Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība".
Rīgā 2013.gada 12.novembrī (prot. Nr.60 63.§)
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina un no valsts budžeta līdzekļiem piešķir bāzes finansējumu zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām (turpmāk – zinātniskā institūcija).
1.1 Lai nodrošinātu zinātnisko darbību, papildus finanšu līdzekļiem zinātniskās institūcijas uzturēšanai, ko aprēķina un piešķir saskaņā ar šo noteikumu II un III nodaļu, Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātniskajai institūcijai bezmaksas pieeju vienotajam nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskajam pamattīklam, sedzot šādus pamattīkla uzturēšanas izdevumus:
1.1 1. izmaksas, kas saistītas ar piekļuves nodrošināšanu starptautiskajām zinātniskajām digitālajām bibliotēkām un zinātniskās literatūras datubāzēm (tai skaitā akadēmisko datubāzu lietošanas tiesību iegāde);
1.1 2. globālā interneta pieslēguma abonēšanas izmaksas;
1.1 3. galveno valsts akadēmisko centru savienojumu un tīkla mezglu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā nepieciešamo optisko dzīslu un datu pārraides kanālu īre);
1.1 4. nacionālās zinātniskās darbības portāla uzturēšanas izmaksas;
1.1 5. vienotā datu centra uzturēšanas izmaksas.
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2015., sk. 22.punktu)
2. Bāzes finansējumu vienam kalendāra gadam (turpmāk – finansēšanas periods) (Binst) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
I – finanšu līdzekļi zinātniskās institūcijas uzturēšanai;
P – finanšu līdzekļi zinātniskās institūcijas nodarbinātā zinātniskā personāla – vadošo pētnieku, pētnieku un zinātnisko asistentu (turpmāk – zinātniskais personāls) atlīdzībai;
At – zinātniskās institūcijas attīstības koeficients.
3. Finanšu līdzekļus zinātniskās institūcijas uzturēšanai (I) finansēšanas periodam aprēķina, ņemot vērā zinātniskajai darbībai izmantojamo darba telpu normatīvu, viena kvadrātmetra telpu ekspluatācijas izmaksas un nozares koeficientu, izmantojot šādu formulu:
Zd – zinātniskā personāla, zinātniskās institūcijas nodarbinātā zinātnes tehniskā personāla un zinātni apkalpojošā personāla (turpmāk – zinātnē nodarbinātie darbinieki) skaits pilna darba laika (normālais darba laiks atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības un valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) amata (darba) tiesiskās attiecības) ekvivalenta izteiksmē. Ar pilna darba laika ekvivalentu saprot zinātnē nodarbinātā darbinieka kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecību pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā;
Q – darba telpas normatīvs vienam zinātnē nodarbinātajam darbiniekam pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē – 15 kvadrātmetru;
T – zinātniskajai darbībai izmantojamo telpu viena kvadrātmetra uzturēšanas izdevumi finansēšanas periodā (tai skaitā telpu uzturēšana, būvju un iekārtu uzturēšana, komunālo pakalpojumu apmaksa, administratīvie izdevumi, zinātnes tehniskā personāla un zinātni apkalpojošā personāla darba samaksa), kas noteikti saskaņā ar eksperta ikgadēju atzinumu, kuru apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrija;
Kn – nozares koeficients:
1) dabaszinātņu nozares, inženierzinātņu un tehnoloģiju nozares, medicīnas un dzīvības zinātņu nozares, lauksaimniecības un meža zinātņu nozares – 2,0;
2) humanitāro zinātņu nozares un sociālo zinātņu nozares – 1,3.
4. Finanšu līdzekļus zinātniskā personāla atlīdzībai (P) finansēšanas periodam aprēķina, ņemot vērā zinātniskā personāla skaitu (Zz) un vienas zinātniskā personāla vienības bāzes atalgojuma (A) apmēru, izmantojot šādu formulu:
Zz – zinātniskā personāla skaits (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) zinātniskajā institūcijā finansēšanas periodā;
A – vienas zinātniskā personāla vienības (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) bāzes atalgojums mēnesī, kas atbilst 50 procentiem no profesora zemākās mēneša darba algas likmes saskaņā ar normatīviem par pedagogu darba samaksu;
N – darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
5. Zinātniskās institūcijas attīstības koeficientu (At) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Ss – zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summa (maksimālais iegūstamo punktu skaits ir 12).
6. Institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summu (Ss) nosaka atbilstoši šo noteikumu 3.punktā minētajam zinātnes nozaru dalījumam un nozaru koeficientam, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos zinātniskās darbības kvalitātes rādītājus un, ja nepieciešams, pamatojoties uz šo noteikumu 10.punkta ievaddaļā minētajām vadlīnijām. Zinātniskās institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summu (Ss) aprēķina (ņemot vērā 1. pielikumā ietverto zinātniskās institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu), izmantojot šādu formulu:
E1 – pētniecības un attīstības projekti;
E2 – zinātniskās darbības rezultāti: publikācijas, patenti un augu šķirnes;
E3 – promocijas un maģistra darbi.
(Grozīts ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 688)
7. Bāzes finansējumu neaprēķina zinātniskajai institūcijai, kurā ir nodarbināti mazāk par pieciem zinātniskā personāla pārstāvjiem ar doktora zinātnisko grādu pilna darba laika ekvivalenta izpratnē vai kura finansēšanas periodā nav publicējusi zinātnisku rakstu un nav īstenojusi zinātnisku projektu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
(Grozīts ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 688)
7.1 Bāzes finansējumu aprēķina zinātniskajai institūcijai, kurā zinātniskā personāla pārstāvju skaits (ja katram no viņiem slodze kalendāra gadā ir vismaz 0,25 pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) nav mazāks par:
7.11. 25 (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) – valsts zinātniskajiem institūtiem un valsts dibinātajām universitātēm, valsts dibināto augstskolu zinātniskajiem institūtiem;
7.12. 10 (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) – valsts dibinātajām augstskolām un valsts dibinātajām akadēmijām, izņemot valsts dibinātās akadēmijas, kuras ir Kultūras ministrijas padotībā;
7.13. 5 (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) – valsts dibinātajām akadēmijām, kuras ir Kultūras ministrijas padotībā.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā; punkts attiecībā uz zinātniskā personāla pārstāvju skaita minimumu stājas spēkā 01.01.2017., bet attiecībā uz zinātniskā personāla pārstāvja slodzes lielumu stājas spēkā 01.01.2018.; sk. 27. un 28. punktu)
8. Bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai, pamatojoties uz šo noteikumu 10. punktā minētajā kārtībā un termiņā iesniegto informāciju, kura tiek izmantota zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai zinātniskās institūcijas profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu zinātniskās darbības nodrošināšanai, neaprēķina un nepiešķir, ja personas minētajos akadēmiskajos amatos strādā normālu darba laiku atbilstoši darba tiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
9. Zinātniskā institūcija piešķirto bāzes finansējumu izmanto zinātniskā personāla atlīdzībai, zinātniskās institūcijas uzturēšanai, kā arī zinātniskās institūcijas darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu, citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Zinātniskā personāla atlīdzību no zinātniskajai institūcijai piešķirtā bāzes finansējuma, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 2.punktam, zinātniskā institūcija nosaka proporcionāli kārtējā finansēšanas periodā saņemtā bāzes finansējuma apmēram, ņemot vērā zinātniskās institūcijas darba samaksas politiku, zinātniskā personāla kvalifikācijas rādītājus un katra vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta personīgo ieguldījumu institūcijas zinātniskās darbības kvalitātes rādītāju summā (Ss).
10. Lai aprēķinātu bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam, zinātniskā institūcija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1.aprīlim, izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas par iesniedzamo dokumentāciju zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma aprēķināšanai (turpmāk – vadlīnijas), iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā un attiecīgās nozares ministrijā šādu informāciju (minēto informāciju pārbauda zvērināts revidents, ko Izglītības un zinātnes ministrija piesaistījusi, izmantojot publisko iepirkumu):
10.1. iepriekšējā finansēšanas periodā zinātnē nodarbinātie darbinieki un zinātnē nodarbināto darbinieku skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē atbilstoši šo noteikumu 3.punktam;
10.2. iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual)) un citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu nosaukumi un finansējums, ko zinātniskā institūcija šiem projektiem ieguvusi konkursos, kā arī finansējums, ko zinātniskā institūcija ieguvusi starptautiskiem pētniecības un attīstības līgumdarbiem;
10.3. iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto no Latvijas valsts budžeta finansēto, konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Frascati Manual) nosaukumi un zinātniskās institūcijas iegūtais finansējums;
10.4. iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (atbilstoši Frascati Manual) nosaukumi, līguma priekšmeti un zinātniskās institūcijas iegūtais finansējums, tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) un ieņēmumi no izgudrojumu, patentu vai reģistrēto augu šķirņu un reģistrēto meža reproduktīvā materiāla avotu (turpmāk – intelektuālais īpašums) tiesību nodošanas;
10.5. zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie raksti, zinātniskā personāla publicētās recenzētās zinātniskās monogrāfijas, ārvalstīs spēkā uzturētais vai reģistrētais intelektuālais īpašums. Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina zinātniskajām institūcijām bezmaksas pieeju minētajām datubāzēm;
10.6. zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos starptautiskajās datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētie oriģinālie zinātniskie raksti, kas nav minēti šo noteikumu 10.5.apakšpunktā, un Latvijā spēkā uzturētais vai reģistrētais intelektuālais īpašums;
10.7. iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskā personāla izstrādātie un noteiktā kārtībā aizstāvētie promocijas darbi;
10.8. iepriekšējā finansēšanas periodā zinātnē nodarbināto darbinieku izstrādātie un noteiktā kārtībā aizstāvētie maģistra darbi.
11. Pamatojoties uz šo noteikumu 10. punktā minētajā kārtībā un termiņā iesniegto informāciju, Izglītības un zinātnes ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. novembrim aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai nepieciešamo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam. Bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot šim mērķim valsts budžetā kārtējam gadam piešķirto kopējo finanšu apmēru, piešķir, pamatojoties uz tās noslēgtu līgumu ar zinātnisko institūciju par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem vai pamatojoties uz trīspusēju līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem, kas noslēgts starp Izglītības un zinātnes ministriju, nozares ministriju un tās pārraudzībā esošo zinātnisko institūciju.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā; punkts attiecībā uz bāzes finansējuma piešķiršanu, pamatojoties uz līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem, stājas spēkā 01.01.2017.; sk. 27. punktu)
11.1 Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas organizēto zinātnisko institūciju darbības starptautisko izvērtējumu sešiem gadiem un atbilstoši zinātniskās institūcijas sniegtajai šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajai informācijai, Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un piešķir papildu finansējumu (10 procentu apmērā no valsts budžetā kārtējam gadam piešķirtā bāzes finansējuma) tām zinātniskajām institūcijām, kuras minētajā izvērtējumā saņēmušas novērtējumu "4" un "5". Piešķirot minēto papildu finansējumu, atbilstoši zinātniskajā institūcijā nodarbinātajam zinātniskajam personālam (PLE) tiks ņemts vērā zinātnē nodarbināto skaits apakšvienībā, kura zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā ir novērtēta ar "4" un "5".
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2015., sk. 23.punktu)
11.2 Izglītības un zinātnes ministrija nepiešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā izvērtējumā saņēmušas novērtējumu "1" un "2" (izņemot zinātniskās institūcijas, kas piedalās Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.1.1. pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.3. apakšaktivitātes "Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība" projektos kā konsolidējamās funkcionālās vienības).
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2016., sk. 24.punktu)
11.3 Papildus bāzes finansējumam, ko aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2. punktam, Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina un piešķir:
11.3 1. (zaudējis spēku ar 01.01.2017.; sk. 25. punktu);
11.3 2. bāzes finansējumu pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam – profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Minēto finansējumu piešķir, pamatojoties uz valsts dibināto augstskolu informāciju, kas iesniegta Izglītības un zinātnes ministrijā līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. aprīlim saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, lai nodrošinātu zinātniskās darbības attīstību augstākās izglītības iestādēs. Šis finansējums tiek aprēķināts kā viena astotā daļa pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai mēneša darba algas likmei saskaņā ar pedagogu darba samaksas normatīviem un attiecas uz tiem akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kas nav ievēlēti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti attiecīgajā augstskolā.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
12. Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafikam iesniedz Finanšu ministrijā pieprasījumu kā jauno politikas iniciatīvu par papildus nepieciešamo valsts finanšu līdzekļu apmēru zinātnisko institūciju bāzes finansējuma nodrošināšanai nākamajam finansēšanas gadam.
13. Ar bāzes finansējuma aprēķināšanu, piešķiršanu un izlietošanu saistīto informāciju publisko šādā kārtībā:
13.1. šo noteikumu 10.punktā minēto no zinātniskajām institūcijām saņemto informāciju un informāciju par kārtējam gadam zinātniskajām institūcijām piešķirto bāzes finansējumu, ievērojot šim mērķim kārtējam gadam valsts budžetā piešķirto kopējo finanšu resursu apmēru, Izglītības un zinātnes ministrija publisko tīmekļa vietnē www.izm.gov.lv;
13.2. bāzes finansējuma izlietojumu norāda zinātniskās institūcijas gada pārskatā, kuru zinātniskā institūcija publisko atbilstoši normatīvajam aktam par zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu.
14. Bāzes finansējumu drīkst izmantot tikai tās zinātniskās institūcijas darbībai, kurai tas aprēķināts.
15. Zinātniskajai institūcijai ir pienākums sniegt informāciju par tai piešķirtā bāzes finansējuma izlietojumu atbilstoši šiem noteikumiem, pamatojoties uz attiecīgās nozares ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas rakstisku pieprasījumu.
16. Zinātniskās institūcijas vadītājs ir atbildīgs par šo noteikumu 10. un 15.punktā sniegtās informācijas patiesumu.
17. Lai nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību, zinātniskā institūcija pārejas periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam saņem:
17.1. bāzes finansējumu atbilstoši bāzes finansējuma apmēram, ko Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi 2013.gadam, ievērojot šim mērķim attiecīgajā gadā valsts budžetā piešķirto kopējo finanšu resursu apmēru;
17.2. papildus valsts budžeta dotācijai piešķirtā zinātnes bāzes finansējuma 2014.gadam daļu, kuru nosaka atbilstoši bāzes finansējuma apmēram, ko Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi 2013.gadam.
18. Zinātniskā institūcija līdz 2014.gada 1.aprīlim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā un attiecīgajā nozares ministrijā šo noteikumu 10.punktā minēto informāciju par finansēšanas periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un šo noteikumu 10.5. un 10.6. apakšpunktā minēto informāciju par finansēšanas periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.
19. Pamatojoties uz informāciju, ko zinātniskās institūcijas iesniegušas saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2014.gada 15.jūnijam aprēķina un piešķir zinātniskajai institūcijai bāzes finansējumu 2014.gadam, ievērojot šim mērķim 2014.gada valsts budžetā piešķirto kopējo finanšu resursu apmēru.
20. Zinātniskajai institūcijai pārejas periodā no 2014.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim piešķir:
20.1. precizēto bāzes finansējumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz šo noteikumu 19.punktā minētā piešķirtā bāzes finansējuma apmēru 2014.gadam un ievērojot šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto jau piešķirto bāzes finansējumu;
20.2. precizēto valsts budžeta dotāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz valsts budžeta dotācijai papildus piešķirtā zinātnes bāzes finansējuma apmēru 2014.gadam un šo noteikumu 19.punkta minētajā kārtībā piešķirtā bāzes finansējuma apmēru 2014.gadam, ievērojot finansējuma daļu, kas jau piešķirta saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktu.
22. Šo noteikumu 1.1 punkts stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā)
23. Šo noteikumu 11.1 punkts stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā)
24. Šo noteikumu 11.2 punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.
(MK 28.10.2014. noteikumu Nr.672 redakcijā)
25. Šo noteikumu 11.3 1. apakšpunkts ir spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim. Šajā apakšpunktā minēto bāzes finansējumu par zinātniskajai institūcijai pievienoto konsolidēto funkcionālo vienību – privāto tiesību juridisko personu zinātniskā personāla skaitu pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina līdz 2016. gada 1. februārim, pamatojoties uz informāciju, kuru zinātniskā institūcija saskaņā ar vadlīnijām iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2016. gada 8. janvārim. Minēto informāciju Izglītības un zinātnes ministrija ņem vērā, aprēķinot zinātniskajai institūcijai bāzes finansējumu 2017. gadam atbilstoši šo noteikumu 2. punktam.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
26. Šo noteikumu 11.3 2. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī. Šajā apakšpunktā minēto bāzes finansējumu 2016. gadam Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina kā vienu sešpadsmito daļu pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai mēneša darba algas likmei saskaņā ar pedagogu darba samaksas normatīviem, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2016. gada 1. aprīlim valsts dibināto augstskolu iesniegto informāciju par 2015. gadā tajās nodarbinātā akadēmiskā personāla – zinātniskās darbības veicēju – skaitu pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Bāzes finansējuma aprēķinu uz šo datu pamata Izglītības un zinātnes ministrija veic līdz 2016. gada 1. oktobrim.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
27. Šo noteikumu 7.1 punkts attiecībā uz zinātniskā personāla pārstāvju skaita minimumu un 11. punkts attiecībā uz bāzes finansējuma piešķiršanu, pamatojoties uz līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem, stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
28. Šo noteikumu 7.1 punkts attiecībā uz zinātniskā personāla pārstāvja slodzes lielumu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.
(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
Ministru kabineta
2013.gada 12.novembra noteikumiem Nr.1316
(Pielikuma numerācija grozīta ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 688)
Nr. | Zinātniskās darbības kvalitātes rādītājs | Kritēriji | Maksimālais punktu skaits |
| 1. | E1 Pētniecības un attīstības projekti1 | E1.1 aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskajā institūcijā īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūto finansējumu uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rproj1 = FProj1 / nPLE, kur: RProj1 – relatīvais zinātniskajā institūcijā iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūtais finansējums uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; FProj1 – kopējais zinātniskajā institūcijā iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūtais finansējums; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Institūcija, kurai ir vislielākais iepriekšējā finansēšanas periodā īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iegūtais finansējums uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 2 punktus, pārējās institūcijas saņem proporcionāli mazāk: E1.1 =2*Rproj1 / max(Rproj1) | 2 |
E1.2 aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskajā institūcijā īstenoto no Latvijas valsts budžeta finansēto (tai skaitā struktūrfondu projektu), konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējumu uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rproj2 = FProj2 / nPLE, kur: RProj2 – relatīvais no Latvijas budžeta finansēto, konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums iepriekšējā finansēšanas periodā uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; FProj2 – kopējais iepriekšējā finansēšanas periodā iegūtais zinātniskās institūcijas Latvijas budžeta finansēto, konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Institūcija, kurai iepriekšējā finansēšanas periodā ir vislielākais Latvijas budžeta finansētais, konkursa kārtībā iegūtais pētniecības un attīstības projektu finansējums uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 1,5 punktus, pārējās institūcijas saņem proporcionāli mazāk: E1.2= 1,5*Rproj2 / max(Rproj2) | 1,5 | ||
E1.3 aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskajā institūcijā īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu finansējumu, tai skaitā finansējumu līgumdarbiem ar komersantiem, komercsabiedrībām, publisko personu (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citu pasūtītāju (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) pasūtīto pētījumu finansējumu un ieņēmumus no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rproj3= FProj3/ nPLE, kur: RProj3 – relatīvais iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskajā institūcijā īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu finansējums, tai skaitā finansējums līgumdarbiem ar komersantiem, valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; FProj3 – kopējais iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskajā institūcijā īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu finansējums, tai skaitā finansējums līgumdarbiem ar komersantiem, valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas; nPLE - zinātniskās institūcijas zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Institūcija, kurai iepriekšējā finansēšanas periodā ir vislielākais pētniecības un attīstības līgumdarbu finansējums, tai skaitā finansējums līgumdarbiem ar komersantiem, valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 2 punktus, pārējās institūcijas saņem proporcionāli mazāk: E1.3 = 2*Rproj3/ max(Rproj3) | 2 | ||
| 2. | E2 | E2.1 aprēķina, ņemot vērā zinātniskā personāla iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu un citētu2 oriģinālu zinātnisko rakstu, zinātniskā personāla publicētu recenzētu zinātnisko monogrāfiju, ārvalstīs spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaitu (viss kopā – Publ1) uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rpubl1 = nPubl1 / nPLE, kur: RPubl1 – iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu un citētu oriģinālu zinātnisko rakstu, zinātniskā personāla publicētu recenzētu zinātnisko monogrāfiju, ārvalstīs spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; nPubl1 – zinātniskā personāla kopējais iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu un citētu oriģinālu zinātnisko rakstu, recenzētu zinātnisko monogrāfiju, ārvalstīs spēkā uzturētā vai reģistrēta intelektuālā īpašuma skaits; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Zinātniskā institūcija, kurai ir vislielākais iepriekšējos trijos finansēšanas periodos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos zinātniskā personāla publicētu un citētu oriģinālu zinātnisko rakstu, recenzētu zinātnisko monogrāfiju, ārvalstīs spēkā uzturēta vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 3 punktus: E2.1 = 3*Rpubl1 / max(Rpubl1) | 3 |
E2.2 aprēķina, ņemot vērā starptautiskās datubāzēs iekļautajos izdevumos zinātniskā personāla publicētu oriģinālu zinātnisko rakstu, kuri nav minēti E2.1, un Latvijā spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaitu (Publ2) uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rpubl2 = nPubl2 / nPLE, kur: RPubl2 – relatīvais starptautiskās datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu oriģinālu zinātnisko rakstu, kuri nav minēti E2.1, un Latvijā spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; nPubl2 – zinātniskā personāla kopējais iepriekšējā finansēšanas periodā starptautiskās datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu oriģinālu zinātnisko rakstu, kuri nav minēti E2.1, un Latvijā spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaits; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Zinātniskā institūcija, kurai iepriekšējā finansēšanas periodā ir visvairāk starptautiskās datubāzēs iekļautajos izdevumos publicētu oriģinālu zinātnisko rakstu, kuri nav minēti E2.1, un spēkā uzturētā vai reģistrētā intelektuālā īpašuma skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 2 punktus: E2.2 = 2 *Rpubl2 / max(Rpubl2) | 2 | ||
| 3. | E3 Promocijas un maģistra darbi | E3.1. aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskā personāla izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto promocijas darbu skaitu uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rprom = nProm / nPLE, kur: RProm – relatīvais iepriekšējā finansēšanas periodā zinātniskā personāla izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto promocijas darbu skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; nProm – kopējais zinātniskā personāla iepriekšējā finansēšanas periodā izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto promocijas darbu skaits; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Zinātniskā institūcija, kurai iepriekšējā finansēšanas periodā ir visvairāk zinātniskā personāla izstrādātu un noteiktā kārtībā aizstāvētu promocijas darbu uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 1 punktu: E3.1= 1 * Rprom / max(Rprom) | 1 |
| E3.2 aprēķina, ņemot vērā iepriekšējā finansēšanas periodā zinātnē nodarbināto darbinieku izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto maģistra darbu skaitu uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē: Rmag = nmag / nPLE, kur: Rmag – relatīvais iepriekšējā finansēšanas periodā zinātnē nodarbināto darbinieku izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto maģistra darbu skaits uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē; nmag – kopējais zinātnē nodarbināto darbinieku iepriekšējā finansēšanas periodā izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto maģistra vai tam pielīdzinātu darbu skaits; nPLE – zinātniskā personāla skaits pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē. Zinātniskā institūcija, kurai iepriekšējā finansēšanas periodā ir visvairāk zinātnē nodarbināto darbinieku izstrādāto un noteiktā kārtībā aizstāvēto maģistra vai tam pielīdzinātu darbu uz vienu zinātniskā personāla vienību, saņem 0,5 punktus: E3.2= 0.5 * Rmag / max(Rmag) | 0,5 |
Piezīmes.
1 Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajām definīcijām.
2 Citējumi ir kvalitātes kritērijs, un to skaitu E2.1 kritērijā minētajās datubāzēs apkopo Izglītības un zinātnes ministrija.
Ministru kabineta
2013. gada 12. novembra noteikumiem Nr. 1316
(Pielikums MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 668 redakcijā)
Nr. | Vārds, uzvārds | Personas kods | Zinātnes nozare, apakšnozare | Amats (profesors, asociētais profesors vai docents*) | Struktūrvienība | Nostrādāto stundu skaits | Nodarbinātība PLE izteiksmē |
| 1. | |||||||
| 2. | |||||||
| ... |
Piezīme. * Profesori, asociētie profesori un docenti, kas minētajos akadēmiskajos amatos strādā normālu darba laiku atbilstoši darba tiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un nav ievēlēti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti.
 |
 |
 |
 |