārbaudītus risinājumus augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā, Latvijas augstākās izglītības sektora specifiku, tā institucionālo daudzveidību, kā arī esošo un prognozējamo ieguldījumu apjomu nozares attīstībā. Latvijas augstākās izglītības finansēšanas pieejas izvērtējumam tika izvirzīti šādi laba finansēšanas modeļa kritēriji: stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un elastība, praktiskā iespējamība. Minēto kritēriju skaidrojums sniegts 1.tabulā. 

1.tabula. Izmantotie finansēšanas modeļa kritēriji

Neraugoties uz augstākās izglītības sistēmu un finansēšanas modeļu dažādību Eiropas valstīs, vairumā sistēmu ir identificējami trīs komponenti (pīlāri), kas veido publiskā finansējuma piešķīrumu augstākajā izglītībā – pamata (bāzes), snieguma un uz inovācijām un profilu orientēts finansējums (2.tabula)³. Eiropas praksē izmantota trīs pīlāru finansēšanas modeļa ietvaros tiek piemērotas dažādas finansējuma piešķiršanas metodes – vienošanās, inkrementālais (pakāpeniska pieauguma), formulas un konkursa (projektu) finansējums.Dažādo elementu nozīmīgums, nosakot kopējo dotācijas apjomu, Eiropas augstākās izglītības sistēmās ir atšķirīgs⁴. Nosakot Latvijas situācijai piemērotāko publisko līdzekļu piešķīruma metodi, ir jāņem vērā augstākās izglītības attīstības mērķi.

2.tabula. Finansēšanas modeļa pīlāri

Finansēšanas modelis, kurā tiek skaidri diferencēti piešķīruma komponenti, ļauj mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietot piešķirto dotāciju. Pamata finansējums ir publiskā finansējuma apjoms, kas sedz lielāko daļu saimnieciskās darbības izmaksu, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības institūciju darbības nepārtrauktību un iespējas īstenot to pamatuzdevumus studijās un pētniecībā. Vairumā Eiropas sistēmu valsts iestādes piešķir pamata finansējumu augstākās izglītības institūcijām, izmantojot t.s. bloka dotācijas (block grants). Snieguma finansējuma mērķis ir veicināt konkurenci un tiekšanos uz izcilību. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā projektu ietvaros. Šī finansējuma mērķis ir atbalsts inovācijām un augstskolu profilu attīstībai. Finansēšanas modeļa ietvaros ir šķirami ieguldījumu (input) un rezultātu (output) rādītāji. Par ieguldījumu rādītājiem ir uzskatāms studiju vietu un studējošo skaits, studijās un pētniecībā nodarbināto skaits, institūciju līdzšinējie finanšu rādītāji un citi dati. Savukārt rezultātu rādītāji ir absolventu skaits, apgūto kredītpunktu skaits, studējošo vērtējuma rādītāji, publikācijas un citi sniegumu raksturojoši rādītāji. Kā liecina Eiropas augstākās izglītības sistēmu attīstības pētījumi, augstākās izglītības finansēšanā rezultātu (snieguma) rādītāju nozīme pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaugusi⁵.

Pētījumā Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēma tika vērtēta šādā griezumā:

• Valsts finansējums studijām un pētniecībai (valsts budžeta līdzekļu piešķīrums, izmantojot studiju vietas un pētniecības finansējumu);

• Finanšu avotu diversificēšana augstākās izglītības iestādēm (struktūrfondi, mācību maksa, tirgus ieņēmumi, ārējie pētniecības ienākumi);

• Augstākās izglītības iestāžu finansiālā autonomija (vienreizēja izmaksa pretēji piešķīrumam pa pozīcijām, iespējas līdzekļus izlietot elastīgi un veidot uzkrājumus, iespējas patstāvīgi noteikt atalgojumu);

• Studējošo atbalsta sistēma (stipendijas, budžeta vietas, rotācija, studiju maksa, kredīti) (1. attēls).

1.attēls. Augstākās izglītības finansēšanas aspekti

1.3. Augstākās izglītības finansēšanas modeļa izvērtējuma rezultāti

Atbilstoši Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas normatīvajos un likumdošanas aktos⁶ noteiktajam pašreizējo finansēšanas kārtību veido šādi valsts finansējuma komponenti: 1) Formulas finansējums (studiju bāzes finansējums), kas ir saistīts ar studiju vietu skaitu; 2) Izpildījuma līgumi par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstību; 3) Formulas finansējums (zinātnes bāzes finansējums) augstskolām, ir zinātniskas institūcijas, un augstskolu dibinātiem zinātniskiem institūtiem; 4) Zinātniskās darbības finansējums konkursa kārtībā. Pasaules bankas pētījumā secināts, ka, lai gan pašreizējā sistēmā ir identificējami uz rezultātu sasniegšanu vērsti elementi, šie mehānismi nedarbojas efektīvi. Formulas finansējumā, kas balstās uz studiju vietu skaitu, nav uz sniegumu orientētu komponentu. Lai gan izpildījuma līgumi, kas tiek slēgti starp augstākās izglītības institūcijām un ministriju, ietver noteiktus rezultātu rādītājus (sagatavojamo speciālistu skaits), līgumiem nav faktiskas ietekmes uz finansējuma piešķīrumu, proti, līgumu nosacījumu neizpilde neparedz efektīvas sankcijas. Ikgadējā budžeta vietu noteikšana ierobežo augstskolu iespējas plānot speciālistu sagatavošanu ilgtermiņā. Pašreiz arī nav pietiekami skaidras studiju izmaksu aprēķina metodikas – kāda ir minimālo un optimālo studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšanas jēga un kāpēc ir tik būtiskas atšķirības starp studiju izmaksām studiju jomu griezumā. Studiju izmaksu koeficienti ir novecojuši un neatspoguļo reālās izmaksas studiju jomās. Zinātnes finansējums nav sasaistīts ar studiju finansējumu un kopējo augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģiju.

1.3.1. Stiprās un vājās puses

Pasaules bankas eksperti secina, ka pašreizējais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts "viena pīlāra" modelis, kas nenodrošina līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Pētījumā secināts, ka pašreiz sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam. Vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts. Eksperti norāda: "Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, tātad izglītības vajadzībām, tas de-facto ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jānodrošina universitāšu konkurējošās vajadzības, kuru nav maz. Daži uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, nelieli konkursa kārtībā piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. (..) Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai apmēram astoņdesmit procentus no noteiktajām bāzes izmaksām". Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējuma kopsavilkums sniegts 3.tabulā.

3.tabula Latvijas augstākās izglītībasfinansēšanas modeļa izvērtējums

(Tabulās un grafikos izmantotie saīsinājumi: AI – augstākā izglītība; AII – augstākās izglītības institūcijas, P&A – pētniecība un attīstība, ES – Eiropas Savienība, IZM – Izglītības un zinātnes ministrija)

1.3.2. Atbilstība stratēģiskajiem attīstības virzieniem

Pētījumā vērtēta Latvijas augstākās izglītības finansēšanas aspektu (publiskā finansējuma instrumenti, finanšu avotu dažādošana, augstskolu finansiālā autonomija un atbalsts studējošajiem) atbilstība stratēģiskajiem rīcības virzieniem un mērķiem, kas izriet no Latvijas augstākās izglītības un pētniecības politikas nostādnēm, proti, paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un saikni ar darba tirgu, paaugstināt pētniecības kvalitāti un (starptautisko) konkurētspēju, veicināt augstākās izglītības sektora efektivitāti, attīstīt tehnoloģijas, inovācijas, radošumu un uzņēmējdarbību, atjaunot un attīstīt augstskolu cilvēkresursus, veicināt augstākās izglītības pieejamību, veicināt augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību, stiprināt augstākās izglītības finansēšanas bāzi, izveidot jaunu un caurskatāmu augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Izvērtējuma rezultāti liecina, ka kopumā pašreizējā finansēšanas sistēma nav stratēģiski orientēta, t.i., finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir vāji sasaistīti ar augstākās izglītības politikas prioritātēm un neveicina stratēģisko mērķu sasniegšanu. Sistēmas vājākais punkts no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir nepietiekamais publiskais finansējums, kas rada apdraudējumu izglītības un pētniecības kvalitātei un ierobežo sektora efektivitāti. Stabila finansējuma trūkums, īpaši pētniecībā, kavē mērķu sasniegšanu tehnoloģiju, inovācijas un uzņēmējdarbības attīstībā. Nepietiekamais finansējums veicina pārmērīgu paļaušanās uz citiem ienākumu avotiem, piemēram, studiju maksu un Eiropas Savienības struktūrfondiem, kas būtu jāiegulda attīstībā. 

Vājo stratēģisko piesaisti nosaka arī sistēmas vienpusīgums. Finansēšanas nosacījumi ir galvenokārt vērsti uz ieguldījumu jeb ieejas rādītājiem, turklāt saistību izpildes kontrole ir nepilnīga. Sistēmā trūkst uz elementu, kas ir vērsti uz konkrētu politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, jauno zinātnieku piesaisti pētniecībai vai starptautisko publicēšanās rādītāju uzlabošanos. Tā kā nav efektīvu elementu, kas motivētu augstskolas dažādot ienākumu avotus, attīstīt sadarbību ar ārējiem partneriem, sistēma kļūst šķietami pašpietiekama un nav vērsta uz attīstību. Visbeidzot pašreizējā finansēšanas kārtība nelabvēlīgi ietekmē augstākās izglītības pieejamību, kas ir nozīmīgs Latvijas augstākās izglītības politikas uzstādījums. Budžeta vietas tiek nodrošinātas tikai aptuveni pusei studējošo (valsts dibinātās augstskolās), un to piešķiršanā netiek izmantoti sociālās pieejamības kritēriji. Jauna augstskolu finansēšanas modeļa ieviešanā ir jāņem vērā arī studējošo intereses, izvērtējot, kā, dažādojot augstskolu ienākumu avotus, iespējams dažādot studējošo atbalsta sistēmu un paplašināt augstākās izglītības ieguves iespējas.

1.3.3. Priekšlikumi jauna "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa ieviešanai

Pasaules bankas priekšlikums Latvijas finansēšanas sistēmas pilnveidošanai ir vērsts uz tādas sistēmas attīstību, ko raksturo stratēģijai atbilstoši ieguldījumi, dinamisms, pielāgošanas iespēja un atvērtība ārējo resursu piesaistei, racionāls resursu izlietojums. Minētais ietver mērķtiecīgu valsts finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studiju un pētniecības finansējuma ciešāku integrāciju, uz sniegumu un konkurenci orientētu komponentu ieviešanu finansēšanas mehānismā, efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzību, atbalstu augstskolu stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanai, radot telpu inovācijām, finansēšanas instrumentu ieviešanu, lai motivētu augstskolas paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem, sekmējot augstskolu ienākumu dažādību, kā arī finansēšanas mehānismu ieviešanu jauna akadēmiskā un pētnieciskā personāla piesaistei.

Pasaules banka piedāvā ieviest trīs pīlāru augstākās izglītības un augstskolu pētniecības finansēšanas modeli, kurā bāzes finansējums nodrošina sistēmas ilgtspēju, snieguma finansējums veicina rezultātu sasniegšanu, savukārt attīstības finansējums veicina sasaisti ar ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Piedāvātajā finansēšanas modelī tiek sabalansēti šādi aspekti: 

• Atbilstība sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām;

• Stabilitāte un izaugsmes stimuli;

• Orientācija uz ieguldījumiem un rezultātiem;

• Finansējums mērķu sasniegšanai nākotnē (ex ante) un finansējums par sasniegto (ex post);

• Nacionālie mērķi un institucionālās misijas;

• Pētniecības pamatfunkciju finansēšana un mērķtiecīga prioritāru pētniecības jomu finansēšana;

• Publiskie un privātie ieguldījumi;

• Studējošo finansēšana, ņemot vērā gan sociālās vajadzības, gan sasniegumus;

Finansiāla autonomija un atbildība par līdzekļu izlietojumu un kvalitāti.

Jaunajā finansēšanas modelī tiek saglabātas studiju vietas kā sistēmas pamats, to papildinot ar finansējumu, kas stimulē institūciju veiktspēju, attīstību un konkurenci par labākajiem rezultātiem studijās un pētniecībā. Tiek diferencēti valsts finansējuma trīs finansējuma elementi  (pamatdarbība, sniegums un attīstība), un tiek veidoti tiem atbilstoši līdzsvaroti kvalitātes kritēriji. Modelis sasaista studiju un pētniecības finansējumu un tādējādi nodrošina augstskolu dažādo misiju tvērumu. Augstskola budžeta dotāciju studiju un zinātniskajai darbībai saņem vienotā piešķīrumā, kura struktūra un izlietojums tiek paredzēts izpildījuma līgumā. Izpildījuma līgums ietver piešķīruma nosacījumiem atbilstošas atskaitīšanās prasības par sasniegtajiem rezultātiem.

Jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, to pilnībā ieviešot, ir raksturojams šādi:

Pirmo pīlāru veido studiju un pētniecības bāzes finansējums augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā nodrošināšanai. Šis ir stabilitātes finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības sistēmas darbību. Bāzes finansējumu studijām nosaka pēc studiju vietu skaita, ņemot vērā studiju izmaksas attiecīgajā jomā un studiju līmenī. Studiju vietu piešķīrumu studiju jomu griezumā nosaka sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prioritātes un augstskolas profils. Uz nelielu daļu studiju vietu var pretendēt privātās augstskolas, saņemot valsts budžeta finansējumu kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās. Finansējums augstskolas zinātniskajai darbībai tiek sasaistīts ar studiju finansējumu, pārtraucot praksi, ka zinātniskā darbība tiek nodalīta no akadēmiskās, un piešķirot zinātniskās darbības finansējumu augstskolām, nevis to dibinātiem zinātniskajiem institūtiem. Augstskola saņem finansējumu zinātniskajai darbībai, kas tiek aprēķināts pēc pētniecībā iesaistītā personāla skaita un zinātņu nozaru izmaksām attiecīgajā pētniecības jomā. Par pirmā pīlāra finansējumu augstskola ar ministriju un (kur attiecināms) nozares ministriju slēdz vidēja termiņa izpildījuma līgumu, tiek stiprināta līgumu izpildes uzraudzība.

Otrais pīlārs ir snieguma finansējums jeb ex post finansējums, kas tiek piešķirts par sasniegtajiem darbības rezultātiem. Tas ir konkurences un izaugsmes finansējums, kas veicina sacensību sektorā. Šo finansējumu piešķir, pamatojoties uz konkrētām politikas nostādnēm atbilstošiem snieguma rādītājiem, kas tiek iestrādāti finansēšanas regulējumā (piemēram, zinātnisko publikāciju skaits, piesaistītais industrijas finansējums, absolventu skaits noteiktā jomā).  Finansējuma apjomu, kas ir izmantojams snieguma finansēšanai, nosaka ministrija. Snieguma indikatori atspoguļo studiju un pētniecības darba rezultātus, tiem piešķiramais procentuālais finansējuma apjoms (svars) tiek noteikts, ņemot vērā politikas prioritātes. Papildus vispārīgiem indikatoriem pārrunu procesā ar augstskolām var noteikt arī tādus indikatorus, kas atbilst augstskolu profilam un stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, nodarbinātības rādītājs, ar nosacījumu, ka ir pieejami objektīvi absolventu nodarbinātības dati.

Pasaules bankas eksperti iesaka snieguma finansējumu piešķirt pēc šādiem rādītājiem:

• Absolventu īpatsvars, studiju ilgums, absolventu nodarbinātība, lai radītu stimulus samazināt studijas pārtraukušo skaitu vai savlaicīgi konstatētu atbiruma riskus;

• Maģistra un doktora grāda ieguvušo skaits, pēcdoktora programmu dalībnieku skaits, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un augstākās izglītības un pētniecības cilvēkresursu ataudzi;

• Ārvalstu un ārvalstīs studējošo, kā arī viespasniedzēju skaits, starptautisku pētniecības un izglītības sadarbības projektu skaits, lai veicinātu starptautisko sadarbību studiju un pētniecības darbā (internacionalizāciju);

• Bibliometriskie rādītāji, lai stimulētu pētniecības rezultātu apjomu un kvalitāti;

• Studējošo īpatsvars, kas piedalās akadēmiskajā un pielietojuma pētniecībā;

• Piesaistītais trešo pušu finansējums pētniecībai, lai stimulētu ārējā finansējuma piesaisti un veicinātu augstākās izglītības un pētniecības sasaisti ar industriju;

• Lietišķie pētījumi un īstenotie sadarbības projekti ar industriju, lai stimulētu pētniecības rezultātu pārnesi, t.sk. industrijas vajadzībām izstrādāti maģistra un doktora darbi u.c.

Snieguma indikatori ir salāgoti ar universitāšu salīdzināšanas rīkā U-Multirank iekļautajiem augstskolu darbības parametriem⁷.

Trešais pīlārs ir finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Attīstības finansējums ir ex ante finansējums, kas orientēts uz stratēģisku mērķu sasniegšanu nākotnē. Tas piešķirams valstiski stratēģiski nozīmīgiem projektiem, piemēram, izcilības centru veidošanai, cilvēkkapitāla attīstībai prioritārās jomās, pētniecības iniciatīvu īstenošanai, zināšanu pārneses un sadarbības ar industriju veicināšanai. Attīstības finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā. Ilgtspējīgai attīstībai atbalsts studiju un pētniecības inovācijām ir jānodrošina gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais trīs pīlāru finansēšanas modelis, pamatojoties uz Pasaules bankas priekšlikumu, ir atspoguļots 2.attēlā.

2. attēls. Trīs-pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis⁸

Lai gan, ieviešot trīs pīlāru finansēšanas modeli, no valsts budžeta finansētas studiju vietas saglabājas kā būtiska Latvijas augstākās izglītības finansēšanas daļa, Pasaules bankas eksperti norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt studiju vietu plānošanas procesu, padarot to efektīvāku un caurskatāmāku. Studiju vietu plānošanā tiek ņemtas vērā gan ministrijas ieguldījumu prioritātes atbilstoši politikas nostādnēm, gan augstskolas kopējie darbības rādītāji un iepriekšējā perioda izpildes rādītāji. Ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām reizi trijos gados, balstoties uz izvirzītajām prioritātēm un augstskolu piedāvājumu, ar katru augstskolu vienojas par vidēja termiņa budžeta vietu piešķīrumu. Ar augstskolām slēgto izpildījuma līgumu nolūks ir definēt augstākās izglītības sektora nacionālos mērķus, stimulējot augstskolas iesaistīties šo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus izpildījuma līgums ļauj efektīvāk īstenot iestāžu stratēģisko plānošanu un augstskolu specializāciju. Tādējādi līgumiem ir koordinējoša loma nacionālo un institucionālo stratēģiju salāgošanā.

Ministrija ikgadēji izvērtē studiju vietu izpildes rādītājus un pieņem lēmumu par pirmā pīlāra finansējuma apjomu, pamatojoties uz pieejamo budžetu un izpildījuma līgumā noteikto prasību izpildi. Ir atbalstāma augstskolu konkurence, piedāvājot savus argumentus papildu studiju vietām, t.sk. jaunu inovatīvu programmu izveidei. Pasaules bankas eksperti uzskata, ka ir atbalstāma privāto  augstskolu iesaiste konkurencē par budžeta finansējumu tautsaimniecības attīstības prioritātēm atbilstošām, kvalitatīvām un inovatīvām studiju programmām, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās.

Jaunajā modelī vienai studiju vietai katrā disciplīnā vai nozarē (piem., sociālās zinātnēs, medicīnā u.c.) asignētās summas pamatā ir izmaksu attiecības starp studiju virzieniem (izmaksu koeficienti) un studiju vietām pieejamais budžets (bāzes finansējums). To attiecība tiek analizēta un nepieciešamības gadījumā koriģēta, pamatojoties uz izmaksu struktūru. Ministrija nosaka minimālos programmu apjomus un izmaksu efektivitātes rādītājus un nefinansē programmas, kas nesasniedz minimālo programmas apjoma vai izmaksu efektivitātes slieksni. Faktiskais studentu skaits studiju virzienā var svārstīties (piemēram, par +/- 5 līdz 10 procentiem). Ja studentu skaita svārstības pārsniedz noteiktos sliekšņus, tas var ietekmēt finansējuma piešķīrumu un ministrijas piedāvājumu nākamajam periodam, kas tiek noteikts izpildījuma līgumā. Ministrija periodiski veic studiju vietu struktūras analīzi konkrētā nozarē (regulāri, ik pa trīs līdz pieciem gadiem un pēc nepieciešamības). Tādējādi inkrementālā pieeja studiju vietu piešķīrumam nozaru greizumā tiek regulāri pārbaudīta saistībā ar politikas nostādnēm un izpildījuma līgumā noteikto mērķu sasniegšanu, un pārbaudes rezultāti ir pamats līdzekļu pārstrukturēšanai. Pārbaudē tiek izvērtēta gan kopējā studiju vietu struktūra, gan studiju programmu izmaksas, akadēmiskā personāla kvalifikācija, nodarbinātības rādītāji pēc absolvēšanas, pētnieciskā darbība, darba devēju iesaiste studiju programmu satura izstrādē, studentu apmierinātība ar studiju kvalitāti un citi aspekti.

Tiek stiprināta sadarbība ar nozaru asociācijām un ministrijām, iesaistot tās studiju vietu plānošanas procesā un plānojot nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Papildu procesa caurskatāmībai Augstākās izglītības padome vai neatkarīgs panelis (ministrijas pārstāvji, iestāžu pārstāvji, starptautiski eksperti) var darboties kā konsultanti, vērtējot studiju vietu piešķīrumu.  Trīs-pīlāru finansēšanas modeļa atbilstība finansējuma sistēmas reformas uzdevumiem, proti, esošā finansēšanas modeļa problēmu risināšanai saskaņā ar Pasaules bankas pētījuma rezultātiem ir atspoguļota 4.tabulā⁹. 

4.tabula. Jaunā finansēšanas modeļa atbilstība izvirzītajām prasībām

Pasaules banka iesaka pārskatīt finansēšanas sistēmas papildinošos elementus, kas ir būtiski efektīvai finanšu pārvaldībai un augstākās izglītības politikas mērķu sasniegšanai – personāla atalgojuma politikas plānošana, studējošo atbalsta sistēma, strukturālās reformas sektorā un resursu konsolidācija, kvalitātes nodrošināšana. Pasaules banka iesaka:

• Nodrošināt uz sociālām vajadzībām (nevis tikai sasniegumiem) vērstu studējošo atbalstu;

• Pārskatīt esošo divplūsmu studentu sistēmu (maksas un budžeta studenti);    

• Veicināt institucionālo un resursu konsolidāciju un intelektuālās kritiskās masas pieaugumu;

• Piešķirt augstāku prioritāti augstākās izglītības un zinātnes cilvēkresursu politikai, veicināt akadēmiskā darba tirgus caurskatāmību; 

• Pilnveidot augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas darbību.

Finansēšanas modeļa maiņa nav tieši saistīta ar studiju maksas sistēmas un studējošo atbalsta sistēmas reformu. Tomēr Pasaules bankas eksperti norāda, ka studiju maksas sistēmas reforma ir apsverama, lai virzītos uz mērķi paaugstināt augstākās izglītības pieejamību un līdzdalību, kā arī mazinātu aizvien pieaugošo sociālo nevienlīdzību Latvijā.

 Pētījumā secināts, ka esošā divplūsmu sistēma ir pēc būtības netaisnīga, jo ieguvēji šādā sistēmā ir studenti no labāk situētām ģimenēm. Lai gan universitātēs pastāvošais rotācijas princips ļauj katru gadu pretendēt uz budžeta vietu, tiek uzturēts dalījums maksas un budžeta studentos, un noteikta studentu grupa konsekventi paliek bez valsts atbalsta. Turklāt tikai budžeta studenti iegūst iespēju pretendēt uz valsts budžeta stipendiju, kas ir papildu izslēdzošais faktors attiecībā uz maksas studentiem. Pasaules bankas eksperti iesaka pārskatīt arī budžeta finansējuma piešķīruma mehānismus attiecībā uz pilna un nepilna laika studijām, ņemot vērā, ka studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studenta dzīves realitāte. Atsakoties no nosacījuma, ka valsts finansē tikai pilna laika studijas, uz valsts budžeta vietu varētu pretendēt vairāk studentu, tostarp studenti ar zemākiem ienākumiem, kas nevar atļauties pilnībā veltīt laiku studijām. Vienlaikus augstskola ir atbildīga par nepilna laika studiju kvalitāti. Svarīgi ieviest arī papildu atbalsta instrumentus studentu sociālo vajadzību nodrošināšanai, jo pašreizējā sistēma izteikti balstās uz akadēmiskiem sasniegumiem. Eksperti iesaka pārskatīt studējošo atbalsta elementus – stipendiju, kreditēšanas un kredītu dzēšanas nosacījumus, un augstākās izglītības institūciju finansēšanas modelī iekļaut sociāli taisnīgāku studējošo atbalsta sistēmu.

2. Augstākās izglītības finansēšanas reforma

Iespējas uzlabot sistēmu un nodrošināt jaunā finansēšanas modeļa ieguvumus ir tieši saistītas ar ieguldījumu apjomu augstākajā izglītībā. Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais Latvijas augstākās izglītības finansējums (gan publiskais, gan privātais) nav pietiekams augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanai. To pamato ieguldījumi augstākajā izglītībā Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.¹⁰ Saskaņā ar Eurostat datiem (2010), publiskais finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai veido tikai 0.8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropā – 1.26% no IKP. Arī finansējums no privātā sektora augstākajā izglītībā ir salīdzinoši neliels, pamatā mācību maksa, ko sedz nepilna laika un pilna laika maksājošie studenti studiju vietās, ko nefinansē valsts. Publiskais finansējums augstākajai izglītībai 2008.gada finanšu krīzes laikā tika krasi samazināts – par vairāk nekā 50%, vienlaikus samazinot arī pētniecības finansējumu. Krīzes laikā tika pārtraukts un joprojām netiek piešķirts finansējums zinātniskajai darbībai augstskolās. Rezultātā augstskolu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atalgojumu, attīstīt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību un tādējādi īstenot Augstskolu likuma 5.pantā noteikto misiju un uzdevumus jauno zinātnieku sagatavošanā ir ierobežotas. Laika posmā no 2009. līdz 2013.gadam zinātnes bāzes finansējums augstskolām tika izmaksāts tikai 25 – 27% apmērā no tiesību aktos noteiktā apjoma. Lai gan 2014.gadā pirmo reizi kopš 2009.gada bāzes finansējuma apjoms pieauga, augstskolām joprojām tika izmaksāts tikai 40% no aprēķinātā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Latvijas likumdošanā un normatīvajos aktos ir iestrādāta konsekventa ieguldījumu politika sasaistē ar valsts ekonomisko izaugsmi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr.994) 27.punkts paredz ikgadēju studiju izmaksu koeficientu palielinājumu par vienu desmito daļu, savukārt Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai augstskolu finansējums sasniegtu 2% no IKP, papildus būtu nepieciešami 406 milj. EUR. Zinātniskās darbības likuma 33.pants nosaka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai zinātnes finansējums sasniegtu 1 % no IKP, papildus būtu nepieciešami 231 milj. EUR¹¹.

Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējais publiskā finansējuma apjoms un struktūra liecina par nekonsekvenci rīcībpolitikā, nosakot augstus augstākās izglītības mērķus, bet neparedzot finansējumu to sasniegšanai un tādējādi neīstenojot izstrādātās politikas. Finansējuma apjoms nozarei parāda, ka faktiski tās attīstība nav politiska prioritāte, kas ir pretrunā ar valsts politikas plānošanas dokumentos pausto. Ieguldījumiem ir jāatbilst izvirzītajiem attīstības mērķiem.

2.1. Pasaules bankas izstrādātie finansēšanas modeļa ieviešanas scenāriji un to ietekme uz budžetu, augstākās izglītības konkurētspēju un pieejamību

Ņemot vērā pašreizējo augstākās izglītības un pētniecības finansēšanas ainu, Pasaules bankas pētījuma ietvaros tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības finansēšanas reformas virzībai atkarībā no nozarei paredzētā finansējuma:

A. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (Knowledge Society Model);

B. Ierobežotas izaugsmes scenārijs (Limited Expansion Model);

C. Nepietiekamības scenārijs (Scarcity Model).

Saskaņā ar minētajiem scenārijiem jeb finansējuma pieauguma prognozēm sniegumā balstītu finansēšanas instrumentu ieviešana notiek proporcionāli finansējuma līmeņa pieaugumam. Visi scenāriji piedāvā iespēju padarīt sistēmu konkurētspējīgāku un orientētu uz kvalitāti, tomēr nepietiekama finansējuma gadījumā, pat saglabājot stabilu bāzes finansējumu, konkurētspējas un kvalitātes pieaugums notiek ar ievērojamu laika nobīdi. Aplūkotie scenāriji attiecas uz valsts dibinātām augstākās izglītības institūcijām; tie atspoguļo augstākajā izglītībā paredzamo studējošo skaita lejupslīdi. Ministrijas dati liecina, ka studējošo skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies vairāk par 30%¹². Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm līdz 2020.gadam studējošo skaits augstākās izglītības līmenī turpinās samazināties tikpat intensīvi¹³. 

2.1.1. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs

Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (A scenārijs) paredz būtisku publisko ieguldījumu pieaugumu augstākajā izglītībā un pētniecībā. Pirmā pīlāra finansējums gadā pieaug par 2.5%. Tiek ieviests otrais pīlārs (uz sasniegumiem orientēts finansējums) un trešais pīlārs – atbalsts attīstībai, inovācijām un stratēģiskai specializācijai. Otrā un trešā pīlāra finansējums ikgadēji pieaug par 15% (3.attēls). Lielāko daļu pieauguma veido valsts ieguldījumi, taču atbalstu inovācijām nodrošina arī uzņēmējdarbības sektors un industrija. Ieņēmumi no studiju maksas ir alternatīvs ienākumu avots, kura īpatsvars nākotnē samazināsies. Tomēr augstskolas nodrošina iespēju mācīties par privātiem līdzekļiem un tā dažādo savu ieņēmumu struktūru.

3.attēls. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs

Pasaules bankas aplēses attiecībā uz A scenāriju paredz pirmā pīlāra (pamata finansējuma) pieaugumu līdz 111,5 milj. EUR, otrā pīlāra (snieguma finansējuma) pieaugumu līdz 28,3 milj. EUR un trešā pīlāra (inovāciju finansējuma) pieaugumu līdz 20,2 milj. EUR 2025.gadā. Studiju maksas apjoms tiek saglabāts pašreizējā apjomā – 15 milj. EUR gadā. Kopējais sasniedzamais finansējuma apmērs augstskolām 2025.gadā sastāda 175 milj. EUR. Būtiski, ka pilnībā ieviešot trīs pīlāru finansēšanas modeli, lielāko finansējuma daļu veido budžeta finansējums augstskolu pamatdarbības – studiju un pētnieciskā darba nodrošināšanai. Vienlaikus tiek nodrošināti efektīvi stimuli augstskolu ienākumu portfeļa dažādošanai. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs absolūtos skaitļos atspoguļots 5.tabulā.

5. tabula: Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija finansējuma apjoms

Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs paredz ieguldījumus augstākajā izglītībā un pētniecībā atbilstoši ekonomiskās attīstības nostādnēm. Valsts plāno sektora attīstību, nodrošinot stabilu budžeta finansējumu, tādējādi ievērojami mazinās sektora paļaušanās uz privātiem līdzekļiem. Vienlaikus augstskolas izmanto iespējas piesaistīt ārējo finansējumu, ko veicina finansēšanas mehānismā iestrādātie stimuli. Studiju maksu papildina kompensējoši mehānismi, kas vērsti uz sociālajām vajadzībām. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs nodrošina ilgtspējīgu augstskolu attīstību, veicina savstarpēju konkurenci un tiekšanos uz izcilību, mazina sociālo nevienlīdzību un paplašina piekļuves iespējas neaizsargātajām sociālām grupām. Šāds scenārijs pieļauj iespēju, ka tiek pārskatīta studiju maksa, ieviešot dalītās maksas principu (cost sharing), kurā valsts daļēji finansē visas studiju vietas. Vienlaikus jāņem vērā, ka Pasaules bankas piedāvātais Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs paredz krietni mērenāku ieguldījumu politiku nekā nosaka Latvijas likumdošana attiecībā uz nozares finansējumu pieaugumu pret iekšzemes kopproduktu. Pasaules bankas scenārijs atspoguļo līdzsvarotāku attīstību un ir samērojamāks ar ekonomisko situāciju un reālajām budžeta iespējām.

6. tabula. Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija komponenti

2.1.2. Ierobežotas izaugsmes scenārijs

Ierobežotas izaugsmes scenārijs (B scenārijs) paredz mazāk intensīvu izaugsmes gaitu. Pirmā pīlāra finansējums tiek saglabāts pašreizējā apjomā, neraugoties uz studentu skaita samazinājumu. Tiek ieviests otrais pīlārs (uz sniegumu balstīts finansējums) un trešais pīlārs (attīstības finansējums). Saglabājoties pirmā pīlāra finansējumam 85 milj. EUR gadā, otrais un trešais pīlārs pieaug par 5% gadā, ieskaitot papildu līdzekļus no uzņēmējdarbības un nozares (4.attēls). Līdz 2025.gadam otrā pīlāra (snieguma) finansējums pieaug līdz 11,4 milj. EUR, trešā pīlāra (inovāciju) finansējums – līdz 8,1 milj. EUR. Kopējais ieguldījumu apjoms 2025.gadā, īstenojot šādu politiku, ir 119,5 milj. EUR.

4.attēls. Ierobežotas izaugsmes scenārijs

Ierobežotas izaugsmes scenārijs absolūtos skaitļos atspoguļots 7.tabulā.

7. tabula. Ierobežotas izaugsmes scenārijs

Ierobežota finansējuma apstākļos ir nepieciešams uzlabot esošos finansēšanas mehānismus. Minētais ietver studiju programmu nozariskās struktūras pārskatīšanu, specializāciju atbilstoši augstskolu stratēģijās noteiktajiem attīstības virzieniem un studiju un pētniecības programmu profilam, kas salāgots ar darba tirgus pieprasījumu, efektīvu finanšu stimulu ieviešanu virzībai uz nospraustajiem izaugsmes mērķiem, ņemot vērā politikas prioritātes. Saglabājot esošo finansējuma apjomu nozarei, finanšu stimuli izaugsmei un konkurencei ir nodrošināmi pakāpeniski. Studiju maksas sistēma netiek būtiski reformēta, jo tā saglabājas kā būtisks augstskolu ienākumu avots, tomēr tiek nodrošināts, ka daļa finansējuma tiek novirzīta sociālajām vajadzībām, radot kompensējošus mehānismus studiju maksas segšanai neaizsargātajām sociālajām grupām. Tiek pārskatīta arī studentu kreditēšanas sistēma, vairāk akcentējot atbalstu sociālajām vajadzībām.

8. tabula. Ierobežotas izaugsmes scenārija komponenti

Pēc būtības Ierobežotas izaugsmes scenārijs paredz, ka valsts pastiprina sacensības un konkurences elementu sektorā. Augstskolām ir iespēja pretendēt uz finansējumu par labiem rezultātiem studiju darbā un pētniecībā. Ierobežota finansējuma apstākļos ir jānodrošina esošo līdzekļu optimizācija, īstenojot strukturālas reformas, jānodrošina stingrāka izpildījuma līgumu uzraudzība, nepieciešami precīzi fokusēti un sabalansēti snieguma kritēriji un papildu rasto finansiālo iespēju iespējami efektīvs izmantojums. Tomēr virzībai uz Latvijas augstākās izglītības un pētniecības sektora konkurētspēju starptautiskajā telpā B scenārijs nav uzskatāms par ilgtspējīgu risinājumu, jo Latvija nebūs līdzvērtīgās pozīcijās ar citām Eiropas valstīm augstākās izglītības un pētniecības ieguldījumu ziņā. Sistēmas veiktspējas un starptautiskās konkurētspējas pieaugumam ir nepieciešams mērķtiecīgs publiskā finansējuma palielinājums visos pīlāros.

2.1.3. Nepietiekamības scenārijs

Nepietiekamības scenārijs (C scenārijs) ir attīstībai nelabvēlīgākais, jo parāda situāciju, kurā publiskie izdevumi tiek saglabāti relatīvi stabili, bet studentu skaita samazinājuma rezultātā notiek pirmā pīlāra finansējuma samazinājums (ilustrācijas nolūkā pieņemts ikgadējs 2,5 procentu studentu skaita samazinājums, maksas un budžeta studentu attiecībai valsts augstskolās paliekot nemainīgai¹⁴). Papildu publiskais finansējums tiek investēts otrā un trešā pīlāra rezerves izveidei, lai padarītu sistēmu konkurētspējīgāku un vērstu uz stratēģiskajiem mērķiem. Demogrāfisko svārstību ietekmē pirmā pīlāra finansējums var sarukt līdz 64,3 milj. EUR 2025.gadā, ko var kompensēt otrā un trešā pīlāra finansējums, kura pieaugums ir prognozējams līdz attiecīgi 18,6 milj. EUR un 12,4 milj. EUR 2025.gadā. Kopumā finansējums saglabājas gandrīz nemainīgs – 110,3 milj. EUR, tomēr tiek negatīvi ietekmēta sistēmas stabilitāte. Paredzams, ka šajā scenārijā rezultāti attiecībā uz kvalitāti un politikas mērķu sasniegšanu būs ievērojami zemāki.

5.attēls. Nepietiekamības scenārijs

Nepietiekamības scenārijs absolūtos skaitļos atspoguļots 9.tabulā.

9. tabula. Nepietiekamības scenārijs

Vadoties pēc šāda scenārija, reformas pamatā ir vērstas uz esošās sistēmas pārskatīšanu un procesu efektivitātes veicināšanu, otrā un trešā pīlāra finansēšanas instrumenti tiek ieviesti pakāpeniski atbilstoši papildu finansējuma apjomam.

10. tabula Nepietiekamības scenārija komponenti

2.1.4. Risinājumi finansēšanas politikas maiņai

Kā norāda Pasaules bankas eksperti, pašreizējā modeļa principiāla maiņa ir iespējama, vadoties pēc Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija (A scenārijs). Tikai nedaudz palielinot ieguldījumus nozarē (B scenārijs) vai paliekot pie pašreizējā finansējuma apjoma (C jeb nulles scenārijs) un studentu skaitam sarūkot, iespējas variēt finansēšanas instrumentus otrajā un trešajā pīlārā un panākt ilgtspējīgas izmaiņas sistēmā ir ļoti ierobežotas. Var teikt, ka pašreiz Latvijas augstākās izglītības sektors ir ceļā no sistēmiskas līdzekļu nepietiekamības un tās radītajiem riskiem uz jaunām izaugsmes iespējām – to apliecina augstskolām un koledžām piešķirtais papildu finansējums 2015.gadā. Konceptuālajā ziņojumā iekļautie risinājumi iezīmē virzību uz optimālu sistēmas finansēšanu atbilstoši Pasaules bankas piedāvātajam Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam, ilgtermiņā plānojot būtiskāku finansējuma apjoma pieaugumu augstākajai izglītībai un pētniecībai atbilstoši tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem saskaņā ar Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto.

Atbilstoši Pasaules bankas ierosinājumam ministrija iesniedza finansējuma pieprasījumu Jauno politikas iniciatīvu ietvaros, lai atbalstītu Zināšanu sabiedrības attīstības scenāriju. Izvērtējot ministrijas pieprasīto papildu finansējumu, Ministru kabinets atbalstīja sniegumā balstītas augstākās izglītības finansēšanas uzsākšanu 2015.gadā, papildus esošajam augstākās izglītības un zinātnes finansējumam paredzot līdzekļus otrā pīlāra ieviešanas uzsākšanai.

Ar Ministru kabineta 2014.gada 10. novembra sēdes protokollēmuma Nr.61 28.§ "Informatīvais ziņojums "Par ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" 2015.gadam un turpmākajiem gadiem paredzētajam finansējumam jauno politikas iniciatīvu īstenošanai un citu ministriju iesniegto pasākumu, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu, izdevumu izvērtējums" 13.2.punktu tika atbalstīts ministrijas priekšlikums samazināt izdevumus apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2015.gadam un turpmāk ik gadus par 1 500 000 EUR un par attiecīgo finansējuma apmēru palielināt izdevumus jaunizveidojamā apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās", lai tādējādi nodrošinātu augstākās izglītības snieguma finansēšanas modeļa ieviešanu (otro pīlāru), piešķirot finansējumu augstskolām un koledžām, kurās ir ieviesta rezultātu pārvaldība.

Lai attīstītu otrā pīlāra finansēšanu, Ministru kabinets atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu pētniecībā balstītas augstākās izglītības finansēšanai 2015.gadā 4 milj. EUR apmērā, kā arī 2016. un 2017.gadā 5. milj. EUR apmērā (gadā). Ar 2014.gada 10.novembra sēdes protokollēmuma Nr.61 28.§ 33.punktu nolemts likumprojektā "Par valsts budžetu 2015.gadam" paredzēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina papildus piešķirtā finansējuma augstākajai izglītībai 2015.gadā 4 000 000 EUR apmērā sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Ministrija nodrošina finansējuma piešķiršanu pēc vienotiem kritērijiem.

2.2. Augstskolu un koledžu finansēšana 2015. un 2016. gadā

Lai nodrošinātu principiāli jauna finansēšanas modeļa ieviešanu, kas atbilst valsts attīstības prioritātēm, ministrijas noteiktā augstākās izglītības finansēšanas reformas īstenošanas stratēģija ir virzīties pēc Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija, kas atbilst Eiropas stratēģijai 2020.gadam "Gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme". Ņemot vērā ierobežoto finansējumu, ir nepieciešams to mērķtiecīgi palielināt, par prioritāti izvirzot pētniecībā balstītu augstāko izglītību un snieguma stimulēšanu. Ministrija pakāpeniski ieviesīs trīs pīlāru modeli, to īstenojot trīs paralēlos posmos: 1) studiju vietu modeļa plānošanas un īstenošanas optimizācija; 2) sniegumā balstīta finansēšana atbilstoši augstskolu stratēģijā noteiktajai stratēģiskajai specializācijai; 3) atbalsts izcilībai un inovācijai. 

Atbilstoši valdības atbalstītajam budžetam 2015.gadam un piešķirtajam līdzekļu apjomam jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai ministrija uzsāks sniegumā balstītu finansēšanu 2015.gadā un virzīsies uz pilnīgu jaunā modeļa ieviešanu. Vienlaikus ministrija aicinās augstākās izglītības institūcijas ieviest rezultātu pārvaldības sistēmu, pilnveidot akadēmiskā personāla atalgojuma politikas, paredzot pasākumus akadēmiskā un zinātniskā personāla integrācijai, vienotu un caurskatāmu personāla atlases un atalgojumu principu ieviešanai, atjaunot attīstības stratēģijas, kas paredz institūcijas stratēģiskajai specializācijai atbilstošas pētniecībā balstītas augstākās izglītības un pētniecības programmu attīstību 2015.-2020.gadam.

2.2.1. Finansēšanas reformas galvenie posmi

Finansēšanas reforma tiks īstenota trīs paralēlos posmos:

1. posms – studiju vietu modeļa plānošanas un īstenošanas optimizācija. Tā ietvers augstākās izglītības ieejas un izejas datu analīzi un to sasaisti ar finansējuma izlietojumu. Tiks veiktas ieinteresēto pušu pārrunas augstākās izglītības ciešākai sasaistei ar darba tirgu (ar studiju virzienu padomes starpniecību) un trīspusējas konsultācijas ar augstākās izglītības institūcijām un nozaru ministrijām. Šajā posmā tiks ieviesta studiju vietu plānošana 3 – 5 gadu perspektīvā. Tiks ieviesti pētījuma Studiju bāzes izmaksu metodikas un studiju jomu koeficientu aktualizācija ieteikumi (pētījuma gala ziņojums iekļauts 5.pielikumā), kā arī pētījuma Augstākās izglītības institūciju finanšu – ekonomiskās darbības izvērtējums un publisko pārskatu konsolidācija ieteikumi (pētījuma gala ziņojums iekļauts 6.pielikumā);

2. posms – augstskolu stratēģiskā specializācija un sniegumā balstītas finansēšanas ieviešana. Augstskolu specializācijas veicināšanai tiks sagatavotas  augstskolu stratēģijas, kuras iezīmēs to studiju un pētniecības programmu profilu. Otrā un trešā pīlāra finansējums tiks ieguldīts darbības virzienos ar lielāko veiktspējas un rezultātu potenciālu. Tiks izveidots vienots bāzes finansējuma piešķīrums augstākajai izglītībai un pētniecībai, kā arī tiks izstrādāti sniegumā balstītas augstākās izglītības finansēšanas kritēriji. Tiks pārskatītas normatīvās finansēšanas procedūras un izstrādāti "stratēģiski pozicionēti" izpildījuma līgumi. Šajā posmā tiks ieviesti pētījuma "Augstskolu akadēmiskā personāla atlases un atalgojuma politikas sistēmas izpēte" ieteikumi (izpētes rezultātu kopsavilkums iekļauts 7. pielikumā);

3. posms – Izcilības un inovācijas veicināšana. Šis posms ietver augstskolu stratēģiju izstrādi un rezultātu pārvaldības ieviešanu, augstskolu attīstības pasākumu un projektu īstenošanu, studiju satura uzlabošanas un inovācijas projektu īstenošanu. Tiks attīstīta resursu koplietošana un stratēģiskā specializācija, kas izriet no augstskolu pētniecības un studiju programmu profila, kopīgas doktorantūras programmas un pēcdoktorantūras pētniecība. Tiks izveidots atbalsts uzņēmumu un citu ārējo pasūtītāju aktuālu un praktisku problēmu risināšanai un citi atbalsta instrumenti.

2.2.2. Finansējuma piešķiršanas principi atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim

Finansējuma apmēru F, ko piešķir augstskolai un koledžai no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar jauno finansēšanas modeli aprēķina, izmantojot formulu, kas izsaka augstskolu un koledžu finansējumu veidojošās komponentes:

F = F₁ + F₂ + F₃, kur

F₁ – bāzes finansējuma apmērs;

F₂ – uz rezultatīvajiem rādītājiem balstīta finansējuma apmērs;

F₃ – mērķa finansējuma apmērs inovācijām un studiju un zinātniskās darbības attīstībai.

Bāzes finansējuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

F₁ = F₁^s + F₁^z, kur

F₁^s – studiju bāzes finansējuma apmērs;

F₁^z – zinātniskās darbības bāzes finansējuma apmērs.

Uz rezultatīvajiem rādītājiem balstīta finansējuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

F₂ = F₂^s + F₂^z, kur

F₂^s – uz studiju rezultatīvajiem rādītājiem pamatota studiju finansējuma apmērs;

F₂^z – uz zinātniskās darbības rezultatīvajiem rādītājiem pamatota finansējuma apmērs.

Inovāciju un stratēģiskās specializācijas finansējuma apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

F₃ = F₃^s + F₃^z, kur

F₃^s – finansējums studiju virzienu konsolidācijai un veiktspējas attīstībai, inovatīvu studiju programmu izstrādei, kopīgu studiju programmu izveidei;

F₃^z – atbalsts zinātnisko institūciju pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes un spējas piesaistīt ārējo finansējumu stiprināšanai.

2015.gadā, ministrija īstenos pakāpenisku F₁ un F₂^zkomponenšu ieviešanu atbilstoši Ministru kabineta atbalstītā finansējuma apjomam augstskolu un koledžu finansēšanai. Ministrija nodrošinās bāzes finansējumu studijām un pētniecībai augstskolās un uz rezultatīvajiem rādītājiem balstītu finansējumu augstskolu un koledžu zinātniskajai darbībai.

Pirmā pīlāra komponentes F₁ ieviešanu ministrija nodrošinās no ministrijas budžeta programmas 03.00.00 Augstākā izglītība apakšprogrammas 03.01.00 Augstskolas un apakšprogrammas 03.11.00 Koledžas, budžeta programmas 05.00.00 Zinātne apakšprogrammas 05.02.00 Zinātnes bāzes finansējums, kā arī Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammas 02.03.00 Augstākā medicīnas izglītība, Kultūras ministrijas budžeta programmas 20.00.00 Kultūrizglītība un Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.02.00 Augstākā izglītība.

Otrā pīlāra komponentes F₂^z ieviešanu ministrija nodrošinās no budžeta programmas 03.00.00 Augstākā izglītība apakšprogrammas 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās. F₂^s komponente (papildu snieguma kritēriju ieviešana) tiks nodrošināta, kopējā snieguma finansējumam pieaugot.

Trešā pīlāra komponentes F₃ finansēšana no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiks uzsākta 2015. gadā. Primāri finansējums tiks nodrošināts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – Darbības programma) specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) aktivitātēs, t.sk. SAM 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu; SAM 8.2.1 Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu; SAM 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās; SAM 1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā. Trešā pīlāra finansēšana tiks īstenota saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu un atbilstošajiem Ministru kabineta noteikumiem specifiskā atbalsta mērķa aktivitāšu īstenošanai. No 2020.gada paredzēts pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējuma daļu inovāciju fonda veidošanai.

Plānotais valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums trīs pīlāru griezumā jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai no 2015.gada iekļauts 8.pielikumā.

2.2.3. Kārtība studiju un pētniecības pirmā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta

Augstskolu un koledžu finansēšanu no valsts budžeta nosaka MK noteikumi Nr.994. Minēto noteikumu 9.punkts nosaka studiju finansējuma apmēru, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem. 2015.gadā ministrija pārskatīs augstskolu un koledžu finansēšanas no valsts budžeta kārtību, iestrādājot MK noteikumos Nr.994 konsolidētus studiju izmaksu koeficientus un aktualizējot studiju bāzes izmaksu aprēķina metodiku.

Ministrija jau ir uzsākusi studiju finansējuma piešķiršanas procesa optimizāciju un plašāku sadarbības partneru un nozaru ministriju iesaisti. Laika posmā no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 1.decembrim tika veikta 2013.gada studiju vietu skaita un sagatavoto speciālistu izpildes datu, kā arī plānoto studiju vietu skaita un sagatavojamo speciālistu skaita 2014.gadā precizēšana un pārbaude. Tika izvērtēti 12 Nozaru ekspertu padomju priekšlikumi attiecībā uz to specifikai atbilstošo studiju virzienu nepieciešamajām izmaiņām un budžeta vietu pārdali. Notikušas vairākas sanāksmes ar Nozaru ekspertu padomēm un darba devēju priekšlikumu izvērtēšana. Budžeta vietu piešķīruma projekts 2015.gadam sagatavots, konsultācijās ar augstskolām un koledžām.

Studiju vietu piešķīrumā 2015.gadam ir ņemti vērā iepriekšējā gadā sasniegtie rezultāti speciālistu sagatavošanā (budžeta vietu faktiskā izpilde, sagatavoto speciālistu skaits, salīdzinot ar plānoto, atbirums), kā arī sekmēta studiju programmu un virzienu fragmentācijas mazināšanās. Ņemot vērā Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam noteikto mērķi 2017.gadā 50% no visām budžeta vietām novirzīt zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics) studiju programmām, 2020.gadā – 55%, atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm attiecībā uz specialitāšu pieprasījumu līdz 2020.gadam, 2015.gadā tika nodrošināts, ka studiju vietu skaits tematiskajās grupās Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, Dabas zinātnes, matemātika un IKT un Lauksaimniecība kopā veido 42% no visām studiju vietām.¹⁵

Studiju vietu piešķīrumā 2015.gadā tika saglabāts "aploksnes" princips (augstskolas kopējais finansējums netiek samazināts), vienlaikus tika vērtēti augstskolu priekšlikumi būtiskākām izmaiņām studiju vietu pārdalē starp institūcijām turpmākajos gados. 2015.gada studiju vietu skaita plānošanā tika saglabāts neliels studiju vietu skaita palielinājums koledžas līmeņa studiju programmās atbilstoši izglītības attīstības mērķim sekmēt STEM virzienu paplašināšanu 1.līmeņa profesionālās augstākā izglītības programmās.

Analizējot nodarbinātības un darba tirgus attīstību Eiropas Savienībā, Ekonomikas ministrija norāda, ka lielākie nākotnes izaicinājumi nodarbinātības jomā Eiropā būs saistīti ar darbaspēka prasmju pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības nodrošināšanu, kā arī jaunu darba vietu radīšanu. Kā norāda Ekonomikas ministrija, ir bažas, ka zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas prasmju piedāvājums varētu būt nepietiekošs un var kavēt Eiropas ekonomisko izaugsmi. Nākotnē nozīmīga būs darbspēka prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.¹⁶  

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija ietilpst to valstu grupā, kas uzrāda vidējus rezultātus eksakto zinātņu un tehnoloģiju speciālistu sagatavošanā un STEM pievilcības veicināšanā jauniešu vidū, proti, uz 1 tūkst. iedzīvotājiem vecumā no 20 – 29 gadiem ir 13.3. – 16.4 STEM specialitāti ieguvušo. Vadošās Eiropas valstis STEM speciālistu sagatavošanā ir Somija, Lielbritānija, Īrija, Francija, Portugāle, kā arī Lietuva un citas valstis, kurās uz 1 tūkst. iedzīvotājiem ir 19.3 – 23 STEM absolventu (6.attēls, Eurostat 2015.gada dati).

6.attēls. Eksakto zinātņu un tehnoloģiju (STEM) absolventi Eiropā

Likumsakarīgi, ka zemie STEM absolventu rādītāji veido ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūru, kurā ir zems STEM speciālistu īpatsvars. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā speciālisti zinātnē un tehnoloģijās veido mazāk par 40% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas nav zemākais rādītājs Eiropā, tomēr būtiski atpaliek no citām Baltijas valstīm, kā arī Skandināvijas valstīm, Lielbritānijas un citām attīstītām valstīm, kurās ir augsts iedzīvotāju labklājības līmenis (7.attēls, Eurostat 2015.gada dati).

7. attēls. Cilvēkresursi zinātnē un tehnoloģijās (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita)

Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, ko nosaka Latvijas attīstības plānošanas dokumentos¹⁷ iezīmētie virzieni, nākotnē ir sagaidāmas izmaiņas darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem (maģistriem un doktoriem), izteikti mazināsies pieprasījums pēc darbaspēka, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Sagaidāms, ka vidējā termiņā būs nepietiekams dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistu piedāvājums, un pieprasījums pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem strauji palielināsies. Vienlaikus liels speciālistu pārpalikums sagaidāms humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šajās jomās darbaspēka piedāvājuma pieaugums līdz 2020.gadam var veidot gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieauguma ar augstāko izglītību.

Minētais apliecina budžeta vietu piešķīruma nozīmi darba tirgus pieprasījuma salāgošanā ar faktisko speciālistu un prasmju piedāvājumu. 2016.gadā tiks turpinātas studiju vietu strukturālās izmaiņas, lai nodrošinātu atbilstošu studiju vietu skaitu specialitātēs, kurās saskaņā ar darba tirgus prognozēm ir sagaidāms pieprasījums. Vienlaikus ir jānodrošina stabils finansējums to zinātņu nozaru pastāvēšanai, kas veicina Latvijas nacionālās identitātes un vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un kalpo kultūrvēstures apziņas un nacionālās identitātes stiprināšanai, vērtībās balstītas sabiedrības veidošanai. Studiju vietu plānošanā ir jānodrošina līdzsvarots valsts ekonomisko un nacionālās identitātes interešu aptvērums. Ministrija nodrošinās mērķtiecīgu finansējuma pārdali par labu STEM studiju programmām, samazinot studiju vietu skaitu studiju programmās, kurās ir sagaidāma speciālistu pārprodukcija, proti, sociālo zinātņu un izglītības tematiskajās grupās, un nodrošinās atbilstošu plānošanas politiku jomās, kuras ir svarīgas valstiskās identitātes saglabāšanai.

Zinātnes bāzes finansējums tām augstskolām, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, tiek nodrošināts saskaņā ar 2013.gada 12.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām" (turpmāk – MK noteikumi Nr.1316) no apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums". Zinātnes bāzes finansējuma aprēķinā jau ir iekļauti sniegumā balstītie elementi – daļa no finansējuma tiek piešķirta, ņemot vērā piesaistītā ārējā finansējuma, zinātnisko publikāciju, kā arī zinātniskā personāla aizstāvēto maģistra un doktora darbu apjomu. Šie kritēriji veido 19% no kopējā bāzes finansējuma. Ņemot vērā Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtējuma ieteikumu veicināt zinātnes resursu konsolidāciju, attīstot mazāku skaitu zinātnisko institūciju ar spēcīgu kritisko masu un nozīmīgu starptautisko profilu, zinātnes bāzes finansējuma nosacījumi paredz, ka no 2015.gada papildu 10% no zinātnes bāzes finansējuma tiek piešķirti zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas "4" un "5". No 2016.gada tiek pārtraukta bāzes finansējuma piešķiršana tām zinātniskajām institūcijām, kas starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas "1" un "2". Minētie nosacījumi veido sniegumā balstīto augstskolu zinātniskās darbības finansēšanas elementu. Zinātniskajām institūcijām informācija bāzes finansējuma aprēķināšanai 2016.gadam ir jāiesniedz līdz 2015.gada 1.aprīlim atbilstoši ministrijas sagatavotajām vadlīnijām "Vadlīnijas par iesniedzamo dokumentāciju zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma aprēķināšanai"¹⁸.

No 2016.gada studiju vietu un zinātnes bāzes finansējumu visas augstskolas saņems vienotā piešķīrumā, kas tiks paredzēts izpildījuma līgumā 3–5 gadu periodam. Ministrija slēgs divpusējus līgumus ar tās pārraudzībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Attiecībā uz studiju vietām nozaru augstskolās (kultūras, zemkopības un medicīnas jomā) tiks slēgti trīspusējie līgumi starp ministriju, nozaru ministrijām un to pārraudzībā esošajām augstskolām. Izpildījuma līgumos tiks iezīmēta augstskolu stratēģiskā specializācija, kas izriet no augstskolu studiju un pētniecības programmu profila, un tiks iestrādāti atbilstošie augstskolas darbības rādītāji, kuri tiks sagatavoti, konsultējoties un sadarbojoties ministrijai, nozaru ministrijām un augstskolām.

Izpildījuma līgumi nodrošinās bāzes finansējuma piešķīruma sasaisti ar studiju procesa un pētniecības kvalitāti, kā arī veicinās studiju un pētniecības nedalāmību. Studiju un pētniecības sasaiste jau ir iestrādāta pēc jauna parauga veidotajos līgumos, kas tiek slēgti ar ministrijas padotības augstskolām 2014.gadā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstību augstskolā. Līgumos ir iekļauti papildu nosacījumi valsts budžeta finansējuma saņemšanai studijām un pētniecībai:

• Attīstīt augstskolas prioritārās jomas;

• Turpināt sarunas ar citām augstākās izglītības iestādēm, pašvaldībām, darba devējiem, plānošanas reģioniem par ciešākas sadarbības īstenošanu;

• Studiju procesā veicināt atbilstību Viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem;

• Īstenot sadarbību ar darba devējiem studiju programmu izstrādē un pilnveidē, zinātnisko publikāciju sagatavošanā;

• Iesaistīties vienotas starpaugstskolu plaģiātisma novēršanas sistēmas ieviešanā, kā arī pilnveidot plaģiātisma novēršanas sistēmu augstskolā;

• Ieviest rezultātu pārvaldību, sasaistot to ar atalgojuma politiku.

2015.gadā sadarbībā ar augstskolām un nozaru ministrijām tiks izstrādāts jauns izpildījuma līguma formāts tā ieviešanai no 2016.gada. Izpildījuma līgumi tiks slēgti, pamatojoties uz Augstskolu likuma 12.panta otro daļu, kas nosaka, ka augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos – augstskolas satversmes sapulce. Izpildījuma līgumi izteiks nospraustos mērķus skaidros un izmērāmos rezultātos, tie veicinās dialogu starp ministrijām un augstskolām mērķu un rezultātu līmenī un būs pamats publisko līdzekļu sadalei, izmantojot skaidrus finansēšanas nosacījumus un sankcijas. Izpildījuma līgumi atspoguļos studiju un pētniecības darbu, kā arī pasākumus augstskolas trešās misijas īstenošanā – aktivitāšu kopums sabiedrības līdzdalības, labklājības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, kas izriet augstskolas pamatuzdevumiem izglītošanā un pētniecībā¹⁹. Izpildījuma līgumi tiks veidoti pārrunu procesā ar augstskolām, iesaistoties arī nozaru ministrijām. Līgumi tiks slēgti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem augstākajā izglītībā un augstskolu zinātniskajā darbībā, nodrošinot virzību uz ciešāku studiju un pētniecības darba sasaisti. Līgumos tiks iezīmēta augstskolu attīstības virzība, ņemot vērā Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam, Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Viedās specializācijas ietvarā noteiktos sasniedzamos rezultātus augstākajā izglītībā un pētniecībā. Līgumā tiks iestrādāts augstskolas stratēģiskās attīstības redzējums un plānotie projekti attīstības un inovāciju atbalsta finansējuma saņemšanai.

Ieviešot jauno finansēšanas kārtību, no 2016.gada tiks optimizēts studiju vietu skaita noteikšanas process, izvērtējot iespējas finansēt arī inovatīvas privāto augstskolu studiju programmas, kādas netiek piedāvātas valsts augstskolās. Privāto augstskolu finansēšanā no valsts budžeta tiks ievērots atklātības princips. Ministrija plānos kopējo studiju vietu skaitu dažādās disciplīnās, paredzot iespēju studiju vietu pārdalei starp augstskolām. Plānošanas process notiks, nodrošinot konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, izvērtējot darba tirgus prognozes un pieejamos datus par pieprasījuma attīstību. Kopējie mērķa rādītāji Latvijas tautsaimniecības nozarēs tiks publicēti.

Studiju vietas bāzes izmaksu kalkulācijas posteņi un aprēķina metodika, kā arī studiju izmaksu koeficientu vērtību noteikšana izglītības tematiskajās jomās, kas šobrīd iekļauti MK noteikumos Nr.994, tika izstrādāta 1996.gadā. Pašreizējā studiju izmaksu koeficientu sistēma (30 izglītības tematisko jomu optimālie un minimālie koeficienti) ir fragmentēta un neatbilst reālajām studiju izmaksām, kā arī nav salāgota ar saistītajām zinātņu jomām. Lai nodrošinātu studiju bāzes finansējuma piešķiršanu atbilstoši reālajām studiju izmaksām, ministrija ir īstenojusi pētījumu Augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksu komponentu, aprēķina metodikas un studiju izmaksu koeficientu aktualizēšana un koriģēšana atbilstoši reālajām izmaksām. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, 2015.gadā tiks pārskatīta bāzes finansējuma piešķiršanas metodika. Tiks mazināta koeficientu sistēmas fragmentācija, veidojot mazāku skaitu izmaksu grupu un saistot tās ar zinātnes jomu klasifikāciju. Aktualizētā studiju vietas bāzes izmaksu kalkulācijas metodika un izmaksu grupu koeficientu konsolidētais tvērums tiks ņemts vērā studiju vietu finansēšanā no 2016.gada. Ministru kabineta noteikumu Nr.994 grozījumi paredzēs aktualizēto studiju vietas bāzes izmaksu kalkulācijas metodiku un aktualizētos nozaru koeficientus saskaņā ar ministrijas veiktā pētījuma rezultātiem. Ieviešot vienotu klasifikācijas sistēmu augstākajā izglītībā un zinātnē, izmaksu koeficienti tiks piesaistīti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) zinātņu nozaru klasifikācijai.

Atbilstoši Pasaules bankas ekspertu ieteikumiem studiju izmaksu koeficientu aktualizācija nodrošina studiju finansēšanas kārtības optimizāciju un efektīvāku nozarei piešķirtā finansējuma izlietojumu. Aktualizētie koeficienti ietekmēs finansējumu, kas tiek piešķirts augstskolai atbilstoši noteiktajam studiju vietu skaitam attiecīgajā jomā. Studiju vietu skaits augstskolai savukārt tiek plānots, ņemot vērā studiju vietu izpildes un atbiruma rādītājus, darba tirgus prognozes, prioritāros attīstības virzienus tautsaimniecībā un nacionālās identitātes intereses.

Balstoties uz izpētē secināto, ministrija sagatavos priekšlikumu studiju virzienu konsolidācijai deviņās izmaksu grupās:

1. grupa, izmaksu koeficients 1,0 – Tieslietu zinātnes; Humanitārās zinātnes; Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes; Informācijas un saskarsmes zinātnes; Uzņēmējdarbība un administrēšana;

2. grupa, izmaksu koeficients 1,5 – Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes; Individuālie pakalpojumi; Transporta pakalpojumi;

3. grupa, izmaksu koeficients 1,9 – Datorzinātnes; Matemātika un statistika; Sporta darba organizācija un vadība;

 4. grupa, izmaksu koeficients 2,5 – Būvniecība; Kuģu vadīšana; Inženierzinātnes; Izgatavošana un pārstrāde;

 5. grupa, izmaksu koeficients 2,9 – Dabaszinātnes; Vides aizsardzība; Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība; Tulkošana un lietišķā valodniecība;

 6. grupa, izmaksu koeficients 3,6 – Arhitektūra; Māksla (izņemot mākslas programmas "Audio-vizuālā mediju māksla" un "Dizains"), Mūzikas izglītība; Farmācija; Veselība un sociālā aprūpe;

 7. grupa, izmaksu koeficients 4,5 – Ārstniecība; Civilā drošība; Mūzika un horeogrāfija; Audio-vizuālā mēdiju māksla, dizains;

 8. grupa, izmaksu koeficients 5,0 – Veterinārija; Zobārstniecība;

 9. grupa, izmaksu koeficients 6,0 – Militārā aizsardzība.

Jaunie studiju izmaksu koeficienti parāda optimālās studiju izmaksas izglītības jomu griezumā un nepieciešamo studiju finansējumu uz ilgtspēju un attīstību vērstai pētniecībā balstītai augstākajai izglītībai. Saskaņā ar ministrijas aplēsēm, lai nodrošinātu pašreizējo par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaitu, konsolidēto studiju izmaksu koeficientu un aktualizētās studiju vietu bāzes aprēķina metodikas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 160,5 milj. EUR visām nozaru ministrijām. Konsolidētie studiju izmaksu koeficienti un studiju vietas bāzes izmaksas tiks ieviesti pakāpeniski, pārejot uz studiju finansējuma piešķiršanu pēc absolventu skaita, kā arī nodrošinot papildu valsts budžeta finansējumu jaunām studiju programmām.

 Pētījumā izmantotā metodika studiju izmaksu koeficientu aktualizēšanai un detalizēti aprēķini ir iekļauti gala ziņojumā "Pētījums par studiju izmaksu koeficientu augstākajā izglītībā aktualizēšanu un priekšlikumu sagatavošana to konsolidēšanai" (5.pielikums).

2015.gadā ministrija uzsāks augstskolu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, balstoties uz ministrijas 2014.gadā veiktā pētījuma Augstākās izglītības institūciju finanšu – ekonomiskās darbības izvērtējums un publisko pārskatu konsolidācija ieteikumiem. Pētījums parāda, ka šobrīd augstskolu finanšu pārskati nesekmē vieglu un savlaicīgu datu analīzi, jo dati netiek nodoti pietiekami bieži un ērti apskatāmā formātā. Finanšu-ekonomisko datu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams nodrošināt šādus elementus:

• Viegli apkopojami dati, elektroniskā formātā – visām augstākās izglītības institūcijām ir jānodod dati vienotā elektroniskā formāta, pilnībā izslēdzot situācijas, kad daži dokumenti ir pieejami tikai papīra formātā;

• Plaša visu pušu iesaiste – tiek nodrošināta datu pieejamība visām iesaistītājām pusēm;

• Kritiska grāmatvedības standartu pārskatīšana – tiek sekmēta maksimāli tuva augstākās izglītības institūciju finanšu-ekonomisku rādītāju salīdzināšana.  Augstākās izglītības institūcijām ir jāizmanto līdzīga finanšu-ekonomisko datu sistematizācija, lai atvieglotu un paaugstinātu analīzes pareizību un lietderību;

• Atskaišu perioda samazinājums no vienreiz gadā līdz vienreiz pusgadā vai pat vienreiz ceturksnī – tiek sasniegts augstāku rādītāju kontroles līmenis un savlaicīga finanšu risku izvērtēšana un novēršana;

• Platforma vieglai un saprotamai datu vizualizācijai – datu uzkrāšanas un analīzes sistēma.

Augstskolu finanšu pārskatu analīzes pētījuma secinājumi un ieteikumi augstskolu finanšu darbības ilgtspējas veicināšanai ir iekļauti pētījuma gala ziņojumā (6.pielikums)²⁰. Lai uzlabotu finanšu atskaites procesu un izlietojuma kontroli, nodrošinātu finanšu atskaišu vienveidību, tiks pilnveidots regulējums attiecībā uz finanšu pārskatu iesniegšanu, iestrādājot izmaiņas Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.348 "Kārtība, kādā augstskola un koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par savu darbību", precizējot ikgadēji iesniedzamo informāciju par darbības rezultātiem un finanšu rādītājiem, t.sk. attiecībā uz absolventu nodarbinātību. Tiks nodrošināta augstskolu finanšu datu pieejamība, tos publicējot ministrijas mājas lapā.

2.2.4. Kārtība studiju un pētniecības otrā pīlāra finansēšanai no valsts budžeta

Otrā pīlāra snieguma kritēriju izstrādē ir ņemta vērā Latvijas augstākās izglītības un pētniecības sektora institucionālā daudzveidība, tostarp, nišas augstskolu (akadēmiju), kultūras un mākslas augstskolu, koledžu darbības specifika. Otrā pīlāra (sniegumā balstītu) finansēšanu ministrija uzsāk 2015.gadā. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 10.novembra sēdē nolemto, jaunās budžeta apakšprogrammas 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās līdzekļi 2015.gadā veido 5 500 000 EUR, 2016.gadā – 6 500 000 EUR, 2017.gadā – 6 500 000 EUR. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam 03.03.00 apakšprogrammas līdzekļi tiks novirzīti otrā pīlāra ieviešanai par pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanas rezultatīvajiem rādītājiem. Atbilstoši politikas mērķiem snieguma finansējums tiks novirzīts tām augstskolām un koledžām, kas tiek finansētas no valsts budžeta saskaņā ar MK noteikumiem Nr.994, kas ir ieviesušas rezultātu pārvaldību un personāla atalgojuma sistēmu, ko apliecina augstskolas senāta vai koledžas padomes apstiprināts Darba samaksas nolikums, kas iesniegts ministrijā līdz 2015.gada 1.septembrim. 

Snieguma finansējuma mērķis ir atbalstīt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, kas sakņojas augstskolu un koledžu pētniecības izcilībā un sadarbībā ar industriju un ir vērsta uz pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā nodarbināto skaita pieaugumu un atjaunotni. Finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā augstākās izglītības institūciju darbības rādītājus atbilstoši šādiem vienotiem mērķiem un kritērijiem:

I. mērķis: Cilvēkresursu ataudze pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā – jauno zinātnieku nodarbinātība pētniecībā augstākās izglītības institūcijās:

1. rezultatīvais rādītājs: Augstākās izglītības institūcijās kā pētnieki nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo 5 gadu laikā maģistra vai doktora grādu ieguvušie pētnieki pilna laika ekvivalenta (PLE) izteiksmē;

II. mērķis: Augstākās izglītības institūcijās īstenotās pētniecības internacionalizācija un starptautiskā konkurētspēja – integrācija globālajā pētniecības telpā:

2. rezultatīvais rādītājs: Eiropas Savienības programmā "Apvārsnis 2020" īstenoto pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūtais finansējums;

III. mērķis: Augstākās izglītības institūcijās īstenotās pētniecības sasaiste ar industrijas/nozares vajadzībām – industrijā aktuālu problēmu risināšana:

3. rezultatīvais rādītājs:  pēc nozares pasūtījuma īstenoto pētniecības un attīstības projektu, tai skaitā līgumdarbu ar komersantiem, ietvaros piesaistītais finansējums.

Snieguma finansējuma piešķiršanas nosacījumi ir skaidri formulēti mērķi, precīzi izmērāmi un salīdzināmi rezultātu rādītāji, kā arī caurskatāmi un akumulēti avota dati. Balstoties uz Pasaules bankas rekomendācijām snieguma kritēriju noteikšanā, ministrija izvērtēja pieejamos augstākās izglītības institūciju pētnieciskās darbības rezultatīvos rādītājus un izveidoja kritēriju kopu, kas atbilst ministrijas īstenotās politikas mandātam – pētniecībā balstītas augstākās izglītības attīstība.

Snieguma finansējums tiks piešķirts pēc datiem, kas tiek regulāri apkopoti un izmantoti augstskolu zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1316, proti, zinātnē nodarbināto darbinieku PLE un pamatdarbībai piesaistītais finansējums. Snieguma finansējuma piešķiršanai tiks izmantoti dati, kas tiek sniegti līdz kārtējā gada 1.aprīlim atbilstoši zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanas kārtībai. Kritēriju kopā iekļautie rādītāji, kas netiek sniegti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1316 (t.sk. attiecībā uz koledžu darbību), tiks pieprasīti augstākās izglītības institūcijām papildus.

Snieguma finansējums 2015.gadā tiks sadalīts vienādi starp piešķiršanas kritērijiem, t.i., finansējums katrā kritērijā veidos 1/3 daļu no kopējā snieguma finansējuma 5 500 000 EUR, jeb aptuveni 1,8 MEUR. Pieeju pamato šādi apsvērumi:

1) Piešķirot vienādu svaru katram sasniedzamajam mērķim un kritērijam, visiem rādītāju komponentiem tiek piešķirta vienlīdz nozīmīga prioritāte. Tas veicinās līdzsvarotu pētniecībā balstītas augstākās izglītības snieguma attīstību, kā arī samazinās politikas instrumenta nevēlamu ietekmi. Vienāds svars visos kritērijos ir "starta pozīcija" snieguma finansēšanas uzsākšanai. Turpmāko kritēriju svaru attiecība tiks veidota atbilstoši politikas prioritātēm un kopējam snieguma finansējuma pieaugumam;

2) Tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja institūciju rezultātu analīzei, jo rezultātu samērs vienā kritērijā neietekmē (netiek attiecināts uz) snieguma vērtējumu citos kritērijos;

3) Izvirzītie mērķi un kritēriji nodrošina līdzsvarotu pieeju pētniecības rezultātu vērtēšanai un atspoguļo sektora daudzveidību.

Piešķīrums katrai augstākās izglītības institūcijai tiks aprēķināts atbilstoši augstskolas ieguldījumam kopējās vērtības celšanā katrā kritērijā. Piemēram, ja augstskola ir nodrošinājusi 15% no kopējā nodarbināto maģistrantu un doktorantu un jauno zinātnieku skaita 2014.gadā, augstskola saņems 15% no kopējā finansējuma šajā kritērijā.

Mērķi un kritēriji darbojas savstarpēji papildinoši – institūcijas sekmes vienā no kritērijiem pozitīvi ietekmē arī tās sniegumu citos kritērijos. Tādējādi snieguma finansējums veicinās augstskolu pētnieciskās darbības līdzsvarotu attīstību, savstarpēju konkurenci un tiekšanos uz izcilību. Rezultātā tiks nodrošināta pozitīva kopējā pētniecības veiktspējas dinamika. Vienlaikus tiks nodrošināts, ka tiek pilnībā izmantots budžeta apakšprogrammā paredzētais finansējums, jo piešķīrumu nosaka pēc relatīvās rādītāju attiecības un piešķīrumam nav noteikta maksimālā robeža.

2015.–2017.gada periodā otrā pīlāra komponentes F₂^z finansēšana tiks veikta, izmantojot budžeta apakšprogrammā 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība  augstskolās un koledžās pieejamos līdzekļus. Katrai augstākās izglītības institūcijai piešķiramie līdzekļi F_att tiks aprēķināti atbilstoši Ministru Kabineta noteikumos Nr.994 iestrādātajai formulai:

kur

F₂^z– augstākās izglītības institūcijai piešķiramo līdzekļu apmērs;

F_att –finansējums apakšprogrammā 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība  augstskolās un koledžās attiecīgajā kalendārajā gadā

P – augstākās izglītības institūcijā kā pētnieki nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo 5 gadu laikā maģistra vai doktora grādu ieguvušie pētnieki PLE izteiksmē;

∑P – kā pētniekiem nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo 5 gadu laikā maģistra vai doktora grādu ieguvušo pētnieku kopskaits augstskolās PLE izteiksmē;

S – augstākās izglītības institūcijā īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūtais finansējums;

∑S – Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos kopējais iegūtais finansējums augstākās izglītības institūcijās;

L – pēc nozares pasūtījuma augstākās izglītības institūcijā īstenoto pētniecības un attīstības projektu, tai skaitā līgumdarbu ar komersantiem, ietvaros piesaistītais finansējums;

∑L – pēc nozares pasūtījuma īstenoto pētniecības un attīstības projektu, tai skaitā līgumdarbu ar komersantiem, ietvaros kopējais piesaistītais finansējums augstākās izglītības institūcijās.

Kā liecina augstāk izklāstītais princips, ministrija finansējumu noteiks pēc augstskolu relatīvajiem snieguma rādītājiem, salīdzinot ar augstskolu kopējo devumu noteiktu politikas mērķu sasniegšanā. Relatīvo rādītāju summa ir  augstākās izglītības institūcijas pētniecībā balstītas augstākās izglītības attīstības rādītājs.

Ņemot vērā ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam" noteikto, ka ministrija 2015.gadā sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr.1316 un Zinātniskās darbības likumā, nosakot no 2016.gada minimālo zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla skaitu, kāds nepieciešams, lai saņemtu bāzes finansējumu, kultūras un mākslas nozaru akadēmijām un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 5 PLE apjomā, ar nosacījumu, ka slodze katram zinātniskā personāla pārstāvim ir vismaz 10 stundas nedēļā (0,25 PLE), normatīvā regulējuma izstrādē sniegumā balstītas finansēšanas uzsākšanai tiks noteikti specifiski kultūras un mākslas augstskolu darbības rezultātus raksturojoši indikatori saskaņā ar augstskolu stratēģisko specializāciju, to pētniecisko profilu un kvalitātes rādītājiem.

Snieguma finansējuma aprēķināšanas algoritms tiks iestrādāts MK noteikumos Nr.994 līdz 2015.gada 1.jūlijam, nodrošinot nepieciešamo normatīvo regulējumu pētniecībā balstītas augstākās izglītības finansēšanas uzsākšanai 2015.gadā. Finansējums pētniecībā balstītas augstākās izglītības atbalstam tiks piešķirts pēc MK noteikumu Nr.994 grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā un ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.oktobrim. Tā piešķiršanā tiks ņemti vērā  augstskolu un koledžu sniegtie darbības rādītāji attiecībā uz 2014.gadu.

Snieguma finansējuma piešķiršanas priekšnosacījums ir augstākās izglītības institūcijās īstenota akadēmiskā personāla atalgojuma politikas pilnveide un rezultātu pārvaldības ieviešana.

Saskaņā ar ministrijas īstenotā atalgojuma politikas pētījuma rezultātiem, augstākās izglītības institūciju stratēģijas nav uzskatāmi sasaistītas ar izvirzītajiem mērķiem (rezultatīvajiem rādītājiem) akadēmiskajam personālam. Lai uzlabotu augstskolu sniegumu, ir nepieciešams augstskolās ieviest tādu darba snieguma novērtēšanas sistēmu, kas dotu iespēju novērtēt akadēmisko personālu, nodrošinot objektīvu rezultātu sasniegšanas mērīšanu, ņemot vērā izvirzītos rezultatīvos rādītājus. Atalgojums un tā veidojošās komponentes (likme, slodze) darba snieguma novērtēšanas sistēmā ir jāsasaista ar darba izpildes rezultatīvajiem rādītājiem un darba snieguma novērtēšana jāiekļauj kā vienu no komponentēm iekšējos normatīvajos aktos attiecībā uz darba samaksas veidošanu (7.pielikums). Lai nodrošinātu akadēmiskā personāla atlases un atalgojuma politikas uzlabošanu, ministrija aicinās augstākās izglītības institūcijas aktualizēt un pilnveidot to atalgojuma politiku un nodrošināt tās ieviešanu 2015./2016.akadēmiskā gadā.

Snieguma finansējums tiks piešķirts tikai tām augstskolām un koledžām, kuras līdz 2015.gada 1.septembrim būs iesniegušas ministrijā augstskolas vai koledžas lēmējinstitūcijas apstiprinātu aktualizētu Darba samaksas nolikumu, kurā noteikti vienoti principi un kritēriji, pēc kuriem tiek aprēķināts atalgojums augstskolā vai koledžā vēlētajam akadēmiskajam personālam, nosakot akadēmiskā personāla darba slodzē ietveramos pienākumus un atalgojuma noteikšanas principus par rezultātiem gan pedagoģiskajā, gan zinātniskajā darbībā, t.sk. saistot akadēmiskā personāla darba rezultātus ar ministrijas noteiktajiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības snieguma kritērijiem, nodrošinot mehānismus akadēmiskā personāla atjaunotnes veicināšanai, pētniecības starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un sasaistei ar industrijas vajadzībām.

Zināšanu sabiedrības attīstības scenārija ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums 2016.gadā 11,7 milj. EUR, 2017.gadā 15,2 milj. EUR un 2018.gadā 18,9 milj. EUR apmērā. Kopsavilkums par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu sasaistē ar Pasaules bankas izvirzītajiem finansēšanas modeļa ieviešanas scenārijiem ir iekļauts 9.pielikumā. Tas atspoguļo esošo un papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, kas attiecināms uz jaunā finansēšanas modeļa pirmo un otro pīlāru. Tiek pieņemts, ka otrajam pīlāram apakšprogrammā 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās piešķirtais finansējums saglabāsies tādā līmenī kā 2016. un 2017.gadā, kas ietekmē papildus pieprasāmā finansējuma apjomu Jauno politikas iniciatīvu ietvaros. Tā kā augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt finansējuma palielinājumu arī pirmajā pīlārā, ministrija iekļaus papildu finansējuma pieprasījumu budžeta vietām un tādējādi – trīs pīlāru modeļa pilnīgai ieviešanai budžeta pieprasījumā Jaunajās politikas iniciatīvās 2016.gadam.

9.pielikumā iekļautais budžeta kopsavilkums atspoguļo finansēšanas modeļa ieviešanu budžeta apakšprogrammu griezumā. Savukārt, lai uzskatāmi parādītu finansējuma pieauguma dinamiku, ņemot vērā nozaru ministriju budžetā plānoto finansējumu, 10.pielikums ietver jaunā nepieciešamā finansējuma izklājumu sadalījumā pa valsts budžeta apakšprogrammām katram no ziņojumā aplūkotajiem scenārijiem. Veicot aprēķinus, pieņemts, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana nav terminēta, jo Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums nosaka ikgadēju finansējuma palielinājumu nozarei, kamēr tiek sasniegts minimālais ieguldījumu apjoms pret IKP. Konceptuālajā ziņojumā ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums ir sniegts līdz 2025.gadam atbilstoši Pasaules bankas pētījuma aprēķiniem. Ilgākā laika posmā paredzēts, ka pakāpenisks finansējuma pieaugums tiks nodrošināts arī pēc 2025.gada, lai sasniegtu Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā paredzēto finansējuma apjomu. Taču šie aprēķini ir mazāk precīzi, jo nav pieejama pietiekami precīza informācija. Pasaules bankas modeļa sadalījumu nevar viennozīmīgi ekstrapolēt tālākai nākotnei, jo finansējuma izmaiņu raksturs nav lineāri vienmērīgs starp gadiem.

10.pielikumā iekļauto aprēķinu mērķis ir atspoguļot finansējuma sadalījumu starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas valsts budžeta programmām un apakšprogrammām dažādu tālāko finansēšanas scenāriju gadījumā. Piemēram, Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (A scenārijs) paredz finansējuma pieaugumu pirmajā pīlārā. Aprēķinu mērķis ir parādīt, kā šis nepieciešamais finansējuma pieaugums sadalīsies starp visām valsts budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras finansē augstskolu valsts finansētās studiju vietas.

Pirmajā pīlārā, kuru īsteno piecas valsts budžeta programmas un apakšprogrammas, A scenārijā (kurš ir vienīgais scenārijs ar plānoto finansējuma palielinājumu) papildus nepieciešamais finansējums visām ietvertajām budžeta programmām un apakšprogrammām ir noteikts, balstoties uz šo programmu 2015.gadā piešķirtā finansējuma savstarpējo attiecību. Līdz ar to aprēķinos noteiktais papildus nepieciešamais finansējums tiek vienmērīgi sadalīts starp šīm valsts budžeta programmām un apakšprogrammām.

Otrajā pīlārā savukārt papildus nepieciešamais finansējums ir attiecināms tikai uz valsts budžeta apakšprogrammu 03.03.00 Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās, kuras finansējums būs sadalīts starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām augstskolām. Ņemot vērā, ka šis finansējums balstās uz katra gada rezultatīvajiem rādītājiem, tā sadalījuma mainība starp šo ministriju pakļautībā esošajām augstskolām nav precīzi prognozējama.

Atbilstoši priekšlikumam, kas tika izvirzīts pēc Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes ierosinājuma izveidotā darba grupā zinātnes bāzes finansējuma nosacījumu pārskatīšanai, līdz 2017.gadam, lai pilnībā integrētu pētniecību ar studiju procesu, tiks apsvērta iespēja paredzēt, ka zinātnes bāzes finansējumu piešķir, pamatojoties uz augstskolā nodarbinātā zinātniskā un akadēmiskā personāla skaitu. Sadarbībā ar augstskolām tiks detalizēti izvērtēti studiju un zinātnisko darbību raksturojošie rādītāji augstskolās un koledžās. Tiks detalizētāk izstrādāti nosacījumi pirmā pīlāra finansēšanai (F₁ – studiju un zinātniskās darbības bāzes finansējums), kas balstās uz ieguldījumu rādītājiem – studiju vietu skaits, akadēmiskā un zinātniskā personāla skaits un aktualizētie nozaru izmaksu koeficienti. Tiks kristalizēti un fokusēti nosacījumi otrā pīlāra finansējuma saņemšanai (F₂ – finansējums par sniegumu studijās un pētniecībā). Lai nodrošinātu sniegumā balstītas finansēšanas politikas īstenošanas efektivitāti, jauni snieguma kritēriji tiks ieviesti, piešķirtajam snieguma finansējumam otrajā pīlārā sasniedzot vismaz 20% no kopējā augstskolu un koledžu valsts budžeta finansējuma. Atbilstoši politikas prioritātēm papildu snieguma kritēriji tiks vērsti uz pamatstudiju rezultātu rādītājiem, t.sk. atbiruma novēršanu, studējošo un pasniedzēju mobilitāti, pētniecības rezultātu starptautisko publicitāti, nodarbinātību pētniecības projektos u.c. snieguma rādītājiem. Finansējums papildu snieguma kritēriju ieviešanai finansēšanas modeļa otrajā pīlārā tiks pieprasīts, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam Jauno politikas iniciatīvu ietvaros.

2015.gadā ministrija turpinās darbu pie studējošo atbalsta sistēmas pilnveidošanas, lai veicinātu sociālo taisnīgumu un augstākās izglītības pieejamību. Sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kasi un Studiju un zinātnes administrāciju ministrija izvērtēs normatīvo regulējumu studiju un studējošo kredītu piešķiršanai, lai veicinātu ar valsts galvojumu piešķirtu kredītu pieejamību. Tiks pārskatīti studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumi, kas noteikti Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" un Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem", kā arī sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām tiks izvērtēti un sagatavoti priekšlikumi precizējumiem attiecībā uz profesijām, kurām tiek dzēsts studiju un studējošo kredīts.

2.2.5. Trešā pīlāra finansējums – Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai

2015.gadā ir uzsākta F₃komponentes finansējuma plānošana no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Atbalsta instrumenti attīstībai, inovācijām un stratēģiskajai specializācijai ir noteikti Darbības programmā. Ministrija plāno īstenot trešā pīlāra finansēšanu šādās Darbības programmas aktivitātēs:

• SAM 8.1.1. Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošajās industrijās, studiju programmu skaitu. Atbalsts teritoriāli koncentrētai studiju un pētnieciskā darba infrastruktūras attīstībai,  augstākās izglītības institūciju stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, t.sk. ēku vai telpu rekonstrukcijai vai renovācijai, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecībai, iekārtu un aprīkojuma iegādei (ieskaitot tālmācības līdzekļus, IKT risinājumus, programmatūru, bibliotēkas resursus), STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos. Kopējais finansējums: 44,64 MEUR, t.sk. 37,94 MEUR ERAF.

• SAM 8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu. Kopīgu doktora studiju programmu un studiju programmu Eiropas Savienības valodās izstrāde, aprobācija un starptautiskā akreditācija, tai skaitā izmaksas par akreditāciju starptautiskās profesionālās organizācijās; studiju programmu starptautiskā publicitāte. Kopējais finansējums: 10,81 MEUR, t.sk. 9,19 MEUR ESF;

• SAM 8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Atbalsts augstākās izglītības institūciju attīstības stratēģiju izstrādei, uzlabošanai un ārējās novērtēšanas rekomendāciju ieviešanai; atbalsts studiju virzienu padomju darbībai, t.sk. atbalsts studiju pārstrukturēšanai un mācību saturu atjaunināšanai; atbalsts augstākās izglītības institūciju iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanai saskaņā ar kvalitātes nodrošināšanas standartiem un vadlīnijām Eiropas augstākās izglītības telpā, atbalsts e-risinājumu attīstībai, tai skaitā starpinstitūciju sadarbības risinājumiem. Kopējais finansējums: 20 MEUR, t.sk. 17 MEUR ESF.

• SAM 1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā, t.sk.

1.1.1.2. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts jaunajiem zinātniekiem pēcdoktorantūras pētījumu īstenošanai. Kopējais finansējums: 64,03 MEUR, t.sk. ERAF finansējums 54,42 MEUR. 

1.1.1.3. Inovāciju granti studentiem (īpaši STEM, t.sk. medicīnas un radošo industriju jomās) jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, sadarbības projektiem ar komersantiem inovatīvu risinājumu izstrādei, lai risinātu praktiskas problēmas nozarē. Kopējais finansējums: 34 MEUR, t.sk. ERAF finansējums 28,90 MEUR.

Arī citas Darbības programmas aktivitātes tiks izmantotas augstākās izglītības institūciju studiju un pētnieciskās veiktspējas atbalstam, kā arī no 2020.gada paredzēts pakāpeniski palielināt valsts budžeta finansējuma daļu trešā pīlāra finansēšanai. Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta pasākumu indikatīvais uzsākšanas laiks un kopējais finansējums norādīts 11.pielikumā.

2.2.6. Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018.gadam

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamai valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" un pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 16.marta rīkojumu Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku», kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 13.aprīļa ārkārtas sēdes protokola Nr.19 1.§ "Programmas projekts "Latvijas Stabilitātes programma 2015.–2018.gadam"", 6.punktu, kas nosaka, ka "atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.prim panta otrajā daļā noteiktajam un ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm negatavot un neiesniegt priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018.gadam, izņemot veselības un izglītības jomu saistībā ar strukturālām reformām, kā arī iekšējās un ārējās drošības jomu", Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai. Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018.gadam paredz papildu finansējumu jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, proti, papildu zinātnes bāzes finansējumu 1.pīlārā 3 279 087 EUR apmērā ik gadu augstskolās, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, nodarbinātā akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru un docentu) pētnieciskā darba nodrošināšanai, un finansējumu 3.pīlārā 2 900 000 EUR apmērā ik gadu jaunu, inovatīvu studiju programmu attīstībai augstskolās un koledžās, primāri Latvijas reģionos.

3. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas nepieciešamība un iespējamie riski, ja situācija netiek mainīta

Saskaņā ar Pasaules bankas pētījumā secināto pašreizējais finansējuma apjoms un nepilnīgais finansēšanas modelis būtiski kavē augstākajai izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanu un ierobežo nozares attīstību par konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari. Augstskolām strādājot ilgstošā nepietiekoša finansējuma un aplamu stimulu režīmā, nav iespēju un motivācijas investēt attīstībā, atjaunot akadēmisko personālu, celt sava darba kvalitāti un orientēties uz rezultātiem, veikt pasākumus strukturālās fragmentācijas novēršanai un nodrošināt valsts budžeta finansējuma efektīvu izlietojumu.

Ieviešot jauno trīs pīlāru modeli, kurā valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti gan stabilitātes nodrošināšanai, gan arī stratēģisku mērķu sasniegšanai, un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi tiek novirzīti augstākās izglītības institūciju rīcībspējas paaugstināšanai, augstākās izglītības sektoram tiks dota iespēja nodrošināt Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu modernu, pētniecībā balstītu augstāko izglītību.

Neieviešot jauno finansēšanas kārtību un neizstrādājot stingrākas prasības valsts finansējuma saņemšanai, nenosakot skaidrus, izmērāmus sasniedzamos rezultātus gan studijās, gan pētniecībā, nebūs iespējams nodrošināt kvalitātes un konkurētspējas pieaugumu sektorā. Tiks turpināta akadēmiskā un pētniecības cilvēkkapitāla noplicināšana un vēsturiskās tradīcijas augstākās izglītības un pētniecības finansēšanā, kas veicina sistēmas stagnāciju. Nodokļu maksātāju līdzekļi tiks izšķiesti, jo valsts nesaņems nepieciešamos speciālistus un zinātniskās darbības produktus. Šāda augstākās izglītības sektora finansēšana būs negatīvs signāls uzņēmējiem, kas nebūs ieinteresēti sadarbībā un investīcijās augstākajā izglītībā. No Eiropas skatupunkta valsts nebūs pildījusi savas apņemšanās, līdz ar to Latvijas augstākā izglītības un pētniecības nozare netiks uzskatīta par ieguldījumu vērtu jomu nākošajā struktūrfondu plānošanas periodā. Latvija zaudēs iespēju piesaistīt starptautisko finansējumu un iekļauties Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpā kā konkurētspējīgs spēlētājs.

4. Pasākumu plāns jauna finansēšanas modeļa ieviešanai

Pielikumā:

1) Pasaules bankas pētījuma 1.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības  finansēšanas modeļa stipro un vājo pušu izvērtējums";

2) Pasaules bankas pētījuma 2.ziņojums "Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeļa stratēģiskās atbilstības izvērtējums";

3) Pasaules bankas pētījuma starpziņojums "Augstākās izglītības finansēšanas konceptuālais piedāvājums";

4) Pasaules bankas pētījuma gala ziņojums "Piedāvājums augstākās izglītības finansēšanai vidējā termiņā";

5) Rīgas Tehniskās Universitātes un Latvijas Universitātes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma par studiju izmaksu koeficientu augstākajā izglītībā aktualizēšanu un priekšlikumu sagatavošanu to konsolidēšanai gala ziņojums;

6) CIVITTA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Augstākās izglītības institūciju finanšu – ekonomiskās darbības izvērtējums un publisko pārskatu konsolidācija" gala nodevums;

7) KPMG Baltics SIA pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īstenotā pētījuma "Akadēmiskā personāla atlases un atalgojuma politikas sistēmas izpēte augstākās izglītības iestādēs" rezultātu kopsavilkums;

8) Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis un plānotais valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums tā ieviešanai no 2015.gada;

9) Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu;

10) Katram scenārijam nepieciešamā finansējuma izklājums sadalījumā pa valsts budžeta apakšprogrammām;

11) Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības un pētniecības attīstībai 2014. – 2020.gada plānošanas periodā;

12) Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018.gadam jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

¹ Ar pētījuma izstrādes gaitu, diskusiju materiāliem un ziņojumiem, to tulkojumiem var iepazīties ministrijas mājas lapā: http://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/finansesanas-modelis;

² Augstākās izglītības institūcijas – izglītības iestādes, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai (Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra noteikumi Nr.990) īsteno augstākās pakāpes akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju programmas, t.i., augstskolas un koledžas.

³ Ziegele, F. (2013). European Trends in Performance Oriented Funding. In Bergan, S., Egron, Polak, E., Kohler, J. & Purser, L. (Eds.): Leadership and Governance in Higher Education Handbook for Decision-makers and Administrators, 1/2013. Berlin: Raabe, pp. 71-88;

⁴ Estermann, T., Bennetot Pruvot, E. & Claeys-Kulik, A-L. (2013). Designing Strategies for Efficient Funding of Higher Education in Europe. DEFINE Interim Report 2013. Brussels: European University Association.

⁵ Jongbloed, B., de Boer, H., Enders, J. & File, J. (2010). Progress in higher education reform across Europe. Funding Reform. Volume 1: Executive Summary and main report. Enschede: CHEPS.

⁶ Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", Ministru kabineta 2013.gada 12.novembra noteikumi Nr.1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes zinātniskajām  finansējumu zinātniskajām institūcijām", Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" un citi nozares finansēšanu regulējošie tiesību akti.

⁷U-Multirank International Ranking of Higher Education Institutions. Pieejams: http://www.umultirank.org/#!/home?trackType=home§ion=entrance

⁸ Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to tās finansēšana neiekļaujas piedāvātajā trīs pīlāru modelī. Modelis neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).

⁹ Pasaules bankas gala ziņojums Higher Education Financing in Latvia: Final Report , 13.tabula Overview of how new model addresses current challenges and meets criteria, 44.–47.lpp. Konceptuālā ziņojuma 4.pielikums.

¹⁰ 2010. gadā publiskie izdevumi augstākajai izglītībai veidoja tikai 0.8 procentus no Latvijas IKP salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 1.26 procentu apmērā ES27 valstīs un 1.23 un 1.27 procentiem attiecīgi Igaunijā un Lietuvā.

¹¹ Papildus nepieciešamais finansējuma aplēses veidotas, vadoties pēc 2015.gada plānotā valsts IKP. 

¹² Izglītības un zinātnes ministrijas statistika par augstāko izglītību. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka.html

¹³ Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/

¹⁴ No kopējā studējošo skaita valsts dibinātās augstskolās un koledžās 2013./2014.akad.gadā (65410) par budžeta līdzekļiem studē 34491 jeb 53%, par maksu – 30919 jeb 47% studējošo (avots: Pārskats par augstāko izglītību 2013.gadā, IZM)

¹⁵ Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 12.februāra rīkojums Nr.120 Par studiju vietu skaitu augstskolās 2015.gadā un 2015.gada 7.janvāra rīkojums Nr.8 Par studiju vietu skaitu koledžās 2015.gadā.

¹⁶ Ekonomikas ministrija (2014) Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/

¹⁷ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030", Latvijas Nacionālajā attīstības plāns 2014.-2020.gadam, Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam.

¹⁸ Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 4. marta  rīkojumu Nr.148 apstiprinātās vadlīnijas nodrošina zinātnisko institūciju iesniegtās informācijas atbilstību pētniecības organizācijām izvirzītajām prasībām Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 izpratnē.

¹⁹ European Indicators and Ranking Methodology for University Third Mission.. Pieejams: http://www.e3mproject.eu/final-conference.html

²⁰ Ministrijas īstenoto pētījumu materiāli ir pieejami ministrijas mājas lapā sadaļā Nozaru politika/Augstākā izglītība/ Pētījumi - http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba.html

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

(Ministru kabineta
2015.gada 29.jūnija
rīkojums Nr.333)

Konceptuālā ziņojuma "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā"
kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā" izvirza priekšlikumu jaunam augstākās izglītības finansēšanas modelim, tā ieviešanai, raksturo alternatīvus risinājumus un to paredzamo ietekmi uz augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Deklarāciju par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas palielināšanai, ieviešot augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtējumu.

Konceptuālais ziņojums par piemērotu Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai izvirza trīs pīlāru finansēšanas modeli, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās. Ziņojumā pamatots, kāpēc augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana un finansēšanas modeļa principiāla maiņa nav iespējama bez būtiska augstākās izglītības finansējuma palielinājuma.

Konceptuālā ziņojuma izstrādē tika nodrošināta augstākās izglītības un pētniecības nozares iesaiste un ir ņemts vērā nozari pārstāvošo institūciju viedoklis. Jaunais finansēšanas modelis neattiecas uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas tiek finansēta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm (koledžām).

Konceptuālajā ziņojumā raksturoti finansēšanas modeļa izstrādei piesaistītās Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (Pasaules Bankas) izvirzītie scenāriji jauna finansēšanas modeļa ieviešanai un aplūkoti papildus nepieciešamie ieguldījumi no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā augstākās izglītības finansēšanas modeļa reforma ietver:

1) studiju vietu modeļa plānošanas un īstenošanas optimizāciju;

2) augstskolu stratēģisko specializāciju un sasniegumos balstītu finansēšanu;

3) atbalstu izcilībai un inovācijai.

Reforma paredz uzsākt otrā pīlāra ieviešanu – sasniegumos balstītas augstākās izglītības finansēšanu 2015. gadā, tam paredzot finansējumu 5,5 milj. euro apmērā 2015. gadā, 6,5 milj. euro – 2016. gadā, 6,5 milj. euro – 2017. gadā un nodrošinot tā sadali starp Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības institūcijām. Ministrija ir izstrādājusi kritēriju kopu uz zinātniskās darbības rezultatīvajiem rādītājiem balstītai augstskolu un koledžu finansēšanai valsts budžeta apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās". Finansējums tiks novirzīts, lai veicinātu cilvēkresursu ataudzi pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā, pētniecības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, pētniecības sasaisti ar industrijas/nozares vajadzībām. 2015. gadā tiks uzsākta trešā pīlāra finansēšana Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa aktivitātēs.

Ņemot vērā pieejamo līdzekļu apjomu augstākajai izglītībai un pētniecībai, kā arī Pasaules Bankas rekomendācijas, ministrijas noteiktā augstākās izglītības finansēšanas reformas īstenošanas stratēģija atbilst Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam, nodrošinot mērķtiecīgu finansējuma palielinājumu pētniecībā balstītai augstākajai izglītībai un ieviešot ieteikto trīs pīlāru modeli. Jauna finansēšanas modeļa ieviešanai atbilstoši Pasaules Bankas izstrādātajam Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijam kopējais papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2016. gadā ir 11 792 000 euro, 2017. gadā – 15 251 000 euro, 2018. gadā – 18 930 000 euro. No minētā Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums valsts budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 "Augstskolas" 2016. gadā ir 2 188 000 euro, 2017. gadā – 3 353 000 euro, 2018. gadā – 4 547 000 euro; apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2016. gadā – 1 550 000 euro, 2017. gadā – 2 760 000 euro, 2018. gadā – 4 150 000 euro; apakšprogrammā 03.11.00 "Koledžas" 2016. gadā – 455 000 euro, 2017. gadā – 714 000 euro, 2018. gadā – 979 000 euro; budžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" apakšprogrammā 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" (augstskolām) 2016. gadā – 6 080 000 euro, 2017. gadā – 6 095 000 euro, 2018. gadā – 6 095 000 euro. Veselības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 02.00.00 "Medicīnas izglītība" apakšprogrammā 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 760 000 euro, 2017. gadā – 1 165 000 euro, 2018. gadā – 1 580 000 euro. Zemkopības ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmas 22.00.00 "Cilvēkresursu attīstība" apakšprogrammā 22.02.00 "Augstākā izglītība" 2016. gadā ir 373 000 euro, 2017. gadā – 572 000 euro, 2018. gadā – 776 000 euro. Kultūras ministrijai papildus nepieciešamais finansējums budžeta programmā 20.00.00 "Kultūrizglītība" (tikai augstākās izglītības finansējums) 2016. gadā ir 386 000 euro, 2017. gadā – 592 000 euro, 2018. gadā – 803 000 euro.

Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums noteikts, pamatojoties uz Pasaules Bankas Zināšanu sabiedrības attīstības scenārijā atspoguļoto finansējuma pieauguma dinamiku pirmajā un otrajā pīlārā. Atbilstoši šim scenārijam finansējuma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammās pirmā pīlāra – bāzes finansējuma – nodrošināšanai ir modelēts, ņemot vērā šajās budžeta apakšprogrammās piešķirto finansējumu 2015. gadā un to savstarpējo attiecību. Savukārt otrajā pīlārā papildus nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās", kuras finansējums tiks sadalīts starp valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām. Ņemot vērā, ka šis finansējums balstās uz gada rezultatīvajiem rādītājiem, tā sadalījuma mainība starp ministriju pakļautībā esošajām augstskolām nav precīzi prognozējama.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" un pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 16. marta rīkojumu Nr. 124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016. gadam" sagatavošanas grafiku", kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. aprīļa ārkārtas sēdes protokola Nr. 19  1. § "Programmas projekts "Latvijas Stabilitātes programma 2015.–2018. gadam"" 6. punktu, kas nosaka, ka "atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 16. prim panta otrajā daļā noteiktajam un ņemot vērā aktuālākās makroekonomiskās attīstības prognozes, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm negatavot un neiesniegt priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām 2016., 2017. un 2018. gadam, izņemot veselības un izglītības jomu saistībā ar strukturālām reformām, kā arī iekšējās un ārējās drošības jomu", Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi jaunās politikas iniciatīvas jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunās politikas iniciatīvas 2016.–2018. gadam paredz papildu finansējumu jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai, proti, papildu zinātnes bāzes finansējumu 1. pīlārā 3 279 087 euro apmērā katru gadu augstskolās, kuras ir arī zinātniskās institūcijas, nodarbinātā akadēmiskā personāla (profesoru, asociēto profesoru un docentu) pētniecības darba nodrošināšanai, un finansējumu 3. pīlārā 2 900 000 euro apmērā katru gadu inovatīvu studiju programmu attīstībai augstskolās un koledžās, primāri Latvijas reģionos.